॥ पञ्चमः सर्गः ॥
॥ साकाङ्क्षपुण्डरीकाक्षः ॥
अहमिह निवसामि याहि राधां अनुनय मद्वचनेन चानयेथाः ।
इति मधुरिपुणा सखी नियुक्ता स्वयमिदमेत्य पुनर्जगाद राधाम् ॥ 31 ॥
॥ गीतं 10 ॥
वहति मलयसमीरे मदनमुपनिधाय ।
स्फुटति कुसुमनिकरे विरहिहृदयदलनाय ॥
तव विरहे वनमाली सखि सीदति ॥ 1 ॥
दहति शिशिरमयूखे मरणमनुकरोति ।
पतति मदनविशिखे विलपति विकलतरोऽति ॥ 2 ॥
ध्वनति मधुपसमूहे श्रवणमपिदधाति ।
मनसि चलितविरहे निशि निशि रुजमुपयाति ॥ 3 ॥
वसति विपिनविताने त्यजति ललितधाम ।
लुठति धरणिशयने बहु विलपति तव नाम ॥ 4 ॥
रणति पिकसमवाये प्रतिदिशमनुयाति ।
हसति मनुजनिचये विरहमपलपति नेति ॥ 5 ॥
स्फुरति कलरवरावे स्मरति मणितमेव।
तवरतिसुखविभवे गणयति सुगुणमतीव ॥ 6 ॥
त्वदभिधशुभदमासं वदति नरि शृणोति ।
तमपि जपति सरसं युवतिषु न रतिमुपैति ॥ 7 ॥
भणति कविजयदेवे विरहविलसितेन ।
मनसि रभसविभवे हरिरुदयतु सुकृतेन ॥ 8 ॥
पूर्वं यत्र समं त्वया रतिपतेरासादितः सिद्धय-स्तस्मिन्नेव निकुञ्जमन्मथमहातीर्थे पुनर्माधवः ।
ध्यायंस्त्वामनिशं जपन्नपि तवैवालापमन्त्रावलीं भूयस्त्वत्कुचकुम्भनिर्भरपरीरम्भामृतं वाञ्छति ॥ 32 ॥
॥ गीतं 11 ॥
रतिसुखसारे गतमभिसारे मदनमनोहरवेशम् ।
न कुरु नितम्बिनि गमनविलम्बनमनुसर तं हृदयेशम् ॥
धीरसमीरे यमुनातीरे वसति वने वनमाली ॥ 1 ॥
नाम समेतं कृतसङ्केतं वादयते मृदुवेणुम् ।
बहु मनुते ननु ते तनुसङ्गतपवनचलितमपि रेणुम् ॥ 2 ॥
पतति पतत्रे विचलति पत्रे शङ्कितभवदुपयानम् ।
रचयति शयनं सचकितनयनं पश्यति तव पन्थानम् ॥ 3 ॥
मुखरमधीरं त्यज मञ्जीरं रिपुमिव केलिषुलोलम् ।
चल सखि कुञ्जं सतिमिरपुञ्जं शीलय नीलनिचोलम् ॥ 4 ॥
उरसि मुरारेरुपहितहारे घन इव तरलबलाके ।
तटिदिव पीते रतिविपरीते राजसि सुकृतविपाके ॥ 5 ॥
विगलितवसनं परिहृतरसनं घटय जघनमपिधानम् ।
किसलयशयने पङ्कजनयने निधिमिव हर्षनिदानम् ॥ 6 ॥
हरिरभिमानी रजनिरिदानीमियमपि याति विरामम् ।
कुरु मम वचनं सत्वररचनं पूरय मधुरिपुकामम् ॥ 7 ॥
श्रीजयदेवे कृतहरिसेवे भणति परमरमणीयम् ।
प्रमुदितहृदयं हरिमतिसदयं नमत सुकृतकमनीयम् ॥ 8 ॥
विकिरति मुहुः श्वासान्दिशः पुरो मुहुरीक्षते प्रविशति मुहुः कुञ्जं गुञ्जन्मुहुर्बहु ताम्यति ।
रचयति मुहुः शय्यां पर्याकुलं मुहुरीक्षते मदनकदनक्लान्तः कान्ते प्रियस्तव वर्तते ॥ 33 ॥
त्वद्वाम्येन समं समग्रमधुना तिग्मांशुरस्तं गतो गोविन्दस्य मनोरथेन च समं प्राप्तं तमः सान्द्रताम् ।
कोकानां करुणस्वनेन सदृशी दीर्घा मदभ्यर्थना तन्मुग्धे विफलं विलम्बनमसौ रम्योऽभिसारक्षणः ॥ 34 ॥
आश्लेषादनु चुम्बनादनु नखोल्लेखादनु स्वान्तज-प्रोद्बोधादनु सम्भ्रमादनु रतारम्भादनु प्रीतयोः ।
अन्यार्थं गतयोर्भ्रमान्मिलितयोः सम्भाषणैर्जानतो-र्दम्पत्योरिह को न को न तमसि व्रीडाविमिश्रो रसः ॥ 35 ॥
सभयचकितं विन्यस्यन्तीं दृशौ तिमिरे पथि प्रतितरु मुहुः स्थित्वा मन्दं पदानि वितन्वतीम् ।
कथमपि रहः प्राप्तामङ्गैरनङ्गतरङ्गिभिः सुमुखि सुभगः पश्यन्स त्वामुपैतु कृतार्थताम् ॥ 36 ॥
राधामुग्धमुखारविन्दमधुपस्त्रैलोक्यमौलिस्थली नेपथ्योचितनीलरत्नमवनीभारावतारान्तकः।
स्वच्छन्दं व्रजसुब्दरीजनमनस्तोषप्रदोषोदयः कंसध्वंसनधूमकेतुरवतु त्वां देवकीनन्दनः॥ 36 + 1 ॥
॥ इति श्रीगीतगोविन्देऽभिसारिकवर्णने साकाङ्क्षपुण्डरीकाक्षो नाम पञ्चमः सर्गः ॥
Roman (IAST) Transliteration
|| pañcamaḥ sargaḥ ||
|| sākāṅkṣapuṇḍarīkākṣaḥ ||
ahamiha nivasāmi yāhi rādhāṃ anunaya madvacanena cānayethāḥ |
iti madhuripuṇā sakhī niyuktā svayamidametya punarjagāda rādhām || 31 ||
|| gītaṃ 10 ||
vahati malayasamīre madanamupanidhāya |
sphuṭati kusumanikare virahihṛdayadalanāya ||
tava virahe vanamālī sakhi sīdati || 1 ||
dahati śiśiramayūkhe maraṇamanukaroti |
patati madanaviśikhe vilapati vikalataro'ti || 2 ||
dhvanati madhupasamūhe śravaṇamapidadhāti |
manasi calitavirahe niśi niśi rujamupayāti || 3 ||
vasati vipinavitāne tyajati lalitadhāma |
luṭhati dharaṇiśayane bahu vilapati tava nāma || 4 ||
raṇati pikasamavāye pratidiśamanuyāti |
hasati manujanicaye virahamapalapati neti || 5 ||
sphurati kalaravarāve smarati maṇitameva|
tavaratisukhavibhave gaṇayati suguṇamatīva || 6 ||
tvadabhidhaśubhadamāsaṃ vadati nari śṛṇoti |
tamapi japati sarasaṃ yuvatiṣu na ratimupaiti || 7 ||
bhaṇati kavijayadeve virahavilasitena |
manasi rabhasavibhave harirudayatu sukṛtena || 8 ||
pūrvaṃ yatra samaṃ tvayā ratipaterāsāditaḥ siddhaya-stasminneva nikuñjamanmathamahātīrthe punarmādhavaḥ |
dhyāyaṃstvāmaniśaṃ japannapi tavaivālāpamantrāvalīṃ bhūyastvatkucakumbhanirbharaparīrambhāmṛtaṃ vāñchati || 32 ||
|| gītaṃ 11 ||
ratisukhasāre gatamabhisāre madanamanoharaveśam |
na kuru nitambini gamanavilambanamanusara taṃ hṛdayeśam ||
dhīrasamīre yamunātīre vasati vane vanamālī || 1 ||
nāma sametaṃ kṛtasaṅketaṃ vādayate mṛduveṇum |
bahu manute nanu te tanusaṅgatapavanacalitamapi reṇum || 2 ||
patati patatre vicalati patre śaṅkitabhavadupayānam |
racayati śayanaṃ sacakitanayanaṃ paśyati tava panthānam || 3 ||
mukharamadhīraṃ tyaja mañjīraṃ ripumiva keliṣulolam |
cala sakhi kuñjaṃ satimirapuñjaṃ śīlaya nīlanicolam || 4 ||
urasi murārerupahitahāre ghana iva taralabalāke |
taṭidiva pīte rativiparīte rājasi sukṛtavipāke || 5 ||
vigalitavasanaṃ parihṛtarasanaṃ ghaṭaya jaghanamapidhānam |
kisalayaśayane paṅkajanayane nidhimiva harṣanidānam || 6 ||
harirabhimānī rajaniridānīmiyamapi yāti virāmam |
kuru mama vacanaṃ satvararacanaṃ pūraya madhuripukāmam || 7 ||
śrījayadeve kṛtahariseve bhaṇati paramaramaṇīyam |
pramuditahṛdayaṃ harimatisadayaṃ namata sukṛtakamanīyam || 8 ||
vikirati muhuḥ śvāsāndiśaḥ puro muhurīkṣate praviśati muhuḥ kuñjaṃ guñjanmuhurbahu tāmyati |
racayati muhuḥ śayyāṃ paryākulaṃ muhurīkṣate madanakadanaklāntaḥ kānte priyastava vartate || 33 ||
tvadvāmyena samaṃ samagramadhunā tigmāṃśurastaṃ gato govindasya manorathena ca samaṃ prāptaṃ tamaḥ sāndratām |
kokānāṃ karuṇasvanena sadṛśī dīrghā madabhyarthanā tanmugdhe viphalaṃ vilambanamasau ramyo'bhisārakṣaṇaḥ || 34 ||
āśleṣādanu cumbanādanu nakhollekhādanu svāntaja-prodbodhādanu sambhramādanu ratārambhādanu prītayoḥ |
anyārthaṃ gatayorbhramānmilitayoḥ sambhāṣaṇairjānato-rdampatyoriha ko na ko na tamasi vrīḍāvimiśro rasaḥ || 35 ||
sabhayacakitaṃ vinyasyantīṃ dṛśau timire pathi pratitaru muhuḥ sthitvā mandaṃ padāni vitanvatīm |
kathamapi rahaḥ prāptāmaṅgairanaṅgataraṅgibhiḥ sumukhi subhagaḥ paśyansa tvāmupaitu kṛtārthatām || 36 ||
rādhāmugdhamukhāravindamadhupastrailokyamaulisthalī nepathyocitanīlaratnamavanībhārāvatārāntakaḥ|
svacchandaṃ vrajasubdarījanamanastoṣapradoṣodayaḥ kaṃsadhvaṃsanadhūmaketuravatu tvāṃ devakīnandanaḥ|| 36 + 1 ||
|| iti śrīgītagovinde'bhisārikavarṇane sākāṅkṣapuṇḍarīkākṣo nāma pañcamaḥ sargaḥ ||
|| pañcamaḥ sargaḥ ||
|| sākāṅkṣapuṇḍarīkākṣaḥ ||
ahamiha nivasāmi yāhi rādhāṃ anunaya madvacanena cānayethāḥ |
iti madhuripuṇā sakhī niyuktā svayamidametya punarjagāda rādhām || 31 ||
|| gītaṃ 10 ||
vahati malayasamīre madanamupanidhāya |
sphuṭati kusumanikare virahihṛdayadalanāya ||
tava virahe vanamālī sakhi sīdati || 1 ||
dahati śiśiramayūkhe maraṇamanukaroti |
patati madanaviśikhe vilapati vikalataro'ti || 2 ||
dhvanati madhupasamūhe śravaṇamapidadhāti |
manasi calitavirahe niśi niśi rujamupayāti || 3 ||
vasati vipinavitāne tyajati lalitadhāma |
luṭhati dharaṇiśayane bahu vilapati tava nāma || 4 ||
raṇati pikasamavāye pratidiśamanuyāti |
hasati manujanicaye virahamapalapati neti || 5 ||
sphurati kalaravarāve smarati maṇitameva|
tavaratisukhavibhave gaṇayati suguṇamatīva || 6 ||
tvadabhidhaśubhadamāsaṃ vadati nari śṛṇoti |
tamapi japati sarasaṃ yuvatiṣu na ratimupaiti || 7 ||
bhaṇati kavijayadeve virahavilasitena |
manasi rabhasavibhave harirudayatu sukṛtena || 8 ||
pūrvaṃ yatra samaṃ tvayā ratipaterāsāditaḥ siddhaya-stasminneva nikuñjamanmathamahātīrthe punarmādhavaḥ |
dhyāyaṃstvāmaniśaṃ japannapi tavaivālāpamantrāvalīṃ bhūyastvatkucakumbhanirbharaparīrambhāmṛtaṃ vāñchati || 32 ||
|| gītaṃ 11 ||
ratisukhasāre gatamabhisāre madanamanoharaveśam |
na kuru nitambini gamanavilambanamanusara taṃ hṛdayeśam ||
dhīrasamīre yamunātīre vasati vane vanamālī || 1 ||
nāma sametaṃ kṛtasaṅketaṃ vādayate mṛduveṇum |
bahu manute nanu te tanusaṅgatapavanacalitamapi reṇum || 2 ||
patati patatre vicalati patre śaṅkitabhavadupayānam |
racayati śayanaṃ sacakitanayanaṃ paśyati tava panthānam || 3 ||
mukharamadhīraṃ tyaja mañjīraṃ ripumiva keliṣulolam |
cala sakhi kuñjaṃ satimirapuñjaṃ śīlaya nīlanicolam || 4 ||
urasi murārerupahitahāre ghana iva taralabalāke |
taṭidiva pīte rativiparīte rājasi sukṛtavipāke || 5 ||
vigalitavasanaṃ parihṛtarasanaṃ ghaṭaya jaghanamapidhānam |
kisalayaśayane paṅkajanayane nidhimiva harṣanidānam || 6 ||
harirabhimānī rajaniridānīmiyamapi yāti virāmam |
kuru mama vacanaṃ satvararacanaṃ pūraya madhuripukāmam || 7 ||
śrījayadeve kṛtahariseve bhaṇati paramaramaṇīyam |
pramuditahṛdayaṃ harimatisadayaṃ namata sukṛtakamanīyam || 8 ||
vikirati muhuḥ śvāsāndiśaḥ puro muhurīkṣate praviśati muhuḥ kuñjaṃ guñjanmuhurbahu tāmyati |
racayati muhuḥ śayyāṃ paryākulaṃ muhurīkṣate madanakadanaklāntaḥ kānte priyastava vartate || 33 ||
tvadvāmyena samaṃ samagramadhunā tigmāṃśurastaṃ gato govindasya manorathena ca samaṃ prāptaṃ tamaḥ sāndratām |
kokānāṃ karuṇasvanena sadṛśī dīrghā madabhyarthanā tanmugdhe viphalaṃ vilambanamasau ramyo'bhisārakṣaṇaḥ || 34 ||
āśleṣādanu cumbanādanu nakhollekhādanu svāntaja-prodbodhādanu sambhramādanu ratārambhādanu prītayoḥ |
anyārthaṃ gatayorbhramānmilitayoḥ sambhāṣaṇairjānato-rdampatyoriha ko na ko na tamasi vrīḍāvimiśro rasaḥ || 35 ||
sabhayacakitaṃ vinyasyantīṃ dṛśau timire pathi pratitaru muhuḥ sthitvā mandaṃ padāni vitanvatīm |
kathamapi rahaḥ prāptāmaṅgairanaṅgataraṅgibhiḥ sumukhi subhagaḥ paśyansa tvāmupaitu kṛtārthatām || 36 ||
rādhāmugdhamukhāravindamadhupastrailokyamaulisthalī nepathyocitanīlaratnamavanībhārāvatārāntakaḥ|
svacchandaṃ vrajasubdarījanamanastoṣapradoṣodayaḥ kaṃsadhvaṃsanadhūmaketuravatu tvāṃ devakīnandanaḥ|| 36 + 1 ||
|| iti śrīgītagovinde'bhisārikavarṇane sākāṅkṣapuṇḍarīkākṣo nāma pañcamaḥ sargaḥ ||