सानन्दं सदनं सुतास्तु सुधियः कान्ता प्रियालापिनी
इच्छापूर्तिधनं स्वयोषिति रतिः स्वाज्ञापराः सेवकाः ।
आतिथ्यं शिवपूजनं प्रतिदिनं मिष्टान्नपानं गृहे
साधोः सङ्गमुपासते च सततं धन्यो गृहस्थाश्रमः ॥ 01 ॥
आर्तेषु विप्रेषु दयान्वितश्च
यच्छ्रद्धया स्वल्पमुपैति दानम् ।
अनन्तपारमुपैति राजन्
यद्दीयते तन्न लभेद्द्विजेभ्यः ॥ 02 ॥
दाक्षिण्यं स्वजने दया परजने शाठ्यं सदा दुर्जने
प्रीतिः साधुजने स्मयः खलजने विद्वज्जने चार्जवम् ।
शौर्यं शत्रुजने क्षमा गुरुजने नारीजने धूर्तता
इत्थं ये पुरुषा कलासु कुशलास्तेष्वेव लोकस्थितिः ॥ 03 ॥
हस्तौ दानविवर्जितौ श्रुतिपुटौ सारस्वतद्रोहिणौ
नेत्रे साधुविलोकनेन रहिते पादौ न तीर्थं गतौ ।
अन्यायार्जितवित्तपूर्णमुदरं गर्वेण तुङ्गं शिरो
रे रे जम्बुक मुञ्च मुञ्च सहसा नीचं सुनिन्द्यं वपुः ॥ 04 ॥
येषां श्रीमद्यशोदासुतपदकमले नास्ति भक्तिर्नराणां
येषामाभीरकन्याप्रियगुणकथने नानुरक्ता रसज्ञा ।
येषां श्रीकृष्णलीलाललितरसकथासादरौ नैव कर्णौ
धिक् तान् धिक् तान् धिगेतान् कथयति सततं कीर्तनस्थो मृदङ्गः ॥ 05 ॥
पत्रं नैव यदा करीलविटपे दोषो वसन्तस्य किं
नोलूकोऽप्यवलोकते यदि दिवा सूर्यस्य किं दूषणम् ।
वर्षा नैव पतन्ति चातकमुखे मेघस्य किं दूषणं
यत्पूर्वं विधिना ललाटलिखितं तन्मार्जितुं कः क्षमः ॥ 06 ॥
सत्सङ्गाद्भवति हि साधुना खलानां
साधूनां न हि खलसङ्गतः खलत्वम् ।
आमोदं कुसुमभवं मृदेव धत्ते
मृद्गन्धं नहि कुसुमानि धारयन्ति ॥ 07 ॥
साधूनां दर्शनं पुण्यं तीर्थभूता हि साधवः ।
कालेन फलते तीर्थं सद्यः साधुसमागमः ॥ 08 ॥
विप्रास्मिन्नगरे महान्कथय कस्तालद्रुमाणां गणः
को दाता रजको ददाति वसनं प्रातर्गृहीत्वा निशि ।
को दक्षः परवित्तदारहरणे सर्वोऽपि दक्षो जनः
कस्माज्जीवसि हे सखे विषकृमिन्यायेन जीवाम्यहम् ॥ 09 ॥
न विप्रपादोदककर्दमाणि
न वेदशास्त्रध्वनिगर्जितानि ।
स्वाहास्वधाकारविवर्जितानि
श्मशानतुल्यानि गृहाणि तानि ॥ 10 ॥
सत्यं माता पिता ज्ञानं धर्मो भ्राता दया सखा ।
शान्तिः पत्नी क्षमा पुत्रः षडेते मम बान्धवाः ॥ 11 ॥
अनित्यानि शरीराणि विभवो नैव शाश्वतः ।
नित्यं सन्निहितो मृत्युः कर्तव्यो धर्मसङ्ग्रहः ॥ 12 ॥
निमन्त्रोत्सवा विप्रा गावो नवतृणोत्सवाः ।
पत्युत्साहयुता भार्या अहं कृष्णचरणोत्सवः ॥ 13 ॥
मातृवत्परदारेषु परद्रव्येषु लोष्ट्रवत् ।
आत्मवत्सर्वभूतेषु यः पश्यति स पण्डितः ॥ 14 ॥
धर्मे तत्परता मुखे मधुरता दाने समुत्साहता
मित्रेऽवञ्चकता गुरौ विनयता चित्तेऽतिमभीरता ।
आचारे शुचिता गुणे रसिकता शास्त्रेषु विज्ञानता
रूपे सुन्दरता शिवे भजनता त्वय्यस्ति भो राघव ॥ 15 ॥
काष्ठं कल्पतरुः सुमेरुचलश्चिन्तामणिः प्रस्तरः
सूर्यास्तीव्रकरः शशी क्षयकरः क्षारो हि वारां निधिः ।
कामो नष्टतनुर्वलिर्दितिसुतो नित्यं पशुः कामगौ-
र्नैतांस्ते तुलयामि भो रघुपते कस्योपमा दीयते ॥ 16 ॥
विद्या मित्रं प्रवासे च भार्या मित्रं गृहेषु च ।
व्याधितस्यौषधं मित्रं धर्मो मित्रं मृतस्य च ॥ 17 ॥
विनयं राजपुत्रेभ्यः पण्डितेभ्यः सुभाषितम् ।
अनृतं द्यूतकारेभ्यः स्त्रीभ्यः शिक्षेत कैतवम् ॥ 18 ॥
अनालोक्य व्ययं कर्ता अनाथः कलहप्रियः ।
आतुरः सर्वक्षेत्रेषु नरः शीघ्रं विनश्यति ॥ 19 ॥
नाहारं चिन्तयेत्प्राज्ञो धर्ममेकं हि चिन्तयेत् ।
आहारो हि मनुष्याणां जन्मना सह जायते ॥ 20 ॥
धनधान्यप्रयोगेषु विद्यासङ्ग्रहणे तथा ।
आहारे व्यवहारे च त्यक्तलज्जः सुखी भवेत् ॥ 21 ॥
जलबिन्दुनिपातेन क्रमशः पूर्यते घटः ।
स हेतुः सर्वविद्यानां धर्मस्य च धनस्य च ॥ 22 ॥
वयसः परिणामेऽपि यः खलः खल एव सः ।
सम्पक्वमपि माधुर्यं नोपयातीन्द्रवारुणम् ॥ 23 ॥
Roman (IAST) Transliteration
sānandaṃ sadanaṃ sutāstu sudhiyaḥ kāntā priyālāpinī
icchāpūrtidhanaṃ svayoṣiti ratiḥ svājñāparāḥ sevakāḥ |
ātithyaṃ śivapūjanaṃ pratidinaṃ miṣṭānnapānaṃ gṛhe
sādhoḥ saṅgamupāsate ca satataṃ dhanyo gṛhasthāśramaḥ || 01 ||
ārteṣu vipreṣu dayānvitaśca
yacchraddhayā svalpamupaiti dānam |
anantapāramupaiti rājan
yaddīyate tanna labheddvijebhyaḥ || 02 ||
dākṣiṇyaṃ svajane dayā parajane śāṭhyaṃ sadā durjane
prītiḥ sādhujane smayaḥ khalajane vidvajjane cārjavam |
śauryaṃ śatrujane kṣamā gurujane nārījane dhūrtatā
itthaṃ ye puruṣā kalāsu kuśalāsteṣveva lokasthitiḥ || 03 ||
hastau dānavivarjitau śrutipuṭau sārasvatadrohiṇau
netre sādhuvilokanena rahite pādau na tīrthaṃ gatau |
anyāyārjitavittapūrṇamudaraṃ garveṇa tuṅgaṃ śiro
re re jambuka muñca muñca sahasā nīcaṃ sunindyaṃ vapuḥ || 04 ||
yeṣāṃ śrīmadyaśodāsutapadakamale nāsti bhaktirnarāṇāṃ
yeṣāmābhīrakanyāpriyaguṇakathane nānuraktā rasajñā |
yeṣāṃ śrīkṛṣṇalīlālalitarasakathāsādarau naiva karṇau
dhik tān dhik tān dhigetān kathayati satataṃ kīrtanastho mṛdaṅgaḥ || 05 ||
patraṃ naiva yadā karīlaviṭape doṣo vasantasya kiṃ
nolūko'pyavalokate yadi divā sūryasya kiṃ dūṣaṇam |
varṣā naiva patanti cātakamukhe meghasya kiṃ dūṣaṇaṃ
yatpūrvaṃ vidhinā lalāṭalikhitaṃ tanmārjituṃ kaḥ kṣamaḥ || 06 ||
satsaṅgādbhavati hi sādhunā khalānāṃ
sādhūnāṃ na hi khalasaṅgataḥ khalatvam |
āmodaṃ kusumabhavaṃ mṛdeva dhatte
mṛdgandhaṃ nahi kusumāni dhārayanti || 07 ||
sādhūnāṃ darśanaṃ puṇyaṃ tīrthabhūtā hi sādhavaḥ |
kālena phalate tīrthaṃ sadyaḥ sādhusamāgamaḥ || 08 ||
viprāsminnagare mahānkathaya kastāladrumāṇāṃ gaṇaḥ
ko dātā rajako dadāti vasanaṃ prātargṛhītvā niśi |
ko dakṣaḥ paravittadāraharaṇe sarvo'pi dakṣo janaḥ
kasmājjīvasi he sakhe viṣakṛminyāyena jīvāmyaham || 09 ||
na viprapādodakakardamāṇi
na vedaśāstradhvanigarjitāni |
svāhāsvadhākāravivarjitāni
śmaśānatulyāni gṛhāṇi tāni || 10 ||
satyaṃ mātā pitā jñānaṃ dharmo bhrātā dayā sakhā |
śāntiḥ patnī kṣamā putraḥ ṣaḍete mama bāndhavāḥ || 11 ||
anityāni śarīrāṇi vibhavo naiva śāśvataḥ |
nityaṃ sannihito mṛtyuḥ kartavyo dharmasaṅgrahaḥ || 12 ||
nimantrotsavā viprā gāvo navatṛṇotsavāḥ |
patyutsāhayutā bhāryā ahaṃ kṛṣṇacaraṇotsavaḥ || 13 ||
mātṛvatparadāreṣu paradravyeṣu loṣṭravat |
ātmavatsarvabhūteṣu yaḥ paśyati sa paṇḍitaḥ || 14 ||
dharme tatparatā mukhe madhuratā dāne samutsāhatā
mitre'vañcakatā gurau vinayatā citte'timabhīratā |
ācāre śucitā guṇe rasikatā śāstreṣu vijñānatā
rūpe sundaratā śive bhajanatā tvayyasti bho rāghava || 15 ||
kāṣṭhaṃ kalpataruḥ sumerucalaścintāmaṇiḥ prastaraḥ
sūryāstīvrakaraḥ śaśī kṣayakaraḥ kṣāro hi vārāṃ nidhiḥ |
kāmo naṣṭatanurvalirditisuto nityaṃ paśuḥ kāmagau-
rnaitāṃste tulayāmi bho raghupate kasyopamā dīyate || 16 ||
vidyā mitraṃ pravāse ca bhāryā mitraṃ gṛheṣu ca |
vyādhitasyauṣadhaṃ mitraṃ dharmo mitraṃ mṛtasya ca || 17 ||
vinayaṃ rājaputrebhyaḥ paṇḍitebhyaḥ subhāṣitam |
anṛtaṃ dyūtakārebhyaḥ strībhyaḥ śikṣeta kaitavam || 18 ||
anālokya vyayaṃ kartā anāthaḥ kalahapriyaḥ |
āturaḥ sarvakṣetreṣu naraḥ śīghraṃ vinaśyati || 19 ||
nāhāraṃ cintayetprājño dharmamekaṃ hi cintayet |
āhāro hi manuṣyāṇāṃ janmanā saha jāyate || 20 ||
dhanadhānyaprayogeṣu vidyāsaṅgrahaṇe tathā |
āhāre vyavahāre ca tyaktalajjaḥ sukhī bhavet || 21 ||
jalabindunipātena kramaśaḥ pūryate ghaṭaḥ |
sa hetuḥ sarvavidyānāṃ dharmasya ca dhanasya ca || 22 ||
vayasaḥ pariṇāme'pi yaḥ khalaḥ khala eva saḥ |
sampakvamapi mādhuryaṃ nopayātīndravāruṇam || 23 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
सानन्दं सदनं सुतास्तु सुधियः कान्ता प्रियालापिनी
इच्छापूर्तिधनं स्वयोषिति रतिः स्वाज्ञापराः सेवकाः ।
आतिथ्यं शिवपूजनं प्रतिदिनं मिष्टान्नपानं गृहे
साधोः सङ्गमुपासते च सततं धन्यो गृहस्थाश्रमः ॥ 01 ॥
आर्तेषु विप्रेषु दयान्वितश्च
यच्छ्रद्धया स्वल्पमुपैति दानम् ।
अनन्तपारमुपैति राजन्
यद्दीयते तन्न लभेद्द्विजेभ्यः ॥ 02 ॥
दाक्षिण्यं स्वजने दया परजने शाठ्यं सदा दुर्जने
प्रीतिः साधुजने स्मयः खलजने विद्वज्जने चार्जवम् ।
शौर्यं शत्रुजने क्षमा गुरुजने नारीजने धूर्तता
इत्थं ये पुरुषा कलासु कुशलास्तेष्वेव लोकस्थितिः ॥ 03 ॥
हस्तौ दानविवर्जितौ श्रुतिपुटौ सारस्वतद्रोहिणौ
नेत्रे साधुविलोकनेन रहिते पादौ न तीर्थं गतौ ।
अन्यायार्जितवित्तपूर्णमुदरं गर्वेण तुङ्गं शिरो
रे रे जम्बुक मुञ्च मुञ्च सहसा नीचं सुनिन्द्यं वपुः ॥ 04 ॥
येषां श्रीमद्यशोदासुतपदकमले नास्ति भक्तिर्नराणां
येषामाभीरकन्याप्रियगुणकथने नानुरक्ता रसज्ञा ।
येषां श्रीकृष्णलीलाललितरसकथासादरौ नैव कर्णौ
धिक् तान् धिक् तान् धिगेतान् कथयति सततं कीर्तनस्थो मृदङ्गः ॥ 05 ॥
पत्रं नैव यदा करीलविटपे दोषो वसन्तस्य किं
नोलूकोऽप्यवलोकते यदि दिवा सूर्यस्य किं दूषणम् ।
वर्षा नैव पतन्ति चातकमुखे मेघस्य किं दूषणं
यत्पूर्वं विधिना ललाटलिखितं तन्मार्जितुं कः क्षमः ॥ 06 ॥
सत्सङ्गाद्भवति हि साधुना खलानां
साधूनां न हि खलसङ्गतः खलत्वम् ।
आमोदं कुसुमभवं मृदेव धत्ते
मृद्गन्धं नहि कुसुमानि धारयन्ति ॥ 07 ॥
साधूनां दर्शनं पुण्यं तीर्थभूता हि साधवः ।
कालेन फलते तीर्थं सद्यः साधुसमागमः ॥ 08 ॥
विप्रास्मिन्नगरे महान्कथय कस्तालद्रुमाणां गणः
को दाता रजको ददाति वसनं प्रातर्गृहीत्वा निशि ।
को दक्षः परवित्तदारहरणे सर्वोऽपि दक्षो जनः
कस्माज्जीवसि हे सखे विषकृमिन्यायेन जीवाम्यहम् ॥ 09 ॥
न विप्रपादोदककर्दमाणि
न वेदशास्त्रध्वनिगर्जितानि ।
स्वाहास्वधाकारविवर्जितानि
श्मशानतुल्यानि गृहाणि तानि ॥ 10 ॥
सत्यं माता पिता ज्ञानं धर्मो भ्राता दया सखा ।
शान्तिः पत्नी क्षमा पुत्रः षडेते मम बान्धवाः ॥ 11 ॥
अनित्यानि शरीराणि विभवो नैव शाश्वतः ।
नित्यं सन्निहितो मृत्युः कर्तव्यो धर्मसङ्ग्रहः ॥ 12 ॥
निमन्त्रोत्सवा विप्रा गावो नवतृणोत्सवाः ।
पत्युत्साहयुता भार्या अहं कृष्णचरणोत्सवः ॥ 13 ॥
मातृवत्परदारेषु परद्रव्येषु लोष्ट्रवत् ।
आत्मवत्सर्वभूतेषु यः पश्यति स पण्डितः ॥ 14 ॥
धर्मे तत्परता मुखे मधुरता दाने समुत्साहता
मित्रेऽवञ्चकता गुरौ विनयता चित्तेऽतिमभीरता ।
आचारे शुचिता गुणे रसिकता शास्त्रेषु विज्ञानता
रूपे सुन्दरता शिवे भजनता त्वय्यस्ति भो राघव ॥ 15 ॥
काष्ठं कल्पतरुः सुमेरुचलश्चिन्तामणिः प्रस्तरः
सूर्यास्तीव्रकरः शशी क्षयकरः क्षारो हि वारां निधिः ।
कामो नष्टतनुर्वलिर्दितिसुतो नित्यं पशुः कामगौ-
र्नैतांस्ते तुलयामि भो रघुपते कस्योपमा दीयते ॥ 16 ॥
विद्या मित्रं प्रवासे च भार्या मित्रं गृहेषु च ।
व्याधितस्यौषधं मित्रं धर्मो मित्रं मृतस्य च ॥ 17 ॥
विनयं राजपुत्रेभ्यः पण्डितेभ्यः सुभाषितम् ।
अनृतं द्यूतकारेभ्यः स्त्रीभ्यः शिक्षेत कैतवम् ॥ 18 ॥
अनालोक्य व्ययं कर्ता अनाथः कलहप्रियः ।
आतुरः सर्वक्षेत्रेषु नरः शीघ्रं विनश्यति ॥ 19 ॥
नाहारं चिन्तयेत्प्राज्ञो धर्ममेकं हि चिन्तयेत् ।
आहारो हि मनुष्याणां जन्मना सह जायते ॥ 20 ॥
धनधान्यप्रयोगेषु विद्यासङ्ग्रहणे तथा ।
आहारे व्यवहारे च त्यक्तलज्जः सुखी भवेत् ॥ 21 ॥
जलबिन्दुनिपातेन क्रमशः पूर्यते घटः ।
स हेतुः सर्वविद्यानां धर्मस्य च धनस्य च ॥ 22 ॥
वयसः परिणामेऽपि यः खलः खल एव सः ।
सम्पक्वमपि माधुर्यं नोपयातीन्द्रवारुणम् ॥ 23 ॥
sānandaṃ sadanaṃ sutāstu sudhiyaḥ kāntā priyālāpinī
icchāpūrtidhanaṃ svayoṣiti ratiḥ svājñāparāḥ sevakāḥ |
ātithyaṃ śivapūjanaṃ pratidinaṃ miṣṭānnapānaṃ gṛhe
sādhoḥ saṅgamupāsate ca satataṃ dhanyo gṛhasthāśramaḥ || 01 ||
ārteṣu vipreṣu dayānvitaśca
yacchraddhayā svalpamupaiti dānam |
anantapāramupaiti rājan
yaddīyate tanna labheddvijebhyaḥ || 02 ||
dākṣiṇyaṃ svajane dayā parajane śāṭhyaṃ sadā durjane
prītiḥ sādhujane smayaḥ khalajane vidvajjane cārjavam |
śauryaṃ śatrujane kṣamā gurujane nārījane dhūrtatā
itthaṃ ye puruṣā kalāsu kuśalāsteṣveva lokasthitiḥ || 03 ||
hastau dānavivarjitau śrutipuṭau sārasvatadrohiṇau
netre sādhuvilokanena rahite pādau na tīrthaṃ gatau |
anyāyārjitavittapūrṇamudaraṃ garveṇa tuṅgaṃ śiro
re re jambuka muñca muñca sahasā nīcaṃ sunindyaṃ vapuḥ || 04 ||
yeṣāṃ śrīmadyaśodāsutapadakamale nāsti bhaktirnarāṇāṃ
yeṣāmābhīrakanyāpriyaguṇakathane nānuraktā rasajñā |
yeṣāṃ śrīkṛṣṇalīlālalitarasakathāsādarau naiva karṇau
dhik tān dhik tān dhigetān kathayati satataṃ kīrtanastho mṛdaṅgaḥ || 05 ||
patraṃ naiva yadā karīlaviṭape doṣo vasantasya kiṃ
nolūko'pyavalokate yadi divā sūryasya kiṃ dūṣaṇam |
varṣā naiva patanti cātakamukhe meghasya kiṃ dūṣaṇaṃ
yatpūrvaṃ vidhinā lalāṭalikhitaṃ tanmārjituṃ kaḥ kṣamaḥ || 06 ||
satsaṅgādbhavati hi sādhunā khalānāṃ
sādhūnāṃ na hi khalasaṅgataḥ khalatvam |
āmodaṃ kusumabhavaṃ mṛdeva dhatte
mṛdgandhaṃ nahi kusumāni dhārayanti || 07 ||
sādhūnāṃ darśanaṃ puṇyaṃ tīrthabhūtā hi sādhavaḥ |
kālena phalate tīrthaṃ sadyaḥ sādhusamāgamaḥ || 08 ||
viprāsminnagare mahānkathaya kastāladrumāṇāṃ gaṇaḥ
ko dātā rajako dadāti vasanaṃ prātargṛhītvā niśi |
ko dakṣaḥ paravittadāraharaṇe sarvo'pi dakṣo janaḥ
kasmājjīvasi he sakhe viṣakṛminyāyena jīvāmyaham || 09 ||
na viprapādodakakardamāṇi
na vedaśāstradhvanigarjitāni |
svāhāsvadhākāravivarjitāni
śmaśānatulyāni gṛhāṇi tāni || 10 ||
satyaṃ mātā pitā jñānaṃ dharmo bhrātā dayā sakhā |
śāntiḥ patnī kṣamā putraḥ ṣaḍete mama bāndhavāḥ || 11 ||
anityāni śarīrāṇi vibhavo naiva śāśvataḥ |
nityaṃ sannihito mṛtyuḥ kartavyo dharmasaṅgrahaḥ || 12 ||
nimantrotsavā viprā gāvo navatṛṇotsavāḥ |
patyutsāhayutā bhāryā ahaṃ kṛṣṇacaraṇotsavaḥ || 13 ||
mātṛvatparadāreṣu paradravyeṣu loṣṭravat |
ātmavatsarvabhūteṣu yaḥ paśyati sa paṇḍitaḥ || 14 ||
dharme tatparatā mukhe madhuratā dāne samutsāhatā
mitre'vañcakatā gurau vinayatā citte'timabhīratā |
ācāre śucitā guṇe rasikatā śāstreṣu vijñānatā
rūpe sundaratā śive bhajanatā tvayyasti bho rāghava || 15 ||
kāṣṭhaṃ kalpataruḥ sumerucalaścintāmaṇiḥ prastaraḥ
sūryāstīvrakaraḥ śaśī kṣayakaraḥ kṣāro hi vārāṃ nidhiḥ |
kāmo naṣṭatanurvalirditisuto nityaṃ paśuḥ kāmagau-
rnaitāṃste tulayāmi bho raghupate kasyopamā dīyate || 16 ||
vidyā mitraṃ pravāse ca bhāryā mitraṃ gṛheṣu ca |
vyādhitasyauṣadhaṃ mitraṃ dharmo mitraṃ mṛtasya ca || 17 ||
vinayaṃ rājaputrebhyaḥ paṇḍitebhyaḥ subhāṣitam |
anṛtaṃ dyūtakārebhyaḥ strībhyaḥ śikṣeta kaitavam || 18 ||
anālokya vyayaṃ kartā anāthaḥ kalahapriyaḥ |
āturaḥ sarvakṣetreṣu naraḥ śīghraṃ vinaśyati || 19 ||
nāhāraṃ cintayetprājño dharmamekaṃ hi cintayet |
āhāro hi manuṣyāṇāṃ janmanā saha jāyate || 20 ||
dhanadhānyaprayogeṣu vidyāsaṅgrahaṇe tathā |
āhāre vyavahāre ca tyaktalajjaḥ sukhī bhavet || 21 ||
jalabindunipātena kramaśaḥ pūryate ghaṭaḥ |
sa hetuḥ sarvavidyānāṃ dharmasya ca dhanasya ca || 22 ||
vayasaḥ pariṇāme'pi yaḥ khalaḥ khala eva saḥ |
sampakvamapi mādhuryaṃ nopayātīndravāruṇam || 23 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Devanagari script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.