ശ്രീമദ്വാല്മീകീയ രാമായണേ യുദ്ധകാണ്ഡമ് ।
അഥ പഞ്ചവിംശസ്സര്ഗഃ ।
സബലേസാഗരന്തീര്ണേരാമേദശരഥാത്മജേ ।
അമാത്യൌരാവണശ്രീമാനബ്രവീച്ഛുകസാരണൌ ॥ 1 ॥
സമഗ്രംസാഗരന്തീര്ണന്ദുസ്തരംവാനരമ്ബലമ് ।
അഭൂതപൂര്വംരാമേണസാഗരേസേതുബന്ധനമ് ॥ 2 ॥
സാഗരേസേതുബന്ദന്തുനശ്രദ്ദധ്യാങ്കഥഞ്ചന ।
അവശ്യഞ്ചാപിസങ് ഖ്യേയന്തന്മയാവാനരമ്ബലമ് ॥ 3 ॥
ഭവന്തൌവാനരംസൈന്യമ്പ്രവിശ്യാനുപലക്ഷിതൌ ।
പരിമാണഞ്ചവീര്യഞ്ചയേചമുഖ്യാഃപ്ലവങ്ഘമാഃ ॥ 4 ॥
മന്ത്രിണോയേചരാമസ്യസുഗ്രീവസ്യചസമ്മതാഃ ।
യേപൂര്വമഭിവര്തന്തേയേചശൂരാഃപ്ലവങ്ഗമാഃ ॥ 5 ॥
സചസേതുര്യഥാബദ്ധസ്സാഗരേസലിലാര്ണവേ ।
നിവേശഞ്ചയധാതേഷാംവാനരാണാമ്മഹാത്മനാമ് ॥ 6 ॥
രാമസ്യവ്യവസായഞ്ചവീര്യമ്പ്രഹരണാനിച ।
ലക്ഷ്മണസ്യചവീര്യന്തത്ത്വതോജ്ഞാതുമര്ഹഥഃ ॥ 7 ॥
കശ്ചസേനാപതിസ്തേഷാംവാനരാണാമ്മഹൌജസാമ് ।
തച്ചജ്ഞാത്വായഥാതത്ത്വംശീഘ്രമഗന്തുമര്ഹഥഃ ॥ 8 ॥
ഇതിപ്രതിസമാദിഷ്ടൌരാക്ഷസൌശുകസാരണൌ ।
ഹരിരൂപധരൌവീരൌപ്രവിഷ്ടൌവാനരമ്ബലമ് ॥ 9 ॥
തതസ്തദ്വാനരംസൈന്യമചിന്ത്യംരോമഹര്ഷണമ് ।
സങ് ഖ്യാതുന്നാധ്യഗച്ഛേതാന്തദാതൌശുകസാരണൌ ॥ 10 ॥
സംസ്ഥിതമ്പര്വതാഗ്രേഷുനിര്ദരേഷുഗുഹാസുച ।
സമുദ്രസ്യചതീരേഷുവനേഷൂപവനേഷുച ॥ 11 ॥
തരമാണഞ്ചതീര്ണഞ്ചതര്തുകാമഞ്ചസര്വശഃ ।
നിവിഷ്ടന്നിവിശ്ചൈവഭീമനാദമ്മഹാബലമ് ॥ 12 ॥
തദ്ബലാര്ണവമക്ഷോഭ്യന്ദദൃശാതേനിശാചരൌ ।
തൌദദര്ശമഹാതേജാഃപ്രതിച്ഛന്നൌചവിഭീഷണഃ ।
ആചചക്ഷേഽഥരാമായഗൃഹീത്വാശുകസാരണൌ ॥ 13 ॥
തസ്യൈമൌരാക്ഷസേന്ദ്രസ്യമന്ത്രിണൌശുകസാരണൌ ।
ലങ്കായസ്സമനുപ്രാപ്തൌചാരൌപരപുരഞ്ജയഃ ॥ 14 ॥
തൌദൃഷ്ടവാവ്യഥിതൌരാമന്നിരാശൌജീവിതേതഥാ ।
കൃതാഞ്ജലിപുടൌഭീതൌവചനഞ്ചേദമൂചതുഃ ॥ 15 ॥
ആവാമിഹാഗതൌസൌമ്യ രാവണപ്രഹിതാവുഭൌ ।
പരിജ്ഞാതുമ്ബലംസര്വന്തവേദംരഘുനന്ദനഃ ॥ 16 ॥
തയോസ്തദ്വചനംശ്രുത്വാരാമോദശരഥാത്മജഃ ।
അബ്രവീത്പ്രഹസന്വാക്യംസര്വഭൂതഹിതേരതഃ ॥ 17 ॥
യദിദൃഷ്ടമ്ബലംസര്വംവയംവാസുപരിക്ഷിതാഃ ।
യഥോക്തംവാകൃതങ്കാര്യഛന്ദതഃപ്രതിഗമ്യതാമ് ॥ 18 ॥
അഥകിഞ്ചിദദൃഷ്ടംവാഭൂയസ്തദ്ദ്രഷ്ടുമര്ഹഥഃ ।
വിഭീഷണോവാകാത്സ്നര്യേനഭൂയസ്സന്ദര്ശയിഷ്യതി ॥ 19 ॥
നചേദങ്ഗ്രഹണമ്പ്രാപ്യഭേത്തവ്യഞ്ജീവിതമ്പ്രതി ।
ന്യസ്തശസ്ത്രൌഗൃഹതൌവാനദൂതൌവധമര്ഹതഃ ॥ 20 ॥
പ്രച്ഛമാനൌവിമുഞ്ചൈതൌചാരൌരാത്രിഞ്ചരാവുഭൌ ।
ശത്രുപക്ഷസ്യസതതംവിഭീഷണഃ വികര്ഷിണൌ ॥ 21 ॥
പ്രവിശ്യനഗരീംലങ്കാമ്ഭവദ് ഭ്യാന്ധനദാനുജഃ ।
വക്തവ്യോരക്ഷസാംരാജായഥോക്തംവചനമ്മമ ॥ 22 ॥
യദ്ബലഞ്ചസമാശ്രിത്യസീതാമ്മേഹൃതവാനപി ।
തദ്ദര്ശയയഥാകാമംസസൈന്യസ്സഹബാന്ധവഃ ॥ 23 ॥
ശ്വഃകാല്യേനഗരീംലങ്കാംസപ്രാകാരാംസതോരണാമ് ।
രക്ഷസഞ്ചബലമ്പശ്യശരൈര്വിധ്വംസിതമ്മയാ ॥ 24 ॥
ക്രോധമ്ഭീമമഹമ്മോക്ഷ്യേസസൈന്യേത്വയിരാവണഃ ।
ശ്വഃകാല്യേവജ്രവാന്വജ്രന്ദാനവേഷ്വിവവാസവഃ ॥ 25 ॥
ഇതിപ്രതിസമാദിഷ്ടൌരാക്ഷസൌശുകസാരണൌ ॥ 26 ॥
ജയേതിപ്രതിനന്ദ്യൈതൌരാഘവന്ധര്മവത്സലമ് ।
ആഗമ്യനഗരീംലങ്കാമബ്രൂതാംരാക്ഷസാധിപമ് ॥ 27 ॥
വിഭീഷണഗൃഹീതൌതുവധാര്തൌരാക്ഷസേശ്വരഃ ।
ദൃഷ്ടവാധര്മാത്മനാമുക്തൌരാമേണാമിതതേജസാ ॥ 28 ॥
ഏകസ്ഥാനഗതായത്രചത്വാരഃപുരുഷര്ഷഭാഃ ।
ലോകപാലസമാശ്ശൂരാഃകൃതാസ്ത്രാദൃഢവിക്രമാ ॥ 29 ॥
രാമോ ദാശരഥിഃ ശ്രീമാമ്ല് ലക്ഷ്മണഃ ച വിഭീഷണഃ ।
സുഗ്രീവഃ ച മഹാതേജാ മഹാഇന്ദ്ര സമ വിക്രമഃ ॥ 30 ॥
ഏതേശക്താഃപുരീലങ്കാംസപ്രാകാരാംസതോരണാമ് ।
ഉത്പാട്യസങ്ക്രമയിതുംസര്വേതിഷ്ഠന്തുവാനരാഃ ॥ 31 ॥
യാദൃശ്യന്തസ്യരാമസ്യരൂപമ്പ്രഹരണാനിച ।
വധിഷ്യതിപുരീംലങ്കാമേകസ്തിഷ്ഠന്തുതേത്രയഃ ॥ 32 ॥
രാമലക്ഷ്മണഗുപ്താസാസുഗ്രീവേണചവാഹിനീ ।
ബഭൂവദുര്ദര്ഷതരാസര്വൈരപിസുരാസുരൈഃ ॥ 33 ॥
പ്രഹൃഷ്ടരൂപാധ്വജിനീവനൌകസാമ് ।
മഹാത്മനാം സമ്പ്രതിയോദ്ധുമിച്ഛതാമ് ।
അലംവിരോധേനശമോവിധീയതാമ്പ്രദീയതാന്ദാശരഥായമൈദിലീ ॥ 34 ॥
ഇത്യാര്ഷേ ശ്രീമദ്രാമായണേ വാല്മീകീയ ആദികാവ്യേ യുദ്ധകാണ്ഡേ പഞ്ചവിംശസ്സര്ഗഃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
सबलेसागरन्तीर्णेरामेदशरथात्मजे ।
अमात्यौरावणश्रीमानब्रवीच्छुकसारणौ ॥ 1 ॥
समग्रंसागरन्तीर्णन्दुस्तरंवानरम्बलम् ।
अभूतपूर्वंरामेणसागरेसेतुबन्धनम् ॥ 2 ॥
सागरेसेतुबन्दन्तुनश्रद्दध्याङ्कथञ्चन ।
अवश्यञ्चापिसङ् ख्येयन्तन्मयावानरम्बलम् ॥ 3 ॥
भवन्तौवानरंसैन्यम्प्रविश्यानुपलक्षितौ ।
परिमाणञ्चवीर्यञ्चयेचमुख्याःप्लवङ्घमाः ॥ 4 ॥
मन्त्रिणोयेचरामस्यसुग्रीवस्यचसम्मताः ।
येपूर्वमभिवर्तन्तेयेचशूराःप्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
सचसेतुर्यथाबद्धस्सागरेसलिलार्णवे ।
निवेशञ्चयधातेषांवानराणाम्महात्मनाम् ॥ 6 ॥
रामस्यव्यवसायञ्चवीर्यम्प्रहरणानिच ।
लक्ष्मणस्यचवीर्यन्तत्त्वतोज्ञातुमर्हथः ॥ 7 ॥
कश्चसेनापतिस्तेषांवानराणाम्महौजसाम् ।
तच्चज्ञात्वायथातत्त्वंशीघ्रमगन्तुमर्हथः ॥ 8 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ।
हरिरूपधरौवीरौप्रविष्टौवानरम्बलम् ॥ 9 ॥
ततस्तद्वानरंसैन्यमचिन्त्यंरोमहर्षणम् ।
सङ् ख्यातुन्नाध्यगच्छेतान्तदातौशुकसारणौ ॥ 10 ॥
संस्थितम्पर्वताग्रेषुनिर्दरेषुगुहासुच ।
समुद्रस्यचतीरेषुवनेषूपवनेषुच ॥ 11 ॥
तरमाणञ्चतीर्णञ्चतर्तुकामञ्चसर्वशः ।
निविष्टन्निविश्चैवभीमनादम्महाबलम् ॥ 12 ॥
तद्बलार्णवमक्षोभ्यन्ददृशातेनिशाचरौ ।
तौददर्शमहातेजाःप्रतिच्छन्नौचविभीषणः ।
आचचक्षेऽथरामायगृहीत्वाशुकसारणौ ॥ 13 ॥
तस्यैमौराक्षसेन्द्रस्यमन्त्रिणौशुकसारणौ ।
लङ्कायस्समनुप्राप्तौचारौपरपुरञ्जयः ॥ 14 ॥
तौदृष्टवाव्यथितौरामन्निराशौजीवितेतथा ।
कृताञ्जलिपुटौभीतौवचनञ्चेदमूचतुः ॥ 15 ॥
आवामिहागतौसौम्य रावणप्रहितावुभौ ।
परिज्ञातुम्बलंसर्वन्तवेदंरघुनन्दनः ॥ 16 ॥
तयोस्तद्वचनंश्रुत्वारामोदशरथात्मजः ।
अब्रवीत्प्रहसन्वाक्यंसर्वभूतहितेरतः ॥ 17 ॥
यदिदृष्टम्बलंसर्वंवयंवासुपरिक्षिताः ।
यथोक्तंवाकृतङ्कार्यछन्दतःप्रतिगम्यताम् ॥ 18 ॥
अथकिञ्चिददृष्टंवाभूयस्तद्द्रष्टुमर्हथः ।
विभीषणोवाकात्स्नर्येनभूयस्सन्दर्शयिष्यति ॥ 19 ॥
नचेदङ्ग्रहणम्प्राप्यभेत्तव्यञ्जीवितम्प्रति ।
न्यस्तशस्त्रौगृहतौवानदूतौवधमर्हतः ॥ 20 ॥
प्रच्छमानौविमुञ्चैतौचारौरात्रिञ्चरावुभौ ।
शत्रुपक्षस्यसततंविभीषणः विकर्षिणौ ॥ 21 ॥
प्रविश्यनगरींलङ्काम्भवद् भ्यान्धनदानुजः ।
वक्तव्योरक्षसांराजायथोक्तंवचनम्मम ॥ 22 ॥
यद्बलञ्चसमाश्रित्यसीताम्मेहृतवानपि ।
तद्दर्शययथाकामंससैन्यस्सहबान्धवः ॥ 23 ॥
श्वःकाल्येनगरींलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
रक्षसञ्चबलम्पश्यशरैर्विध्वंसितम्मया ॥ 24 ॥
क्रोधम्भीममहम्मोक्ष्येससैन्येत्वयिरावणः ।
श्वःकाल्येवज्रवान्वज्रन्दानवेष्विववासवः ॥ 25 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ॥ 26 ॥
जयेतिप्रतिनन्द्यैतौराघवन्धर्मवत्सलम् ।
आगम्यनगरींलङ्कामब्रूतांराक्षसाधिपम् ॥ 27 ॥
विभीषणगृहीतौतुवधार्तौराक्षसेश्वरः ।
दृष्टवाधर्मात्मनामुक्तौरामेणामिततेजसा ॥ 28 ॥
एकस्थानगतायत्रचत्वारःपुरुषर्षभाः ।
लोकपालसमाश्शूराःकृतास्त्रादृढविक्रमा ॥ 29 ॥
रामो दाशरथिः श्रीमाम्ल् लक्ष्मणः च विभीषणः ।
सुग्रीवः च महातेजा महाइन्द्र सम विक्रमः ॥ 30 ॥
एतेशक्ताःपुरीलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
उत्पाट्यसङ्क्रमयितुंसर्वेतिष्ठन्तुवानराः ॥ 31 ॥
यादृश्यन्तस्यरामस्यरूपम्प्रहरणानिच ।
वधिष्यतिपुरींलङ्कामेकस्तिष्ठन्तुतेत्रयः ॥ 32 ॥
रामलक्ष्मणगुप्तासासुग्रीवेणचवाहिनी ।
बभूवदुर्दर्षतरासर्वैरपिसुरासुरैः ॥ 33 ॥
प्रहृष्टरूपाध्वजिनीवनौकसाम् ।
महात्मनां सम्प्रतियोद्धुमिच्छताम् ।
अलंविरोधेनशमोविधीयताम्प्रदीयतान्दाशरथायमैदिली ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.