𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑌬𑌲𑍇𑌸𑌾𑌗𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍇𑌰𑌾𑌮𑍇𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍇 ।
𑌅𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍗𑌰𑌾𑌵𑌣𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌚𑍍𑌛𑍁𑌕𑌸𑌾𑌰𑌣𑍗 ॥ 1 ॥
𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌂𑌸𑌾𑌗𑌰𑌨𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌨𑍍𑌦𑍁𑌸𑍍𑌤𑌰𑌂𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍍𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑍂𑌤𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇𑌸𑍇𑌤𑍁𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇𑌸𑍇𑌤𑍁𑌬𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑍁𑌨𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌦𑌧𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑌥𑌞𑍍𑌚𑌨 ।
𑌅𑌵𑌶𑍍𑌯𑌞𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿𑌸𑌙𑍍 𑌖𑍍𑌯𑍇𑌯𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍍𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍗𑌵𑌾𑌨𑌰𑌂𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌪𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 ।
𑌪𑌰𑌿𑌮𑌾𑌣𑌞𑍍𑌚𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌞𑍍𑌚𑌯𑍇𑌚𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌘𑌮𑌾𑌃 ॥ 4 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍋𑌯𑍇𑌚𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌯𑌚𑌸𑌮𑍍𑌮𑌤𑌾𑌃 ।
𑌯𑍇𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌭𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇𑌯𑍇𑌚𑌶𑍂𑌰𑌾𑌃𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌸𑌚𑌸𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾𑌬𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇 ।
𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌞𑍍𑌚𑌯𑌧𑌾𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑌾𑌯𑌞𑍍𑌚𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿𑌚 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯𑌚𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍋𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥𑌃 ॥ 7 ॥
𑌕𑌶𑍍𑌚𑌸𑍇𑌨𑌾𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌮𑌹𑍗𑌜𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌚𑍍𑌚𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾𑌯𑌥𑌾𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥𑌃 ॥ 8 ॥
𑌇𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍗𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗𑌶𑍁𑌕𑌸𑌾𑌰𑌣𑍗 ।
𑌹𑌰𑌿𑌰𑍂𑌪𑌧𑌰𑍗𑌵𑍀𑌰𑍗𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍗𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍍𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌂𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌮𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌂𑌰𑍋𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌙𑍍 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌦𑌾𑌤𑍗𑌶𑍁𑌕𑌸𑌾𑌰𑌣𑍗 ॥ 10 ॥
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌰𑍇𑌷𑍁𑌗𑍁𑌹𑌾𑌸𑍁𑌚 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌚𑌤𑍀𑌰𑍇𑌷𑍁𑌵𑌨𑍇𑌷𑍂𑌪𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁𑌚 ॥ 11 ॥
𑌤𑌰𑌮𑌾𑌣𑌞𑍍𑌚𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌞𑍍𑌚𑌤𑌰𑍍𑌤𑍁𑌕𑌾𑌮𑌞𑍍𑌚𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌃 ।
𑌨𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑌭𑍀𑌮𑌨𑌾𑌦𑌮𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌬𑌲𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌮𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌦𑍃𑌶𑌾𑌤𑍇𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑍗 ।
𑌤𑍗𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑍗𑌚𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ।
𑌆𑌚𑌚𑌕𑍍𑌷𑍇𑌽𑌥𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍍𑌵𑌾𑌶𑍁𑌕𑌸𑌾𑌰𑌣𑍗 ॥ 13 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌮𑍗𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑍗𑌶𑍁𑌕𑌸𑌾𑌰𑌣𑍗 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌸𑍍𑌸𑌮𑌨𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍗𑌚𑌾𑌰𑍗𑌪𑌰𑌪𑍁𑌰𑌞𑍍𑌜𑌯𑌃 ॥ 14 ॥
𑌤𑍗𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌵𑍍𑌯𑌥𑌿𑌤𑍗𑌰𑌾𑌮𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑍗𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍇𑌤𑌥𑌾 ।
𑌕𑍃𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌪𑍁𑌟𑍗𑌭𑍀𑌤𑍗𑌵𑌚𑌨𑌞𑍍𑌚𑍇𑌦𑌮𑍂𑌚𑌤𑍁𑌃 ॥ 15 ॥
𑌆𑌵𑌾𑌮𑌿𑌹𑌾𑌗𑌤𑍗𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌪𑍍𑌰𑌹𑌿𑌤𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 ।
𑌪𑌰𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌮𑍍𑌬𑌲𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑌵𑍇𑌦𑌂𑌰𑌘𑍁𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 16 ॥
𑌤𑌯𑍋𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌾𑌮𑍋𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑌨𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌹𑌿𑌤𑍇𑌰𑌤𑌃 ॥ 17 ॥
𑌯𑌦𑌿𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑍍𑌬𑌲𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂𑌵𑌯𑌂𑌵𑌾𑌸𑍁𑌪𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌯𑌥𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂𑌵𑌾𑌕𑍃𑌤𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌛𑌨𑍍𑌦𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌅𑌥𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂𑌵𑌾𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑍍𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥𑌃 ।
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑍋𑌵𑌾𑌕𑌾𑌤𑍍𑌸𑍍𑌨𑌰𑍍𑌯𑍇𑌨𑌭𑍂𑌯𑌸𑍍𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 19 ॥
𑌨𑌚𑍇𑌦𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌞𑍍𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍗𑌗𑍃𑌹𑌤𑍗𑌵𑌾𑌨𑌦𑍂𑌤𑍗𑌵𑌧𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌃 ॥ 20 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌮𑌾𑌨𑍗𑌵𑌿𑌮𑍁𑌞𑍍𑌚𑍈𑌤𑍗𑌚𑌾𑌰𑍗𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌞𑍍𑌚𑌰𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 ।
𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌪𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌯𑌸𑌤𑌤𑌂𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑌿𑌣𑍗 ॥ 21 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯𑌨𑌗𑌰𑍀𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍍𑌭𑌵𑌦𑍍 𑌭𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌧𑌨𑌦𑌾𑌨𑍁𑌜𑌃 ।
𑌵𑌕𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂𑌰𑌾𑌜𑌾𑌯𑌥𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂𑌵𑌚𑌨𑌮𑍍𑌮𑌮 ॥ 22 ॥
𑌯𑌦𑍍𑌬𑌲𑌞𑍍𑌚𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌮𑍇𑌹𑍃𑌤𑌵𑌾𑌨𑌪𑌿 ।
𑌤𑌦𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌯𑌥𑌾𑌕𑌾𑌮𑌂𑌸𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌹𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌃 ॥ 23 ॥
𑌶𑍍𑌵𑌃𑌕𑌾𑌲𑍍𑌯𑍇𑌨𑌗𑌰𑍀𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂𑌸𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂𑌸𑌤𑍋𑌰𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌞𑍍𑌚𑌬𑌲𑌮𑍍𑌪𑌶𑍍𑌯𑌶𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑌿𑌤𑌮𑍍𑌮𑌯𑌾 ॥ 24 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌮𑍍𑌭𑍀𑌮𑌮𑌹𑌮𑍍𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇𑌸𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑍇𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿𑌰𑌾𑌵𑌣𑌃 ।
𑌶𑍍𑌵𑌃𑌕𑌾𑌲𑍍𑌯𑍇𑌵𑌜𑍍𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌜𑍍𑌰𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌵𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌵𑌵𑌾𑌸𑌵𑌃 ॥ 25 ॥
𑌇𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌸𑌮𑌾𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍗𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗𑌶𑍁𑌕𑌸𑌾𑌰𑌣𑍗 ॥ 26 ॥
𑌜𑌯𑍇𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌨𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍈𑌤𑍗𑌰𑌾𑌘𑌵𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌮𑍍 ।
𑌆𑌗𑌮𑍍𑌯𑌨𑌗𑌰𑍀𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌬𑍍𑌰𑍂𑌤𑌾𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑍗𑌤𑍁𑌵𑌧𑌾𑌰𑍍𑌤𑍗𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍗𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣𑌾𑌮𑌿𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌾 ॥ 28 ॥
𑌏𑌕𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌗𑌤𑌾𑌯𑌤𑍍𑌰𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌃𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌲𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑌾𑌃𑌕𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌦𑍃𑌢𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾 ॥ 29 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌮𑍍𑌲𑍍 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌚 𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌃 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌸𑌮 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 30 ॥
𑌏𑌤𑍇𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾𑌃𑌪𑍁𑌰𑍀𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂𑌸𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌾𑌂𑌸𑌤𑍋𑌰𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌯𑌿𑌤𑍁𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑍁𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ॥ 31 ॥
𑌯𑌾𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑌣𑌾𑌨𑌿𑌚 ।
𑌵𑌧𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿𑌪𑍁𑌰𑍀𑌂𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑍇𑌕𑌸𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑍁𑌤𑍇𑌤𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 32 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑌾𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣𑌚𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵𑌦𑍁𑌰𑍍𑌦𑌰𑍍𑌷𑌤𑌰𑌾𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑌪𑌿𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑍈𑌃 ॥ 33 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌰𑍂𑌪𑌾𑌧𑍍𑌵𑌜𑌿𑌨𑍀𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌲𑌂𑌵𑌿𑌰𑍋𑌧𑍇𑌨𑌶𑌮𑍋𑌵𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌯𑌤𑌾𑌨𑍍𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌾𑌯𑌮𑍈𑌦𑌿𑌲𑍀 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
सबलेसागरन्तीर्णेरामेदशरथात्मजे ।
अमात्यौरावणश्रीमानब्रवीच्छुकसारणौ ॥ 1 ॥
समग्रंसागरन्तीर्णन्दुस्तरंवानरम्बलम् ।
अभूतपूर्वंरामेणसागरेसेतुबन्धनम् ॥ 2 ॥
सागरेसेतुबन्दन्तुनश्रद्दध्याङ्कथञ्चन ।
अवश्यञ्चापिसङ् ख्येयन्तन्मयावानरम्बलम् ॥ 3 ॥
भवन्तौवानरंसैन्यम्प्रविश्यानुपलक्षितौ ।
परिमाणञ्चवीर्यञ्चयेचमुख्याःप्लवङ्घमाः ॥ 4 ॥
मन्त्रिणोयेचरामस्यसुग्रीवस्यचसम्मताः ।
येपूर्वमभिवर्तन्तेयेचशूराःप्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
सचसेतुर्यथाबद्धस्सागरेसलिलार्णवे ।
निवेशञ्चयधातेषांवानराणाम्महात्मनाम् ॥ 6 ॥
रामस्यव्यवसायञ्चवीर्यम्प्रहरणानिच ।
लक्ष्मणस्यचवीर्यन्तत्त्वतोज्ञातुमर्हथः ॥ 7 ॥
कश्चसेनापतिस्तेषांवानराणाम्महौजसाम् ।
तच्चज्ञात्वायथातत्त्वंशीघ्रमगन्तुमर्हथः ॥ 8 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ।
हरिरूपधरौवीरौप्रविष्टौवानरम्बलम् ॥ 9 ॥
ततस्तद्वानरंसैन्यमचिन्त्यंरोमहर्षणम् ।
सङ् ख्यातुन्नाध्यगच्छेतान्तदातौशुकसारणौ ॥ 10 ॥
संस्थितम्पर्वताग्रेषुनिर्दरेषुगुहासुच ।
समुद्रस्यचतीरेषुवनेषूपवनेषुच ॥ 11 ॥
तरमाणञ्चतीर्णञ्चतर्तुकामञ्चसर्वशः ।
निविष्टन्निविश्चैवभीमनादम्महाबलम् ॥ 12 ॥
तद्बलार्णवमक्षोभ्यन्ददृशातेनिशाचरौ ।
तौददर्शमहातेजाःप्रतिच्छन्नौचविभीषणः ।
आचचक्षेऽथरामायगृहीत्वाशुकसारणौ ॥ 13 ॥
तस्यैमौराक्षसेन्द्रस्यमन्त्रिणौशुकसारणौ ।
लङ्कायस्समनुप्राप्तौचारौपरपुरञ्जयः ॥ 14 ॥
तौदृष्टवाव्यथितौरामन्निराशौजीवितेतथा ।
कृताञ्जलिपुटौभीतौवचनञ्चेदमूचतुः ॥ 15 ॥
आवामिहागतौसौम्य रावणप्रहितावुभौ ।
परिज्ञातुम्बलंसर्वन्तवेदंरघुनन्दनः ॥ 16 ॥
तयोस्तद्वचनंश्रुत्वारामोदशरथात्मजः ।
अब्रवीत्प्रहसन्वाक्यंसर्वभूतहितेरतः ॥ 17 ॥
यदिदृष्टम्बलंसर्वंवयंवासुपरिक्षिताः ।
यथोक्तंवाकृतङ्कार्यछन्दतःप्रतिगम्यताम् ॥ 18 ॥
अथकिञ्चिददृष्टंवाभूयस्तद्द्रष्टुमर्हथः ।
विभीषणोवाकात्स्नर्येनभूयस्सन्दर्शयिष्यति ॥ 19 ॥
नचेदङ्ग्रहणम्प्राप्यभेत्तव्यञ्जीवितम्प्रति ।
न्यस्तशस्त्रौगृहतौवानदूतौवधमर्हतः ॥ 20 ॥
प्रच्छमानौविमुञ्चैतौचारौरात्रिञ्चरावुभौ ।
शत्रुपक्षस्यसततंविभीषणः विकर्षिणौ ॥ 21 ॥
प्रविश्यनगरींलङ्काम्भवद् भ्यान्धनदानुजः ।
वक्तव्योरक्षसांराजायथोक्तंवचनम्मम ॥ 22 ॥
यद्बलञ्चसमाश्रित्यसीताम्मेहृतवानपि ।
तद्दर्शययथाकामंससैन्यस्सहबान्धवः ॥ 23 ॥
श्वःकाल्येनगरींलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
रक्षसञ्चबलम्पश्यशरैर्विध्वंसितम्मया ॥ 24 ॥
क्रोधम्भीममहम्मोक्ष्येससैन्येत्वयिरावणः ।
श्वःकाल्येवज्रवान्वज्रन्दानवेष्विववासवः ॥ 25 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ॥ 26 ॥
जयेतिप्रतिनन्द्यैतौराघवन्धर्मवत्सलम् ।
आगम्यनगरींलङ्कामब्रूतांराक्षसाधिपम् ॥ 27 ॥
विभीषणगृहीतौतुवधार्तौराक्षसेश्वरः ।
दृष्टवाधर्मात्मनामुक्तौरामेणामिततेजसा ॥ 28 ॥
एकस्थानगतायत्रचत्वारःपुरुषर्षभाः ।
लोकपालसमाश्शूराःकृतास्त्रादृढविक्रमा ॥ 29 ॥
रामो दाशरथिः श्रीमाम्ल् लक्ष्मणः च विभीषणः ।
सुग्रीवः च महातेजा महाइन्द्र सम विक्रमः ॥ 30 ॥
एतेशक्ताःपुरीलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
उत्पाट्यसङ्क्रमयितुंसर्वेतिष्ठन्तुवानराः ॥ 31 ॥
यादृश्यन्तस्यरामस्यरूपम्प्रहरणानिच ।
वधिष्यतिपुरींलङ्कामेकस्तिष्ठन्तुतेत्रयः ॥ 32 ॥
रामलक्ष्मणगुप्तासासुग्रीवेणचवाहिनी ।
बभूवदुर्दर्षतरासर्वैरपिसुरासुरैः ॥ 33 ॥
प्रहृष्टरूपाध्वजिनीवनौकसाम् ।
महात्मनां सम्प्रतियोद्धुमिच्छताम् ।
अलंविरोधेनशमोविधीयताम्प्रदीयतान्दाशरथायमैदिली ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.