6.25 যুদ্ধকাণ্ড - পঞ্চবিংশ সর্গঃ

6.25 Yuddhakanda - Panchavimsha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে যুদ্ধকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চবিংশস্সর্গঃ ।
সবলেসাগরন্তীর্ণেরামেদশরথাত্মজে ।
অমাত্যৌরাবণশ্রীমানব্রবীচ্ছুকসারণৌ ॥ 1 ॥
সমগ্রংসাগরন্তীর্ণন্দুস্তরংবানরম্বলম্ ।
অভূতপূর্বংরামেণসাগরেসেতুবন্ধনম্ ॥ 2 ॥
সাগরেসেতুবন্দন্তুনশ্রদ্দধ্যাঙ্কথঞ্চন ।
অবশ্যঞ্চাপিসঙ্ খ্যেযন্তন্মযাবানরম্বলম্ ॥ 3 ॥
ভবন্তৌবানরংসৈন্যম্প্রবিশ্যানুপলক্ষিতৌ ।
পরিমাণঞ্চবীর্যঞ্চযেচমুখ্যাঃপ্লবঙ্ঘমাঃ ॥ 4 ॥
মন্ত্রিণোযেচরামস্যসুগ্রীবস্যচসম্মতাঃ ।
যেপূর্বমভিবর্তন্তেযেচশূরাঃপ্লবঙ্গমাঃ ॥ 5 ॥
সচসেতুর্যথাবদ্ধস্সাগরেসলিলার্ণবে ।
নিবেশঞ্চযধাতেষাংবানরাণাম্মহাত্মনাম্ ॥ 6 ॥
রামস্যব্যবসাযঞ্চবীর্যম্প্রহরণানিচ ।
লক্ষ্মণস্যচবীর্যন্তত্ত্বতোজ্ঞাতুমর্হথঃ ॥ 7 ॥
কশ্চসেনাপতিস্তেষাংবানরাণাম্মহৌজসাম্ ।
তচ্চজ্ঞাত্বাযথাতত্ত্বংশীঘ্রমগন্তুমর্হথঃ ॥ 8 ॥
ইতিপ্রতিসমাদিষ্টৌরাক্ষসৌশুকসারণৌ ।
হরিরূপধরৌবীরৌপ্রবিষ্টৌবানরম্বলম্ ॥ 9 ॥
ততস্তদ্বানরংসৈন্যমচিন্ত্যংরোমহর্ষণম্ ।
সঙ্ খ্যাতুন্নাধ্যগচ্ছেতান্তদাতৌশুকসারণৌ ॥ 10 ॥
সংস্থিতম্পর্বতাগ্রেষুনির্দরেষুগুহাসুচ ।
সমুদ্রস্যচতীরেষুবনেষূপবনেষুচ ॥ 11 ॥
তরমাণঞ্চতীর্ণঞ্চতর্তুকামঞ্চসর্বশঃ ।
নিবিষ্টন্নিবিশ্চৈবভীমনাদম্মহাবলম্ ॥ 12 ॥
তদ্বলার্ণবমক্ষোভ্যন্দদৃশাতেনিশাচরৌ ।
তৌদদর্শমহাতেজাঃপ্রতিচ্ছন্নৌচবিভীষণঃ ।
আচচক্ষেঽথরামাযগৃহীত্বাশুকসারণৌ ॥ 13 ॥
তস্যৈমৌরাক্ষসেন্দ্রস্যমন্ত্রিণৌশুকসারণৌ ।
লঙ্কাযস্সমনুপ্রাপ্তৌচারৌপরপুরঞ্জযঃ ॥ 14 ॥
তৌদৃষ্টবাব্যথিতৌরামন্নিরাশৌজীবিতেতথা ।
কৃতাঞ্জলিপুটৌভীতৌবচনঞ্চেদমূচতুঃ ॥ 15 ॥
আবামিহাগতৌসৌম্য রাবণপ্রহিতাবুভৌ ।
পরিজ্ঞাতুম্বলংসর্বন্তবেদংরঘুনন্দনঃ ॥ 16 ॥
তযোস্তদ্বচনংশ্রুত্বারামোদশরথাত্মজঃ ।
অব্রবীত্প্রহসন্বাক্যংসর্বভূতহিতেরতঃ ॥ 17 ॥
যদিদৃষ্টম্বলংসর্বংবযংবাসুপরিক্ষিতাঃ ।
যথোক্তংবাকৃতঙ্কার্যছন্দতঃপ্রতিগম্যতাম্ ॥ 18 ॥
অথকিঞ্চিদদৃষ্টংবাভূযস্তদ্দ্রষ্টুমর্হথঃ ।
বিভীষণোবাকাত্স্নর্যেনভূযস্সন্দর্শযিষ্যতি ॥ 19 ॥
নচেদঙ্গ্রহণম্প্রাপ্যভেত্তব্যঞ্জীবিতম্প্রতি ।
ন্যস্তশস্ত্রৌগৃহতৌবানদূতৌবধমর্হতঃ ॥ 20 ॥
প্রচ্ছমানৌবিমুঞ্চৈতৌচারৌরাত্রিঞ্চরাবুভৌ ।
শত্রুপক্ষস্যসততংবিভীষণঃ বিকর্ষিণৌ ॥ 21 ॥
প্রবিশ্যনগরীংলঙ্কাম্ভবদ্ ভ্যান্ধনদানুজঃ ।
বক্তব্যোরক্ষসাংরাজাযথোক্তংবচনম্মম ॥ 22 ॥
যদ্বলঞ্চসমাশ্রিত্যসীতাম্মেহৃতবানপি ।
তদ্দর্শযযথাকামংসসৈন্যস্সহবান্ধবঃ ॥ 23 ॥
শ্বঃকাল্যেনগরীংলঙ্কাংসপ্রাকারাংসতোরণাম্ ।
রক্ষসঞ্চবলম্পশ্যশরৈর্বিধ্বংসিতম্মযা ॥ 24 ॥
ক্রোধম্ভীমমহম্মোক্ষ্যেসসৈন্যেত্বযিরাবণঃ ।
শ্বঃকাল্যেবজ্রবান্বজ্রন্দানবেষ্বিববাসবঃ ॥ 25 ॥
ইতিপ্রতিসমাদিষ্টৌরাক্ষসৌশুকসারণৌ ॥ 26 ॥
জযেতিপ্রতিনন্দ্যৈতৌরাঘবন্ধর্মবত্সলম্ ।
আগম্যনগরীংলঙ্কামব্রূতাংরাক্ষসাধিপম্ ॥ 27 ॥
বিভীষণগৃহীতৌতুবধার্তৌরাক্ষসেশ্বরঃ ।
দৃষ্টবাধর্মাত্মনামুক্তৌরামেণামিততেজসা ॥ 28 ॥
একস্থানগতাযত্রচত্বারঃপুরুষর্ষভাঃ ।
লোকপালসমাশ্শূরাঃকৃতাস্ত্রাদৃঢবিক্রমা ॥ 29 ॥
রামো দাশরথিঃ শ্রীমাম্ল্ লক্ষ্মণঃ চ বিভীষণঃ ।
সুগ্রীবঃ চ মহাতেজা মহাইন্দ্র সম বিক্রমঃ ॥ 30 ॥
এতেশক্তাঃপুরীলঙ্কাংসপ্রাকারাংসতোরণাম্ ।
উত্পাট্যসঙ্ক্রমযিতুংসর্বেতিষ্ঠন্তুবানরাঃ ॥ 31 ॥
যাদৃশ্যন্তস্যরামস্যরূপম্প্রহরণানিচ ।
বধিষ্যতিপুরীংলঙ্কামেকস্তিষ্ঠন্তুতেত্রযঃ ॥ 32 ॥
রামলক্ষ্মণগুপ্তাসাসুগ্রীবেণচবাহিনী ।
বভূবদুর্দর্ষতরাসর্বৈরপিসুরাসুরৈঃ ॥ 33 ॥
প্রহৃষ্টরূপাধ্বজিনীবনৌকসাম্ ।
মহাত্মনাং সম্প্রতিযোদ্ধুমিচ্ছতাম্ ।
অলংবিরোধেনশমোবিধীযতাম্প্রদীযতান্দাশরথাযমৈদিলী ॥ 34 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে যুদ্ধকাণ্ডে পঞ্চবিংশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
सबलेसागरन्तीर्णेरामेदशरथात्मजे ।
अमात्यौरावणश्रीमानब्रवीच्छुकसारणौ ॥ 1 ॥
समग्रंसागरन्तीर्णन्दुस्तरंवानरम्बलम् ।
अभूतपूर्वंरामेणसागरेसेतुबन्धनम् ॥ 2 ॥
सागरेसेतुबन्दन्तुनश्रद्दध्याङ्कथञ्चन ।
अवश्यञ्चापिसङ् ख्येयन्तन्मयावानरम्बलम् ॥ 3 ॥
भवन्तौवानरंसैन्यम्प्रविश्यानुपलक्षितौ ।
परिमाणञ्चवीर्यञ्चयेचमुख्याःप्लवङ्घमाः ॥ 4 ॥
मन्त्रिणोयेचरामस्यसुग्रीवस्यचसम्मताः ।
येपूर्वमभिवर्तन्तेयेचशूराःप्लवङ्गमाः ॥ 5 ॥
सचसेतुर्यथाबद्धस्सागरेसलिलार्णवे ।
निवेशञ्चयधातेषांवानराणाम्महात्मनाम् ॥ 6 ॥
रामस्यव्यवसायञ्चवीर्यम्प्रहरणानिच ।
लक्ष्मणस्यचवीर्यन्तत्त्वतोज्ञातुमर्हथः ॥ 7 ॥
कश्चसेनापतिस्तेषांवानराणाम्महौजसाम् ।
तच्चज्ञात्वायथातत्त्वंशीघ्रमगन्तुमर्हथः ॥ 8 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ।
हरिरूपधरौवीरौप्रविष्टौवानरम्बलम् ॥ 9 ॥
ततस्तद्वानरंसैन्यमचिन्त्यंरोमहर्षणम् ।
सङ् ख्यातुन्नाध्यगच्छेतान्तदातौशुकसारणौ ॥ 10 ॥
संस्थितम्पर्वताग्रेषुनिर्दरेषुगुहासुच ।
समुद्रस्यचतीरेषुवनेषूपवनेषुच ॥ 11 ॥
तरमाणञ्चतीर्णञ्चतर्तुकामञ्चसर्वशः ।
निविष्टन्निविश्चैवभीमनादम्महाबलम् ॥ 12 ॥
तद्बलार्णवमक्षोभ्यन्ददृशातेनिशाचरौ ।
तौददर्शमहातेजाःप्रतिच्छन्नौचविभीषणः ।
आचचक्षेऽथरामायगृहीत्वाशुकसारणौ ॥ 13 ॥
तस्यैमौराक्षसेन्द्रस्यमन्त्रिणौशुकसारणौ ।
लङ्कायस्समनुप्राप्तौचारौपरपुरञ्जयः ॥ 14 ॥
तौदृष्टवाव्यथितौरामन्निराशौजीवितेतथा ।
कृताञ्जलिपुटौभीतौवचनञ्चेदमूचतुः ॥ 15 ॥
आवामिहागतौसौम्य रावणप्रहितावुभौ ।
परिज्ञातुम्बलंसर्वन्तवेदंरघुनन्दनः ॥ 16 ॥
तयोस्तद्वचनंश्रुत्वारामोदशरथात्मजः ।
अब्रवीत्प्रहसन्वाक्यंसर्वभूतहितेरतः ॥ 17 ॥
यदिदृष्टम्बलंसर्वंवयंवासुपरिक्षिताः ।
यथोक्तंवाकृतङ्कार्यछन्दतःप्रतिगम्यताम् ॥ 18 ॥
अथकिञ्चिददृष्टंवाभूयस्तद्द्रष्टुमर्हथः ।
विभीषणोवाकात्स्नर्येनभूयस्सन्दर्शयिष्यति ॥ 19 ॥
नचेदङ्ग्रहणम्प्राप्यभेत्तव्यञ्जीवितम्प्रति ।
न्यस्तशस्त्रौगृहतौवानदूतौवधमर्हतः ॥ 20 ॥
प्रच्छमानौविमुञ्चैतौचारौरात्रिञ्चरावुभौ ।
शत्रुपक्षस्यसततंविभीषणः विकर्षिणौ ॥ 21 ॥
प्रविश्यनगरींलङ्काम्भवद् भ्यान्धनदानुजः ।
वक्तव्योरक्षसांराजायथोक्तंवचनम्मम ॥ 22 ॥
यद्बलञ्चसमाश्रित्यसीताम्मेहृतवानपि ।
तद्दर्शययथाकामंससैन्यस्सहबान्धवः ॥ 23 ॥
श्वःकाल्येनगरींलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
रक्षसञ्चबलम्पश्यशरैर्विध्वंसितम्मया ॥ 24 ॥
क्रोधम्भीममहम्मोक्ष्येससैन्येत्वयिरावणः ।
श्वःकाल्येवज्रवान्वज्रन्दानवेष्विववासवः ॥ 25 ॥
इतिप्रतिसमादिष्टौराक्षसौशुकसारणौ ॥ 26 ॥
जयेतिप्रतिनन्द्यैतौराघवन्धर्मवत्सलम् ।
आगम्यनगरींलङ्कामब्रूतांराक्षसाधिपम् ॥ 27 ॥
विभीषणगृहीतौतुवधार्तौराक्षसेश्वरः ।
दृष्टवाधर्मात्मनामुक्तौरामेणामिततेजसा ॥ 28 ॥
एकस्थानगतायत्रचत्वारःपुरुषर्षभाः ।
लोकपालसमाश्शूराःकृतास्त्रादृढविक्रमा ॥ 29 ॥
रामो दाशरथिः श्रीमाम्ल् लक्ष्मणः च विभीषणः ।
सुग्रीवः च महातेजा महाइन्द्र सम विक्रमः ॥ 30 ॥
एतेशक्ताःपुरीलङ्कांसप्राकारांसतोरणाम् ।
उत्पाट्यसङ्क्रमयितुंसर्वेतिष्ठन्तुवानराः ॥ 31 ॥
यादृश्यन्तस्यरामस्यरूपम्प्रहरणानिच ।
वधिष्यतिपुरींलङ्कामेकस्तिष्ठन्तुतेत्रयः ॥ 32 ॥
रामलक्ष्मणगुप्तासासुग्रीवेणचवाहिनी ।
बभूवदुर्दर्षतरासर्वैरपिसुरासुरैः ॥ 33 ॥
प्रहृष्टरूपाध्वजिनीवनौकसाम् ।
महात्मनां सम्प्रतियोद्धुमिच्छताम् ।
अलंविरोधेनशमोविधीयताम्प्रदीयतान्दाशरथायमैदिली ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sabalesāgarantīrṇerāmedaśarathātmaje |
amātyaurāvaṇaśrīmānabravīcchukasāraṇau || 1 ||
samagraṃsāgarantīrṇandustaraṃvānarambalam |
abhūtapūrvaṃrāmeṇasāgaresetubandhanam || 2 ||
sāgaresetubandantunaśraddadhyāṅkathañcana |
avaśyañcāpisaṅ khyeyantanmayāvānarambalam || 3 ||
bhavantauvānaraṃsainyampraviśyānupalakṣitau |
parimāṇañcavīryañcayecamukhyāḥplavaṅghamāḥ || 4 ||
mantriṇoyecarāmasyasugrīvasyacasammatāḥ |
yepūrvamabhivartanteyecaśūrāḥplavaṅgamāḥ || 5 ||
sacaseturyathābaddhassāgaresalilārṇave |
niveśañcayadhāteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām || 6 ||
rāmasyavyavasāyañcavīryampraharaṇānica |
lakṣmaṇasyacavīryantattvatojñātumarhathaḥ || 7 ||
kaścasenāpatisteṣāṃvānarāṇāmmahaujasām |
taccajñātvāyathātattvaṃśīghramagantumarhathaḥ || 8 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau |
harirūpadharauvīraupraviṣṭauvānarambalam || 9 ||
tatastadvānaraṃsainyamacintyaṃromaharṣaṇam |
saṅ khyātunnādhyagacchetāntadātauśukasāraṇau || 10 ||
saṃsthitamparvatāgreṣunirdareṣuguhāsuca |
samudrasyacatīreṣuvaneṣūpavaneṣuca || 11 ||
taramāṇañcatīrṇañcatartukāmañcasarvaśaḥ |
niviṣṭanniviścaivabhīmanādammahābalam || 12 ||
tadbalārṇavamakṣobhyandadṛśāteniśācarau |
taudadarśamahātejāḥpraticchannaucavibhīṣaṇaḥ |
ācacakṣe'tharāmāyagṛhītvāśukasāraṇau || 13 ||
tasyaimaurākṣasendrasyamantriṇauśukasāraṇau |
laṅkāyassamanuprāptaucārauparapurañjayaḥ || 14 ||
taudṛṣṭavāvyathitaurāmannirāśaujīvitetathā |
kṛtāñjalipuṭaubhītauvacanañcedamūcatuḥ || 15 ||
āvāmihāgatausaumya rāvaṇaprahitāvubhau |
parijñātumbalaṃsarvantavedaṃraghunandanaḥ || 16 ||
tayostadvacanaṃśrutvārāmodaśarathātmajaḥ |
abravītprahasanvākyaṃsarvabhūtahiterataḥ || 17 ||
yadidṛṣṭambalaṃsarvaṃvayaṃvāsuparikṣitāḥ |
yathoktaṃvākṛtaṅkāryachandataḥpratigamyatām || 18 ||
athakiñcidadṛṣṭaṃvābhūyastaddraṣṭumarhathaḥ |
vibhīṣaṇovākātsnaryenabhūyassandarśayiṣyati || 19 ||
nacedaṅgrahaṇamprāpyabhettavyañjīvitamprati |
nyastaśastraugṛhatauvānadūtauvadhamarhataḥ || 20 ||
pracchamānauvimuñcaitaucāraurātriñcarāvubhau |
śatrupakṣasyasatataṃvibhīṣaṇaḥ vikarṣiṇau || 21 ||
praviśyanagarīṃlaṅkāmbhavad bhyāndhanadānujaḥ |
vaktavyorakṣasāṃrājāyathoktaṃvacanammama || 22 ||
yadbalañcasamāśrityasītāmmehṛtavānapi |
taddarśayayathākāmaṃsasainyassahabāndhavaḥ || 23 ||
śvaḥkālyenagarīṃlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
rakṣasañcabalampaśyaśarairvidhvaṃsitammayā || 24 ||
krodhambhīmamahammokṣyesasainyetvayirāvaṇaḥ |
śvaḥkālyevajravānvajrandānaveṣvivavāsavaḥ || 25 ||
itipratisamādiṣṭaurākṣasauśukasāraṇau || 26 ||
jayetipratinandyaitaurāghavandharmavatsalam |
āgamyanagarīṃlaṅkāmabrūtāṃrākṣasādhipam || 27 ||
vibhīṣaṇagṛhītautuvadhārtaurākṣaseśvaraḥ |
dṛṣṭavādharmātmanāmuktaurāmeṇāmitatejasā || 28 ||
ekasthānagatāyatracatvāraḥpuruṣarṣabhāḥ |
lokapālasamāśśūrāḥkṛtāstrādṛḍhavikramā || 29 ||
rāmo dāśarathiḥ śrīmāml lakṣmaṇaḥ ca vibhīṣaṇaḥ |
sugrīvaḥ ca mahātejā mahāindra sama vikramaḥ || 30 ||
eteśaktāḥpurīlaṅkāṃsaprākārāṃsatoraṇām |
utpāṭyasaṅkramayituṃsarvetiṣṭhantuvānarāḥ || 31 ||
yādṛśyantasyarāmasyarūpampraharaṇānica |
vadhiṣyatipurīṃlaṅkāmekastiṣṭhantutetrayaḥ || 32 ||
rāmalakṣmaṇaguptāsāsugrīveṇacavāhinī |
babhūvadurdarṣatarāsarvairapisurāsuraiḥ || 33 ||
prahṛṣṭarūpādhvajinīvanaukasām |
mahātmanāṃ sampratiyoddhumicchatām |
alaṃvirodhenaśamovidhīyatāmpradīyatāndāśarathāyamaidilī || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in