ത്വത്തീരേ മണികര്ണികേ ഹരിഹരൌ സായുജ്യമുക്തിപ്രദൌ
വാദന്തൌ കുരുതഃ പരസ്പരമുഭൌ ജന്തോഃ പ്രയാണോത്സവേ ।
മദ്രൂപോ മനുജോഽയമസ്തു ഹരിണാ പ്രോക്തഃ ശിവസ്തത്ക്ഷണാ-
ത്തന്മധ്യാദ്ഭൃഗുലാഞ്ഛനോ ഗരുഡഗഃ പീതാമ്ബരോ നിര്ഗതഃ ॥ 1 ॥
ഇന്ദ്രാദ്യാസ്ത്രിദശാഃ പതന്തി നിയതം ഭോഗക്ഷയേ യേ പുന-
ര്ജായന്തേ മനുജാസ്തതോപി പശവഃ കീടാഃ പതങ്ഗാദയഃ ।
യേ മാതര്മണികര്ണികേ തവ ജലേ മജ്ജന്തി നിഷ്കല്മഷാഃ
സായുജ്യേഽപി കിരീടകൌസ്തുഭധരാ നാരായണാഃ സ്യുര്നരാഃ ॥ 2 ॥
കാശീ ധന്യതമാ വിമുക്തനഗരീ സാലങ്കൃതാ ഗങ്ഗയാ
തത്രേയം മണികര്ണികാ സുഖകരീ മുക്തിര്ഹി തത്കിങ്കരീ ।
സ്വര്ലോകസ്തുലിതഃ സഹൈവ വിബുധൈഃ കാശ്യാ സമം ബ്രഹ്മണാ
കാശീ ക്ഷോണിതലേ സ്ഥിതാ ഗുരുതരാ സ്വര്ഗോ ലഘുത്വം ഗതഃ ॥ 3 ॥
ഗങ്ഗാതീരമനുത്തമം ഹി സകലം തത്രാപി കാശ്യുത്തമാ
തസ്യാം സാ മണികര്ണികോത്തമതമാ യേത്രേശ്വരോ മുക്തിദഃ ।
ദേവാനാമപി ദുര്ലഭം സ്ഥലമിദം പാപൌഘനാശക്ഷമം
പൂര്വോപാര്ജിതപുണ്യപുഞ്ജഗമകം പുണ്യൈര്ജനൈഃ പ്രാപ്യതേ ॥ 4 ॥
ദുഃഖാമ്ഭോധിഗതോ ഹി ജന്തുനിവഹസ്തേഷാം കഥം നിഷ്കൃതിഃ
ജ്ഞാത്വാ തദ്ധി വിരിഞ്ചിനാ വിരചിതാ വാരാണസീ ശര്മദാ ।
ലോകാഃസ്വര്ഗസുഖാസ്തതോഽപി ലഘവോ ഭോഗാന്തപാതപ്രദാഃ
കാശീ മുക്തിപുരീ സദാ ശിവകരീ ധര്മാര്ഥമോക്ഷപ്രദാ ॥ 5 ॥
ഏകോ വേണുധരോ ധരാധരധരഃ ശ്രീവത്സഭൂഷാധരഃ
യോഽപ്യേകഃ കില ശങ്കരോ വിഷധരോ ഗങ്ഗാധരോ മാധവഃ ।
യേ മാതര്മണികര്ണികേ തവ ജലേ മജ്ജന്തി തേ മാനവാഃ
രുദ്രാ വാ ഹരയോ ഭവന്തി ബഹവസ്തേഷാം ബഹുത്വം കഥമ് ॥ 6 ॥
ത്വത്തീരേ മരണം തു മങ്ഗലകരം ദേവൈരപി ശ്ലാഘ്യതേ
ശക്രസ്തം മനുജം സഹസ്രനയനൈര്ദ്രഷ്ടും സദാ തത്പരഃ ।
ആയാന്തം സവിതാ സഹസ്രകിരണൈഃ പ്രത്യുദ്ഗതോഽഭൂത്സദാ
പുണ്യോഽസൌ വൃഷഗോഽഥവാ ഗരുഡഗഃ കിം മന്ദിരം യാസ്യതി ॥ 7 ॥
മധ്യാഹ്നേ മണികര്ണികാസ്നപനജം പുണ്യം ന വക്തും ക്ഷമഃ
സ്വീയൈരബ്ധശതൈശ്ചതുര്മുഖധരോ വേദാര്ഥദീക്ഷാഗുരുഃ ।
യോഗാഭ്യാസബലേന ചന്ദ്രശിഖരസ്തത്പുണ്യപാരങ്ഗത-
സ്ത്വത്തീരേ പ്രകരോതി സുപ്തപുരുഷം നാരായണം വാ ശിവമ് ॥ 8 ॥
കൃച്ഛ്രൈ കോടിശതൈഃ സ്വപാപനിധനം യച്ചാശ്വമേധൈഃ ഫലം
തത്സര്വേ മണികര്ണികാസ്നപനജേ പുണ്യേ പ്രവിഷ്ടം ഭവേത് ।
സ്നാത്വാ സ്തോത്രമിദം നരഃ പഠതി ചേത്സംസാരപാഥോനിധിം
തീര്ത്വാ പല്വലവത്പ്രയാതി സദനം തേജോമയം ബ്രഹ്മണഃ ॥ 9 ॥
Roman (IAST) Transliteration
tvattīre maṇikarṇike hariharau sāyujyamuktipradau
vādantau kurutaḥ parasparamubhau jantoḥ prayāṇotsave |
madrūpo manujo'yamastu hariṇā proktaḥ śivastatkṣaṇā-
ttanmadhyādbhṛgulāñchano garuḍagaḥ pītāmbaro nirgataḥ || 1 ||
indrādyāstridaśāḥ patanti niyataṃ bhogakṣaye ye puna-
rjāyante manujāstatopi paśavaḥ kīṭāḥ pataṅgādayaḥ |
ye mātarmaṇikarṇike tava jale majjanti niṣkalmaṣāḥ
sāyujye'pi kirīṭakaustubhadharā nārāyaṇāḥ syurnarāḥ || 2 ||
kāśī dhanyatamā vimuktanagarī sālaṅkṛtā gaṅgayā
tatreyaṃ maṇikarṇikā sukhakarī muktirhi tatkiṅkarī |
svarlokastulitaḥ sahaiva vibudhaiḥ kāśyā samaṃ brahmaṇā
kāśī kṣoṇitale sthitā gurutarā svargo laghutvaṃ gataḥ || 3 ||
gaṅgātīramanuttamaṃ hi sakalaṃ tatrāpi kāśyuttamā
tasyāṃ sā maṇikarṇikottamatamā yetreśvaro muktidaḥ |
devānāmapi durlabhaṃ sthalamidaṃ pāpaughanāśakṣamaṃ
pūrvopārjitapuṇyapuñjagamakaṃ puṇyairjanaiḥ prāpyate || 4 ||
duḥkhāmbhodhigato hi jantunivahasteṣāṃ kathaṃ niṣkṛtiḥ
jñātvā taddhi viriñcinā viracitā vārāṇasī śarmadā |
lokāḥsvargasukhāstato'pi laghavo bhogāntapātapradāḥ
kāśī muktipurī sadā śivakarī dharmārthamokṣapradā || 5 ||
eko veṇudharo dharādharadharaḥ śrīvatsabhūṣādharaḥ
yo'pyekaḥ kila śaṅkaro viṣadharo gaṅgādharo mādhavaḥ |
ye mātarmaṇikarṇike tava jale majjanti te mānavāḥ
rudrā vā harayo bhavanti bahavasteṣāṃ bahutvaṃ katham || 6 ||
tvattīre maraṇaṃ tu maṅgalakaraṃ devairapi ślāghyate
śakrastaṃ manujaṃ sahasranayanairdraṣṭuṃ sadā tatparaḥ |
āyāntaṃ savitā sahasrakiraṇaiḥ pratyudgato'bhūtsadā
puṇyo'sau vṛṣago'thavā garuḍagaḥ kiṃ mandiraṃ yāsyati || 7 ||
madhyāhne maṇikarṇikāsnapanajaṃ puṇyaṃ na vaktuṃ kṣamaḥ
svīyairabdhaśataiścaturmukhadharo vedārthadīkṣāguruḥ |
yogābhyāsabalena candraśikharastatpuṇyapāraṅgata-
stvattīre prakaroti suptapuruṣaṃ nārāyaṇaṃ vā śivam || 8 ||
kṛcchrai koṭiśataiḥ svapāpanidhanaṃ yaccāśvamedhaiḥ phalaṃ
tatsarve maṇikarṇikāsnapanaje puṇye praviṣṭaṃ bhavet |
snātvā stotramidaṃ naraḥ paṭhati cetsaṃsārapāthonidhiṃ
tīrtvā palvalavatprayāti sadanaṃ tejomayaṃ brahmaṇaḥ || 9 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
त्वत्तीरे मणिकर्णिके हरिहरौ सायुज्यमुक्तिप्रदौ
वादन्तौ कुरुतः परस्परमुभौ जन्तोः प्रयाणोत्सवे ।
मद्रूपो मनुजोऽयमस्तु हरिणा प्रोक्तः शिवस्तत्क्षणा-
त्तन्मध्याद्भृगुलाञ्छनो गरुडगः पीताम्बरो निर्गतः ॥ 1 ॥
इन्द्राद्यास्त्रिदशाः पतन्ति नियतं भोगक्षये ये पुन-
र्जायन्ते मनुजास्ततोपि पशवः कीटाः पतङ्गादयः ।
ये मातर्मणिकर्णिके तव जले मज्जन्ति निष्कल्मषाः
सायुज्येऽपि किरीटकौस्तुभधरा नारायणाः स्युर्नराः ॥ 2 ॥
काशी धन्यतमा विमुक्तनगरी सालङ्कृता गङ्गया
तत्रेयं मणिकर्णिका सुखकरी मुक्तिर्हि तत्किङ्करी ।
स्वर्लोकस्तुलितः सहैव विबुधैः काश्या समं ब्रह्मणा
काशी क्षोणितले स्थिता गुरुतरा स्वर्गो लघुत्वं गतः ॥ 3 ॥
गङ्गातीरमनुत्तमं हि सकलं तत्रापि काश्युत्तमा
तस्यां सा मणिकर्णिकोत्तमतमा येत्रेश्वरो मुक्तिदः ।
देवानामपि दुर्लभं स्थलमिदं पापौघनाशक्षमं
पूर्वोपार्जितपुण्यपुञ्जगमकं पुण्यैर्जनैः प्राप्यते ॥ 4 ॥
दुःखाम्भोधिगतो हि जन्तुनिवहस्तेषां कथं निष्कृतिः
ज्ञात्वा तद्धि विरिञ्चिना विरचिता वाराणसी शर्मदा ।
लोकाःस्वर्गसुखास्ततोऽपि लघवो भोगान्तपातप्रदाः
काशी मुक्तिपुरी सदा शिवकरी धर्मार्थमोक्षप्रदा ॥ 5 ॥
एको वेणुधरो धराधरधरः श्रीवत्सभूषाधरः
योऽप्येकः किल शङ्करो विषधरो गङ्गाधरो माधवः ।
ये मातर्मणिकर्णिके तव जले मज्जन्ति ते मानवाः
रुद्रा वा हरयो भवन्ति बहवस्तेषां बहुत्वं कथम् ॥ 6 ॥
त्वत्तीरे मरणं तु मङ्गलकरं देवैरपि श्लाघ्यते
शक्रस्तं मनुजं सहस्रनयनैर्द्रष्टुं सदा तत्परः ।
आयान्तं सविता सहस्रकिरणैः प्रत्युद्गतोऽभूत्सदा
पुण्योऽसौ वृषगोऽथवा गरुडगः किं मन्दिरं यास्यति ॥ 7 ॥
मध्याह्ने मणिकर्णिकास्नपनजं पुण्यं न वक्तुं क्षमः
स्वीयैरब्धशतैश्चतुर्मुखधरो वेदार्थदीक्षागुरुः ।
योगाभ्यासबलेन चन्द्रशिखरस्तत्पुण्यपारङ्गत-
स्त्वत्तीरे प्रकरोति सुप्तपुरुषं नारायणं वा शिवम् ॥ 8 ॥
कृच्छ्रै कोटिशतैः स्वपापनिधनं यच्चाश्वमेधैः फलं
तत्सर्वे मणिकर्णिकास्नपनजे पुण्ये प्रविष्टं भवेत् ।
स्नात्वा स्तोत्रमिदं नरः पठति चेत्संसारपाथोनिधिं
तीर्त्वा पल्वलवत्प्रयाति सदनं तेजोमयं ब्रह्मणः ॥ 9 ॥
tvattīre maṇikarṇike hariharau sāyujyamuktipradau
vādantau kurutaḥ parasparamubhau jantoḥ prayāṇotsave |
madrūpo manujo'yamastu hariṇā proktaḥ śivastatkṣaṇā-
ttanmadhyādbhṛgulāñchano garuḍagaḥ pītāmbaro nirgataḥ || 1 ||
indrādyāstridaśāḥ patanti niyataṃ bhogakṣaye ye puna-
rjāyante manujāstatopi paśavaḥ kīṭāḥ pataṅgādayaḥ |
ye mātarmaṇikarṇike tava jale majjanti niṣkalmaṣāḥ
sāyujye'pi kirīṭakaustubhadharā nārāyaṇāḥ syurnarāḥ || 2 ||
kāśī dhanyatamā vimuktanagarī sālaṅkṛtā gaṅgayā
tatreyaṃ maṇikarṇikā sukhakarī muktirhi tatkiṅkarī |
svarlokastulitaḥ sahaiva vibudhaiḥ kāśyā samaṃ brahmaṇā
kāśī kṣoṇitale sthitā gurutarā svargo laghutvaṃ gataḥ || 3 ||
gaṅgātīramanuttamaṃ hi sakalaṃ tatrāpi kāśyuttamā
tasyāṃ sā maṇikarṇikottamatamā yetreśvaro muktidaḥ |
devānāmapi durlabhaṃ sthalamidaṃ pāpaughanāśakṣamaṃ
pūrvopārjitapuṇyapuñjagamakaṃ puṇyairjanaiḥ prāpyate || 4 ||
duḥkhāmbhodhigato hi jantunivahasteṣāṃ kathaṃ niṣkṛtiḥ
jñātvā taddhi viriñcinā viracitā vārāṇasī śarmadā |
lokāḥsvargasukhāstato'pi laghavo bhogāntapātapradāḥ
kāśī muktipurī sadā śivakarī dharmārthamokṣapradā || 5 ||
eko veṇudharo dharādharadharaḥ śrīvatsabhūṣādharaḥ
yo'pyekaḥ kila śaṅkaro viṣadharo gaṅgādharo mādhavaḥ |
ye mātarmaṇikarṇike tava jale majjanti te mānavāḥ
rudrā vā harayo bhavanti bahavasteṣāṃ bahutvaṃ katham || 6 ||
tvattīre maraṇaṃ tu maṅgalakaraṃ devairapi ślāghyate
śakrastaṃ manujaṃ sahasranayanairdraṣṭuṃ sadā tatparaḥ |
āyāntaṃ savitā sahasrakiraṇaiḥ pratyudgato'bhūtsadā
puṇyo'sau vṛṣago'thavā garuḍagaḥ kiṃ mandiraṃ yāsyati || 7 ||
madhyāhne maṇikarṇikāsnapanajaṃ puṇyaṃ na vaktuṃ kṣamaḥ
svīyairabdhaśataiścaturmukhadharo vedārthadīkṣāguruḥ |
yogābhyāsabalena candraśikharastatpuṇyapāraṅgata-
stvattīre prakaroti suptapuruṣaṃ nārāyaṇaṃ vā śivam || 8 ||
kṛcchrai koṭiśataiḥ svapāpanidhanaṃ yaccāśvamedhaiḥ phalaṃ
tatsarve maṇikarṇikāsnapanaje puṇye praviṣṭaṃ bhavet |
snātvā stotramidaṃ naraḥ paṭhati cetsaṃsārapāthonidhiṃ
tīrtvā palvalavatprayāti sadanaṃ tejomayaṃ brahmaṇaḥ || 9 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.