ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪಞ್ಚಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ತತಃ ಪ್ರಸ್ರವಣಂ ಶೈಲಂ ತೇ ಗತ್ವಾ ಚಿತ್ರಕಾನನಮ್ ।
ಪ್ರಣಮ್ಯ ಶಿರಸಾ ರಾಮಂ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ॥ 1 ॥
ಯುವರಾಜಂ ಪುರಸ್ಕೃತ್ಯ ಸುಗ್ರೀವಮಭಿವಾದ್ಯ ಚ ।
ಪ್ರವೃತ್ತಿಮಥ ಸೀತಾಯಾಃ ಪ್ರವಕ್ತುಮುಪಚಕ್ರಮುಃ ॥ 2 ॥
ರಾವಣಾನ್ತಃ ಪುರೇ ರೋಧಂ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿಶ್ಚ ತರ್ಜನಮ್ ।
ರಾಮೇ ಸಮನುರಾಗಂ ಚ ಯಶ್ಚಾಯಂ ಸಮಯಃ ಕೃತಃ ॥ 3 ॥
ಏತದಾಖ್ಯಾನ್ತಿ ತೇ ಸರ್ವೇ ಹರಯೋ ರಾಮಸನ್ನಿಧೌ ।
ವೈದೇಹೀಮಕ್ಷತಾಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ರಾಮಸ್ತೂತ್ತರಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 4 ॥
ಕ್ವ ಸೀತಾ ವರ್ತತೇ ದೇವೀ ಕಥಂ ಚ ಮಯಿ ವರ್ತತೇ ।
ಏತನ್ಮೇ ಸರ್ವಮಾಖ್ಯಾತ ವೈದೇಹೀಂ ಪ್ರತಿ ವಾನರಾಃ ॥ 5 ॥
ರಾಮಸ್ಯ ಗದಿತಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಹರಯೋ ರಾಮಸನ್ನಿಧೌ ।
ಚೋದಯನ್ತಿ ಹನೂಮನ್ತಂ ಸೀತಾವೃತ್ತಾನ್ತಕೋವಿದಮ್ ॥ 6 ॥
ಶ್ರುತ್ವಾ ತು ವಚನಂ ತೇಷಾಂ ಹನುಮಾನ್ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಪ್ರಣಮ್ಯ ಶಿರಸಾ ದೇವ್ಯೈ ಸೀತಾಯೈ ತಾಂ ದಿಶಂ ಪ್ರತಿ ॥ 7 ॥
ಉವಾಚ ವಾಕ್ಯಂ ವಾಕ್ಯಜ್ಞಸ್ಸೀತಾಯಾ ದರ್ಶನಂ ಯಥಾ ।
ಸಮುದ್ರಂ ಲಙ್ಘಯಿತ್ವಾಹಂ ಶತಯೋಜನಮಾಯತಮ್ ॥ 8 ॥
ಅಗಚ್ಛಂ ಜಾನಕೀಂ ಸೀತಾಂ ಮಾರ್ಗಮಾಣೋ ದಿದೃಕ್ಷಯಾ ।
ತತ್ರ ಲಙ್ಕೇತಿ ನಗರೀ ರಾವಣಸ್ಯ ದುರಾತ್ಮನಃ ॥ 9 ॥
ದಕ್ಷಿಣಸ್ಯ ಸಮುದ್ರಸ್ಯ ತೀರೇ ವಸತಿ ದಕ್ಷಿಣೇ ।
ತತ್ರ ದೃಷ್ಟಾ ಮಯಾ ಸೀತಾ ರಾವಣಾನ್ತಃ ಪುರೇ ಸತೀ ॥ 10 ॥
ಸನ್ನ್ಯಸ್ಯ ತ್ವಯಿ ಜೀವನ್ತೀ ರಾಮಾ ರಾಮ ಮನೋರಥಮ್ ।
ದೃಷ್ಟಾ ಮೇ ರಾಕ್ಷಸೀಮಧ್ಯೇ ತರ್ಜ್ಯಮಾನಾ ಮುಹುರ್ಮುಹುಃ ॥ 11 ॥
ರಾಕ್ಷಸೀಭಿರ್ವಿರೂಪಾಭೀ ರಕ್ಷಿತಾ ಪ್ರಮದಾವನೇ ।
ದುಃಖ ಮಾಸಾದ್ಯತೇ ದೇವೀ ತಥಾಽದುಃಖೋಚಿತಾ ಸತೀ ॥ 12 ॥
ರಾವಣಾನ್ತಃ ಪುರೇ ರುದ್ಧಾ ರಾಕ್ಷಸೀಭಿ ಸ್ಸುರಕ್ಷಿತಾ ।
ಏಕವೇಣೀಧರಾ ದೀನಾ ತ್ವಯಿ ಚಿನ್ತಾಪರಾಯಣಾ ॥ 13 ॥
ಅಧಃಶಯ್ಯಾ ವಿವರ್ಣಾಙ್ಗೀ ಪದ್ಮಿನೀವ ಹಿಮಾಗಮೇ ।
ರಾವಣಾದ್ವಿನಿವೃತ್ತಾರ್ಥಾ ಮರ್ತವ್ಯಕೃತನಿಶ್ಚಯಾ ॥ 14 ॥
ದೇವೀ ಕಥಞ್ಚಿತ್ಕಾಕುತ್ಸ್ಥ ತ್ವನ್ಮನಾ ಮಾರ್ಗಿತಾ ಮಯಾ ।
ಇಕ್ಷ್ವಾಕುವಂಶವಿಖ್ಯಾತಿಂ ಶನೈಃ ಕೀರ್ತಯತಾನಘ ॥ 15 ॥
ಸಾ ಮಯಾ ನರಶಾರ್ದೂಲ ವಿಶ್ವಾಸಮುಪಪಾದಿತಾ ।
ತತ ಸ್ಸಮ್ಭಾಷಿತಾ ದೇವೀ ಸರ್ವಮರ್ಥಂ ಚ ದರ್ಶಿತಾ ॥ 16 ॥
ರಾಮಸುಗ್ರೀವಸಖ್ಯಂ ಚ ಶ್ರುತ್ವಾ ಪ್ರೀತಿಮುಪಾಗತಾ ।
ನಿಯತ ಸ್ಸಮುದಾಚಾರೋ ಭಕ್ತಿಶ್ಚಾಸ್ಯಾಸ್ತಥಾ ತ್ವಯಿ ॥ 17 ॥
ಏವಂ ಮಯಾ ಮಹಾಭಾಗಾ ದೃಷ್ಟಾ ಜನಕನನ್ದಿನೀ ।
ಉಗ್ರೇಣ ತಪಸಾ ಯುಕ್ತಾ ತ್ವದ್ಭಕ್ತ್ಯಾ ಪುರುಷರ್ಷಭ ॥ 18 ॥
ಅಭಿಜ್ಞಾನಂ ಚ ಮೇ ದತ್ತಂ ಯಥಾ ವೃತ್ತಂ ತವಾನ್ತಿಕೇ ।
ಚಿತ್ರಕೂಟೇ ಮಹಾಪ್ರಾಜ್ಞ ವಾಯಸಂ ಪ್ರತಿ ರಾಘವ ॥ 19 ॥
ವಿಜ್ಞಾಪ್ಯಶ್ಚ ನರವ್ಯಾಘ್ರೋ ರಾಮೋ ವಾಯುಸುತ ತ್ವಯಾ ।
ಅಖಿಲೇನೇಹ ಯದ್ಧೃಷ್ಟಮಿತಿ ಮಾಮಾಹ ಜಾನಕೀ ॥ 20 ॥
ಅಯಂ ಚಾಸ್ಮೈ ಪ್ರದಾತವ್ಯೋ ಯತ್ನಾತ್ಸುಪರಿರಕ್ಷಿತಃ ।
ಬ್ರುವತಾ ವಚನಾನ್ಯೇವಂ ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯೋಪಶೃಣ್ವತಃ ॥ 21 ॥
ಏಷ ಚೂಡಾಮಣಿಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ ಮಯಾ ಸುಪರಿರಕ್ಷಿತಃ ।
ಮನಶ್ಶಿಲಾಯಾಸ್ತಿಲಕೋ ಗಣ್ಡಪಾರ್ಶ್ವೇ ನಿವೇಶಿತಃ ॥ 22 ॥
ತ್ವಯಾ ಪ್ರಣಷ್ಠೇ ತಿಲಕೇ ತಂ ಕಿಲ ಸ್ಮರ್ತುಮರ್ಹಸಿ ।
ಏಷ ನಿರ್ಯಾತಿತಶ್ಶ್ರೀಮಾನ್ಮಯಾ ತೇ ವಾರಿ ಸಮ್ಭವಃ ।
ಏತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಪ್ರಹೃಷ್ಯಾಮಿ ವ್ಯಸನೇ ತ್ವಾಮಿವಾನಘ ॥ 23 ॥
ಜೀವಿತಂ ಧಾರಯಿಷ್ಯಾಮಿ ಮಾಸಂ ದಶರಥಾತ್ಮಜ ॥ 24 ॥
ಊರ್ಧ್ವಂ ಮಾಸಾನ್ನ ಜೀವೇಯಂ ರಕ್ಷಸಾಂ ವಶಮಾಗತಾ ।
ಇತಿ ಮಾಮಬ್ರವೀತ್ಸೀತಾ ಕೃಶಾಙ್ಗೀ ಧರ್ಮಚಾರಿಣೀ ॥ 25 ॥
ರಾವಣಾನ್ತಃ ಪುರೇ ರುದ್ಧಾ ಮೃಗೀವೋತ್ಫುಲ್ಲಲೋಚನಾ ।
ಏತದೇವ ಮಯಾಖ್ಯಾತಂ ಸರ್ವಂ ರಾಘವ ಯದ್ಯಥಾ ॥ 26 ॥
ಸರ್ವಥಾ ಸಾಗರಜಲೇ ಸನ್ತಾರಃ ಪ್ರವಿಧೀಯತಾಮ್ ।
ತೌ ಜಾತಾಶ್ವಾಸೌ ರಾಜಪುತ್ರೌ ವಿದಿತ್ವಾ ತಚ್ಚಾಭಿಜ್ಞಾನಂ ರಾಘವಾಯ ಪ್ರದಾಯ ।
ದೇವ್ಯಾ ಚಾಖ್ಯಾತಂ ಸರ್ವಮೇವಾನುಪೂರ್ವ್ಯಾದ್ವಾಚಾ ಸಮ್ಪೂರ್ಣಂ ವಾಯುಪುತ್ತ್ರ ಶ್ಶಶಂಸ ॥ 27 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಸುನ್ದರಕಾಣ್ಡೇ ಪಞ್ಚಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcaṣaṣṭitamassargaḥ |
tataḥ prasravaṇaṃ śailaṃ te gatvā citrakānanam |
praṇamya śirasā rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 1 ||
yuvarājaṃ puraskṛtya sugrīvamabhivādya ca |
pravṛttimatha sītāyāḥ pravaktumupacakramuḥ || 2 ||
rāvaṇāntaḥ pure rodhaṃ rākṣasībhiśca tarjanam |
rāme samanurāgaṃ ca yaścāyaṃ samayaḥ kṛtaḥ || 3 ||
etadākhyānti te sarve harayo rāmasannidhau |
vaidehīmakṣatāṃ śrutvā rāmastūttaramabravīt || 4 ||
kva sītā vartate devī kathaṃ ca mayi vartate |
etanme sarvamākhyāta vaidehīṃ prati vānarāḥ || 5 ||
rāmasya gaditaṃ śrutvā harayo rāmasannidhau |
codayanti hanūmantaṃ sītāvṛttāntakovidam || 6 ||
śrutvā tu vacanaṃ teṣāṃ hanumānmārutātmajaḥ |
praṇamya śirasā devyai sītāyai tāṃ diśaṃ prati || 7 ||
uvāca vākyaṃ vākyajñassītāyā darśanaṃ yathā |
samudraṃ laṅghayitvāhaṃ śatayojanamāyatam || 8 ||
agacchaṃ jānakīṃ sītāṃ mārgamāṇo didṛkṣayā |
tatra laṅketi nagarī rāvaṇasya durātmanaḥ || 9 ||
dakṣiṇasya samudrasya tīre vasati dakṣiṇe |
tatra dṛṣṭā mayā sītā rāvaṇāntaḥ pure satī || 10 ||
sannyasya tvayi jīvantī rāmā rāma manoratham |
dṛṣṭā me rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ || 11 ||
rākṣasībhirvirūpābhī rakṣitā pramadāvane |
duḥkha māsādyate devī tathā'duḥkhocitā satī || 12 ||
rāvaṇāntaḥ pure ruddhā rākṣasībhi ssurakṣitā |
ekaveṇīdharā dīnā tvayi cintāparāyaṇā || 13 ||
adhaḥśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame |
rāvaṇādvinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā || 14 ||
devī kathañcitkākutstha tvanmanā mārgitā mayā |
ikṣvākuvaṃśavikhyātiṃ śanaiḥ kīrtayatānagha || 15 ||
sā mayā naraśārdūla viśvāsamupapāditā |
tata ssambhāṣitā devī sarvamarthaṃ ca darśitā || 16 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca śrutvā prītimupāgatā |
niyata ssamudācāro bhaktiścāsyāstathā tvayi || 17 ||
evaṃ mayā mahābhāgā dṛṣṭā janakanandinī |
ugreṇa tapasā yuktā tvadbhaktyā puruṣarṣabha || 18 ||
abhijñānaṃ ca me dattaṃ yathā vṛttaṃ tavāntike |
citrakūṭe mahāprājña vāyasaṃ prati rāghava || 19 ||
vijñāpyaśca naravyāghro rāmo vāyusuta tvayā |
akhileneha yaddhṛṣṭamiti māmāha jānakī || 20 ||
ayaṃ cāsmai pradātavyo yatnātsuparirakṣitaḥ |
bruvatā vacanānyevaṃ sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 21 ||
eṣa cūḍāmaṇiśśrīmān mayā suparirakṣitaḥ |
manaśśilāyāstilako gaṇḍapārśve niveśitaḥ || 22 ||
tvayā praṇaṣṭhe tilake taṃ kila smartumarhasi |
eṣa niryātitaśśrīmānmayā te vāri sambhavaḥ |
etaṃ dṛṣṭvā prahṛṣyāmi vyasane tvāmivānagha || 23 ||
jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja || 24 ||
ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ rakṣasāṃ vaśamāgatā |
iti māmabravītsītā kṛśāṅgī dharmacāriṇī || 25 ||
rāvaṇāntaḥ pure ruddhā mṛgīvotphullalocanā |
etadeva mayākhyātaṃ sarvaṃ rāghava yadyathā || 26 ||
sarvathā sāgarajale santāraḥ pravidhīyatām |
tau jātāśvāsau rājaputrau viditvā taccābhijñānaṃ rāghavāya pradāya |
devyā cākhyātaṃ sarvamevānupūrvyādvācā sampūrṇaṃ vāyuputtra śśaśaṃsa || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ पञ्चषष्टितमस्सर्गः ।
ततः प्रस्रवणं शैलं ते गत्वा चित्रकाननम् ।
प्रणम्य शिरसा रामं लक्ष्मणं च महाबलम् ॥ 1 ॥
युवराजं पुरस्कृत्य सुग्रीवमभिवाद्य च ।
प्रवृत्तिमथ सीतायाः प्रवक्तुमुपचक्रमुः ॥ 2 ॥
रावणान्तः पुरे रोधं राक्षसीभिश्च तर्जनम् ।
रामे समनुरागं च यश्चायं समयः कृतः ॥ 3 ॥
एतदाख्यान्ति ते सर्वे हरयो रामसन्निधौ ।
वैदेहीमक्षतां श्रुत्वा रामस्तूत्तरमब्रवीत् ॥ 4 ॥
क्व सीता वर्तते देवी कथं च मयि वर्तते ।
एतन्मे सर्वमाख्यात वैदेहीं प्रति वानराः ॥ 5 ॥
रामस्य गदितं श्रुत्वा हरयो रामसन्निधौ ।
चोदयन्ति हनूमन्तं सीतावृत्तान्तकोविदम् ॥ 6 ॥
श्रुत्वा तु वचनं तेषां हनुमान्मारुतात्मजः ।
प्रणम्य शिरसा देव्यै सीतायै तां दिशं प्रति ॥ 7 ॥
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञस्सीताया दर्शनं यथा ।
समुद्रं लङ्घयित्वाहं शतयोजनमायतम् ॥ 8 ॥
अगच्छं जानकीं सीतां मार्गमाणो दिदृक्षया ।
तत्र लङ्केति नगरी रावणस्य दुरात्मनः ॥ 9 ॥
दक्षिणस्य समुद्रस्य तीरे वसति दक्षिणे ।
तत्र दृष्टा मया सीता रावणान्तः पुरे सती ॥ 10 ॥
सन्न्यस्य त्वयि जीवन्ती रामा राम मनोरथम् ।
दृष्टा मे राक्षसीमध्ये तर्ज्यमाना मुहुर्मुहुः ॥ 11 ॥
राक्षसीभिर्विरूपाभी रक्षिता प्रमदावने ।
दुःख मासाद्यते देवी तथाऽदुःखोचिता सती ॥ 12 ॥
रावणान्तः पुरे रुद्धा राक्षसीभि स्सुरक्षिता ।
एकवेणीधरा दीना त्वयि चिन्तापरायणा ॥ 13 ॥
अधःशय्या विवर्णाङ्गी पद्मिनीव हिमागमे ।
रावणाद्विनिवृत्तार्था मर्तव्यकृतनिश्चया ॥ 14 ॥
देवी कथञ्चित्काकुत्स्थ त्वन्मना मार्गिता मया ।
इक्ष्वाकुवंशविख्यातिं शनैः कीर्तयतानघ ॥ 15 ॥
सा मया नरशार्दूल विश्वासमुपपादिता ।
तत स्सम्भाषिता देवी सर्वमर्थं च दर्शिता ॥ 16 ॥
रामसुग्रीवसख्यं च श्रुत्वा प्रीतिमुपागता ।
नियत स्समुदाचारो भक्तिश्चास्यास्तथा त्वयि ॥ 17 ॥
एवं मया महाभागा दृष्टा जनकनन्दिनी ।
उग्रेण तपसा युक्ता त्वद्भक्त्या पुरुषर्षभ ॥ 18 ॥
अभिज्ञानं च मे दत्तं यथा वृत्तं तवान्तिके ।
चित्रकूटे महाप्राज्ञ वायसं प्रति राघव ॥ 19 ॥
विज्ञाप्यश्च नरव्याघ्रो रामो वायुसुत त्वया ।
अखिलेनेह यद्धृष्टमिति मामाह जानकी ॥ 20 ॥
अयं चास्मै प्रदातव्यो यत्नात्सुपरिरक्षितः ।
ब्रुवता वचनान्येवं सुग्रीवस्योपशृण्वतः ॥ 21 ॥
एष चूडामणिश्श्रीमान् मया सुपरिरक्षितः ।
मनश्शिलायास्तिलको गण्डपार्श्वे निवेशितः ॥ 22 ॥
त्वया प्रणष्ठे तिलके तं किल स्मर्तुमर्हसि ।
एष निर्यातितश्श्रीमान्मया ते वारि सम्भवः ।
एतं दृष्ट्वा प्रहृष्यामि व्यसने त्वामिवानघ ॥ 23 ॥
जीवितं धारयिष्यामि मासं दशरथात्मज ॥ 24 ॥
ऊर्ध्वं मासान्न जीवेयं रक्षसां वशमागता ।
इति मामब्रवीत्सीता कृशाङ्गी धर्मचारिणी ॥ 25 ॥
रावणान्तः पुरे रुद्धा मृगीवोत्फुल्ललोचना ।
एतदेव मयाख्यातं सर्वं राघव यद्यथा ॥ 26 ॥
सर्वथा सागरजले सन्तारः प्रविधीयताम् ।
तौ जाताश्वासौ राजपुत्रौ विदित्वा तच्चाभिज्ञानं राघवाय प्रदाय ।
देव्या चाख्यातं सर्वमेवानुपूर्व्याद्वाचा सम्पूर्णं वायुपुत्त्र श्शशंस ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे पञ्चषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha pañcaṣaṣṭitamassargaḥ |
tataḥ prasravaṇaṃ śailaṃ te gatvā citrakānanam |
praṇamya śirasā rāmaṃ lakṣmaṇaṃ ca mahābalam || 1 ||
yuvarājaṃ puraskṛtya sugrīvamabhivādya ca |
pravṛttimatha sītāyāḥ pravaktumupacakramuḥ || 2 ||
rāvaṇāntaḥ pure rodhaṃ rākṣasībhiśca tarjanam |
rāme samanurāgaṃ ca yaścāyaṃ samayaḥ kṛtaḥ || 3 ||
etadākhyānti te sarve harayo rāmasannidhau |
vaidehīmakṣatāṃ śrutvā rāmastūttaramabravīt || 4 ||
kva sītā vartate devī kathaṃ ca mayi vartate |
etanme sarvamākhyāta vaidehīṃ prati vānarāḥ || 5 ||
rāmasya gaditaṃ śrutvā harayo rāmasannidhau |
codayanti hanūmantaṃ sītāvṛttāntakovidam || 6 ||
śrutvā tu vacanaṃ teṣāṃ hanumānmārutātmajaḥ |
praṇamya śirasā devyai sītāyai tāṃ diśaṃ prati || 7 ||
uvāca vākyaṃ vākyajñassītāyā darśanaṃ yathā |
samudraṃ laṅghayitvāhaṃ śatayojanamāyatam || 8 ||
agacchaṃ jānakīṃ sītāṃ mārgamāṇo didṛkṣayā |
tatra laṅketi nagarī rāvaṇasya durātmanaḥ || 9 ||
dakṣiṇasya samudrasya tīre vasati dakṣiṇe |
tatra dṛṣṭā mayā sītā rāvaṇāntaḥ pure satī || 10 ||
sannyasya tvayi jīvantī rāmā rāma manoratham |
dṛṣṭā me rākṣasīmadhye tarjyamānā muhurmuhuḥ || 11 ||
rākṣasībhirvirūpābhī rakṣitā pramadāvane |
duḥkha māsādyate devī tathā'duḥkhocitā satī || 12 ||
rāvaṇāntaḥ pure ruddhā rākṣasībhi ssurakṣitā |
ekaveṇīdharā dīnā tvayi cintāparāyaṇā || 13 ||
adhaḥśayyā vivarṇāṅgī padminīva himāgame |
rāvaṇādvinivṛttārthā martavyakṛtaniścayā || 14 ||
devī kathañcitkākutstha tvanmanā mārgitā mayā |
ikṣvākuvaṃśavikhyātiṃ śanaiḥ kīrtayatānagha || 15 ||
sā mayā naraśārdūla viśvāsamupapāditā |
tata ssambhāṣitā devī sarvamarthaṃ ca darśitā || 16 ||
rāmasugrīvasakhyaṃ ca śrutvā prītimupāgatā |
niyata ssamudācāro bhaktiścāsyāstathā tvayi || 17 ||
evaṃ mayā mahābhāgā dṛṣṭā janakanandinī |
ugreṇa tapasā yuktā tvadbhaktyā puruṣarṣabha || 18 ||
abhijñānaṃ ca me dattaṃ yathā vṛttaṃ tavāntike |
citrakūṭe mahāprājña vāyasaṃ prati rāghava || 19 ||
vijñāpyaśca naravyāghro rāmo vāyusuta tvayā |
akhileneha yaddhṛṣṭamiti māmāha jānakī || 20 ||
ayaṃ cāsmai pradātavyo yatnātsuparirakṣitaḥ |
bruvatā vacanānyevaṃ sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 21 ||
eṣa cūḍāmaṇiśśrīmān mayā suparirakṣitaḥ |
manaśśilāyāstilako gaṇḍapārśve niveśitaḥ || 22 ||
tvayā praṇaṣṭhe tilake taṃ kila smartumarhasi |
eṣa niryātitaśśrīmānmayā te vāri sambhavaḥ |
etaṃ dṛṣṭvā prahṛṣyāmi vyasane tvāmivānagha || 23 ||
jīvitaṃ dhārayiṣyāmi māsaṃ daśarathātmaja || 24 ||
ūrdhvaṃ māsānna jīveyaṃ rakṣasāṃ vaśamāgatā |
iti māmabravītsītā kṛśāṅgī dharmacāriṇī || 25 ||
rāvaṇāntaḥ pure ruddhā mṛgīvotphullalocanā |
etadeva mayākhyātaṃ sarvaṃ rāghava yadyathā || 26 ||
sarvathā sāgarajale santāraḥ pravidhīyatām |
tau jātāśvāsau rājaputrau viditvā taccābhijñānaṃ rāghavāya pradāya |
devyā cākhyātaṃ sarvamevānupūrvyādvācā sampūrṇaṃ vāyuputtra śśaśaṃsa || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe pañcaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.