ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಷಟ್ಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಅನೇಕಶತಸಾಹಸ್ರೀಂ ವಿಷಣ್ಣಾಂ ಹರಿವಾಹಿನೀಮ್ ।
ಜಾಮ್ಬವಾನ್ಸಮುದೀಕ್ಷ್ಯೈವಂ ಹನೂಮನ್ತಮಥಾಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ವೀರ ವಾನರಲೋಕಸ್ಯ ಸರ್ವಶಾಸ್ತ್ರವಿದಾಂ ವರ ।
ತೂಷ್ಣೀಮೇಕಾನ್ತಮಾಶ್ರಿತ್ಯ ಹನೂಮನ್ಕಿಂ ನ ಜಲ್ಪಸಿ ॥ 2 ॥
ಹನೂಮನ್ಹರಿರಾಜಸ್ಯ ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯ ಸಮೋ ಹ್ಯಸಿ ।
ರಾಮಲಕ್ಷ್ಮಣಯೋಶ್ಚಾಪಿ ತೇಜಸಾ ಚ ಬಲೇನ ಚ ॥ 3 ॥
ಅರಿಷ್ಟನೇಮಿನಃ ಪುತ್ರೋ ವೈನತೇಯೋ ಮಹಾಬಲಃ ।
ಗರುತ್ಮಾನಿತಿ ವಿಖ್ಯಾತ ಉತ್ತಮಸ್ಸರ್ವಪಕ್ಷಿಣಾಮ್ ॥ 4 ॥
ಬಹುಶೋ ಹಿ ಮಯಾ ದೃಷ್ಟಃ ಸಾಗರೇ ಸ ಮಹಾಬಲಃ ।
ಭುಜಙ್ಗಾನುದ್ಧರನ್ಪಕ್ಷೀ ಮಹಾವೇಗೋ ಮಹಾಯಶಾಃ ॥ 5 ॥
ಪಕ್ಷಯೋರ್ಯದ್ಬಲಂ ತಸ್ಯ ತಾವದ್ಭುಜಬಲಂ ತವ ।
ವಿಕ್ರಮಶ್ಚಾಪಿ ವೇಗಶ್ಚ ನ ತೇ ತೇನಾವಹೀಯತೇ ॥ 6 ॥
ಬಲಂ ಬುದ್ಧಿಶ್ಚ ತೇಜಶ್ಚ ಸತ್ತ್ವಂ ಚ ಹರಿಪುಙ್ಗವ ।
ವಿಶಿಷ್ಟಂ ಸರ್ವಭೂತೇಷು ಕಿಮಾತ್ಮಾನಂ ನ ಬುಧ್ಯಸೇ ॥ 7 ॥
ಅಪ್ಸರಾಪ್ಸರಸಾಂ ಶ್ರೇಷ್ಠಾ ವಿಖ್ಯಾತಾ ಪುಞ್ಜಿಕಸ್ಥಲಾ ।
ಅಞ್ಜನೇತಿ ಪರಿಖ್ಯಾತಾ ಪತ್ನೀ ಕೇಸರಿಣೋ ಹರೇಃ ॥ 8 ॥
ವಿಖ್ಯಾತಾ ತ್ರಿಷು ಲೋಕೇಷು ರೂಪೇಣಾಪ್ರತಿಮಾ ಭುವಿ ।
ಅಭಿಶಾಪಾದಭೂತ್ತಾತ ವಾನರೀ ಕಾಮರೂಪಿಣೀ ॥ 9 ॥
ದುಹಿತಾ ವಾನರೇನ್ದ್ರಸ್ಯ ಕುಞ್ಜರಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ।
ಮಾನುಷಂ ವಿಗ್ರಹಂ ಕೃತ್ವಾ ರೂಪಯೌವನಶಾಲಿನೀ ॥ 10 ॥
ವಿಚಿತ್ರಮಾಲ್ಯಾಭರಣಾ ಮಹಾರ್ಹಕ್ಷೌಮವಾಸಿನೀ ।
ಅಚರತ್ಪರ್ವತಸ್ಯಾಗ್ರೇ ಪ್ರಾವೃಡಮ್ಬುದಸನ್ನಿಭೇ ॥ 11 ॥
ತಸ್ಯಾ ವಸ್ತ್ರಂ ವಿಶಾಲಾಕ್ಷ್ಯಾಃ ಪೀತಂ ರಕ್ತದಶಂ ಶುಭಮ್ ।
ಸ್ಥಿತಾಯಾಃ ಪರ್ವತಸ್ಯಾಗ್ರೇ ಮಾರುತೋಽಪಹರಚ್ಛನೈಃ ॥ 12 ॥
ಸ ದದರ್ಶ ತತಸ್ತಸ್ಯಾ ವೃತ್ತಾವೂರೂ ಸುಸಂಹತೌ ।
ಸ್ತನೌ ಚ ಪೀನೌ ಸಹಿತೌ ಸುಜಾತಂ ಚಾರು ಚಾನನಮ್ ॥ 13 ॥
ತಾಂ ವಿಶಾಲಾಯತಶ್ರೋಣೀಂ ತನುಮಧ್ಯಾಂ ಯಶಸ್ವಿನೀಮ್ ।
ದೃಷ್ಟವೈವ ಶುಭಸರ್ವಾಙ್ಗೀಂ ಪವನಃ ಕಾಮಮೋಹಿತಃ ॥ 14 ॥
ಸ ತಾಂ ಭುಜಾಭ್ಯಾಂ ದೀರ್ಘಾಭ್ಯಾಂ ಪರ್ಯಷ್ವಜತ ಮಾರುತಃ ।
ಮನ್ಮಥಾವಿಷ್ಟಸರ್ವಾಙ್ಗೋ ಗತಾತ್ಮಾ ತಾಮನಿನ್ದಿತಾಮ್ ॥ 15 ॥
ಸಾ ತು ತತ್ರೈವ ಸಮ್ಭ್ರಾನ್ತಾ ಸುವ್ರತಾ ವಾಕ್ಯಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಏಕಪತ್ನೀವ್ರತಮಿದಂ ಕೋ ನಾಶಯಿತುಮಿಚ್ಛತಿ ॥ 16 ॥
ಅಞ್ಜನಾಯಾ ವಚ್ಶುತ್ವಾ ಮಾರುತಃ ಪ್ರತ್ಯಭಾಷತ ।
ನ ತ್ವಾಂ ಹಿಂಸಾಮಿ ಸುಶ್ರೋಣಿ ಮಾ ಭೂತ್ತೇ ಸುಭಗೇ ಭಯಮ್ ॥ 17 ॥
ಮನಸಾಽಸ್ಮಿ ಗತೋ ಯತ್ತ್ವಾಂ ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಯಶಸ್ವಿನೀಮ್ ।
ವೀರ್ಯವಾನ್ಬುದ್ಧಿಸಮ್ಪನ್ನಃ ಪುತ್ರಸ್ತವ ಭವಿಷ್ಯತಿ ॥ 18 ॥
ಮಹಾಸತ್ತ್ವೋ ಮಹಾತೇಜಾ ಮಹಾಬಲಪರಾಕ್ರಮಃ ।
ಲಙ್ಘನೇ ಪ್ಲವನೇ ಚೈವ ಭವಿಷ್ಯತಿ ಹಿ ಮತ್ಸಮಃ ॥ 19 ॥
ಏವಮುಕ್ತಾ ತತಸ್ತುಷ್ಟಾ ಜನನೀ ತೇ ಮಹಾಕಪೇ ।
ಗುಹಾಯಾಂ ತ್ವಾಂ ಮಹಾಬಾಹೋ ಪ್ರಜಜ್ಞೇ ಪ್ಲವಗರ್ಷಭಮ್ ॥ 20 ॥
ಅಭ್ಯುತ್ಥಿತಂ ತತಸ್ಸೂರ್ಯಂ ಬಾಲೋ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಮಹಾವನೇ ।
ಫಲಂ ಚೇತಿ ಜಿಘೃಕ್ಷುಸ್ತ್ವಮುತ್ಪ್ಲುತ್ಯಾಭ್ಯುದ್ಗತೋ ದಿವಮ್ ॥ 21 ॥
ಶತಾನಿ ತ್ರೀಣಿ ಗತ್ವಾಽಥ ಯೋಜನಾನಾಂ ಮಹಾಕಪೇ ।
ತೇಜಸಾ ತಸ್ಯ ನಿರ್ಧೂತೋ ನ ವಿಷಾದಂ ತತೋಗತಃ ॥ 22 ॥
ತಾವದಾಪಪತ ಸ್ತೂರ್ಣಮನ್ತರಿಕ್ಷಂ ಮಹಾಕಪೇ ।
ಕ್ಷಿಪ್ತಮಿನ್ದ್ರೇಣ ತೇ ವಜ್ರಂ ಕೋಪಾವಿಷ್ಟೇನ ಧೀಮತಾ ॥ 23 ॥
ತದಾ ಶೈಲಾಗ್ರಶಿಖರೇ ವಾಮೋ ಹನುರಭಜ್ಯತ ।
ತತೋ ಹಿ ನಾಮಧೇಯಂ ತೇ ಹನುಮಾನಿತಿ ಕೀರ್ತ್ಯತೇ ॥ 24 ॥
ತಸ್ತ್ವಾವಿ ನಿಹತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ವಾಯುರ್ಗನ್ಧವಹಸ್ಸ್ವಯಮ್ ।
ತ್ರೈಲೋಕ್ಯೇ ಭೃಶಸಙ್ಕೃದ್ಧೋ ನ ವವೌ ವೈ ಪ್ರಭಞ್ಜನಃ ॥ 25 ॥
ಸಮ್ಭ್ರಾನ್ತಾಶ್ಚ ಸೂರಾಸ್ಸರ್ವೇ ತ್ರೈಲೋಕ್ಯೇ ಕ್ಷುಭಿತೇ ಸತಿ ।
ಪ್ರಸಾದಯನ್ತಿ ಸಙ್ಕ್ರುದ್ಧಂ ಮಾರುತಂ ಭುವನೇಶ್ವರಾಃ ॥ 26 ॥
ಪ್ರಸಾದಿತೇ ಚ ಪವನೇ ಬ್ರಹ್ಮಾ ತುಭ್ಯಂ ವರಂ ದದೌ ।
ಅಶಸ್ತ್ರವಧ್ಯತಾಂ ತಾತ ಸಮರೇ ಸತ್ಯವಿಕ್ರಮ ॥ 27 ॥
ವಜ್ರಸ್ಯ ಚ ನಿಪಾತೇನ ವಿರುಜಂ ತ್ವಾಂ ಸಮೀಕ್ಷ್ಯ ಚ ।
ಸಹಸ್ರನೇತ್ರಃ ಪ್ರೀತಾತ್ಮಾ ದದೌ ತೇ ವರಮುತ್ತಮಮ್ ॥ 28 ॥
ಸ್ವಚ್ಛನ್ದತಶ್ಚ ಮರಣಂ ತೇಭೂಯಾದಿತಿ ವೈ ಪ್ರಭೋ ।
ಸ ತ್ವಂ ಕೇಸರಿಣಃ ಪುತ್ರಃ ಕ್ಷೇತ್ರಜೋ ಭೀಮವಿಕ್ರಮಃ ॥ 29 ॥
ಮಾರುತಸ್ಯೌರಸಃ ಪುತ್ರಸ್ತೇಜಸಾ ಚಾಪಿ ತತ್ಸಮಃ ।
ತ್ವಂ ಹಿ ವಾಯುಸುತೋ ವತ್ಸ ಪ್ಲವನೇ ಚಾಪಿ ತತ್ಸಮಃ ॥ 30 ॥
ವಯಮದ್ಯ ಗತಪ್ರಾಣಾ ಭವಾನ್ನಸ್ತ್ರಾತು ಸಾಮ್ಪ್ರತಮ್ ।
ದಾಕ್ಷ್ಯವಿಕ್ರಮಸಮ್ಪನ್ನಃ ಕಪಿರಾಜ ಇವಾಪರಃ ॥ 31 ॥
ತ್ರಿವಿಕ್ರಮೇ ಮಯಾ ತಾತ ಸಶೈಲವನಕಾನನಾ ।
ತ್ರಿಸ್ಸಪ್ತಕೃತ್ವಃ ಪೃಥಿವೀ ಪರಿಕ್ರಾನ್ತಾ ಪ್ರದಕ್ಷಿಣಮ್ ॥ 32 ॥
ತಥಾ ಚೌಷಧಯೋಽಸ್ಮಾಭಿಸ್ಸಞ್ಚಿತಾ ದೇವಶಾಸನಾತ್ ।
ನಿಷ್ಪನ್ನಮಮೃತಂ ಯಾಭಿಸ್ತದಾಸೀನ್ನೋ ಮಹದ್ಬಲಮ್ ॥ 33 ॥
ಸ ಇದಾನೀಮಹಂ ವೃದ್ಧಃ ಪರಿಹೀನಪರಾಕ್ರಮಃ ।
ಸಾಮ್ಪ್ರತಂ ಕಾಲಮಸ್ಮಾಕಂ ಭವಾನ್ಸರ್ವಗುಣಾನ್ವಿತಃ ॥ 34 ॥
ತದ್ವಿಜೃಮ್ಭಸ್ವ ವಿಕ್ರಾನ್ತಃ ಪ್ಲವತಾಮುತ್ತಮೋ ಹ್ಯಸಿ ।
ತ್ವದ್ವೀರ್ಯಂ ದ್ರಷ್ಟುಕಾಮಾ ಹಿ ಸರ್ವಾ ವಾನರವಾಹಿನೀ ॥ 35 ॥
ಉತ್ತಿಷ್ಠ ಹರಿಶಾರ್ದೂಲ ಲಙ್ಘಯಸ್ವ ಮಹಾರ್ಣವಮ್ ।
ಪರಾ ಹಿ ಸರ್ವಭೂತಾನಾಂ ಹನುಮನ್ಯಾ ಗತಿಸ್ತವ ॥ 36 ॥
ವಿಷಣ್ಣಾ ಹರಯಸ್ಸರ್ವೇ ಹನುಮನ್ಕಿಮುಪೇಕ್ಷಸೇ ।
ವಿಕ್ರಮಸ್ವ ಮಹಾವೇಗೋ ವಿಷ್ಣುಸ್ತ್ರೀನ್ವಿಕ್ರಮಾನಿವ ॥ 37 ॥
ತತಸ್ತು ವೈ ಜಾಮ್ಬವತಾ ಪ್ರಚೋದಿತಃ ಪ್ರತೀತವೇಗಃ ಪವನಾತ್ಮಜಃ ಕಪಿಃ ।
ಪ್ರಹರ್ಷಯಂಸ್ತಾಂ ಹರಿವೀರವಾಹಿನೀಂ ಚಕಾರ ರೂಪಂ ಮಹದಾತ್ಮನಸ್ತದಾ ॥ 38 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡೇ ಷಟ್ಷಷ್ಟಿತಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
अनेकशतसाहस्रीं विषण्णां हरिवाहिनीम् ।
जाम्बवान्समुदीक्ष्यैवं हनूमन्तमथाब्रवीत् ॥ 1 ॥
वीर वानरलोकस्य सर्वशास्त्रविदां वर ।
तूष्णीमेकान्तमाश्रित्य हनूमन्किं न जल्पसि ॥ 2 ॥
हनूमन्हरिराजस्य सुग्रीवस्य समो ह्यसि ।
रामलक्ष्मणयोश्चापि तेजसा च बलेन च ॥ 3 ॥
अरिष्टनेमिनः पुत्रो वैनतेयो महाबलः ।
गरुत्मानिति विख्यात उत्तमस्सर्वपक्षिणाम् ॥ 4 ॥
बहुशो हि मया दृष्टः सागरे स महाबलः ।
भुजङ्गानुद्धरन्पक्षी महावेगो महायशाः ॥ 5 ॥
पक्षयोर्यद्बलं तस्य तावद्भुजबलं तव ।
विक्रमश्चापि वेगश्च न ते तेनावहीयते ॥ 6 ॥
बलं बुद्धिश्च तेजश्च सत्त्वं च हरिपुङ्गव ।
विशिष्टं सर्वभूतेषु किमात्मानं न बुध्यसे ॥ 7 ॥
अप्सराप्सरसां श्रेष्ठा विख्याता पुञ्जिकस्थला ।
अञ्जनेति परिख्याता पत्नी केसरिणो हरेः ॥ 8 ॥
विख्याता त्रिषु लोकेषु रूपेणाप्रतिमा भुवि ।
अभिशापादभूत्तात वानरी कामरूपिणी ॥ 9 ॥
दुहिता वानरेन्द्रस्य कुञ्जरस्य महात्मनः ।
मानुषं विग्रहं कृत्वा रूपयौवनशालिनी ॥ 10 ॥
विचित्रमाल्याभरणा महार्हक्षौमवासिनी ।
अचरत्पर्वतस्याग्रे प्रावृडम्बुदसन्निभे ॥ 11 ॥
तस्या वस्त्रं विशालाक्ष्याः पीतं रक्तदशं शुभम् ।
स्थितायाः पर्वतस्याग्रे मारुतोऽपहरच्छनैः ॥ 12 ॥
स ददर्श ततस्तस्या वृत्तावूरू सुसंहतौ ।
स्तनौ च पीनौ सहितौ सुजातं चारु चाननम् ॥ 13 ॥
तां विशालायतश्रोणीं तनुमध्यां यशस्विनीम् ।
दृष्टवैव शुभसर्वाङ्गीं पवनः काममोहितः ॥ 14 ॥
स तां भुजाभ्यां दीर्घाभ्यां पर्यष्वजत मारुतः ।
मन्मथाविष्टसर्वाङ्गो गतात्मा तामनिन्दिताम् ॥ 15 ॥
सा तु तत्रैव सम्भ्रान्ता सुव्रता वाक्यमब्रवीत् ।
एकपत्नीव्रतमिदं को नाशयितुमिच्छति ॥ 16 ॥
अञ्जनाया वच्शुत्वा मारुतः प्रत्यभाषत ।
न त्वां हिंसामि सुश्रोणि मा भूत्ते सुभगे भयम् ॥ 17 ॥
मनसाऽस्मि गतो यत्त्वां परिष्वज्य यशस्विनीम् ।
वीर्यवान्बुद्धिसम्पन्नः पुत्रस्तव भविष्यति ॥ 18 ॥
महासत्त्वो महातेजा महाबलपराक्रमः ।
लङ्घने प्लवने चैव भविष्यति हि मत्समः ॥ 19 ॥
एवमुक्ता ततस्तुष्टा जननी ते महाकपे ।
गुहायां त्वां महाबाहो प्रजज्ञे प्लवगर्षभम् ॥ 20 ॥
अभ्युत्थितं ततस्सूर्यं बालो दृष्ट्वा महावने ।
फलं चेति जिघृक्षुस्त्वमुत्प्लुत्याभ्युद्गतो दिवम् ॥ 21 ॥
शतानि त्रीणि गत्वाऽथ योजनानां महाकपे ।
तेजसा तस्य निर्धूतो न विषादं ततोगतः ॥ 22 ॥
तावदापपत स्तूर्णमन्तरिक्षं महाकपे ।
क्षिप्तमिन्द्रेण ते वज्रं कोपाविष्टेन धीमता ॥ 23 ॥
तदा शैलाग्रशिखरे वामो हनुरभज्यत ।
ततो हि नामधेयं ते हनुमानिति कीर्त्यते ॥ 24 ॥
तस्त्वावि निहतं दृष्ट्वा वायुर्गन्धवहस्स्वयम् ।
त्रैलोक्ये भृशसङ्कृद्धो न ववौ वै प्रभञ्जनः ॥ 25 ॥
सम्भ्रान्ताश्च सूरास्सर्वे त्रैलोक्ये क्षुभिते सति ।
प्रसादयन्ति सङ्क्रुद्धं मारुतं भुवनेश्वराः ॥ 26 ॥
प्रसादिते च पवने ब्रह्मा तुभ्यं वरं ददौ ।
अशस्त्रवध्यतां तात समरे सत्यविक्रम ॥ 27 ॥
वज्रस्य च निपातेन विरुजं त्वां समीक्ष्य च ।
सहस्रनेत्रः प्रीतात्मा ददौ ते वरमुत्तमम् ॥ 28 ॥
स्वच्छन्दतश्च मरणं तेभूयादिति वै प्रभो ।
स त्वं केसरिणः पुत्रः क्षेत्रजो भीमविक्रमः ॥ 29 ॥
मारुतस्यौरसः पुत्रस्तेजसा चापि तत्समः ।
त्वं हि वायुसुतो वत्स प्लवने चापि तत्समः ॥ 30 ॥
वयमद्य गतप्राणा भवान्नस्त्रातु साम्प्रतम् ।
दाक्ष्यविक्रमसम्पन्नः कपिराज इवापरः ॥ 31 ॥
त्रिविक्रमे मया तात सशैलवनकानना ।
त्रिस्सप्तकृत्वः पृथिवी परिक्रान्ता प्रदक्षिणम् ॥ 32 ॥
तथा चौषधयोऽस्माभिस्सञ्चिता देवशासनात् ।
निष्पन्नममृतं याभिस्तदासीन्नो महद्बलम् ॥ 33 ॥
स इदानीमहं वृद्धः परिहीनपराक्रमः ।
साम्प्रतं कालमस्माकं भवान्सर्वगुणान्वितः ॥ 34 ॥
तद्विजृम्भस्व विक्रान्तः प्लवतामुत्तमो ह्यसि ।
त्वद्वीर्यं द्रष्टुकामा हि सर्वा वानरवाहिनी ॥ 35 ॥
उत्तिष्ठ हरिशार्दूल लङ्घयस्व महार्णवम् ।
परा हि सर्वभूतानां हनुमन्या गतिस्तव ॥ 36 ॥
विषण्णा हरयस्सर्वे हनुमन्किमुपेक्षसे ।
विक्रमस्व महावेगो विष्णुस्त्रीन्विक्रमानिव ॥ 37 ॥
ततस्तु वै जाम्बवता प्रचोदितः प्रतीतवेगः पवनात्मजः कपिः ।
प्रहर्षयंस्तां हरिवीरवाहिनीं चकार रूपं महदात्मनस्तदा ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
anekaśatasāhasrīṃ viṣaṇṇāṃ harivāhinīm |
jāmbavānsamudīkṣyaivaṃ hanūmantamathābravīt || 1 ||
vīra vānaralokasya sarvaśāstravidāṃ vara |
tūṣṇīmekāntamāśritya hanūmankiṃ na jalpasi || 2 ||
hanūmanharirājasya sugrīvasya samo hyasi |
rāmalakṣmaṇayoścāpi tejasā ca balena ca || 3 ||
ariṣṭaneminaḥ putro vainateyo mahābalaḥ |
garutmāniti vikhyāta uttamassarvapakṣiṇām || 4 ||
bahuśo hi mayā dṛṣṭaḥ sāgare sa mahābalaḥ |
bhujaṅgānuddharanpakṣī mahāvego mahāyaśāḥ || 5 ||
pakṣayoryadbalaṃ tasya tāvadbhujabalaṃ tava |
vikramaścāpi vegaśca na te tenāvahīyate || 6 ||
balaṃ buddhiśca tejaśca sattvaṃ ca haripuṅgava |
viśiṣṭaṃ sarvabhūteṣu kimātmānaṃ na budhyase || 7 ||
apsarāpsarasāṃ śreṣṭhā vikhyātā puñjikasthalā |
añjaneti parikhyātā patnī kesariṇo hareḥ || 8 ||
vikhyātā triṣu lokeṣu rūpeṇāpratimā bhuvi |
abhiśāpādabhūttāta vānarī kāmarūpiṇī || 9 ||
duhitā vānarendrasya kuñjarasya mahātmanaḥ |
mānuṣaṃ vigrahaṃ kṛtvā rūpayauvanaśālinī || 10 ||
vicitramālyābharaṇā mahārhakṣaumavāsinī |
acaratparvatasyāgre prāvṛḍambudasannibhe || 11 ||
tasyā vastraṃ viśālākṣyāḥ pītaṃ raktadaśaṃ śubham |
sthitāyāḥ parvatasyāgre māruto'paharacchanaiḥ || 12 ||
sa dadarśa tatastasyā vṛttāvūrū susaṃhatau |
stanau ca pīnau sahitau sujātaṃ cāru cānanam || 13 ||
tāṃ viśālāyataśroṇīṃ tanumadhyāṃ yaśasvinīm |
dṛṣṭavaiva śubhasarvāṅgīṃ pavanaḥ kāmamohitaḥ || 14 ||
sa tāṃ bhujābhyāṃ dīrghābhyāṃ paryaṣvajata mārutaḥ |
manmathāviṣṭasarvāṅgo gatātmā tāmaninditām || 15 ||
sā tu tatraiva sambhrāntā suvratā vākyamabravīt |
ekapatnīvratamidaṃ ko nāśayitumicchati || 16 ||
añjanāyā vacśutvā mārutaḥ pratyabhāṣata |
na tvāṃ hiṃsāmi suśroṇi mā bhūtte subhage bhayam || 17 ||
manasā'smi gato yattvāṃ pariṣvajya yaśasvinīm |
vīryavānbuddhisampannaḥ putrastava bhaviṣyati || 18 ||
mahāsattvo mahātejā mahābalaparākramaḥ |
laṅghane plavane caiva bhaviṣyati hi matsamaḥ || 19 ||
evamuktā tatastuṣṭā jananī te mahākape |
guhāyāṃ tvāṃ mahābāho prajajñe plavagarṣabham || 20 ||
abhyutthitaṃ tatassūryaṃ bālo dṛṣṭvā mahāvane |
phalaṃ ceti jighṛkṣustvamutplutyābhyudgato divam || 21 ||
śatāni trīṇi gatvā'tha yojanānāṃ mahākape |
tejasā tasya nirdhūto na viṣādaṃ tatogataḥ || 22 ||
tāvadāpapata stūrṇamantarikṣaṃ mahākape |
kṣiptamindreṇa te vajraṃ kopāviṣṭena dhīmatā || 23 ||
tadā śailāgraśikhare vāmo hanurabhajyata |
tato hi nāmadheyaṃ te hanumāniti kīrtyate || 24 ||
tastvāvi nihataṃ dṛṣṭvā vāyurgandhavahassvayam |
trailokye bhṛśasaṅkṛddho na vavau vai prabhañjanaḥ || 25 ||
sambhrāntāśca sūrāssarve trailokye kṣubhite sati |
prasādayanti saṅkruddhaṃ mārutaṃ bhuvaneśvarāḥ || 26 ||
prasādite ca pavane brahmā tubhyaṃ varaṃ dadau |
aśastravadhyatāṃ tāta samare satyavikrama || 27 ||
vajrasya ca nipātena virujaṃ tvāṃ samīkṣya ca |
sahasranetraḥ prītātmā dadau te varamuttamam || 28 ||
svacchandataśca maraṇaṃ tebhūyāditi vai prabho |
sa tvaṃ kesariṇaḥ putraḥ kṣetrajo bhīmavikramaḥ || 29 ||
mārutasyaurasaḥ putrastejasā cāpi tatsamaḥ |
tvaṃ hi vāyusuto vatsa plavane cāpi tatsamaḥ || 30 ||
vayamadya gataprāṇā bhavānnastrātu sāmpratam |
dākṣyavikramasampannaḥ kapirāja ivāparaḥ || 31 ||
trivikrame mayā tāta saśailavanakānanā |
trissaptakṛtvaḥ pṛthivī parikrāntā pradakṣiṇam || 32 ||
tathā cauṣadhayo'smābhissañcitā devaśāsanāt |
niṣpannamamṛtaṃ yābhistadāsīnno mahadbalam || 33 ||
sa idānīmahaṃ vṛddhaḥ parihīnaparākramaḥ |
sāmprataṃ kālamasmākaṃ bhavānsarvaguṇānvitaḥ || 34 ||
tadvijṛmbhasva vikrāntaḥ plavatāmuttamo hyasi |
tvadvīryaṃ draṣṭukāmā hi sarvā vānaravāhinī || 35 ||
uttiṣṭha hariśārdūla laṅghayasva mahārṇavam |
parā hi sarvabhūtānāṃ hanumanyā gatistava || 36 ||
viṣaṇṇā harayassarve hanumankimupekṣase |
vikramasva mahāvego viṣṇustrīnvikramāniva || 37 ||
tatastu vai jāmbavatā pracoditaḥ pratītavegaḥ pavanātmajaḥ kapiḥ |
praharṣayaṃstāṃ harivīravāhinīṃ cakāra rūpaṃ mahadātmanastadā || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.