ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಅಷ್ಟತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಪ್ರತಿಗೃಹ್ಯ ಚ ತತ್ಸರ್ವಮುಪಾಯನಮುಪಾಹೃತಮ್ ।
ವಾನರಾನ್ಸಾನ್ತ್ವಯಿತ್ವಾ ಚ ಸರ್ವಾನೇವ ವ್ಯಸರ್ಜಯತ್ ॥ 1 ॥
ವಿಸರ್ಜಯಿತ್ವಾ ಸ ಹರೀನ್ ಶೂರಾಂಸ್ತಾನ್ಕೃತಕರ್ಮಣಃ ।
ಮೇನೇ ಕೃತಾರ್ಥಮಾತ್ಮಾನಂ ರಾಘವಂ ಚ ಮಹಾಬಲಮ್ ॥ 2 ॥
ಸ ಲಕ್ಷ್ಮಣೋ ಭೀಮಬಲಂ ಸರ್ವವಾನರಸತ್ತಮಮ್ ।
ಅಬ್ರವೀತ್ಪ್ರಶ್ರಿತಂ ವಾಕ್ಯಂ ಸುಗ್ರೀವಂ ಸಮ್ಪ್ರಹರ್ಷಯನ್ ॥ 3 ॥
ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಯಾ ವಿನಿಷ್ಕ್ರಾಮ ಯದಿ ತೇ ಸೌಮ್ಯ ರೋಚತೇ ।
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಲಕ್ಷ್ಮಣಸ್ಯ ಸುಭಾಷಿತಮ್ ॥ 4 ॥
ಸುಗ್ರೀವಃ ಪರಮಪ್ರೀತೋ ವಾಕ್ಯಮೇತದುವಾಚ ಹ ।
ಏವಂ ಭವತು ಗಚ್ಛಾವಃ ಸ್ಥೇಯಂ ತ್ವಚ್ಛಾಸನೇ ಮಯಾ ॥ 5 ॥
ತಮೇವಮುಕ್ತ್ವಾ ಸುಗ್ರೀವೋ ಲಕ್ಷ್ಮಣಂ ಶುಭಲಕ್ಷಣಮ್ ।
ವಿಸರ್ಜಯಾಮಾಸ ತದಾ ತಾರಾಮನ್ಯಾಶ್ಚ ಯೋಷಿತಃ ॥ 6 ॥
ಏತೇತ್ಯುಚ್ಚೈರ್ಹರಿವರಾನ್ಸುಗ್ರೀವಸ್ಸಮುದಾಹರತ್ ।
ತಸ್ಯ ತದ್ವಚನಂ ಶ್ರುತ್ವಾ ಹರಯಶ್ಶೀಘ್ರಮಾಯಯುಃ ॥ 7 ॥
ಬದ್ಧಾಞ್ಜಲಿಪುಟಾಸ್ಸರ್ವೇ ಯೇ ಸ್ಯುಃ ಸ್ತ್ರೀದರ್ಶನಕ್ಷಮಾಃ ।
ತಾನುವಾಚ ತತಃ ಪ್ರಾಪ್ತಾನ್ರಾಜಾಽರ್ಕಸದೃಶಪ್ರಭಃ ॥ 8 ॥
ಉಪಸ್ಥಾಪಯತ ಕ್ಷಿಪ್ರಂ ಶಿಬಿಕಾಂ ಮಮ ವಾನರಾಃ ।
ಶ್ರುತ್ವಾ ತು ವಚನಂ ತಸ್ಯ ಹರಯಶ್ಶೀಘ್ರವಿಕ್ರಮಾಃ ॥ 9 ॥
ಸಮುಪಸ್ಥಾಪಯಾಮಾಸುಶ್ಶಿಬಿಕಾಂ ಪ್ರಿಯದರ್ಶನಾಮ್ ।
ತಾಮುಪಸ್ಥಾಪಿತಾಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಶಿಬಿಕಾಂ ವಾನರಾಧಿಪಃ ॥ 10 ॥
ಲಕ್ಷ್ಮಣಾಽರುಹ್ಯತಾಂ ಶೀಘ್ರಮಿತಿ ಸೌಮಿತ್ರಿಮಬ್ರವೀತ್ ।
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಕಾಞ್ಚನಂ ಯಾನಂ ಸುಗ್ರೀವಸ್ಸೂರ್ಯಸನ್ನಿಭಮ್ ॥ 11 ॥
ಬೃಹದ್ಭಿರ್ಹರಿಭಿರ್ಯುಕ್ತಮಾರುರೋಹ ಸಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ।
ಪಾಣ್ಡುರೇಣಾತಪತ್ರೇಣ ಮ್ರಿಯಮಾಣೇನ ಮೂರ್ಧನಿ ॥ 12 ॥
ಶುಕ್ಲೈಶ್ಚ ವಾಲವ್ಯಜನೈರ್ಧೂಯಮಾನೈಸ್ಸಮನ್ತತಃ ।
ಶಙ್ಖಭೇರೀನಿನಾದೈಶ್ಚ ಹರಿಭಿಶ್ಚಾಭಿವನ್ದಿತಃ ॥ 13 ॥
ನಿರ್ಯಯೌ ಪ್ರಾಪ್ಯ ಸುಗ್ರೀವೋ ರಾಜ್ಯಶ್ರಿಯಮನುತ್ತಮಾಮ್ ।
ಸ ವಾನರಶತೈಸ್ತೀಕ್ಷ್ಣೈರ್ಬಹುಭಿ ಶ್ಶಸ್ತ್ರಪಾಣಿಭಿಃ ॥ 14 ॥
ಪರಿಕೀರ್ಣೋ ಯಯೌ ತತ್ರ ಯತ್ರ ರಾಮೋ ವ್ಯವಸ್ಥಿತಃ ।
ಸ ತಂ ದೇಶಮನುಪ್ರಾಪ್ಯ ಶ್ರೇಷ್ಠಂ ರಾಮನಿಷೇವಿತಮ್ ॥ 15 ॥
ಅವಾತರನ್ಮಹಾತೇಜಾ ಶ್ಶಿಬಿಕಾಯಾಸ್ಸಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ।
ಆಸಾದ್ಯ ಚ ತತೋ ರಾಮಂ ಕೃತಾಞ್ಜಲಿಪುಟೋಽಭವತ್ ॥ 16 ॥
ಕೃತಾಞ್ಜಲೌ ಸ್ಥಿತೇ ತಸ್ಮಿನ್ವಾನರಾಶ್ಚಾಭವಂಸ್ತಥಾ ।
ತಟಾಕಮಿವ ತಂ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ರಾಮಃ ಕುಡ್ಮಲಪಙ್ಕಜಮ್ ॥ 17 ॥
ವಾನರಾಣಾಂ ಮಹತ್ಸೈನ್ಯಂ ಸುಗ್ರೀವೇ ಪ್ರೀತಿಮಾನಭೂತ್ ।
ಪಾದಯೋಃ ಪತಿತಂ ಮೂರ್ಧ್ನಾ ತಮುತ್ಥಾಪ್ಯ ಹರೀಶ್ವರಮ್ ॥ 18 ॥
ಪ್ರೇಮ್ಣಾ ಚ ಬಹುಮಾನಾಚ್ಚ ರಾಘವಃ ಪರಿಷಸ್ವಜೇ ।
ಪರಿಷ್ವಜ್ಯ ಚ ಧರ್ಮಾತ್ಮಾ ನಿಷೀದೇತಿ ತತೋಽಬ್ರವೀತ್ ॥ 19 ॥
ನಿಷಣ್ಣಂ ತಂ ತತೋ ದೃಷ್ಟ್ವಾ ಕ್ಷಿತೌ ರಾಮೋಽಬ್ರವೀದ್ವಚಃ ।
ಧರ್ಮಮರ್ಥಂ ಚ ಕಾಮಂ ಚ ಯಸ್ತು ಕಾಲೇ ನಿಷೇವತೇ ॥ 20 ॥
ವಿಭಜ್ಯ ಸತತಂ ವೀರ ಸ್ಸ ರಾಜಾ ಹರಿಸತ್ತಮ ।
ಹಿತ್ವಾ ಧರ್ಮಂ ತಥಾಽರ್ಥಂ ಚ ಕಾಮಂ ಯಸ್ತು ನಿಷೇವತೇ ॥ 21 ॥
ಸ ವೃಕ್ಷಾಗ್ರೇ ಯಥಾ ಸುಪ್ತಃ ಪತಿತಃ ಪ್ರತಿಬುಧ್ಯತೇ ।
ಅಮಿತ್ರಾಣಾಂ ವಧೇ ಯುಕ್ತೋ ಮಿತ್ರಾಣಾಂ ಸಙ್ಗ್ರಹೇ ರತಃ ॥ 22 ॥
ತ್ರಿವರ್ಗಫಲಭೋಕ್ತಾ ತು ರಾಜಾ ಧರ್ಮೇಣ ಯುಜ್ಯತೇ ।
ಉದ್ಯೋಗಸಮಯಸ್ತ್ವೇಷಪ್ರಾಪ್ತಶ್ಶತ್ರುವಿನಾಶನ ॥ 23 ॥
ಸಞ್ಚಿನ್ತ್ಯತಾಂ ಹಿ ಪಿಙ್ಗೇಶ ಹರಿಭಿಸ್ಸಹ ಮನ್ತ್ರಿಭಿಃ ।
ಏವಮುಕ್ತಸ್ತು ಸುಗ್ರೀವೋ ರಾಮಂ ವಚನಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 24 ॥
ಪ್ರಣಷ್ಟಾ ಶ್ರೀಶ್ಚ ಕೀರ್ತಿಶ್ಚ ಕಪಿರಾಜ್ಯಂ ಚ ಶಾಶ್ವತಮ್ ।
ತ್ವತ್ಪ್ರಸಾದಾನ್ಮಹಾಬಾಹೋ ಪುನಃಪ್ರಾಪ್ತಮಿದಂ ಮಯಾ ॥ 25 ॥
ತವ ದೇವ ಪ್ರಸಾದಾಚ್ಚ ಭ್ರಾತುಶ್ಚ ಜಯತಾಂ ವರ ।
ಕೃತಂ ನ ಪ್ರತಿಕುರ್ಯಾದ್ಯಃ ಪುರುಷಾಣಾಂ ಸ ದೂಷಕಃ ॥ 26 ॥
ಏತೇ ವಾನರಮೂಖ್ಯಾಶ್ಚ ಶತಶಶ್ಶತ್ರುಸೂದನ ।
ಪ್ರಾಪ್ತಾಶ್ಚಾದಾಯ ಬಲಿನಃ ಪೃಥಿವ್ಯಾಂ ಸರ್ವವಾನರಾನ್ ॥ 27 ॥
ಋಕ್ಷಾಶ್ಚಾವಹಿತಾಶ್ಶೂರಾ ಗೋಲಾಙ್ಗೂಲಾಶ್ಚ ರಾಘವ ।
ಕಾನ್ತಾರವನದುರ್ಗಾಣಾಮಭಿಜ್ಞಾ ಘೋರದರ್ಶನಾಃ ॥ 28 ॥
ದೇವಗನ್ಧರ್ವಪುತ್ರಾಶ್ಚ ವಾನರಾಃ ಕಾಮರೂಪಿಣಃ ।
ಸ್ವೈಸ್ಸ್ವೈಃ ಪರಿವೃತಾಸ್ಸೈನ್ಯೈರ್ವರ್ತನ್ತೇ ಪಥಿ ರಾಘವ ॥ 29 ॥
ಶತೈಶ್ಶತಸಹಸ್ರೈಶ್ಚ ವರ್ತನ್ತೇ ಕೋಟಿಭಿಶ್ಚ ಪ್ಲವಙ್ಗಮಾಃ ।
ಅಯುತೈಶ್ಚಾವೃತಾ ವೀರಾಶ್ಶಙ್ಕುಭಿಶ್ಚ ಪರನ್ತಪ ॥ 30 ॥
ಅರ್ಬುದೈರರ್ಬುದಶತೈರ್ಮಧ್ಯೈಶ್ಚಾನ್ತ್ಯೈಶ್ಚ ವಾನರಾಃ ।
ಸಮುದ್ರೈಶ್ಚ ಪರಾರ್ಧೈಶ್ಚ ಹರಯೋ ಹರಿಯೂಥಪಾಃ ॥ 31 ॥
ಆಗಮಿಷ್ಯನ್ತಿ ತೇ ರಾಜನ್ಮಹೇನ್ದ್ರಸಮವಿಕ್ರಮಾಃ ।
ಮೇರುಮನ್ದರಸಙ್ಕಾಶಾ ವಿನ್ಧ್ಯ ಮೇರುಕೃತಾಲಯಾಃ ॥ 32 ॥
ತೇ ತ್ವಾಮಭಿಗಮಿಷ್ಯನ್ತಿ ರಾಕ್ಷಸಂ ಯೇ ಸಬಾನ್ಧವಮ್ ।
ನಿಹತ್ಯ ರಾವಣಂ ಸಖ್ಯೇ ಹ್ಯಾನಯಿಷ್ಯನ್ತಿ ಮೈಥಿಲೀಮ್ ॥ 33 ॥
ತತಸ್ತಮುದ್ಯೋಗಮವೇಕ್ಷ್ಯ ಬುದ್ಧಿಮಾ ನ್ಹರಿಪ್ರವೀರಸ್ಯ ನಿದೇಶವರ್ತಿನಃ ।
ಬಭೂವ ಹರ್ಷಾದ್ವಸುಧಾಧಿಪಾತ್ಮಜಃ ಪ್ರಬುದ್ಧನೀಲೋತ್ಪಲತುಲ್ಯದರ್ಶನಃ ॥ 34 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಕಿಷ್ಕಿನ್ಧಾಕಾಣ್ಡೇ ಅಷ್ಟತ್ರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
pratigṛhya ca tatsarvamupāyanamupāhṛtam |
vānarānsāntvayitvā ca sarvāneva vyasarjayat || 1 ||
visarjayitvā sa harīn śūrāṃstānkṛtakarmaṇaḥ |
mene kṛtārthamātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam || 2 ||
sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ sampraharṣayan || 3 ||
kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate |
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam || 4 ||
sugrīvaḥ paramaprīto vākyametaduvāca ha |
evaṃ bhavatu gacchāvaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā || 5 ||
tamevamuktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
visarjayāmāsa tadā tārāmanyāśca yoṣitaḥ || 6 ||
etetyuccairharivarānsugrīvassamudāharat |
tasya tadvacanaṃ śrutvā harayaśśīghramāyayuḥ || 7 ||
baddhāñjalipuṭāssarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ |
tānuvāca tataḥ prāptānrājā'rkasadṛśaprabhaḥ || 8 ||
upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaśśīghravikramāḥ || 9 ||
samupasthāpayāmāsuśśibikāṃ priyadarśanām |
tāmupasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ || 10 ||
lakṣmaṇā'ruhyatāṃ śīghramiti saumitrimabravīt |
ityuktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvassūryasannibham || 11 ||
bṛhadbhirharibhiryuktamāruroha salakṣmaṇaḥ |
pāṇḍureṇātapatreṇa mriyamāṇena mūrdhani || 12 ||
śuklaiśca vālavyajanairdhūyamānaissamantataḥ |
śaṅkhabherīninādaiśca haribhiścābhivanditaḥ || 13 ||
niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyamanuttamām |
sa vānaraśataistīkṣṇairbahubhi śśastrapāṇibhiḥ || 14 ||
parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ |
sa taṃ deśamanuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam || 15 ||
avātaranmahātejā śśibikāyāssalakṣmaṇaḥ |
āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo'bhavat || 16 ||
kṛtāñjalau sthite tasminvānarāścābhavaṃstathā |
taṭākamiva taṃ dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam || 17 ||
vānarāṇāṃ mahatsainyaṃ sugrīve prītimānabhūt |
pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tamutthāpya harīśvaram || 18 ||
premṇā ca bahumānācca rāghavaḥ pariṣasvaje |
pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato'bravīt || 19 ||
niṣaṇṇaṃ taṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo'bravīdvacaḥ |
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yastu kāle niṣevate || 20 ||
vibhajya satataṃ vīra ssa rājā harisattama |
hitvā dharmaṃ tathā'rthaṃ ca kāmaṃ yastu niṣevate || 21 ||
sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate |
amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṅgrahe rataḥ || 22 ||
trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate |
udyogasamayastveṣaprāptaśśatruvināśana || 23 ||
sañcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhissaha mantribhiḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmaṃ vacanamabravīt || 24 ||
praṇaṣṭā śrīśca kīrtiśca kapirājyaṃ ca śāśvatam |
tvatprasādānmahābāho punaḥprāptamidaṃ mayā || 25 ||
tava deva prasādācca bhrātuśca jayatāṃ vara |
kṛtaṃ na pratikuryādyaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ || 26 ||
ete vānaramūkhyāśca śataśaśśatrusūdana |
prāptāścādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān || 27 ||
ṛkṣāścāvahitāśśūrā golāṅgūlāśca rāghava |
kāntāravanadurgāṇāmabhijñā ghoradarśanāḥ || 28 ||
devagandharvaputrāśca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ |
svaissvaiḥ parivṛtāssainyairvartante pathi rāghava || 29 ||
śataiśśatasahasraiśca vartante koṭibhiśca plavaṅgamāḥ |
ayutaiścāvṛtā vīrāśśaṅkubhiśca parantapa || 30 ||
arbudairarbudaśatairmadhyaiścāntyaiśca vānarāḥ |
samudraiśca parārdhaiśca harayo hariyūthapāḥ || 31 ||
āgamiṣyanti te rājanmahendrasamavikramāḥ |
merumandarasaṅkāśā vindhya merukṛtālayāḥ || 32 ||
te tvāmabhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam |
nihatya rāvaṇaṃ sakhye hyānayiṣyanti maithilīm || 33 ||
tatastamudyogamavekṣya buddhimā nharipravīrasya nideśavartinaḥ |
babhūva harṣādvasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ अष्टत्रिंशस्सर्गः ।
प्रतिगृह्य च तत्सर्वमुपायनमुपाहृतम् ।
वानरान्सान्त्वयित्वा च सर्वानेव व्यसर्जयत् ॥ 1 ॥
विसर्जयित्वा स हरीन् शूरांस्तान्कृतकर्मणः ।
मेने कृतार्थमात्मानं राघवं च महाबलम् ॥ 2 ॥
स लक्ष्मणो भीमबलं सर्ववानरसत्तमम् ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं सुग्रीवं सम्प्रहर्षयन् ॥ 3 ॥
किष्किन्धाया विनिष्क्राम यदि ते सौम्य रोचते ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा लक्ष्मणस्य सुभाषितम् ॥ 4 ॥
सुग्रीवः परमप्रीतो वाक्यमेतदुवाच ह ।
एवं भवतु गच्छावः स्थेयं त्वच्छासने मया ॥ 5 ॥
तमेवमुक्त्वा सुग्रीवो लक्ष्मणं शुभलक्षणम् ।
विसर्जयामास तदा तारामन्याश्च योषितः ॥ 6 ॥
एतेत्युच्चैर्हरिवरान्सुग्रीवस्समुदाहरत् ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा हरयश्शीघ्रमाययुः ॥ 7 ॥
बद्धाञ्जलिपुटास्सर्वे ये स्युः स्त्रीदर्शनक्षमाः ।
तानुवाच ततः प्राप्तान्राजाऽर्कसदृशप्रभः ॥ 8 ॥
उपस्थापयत क्षिप्रं शिबिकां मम वानराः ।
श्रुत्वा तु वचनं तस्य हरयश्शीघ्रविक्रमाः ॥ 9 ॥
समुपस्थापयामासुश्शिबिकां प्रियदर्शनाम् ।
तामुपस्थापितां दृष्ट्वा शिबिकां वानराधिपः ॥ 10 ॥
लक्ष्मणाऽरुह्यतां शीघ्रमिति सौमित्रिमब्रवीत् ।
इत्युक्त्वा काञ्चनं यानं सुग्रीवस्सूर्यसन्निभम् ॥ 11 ॥
बृहद्भिर्हरिभिर्युक्तमारुरोह सलक्ष्मणः ।
पाण्डुरेणातपत्रेण म्रियमाणेन मूर्धनि ॥ 12 ॥
शुक्लैश्च वालव्यजनैर्धूयमानैस्समन्ततः ।
शङ्खभेरीनिनादैश्च हरिभिश्चाभिवन्दितः ॥ 13 ॥
निर्ययौ प्राप्य सुग्रीवो राज्यश्रियमनुत्तमाम् ।
स वानरशतैस्तीक्ष्णैर्बहुभि श्शस्त्रपाणिभिः ॥ 14 ॥
परिकीर्णो ययौ तत्र यत्र रामो व्यवस्थितः ।
स तं देशमनुप्राप्य श्रेष्ठं रामनिषेवितम् ॥ 15 ॥
अवातरन्महातेजा श्शिबिकायास्सलक्ष्मणः ।
आसाद्य च ततो रामं कृताञ्जलिपुटोऽभवत् ॥ 16 ॥
कृताञ्जलौ स्थिते तस्मिन्वानराश्चाभवंस्तथा ।
तटाकमिव तं दृष्ट्वा रामः कुड्मलपङ्कजम् ॥ 17 ॥
वानराणां महत्सैन्यं सुग्रीवे प्रीतिमानभूत् ।
पादयोः पतितं मूर्ध्ना तमुत्थाप्य हरीश्वरम् ॥ 18 ॥
प्रेम्णा च बहुमानाच्च राघवः परिषस्वजे ।
परिष्वज्य च धर्मात्मा निषीदेति ततोऽब्रवीत् ॥ 19 ॥
निषण्णं तं ततो दृष्ट्वा क्षितौ रामोऽब्रवीद्वचः ।
धर्ममर्थं च कामं च यस्तु काले निषेवते ॥ 20 ॥
विभज्य सततं वीर स्स राजा हरिसत्तम ।
हित्वा धर्मं तथाऽर्थं च कामं यस्तु निषेवते ॥ 21 ॥
स वृक्षाग्रे यथा सुप्तः पतितः प्रतिबुध्यते ।
अमित्राणां वधे युक्तो मित्राणां सङ्ग्रहे रतः ॥ 22 ॥
त्रिवर्गफलभोक्ता तु राजा धर्मेण युज्यते ।
उद्योगसमयस्त्वेषप्राप्तश्शत्रुविनाशन ॥ 23 ॥
सञ्चिन्त्यतां हि पिङ्गेश हरिभिस्सह मन्त्रिभिः ।
एवमुक्तस्तु सुग्रीवो रामं वचनमब्रवीत् ॥ 24 ॥
प्रणष्टा श्रीश्च कीर्तिश्च कपिराज्यं च शाश्वतम् ।
त्वत्प्रसादान्महाबाहो पुनःप्राप्तमिदं मया ॥ 25 ॥
तव देव प्रसादाच्च भ्रातुश्च जयतां वर ।
कृतं न प्रतिकुर्याद्यः पुरुषाणां स दूषकः ॥ 26 ॥
एते वानरमूख्याश्च शतशश्शत्रुसूदन ।
प्राप्ताश्चादाय बलिनः पृथिव्यां सर्ववानरान् ॥ 27 ॥
ऋक्षाश्चावहिताश्शूरा गोलाङ्गूलाश्च राघव ।
कान्तारवनदुर्गाणामभिज्ञा घोरदर्शनाः ॥ 28 ॥
देवगन्धर्वपुत्राश्च वानराः कामरूपिणः ।
स्वैस्स्वैः परिवृतास्सैन्यैर्वर्तन्ते पथि राघव ॥ 29 ॥
शतैश्शतसहस्रैश्च वर्तन्ते कोटिभिश्च प्लवङ्गमाः ।
अयुतैश्चावृता वीराश्शङ्कुभिश्च परन्तप ॥ 30 ॥
अर्बुदैरर्बुदशतैर्मध्यैश्चान्त्यैश्च वानराः ।
समुद्रैश्च परार्धैश्च हरयो हरियूथपाः ॥ 31 ॥
आगमिष्यन्ति ते राजन्महेन्द्रसमविक्रमाः ।
मेरुमन्दरसङ्काशा विन्ध्य मेरुकृतालयाः ॥ 32 ॥
ते त्वामभिगमिष्यन्ति राक्षसं ये सबान्धवम् ।
निहत्य रावणं सख्ये ह्यानयिष्यन्ति मैथिलीम् ॥ 33 ॥
ततस्तमुद्योगमवेक्ष्य बुद्धिमा न्हरिप्रवीरस्य निदेशवर्तिनः ।
बभूव हर्षाद्वसुधाधिपात्मजः प्रबुद्धनीलोत्पलतुल्यदर्शनः ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे अष्टत्रिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha aṣṭatriṃśassargaḥ |
pratigṛhya ca tatsarvamupāyanamupāhṛtam |
vānarānsāntvayitvā ca sarvāneva vyasarjayat || 1 ||
visarjayitvā sa harīn śūrāṃstānkṛtakarmaṇaḥ |
mene kṛtārthamātmānaṃ rāghavaṃ ca mahābalam || 2 ||
sa lakṣmaṇo bhīmabalaṃ sarvavānarasattamam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ sampraharṣayan || 3 ||
kiṣkindhāyā viniṣkrāma yadi te saumya rocate |
tasya tadvacanaṃ śrutvā lakṣmaṇasya subhāṣitam || 4 ||
sugrīvaḥ paramaprīto vākyametaduvāca ha |
evaṃ bhavatu gacchāvaḥ stheyaṃ tvacchāsane mayā || 5 ||
tamevamuktvā sugrīvo lakṣmaṇaṃ śubhalakṣaṇam |
visarjayāmāsa tadā tārāmanyāśca yoṣitaḥ || 6 ||
etetyuccairharivarānsugrīvassamudāharat |
tasya tadvacanaṃ śrutvā harayaśśīghramāyayuḥ || 7 ||
baddhāñjalipuṭāssarve ye syuḥ strīdarśanakṣamāḥ |
tānuvāca tataḥ prāptānrājā'rkasadṛśaprabhaḥ || 8 ||
upasthāpayata kṣipraṃ śibikāṃ mama vānarāḥ |
śrutvā tu vacanaṃ tasya harayaśśīghravikramāḥ || 9 ||
samupasthāpayāmāsuśśibikāṃ priyadarśanām |
tāmupasthāpitāṃ dṛṣṭvā śibikāṃ vānarādhipaḥ || 10 ||
lakṣmaṇā'ruhyatāṃ śīghramiti saumitrimabravīt |
ityuktvā kāñcanaṃ yānaṃ sugrīvassūryasannibham || 11 ||
bṛhadbhirharibhiryuktamāruroha salakṣmaṇaḥ |
pāṇḍureṇātapatreṇa mriyamāṇena mūrdhani || 12 ||
śuklaiśca vālavyajanairdhūyamānaissamantataḥ |
śaṅkhabherīninādaiśca haribhiścābhivanditaḥ || 13 ||
niryayau prāpya sugrīvo rājyaśriyamanuttamām |
sa vānaraśataistīkṣṇairbahubhi śśastrapāṇibhiḥ || 14 ||
parikīrṇo yayau tatra yatra rāmo vyavasthitaḥ |
sa taṃ deśamanuprāpya śreṣṭhaṃ rāmaniṣevitam || 15 ||
avātaranmahātejā śśibikāyāssalakṣmaṇaḥ |
āsādya ca tato rāmaṃ kṛtāñjalipuṭo'bhavat || 16 ||
kṛtāñjalau sthite tasminvānarāścābhavaṃstathā |
taṭākamiva taṃ dṛṣṭvā rāmaḥ kuḍmalapaṅkajam || 17 ||
vānarāṇāṃ mahatsainyaṃ sugrīve prītimānabhūt |
pādayoḥ patitaṃ mūrdhnā tamutthāpya harīśvaram || 18 ||
premṇā ca bahumānācca rāghavaḥ pariṣasvaje |
pariṣvajya ca dharmātmā niṣīdeti tato'bravīt || 19 ||
niṣaṇṇaṃ taṃ tato dṛṣṭvā kṣitau rāmo'bravīdvacaḥ |
dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca yastu kāle niṣevate || 20 ||
vibhajya satataṃ vīra ssa rājā harisattama |
hitvā dharmaṃ tathā'rthaṃ ca kāmaṃ yastu niṣevate || 21 ||
sa vṛkṣāgre yathā suptaḥ patitaḥ pratibudhyate |
amitrāṇāṃ vadhe yukto mitrāṇāṃ saṅgrahe rataḥ || 22 ||
trivargaphalabhoktā tu rājā dharmeṇa yujyate |
udyogasamayastveṣaprāptaśśatruvināśana || 23 ||
sañcintyatāṃ hi piṅgeśa haribhissaha mantribhiḥ |
evamuktastu sugrīvo rāmaṃ vacanamabravīt || 24 ||
praṇaṣṭā śrīśca kīrtiśca kapirājyaṃ ca śāśvatam |
tvatprasādānmahābāho punaḥprāptamidaṃ mayā || 25 ||
tava deva prasādācca bhrātuśca jayatāṃ vara |
kṛtaṃ na pratikuryādyaḥ puruṣāṇāṃ sa dūṣakaḥ || 26 ||
ete vānaramūkhyāśca śataśaśśatrusūdana |
prāptāścādāya balinaḥ pṛthivyāṃ sarvavānarān || 27 ||
ṛkṣāścāvahitāśśūrā golāṅgūlāśca rāghava |
kāntāravanadurgāṇāmabhijñā ghoradarśanāḥ || 28 ||
devagandharvaputrāśca vānarāḥ kāmarūpiṇaḥ |
svaissvaiḥ parivṛtāssainyairvartante pathi rāghava || 29 ||
śataiśśatasahasraiśca vartante koṭibhiśca plavaṅgamāḥ |
ayutaiścāvṛtā vīrāśśaṅkubhiśca parantapa || 30 ||
arbudairarbudaśatairmadhyaiścāntyaiśca vānarāḥ |
samudraiśca parārdhaiśca harayo hariyūthapāḥ || 31 ||
āgamiṣyanti te rājanmahendrasamavikramāḥ |
merumandarasaṅkāśā vindhya merukṛtālayāḥ || 32 ||
te tvāmabhigamiṣyanti rākṣasaṃ ye sabāndhavam |
nihatya rāvaṇaṃ sakhye hyānayiṣyanti maithilīm || 33 ||
tatastamudyogamavekṣya buddhimā nharipravīrasya nideśavartinaḥ |
babhūva harṣādvasudhādhipātmajaḥ prabuddhanīlotpalatulyadarśanaḥ || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe aṣṭatriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.