ಶ್ರೀಸದಾಶಿವ ಉವಾಚ
ಶೃಣು ದೇವಿ ಜಗದ್ವನ್ದ್ಯೇ ಸ್ತೋತ್ರಮೇತದನುತ್ತಮಮ್ ।
ಪಠನಾಚ್ಛ್ರವಣಾದ್ಯಸ್ಯ ಸರ್ವಸಿದ್ಧೀಶ್ವರೋ ಭವೇತ್ ॥ 1 ॥
ಅಸೌಭಾಗ್ಯಪ್ರಶಮನಂ ಸುಖಸಮ್ಪದ್ವಿವರ್ಧನಮ್ ।
ಅಕಾಲಮೃತ್ಯುಹರಣಂ ಸರ್ವಾಪದ್ವಿನಿವಾರಣಮ್ ॥ 2 ॥
ಶ್ರೀಮದಾದ್ಯಾಕಾಲಿಕಾಯಾಃ ಸುಖಸಾನ್ನಿಧ್ಯಕಾರಣಮ್ ।
ಸ್ತವಸ್ಯಾಸ್ಯ ಪ್ರಸೀದೇನ ತ್ರಿಪುರಾರಿರಹಂ ಪ್ರಿಯೇ ॥ 3 ॥
ಸ್ತೋತ್ರಸ್ಯಾಸ್ಯ ಋಷಿರ್ದೇವಿ ಸದಾಶಿವ ಉದಾಹೃತಃ ।
ಛನ್ದೋಽನುಷ್ಟುಬ್ದೇವತಾದ್ಯಾ ಕಾಲಿಕಾ ಪರಿಕೀರ್ತಿತಾ ।
ಧರ್ಮಕಾಮಾರ್ಥಮೋಕ್ಷೇಷು ವಿನಿಯೋಗಃ ಪ್ರಕೀರ್ತಿತಃ ॥ 4 ॥
ಅಥ ಸ್ತೋತ್ರಮ್
ಹ್ರೀಂ ಕಾಲೀ ಶ್ರೀಂ ಕರಾಲೀ ಚ ಕ್ರೀಂ ಕಲ್ಯಾಣೀ ಕಲಾವತೀ ।
ಕಮಲಾ ಕಲಿದರ್ಪಘ್ನೀ ಕಪರ್ದೀಶಕೃಪಾನ್ವಿತಾ ॥ 5 ॥
ಕಾಲಿಕಾ ಕಾಲಮಾತಾ ಚ ಕಾಲಾನಲಸಮದ್ಯುತಿಃ ।
ಕಪರ್ದಿನೀ ಕರಾಲಾಸ್ಯಾ ಕರುಣಾಮೃತಸಾಗರಾ ॥ 6 ॥
ಕೃಪಾಮಯೀ ಕೃಪಾಧಾರಾ ಕೃಪಾಪಾರಾ ಕೃಪಾಗಮಾ ।
ಕೃಶಾನುಃ ಕಪಿಲಾ ಕೃಷ್ಣಾ ಕೃಷ್ಣಾನನ್ದವಿವರ್ಧಿನೀ ॥ 7 ॥
ಕಾಲರಾತ್ರಿಃ ಕಾಮರೂಪಾ ಕಾಮಪಾಶವಿಮೋಚಿನೀ ।
ಕಾದಮ್ಬಿನೀ ಕಲಾಧಾರಾ ಕಲಿಕಲ್ಮಷನಾಶಿನೀ ॥ 8 ॥
ಕುಮಾರೀಪೂಜನಪ್ರೀತಾ ಕುಮಾರೀಪೂಜಕಾಲಯಾ ।
ಕುಮಾರೀಭೋಜನಾನನ್ದಾ ಕುಮಾರೀರೂಪಧಾರಿಣೀ ॥ 9 ॥
ಕದಮ್ಬವನಸಞ್ಚಾರಾ ಕದಮ್ಬವನವಾಸಿನೀ ।
ಕದಮ್ಬಪುಷ್ಪಸನ್ತೋಷಾ ಕದಮ್ಬಪುಷ್ಪಮಾಲಿನೀ ॥ 10 ॥
ಕಿಶೋರೀ ಕಲಕಣ್ಠಾ ಚ ಕಲನಾದನಿನಾದಿನೀ ।
ಕಾದಮ್ಬರೀಪಾನರತಾ ತಥಾ ಕಾದಮ್ಬರೀಪ್ರಿಯಾ ॥ 11 ॥
ಕಪಾಲಪಾತ್ರನಿರತಾ ಕಙ್ಕಾಲಮಾಲ್ಯಧಾರಿಣೀ ।
ಕಮಲಾಸನಸನ್ತುಷ್ಟಾ ಕಮಲಾಸನವಾಸಿನೀ ॥ 12 ॥
ಕಮಲಾಲಯಮಧ್ಯಸ್ಥಾ ಕಮಲಾಮೋದಮೋದಿನೀ ।
ಕಲಹಂಸಗತಿಃ ಕ್ಲೈಬ್ಯನಾಶಿನೀ ಕಾಮರೂಪಿಣೀ ॥ 13 ॥
ಕಾಮರೂಪಕೃತಾವಾಸಾ ಕಾಮಪೀಠವಿಲಾಸಿನೀ ।
ಕಮನೀಯಾ ಕಲ್ಪಲತಾ ಕಮನೀಯವಿಭೂಷಣಾ ॥ 14 ॥
ಕಮನೀಯಗುಣಾರಾಧ್ಯಾ ಕೋಮಲಾಙ್ಗೀ ಕೃಶೋದರೀ ।
ಕಾರಣಾಮೃತಸನ್ತೋಷಾ ಕಾರಣಾನನ್ದಸಿದ್ಧಿದಾ ॥ 15 ॥
ಕಾರಣಾನನ್ದಜಾಪೇಷ್ಟಾ ಕಾರಣಾರ್ಚನಹರ್ಷಿತಾ ।
ಕಾರಣಾರ್ಣವಸಮ್ಮಗ್ನಾ ಕಾರಣವ್ರತಪಾಲಿನೀ ॥ 16 ॥
ಕಸ್ತೂರೀಸೌರಭಾಮೋದಾ ಕಸ್ತೂರೀತಿಲಕೋಜ್ಜ್ವಲಾ ।
ಕಸ್ತೂರೀಪೂಜನರತಾ ಕಸ್ತೂರೀಪೂಜಕಪ್ರಿಯಾ ॥ 17 ॥
ಕಸ್ತೂರೀದಾಹಜನನೀ ಕಸ್ತೂರೀಮೃಗತೋಷಿಣೀ ।
ಕಸ್ತೂರೀಭೋಜನಪ್ರೀತಾ ಕರ್ಪೂರಾಮೋದಮೋದಿತಾ ॥ 18 ॥
ಕರ್ಪೂರಮಾಲಾಭರಣಾ ಕರ್ಪೂರಚನ್ದನೋಕ್ಷಿತಾ ।
ಕರ್ಪೂರಕಾರಣಾಹ್ಲಾದಾ ಕರ್ಪೂರಾಮೃತಪಾಯಿನೀ ॥ 19 ॥
ಕರ್ಪೂರಸಾಗರಸ್ನಾತಾ ಕರ್ಪೂರಸಾಗರಾಲಯಾ ।
ಕೂರ್ಚಬೀಜಜಪಪ್ರೀತಾ ಕೂರ್ಚಜಾಪಪರಾಯಣಾ ॥ 20 ॥
ಕುಲೀನಾ ಕೌಲಿಕಾರಾಧ್ಯಾ ಕೌಲಿಕಪ್ರಿಯಕಾರಿಣೀ ।
ಕುಲಾಚಾರಾ ಕೌತುಕಿನೀ ಕುಲಮಾರ್ಗಪ್ರದರ್ಶಿನೀ ॥ 21 ॥
ಕಾಶೀಶ್ವರೀ ಕಷ್ಟಹರ್ತ್ರೀ ಕಾಶೀಶವರದಾಯಿನೀ ।
ಕಾಶೀಶ್ವರಕೃತಾಮೋದಾ ಕಾಶೀಶ್ವರಮನೋರಮಾ ॥ 22 ॥
ಕಲಮಞ್ಜೀರಚರಣಾ ಕ್ವಣತ್ಕಾಞ್ಚೀವಿಭೂಷಣಾ ।
ಕಾಞ್ಚನಾದ್ರಿಕೃತಾಗಾರಾ ಕಾಞ್ಚನಾಚಲಕೌಮುದೀ ॥ 23 ॥
ಕಾಮಬೀಜಜಪಾನನ್ದಾ ಕಾಮಬೀಜಸ್ವರೂಪಿಣೀ ।
ಕುಮತಿಘ್ನೀ ಕುಲೀನಾರ್ತಿನಾಶಿನೀ ಕುಲಕಾಮಿನೀ ॥ 24 ॥
ಕ್ರೀಂ ಹ್ರೀಂ ಶ್ರೀಂ ಮನ್ತ್ರವರ್ಣೇನ ಕಾಲಕಣ್ಟಕಘಾತಿನೀ ।
ಇತ್ಯಾದ್ಯಾಕಾಲಿಕಾದೇವ್ಯಾಃ ಶತನಾಮ ಪ್ರಕೀರ್ತಿತಮ್ ॥ 25 ॥
ಕಕಾರಕೂಟಘಟಿತಂ ಕಾಲೀರೂಪಸ್ವರೂಪಕಮ್ ।
ಪೂಜಾಕಾಲೇ ಪಠೇದ್ಯಸ್ತು ಕಾಲಿಕಾಕೃತಮಾನಸಃ ॥ 26 ॥
ಮನ್ತ್ರಸಿದ್ಧಿರ್ಭವೇದಾಶು ತಸ್ಯ ಕಾಲೀ ಪ್ರಸೀದತಿ ।
ಬುದ್ಧಿಂ ವಿದ್ಯಾಂ ಚ ಲಭತೇ ಗುರೋರಾದೇಶಮಾತ್ರತಃ ॥ 27 ॥
ಧನವಾನ್ ಕೀರ್ತಿಮಾನ್ ಭೂಯಾದ್ದಾನಶೀಲೋ ದಯಾನ್ವಿತಃ ।
ಪುತ್ರಪೌತ್ರಸುಖೈಶ್ವರ್ಯೈರ್ಮೋದತೇ ಸಾಧಕೋ ಭುವಿ ॥ 28 ॥
ಭೌಮಾವಾಸ್ಯಾನಿಶಾಭಾಗೇ ಮಪಞ್ಚಕಸಮನ್ವಿತಃ ।
ಪೂಜಯಿತ್ವಾ ಮಹಾಕಾಲೀಮಾದ್ಯಾಂ ತ್ರಿಭುವನೇಶ್ವರೀಮ್ ॥ 29 ॥
ಪಠಿತ್ವಾ ಶತನಾಮಾನಿ ಸಾಕ್ಷಾತ್ಕಾಲೀಮಯೋ ಭವೇತ್ ।
ನಾಸಾಧ್ಯಂ ವಿದ್ಯತೇ ತಸ್ಯ ತ್ರಿಷು ಲೋಕೇಷು ಕಿಞ್ಚನ ॥ 30 ॥
ವಿದ್ಯಾಯಾಂ ವಾಕ್ಪತಿಃ ಸಾಕ್ಷಾತ್ ಧನೇ ಧನಪತಿರ್ಭವೇತ್ ।
ಸಮುದ್ರ ಇವ ಗಾಮ್ಭೀರ್ಯೇ ಬಲೇ ಚ ಪವನೋಪಮಃ ॥ 31 ॥
ತಿಗ್ಮಾಂಶುರಿವ ದುಷ್ಪ್ರೇಕ್ಷ್ಯಃ ಶಶಿವಚ್ಛುಭದರ್ಶನಃ ।
ರೂಪೇ ಮೂರ್ತಿಧರಃ ಕಾಮೋ ಯೋಷಿತಾಂ ಹೃದಯಙ್ಗಮಃ ॥ 32 ॥
ಸರ್ವತ್ರ ಜಯಮಾಪ್ನೋತಿ ಸ್ತವಸ್ಯಾಸ್ಯ ಪ್ರಸಾದತಃ ।
ಯಂ ಯಂ ಕಾಮಂ ಪುರಸ್ಕೃತ್ಯ ಸ್ತೋತ್ರಮೇತದುದೀರಯೇತ್ ॥ 33 ॥
ತಂ ತಂ ಕಾಮಮವಾಪ್ನೋತಿ ಶ್ರೀಮದಾದ್ಯಾಪ್ರಸಾದತಃ ।
ರಣೇ ರಾಜಕುಲೇ ದ್ಯೂತೇ ವಿವಾದೇ ಪ್ರಾಣಸಙ್ಕಟೇ ॥ 34 ॥
ದಸ್ಯುಗ್ರಸ್ತೇ ಗ್ರಾಮದಾಹೇ ಸಿಂಹವ್ಯಾಘ್ರಾವೃತೇ ತಥಾ ।
ಅರಣ್ಯೇ ಪ್ರಾನ್ತರೇ ದುರ್ಗೇ ಗ್ರಹರಾಜಭಯೇಽಪಿ ವಾ ॥ 35 ॥
ಜ್ವರದಾಹೇ ಚಿರವ್ಯಾಧೌ ಮಹಾರೋಗಾದಿಸಙ್ಕುಲೇ ।
ಬಾಲಗ್ರಹಾದಿ ರೋಗೇ ಚ ತಥಾ ದುಃಸ್ವಪ್ನದರ್ಶನೇ ॥ 36 ॥
ದುಸ್ತರೇ ಸಲಿಲೇ ವಾಪಿ ಪೋತೇ ವಾತವಿಪದ್ಗತೇ ।
ವಿಚಿನ್ತ್ಯ ಪರಮಾಂ ಮಾಯಾಮಾದ್ಯಾಂ ಕಾಲೀಂ ಪರಾತ್ಪರಾಮ್ ॥ 37 ॥
ಯಃ ಪಠೇಚ್ಛತನಾಮಾನಿ ದೃಢಭಕ್ತಿಸಮನ್ವಿತಃ ।
ಸರ್ವಾಪದ್ಭ್ಯೋ ವಿಮುಚ್ಯೇತ ದೇವಿ ಸತ್ಯಂ ನ ಸಂಶಯಃ ॥ 38 ॥
ನ ಪಾಪೇಭ್ಯೋ ಭಯಂ ತಸ್ಯ ನ ರೋಗೋಭ್ಯೋ ಭಯಂ ಕ್ವಚಿತ್ ।
ಸರ್ವತ್ರ ವಿಜಯಸ್ತಸ್ಯ ನ ಕುತ್ರಾಪಿ ಪರಾಭವಃ ॥ 39 ॥
ತಸ್ಯ ದರ್ಶನಮಾತ್ರೇಣ ಪಲಾಯನ್ತೇ ವಿಪದ್ಗಣಾಃ ।
ಸ ವಕ್ತಾ ಸರ್ವಶಾಸ್ತ್ರಾಣಾಂ ಸ ಭೋಕ್ತಾ ಸರ್ವಸಮ್ಪದಾಮ್ ॥ 40 ॥
ಸ ಕರ್ತಾ ಜಾತಿಧರ್ಮಾಣಾಂ ಜ್ಞಾತೀನಾಂ ಪ್ರಭುರೇವ ಸಃ ।
ವಾಣೀ ತಸ್ಯ ವಸೇದ್ವಕ್ತ್ರೇ ಕಮಲಾ ನಿಶ್ಚಲಾ ಗೃಹೇ ॥ 41 ॥
ತನ್ನಾಮ್ನಾ ಮಾನವಾಃ ಸರ್ವೇ ಪ್ರಣಮನ್ತಿ ಸಸಮ್ಭ್ರಮಾಃ ।
ದೃಷ್ಟ್ಯಾ ತಸ್ಯ ತೃಣಾಯನ್ತೇ ಹ್ಯಣಿಮಾದ್ಯಷ್ಟಸಿದ್ಧಯಃ ॥ 42 ॥
ಆದ್ಯಾಕಾಲೀಸ್ವರೂಪಾಖ್ಯಂ ಶತನಾಮ ಪ್ರಕೀರ್ತಿತಮ್ ।
ಅಷ್ಟೋತ್ತರಶತಾವೃತ್ಯಾ ಪುರಶ್ಚರ್ಯಾಽಸ್ಯ ಗೀಯತೇ ॥ 43 ॥
ಪುರಸ್ಕ್ರಿಯಾನ್ವಿತಂ ಸ್ತೋತ್ರಂ ಸರ್ವಾಭೀಷ್ಟಫಲಪ್ರದಮ್ ।
ಶತನಾಮಸ್ತುತಿಮಿಮಾಮಾದ್ಯಾಕಾಲೀಸ್ವರೂಪಿಣೀಮ್ ॥ 44 ॥
ಪಠೇದ್ವಾ ಪಾಠಯೇದ್ವಾಪಿ ಶೃಣುಯಾಚ್ಛ್ರಾವಯೇದಪಿ ।
ಸರ್ವಪಾಪವಿನಿರ್ಮುಕ್ತೋ ಬ್ರಹ್ಮಸಾಯುಜ್ಯಮಾಪ್ನುಯಾತ್ ॥ 45 ॥
ಇತಿ ಮಹಾನಿರ್ವಾಣತನ್ತ್ರೇ ಸಪ್ತಮೋಲ್ಲಾಸಾನ್ತರ್ಗತಂ ಶ್ರೀ ಆದ್ಯಾ ಕಾಲಿಕಾ ಶತನಾಮ ಸ್ತೋತ್ರಮ್ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīsadāśiva uvāca
śṛṇu devi jagadvandye stotrametadanuttamam |
paṭhanācchravaṇādyasya sarvasiddhīśvaro bhavet || 1 ||
asaubhāgyapraśamanaṃ sukhasampadvivardhanam |
akālamṛtyuharaṇaṃ sarvāpadvinivāraṇam || 2 ||
śrīmadādyākālikāyāḥ sukhasānnidhyakāraṇam |
stavasyāsya prasīdena tripurārirahaṃ priye || 3 ||
stotrasyāsya ṛṣirdevi sadāśiva udāhṛtaḥ |
chando'nuṣṭubdevatādyā kālikā parikīrtitā |
dharmakāmārthamokṣeṣu viniyogaḥ prakīrtitaḥ || 4 ||
atha stotram
hrīṃ kālī śrīṃ karālī ca krīṃ kalyāṇī kalāvatī |
kamalā kalidarpaghnī kapardīśakṛpānvitā || 5 ||
kālikā kālamātā ca kālānalasamadyutiḥ |
kapardinī karālāsyā karuṇāmṛtasāgarā || 6 ||
kṛpāmayī kṛpādhārā kṛpāpārā kṛpāgamā |
kṛśānuḥ kapilā kṛṣṇā kṛṣṇānandavivardhinī || 7 ||
kālarātriḥ kāmarūpā kāmapāśavimocinī |
kādambinī kalādhārā kalikalmaṣanāśinī || 8 ||
kumārīpūjanaprītā kumārīpūjakālayā |
kumārībhojanānandā kumārīrūpadhāriṇī || 9 ||
kadambavanasañcārā kadambavanavāsinī |
kadambapuṣpasantoṣā kadambapuṣpamālinī || 10 ||
kiśorī kalakaṇṭhā ca kalanādaninādinī |
kādambarīpānaratā tathā kādambarīpriyā || 11 ||
kapālapātraniratā kaṅkālamālyadhāriṇī |
kamalāsanasantuṣṭā kamalāsanavāsinī || 12 ||
kamalālayamadhyasthā kamalāmodamodinī |
kalahaṃsagatiḥ klaibyanāśinī kāmarūpiṇī || 13 ||
kāmarūpakṛtāvāsā kāmapīṭhavilāsinī |
kamanīyā kalpalatā kamanīyavibhūṣaṇā || 14 ||
kamanīyaguṇārādhyā komalāṅgī kṛśodarī |
kāraṇāmṛtasantoṣā kāraṇānandasiddhidā || 15 ||
kāraṇānandajāpeṣṭā kāraṇārcanaharṣitā |
kāraṇārṇavasammagnā kāraṇavratapālinī || 16 ||
kastūrīsaurabhāmodā kastūrītilakojjvalā |
kastūrīpūjanaratā kastūrīpūjakapriyā || 17 ||
kastūrīdāhajananī kastūrīmṛgatoṣiṇī |
kastūrībhojanaprītā karpūrāmodamoditā || 18 ||
karpūramālābharaṇā karpūracandanokṣitā |
karpūrakāraṇāhlādā karpūrāmṛtapāyinī || 19 ||
karpūrasāgarasnātā karpūrasāgarālayā |
kūrcabījajapaprītā kūrcajāpaparāyaṇā || 20 ||
kulīnā kaulikārādhyā kaulikapriyakāriṇī |
kulācārā kautukinī kulamārgapradarśinī || 21 ||
kāśīśvarī kaṣṭahartrī kāśīśavaradāyinī |
kāśīśvarakṛtāmodā kāśīśvaramanoramā || 22 ||
kalamañjīracaraṇā kvaṇatkāñcīvibhūṣaṇā |
kāñcanādrikṛtāgārā kāñcanācalakaumudī || 23 ||
kāmabījajapānandā kāmabījasvarūpiṇī |
kumatighnī kulīnārtināśinī kulakāminī || 24 ||
krīṃ hrīṃ śrīṃ mantravarṇena kālakaṇṭakaghātinī |
ityādyākālikādevyāḥ śatanāma prakīrtitam || 25 ||
kakārakūṭaghaṭitaṃ kālīrūpasvarūpakam |
pūjākāle paṭhedyastu kālikākṛtamānasaḥ || 26 ||
mantrasiddhirbhavedāśu tasya kālī prasīdati |
buddhiṃ vidyāṃ ca labhate gurorādeśamātrataḥ || 27 ||
dhanavān kīrtimān bhūyāddānaśīlo dayānvitaḥ |
putrapautrasukhaiśvaryairmodate sādhako bhuvi || 28 ||
bhaumāvāsyāniśābhāge mapañcakasamanvitaḥ |
pūjayitvā mahākālīmādyāṃ tribhuvaneśvarīm || 29 ||
paṭhitvā śatanāmāni sākṣātkālīmayo bhavet |
nāsādhyaṃ vidyate tasya triṣu lokeṣu kiñcana || 30 ||
vidyāyāṃ vākpatiḥ sākṣāt dhane dhanapatirbhavet |
samudra iva gāmbhīrye bale ca pavanopamaḥ || 31 ||
tigmāṃśuriva duṣprekṣyaḥ śaśivacchubhadarśanaḥ |
rūpe mūrtidharaḥ kāmo yoṣitāṃ hṛdayaṅgamaḥ || 32 ||
sarvatra jayamāpnoti stavasyāsya prasādataḥ |
yaṃ yaṃ kāmaṃ puraskṛtya stotrametadudīrayet || 33 ||
taṃ taṃ kāmamavāpnoti śrīmadādyāprasādataḥ |
raṇe rājakule dyūte vivāde prāṇasaṅkaṭe || 34 ||
dasyugraste grāmadāhe siṃhavyāghrāvṛte tathā |
araṇye prāntare durge graharājabhaye'pi vā || 35 ||
jvaradāhe ciravyādhau mahārogādisaṅkule |
bālagrahādi roge ca tathā duḥsvapnadarśane || 36 ||
dustare salile vāpi pote vātavipadgate |
vicintya paramāṃ māyāmādyāṃ kālīṃ parātparām || 37 ||
yaḥ paṭhecchatanāmāni dṛḍhabhaktisamanvitaḥ |
sarvāpadbhyo vimucyeta devi satyaṃ na saṃśayaḥ || 38 ||
na pāpebhyo bhayaṃ tasya na rogobhyo bhayaṃ kvacit |
sarvatra vijayastasya na kutrāpi parābhavaḥ || 39 ||
tasya darśanamātreṇa palāyante vipadgaṇāḥ |
sa vaktā sarvaśāstrāṇāṃ sa bhoktā sarvasampadām || 40 ||
sa kartā jātidharmāṇāṃ jñātīnāṃ prabhureva saḥ |
vāṇī tasya vasedvaktre kamalā niścalā gṛhe || 41 ||
tannāmnā mānavāḥ sarve praṇamanti sasambhramāḥ |
dṛṣṭyā tasya tṛṇāyante hyaṇimādyaṣṭasiddhayaḥ || 42 ||
ādyākālīsvarūpākhyaṃ śatanāma prakīrtitam |
aṣṭottaraśatāvṛtyā puraścaryā'sya gīyate || 43 ||
puraskriyānvitaṃ stotraṃ sarvābhīṣṭaphalapradam |
śatanāmastutimimāmādyākālīsvarūpiṇīm || 44 ||
paṭhedvā pāṭhayedvāpi śṛṇuyācchrāvayedapi |
sarvapāpavinirmukto brahmasāyujyamāpnuyāt || 45 ||
iti mahānirvāṇatantre saptamollāsāntargataṃ śrī ādyā kālikā śatanāma stotram ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीसदाशिव उवाच
शृणु देवि जगद्वन्द्ये स्तोत्रमेतदनुत्तमम् ।
पठनाच्छ्रवणाद्यस्य सर्वसिद्धीश्वरो भवेत् ॥ 1 ॥
असौभाग्यप्रशमनं सुखसम्पद्विवर्धनम् ।
अकालमृत्युहरणं सर्वापद्विनिवारणम् ॥ 2 ॥
श्रीमदाद्याकालिकायाः सुखसान्निध्यकारणम् ।
स्तवस्यास्य प्रसीदेन त्रिपुरारिरहं प्रिये ॥ 3 ॥
स्तोत्रस्यास्य ऋषिर्देवि सदाशिव उदाहृतः ।
छन्दोऽनुष्टुब्देवताद्या कालिका परिकीर्तिता ।
धर्मकामार्थमोक्षेषु विनियोगः प्रकीर्तितः ॥ 4 ॥
अथ स्तोत्रम्
ह्रीं काली श्रीं कराली च क्रीं कल्याणी कलावती ।
कमला कलिदर्पघ्नी कपर्दीशकृपान्विता ॥ 5 ॥
कालिका कालमाता च कालानलसमद्युतिः ।
कपर्दिनी करालास्या करुणामृतसागरा ॥ 6 ॥
कृपामयी कृपाधारा कृपापारा कृपागमा ।
कृशानुः कपिला कृष्णा कृष्णानन्दविवर्धिनी ॥ 7 ॥
कालरात्रिः कामरूपा कामपाशविमोचिनी ।
कादम्बिनी कलाधारा कलिकल्मषनाशिनी ॥ 8 ॥
कुमारीपूजनप्रीता कुमारीपूजकालया ।
कुमारीभोजनानन्दा कुमारीरूपधारिणी ॥ 9 ॥
कदम्बवनसञ्चारा कदम्बवनवासिनी ।
कदम्बपुष्पसन्तोषा कदम्बपुष्पमालिनी ॥ 10 ॥
किशोरी कलकण्ठा च कलनादनिनादिनी ।
कादम्बरीपानरता तथा कादम्बरीप्रिया ॥ 11 ॥
कपालपात्रनिरता कङ्कालमाल्यधारिणी ।
कमलासनसन्तुष्टा कमलासनवासिनी ॥ 12 ॥
कमलालयमध्यस्था कमलामोदमोदिनी ।
कलहंसगतिः क्लैब्यनाशिनी कामरूपिणी ॥ 13 ॥
कामरूपकृतावासा कामपीठविलासिनी ।
कमनीया कल्पलता कमनीयविभूषणा ॥ 14 ॥
कमनीयगुणाराध्या कोमलाङ्गी कृशोदरी ।
कारणामृतसन्तोषा कारणानन्दसिद्धिदा ॥ 15 ॥
कारणानन्दजापेष्टा कारणार्चनहर्षिता ।
कारणार्णवसम्मग्ना कारणव्रतपालिनी ॥ 16 ॥
कस्तूरीसौरभामोदा कस्तूरीतिलकोज्ज्वला ।
कस्तूरीपूजनरता कस्तूरीपूजकप्रिया ॥ 17 ॥
कस्तूरीदाहजननी कस्तूरीमृगतोषिणी ।
कस्तूरीभोजनप्रीता कर्पूरामोदमोदिता ॥ 18 ॥
कर्पूरमालाभरणा कर्पूरचन्दनोक्षिता ।
कर्पूरकारणाह्लादा कर्पूरामृतपायिनी ॥ 19 ॥
कर्पूरसागरस्नाता कर्पूरसागरालया ।
कूर्चबीजजपप्रीता कूर्चजापपरायणा ॥ 20 ॥
कुलीना कौलिकाराध्या कौलिकप्रियकारिणी ।
कुलाचारा कौतुकिनी कुलमार्गप्रदर्शिनी ॥ 21 ॥
काशीश्वरी कष्टहर्त्री काशीशवरदायिनी ।
काशीश्वरकृतामोदा काशीश्वरमनोरमा ॥ 22 ॥
कलमञ्जीरचरणा क्वणत्काञ्चीविभूषणा ।
काञ्चनाद्रिकृतागारा काञ्चनाचलकौमुदी ॥ 23 ॥
कामबीजजपानन्दा कामबीजस्वरूपिणी ।
कुमतिघ्नी कुलीनार्तिनाशिनी कुलकामिनी ॥ 24 ॥
क्रीं ह्रीं श्रीं मन्त्रवर्णेन कालकण्टकघातिनी ।
इत्याद्याकालिकादेव्याः शतनाम प्रकीर्तितम् ॥ 25 ॥
ककारकूटघटितं कालीरूपस्वरूपकम् ।
पूजाकाले पठेद्यस्तु कालिकाकृतमानसः ॥ 26 ॥
मन्त्रसिद्धिर्भवेदाशु तस्य काली प्रसीदति ।
बुद्धिं विद्यां च लभते गुरोरादेशमात्रतः ॥ 27 ॥
धनवान् कीर्तिमान् भूयाद्दानशीलो दयान्वितः ।
पुत्रपौत्रसुखैश्वर्यैर्मोदते साधको भुवि ॥ 28 ॥
भौमावास्यानिशाभागे मपञ्चकसमन्वितः ।
पूजयित्वा महाकालीमाद्यां त्रिभुवनेश्वरीम् ॥ 29 ॥
पठित्वा शतनामानि साक्षात्कालीमयो भवेत् ।
नासाध्यं विद्यते तस्य त्रिषु लोकेषु किञ्चन ॥ 30 ॥
विद्यायां वाक्पतिः साक्षात् धने धनपतिर्भवेत् ।
समुद्र इव गाम्भीर्ये बले च पवनोपमः ॥ 31 ॥
तिग्मांशुरिव दुष्प्रेक्ष्यः शशिवच्छुभदर्शनः ।
रूपे मूर्तिधरः कामो योषितां हृदयङ्गमः ॥ 32 ॥
सर्वत्र जयमाप्नोति स्तवस्यास्य प्रसादतः ।
यं यं कामं पुरस्कृत्य स्तोत्रमेतदुदीरयेत् ॥ 33 ॥
तं तं काममवाप्नोति श्रीमदाद्याप्रसादतः ।
रणे राजकुले द्यूते विवादे प्राणसङ्कटे ॥ 34 ॥
दस्युग्रस्ते ग्रामदाहे सिंहव्याघ्रावृते तथा ।
अरण्ये प्रान्तरे दुर्गे ग्रहराजभयेऽपि वा ॥ 35 ॥
ज्वरदाहे चिरव्याधौ महारोगादिसङ्कुले ।
बालग्रहादि रोगे च तथा दुःस्वप्नदर्शने ॥ 36 ॥
दुस्तरे सलिले वापि पोते वातविपद्गते ।
विचिन्त्य परमां मायामाद्यां कालीं परात्पराम् ॥ 37 ॥
यः पठेच्छतनामानि दृढभक्तिसमन्वितः ।
सर्वापद्भ्यो विमुच्येत देवि सत्यं न संशयः ॥ 38 ॥
न पापेभ्यो भयं तस्य न रोगोभ्यो भयं क्वचित् ।
सर्वत्र विजयस्तस्य न कुत्रापि पराभवः ॥ 39 ॥
तस्य दर्शनमात्रेण पलायन्ते विपद्गणाः ।
स वक्ता सर्वशास्त्राणां स भोक्ता सर्वसम्पदाम् ॥ 40 ॥
स कर्ता जातिधर्माणां ज्ञातीनां प्रभुरेव सः ।
वाणी तस्य वसेद्वक्त्रे कमला निश्चला गृहे ॥ 41 ॥
तन्नाम्ना मानवाः सर्वे प्रणमन्ति ससम्भ्रमाः ।
दृष्ट्या तस्य तृणायन्ते ह्यणिमाद्यष्टसिद्धयः ॥ 42 ॥
आद्याकालीस्वरूपाख्यं शतनाम प्रकीर्तितम् ।
अष्टोत्तरशतावृत्या पुरश्चर्याऽस्य गीयते ॥ 43 ॥
पुरस्क्रियान्वितं स्तोत्रं सर्वाभीष्टफलप्रदम् ।
शतनामस्तुतिमिमामाद्याकालीस्वरूपिणीम् ॥ 44 ॥
पठेद्वा पाठयेद्वापि शृणुयाच्छ्रावयेदपि ।
सर्वपापविनिर्मुक्तो ब्रह्मसायुज्यमाप्नुयात् ॥ 45 ॥
इति महानिर्वाणतन्त्रे सप्तमोल्लासान्तर्गतं श्री आद्या कालिका शतनाम स्तोत्रम् ॥
śrīsadāśiva uvāca
śṛṇu devi jagadvandye stotrametadanuttamam |
paṭhanācchravaṇādyasya sarvasiddhīśvaro bhavet || 1 ||
asaubhāgyapraśamanaṃ sukhasampadvivardhanam |
akālamṛtyuharaṇaṃ sarvāpadvinivāraṇam || 2 ||
śrīmadādyākālikāyāḥ sukhasānnidhyakāraṇam |
stavasyāsya prasīdena tripurārirahaṃ priye || 3 ||
stotrasyāsya ṛṣirdevi sadāśiva udāhṛtaḥ |
chando'nuṣṭubdevatādyā kālikā parikīrtitā |
dharmakāmārthamokṣeṣu viniyogaḥ prakīrtitaḥ || 4 ||
atha stotram
hrīṃ kālī śrīṃ karālī ca krīṃ kalyāṇī kalāvatī |
kamalā kalidarpaghnī kapardīśakṛpānvitā || 5 ||
kālikā kālamātā ca kālānalasamadyutiḥ |
kapardinī karālāsyā karuṇāmṛtasāgarā || 6 ||
kṛpāmayī kṛpādhārā kṛpāpārā kṛpāgamā |
kṛśānuḥ kapilā kṛṣṇā kṛṣṇānandavivardhinī || 7 ||
kālarātriḥ kāmarūpā kāmapāśavimocinī |
kādambinī kalādhārā kalikalmaṣanāśinī || 8 ||
kumārīpūjanaprītā kumārīpūjakālayā |
kumārībhojanānandā kumārīrūpadhāriṇī || 9 ||
kadambavanasañcārā kadambavanavāsinī |
kadambapuṣpasantoṣā kadambapuṣpamālinī || 10 ||
kiśorī kalakaṇṭhā ca kalanādaninādinī |
kādambarīpānaratā tathā kādambarīpriyā || 11 ||
kapālapātraniratā kaṅkālamālyadhāriṇī |
kamalāsanasantuṣṭā kamalāsanavāsinī || 12 ||
kamalālayamadhyasthā kamalāmodamodinī |
kalahaṃsagatiḥ klaibyanāśinī kāmarūpiṇī || 13 ||
kāmarūpakṛtāvāsā kāmapīṭhavilāsinī |
kamanīyā kalpalatā kamanīyavibhūṣaṇā || 14 ||
kamanīyaguṇārādhyā komalāṅgī kṛśodarī |
kāraṇāmṛtasantoṣā kāraṇānandasiddhidā || 15 ||
kāraṇānandajāpeṣṭā kāraṇārcanaharṣitā |
kāraṇārṇavasammagnā kāraṇavratapālinī || 16 ||
kastūrīsaurabhāmodā kastūrītilakojjvalā |
kastūrīpūjanaratā kastūrīpūjakapriyā || 17 ||
kastūrīdāhajananī kastūrīmṛgatoṣiṇī |
kastūrībhojanaprītā karpūrāmodamoditā || 18 ||
karpūramālābharaṇā karpūracandanokṣitā |
karpūrakāraṇāhlādā karpūrāmṛtapāyinī || 19 ||
karpūrasāgarasnātā karpūrasāgarālayā |
kūrcabījajapaprītā kūrcajāpaparāyaṇā || 20 ||
kulīnā kaulikārādhyā kaulikapriyakāriṇī |
kulācārā kautukinī kulamārgapradarśinī || 21 ||
kāśīśvarī kaṣṭahartrī kāśīśavaradāyinī |
kāśīśvarakṛtāmodā kāśīśvaramanoramā || 22 ||
kalamañjīracaraṇā kvaṇatkāñcīvibhūṣaṇā |
kāñcanādrikṛtāgārā kāñcanācalakaumudī || 23 ||
kāmabījajapānandā kāmabījasvarūpiṇī |
kumatighnī kulīnārtināśinī kulakāminī || 24 ||
krīṃ hrīṃ śrīṃ mantravarṇena kālakaṇṭakaghātinī |
ityādyākālikādevyāḥ śatanāma prakīrtitam || 25 ||
kakārakūṭaghaṭitaṃ kālīrūpasvarūpakam |
pūjākāle paṭhedyastu kālikākṛtamānasaḥ || 26 ||
mantrasiddhirbhavedāśu tasya kālī prasīdati |
buddhiṃ vidyāṃ ca labhate gurorādeśamātrataḥ || 27 ||
dhanavān kīrtimān bhūyāddānaśīlo dayānvitaḥ |
putrapautrasukhaiśvaryairmodate sādhako bhuvi || 28 ||
bhaumāvāsyāniśābhāge mapañcakasamanvitaḥ |
pūjayitvā mahākālīmādyāṃ tribhuvaneśvarīm || 29 ||
paṭhitvā śatanāmāni sākṣātkālīmayo bhavet |
nāsādhyaṃ vidyate tasya triṣu lokeṣu kiñcana || 30 ||
vidyāyāṃ vākpatiḥ sākṣāt dhane dhanapatirbhavet |
samudra iva gāmbhīrye bale ca pavanopamaḥ || 31 ||
tigmāṃśuriva duṣprekṣyaḥ śaśivacchubhadarśanaḥ |
rūpe mūrtidharaḥ kāmo yoṣitāṃ hṛdayaṅgamaḥ || 32 ||
sarvatra jayamāpnoti stavasyāsya prasādataḥ |
yaṃ yaṃ kāmaṃ puraskṛtya stotrametadudīrayet || 33 ||
taṃ taṃ kāmamavāpnoti śrīmadādyāprasādataḥ |
raṇe rājakule dyūte vivāde prāṇasaṅkaṭe || 34 ||
dasyugraste grāmadāhe siṃhavyāghrāvṛte tathā |
araṇye prāntare durge graharājabhaye'pi vā || 35 ||
jvaradāhe ciravyādhau mahārogādisaṅkule |
bālagrahādi roge ca tathā duḥsvapnadarśane || 36 ||
dustare salile vāpi pote vātavipadgate |
vicintya paramāṃ māyāmādyāṃ kālīṃ parātparām || 37 ||
yaḥ paṭhecchatanāmāni dṛḍhabhaktisamanvitaḥ |
sarvāpadbhyo vimucyeta devi satyaṃ na saṃśayaḥ || 38 ||
na pāpebhyo bhayaṃ tasya na rogobhyo bhayaṃ kvacit |
sarvatra vijayastasya na kutrāpi parābhavaḥ || 39 ||
tasya darśanamātreṇa palāyante vipadgaṇāḥ |
sa vaktā sarvaśāstrāṇāṃ sa bhoktā sarvasampadām || 40 ||
sa kartā jātidharmāṇāṃ jñātīnāṃ prabhureva saḥ |
vāṇī tasya vasedvaktre kamalā niścalā gṛhe || 41 ||
tannāmnā mānavāḥ sarve praṇamanti sasambhramāḥ |
dṛṣṭyā tasya tṛṇāyante hyaṇimādyaṣṭasiddhayaḥ || 42 ||
ādyākālīsvarūpākhyaṃ śatanāma prakīrtitam |
aṣṭottaraśatāvṛtyā puraścaryā'sya gīyate || 43 ||
puraskriyānvitaṃ stotraṃ sarvābhīṣṭaphalapradam |
śatanāmastutimimāmādyākālīsvarūpiṇīm || 44 ||
paṭhedvā pāṭhayedvāpi śṛṇuyācchrāvayedapi |
sarvapāpavinirmukto brahmasāyujyamāpnuyāt || 45 ||
iti mahānirvāṇatantre saptamollāsāntargataṃ śrī ādyā kālikā śatanāma stotram ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.