શ્રીમદ્વાલ્મીકીય રામાયણે અરણ્યકાણ્ડમ્ ।
અથ પઞ્ચચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ।
આર્તસ્વરં તુ તં ભર્તુર્વિજ્ઞાય સદૃશં વને ।
ઉવાચ લક્ષ્મણં સીતા ગચ્છ જીનીહિ રાઘવમ્ ॥ 1 ॥
ન હિ મે હૃદયં સ્થાને જીવિતં વાઽવતિષ્ઠતિ ।
ક્રોશતઃ પરમાર્તસ્ય શ્રુતશ્શબ્દો મયા ભૃશમ્ ॥ 2 ॥
આક્રન્દમાનં તુ વને ભ્રાતરં ત્રાતુમર્હસિ ।
તં ક્ષિપ્રમભિધાવ ત્વં ભ્રાતરં શરણૈષિણમ્ ॥ 3 ॥
રક્ષસાં વશમાપન્નં સિંહાનામિવ ગોવૃષમ્ ।
ન જગામ તથોક્તસ્તુ ભ્રાતુરાજ્ઞાય શાસનમ્ ॥ 4 ॥
તમુવાચ તતસ્તત્ર કુપિતા જનકાત્મજા ।
સૌમિત્રે મિત્રરૂપેણ ભ્રાતુસ્ત્વમસિ શત્રુવત્ ॥ 5 ॥
યસ્ત્વમસ્યામવસ્થાયાં ભ્રાતરં નાભિપત્સ્યસે ।
ઇચ્છસિ ત્વં વિનશ્યન્તં રામં લક્ષ્મણ મત્કૃતે ॥ 6 ॥
લોભાત્ત્વં મત્કૃતે નૂનં નાનુગચ્છસિ રાઘવમ્ ।
વ્યસનં તે પ્રિયં મન્યે સ્નેહો ભ્રાતરિનાસ્તિતે ॥ 7 ॥
તેન તિષ્ઠસિ વિશ્રબ્ધન્તમપશ્યન્મહાદ્યુતિમ્ ।
કિં હિ સંશયમાપન્ને તસ્મિન્નિહ મયા ભવેત્ ॥ 8 ॥
કર્તવ્યમિહ તિષ્ઠન્ત્યા યત્પ્રધાનસ્ત્વમાગતઃ ।
ઇતિ બ્રુવાણાં વૈદેહીં બાષ્પશોકપરિપ્લુતામ્ ॥ 9 ॥
અબ્રવીલ્લક્ષ્મણસ્ત્રસ્તાં સીતાં મૃગવધૂમિવ ।
પન્નગાસુરગન્ધર્વદેવમાનુષરાક્ષસૈઃ ॥ 10 ॥
અશક્યસ્તવ વૈદેહિ ભર્તા જેતું ન સંશયઃ ।
દેવિ દેવમનુષ્યેષુ ગન્ધર્વેષુ પતત્રિષુ ॥ 11 ॥
રાક્ષસેષુ પિશાચેષુ કિન્નરેષુ મૃગેષુ ચ ।
દાનવેષુ ચ ઘોરેષુ સ ન વિદ્યેત શોભને ॥ 12 ॥
યો રામં પ્રતિયુધ્યેત સમરે વાસવોપમમ્ ।
અવધ્યસ્સમરે રામો નૈવં ત્વં વક્તુમર્હસિ ॥ 13 ॥
ન ત્વામસ્મિન્વને હાતુમુત્સહે રાઘવં વિના ।
અનિવાર્યં બલં તસ્ય બલૈર્બલવતામપિ ॥ 14 ॥
ત્રિભિર્લોકૈસ્સમુદ્યુક્તૈસ્સેશ્વરૈરપિ સામરૈઃ ।
હૃદયં નિર્વૃતં તેઽસ્તુસન્તાપસ્ત્યજ્યતામયમ્ ॥ 15 ॥
આગમિષ્યતિ તે ભર્તા શ્રીઘ્રં હત્વા મૃગોત્તમમ્ ।
ન ચ તસ્ય સ્વરો વ્યક્તં માયયા કેન ચિત્કૃતઃ ।
ગન્ધર્વનગરપ્રખ્યા માયા સા તસ્ય રક્ષસઃ ॥ 16 ॥
ન્યાસભૂતાસિ વૈદેહિ ન્યસ્તા મયિ મહાત્મના ॥ 17 ॥
રામેણ ત્વં વરારોહે ન ત્વાં ત્યક્તુમિહોત્સહે ।
કૃતવૈરાશ્ચ વૈદેહિ વયમેતૈર્નિશાચરૈઃ ॥ 18 ॥
ખરસ્ય નિધનાદેવ જનસ્થાનવધં પ્રતિ ।
રાક્ષસા વિવિધા વાચો વિસૃજન્તિ મહાવને ॥ 19 ॥
હિંસાવિહારા વૈદેહિ ન ચિન્તયિતુમર્હસિ ।
લક્ષ્મણેનૈવમુક્તા સા ક્રુદ્ધા સંરક્તલોચના ॥ 20 ॥
અબ્રવીત્પરુષં વાક્યં લક્ષ્મણં સત્યવાદિનમ્ ।
અનાર્યાકરણારમ્ભ નૃશંસ કુલપાંસન ॥ 21 ॥
અહં તવ પ્રિયં મન્યે રામસ્ય વ્યસનં મહત્ ।
રામસ્ય વ્યસનં દૃષ્ટ્વા તેનૈતાનિ પ્રભાષસે ॥ 22 ॥
નૈતચ્ચિત્રં સપત્નેષુ પાપં લક્ષ્મણ યદ્ભવેત્ ।
ત્વદ્વિધેષુ નૃશંસેષુ નિત્યં પ્રચ્છન્નચારિષુ ॥ 23 ॥
સુદુષ્ટસ્ત્વં વને રામમેકમેકોઽનુગચ્છસિ ।
મમ હેતોઃ પ્રતિચ્છન્નઃ પ્રયુક્તોભરતેન વા ॥ 24 ॥
તન્નસિધ્યતિ સૌમિત્રે તવ વા ભરતસ્ય વા ।
કથમિન્દીવરશ્યામં પદ્મપત્રનિભેક્ષણમ્ ॥ 25 ॥
ઉપસંશ્રિત્ય ભર્તારં કામયેયં પૃથગ્જનમ્ ।
સમક્ષં તવ સૌમિત્રે પ્રાણાંસ્ત્યક્ષે ન સંશયઃ ।
રામં વિના ક્ષણમપિ ન હિ જીવામિ ભૂતલે ॥ 26 ॥
ઇત્યુક્તઃ પરુષં વાક્યં સીતયા રોમહર્ષણમ્ ॥ 27 ॥
અબ્રવીલ્લક્ષ્મણસ્સીતાં પ્રાઞ્જલિર્વિજિતેન્દ્રિયઃ ।
ઉત્તરં નોત્સહે વક્તું દૈવતં ભવતી મમ ॥ 28 ॥
વાક્યમપ્રતિરૂપં તુ ન ચિત્રં સ્ત્રીષુ મૈથિલિ ।
સ્વભાવસ્ત્વેષ નારીણામેવં લોકેષુ દૃશ્યતે ॥ 29 ॥
વિમુક્તધર્માશ્ચપલાસ્તીક્ષ્ણા ભેદકરાઃ સ્ત્રિયઃ ।
ન સહે હીદૃશં વાક્યં વૈદેહિ જનકાત્મજે ॥ 30 ॥
શ્રોત્રયોરુભયોર્મેદ્ય તપ્તનારાચસન્નિભમ્ ।
ઉપશૃણ્વન્તુ મે સર્વે સાક્ષિભૂતા વનેચરાઃ ॥ 31 ॥
ન્યાયવાદી યથાન્યાયમુક્તોઽહં પરુષં ત્વયા ।
ધિક્ત્વામદ્ય પ્રણશ્ય ત્વં યન્મામેવં વિશઙ્કસે ।
સ્ત્રીત્વલદુષ્ટં સ્વભાવેન ગુરુવાક્યે વ્યવસ્થિતમ્ ॥ 32 ॥
ગમિષ્યે યત્ર કાકુત્સ્થ સ્વસ્તિ તેઽસ્તુ વરાનને ॥ 33 ॥
રક્ષન્તુ ત્વાં વિશાલાક્ષિ સમગ્રા વનદેવતાઃ ।
નિમિત્તાનિ ચ ઘોરાણિ યાનિ પ્રાદુર્ભવન્તિ મે ॥ 34 ॥
અપિ ત્વાં સહ રામેણ પશ્યેયં પુનરાગતઃ ।
ન વેત્યેતન્ન જાનામિ વૈદેહિ જનકાત્મજે ॥ 35 ॥
લક્ષ્મણેનૈવમુક્તા સા રુદન્તી જનકાત્મજા ।
પ્રત્યુવાચ તતો વાક્યં તીવ્રં બાષ્પપરિપ્લુતા ॥ 36 ॥
ગોદાવરીં પ્રવેક્ષ્યામિ વિના રામેણ લક્ષ્મણ ।
અબન્ધિષ્યેઽથવા ત્યક્ષ્યે વિષમે દેહમાત્મનઃ ॥ 37 ॥
પિબામ્યહં વિષં તીક્ષ્ણં પ્રવેક્ષ્યામિ હુતાશનમ્ ।
ન ત્વહં રાઘવાદન્યં પદાપિ પુરુષં સ્પૃશે ॥ 38 ॥
ઇતિ લક્ષ્મણમાક્રુશ્ય સીતા દુઃખસમન્વિતા ।
પાણિભ્યાં રુદતી દુઃખાદુદરં પ્રજઘાન હ ॥ 39 ॥
તામાર્તરૂપાં વિમના રુદન્તીં સૌમિત્રિરાલોક્ય વિશાલનેત્રામ્ ।
આશ્વાસયામાસ ન ચૈવ ભર્તુ સ્તં ભ્રાતરઙ્કિઞ્ચિદુવાચ સીતા ॥ 40 ॥
તતસ્તુ સીતામભિવાદ્ય લક્ષ્મણઃ કૃતાઞ્જલિઃ કિઞ્ચિદભિપ્રણમ્ય ચ ।
અન્વીક્ષમાણો બહુશશ્ચ મૈથિલીં જગામ રામસ્ય સમીપમાત્મવાન્ ॥ 41 ॥
ઇત્યાર્ષે શ્રીમદ્રામાયણે વાલ્મીકીય આદિકાવ્યે અરણ્યકાણ્ડે પઞ્ચચત્વારિંશસ્સર્ગઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
ārtasvaraṃ tu taṃ bharturvijñāya sadṛśaṃ vane |
uvāca lakṣmaṇaṃ sītā gaccha jīnīhi rāghavam || 1 ||
na hi me hṛdayaṃ sthāne jīvitaṃ vā'vatiṣṭhati |
krośataḥ paramārtasya śrutaśśabdo mayā bhṛśam || 2 ||
ākrandamānaṃ tu vane bhrātaraṃ trātumarhasi |
taṃ kṣipramabhidhāva tvaṃ bhrātaraṃ śaraṇaiṣiṇam || 3 ||
rakṣasāṃ vaśamāpannaṃ siṃhānāmiva govṛṣam |
na jagāma tathoktastu bhrāturājñāya śāsanam || 4 ||
tamuvāca tatastatra kupitā janakātmajā |
saumitre mitrarūpeṇa bhrātustvamasi śatruvat || 5 ||
yastvamasyāmavasthāyāṃ bhrātaraṃ nābhipatsyase |
icchasi tvaṃ vinaśyantaṃ rāmaṃ lakṣmaṇa matkṛte || 6 ||
lobhāttvaṃ matkṛte nūnaṃ nānugacchasi rāghavam |
vyasanaṃ te priyaṃ manye sneho bhrātarināstite || 7 ||
tena tiṣṭhasi viśrabdhantamapaśyanmahādyutim |
kiṃ hi saṃśayamāpanne tasminniha mayā bhavet || 8 ||
kartavyamiha tiṣṭhantyā yatpradhānastvamāgataḥ |
iti bruvāṇāṃ vaidehīṃ bāṣpaśokapariplutām || 9 ||
abravīllakṣmaṇastrastāṃ sītāṃ mṛgavadhūmiva |
pannagāsuragandharvadevamānuṣarākṣasaiḥ || 10 ||
aśakyastava vaidehi bhartā jetuṃ na saṃśayaḥ |
devi devamanuṣyeṣu gandharveṣu patatriṣu || 11 ||
rākṣaseṣu piśāceṣu kinnareṣu mṛgeṣu ca |
dānaveṣu ca ghoreṣu sa na vidyeta śobhane || 12 ||
yo rāmaṃ pratiyudhyeta samare vāsavopamam |
avadhyassamare rāmo naivaṃ tvaṃ vaktumarhasi || 13 ||
na tvāmasminvane hātumutsahe rāghavaṃ vinā |
anivāryaṃ balaṃ tasya balairbalavatāmapi || 14 ||
tribhirlokaissamudyuktaisseśvarairapi sāmaraiḥ |
hṛdayaṃ nirvṛtaṃ te'stusantāpastyajyatāmayam || 15 ||
āgamiṣyati te bhartā śrīghraṃ hatvā mṛgottamam |
na ca tasya svaro vyaktaṃ māyayā kena citkṛtaḥ |
gandharvanagaraprakhyā māyā sā tasya rakṣasaḥ || 16 ||
nyāsabhūtāsi vaidehi nyastā mayi mahātmanā || 17 ||
rāmeṇa tvaṃ varārohe na tvāṃ tyaktumihotsahe |
kṛtavairāśca vaidehi vayametairniśācaraiḥ || 18 ||
kharasya nidhanādeva janasthānavadhaṃ prati |
rākṣasā vividhā vāco visṛjanti mahāvane || 19 ||
hiṃsāvihārā vaidehi na cintayitumarhasi |
lakṣmaṇenaivamuktā sā kruddhā saṃraktalocanā || 20 ||
abravītparuṣaṃ vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavādinam |
anāryākaraṇārambha nṛśaṃsa kulapāṃsana || 21 ||
ahaṃ tava priyaṃ manye rāmasya vyasanaṃ mahat |
rāmasya vyasanaṃ dṛṣṭvā tenaitāni prabhāṣase || 22 ||
naitaccitraṃ sapatneṣu pāpaṃ lakṣmaṇa yadbhavet |
tvadvidheṣu nṛśaṃseṣu nityaṃ pracchannacāriṣu || 23 ||
suduṣṭastvaṃ vane rāmamekameko'nugacchasi |
mama hetoḥ praticchannaḥ prayuktobharatena vā || 24 ||
tannasidhyati saumitre tava vā bharatasya vā |
kathamindīvaraśyāmaṃ padmapatranibhekṣaṇam || 25 ||
upasaṃśritya bhartāraṃ kāmayeyaṃ pṛthagjanam |
samakṣaṃ tava saumitre prāṇāṃstyakṣe na saṃśayaḥ |
rāmaṃ vinā kṣaṇamapi na hi jīvāmi bhūtale || 26 ||
ityuktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ sītayā romaharṣaṇam || 27 ||
abravīllakṣmaṇassītāṃ prāñjalirvijitendriyaḥ |
uttaraṃ notsahe vaktuṃ daivataṃ bhavatī mama || 28 ||
vākyamapratirūpaṃ tu na citraṃ strīṣu maithili |
svabhāvastveṣa nārīṇāmevaṃ lokeṣu dṛśyate || 29 ||
vimuktadharmāścapalāstīkṣṇā bhedakarāḥ striyaḥ |
na sahe hīdṛśaṃ vākyaṃ vaidehi janakātmaje || 30 ||
śrotrayorubhayormedya taptanārācasannibham |
upaśṛṇvantu me sarve sākṣibhūtā vanecarāḥ || 31 ||
nyāyavādī yathānyāyamukto'haṃ paruṣaṃ tvayā |
dhiktvāmadya praṇaśya tvaṃ yanmāmevaṃ viśaṅkase |
strītvaladuṣṭaṃ svabhāvena guruvākye vyavasthitam || 32 ||
gamiṣye yatra kākutstha svasti te'stu varānane || 33 ||
rakṣantu tvāṃ viśālākṣi samagrā vanadevatāḥ |
nimittāni ca ghorāṇi yāni prādurbhavanti me || 34 ||
api tvāṃ saha rāmeṇa paśyeyaṃ punarāgataḥ |
na vetyetanna jānāmi vaidehi janakātmaje || 35 ||
lakṣmaṇenaivamuktā sā rudantī janakātmajā |
pratyuvāca tato vākyaṃ tīvraṃ bāṣpapariplutā || 36 ||
godāvarīṃ pravekṣyāmi vinā rāmeṇa lakṣmaṇa |
abandhiṣye'thavā tyakṣye viṣame dehamātmanaḥ || 37 ||
pibāmyahaṃ viṣaṃ tīkṣṇaṃ pravekṣyāmi hutāśanam |
na tvahaṃ rāghavādanyaṃ padāpi puruṣaṃ spṛśe || 38 ||
iti lakṣmaṇamākruśya sītā duḥkhasamanvitā |
pāṇibhyāṃ rudatī duḥkhādudaraṃ prajaghāna ha || 39 ||
tāmārtarūpāṃ vimanā rudantīṃ saumitrirālokya viśālanetrām |
āśvāsayāmāsa na caiva bhartu staṃ bhrātaraṅkiñciduvāca sītā || 40 ||
tatastu sītāmabhivādya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjaliḥ kiñcidabhipraṇamya ca |
anvīkṣamāṇo bahuśaśca maithilīṃ jagāma rāmasya samīpamātmavān || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ।
आर्तस्वरं तु तं भर्तुर्विज्ञाय सदृशं वने ।
उवाच लक्ष्मणं सीता गच्छ जीनीहि राघवम् ॥ 1 ॥
न हि मे हृदयं स्थाने जीवितं वाऽवतिष्ठति ।
क्रोशतः परमार्तस्य श्रुतश्शब्दो मया भृशम् ॥ 2 ॥
आक्रन्दमानं तु वने भ्रातरं त्रातुमर्हसि ।
तं क्षिप्रमभिधाव त्वं भ्रातरं शरणैषिणम् ॥ 3 ॥
रक्षसां वशमापन्नं सिंहानामिव गोवृषम् ।
न जगाम तथोक्तस्तु भ्रातुराज्ञाय शासनम् ॥ 4 ॥
तमुवाच ततस्तत्र कुपिता जनकात्मजा ।
सौमित्रे मित्ररूपेण भ्रातुस्त्वमसि शत्रुवत् ॥ 5 ॥
यस्त्वमस्यामवस्थायां भ्रातरं नाभिपत्स्यसे ।
इच्छसि त्वं विनश्यन्तं रामं लक्ष्मण मत्कृते ॥ 6 ॥
लोभात्त्वं मत्कृते नूनं नानुगच्छसि राघवम् ।
व्यसनं ते प्रियं मन्ये स्नेहो भ्रातरिनास्तिते ॥ 7 ॥
तेन तिष्ठसि विश्रब्धन्तमपश्यन्महाद्युतिम् ।
किं हि संशयमापन्ने तस्मिन्निह मया भवेत् ॥ 8 ॥
कर्तव्यमिह तिष्ठन्त्या यत्प्रधानस्त्वमागतः ।
इति ब्रुवाणां वैदेहीं बाष्पशोकपरिप्लुताम् ॥ 9 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणस्त्रस्तां सीतां मृगवधूमिव ।
पन्नगासुरगन्धर्वदेवमानुषराक्षसैः ॥ 10 ॥
अशक्यस्तव वैदेहि भर्ता जेतुं न संशयः ।
देवि देवमनुष्येषु गन्धर्वेषु पतत्रिषु ॥ 11 ॥
राक्षसेषु पिशाचेषु किन्नरेषु मृगेषु च ।
दानवेषु च घोरेषु स न विद्येत शोभने ॥ 12 ॥
यो रामं प्रतियुध्येत समरे वासवोपमम् ।
अवध्यस्समरे रामो नैवं त्वं वक्तुमर्हसि ॥ 13 ॥
न त्वामस्मिन्वने हातुमुत्सहे राघवं विना ।
अनिवार्यं बलं तस्य बलैर्बलवतामपि ॥ 14 ॥
त्रिभिर्लोकैस्समुद्युक्तैस्सेश्वरैरपि सामरैः ।
हृदयं निर्वृतं तेऽस्तुसन्तापस्त्यज्यतामयम् ॥ 15 ॥
आगमिष्यति ते भर्ता श्रीघ्रं हत्वा मृगोत्तमम् ।
न च तस्य स्वरो व्यक्तं मायया केन चित्कृतः ।
गन्धर्वनगरप्रख्या माया सा तस्य रक्षसः ॥ 16 ॥
न्यासभूतासि वैदेहि न्यस्ता मयि महात्मना ॥ 17 ॥
रामेण त्वं वरारोहे न त्वां त्यक्तुमिहोत्सहे ।
कृतवैराश्च वैदेहि वयमेतैर्निशाचरैः ॥ 18 ॥
खरस्य निधनादेव जनस्थानवधं प्रति ।
राक्षसा विविधा वाचो विसृजन्ति महावने ॥ 19 ॥
हिंसाविहारा वैदेहि न चिन्तयितुमर्हसि ।
लक्ष्मणेनैवमुक्ता सा क्रुद्धा संरक्तलोचना ॥ 20 ॥
अब्रवीत्परुषं वाक्यं लक्ष्मणं सत्यवादिनम् ।
अनार्याकरणारम्भ नृशंस कुलपांसन ॥ 21 ॥
अहं तव प्रियं मन्ये रामस्य व्यसनं महत् ।
रामस्य व्यसनं दृष्ट्वा तेनैतानि प्रभाषसे ॥ 22 ॥
नैतच्चित्रं सपत्नेषु पापं लक्ष्मण यद्भवेत् ।
त्वद्विधेषु नृशंसेषु नित्यं प्रच्छन्नचारिषु ॥ 23 ॥
सुदुष्टस्त्वं वने राममेकमेकोऽनुगच्छसि ।
मम हेतोः प्रतिच्छन्नः प्रयुक्तोभरतेन वा ॥ 24 ॥
तन्नसिध्यति सौमित्रे तव वा भरतस्य वा ।
कथमिन्दीवरश्यामं पद्मपत्रनिभेक्षणम् ॥ 25 ॥
उपसंश्रित्य भर्तारं कामयेयं पृथग्जनम् ।
समक्षं तव सौमित्रे प्राणांस्त्यक्षे न संशयः ।
रामं विना क्षणमपि न हि जीवामि भूतले ॥ 26 ॥
इत्युक्तः परुषं वाक्यं सीतया रोमहर्षणम् ॥ 27 ॥
अब्रवील्लक्ष्मणस्सीतां प्राञ्जलिर्विजितेन्द्रियः ।
उत्तरं नोत्सहे वक्तुं दैवतं भवती मम ॥ 28 ॥
वाक्यमप्रतिरूपं तु न चित्रं स्त्रीषु मैथिलि ।
स्वभावस्त्वेष नारीणामेवं लोकेषु दृश्यते ॥ 29 ॥
विमुक्तधर्माश्चपलास्तीक्ष्णा भेदकराः स्त्रियः ।
न सहे हीदृशं वाक्यं वैदेहि जनकात्मजे ॥ 30 ॥
श्रोत्रयोरुभयोर्मेद्य तप्तनाराचसन्निभम् ।
उपशृण्वन्तु मे सर्वे साक्षिभूता वनेचराः ॥ 31 ॥
न्यायवादी यथान्यायमुक्तोऽहं परुषं त्वया ।
धिक्त्वामद्य प्रणश्य त्वं यन्मामेवं विशङ्कसे ।
स्त्रीत्वलदुष्टं स्वभावेन गुरुवाक्ये व्यवस्थितम् ॥ 32 ॥
गमिष्ये यत्र काकुत्स्थ स्वस्ति तेऽस्तु वरानने ॥ 33 ॥
रक्षन्तु त्वां विशालाक्षि समग्रा वनदेवताः ।
निमित्तानि च घोराणि यानि प्रादुर्भवन्ति मे ॥ 34 ॥
अपि त्वां सह रामेण पश्येयं पुनरागतः ।
न वेत्येतन्न जानामि वैदेहि जनकात्मजे ॥ 35 ॥
लक्ष्मणेनैवमुक्ता सा रुदन्ती जनकात्मजा ।
प्रत्युवाच ततो वाक्यं तीव्रं बाष्पपरिप्लुता ॥ 36 ॥
गोदावरीं प्रवेक्ष्यामि विना रामेण लक्ष्मण ।
अबन्धिष्येऽथवा त्यक्ष्ये विषमे देहमात्मनः ॥ 37 ॥
पिबाम्यहं विषं तीक्ष्णं प्रवेक्ष्यामि हुताशनम् ।
न त्वहं राघवादन्यं पदापि पुरुषं स्पृशे ॥ 38 ॥
इति लक्ष्मणमाक्रुश्य सीता दुःखसमन्विता ।
पाणिभ्यां रुदती दुःखादुदरं प्रजघान ह ॥ 39 ॥
तामार्तरूपां विमना रुदन्तीं सौमित्रिरालोक्य विशालनेत्राम् ।
आश्वासयामास न चैव भर्तु स्तं भ्रातरङ्किञ्चिदुवाच सीता ॥ 40 ॥
ततस्तु सीतामभिवाद्य लक्ष्मणः कृताञ्जलिः किञ्चिदभिप्रणम्य च ।
अन्वीक्षमाणो बहुशश्च मैथिलीं जगाम रामस्य समीपमात्मवान् ॥ 41 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcacatvāriṃśassargaḥ |
ārtasvaraṃ tu taṃ bharturvijñāya sadṛśaṃ vane |
uvāca lakṣmaṇaṃ sītā gaccha jīnīhi rāghavam || 1 ||
na hi me hṛdayaṃ sthāne jīvitaṃ vā'vatiṣṭhati |
krośataḥ paramārtasya śrutaśśabdo mayā bhṛśam || 2 ||
ākrandamānaṃ tu vane bhrātaraṃ trātumarhasi |
taṃ kṣipramabhidhāva tvaṃ bhrātaraṃ śaraṇaiṣiṇam || 3 ||
rakṣasāṃ vaśamāpannaṃ siṃhānāmiva govṛṣam |
na jagāma tathoktastu bhrāturājñāya śāsanam || 4 ||
tamuvāca tatastatra kupitā janakātmajā |
saumitre mitrarūpeṇa bhrātustvamasi śatruvat || 5 ||
yastvamasyāmavasthāyāṃ bhrātaraṃ nābhipatsyase |
icchasi tvaṃ vinaśyantaṃ rāmaṃ lakṣmaṇa matkṛte || 6 ||
lobhāttvaṃ matkṛte nūnaṃ nānugacchasi rāghavam |
vyasanaṃ te priyaṃ manye sneho bhrātarināstite || 7 ||
tena tiṣṭhasi viśrabdhantamapaśyanmahādyutim |
kiṃ hi saṃśayamāpanne tasminniha mayā bhavet || 8 ||
kartavyamiha tiṣṭhantyā yatpradhānastvamāgataḥ |
iti bruvāṇāṃ vaidehīṃ bāṣpaśokapariplutām || 9 ||
abravīllakṣmaṇastrastāṃ sītāṃ mṛgavadhūmiva |
pannagāsuragandharvadevamānuṣarākṣasaiḥ || 10 ||
aśakyastava vaidehi bhartā jetuṃ na saṃśayaḥ |
devi devamanuṣyeṣu gandharveṣu patatriṣu || 11 ||
rākṣaseṣu piśāceṣu kinnareṣu mṛgeṣu ca |
dānaveṣu ca ghoreṣu sa na vidyeta śobhane || 12 ||
yo rāmaṃ pratiyudhyeta samare vāsavopamam |
avadhyassamare rāmo naivaṃ tvaṃ vaktumarhasi || 13 ||
na tvāmasminvane hātumutsahe rāghavaṃ vinā |
anivāryaṃ balaṃ tasya balairbalavatāmapi || 14 ||
tribhirlokaissamudyuktaisseśvarairapi sāmaraiḥ |
hṛdayaṃ nirvṛtaṃ te'stusantāpastyajyatāmayam || 15 ||
āgamiṣyati te bhartā śrīghraṃ hatvā mṛgottamam |
na ca tasya svaro vyaktaṃ māyayā kena citkṛtaḥ |
gandharvanagaraprakhyā māyā sā tasya rakṣasaḥ || 16 ||
nyāsabhūtāsi vaidehi nyastā mayi mahātmanā || 17 ||
rāmeṇa tvaṃ varārohe na tvāṃ tyaktumihotsahe |
kṛtavairāśca vaidehi vayametairniśācaraiḥ || 18 ||
kharasya nidhanādeva janasthānavadhaṃ prati |
rākṣasā vividhā vāco visṛjanti mahāvane || 19 ||
hiṃsāvihārā vaidehi na cintayitumarhasi |
lakṣmaṇenaivamuktā sā kruddhā saṃraktalocanā || 20 ||
abravītparuṣaṃ vākyaṃ lakṣmaṇaṃ satyavādinam |
anāryākaraṇārambha nṛśaṃsa kulapāṃsana || 21 ||
ahaṃ tava priyaṃ manye rāmasya vyasanaṃ mahat |
rāmasya vyasanaṃ dṛṣṭvā tenaitāni prabhāṣase || 22 ||
naitaccitraṃ sapatneṣu pāpaṃ lakṣmaṇa yadbhavet |
tvadvidheṣu nṛśaṃseṣu nityaṃ pracchannacāriṣu || 23 ||
suduṣṭastvaṃ vane rāmamekameko'nugacchasi |
mama hetoḥ praticchannaḥ prayuktobharatena vā || 24 ||
tannasidhyati saumitre tava vā bharatasya vā |
kathamindīvaraśyāmaṃ padmapatranibhekṣaṇam || 25 ||
upasaṃśritya bhartāraṃ kāmayeyaṃ pṛthagjanam |
samakṣaṃ tava saumitre prāṇāṃstyakṣe na saṃśayaḥ |
rāmaṃ vinā kṣaṇamapi na hi jīvāmi bhūtale || 26 ||
ityuktaḥ paruṣaṃ vākyaṃ sītayā romaharṣaṇam || 27 ||
abravīllakṣmaṇassītāṃ prāñjalirvijitendriyaḥ |
uttaraṃ notsahe vaktuṃ daivataṃ bhavatī mama || 28 ||
vākyamapratirūpaṃ tu na citraṃ strīṣu maithili |
svabhāvastveṣa nārīṇāmevaṃ lokeṣu dṛśyate || 29 ||
vimuktadharmāścapalāstīkṣṇā bhedakarāḥ striyaḥ |
na sahe hīdṛśaṃ vākyaṃ vaidehi janakātmaje || 30 ||
śrotrayorubhayormedya taptanārācasannibham |
upaśṛṇvantu me sarve sākṣibhūtā vanecarāḥ || 31 ||
nyāyavādī yathānyāyamukto'haṃ paruṣaṃ tvayā |
dhiktvāmadya praṇaśya tvaṃ yanmāmevaṃ viśaṅkase |
strītvaladuṣṭaṃ svabhāvena guruvākye vyavasthitam || 32 ||
gamiṣye yatra kākutstha svasti te'stu varānane || 33 ||
rakṣantu tvāṃ viśālākṣi samagrā vanadevatāḥ |
nimittāni ca ghorāṇi yāni prādurbhavanti me || 34 ||
api tvāṃ saha rāmeṇa paśyeyaṃ punarāgataḥ |
na vetyetanna jānāmi vaidehi janakātmaje || 35 ||
lakṣmaṇenaivamuktā sā rudantī janakātmajā |
pratyuvāca tato vākyaṃ tīvraṃ bāṣpapariplutā || 36 ||
godāvarīṃ pravekṣyāmi vinā rāmeṇa lakṣmaṇa |
abandhiṣye'thavā tyakṣye viṣame dehamātmanaḥ || 37 ||
pibāmyahaṃ viṣaṃ tīkṣṇaṃ pravekṣyāmi hutāśanam |
na tvahaṃ rāghavādanyaṃ padāpi puruṣaṃ spṛśe || 38 ||
iti lakṣmaṇamākruśya sītā duḥkhasamanvitā |
pāṇibhyāṃ rudatī duḥkhādudaraṃ prajaghāna ha || 39 ||
tāmārtarūpāṃ vimanā rudantīṃ saumitrirālokya viśālanetrām |
āśvāsayāmāsa na caiva bhartu staṃ bhrātaraṅkiñciduvāca sītā || 40 ||
tatastu sītāmabhivādya lakṣmaṇaḥ kṛtāñjaliḥ kiñcidabhipraṇamya ca |
anvīkṣamāṇo bahuśaśca maithilīṃ jagāma rāmasya samīpamātmavān || 41 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcacatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.