𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌨𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌕𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ।
𑌇𑌯𑍇𑌷 𑌪𑌦𑌮𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌚𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌪𑌥𑌿 ॥ 1 ॥
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌦𑍍𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌂 𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑌗𑍍𑌰𑌶𑌿𑌰𑍋𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌗𑌵𑌾𑌮𑍍𑌪𑌤𑌿𑌰𑌿𑌵𑌾𑌬𑌭𑍗 ॥ 2 ॥
𑌅𑌥 𑌵𑍈𑌡𑍂𑌰𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇𑌷𑍁 𑌶𑌾𑌦𑍍𑌵𑌲𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌧𑍀𑌰𑌃 𑌸𑌲𑌿𑌲𑌕𑌲𑍍𑌪𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌚𑌚𑌾𑌰 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑌯𑌨𑍍 𑌧𑍀𑌮𑌾𑌨𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌨𑍍 𑌹𑌰𑌨𑍍 ।
𑌮𑍃𑌗𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍𑌨𑌿𑌘𑍍𑌨𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧 𑌇𑌵 𑌕𑍇𑌸𑌰𑍀 ॥ 4 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑌾𑌞𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌠𑌪𑌤𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌣𑍈𑌃 𑌸𑌿𑌤𑌾𑌸𑌿𑌤𑍈𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌧𑌾𑌤𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌮𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌮𑌭𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌂 𑌸𑌪𑌰𑌿𑌚𑍍𑌛𑌦𑍈𑌃 ।
𑌯𑌕𑍍𑌷𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌕𑌲𑍍𑌪𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑍈𑌃 ॥ 6 ॥
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌲𑍇 𑌨𑌾𑌗𑌵𑌰𑌾𑌯𑍁𑌤𑍇 ।
𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍 𑌕𑌪𑌿𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌹𑍍𑌰𑌦𑍇 𑌨𑌾𑌗 𑌇𑌵𑌾𑌬𑌭𑍗 ॥ 7 ॥
𑌸 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌭𑍁𑌵𑍇 ।
𑌭𑍂𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌗𑌮𑌨𑍇 𑌮𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌅𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌙𑍍𑌮𑍁𑌖𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍 𑌪𑌵𑌨𑌾𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌯𑍋𑌨𑌯𑍇 ।
𑌤𑌤𑍋 𑌹𑌿 𑌵𑌵𑍃𑌧𑍇 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍈𑌰𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌨𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌃 ।
𑌵𑌵𑍃𑌧𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰 𑌇𑌵 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌸𑍁 ॥ 10 ॥
𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌶𑌰𑍀𑌰𑌃 𑌸𑌨𑍍 𑌲𑌿𑌲𑌙𑍍𑌘𑌯𑌿𑌷𑍁𑌰𑌰𑍍𑌣𑌵𑌮𑍍 ।
𑌬𑌾𑌹𑍁𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍀𑌡𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌚𑌰𑌣𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌸 𑌚𑌚𑌾𑌲𑌾𑌚𑌲𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑌶𑌾𑌤𑌯𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍗𑌘𑍇𑌣 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌿𑌨𑌾 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑌃 𑌶𑍈𑌲𑍋 𑌬𑌭𑍗 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌮𑌯𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 13 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌚𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌸 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌸𑌲𑌿𑌲𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑍁𑌸𑍍𑌰𑌾𑌵 𑌮𑌦𑌂 𑌮𑌤𑍍𑌤 𑌇𑌵 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑌃 ॥ 14 ॥
𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌬𑌲𑌿𑌨𑌾 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌰𑍀𑌤𑍀𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌰𑌾𑌜𑌤𑍀𑌃 ॥ 15 ॥
𑌮𑍁𑌮𑍋𑌚 𑌚 𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 𑌶𑍈𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌃 𑌸𑌮𑌨𑌃𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ।
𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑍇𑌨𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑌾 𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌧𑍂𑌮𑌰𑌾𑌜𑍀𑌰𑌿𑌵𑌾𑌨𑌲𑌃 ॥ 16 ॥
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌣𑌾 𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌪𑍀𑌡𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌗𑍁𑌹𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌨𑍇𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍈𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑌃 𑌶𑍈𑌲𑌪𑍀𑌡𑌾𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌜𑌃 ।
𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌂 𑌪𑍂𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌦𑌿𑌶𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 18 ॥
𑌶𑌿𑌰𑍋𑌭𑌿𑌃 𑌪𑍃𑌥𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌪𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑌿𑌕𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑍈𑌃 ।
𑌵𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌕𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌦𑌦𑌂𑌶𑍁𑌰𑍍𑌦𑌶𑌨𑍈𑌃 𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ॥ 19 ॥
𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌸𑌵𑌿𑌷𑍈𑌰𑍍𑌦𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃 𑌕𑍁𑌪𑌿𑌤𑍈𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ।
𑌜𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑍁𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌕𑍋𑌦𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌬𑌿𑌭𑌿𑌦𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌧𑌾 ॥ 20 ॥
𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌚𑍗𑌷𑌧𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌜𑌾𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 ।
𑌵𑌿𑌷𑌘𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌨𑌾𑌗𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨 𑌶𑍇𑌕𑍁𑌃 𑌶𑌮𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌭𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇𑌽𑌯𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑍈𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌮𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌗𑌣𑍈𑌃 𑌸𑌹 ॥ 22 ॥
𑌪𑌾𑌨𑌭𑍂𑌮𑌿𑌗𑌤𑌂 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑍈𑌮𑌮𑌾𑌸𑌵𑌭𑌾𑌜𑌨𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌰𑌕𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌮𑌯𑌾𑌨𑍍 ॥ 23 ॥
𑌲𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌚𑍍𑌚𑌾𑌵𑌚𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌆𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌚𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌖𑌡𑌗𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌨𑌕𑌤𑍍𑌸𑌰𑍂𑌨𑍍 ॥ 24 ॥
𑌕𑍃𑌤𑌕𑌣𑍍𑌠𑌗𑍁𑌣𑌾𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍀𑌬𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌾𑌨𑍁𑌲𑍇𑌪𑌨𑌾𑌃 ।
𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌗𑌗𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑍇𑌦𑌿𑌰𑍇 ॥ 25 ॥
𑌹𑌾𑌰𑌨𑍂𑌪𑍁𑌰𑌕𑍇𑌯𑍂𑌰𑌪𑌾𑌰𑌿𑌹𑌾𑌰𑍍𑌯𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌰𑌮𑌣𑍈𑌃 𑌸𑌹 ॥ 26 ॥
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌞𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌶𑌬𑍍𑌦𑌮𑍃𑌷𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 ॥ 28 ॥
𑌏𑌷 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍋 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌤𑌿𑌤𑍀𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌸𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌕𑌰𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌂 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 30 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌾𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑌮𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌂 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌦𑍁𑌧𑍁𑌵𑍇 𑌚 𑌸 𑌰𑍋𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌕𑌮𑍍𑌪𑍇 𑌚𑌾𑌚𑌲𑍋𑌪𑌮𑌃 ।
𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑌿𑌵 𑌤𑍋𑌯𑌦𑌃 ॥ 32 ॥
𑌆𑌨𑍁𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌲𑍋𑌮𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇𑌪 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑌾𑌜 𑌇𑌵𑍋𑌰𑌗𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌮𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑌵𑍇𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 ।
𑌦𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌗𑌰𑍁𑌡𑍇𑌨𑍇𑌵 𑌹𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑍋 𑌮𑌹𑍋𑌰𑌗𑌃 ॥ 34 ॥
𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌪𑌰𑌿𑌘𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑍗 ।
𑌸𑌸𑌾𑌦 𑌚 𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌕𑌟𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌰𑌣𑍗 𑌸𑌞𑍍𑌚𑍁𑌕𑍋𑌚 𑌚 ॥ 35 ॥
𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌚 𑌭𑍁𑌜𑍗 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 𑌶𑌿𑌰𑍋𑌧𑌰𑌾𑌮𑍍 ।
𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌥𑌾 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌸 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 36 ॥
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌮𑌾𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍𑌦𑍂𑌰𑌾𑌦𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌹𑌿𑌤𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ।
𑌰𑍁𑌰𑍋𑌧 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌵𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ॥ 37 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌢𑌮𑌵𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ।
𑌨𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌚𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌣𑍗 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌇𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 38 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌶𑌰𑌃 𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌤𑌦𑍍𑌵𑌦𑍍𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌨 𑌹𑌿 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌦𑌿 𑌤𑌾𑌂 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌜𑌨𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌨𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌹𑌿 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ॥ 40 ॥
𑌯𑌦𑌿 𑌵𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌿𑌵𑍇 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌨 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌕𑍃𑌤𑌶𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌬𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌮𑌾𑌨𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌥𑌾 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋𑌽𑌹𑌮𑍇𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌹 𑌸𑍀𑌤𑌯𑌾 ।
𑌆𑌨𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌵𑌾 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌟𑍍𑌯 𑌸𑌰𑌾𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 43 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌾𑌥 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌵𑍇𑌗𑌵𑌾𑌨𑌵𑌿𑌚𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 ।
𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌣𑌮𑌿𑌵 𑌚𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌮𑍇𑌨𑍇 𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ॥ 44 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌤𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑍇𑌗𑌾𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌗𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑌃 ।
𑌸𑌂𑌹𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌟𑌪𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑍇𑌤𑍁𑌃 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 45 ॥
𑌸 𑌮𑌤𑍍𑌤𑌕𑍋𑌯𑌷𑍍𑌟𑌿𑌮𑌕𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌶𑌾𑌲𑌿𑌨𑌃 ।
𑌉𑌦𑍍𑌵𑌹𑌨𑍍𑌨𑍂𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 ॥ 46 ॥
𑌊𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑍋𑌦𑍍𑌧𑌤𑌾 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌮𑌨𑍍𑌵𑌯𑍁𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌮𑌿𑌵 𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌾𑌃 ॥ 47 ॥
𑌤𑌮𑍂𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑍋𑌨𑍍𑌮𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌲𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌗𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌇𑌵 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 48 ॥
𑌸𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌾𑌦𑌪𑍈𑌰𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 49 ॥
𑌸𑌾𑌰𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌥 𑌯𑍇 𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌨𑍍𑌯𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍 𑌲𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ।
𑌭𑌯𑌾𑌦𑌿𑌵 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌲𑌯𑍇 ॥ 50 ॥
𑌸 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑍈𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑌕𑍋𑌰𑌕𑍈𑌃 ।
𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇 𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌖𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑍈𑌰𑌿𑌵 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 51 ॥
𑌵𑌿𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿 𑌤𑍇 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌃 ।
𑌅𑌵𑌶𑍀𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌸𑌲𑌿𑌲𑍇 𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 52 ॥
𑌲𑌘𑍁𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨𑍋𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇𑌽𑌪𑌤𑌤𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌂 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑌮𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 53 ॥
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌚𑌿𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌬𑌭𑍗 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌃 ।
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍗𑌘𑍇𑌣𑌾𑌨𑍁𑌬𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ।
𑌬𑌭𑍗 𑌮𑍇𑌘 𑌇𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌦𑍍𑌗𑌣 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 54 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌗𑌸𑌮𑌾𑌧𑍂𑌤𑍈𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍈𑌸𑍍𑌤𑍋𑌯𑌮𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤 ॥ 55 ॥
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿𑌰𑌭𑌿𑌰𑌾𑌮𑌾𑌭𑌿𑌰𑍁𑌦𑌿𑌤𑌾𑌭𑌿𑌰𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌗𑌤𑍗 𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌦𑌦𑍃𑌶𑌾𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌿𑌤𑍗 ॥ 56 ॥
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿𑌷𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌵 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑍗 ।
𑌪𑌿𑌬𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌬𑌭𑍗 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌸𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌲𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌮𑍍 ॥ 57 ॥
𑌪𑌿𑌪𑌾𑌸𑍁𑌰𑌿𑌵 𑌚𑌾𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌕𑌾𑌰𑍇 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌾𑌨𑍁𑌸𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ॥ 58 ॥
𑌨𑌯𑌨𑍇 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑍇𑌤𑍇 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑍍𑌥𑌾𑌵𑌿𑌵𑌾𑌨𑌲𑍗 ।
𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌬𑍃𑌹𑌤𑍀 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 ॥ 59 ॥
𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑍀 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇𑌤𑍇 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑍗 ।
𑌮𑍁𑌖𑌂 𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌯𑌾 𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌮𑌾𑌬𑌭𑍗 ॥ 60 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌯𑌾 𑌸𑌮𑌭𑌿𑌸𑍍𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌤𑍍𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌮𑍍 ।
𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌂 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍋𑌭𑌤𑍇 ॥ 61 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌶𑌕𑍍𑌰𑌧𑍍𑌵𑌜 𑌇𑌵𑍋𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑍂𑌲𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍋𑌽𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 62 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌰𑍋𑌚𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑍀𑌵 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑌃 ।
𑌸𑍍𑌫𑌿𑌗𑍍𑌦𑍇𑌶𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌰𑌰𑌾𑌜 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 63 ॥
𑌮𑌹𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌰𑌿𑌤𑍇𑌨𑍇𑌵 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑍍𑌗𑍈𑌰𑌿𑌕𑌧𑌾𑌤𑍁𑌨𑌾 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑍍 ॥ 64 ॥
𑌕𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌗𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌰𑍍𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤 𑌇𑌵 𑌗𑌰𑍍𑌜𑌤𑌿 ।
𑌖𑍇 𑌯𑌥𑌾 𑌨𑌿𑌪𑌤𑌤𑍍𑌯𑍁𑌲𑍍𑌕𑌾 𑌹𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌨𑌿𑌃𑌸𑍃𑌤𑌾 ॥ 65 ॥
𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌬𑌨𑍍𑌧𑌾 𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ।
𑌪𑌤𑌤𑍍𑌪𑌤𑌙𑍍𑌗𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑌃 𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 66 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧 𑌇𑌵 𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌃 𑌕𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌯𑌾 𑌬𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾 ।
𑌉𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌚𑍍𑌛𑌰𑍀𑌰𑍇𑌣 𑌛𑌾𑌯𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌵𑌗𑌾𑌢𑌯𑌾 ॥ 67 ॥
𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌨𑍗𑌰𑌿𑌵𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌯𑌂 𑌯𑌂 𑌦𑍇𑌶𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌸 𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍋𑌰𑍁𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌸𑍋𑌨𑍍𑌮𑌾𑌦 𑌇𑌵 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 68 ॥
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌶𑍈𑌲𑌵𑌰𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌘𑍍𑌨𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌃 𑌪𑍁𑌪𑍍𑌲𑍁𑌵𑍇 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 69 ॥
𑌕𑌪𑌿𑌵𑌾𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌮𑍇𑌘𑌵𑌾𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌃𑌸𑍃𑌤𑌃 ।
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑍋𑌷𑌂 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 70 ॥
𑌵𑌿𑌕𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍𑌨𑍂𑌰𑍍𑌮𑌿𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌬𑍃𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌲𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ।
𑌪𑍁𑌪𑍍𑌲𑍁𑌵𑍇 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌕𑌿𑌰𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 𑌰𑍋𑌦𑌸𑍀 ॥ 71 ॥
𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑌨𑍍𑌦𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑍁𑌦𑍍𑌧𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇 ।
𑌅𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑌸𑍍𑌤𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾𑌨𑍍 𑌗𑌣𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 ॥ 72 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌗𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑍂𑌤𑌂 𑌜𑌲𑌂 𑌸𑌜𑌲𑌦𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌰𑌸𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌿𑌬𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜 𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌭𑍍𑌰𑌮𑌿𑌵𑌾𑌤𑌤𑌮𑍍 ॥ 73 ॥
𑌤𑌿𑌮𑌿𑌨𑌕𑍍𑌰𑌝𑌷𑌾𑌃 𑌕𑍂𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌕𑌰𑍍𑌷𑌣𑍇𑌨𑍇𑌵 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ॥ 74 ॥
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌥 𑌭𑍁𑌜𑌙𑍍𑌗𑌾𑌃 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌲𑌯𑌾𑌃 ।
𑌵𑍍𑌯𑍋𑌮𑍍𑌨𑌿 𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌂 𑌸𑍁𑌪𑌰𑍍𑌣 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑍇𑌨𑌿𑌰𑍇 ॥ 75 ॥
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌾 ।
𑌛𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌲𑍇 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌤𑌰𑌾𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 76 ॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌭𑍍𑌰𑌘𑌨𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍁𑌗𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇 𑌛𑌾𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌤𑌤𑌾 𑌲𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ॥ 77 ॥
𑌶𑍁𑌶𑍁𑌭𑍇 𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌵𑌾𑌯𑍁𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑍇 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌵𑌾𑌨𑌿𑌵 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 78 ॥
𑌯𑍇𑌨𑌾𑌸𑍗 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌃 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇𑌣 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌦𑍍𑌰𑍋𑌣𑍀𑌕𑍃𑌤 𑌇𑌵𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑌃 ॥ 79 ॥
𑌆𑌪𑌾𑌤𑍇 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑌾𑌜 𑌇𑌵 𑌵𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑍇𑌘𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌰𑍍𑌷𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 80 ॥
𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌾𑌰𑍁𑌣𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌨𑍀𑌲𑌮𑌾𑌞𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌠𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌕𑌪𑌿𑌨𑌾𑌕𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌭𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚𑌕𑌾𑌶𑌿𑌰𑍇 ॥ 81 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌨𑍍𑌨𑌭𑍍𑌰𑌜𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾 𑌇𑌵 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 82 ॥
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌵𑌵𑌰𑍍𑌷𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌵𑌰𑍍𑌷𑌾𑌣𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌾𑌃 ॥ 83 ॥
𑌤𑌤𑌾𑌪 𑌨 𑌹𑌿 𑌤𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌸𑌿𑌷𑍇𑌵𑍇 𑌚 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌯𑍂 𑌰𑌾𑌮𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌯𑍇 ॥ 84 ॥
𑌋𑌷𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌶𑍍𑌚𑍈𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌾𑌯𑌸𑌾 ।
𑌜𑌗𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌂𑌸𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑍗𑌜𑌸𑌮𑍍 ॥ 85 ॥
𑌨𑌾𑌗𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌵𑌿𑌬𑍁𑌧𑌾𑌃 𑌖𑌗𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌕𑌪𑌿𑌵𑌰𑌂 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌵𑌿𑌗𑌤𑌕𑍍𑌲𑌮𑌮𑍍 ॥ 86 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍇 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑍇 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌿 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌮𑌾𑌨𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 87 ॥
𑌸𑌾𑌹𑌾𑌯𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌦𑌿 𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌵𑌾𑌚𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌵𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 88 ॥
𑌅𑌹𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌨𑌾𑌥𑍇𑌨 𑌸𑌗𑌰𑍇𑌣 𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑌃 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌸𑌚𑌿𑌵𑌶𑍍𑌚𑌾𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌵𑌸𑍀𑌦𑌿𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 ॥ 89 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑍇𑌤 𑌯𑌥𑌾 𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 90 ॥
𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌚 𑌮𑌯𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌖𑍇𑌨𑌾𑌤𑌿𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌇𑌤𑌿 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌤𑌿𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌂𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰 𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌮𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ॥ 91 ॥
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌨𑌾𑌭𑌂 𑌮𑍈𑌨𑌾𑌕𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌹𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌤𑌲𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 92 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌪𑌰𑌿𑌘𑌃 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵𑍇𑌶𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌜𑌾𑌤𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍇𑌵𑍋𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 93 ॥
𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑌿 ।
𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌗𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌮𑌧𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌶𑍈𑌲 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 94 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸𑌞𑍍𑌚𑍋𑌦𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌸 𑌏𑌷 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑍁𑌪𑌰𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 95 ॥
𑌹𑌨𑍂𑌮𑌾𑌨𑍍𑌰𑌾𑌮𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌖𑌮𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ।
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌨𑌃 ॥ 96 ॥
𑌮𑌮 𑌹𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑌵𑌃 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌤𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵 ।
𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌸𑌾𑌚𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌂 𑌨 𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇𑌤𑍍 ॥ 97 ॥
𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌤𑌾𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌮𑍁𑌦𑍀𑌰𑌯𑍇𑌤𑍍 ।
𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌦𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍍𑌵𑍇𑌷 𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 ॥ 98 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌤𑌿𑌥𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑌃 ।
𑌚𑌾𑌮𑍀𑌕𑌰𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌭 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤 ॥ 99 ॥
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍃𑌶𑌂𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌾𑌸𑌨𑌮𑍍 ॥ 100 ॥
𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌥𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌨𑌾𑌭𑍋 𑌮𑍈𑌨𑌾𑌕𑍋 𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 𑌲𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌃 ॥ 101 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌜𑌲𑌾𑌤𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌲𑌤𑌾𑌯𑍁𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌜𑌲𑌂 𑌭𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 102 ॥
𑌯𑌥𑌾 𑌜𑌲𑌧𑌰𑌂 𑌭𑌿𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌃 ।
𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌸𑌲𑌿𑌲𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 103 ॥
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇𑌣 𑌨𑌿𑌯𑍋𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋𑌦𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍈𑌰𑌾𑌲𑌿𑌖𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌮𑍍 ।
𑌶𑌾𑌤𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌮𑌯𑍈𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍈𑌃 𑌸𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑌮𑌹𑍋𑌰𑌗𑍈𑌃 ॥ 104 ॥
𑌤𑌪𑍍𑌤𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑍂𑌨𑌦𑍈𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍈𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑍈𑌃 ॥ 105 ॥
𑌆𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌮𑌭𑌵𑌤𑍍𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌪𑍍𑌰𑌭𑌮𑍍 ।
𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌮𑌯𑍈𑌃 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍈𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌭𑍈𑌃 ॥ 106 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌤𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌸𑍋𑌽𑌭𑌵𑌦𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌤𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑌸𑌙𑍍𑌗𑍇𑌨 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 107 ॥
𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌲𑌵𑌣𑌤𑍋𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑍋𑌽𑌯𑌮𑌿𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌮𑍁𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍍𑌰𑌤𑌮𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍇𑌗𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 108 ॥
𑌉𑌰𑌸𑌾 𑌪𑌾𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌾𑌤𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌕𑌪𑌿𑌨𑌾 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 109 ॥
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌪𑍇𑌰𑍍𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌜𑌹𑌰𑍍𑌷 𑌚 𑌨𑌨𑌨𑍍𑌦 𑌚 ।
𑌤𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑌗𑌤𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 110 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌂 𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 𑌶𑌿𑌖𑌰𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 111 ॥
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌨𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌮 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑌸𑍍𑌵 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 112 ॥
𑌰𑌾𑌘𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌜𑌾𑌤𑍈𑌰𑍁𑌦𑌧𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑌃 ।
𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌚𑌯𑌤𑌿 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌃 ॥ 113 ॥
𑌕𑍃𑌤𑍇 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑍇𑌷 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌃 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ।
𑌸𑍋𑌽𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌰𑍍𑌹𑌤𑌿 ॥ 114 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌿𑌮𑌿𑌤𑍍𑌤𑌮𑌨𑍇𑌨𑌾𑌹𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌮𑌯𑌿 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌗𑌮𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 115 ॥
𑌤𑌵 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ।
𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌕𑌪𑌿𑌰𑍇𑌷 𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌃 ॥ 116 ॥
𑌤𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍁 𑌕𑌨𑍍𑌦𑌮𑍂𑌲𑌫𑌲𑌂 𑌬𑌹𑍁 ।
𑌤𑌦𑌾𑌸𑍍𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋𑌽𑌨𑍁 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑌿 ॥ 117 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌕𑌮𑌪𑌿 𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍈 ।
𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌗𑍁𑌣𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 118 ॥
𑌵𑍇𑌗𑌵𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮𑌹𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰 ॥ 119 ॥
𑌅𑌤𑌿𑌥𑌿𑌃 𑌕𑌿𑌲 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌰𑍍𑌹𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑌤𑌾 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌜𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌦𑍃𑌶𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ॥ 120 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌵𑌰𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈𑌵 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌸𑌦𑍃𑌶𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰 ॥ 121 ॥
𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌨𑍀𑌯𑍋 𑌮𑍇 𑌶𑍃𑌣𑍁 𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 122 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌯𑍁𑌗𑍇 𑌤𑌾𑌤 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌃 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍋𑌽𑌭𑌵𑌨𑍍 ।
𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾𑌨𑌿𑌲𑌵𑍇𑌗𑌿𑌨𑌃 ॥ 123 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌦𑍇𑌵𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌃 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌭𑌯𑌂 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌸𑍍𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌨𑌶𑌙𑍍𑌕𑌯𑌾 ॥ 124 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌃 ।
𑌪𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍 𑌚𑌿𑌚𑍍𑌛𑍇𑌦 𑌵𑌜𑍍𑌰𑍇𑌣 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ॥ 125 ॥
𑌸 𑌮𑌾𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌟𑍍 ।
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌵𑌸𑌨𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 126 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌲𑌵𑌣𑌤𑍋𑌯𑍇 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌪𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑌗𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌵 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 127 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌹𑌿 𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌮𑍇 𑌹𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌗𑍁𑌣𑌃 ॥ 128 ॥
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵𑌙𑍍𑌗𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌮𑍈𑌵 𑌚 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌮𑌨𑌾𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑍇 ॥ 129 ॥
𑌶𑍍𑌰𑌮𑌂 𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌯 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌚 𑌗𑍃𑌹𑌾𑌣 𑌕𑌪𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌚 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌤𑌵 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 130 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌗𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌕𑍃𑌤𑌮𑌾𑌤𑌿𑌥𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌰𑍇𑌷𑍋𑌽𑌪𑌨𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 131 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌰𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌕𑌾𑌲𑍋 𑌮𑍇 𑌅𑌹𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑍍𑌯𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌚 𑌮𑌯𑌾 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌨 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌮𑌿𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ॥ 132 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌾𑌣𑌿𑌨𑌾 𑌶𑍈𑌲𑌮𑌾𑌲𑌭𑍍𑌯 𑌹𑌰𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵 ॥ 133 ॥
𑌸 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌬𑌹𑍁𑌮𑌾𑌨𑌾𑌦𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌶𑍀𑌰𑍍𑌭𑌿𑌰𑌨𑌿𑌲𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 134 ॥
𑌅𑌥𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌦𑍂𑌰𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑍍𑌯 𑌹𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌶𑍈𑌲𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌣𑌵𑍗 ।
𑌪𑌿𑌤𑍁𑌃 𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 ॥ 135 ॥
𑌭𑍂𑌯𑌶𑍍𑌚𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌂 𑌤𑌮𑌵𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ।
𑌵𑌾𑌯𑍁𑌸𑍂𑌨𑍁𑌰𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑍇 𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑍇 ॥ 136 ॥
𑌤𑌦𑍍 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌶𑌶𑌂𑌸𑍁𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ॥ 137 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌾𑌭𑌵𑌨𑍍 𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌨𑌾𑌭𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌾𑌸𑌵𑌃 ॥ 138 ॥
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌧𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍋𑌷𑌾𑌤𑍍𑌸𑌗𑌦𑍍𑌗𑌦𑌮𑍍 ।
𑌸𑍁𑌨𑌾𑌭𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌶𑌚𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 139 ॥
𑌹𑌿𑌰𑌣𑍍𑌯𑌨𑌾𑌭 𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌤𑍇 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌯𑌂 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ॥ 140 ॥
𑌸𑌾𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌦𑍍𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ।
𑌕𑍍𑌰𑌮𑌤𑍋 𑌯𑍋𑌜𑌨𑌶𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌯𑍇 𑌸𑌤𑌿 ॥ 141 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯𑍈𑌷 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯𑍈𑌵 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍇𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍋𑌷𑌿𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌦𑍃𑌢𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 ॥ 142 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌷𑌮𑌗𑌮𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ।
𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌰𑌿𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌶𑌤𑌕𑍍𑌰𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 143 ॥
𑌸 𑌵𑍈 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌰𑌃 𑌶𑍈𑌲𑍋 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌵𑍍𑌯𑌤𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑍍 ॥ 144 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃 𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾𑌂 𑌨𑌾𑌗𑌮𑌾𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 145 ॥
𑌅𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑍇 𑌸𑌾𑌗𑌰𑍋𑌪𑌰𑌿 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌮𑌾𑌚𑌰 ॥ 146 ॥
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌾𑌯 𑌸𑍁𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ।
𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌕𑌰𑌾𑌲𑌂 𑌪𑌿𑌙𑍍𑌗𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌭𑌃 𑌸𑌮𑌮𑍍 ॥ 147 ॥
𑌬𑌲𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌭𑍂𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌜𑍇𑌷𑍍𑌯𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌯𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌷𑌾𑌦𑌂 𑌵𑌾 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 148 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌦𑍈𑌵𑌤𑍈𑌰𑌭𑌿𑌸𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾 ।
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌬𑌿𑌭𑍍𑌰𑌤𑍀 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌂 𑌵𑌪𑍁𑌃 ॥ 149 ॥
𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌚 𑌵𑌿𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌭𑌯𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯𑍇𑌦𑌮𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌹 ॥ 150 ॥
𑌮𑌮 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌭𑌕𑍍𑌷𑌯𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍇𑌦𑌂 𑌮𑌮𑌾𑌨𑌨𑌮𑍍 ॥ 151 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌦𑌨𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 152 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌕𑌾𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍇𑌨 𑌸𑌹 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌯𑌾 ॥ 153 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌵𑌿𑌷𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌦𑍍𑌧𑌵𑍈𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍀𑌤𑌾 𑌹𑍃𑌤𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍇𑌨 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ॥ 154 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌸𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌦𑍂𑌤𑍋𑌽𑌹𑌂 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌰𑌾𑌮𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍 ।
𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌿 ॥ 155 ॥
𑌅𑌥𑌵𑌾 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌚𑌾𑌕𑍍𑌲𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌆𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌶𑍃𑌣𑍋𑌮𑌿 𑌤𑍇 ॥ 156 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨𑍍𑌮𑌾𑌂 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑍇𑌷 𑌵𑌰𑍋 𑌮𑌮 ॥ 157 ॥
𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌬𑌲𑌂 𑌜𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌵𑍈 𑌨𑌾𑌗𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌹𑌨𑍂𑌮𑌤𑌃 ॥ 158 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌮𑍇𑌽𑌦𑍍𑌯 𑌗𑌨𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 ।
𑌵𑌰 𑌏𑌷 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌮 𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌤𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌵𑌰𑌾 ॥ 159 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌂 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 𑌸𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌃 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌯𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ॥ 160 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑍈 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌯𑍇𑌨 𑌮𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌹𑌿𑌷𑍍𑌯𑌸𑍇 ।
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌧𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌾 ॥ 161 ॥
𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑍋 𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌦𑌶𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌮𑍍 ॥ 162 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌮𑍍 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌃 ॥ 163 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌤𑍍𑌤𑌥𑍋𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌬𑌭𑍂𑌵 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌵𑌨𑍀𑌰𑌃 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌦𑍍𑌯𑍋𑌜𑌨𑍋𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 164 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌵𑌨𑍀𑌰𑌃 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑍀𑌯𑍋𑌜𑌨𑍋𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 165 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌶𑍀𑌤𑍀𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌯𑌤𑌮𑍍 ।
𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑌚𑌲𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌵𑌤𑍀𑌯𑍋𑌜𑌨𑍋𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ॥ 166 ॥
𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌮𑌾𑌯𑌤𑌂 𑌤𑌵 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌶𑍇𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍍𑌰𑌮𑌤𑌾𑌮𑌿𑌤𑌿 ।
𑌤𑌦𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌸𑍁𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍁𑌰𑌸𑌯𑌾 𑌸𑍁𑌘𑍋𑌰𑌂 𑌨𑌰𑌕𑍋𑌪𑌮𑌮𑍍 ॥ 167 ॥
𑌸𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 𑌕𑌾𑌯𑌂 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌕𑌃 ।
𑌸𑍋𑌽𑌭𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯𑌾𑌶𑍁 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑌿𑌦𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 168 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌯𑌣𑌿 𑌨𑌮𑍋𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑍇 ।
𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌾𑌸𑍀𑌦𑍍𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑌵 ॥ 169 ॥
𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌦𑌨𑌾𑌨𑍍𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌹𑍁𑌮𑍁𑌖𑌾𑌦𑌿𑌵 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌸𑍁𑌰𑌸𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌮𑍍 ॥ 170 ॥
𑌅𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈 𑌹𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌸𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌸𑌮𑌾𑌨𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌰𑌾𑌘𑌵𑍇𑌣 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 171 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑍋 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌷𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌸𑌾𑌧𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌶𑌂𑌸𑍁𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌮𑍍 ॥ 172 ॥
𑌸 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌮𑌨𑌾𑌧𑍃𑌷𑍍𑌯𑌮𑌭𑍍𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌲𑌯𑌮𑍍 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌗𑌰𑍁𑌡𑍋𑌪𑌮𑌃 ॥ 173 ॥
𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌾𑌰𑌾𑌭𑌿𑌃 𑌪𑌤𑌗𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 ।
𑌚𑌰𑌿𑌤𑍇 𑌕𑍈𑌶𑌿𑌕𑌾𑌚𑌾𑌰𑍍𑌯𑍈𑌰𑍈𑌰𑌾𑌵𑌤𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 ॥ 174 ॥
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑌪𑌤𑌗𑍋𑌰𑌗𑌵𑌾𑌹𑌨𑍈𑌃 ।
𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑍈𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌤𑌦𑍍𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍈𑌃 𑌸𑌮𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 ॥ 175 ॥
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌾𑌶𑌨𑌿𑌸𑌮𑌾𑌘𑌾𑌤𑍈𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌕𑍈𑌰𑍁𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑍇 ।
𑌕𑍃𑌤𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑍈𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌜𑌿𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑌲𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍇 ॥ 176 ॥
𑌵𑌹𑌤𑌾 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌮𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌭𑌾𑌨𑍁𑌨𑌾 ।
𑌗𑍍𑌰𑌹𑌨𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌕𑌤𑌾𑌰𑌾𑌗𑌣 𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑍇 ॥ 177 ॥
𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌨𑌾𑌗𑌯𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑍇 ।
𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌮𑌲𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌵𑌸𑍁𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 ॥ 178 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌰𑌾𑌜𑌗𑌜𑌾𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌪𑌥𑍇 𑌶𑌿𑌵𑍇 ।
𑌵𑌿𑌤𑌾𑌨𑍇 𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌤𑌤𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑍇 ॥ 179 ॥
𑌬𑌹𑍁𑌶𑌃 𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌧𑌰𑌗𑌣𑍈𑌰𑍍𑌵𑌰𑍈𑌃 ।
𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑍇 𑌤𑍁 𑌗𑌰𑍁𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌿𑌵 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌿𑌃 ॥ 180 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌭𑍇𑌜𑍇𑌽𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌲𑌮𑍍𑌬𑌂 𑌲𑌮𑍍𑌬𑌪𑌕𑍍𑌷 𑌇𑌵𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌰𑌾𑌟𑍍 ॥ 181 ॥
𑌪𑍍𑌲𑌵𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌿𑌕𑌾 𑌨𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍀 ।
𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 ॥ 182 ॥
𑌅𑌦𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍍𑌯𑌹𑌮𑌾𑌶𑌿𑌤𑌾 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌹𑌿 𑌮𑍇 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌚𑌿𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌶𑌮𑌾𑌗𑌤𑌮𑍍 ॥ 183 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌸𑌞𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌛𑌾𑌯𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑌤𑍍 ।
𑌛𑌾𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌣𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ॥ 184 ॥
𑌸𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌸𑌹𑌸𑌾 𑌪𑌙𑍍𑌗𑍂𑌕𑍃𑌤𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌲𑍋𑌮𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍗𑌰𑌿𑌵 𑌸𑌾𑌗𑌰𑍇 ॥ 185 ॥
𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌗𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌮𑌧𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑍁𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌲𑌵𑌣𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ॥ 186 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌧𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑍃𑌤𑌾𑌨𑌨𑌮𑍍 ।
𑌕𑌪𑌿𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌮𑌦𑍍𑌭𑍁𑌤𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 187 ॥
𑌛𑌾𑌯𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌾𑌂 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑌾𑌰𑍍𑌥𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌮𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 188 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌵𑍃𑌷𑍀𑌵 𑌵𑌲𑌾𑌹𑌕𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾 𑌕𑌾𑌯𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑍇𑌃 ॥ 189 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌰𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌪𑌾𑌤𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ।
𑌘𑌨𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵 𑌗𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌂 𑌸𑌮𑌭𑌿𑌦𑍍𑌰𑌵𑌤𑍍 ॥ 190 ॥
𑌸 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌨𑍍𑌮𑍁𑌖𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌯𑌮𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌮𑍇𑌧𑌾𑌵𑍀 𑌮𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ॥ 191 ॥
𑌸 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌵𑍃𑌤𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌸𑌂𑌹𑌨𑌨𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌮𑍁𑌹𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌨𑌿𑌷𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 192 ॥
𑌆𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌮𑌜𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌚𑌾𑌰𑌣𑌾𑌃 ।
𑌗𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌹𑍁𑌣𑌾 ॥ 193 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌖𑍈𑌸𑍍𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑍈𑌰𑍍𑌮𑌰𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌯𑍁𑌤𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌃 ।
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌪𑌾𑌤𑌾𑌥 𑌵𑍇𑌗𑍇𑌨 𑌮𑌨𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌾𑌤𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 194 ॥
𑌤𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌧𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌨𑌿𑌪𑌾𑌤𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌸 𑌕𑌪𑌿𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍋 𑌵𑍇𑌗𑌾𑌦𑍍𑌵𑌵𑍃𑌧𑍇 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 195 ॥
𑌹𑍃𑌤𑌹𑍃𑌤𑍍𑌸𑌾 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌤𑌾𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌵𑌿𑌧𑍁𑌰𑌾𑌮𑍍𑌭𑌸𑌿 ।
𑌤𑌾𑌂 𑌹𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌣𑌾𑌶𑍁 𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 ॥ 196 ॥
𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌕𑌾𑌶𑌚𑌾𑌰𑍀𑌣𑌿 𑌤𑌮𑍂𑌚𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ।
𑌭𑍀𑌮𑌮𑌦𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌹𑌤𑌮𑍍 ॥ 197 ॥
𑌸𑌾𑌧𑌯𑌾𑌰𑍍𑌥𑌮𑌭𑌿𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌮𑌰𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰 ।
𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑍇𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌯𑌥𑌾 𑌤𑌵 ॥ 198 ॥
𑌧𑍃𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑌾𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑍁 𑌨 𑌸𑍀𑌦𑌤𑌿 ।
𑌸 𑌤𑍈𑌃 𑌸𑌮𑍍𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌃 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑌪𑍍𑌰𑌯𑍋𑌜𑌨𑌃 ॥ 199 ॥
𑌜𑌗𑌾𑌮𑌾𑌕𑌾𑌶𑌮𑌾𑌵𑌿𑌶𑍍𑌯 𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌶𑌨𑌵𑌤𑍍𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌭𑍂𑌯𑌿𑌷𑍍𑌠𑌪𑌾𑌰𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ॥ 200 ॥
𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌨𑌰𑌾𑌜𑌿𑌂 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌸𑌃 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌚 𑌪𑌤𑌨𑍍𑌨𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 201 ॥
𑌦𑍍𑌵𑍀𑌪𑌂 𑌶𑌾𑌖𑌾𑌮𑍃𑌗𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌮𑌲𑌯𑍋𑌪𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌨𑍂𑌪𑌂 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌾𑌨𑍂𑌪𑌜𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ॥ 202 ॥
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ।
𑌸 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 203 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌨𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵𑌾𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌮𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌕𑌾𑌯𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍇𑌗𑌂 𑌚 𑌮𑌮 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑍈𑌵 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ॥ 204 ॥
𑌮𑌯𑌿 𑌕𑍗𑌤𑍂𑌹𑌲𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌯𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌮𑍇𑌨𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌶𑌰𑍀𑌰𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌹𑍀𑌧𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ॥ 205 ॥
𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌮𑌾𑌪𑍇𑌦𑍇 𑌵𑍀𑌤𑌮𑍋𑌹 𑌇𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌤𑌦𑍍𑌰𑍂𑌪𑌮𑌤𑌿𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌯 𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍗 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 206 ॥
𑌤𑍍𑌰𑍀𑌨𑍍 𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑌿𑌵 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌬𑌲𑌿𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌹𑌰𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌸 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑌿𑌧𑌰𑍂𑌪𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌪𑌰𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌤𑍀𑌰𑌮𑍍 ।
𑌪𑌰𑍈𑌰𑌶𑌕𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌨𑍍𑌨𑌰𑍂𑌪𑌃 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌮𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌧𑌃 ॥ 207 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸 𑌲𑌮𑍍𑌬𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌿𑌰𑍇𑌃 𑌸𑌮𑍃𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍂𑌟𑍇 𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌕𑍂𑌟𑍇 ।
𑌸𑌕𑍇𑌤𑌕𑍋𑌦𑍍𑌦𑌾𑌲𑌕𑌨𑌾𑌲𑌿𑌕𑍇𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑍂𑌟𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌮𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 ॥ 208 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌤𑍀𑌰𑌂 𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌯𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 ।
𑌕𑌪𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌸𑍍𑌨𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌪𑌪𑌾𑌤 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌧𑍂𑌯 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌥𑌯𑌨𑍍𑌮𑍃𑌗𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌾𑌨𑍍 ॥ 209 ॥
𑌸 𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂 𑌦𑌾𑌨𑌵𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌯𑍁𑌤𑌂 𑌬𑌲𑍇𑌨 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌮𑌹𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌪𑌤𑍍𑌯 𑌤𑍀𑌰𑍇 𑌚 𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑍇𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌮𑌮𑌰𑌾𑌵𑌤𑍀𑌮𑌿𑌵 ॥ 210 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
tato rāvaṇanītāyāḥ sītāyāḥ śatrukarśanaḥ |
iyeṣa padamanveṣṭuṃ cāraṇācarite pathi || 1 ||
duṣkaraṃ niṣpratidvandvaṃ cikīrṣan karma vānaraḥ |
samudagraśirogrīvo gavāmpatirivābabhau || 2 ||
atha vaiḍūryavarṇeṣu śādvaleṣu mahābalaḥ |
dhīraḥ salilakalpeṣu vicacāra yathāsukham || 3 ||
dvijān vitrāsayan dhīmānurasā pādapān haran |
mṛgāṃśca subahūnnighnan pravṛddha iva kesarī || 4 ||
nīlalohitamāñjiṣṭhapatravarṇaiḥ sitāsitaiḥ |
svabhāvavihitaiścitrairdhātubhiḥ samalaṅkṛtam || 5 ||
kāmarūpibhirāviṣṭamabhīkṣṇaṃ saparicchadaiḥ |
yakṣakinnaragandharvairdevakalpaiśca pannagaiḥ || 6 ||
sa tasya girivaryasya tale nāgavarāyute |
tiṣṭhan kapivarastatra hrade nāga ivābabhau || 7 ||
sa sūryāya mahendrāya pavanāya svayambhuve |
bhūtebhyaścāñjaliṃ kṛtvā cakāra gamane matim || 8 ||
añjaliṃ prāṅmukhaḥ kurvan pavanāyātmayonaye |
tato hi vavṛdhe gantuṃ dakṣiṇo dakṣiṇāṃ diśam || 9 ||
plavaṅgapravarairdṛṣṭaḥ plavane kṛtaniścayaḥ |
vavṛdhe rāmavṛddhyarthaṃ samudra iva parvasu || 10 ||
niṣpramāṇaśarīraḥ san lilaṅghayiṣurarṇavam |
bāhubhyāṃ pīḍayāmāsa caraṇābhyāṃ ca parvatam || 11 ||
sa cacālācalaścāpi muhūrtaṃ kapipīḍitaḥ |
tarūṇāṃ puṣpitāgrāṇāṃ sarvaṃ puṣpamaśātayat || 12 ||
tena pādapamuktena puṣpaugheṇa sugandhinā |
sarvataḥ saṃvṛtaḥ śailo babhau puṣpamayo yathā || 13 ||
tena cottamavīryeṇa pīḍyamānaḥ sa parvataḥ |
salilaṃ samprasusrāva madaṃ matta iva dvipaḥ || 14 ||
pīḍyamānastu balinā mahendrastena parvataḥ |
rītīrnirvartayāmāsa kāñcanāñjanarājatīḥ || 15 ||
mumoca ca śilāḥ śailo viśālāḥ samanaḥśilāḥ |
madhyamenārciṣā juṣṭā dhūmarājīrivānalaḥ || 16 ||
giriṇā pīḍyamānena pīḍyamānāni sarvataḥ |
guhāviṣṭāni bhūtāni vinedurvikṛtaiḥ svaraiḥ || 17 ||
sa mahāsattvasannādaḥ śailapīḍānimittajaḥ |
pṛthivīṃ pūrayāmāsa diśaścopavanāni ca || 18 ||
śirobhiḥ pṛthubhiḥ sarpā vyaktasvastikalakṣaṇaiḥ |
vamantaḥ pāvakaṃ ghoraṃ dadaṃśurdaśanaiḥ śilāḥ || 19 ||
tāstadā saviṣairdaṣṭāḥ kupitaistairmahāśilāḥ |
jajjvaluḥ pāvakoddīptā bibhiduśca sahasradhā || 20 ||
yāni cauṣadhajālāni tasmin jātāni parvate |
viṣaghnānyapi nāgānāṃ na śekuḥ śamituṃ viṣam || 21 ||
bhidyate'yaṃ girirbhūtairiti mattvā tapasvinaḥ |
trastā vidyādharāstasmādutpetuḥ strī gaṇaiḥ saha || 22 ||
pānabhūmigataṃ hitvā haimamāsavabhājanam |
pātrāṇi ca mahārhāṇi karakāṃśca hiraṇmayān || 23 ||
lehyānuccāvacān bhakṣyān māṃsāni vividhāni ca |
ārṣabhāṇi ca carmāṇi khaḍagāṃśca kanakatsarūn || 24 ||
kṛtakaṇṭhaguṇāḥ kṣībā raktamālyānulepanāḥ |
raktākṣāḥ puṣkarākṣāśca gaganaṃ pratipedire || 25 ||
hāranūpurakeyūrapārihāryadharāḥ striyaḥ |
vismitāḥ sasmitāstasthurākāśe ramaṇaiḥ saha || 26 ||
darśayanto mahāvidyāṃ vidyādharamaharṣayaḥ |
sahitāstasthurākāśe vīkṣāñcakruśca parvatam || 27 ||
śuśruvuśca tadā śabdamṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām |
cāraṇānāṃ ca siddhānāṃ sthitānāṃ vimale'mbare || 28 ||
eṣa parvatasaṅkāśo hanumān mārutātmajaḥ |
titīrṣati mahāvegassamudraṃ makarālayam || 29 ||
rāmārthaṃ vānarārthaṃ ca cikīrṣan karma duṣkaram |
samudrasya paraṃ pāraṃ duṣprāpaṃ prāptumicchati || 30 ||
iti vidyādharāḥ śrutvā vacasteṣāṃ mahātmanām |
tamaprameyaṃ dadṛśuḥ parvate vānararṣabham || 31 ||
dudhuve ca sa romāṇi cakampe cācalopamaḥ |
nanāda sumahānādaṃ sumahāniva toyadaḥ || 32 ||
ānupūrvyeṇa vṛttaṃ ca lāṅgūlaṃ lomabhiścitam |
utpatiṣyan vicikṣepa pakṣirāja ivoragam || 33 ||
tasya lāṅgūlamāviddhamāttavegasya pṛṣṭhataḥ |
dadṛśe garuḍeneva hriyamāṇo mahoragaḥ || 34 ||
bāhū saṃstambhayāmāsa mahāparighasannibhau |
sasāda ca kapiḥ kaṭyāṃ caraṇau sañcukoca ca || 35 ||
saṃhṛtya ca bhujau śrīmāṃstathaiva ca śirodharām |
tejaḥ sattvaṃ tathā vīryamāviveśa sa vīryavān || 36 ||
mārgamālokayandūrādūrdhvaṃ praṇihitekṣaṇaḥ |
rurodha hṛdaye prāṇānākāśamavalokayan || 37 ||
padbhyāṃ dṛḍhamavasthānaṃ kṛtvā sa kapikuñjaraḥ |
nikuñcya karṇau hanumānutpatiṣyan mahābalaḥ |
vānarān vānaraśreṣṭha idaṃ vacanamabravīt || 38 ||
yathā rāghavanirmuktaḥ śaraḥ śvasanavikramaḥ |
gacchettadvadgamiṣyāmi laṅkāṃ rāvaṇapālitām || 39 ||
na hi drakṣyāmi yadi tāṃ laṅkāyāṃ janakātmajām |
anenaiva hi vegena gamiṣyāmi surālayam || 40 ||
yadi vā tridive sītāṃ na drakṣyāmyakṛtaśramaḥ |
baddhvā rākṣasarājānamānayiṣyāmi rāvaṇam || 41 ||
sarvathā kṛtakāryo'hameṣyāmi saha sītayā |
ānayiṣyāmi vā laṅkāṃ samutpāṭya sarāvaṇām || 42 ||
evamuktvā tu hanumānvānarānvānarottamaḥ || 43 ||
utpapātātha vegena vegavānavicārayan |
suparṇamiva cātmānaṃ mene sa kapikuñjaraḥ || 44 ||
samutpatati tasmiṃstu vegātte nagarohiṇaḥ |
saṃhṛtya viṭapān sarvān samutpetuḥ samantataḥ || 45 ||
sa mattakoyaṣṭimakān pādapān puṣpaśālinaḥ |
udvahannūruvegena jagāma vimale'mbare || 46 ||
ūruvegoddhatā vṛkṣā muhūrtaṃ kapimanvayuḥ |
prasthitaṃ dīrghamadhvānaṃ svabandhumiva bāndhavāḥ || 47 ||
tamūruvegonmathitāḥ sālāścānye nagottamāḥ |
anujagmurhanūmantaṃ sainyā iva mahīpatim || 48 ||
supuṣpitāgrairbahubhiḥ pādapairanvitaḥ kapiḥ |
hanumān parvatākāro babhūvādbhutadarśanaḥ || 49 ||
sāravanto'tha ye vṛkṣā nyamajjan lavaṇāmbhasi |
bhayādiva mahendrasya parvatā varuṇālaye || 50 ||
sa nānākusumaiḥ kīrṇaḥ kapiḥ sāṅkurakorakaiḥ |
śuśubhe meghasaṅkāśaḥ khadyotairiva parvataḥ || 51 ||
vimuktāstasya vegena muktvā puṣpāṇi te drumāḥ |
avaśīryanta salile nivṛttāḥ suhṛdo yathā || 52 ||
laghutvenopapannaṃ tadvicitraṃ sāgare'patat |
drumāṇāṃ vividhaṃ puṣpaṃ kapivāyusamīritam || 53 ||
tārācitamivākāśaṃ prababhau sa mahārṇavaḥ |
puṣpaugheṇānubaddhena nānāvarṇena vānaraḥ |
babhau megha ivākāśe vidyudgaṇa vibhūṣitaḥ || 54 ||
tasya vegasamādhūtaiḥ puṣpaistoyamadṛśyata || 55 ||
tārābhirabhirāmābhiruditābhirivāmbaram |
tasyāmbaragatau bāhū dadṛśāte prasāritau || 56 ||
parvatāgrādviniṣkrāntau pañcāsyāviva pannagau |
pibanniva babhau cāpi sormimālaṃ mahārṇavam || 57 ||
pipāsuriva cākāśaṃ dadṛśe sa mahākapiḥ |
tasya vidyutprabhākāre vāyumārgānusāriṇaḥ || 58 ||
nayane viprakāśete parvatasthāvivānalau |
piṅge piṅgākṣamukhyasya bṛhatī parimaṇḍale || 59 ||
cakṣuṣī samprākāśete candrasūryāvivoditau |
mukhaṃ nāsikayā tasya tāmrayā tāmramābabhau || 60 ||
sandhyayā samabhispṛṣṭaṃ yathā tatsūryamaṇḍalam |
lāṅgūlaṃ ca samāviddhaṃ plavamānasya śobhate || 61 ||
ambare vāyuputrasya śakradhvaja ivocchritam |
lāṅgūlacakreṇa mahān śukladaṃṣṭro'nilātmajaḥ || 62 ||
vyarocata mahāprājñaḥ pariveṣīva bhāskaraḥ |
sphigdeśenābhitāmreṇa rarāja sa mahākapiḥ || 63 ||
mahatā dāriteneva girirgairikadhātunā |
tasya vānarasiṃhasya plavamānasya sāgaram || 64 ||
kakṣāntaragato vāyurjīmūta iva garjati |
khe yathā nipatatyulkā hyuttarāntādviniḥsṛtā || 65 ||
dṛśyate sānubandhā ca tathā sa kapikuñjaraḥ |
patatpataṅgasaṅkāśo vyāyataḥ śuśubhe kapiḥ || 66 ||
pravṛddha iva mātaṅgaḥ kakṣyayā badhyamānayā |
upariṣṭāccharīreṇa chāyayā cāvagāḍhayā || 67 ||
sāgare mārutāviṣṭā naurivāsīttadā kapiḥ |
yaṃ yaṃ deśaṃ samudrasya jagāma sa mahākapiḥ |
sa sa tasyoruvegena sonmāda iva lakṣyate || 68 ||
sāgarasyormijālānāmurasā śailavarṣmaṇām |
abhighnaṃstu mahāvegaḥ pupluve sa mahākapiḥ || 69 ||
kapivātaśca balavān meghavātaśca niḥsṛtaḥ |
sāgaraṃ bhīmanirghoṣaṃ kampayāmāsaturbhṛśam || 70 ||
vikarṣannūrmijālāni bṛhanti lavaṇāmbhasi |
pupluve kapiśārdūlo vikiranniva rodasī || 71 ||
merumandarasaṅkāśānuddhatān sa mahārṇave |
atyakrāmanmahāvegastaraṅgān gaṇayanniva || 72 ||
tasya vegasamuddhūtaṃ jalaṃ sajaladaṃ tadā |
ambarasthaṃ vibabhrāja śāradābhramivātatam || 73 ||
timinakrajhaṣāḥ kūrmā dṛśyante vivṛtāstadā |
vastrāpakarṣaṇeneva śarīrāṇi śarīriṇām || 74 ||
plavamānaṃ samīkṣyātha bhujaṅgāḥ sāgarālayāḥ |
vyomni taṃ kapiśārdūlaṃ suparṇa iti menire || 75 ||
daśayojanavistīrṇā triṃśadyojanamāyatā |
chāyā vānarasiṃhasya jale cārutarābhavat || 76 ||
śvetābhraghanarājīva vāyuputrānugāminī |
tasya sā śuśubhe chāyā vitatā lavaṇāmbhasi || 77 ||
śuśubhe sa mahātejā mahākāyo mahākapiḥ |
vāyumārge nirālambe pakṣavāniva parvataḥ || 78 ||
yenāsau yāti balavān vegena kapikuñjaraḥ |
tena mārgeṇa sahasā droṇīkṛta ivārṇavaḥ || 79 ||
āpāte pakṣisaṅghānāṃ pakṣirāja iva vrajan |
hanumān meghajālāni prakarṣan māruto yathā || 80 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
kapinākṛṣyamāṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 81 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 82 ||
plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā plavaṅgaṃ tvaritaṃ tadā |
vavarṣuḥ puṣpavarṣāṇi devagandharvadānavāḥ || 83 ||
tatāpa na hi taṃ sūryaḥ plavantaṃ vānarottamam |
siṣeve ca tadā vāyū rāmakāryārthasiddhaye || 84 ||
ṛṣayastuṣṭuvuścainaṃ plavamānaṃ vihāyasā |
jaguśca devagandharvāḥ praśaṃsanto mahaujasam || 85 ||
nāgāśca tuṣṭuvuryakṣā rakṣāṃsi vibudhāḥ khagāḥ |
prekṣya sarve kapivaraṃ sahasā vigataklamam || 86 ||
tasmin plavagaśārdūle plavamāne hanūmati |
ikṣvākukulamānārthī cintayāmāsa sāgaraḥ || 87 ||
sāhāyyaṃ vānarendrasya yadi nāhaṃ hanūmataḥ |
kariṣyāmi bhaviṣyāmi sarvavācyo vivakṣatām || 88 ||
ahamikṣvākunāthena sagareṇa vivardhitaḥ |
ikṣvākusacivaścāyaṃ nāvasīditumarhati || 89 ||
tathā mayā vidhātavyaṃ viśrameta yathā kapiḥ || 90 ||
śeṣaṃ ca mayi viśrāntaḥ sukhenātipatiṣyati |
iti kṛtvā matiṃ sādhvīṃsamudra śchannamambhasi || 91 ||
hiraṇyanābhaṃ mainākamuvāca girisattamam |
tvamihāsurasaṅghānāṃ pātālatalavāsinām || 92 ||
devarājñā giriśreṣṭha parighaḥ sanniveśitaḥ |
tvameṣāṃ jātavīryāṇāṃ punarevotpatiṣyatām || 93 ||
pātālasyāprameyasya dvāramāvṛtya tiṣṭhasi |
tiryagūrdhvamadhaścaiva śaktiste śaila vardhitum || 94 ||
tasmātsañcodayāmi tvāmuttiṣṭha girisattama |
sa eṣa kapiśārdūlastvāmuparyeti vīryavān || 95 ||
hanūmānrāmakāryārthaṃ bhīmakarmā khamāplutaḥ |
asya sāhyaṃ mayā kāryamikṣvākukulavartinaḥ || 96 ||
mama hīkṣvākavaḥ pūjyāḥ paraṃ pūjyatamāstava |
kuru sācivyamasmākaṃ na naḥ kāryamatikramet || 97 ||
kartavyamakṛtaṃ kāryaṃ satāṃ manyumudīrayet |
salilādūrdhvamuttiṣṭha tiṣṭhatveṣa kapistvayi || 98 ||
asmākamatithiścaiva pūjyaśca plavatāṃ varaḥ |
cāmīkaramahānābha devagandharvasevita || 99 ||
hanumāṃstvayi viśrāntastataḥ śeṣaṃ gamiṣyati |
kākutsthasyānṛśaṃsyaṃ ca maithilyāśca vivāsanam || 100 ||
śramaṃ ca plavagendrasya samīkṣyotthātumarhasi |
hiraṇyanābho maināko niśamya lavaṇāmbhasaḥ || 101 ||
utpapāta jalāttūrṇaṃ mahādrumalatāyutaḥ |
sa sāgarajalaṃ bhittvā babhūvābhyutthitastadā || 102 ||
yathā jaladharaṃ bhittvā dīptaraśmirdivākaraḥ |
sa mahātmā muhūrtena sarvataḥ salilāvṛtaḥ || 103 ||
darśayāmāsa śṛṅgāṇi sāgareṇa niyojitaḥ |
ādityodayasaṅkāśairālikhadbhirivāmbaram |
śātakumbhamayaiḥ śṛṅgaiḥ sakinnaramahoragaiḥ || 104 ||
taptajāmbūnadaiḥ śṛṅgaiḥ parvatasya samutthitaiḥ || 105 ||
ākāśaṃ śastrasaṅkāśamabhavatkāñcanaprabham |
jātarūpamayaiḥ śṛṅgairbhrājamānaiḥ svayamprabhaiḥ || 106 ||
ādityaśatasaṅkāśaḥ so'bhavadgirisattamaḥ |
tamutthitamasaṅgena hanumānagrataḥ sthitam || 107 ||
madhye lavaṇatoyasya vighno'yamiti niścitaḥ |
sa tamucchrratamatyarthaṃ mahāvego mahākapiḥ || 108 ||
urasā pātayāmāsa jīmūtamiva mārutaḥ |
sa tathā pātitastena kapinā parvatottamaḥ || 109 ||
buddhvā tasya kapervegaṃ jaharṣa ca nananda ca |
tamākāśagataṃ vīramākāśe samupasthitaḥ || 110 ||
prīto hṛṣṭamānā vākyamabravītparvataḥ kapim |
mānuṣaṃ dhārayan rūpamātmanaḥ śikhare sthitaḥ || 111 ||
duṣkaraṃ kṛtavānkarma tvamidaṃ vānarottama |
nipatya mama śṛṅgeṣu viśramasva yathāsukham || 112 ||
rāghavasya kule jātairudadhiḥ parivardhitaḥ |
sa tvāṃ rāmahite yuktaṃ pratyarcayati sāgaraḥ || 113 ||
kṛte ca pratikartavyameṣa dharmaḥ sanātanaḥ |
so'yaṃ tvatpratikārārthī tvattaḥ sammānamarhati || 114 ||
tvannimittamanenāhaṃ bahumānātpracoditaḥ |
tiṣṭha tvaṃ kapiśārdūla mayi viśramya gamyatām || 115 ||
tava sānuṣu viśrāntaḥ śeṣaṃ prakramatāmiti |
yojanānāṃ śataṃ cāpi kapireṣa samāplutaḥ || 116 ||
tadidaṃ gandhavatsvādu kandamūlaphalaṃ bahu |
tadāsvādya hariśreṣṭha viśrānto'nu gamiṣyasi || 117 ||
asmākamapi sambandhaḥ kapimukhya tvayāsti vai |
prakhyātastriṣu lokeṣu mahāguṇaparigrahaḥ || 118 ||
vegavantaḥ plavanto ye plavagā mārutātmaja |
teṣāṃ mukhyatamaṃ manye tvāmahaṃ kapikuñjara || 119 ||
atithiḥ kila pūjārhaḥ prākṛto'pi vijānatā |
dharmaṃ jijñāsamānena kiṃ punastvādṛśo mahān || 120 ||
tvaṃ hi devavariṣṭhasya mārutasya mahātmanaḥ |
putrastasyaiva vegena sadṛśaḥ kapikuñjara || 121 ||
pūjite tvayi dharmajña pūjāṃ prāpnoti mārutaḥ |
tasmāttvaṃ pūjanīyo me śṛṇu cāpyatra kāraṇam || 122 ||
pūrvaṃ kṛtayuge tāta parvatāḥ pakṣiṇo'bhavan |
te hi jagmurdiśaḥ sarvā garuḍānilaveginaḥ || 123 ||
tatasteṣu prayāteṣu devasaṅghāḥ maharṣibhiḥ |
bhūtāni ca bhayaṃ jagmusteṣāṃ patanaśaṅkayā || 124 ||
tataḥ kruddhaḥ sahasrākṣaḥ parvatānāṃ śatakratuḥ |
pakṣān ciccheda vajreṇa tatra tatra sahasraśaḥ || 125 ||
sa māmupāgataḥ kruddho vajramudyamya devarāṭ |
tato'haṃ sahasā kṣiptaḥ śvasanena mahātmanā || 126 ||
asminlavaṇatoye ca prakṣiptaḥ plavagottama |
guptapakṣasamagraśca tava pitrābhirakṣitaḥ || 127 ||
tato'haṃ mānayāmi tvāṃ mānyo hi mama mārutaḥ |
tvayā me hyeṣa sambandhaḥ kapimukhya mahāguṇaḥ || 128 ||
asminnevaṅgate kārye sāgarasya mamaiva ca |
prītiṃ prītamanāḥ kartuṃ tvamarhasi mahākape || 129 ||
śramaṃ mokṣaya pūjāṃ ca gṛhāṇa kapisattama |
prītiṃ ca bahumanyasva prīto'smi tava darśanāt || 130 ||
evamuktaḥ kapiśreṣṭhastaṃ nagottamamabravīt |
prīto'smi kṛtamātithyaṃ manyureṣo'panīyatām || 131 ||
tvarate kāryakālo me ahaścāpyativartate |
pratijñā ca mayā dattā na sthātavyamihāntare || 132 ||
ityuktvā pāṇinā śailamālabhya haripuṅgavaḥ |
jagāmākāśamāviśya vīryavān prahasanniva || 133 ||
sa parvatasamudrābhyāṃ bahumānādavekṣitaḥ |
pūjitaścopapannābhirāśīrbhiranilātmajaḥ || 134 ||
athordhvaṃ dūramutplutya hitvā śailamahārṇavau |
pituḥ panthānamāsthāya jagāma vimale'mbare || 135 ||
bhūyaścordhvaṃ gatiṃ prāpya giriṃ tamavalokayan |
vāyusūnurnirālambe jagāma vimale'mbare || 136 ||
tad dvitīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram |
praśaśaṃsuḥ surāḥ sarve siddhāśca paramarṣayaḥ || 137 ||
devatāścābhavan hṛṣṭāstatrasthāstasya karmaṇā |
kāñcanasya sunābhasya sahasrākṣaśca vāsavaḥ || 138 ||
uvāca vacanaṃ dhīmān paritoṣātsagadgadam |
sunābhaṃ parvataśreṣṭhaṃ svayameva śacīpatiḥ || 139 ||
hiraṇyanābha śailendra parituṣṭo'smi te bhṛśam |
abhayaṃ te prayacchāmi tiṣṭha saumya yathāsukham || 140 ||
sāhyaṃ kṛtaṃ te sumahadvikrāntasya hanūmataḥ |
kramato yojanaśataṃ nirbhayasya bhaye sati || 141 ||
rāmasyaiṣa hitāyaiva yāti dāśaratherhariḥ |
satkriyāṃ kurvatā tasya toṣito'smi dṛḍhaṃ tvayā || 142 ||
tataḥ praharṣamagamadvipulaṃ parvatottamaḥ |
devatānāṃ patiṃ dṛṣṭvā parituṣṭaṃ śatakratum || 143 ||
sa vai dattavaraḥ śailo babhūvāvasthitastadā |
hanumāṃśca muhūrtena vyaticakrāma sāgaram || 144 ||
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāśca paramarṣayaḥ |
abruvan sūryasaṅkāśāṃ surasāṃ nāgamātaram || 145 ||
ayaṃ vātātmajaḥ śrīmānplavate sāgaropari |
hanumānnāma tasya tvaṃ muhūrtaṃ vighnamācara || 146 ||
rākṣasaṃ rūpamāsthāya sughoraṃ parvatopamam |
daṃṣṭrākarālaṃ piṅgākṣaṃ vaktraṃ kṛtvā nabhaḥ samam || 147 ||
balamicchāmahe jñātuṃ bhūyaścāsya parākramam |
tvāṃ vijeṣyatyupāyena viṣādaṃ vā gamiṣyati || 148 ||
evamuktā tu sā devī daivatairabhisatkṛtā |
samudramadhye surasā bibhratī rākṣasaṃ vapuḥ || 149 ||
vikṛtaṃ ca virūpaṃ ca sarvasya ca bhayāvaham |
plavamānaṃ hanūmantamāvṛtyedamuvāca ha || 150 ||
mama bhakṣaḥ pradiṣṭastvamīśvarairvānararṣabha |
ahaṃ tvāṃ bhakṣayiṣyāmi praviśedaṃ mamānanam || 151 ||
evamuktaḥ surasayā prāñjalirvānararṣabhaḥ |
prahṛṣṭavadanaḥ śrīmānidaṃ vacanamabravīt || 152 ||
rāmo dāśarathirnāma praviṣṭo daṇḍakāvanam |
lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā || 153 ||
anyakāryaviṣaktasya baddhavairasya rākṣasaiḥ |
tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena yaśasvinī || 154 ||
tasyāḥ sakāśaṃ dūto'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt |
kartumarhasi rāmasya sāhyaṃ viṣayavāsini || 155 ||
athavā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam |
āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te || 156 ||
evamuktā hanumatā surasā kāmarūpiṇī |
abravīnnātivartenmāṃ kaścideṣa varo mama || 157 ||
taṃ prayāntaṃ samudvīkṣya surasā vākyamabravīt |
balaṃ jijñāsamānā vai nāgamātā hanūmataḥ || 158 ||
praviśya vadanaṃ me'dya gantavyaṃ vānarottama |
vara eṣa purā datto mama dhātreti satvarā || 159 ||
vyādāya vipulaṃ vaktraṃ sthitā sā māruteḥ puraḥ |
evamuktaḥ surasayā kruddho vānarapuṅgavaḥ || 160 ||
abravītkuru vai vaktraṃ yena māṃ viṣahiṣyase |
ityuktvā surasāṃ kruddho dhaśayojanamāyatā || 161 ||
daśayojanavistāro babhūva hanumāṃstadā |
taṃ dṛṣṭvā meghasaṅkāśaṃ daśayojanamāyatam || 162 ||
cakāra surasā cāsyaṃ viṃśadyojanamāyatam |
hanumāṃstu tataḥ kruddhastriṃśadyojanamāyataḥ || 163 ||
cakāra surasā vaktraṃ catvāriṃśattathocchritam |
babhūva hanumāvanīraḥ pañcāśadyojanocchritaḥ || 164 ||
cakāra surasā vaktraṃ ṣaṣṭiyojanamāyatam |
tathaiva hanumāvanīraḥ saptatīyojanocchritaḥ || 165 ||
cakāra surasā vaktramaśītīyojanāyatam |
hanumānacalaprakhyo navatīyojanocchritaḥ || 166 ||
cakāra surasā vaktraṃ śatayojanamāyataṃ tava sānuṣu viśrāntaḥ śeṣaṃ prakramatāmiti |
taddṛṣṭvā vyāditaṃ tvāsyaṃ vāyuputraḥ subuddhimān |
dīrghajihvaṃ surasayā sughoraṃ narakopamam || 167 ||
susaṅkṣipyātmanaḥ kāyaṃ babhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ |
so'bhipatyāśu tadvaktraṃ niṣpatya ca mahābalaḥ |
antarikṣe sthitaḥ śrīmānidaṃ vacanamabravīt || 168 ||
praviṣṭo'smi hi te vaktraṃ dākṣāyaṇi namo'stu te |
gamiṣye yatra vaidehī satyaṃ cāsīdvarastava || 169 ||
taṃ dṛṣṭvā vadanānmuktaṃ candraṃ rāhumukhādiva |
abravītsurasā devī svena rūpeṇa vānaram || 170 ||
arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham |
samānayasva vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā || 171 ||
tattṛtīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram |
sādhu sādhviti bhūtāni praśaśaṃsustadā harim || 172 ||
sa sāgaramanādhṛṣyamabhyetya varuṇālayam |
jagāmākāśamāviśya vegena garuḍopamaḥ || 173 ||
sevite vāridhārābhiḥ patagaiśca niṣevite |
carite kaiśikācāryairairāvataniṣevite || 174 ||
siṃhakuñjaraśārdūlapatagoragavāhanaiḥ |
vimānaiḥ sampatadbhiśca vimalaiḥ samalaṅkṛte || 175 ||
vajrāśanisamāghātaiḥ pāvakairupaśobhite |
kṛtapuṇyairmahābhāgaiḥ svargajidbhiralaṅkṛte || 176 ||
vahatā havyamatyardhaṃ sevite citrabhānunā |
grahanakṣatracandrārkatārāgaṇa vibhūṣite || 177 ||
maharṣigaṇagandharvanāgayakṣasamākule |
vivikte vimale viśve viśvāvasuniṣevite || 178 ||
devarājagajākrānte candrasūryapathe śive |
vitāne jīvalokasya vitate brahmanirmite || 179 ||
bahuśaḥ sevite vīrairvidyādharagaṇairvaraiḥ |
jagāma vāyumārge tu garutmāniva mārutiḥ || 180 ||
pradṛśyamānaḥ sarvatraḥ hanumānmārutātmajaḥ |
bheje'mbaraṃ nirālambaṃ lambapakṣa ivādrirāṭ || 181 ||
plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā siṃhikā nāma rākṣasī |
manasā cintayāmāsa pravṛddhā kāmarūpiṇī || 182 ||
adya dīrghasya kālasya bhaviṣyāmyahamāśitā |
idaṃ hi me mahatsattvaṃ cirasya vaśamāgatam || 183 ||
iti sañcintya manasā chāyāmasya samākṣipat |
chāyāyāṃ gṛhyamāṇāyāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 184 ||
samākṣipto'smi sahasā paṅgūkṛtaparākramaḥ |
pratilomena vātena mahānauriva sāgare || 185 ||
tiryagūrdhvamadhaścaiva vīkṣamāṇastataḥ kapiḥ |
dadarśa sa mahatsattvamutthitaṃ lavaṇāmbhasi || 186 ||
taddhṛṣṭvā cintayāmāsa mārutirvikṛtānanam |
kapirājena kathitaṃ sattvamadbhutadarśanam || 187 ||
chāyāgrāhi mahāvīryaṃ tadidaṃ nātra saṃśayaḥ |
sa tāṃ buddhvārthatattvena siṃhikāṃ matimānkapiḥ || 188 ||
vyavardhata mahākāyaḥ prāvṛṣīva valāhakaḥ |
tasya sā kāyamudvīkṣya vardhamānaṃ mahākapeḥ || 189 ||
vaktraṃ prasārayāmāsa pātālāntarasannibham |
ghanarājīva garjantī vānaraṃ samabhidravat || 190 ||
sa dadarśa tatastasyā vivṛtaṃ sumahanmukham |
kāyamātraṃ ca medhāvī marmāṇi ca mahākapiḥ || 191 ||
sa tasyā vivṛte vaktre vajrasaṃhananaḥ kapiḥ |
saṅkṣipya muhurātmānaṃ niṣpapāta mahābalaḥ || 192 ||
āsye tasyā nimajjantaṃ dadṛśuḥ siddhacāraṇāḥ |
grasyamānaṃ yathā candraṃ pūrṇaṃ parvaṇi rāhuṇā || 193 ||
tatastasyā nakhaistīkṣṇairmarmāṇyutkṛtya vānaraḥ |
utpapātātha vegena manaḥ sampātavikramaḥ || 194 ||
tāṃ tu dṛṣṭvā ca dhṛtyā ca dākṣiṇyena nipātya ca |
sa kapipravaro vegādvavṛdhe punarātmavān || 195 ||
hṛtahṛtsā hanumatāpapāta vidhurāmbhasi |
tāṃ hatāṃ vānareṇāśu patitāṃ vīkṣya siṃhikām || 196 ||
bhūtānyākāśacārīṇi tamūcuḥ plavagottamam |
bhīmamadya kṛtaṃ karma mahatsattvaṃ tvayā hatam || 197 ||
sādhayārthamabhipretamariṣṭaṃ plavatāṃ vara |
yasya tvetāni catvāri vānarendra yathā tava || 198 ||
dhṛtirdṛṣṭirmatirdākṣyaṃ saḥ karmasu na sīdati |
sa taiḥ sambhāvitaḥ pūjyaḥ pratipannaprayojanaḥ || 199 ||
jagāmākāśamāviśya pannagāśanavatkapiḥ |
prāptabhūyiṣṭhapārastu sarvataḥ pratilokayan || 200 ||
yojanānāṃ śatasyānte vanarājiṃ dadarśa saḥ |
dadarśa ca patanneva vividhadrumabhūṣitam || 201 ||
dvīpaṃ śākhāmṛgaśreṣṭho malayopavanāni ca |
sāgaraṃ sāgarānūpaṃ sāgarānūpajān drumān || 202 ||
sāgarasya ca patnīnāṃ mukhyānyapi vilokayan |
sa mahāmeghasaṅkāśaṃ samīkṣyātmānamātmavān || 203 ||
nirundhantamivākāśaṃ cakāra matimān matim |
kāyavṛddhiṃ pravegaṃ ca mama dṛṣṭvaiva rākṣasāḥ || 204 ||
mayi kautūhalaṃ kuryariti mene mahākapiḥ |
tataḥ śarīraṃ saṅkṣipya tanmahīdharasannibham || 205 ||
punaḥ prakṛtimāpede vītamoha ivātmavān |
tadrūpamatisaṅkṣipya hanumān prakṛtau sthitaḥ || 206 ||
trīn kramāniva vikramya balivīryaharo hariḥ |
sa cārunānāvidharūpadhārī paraṃ samāsādya samudratīram |
parairaśakyaḥ pratipannarūpaḥ samīkṣitātmā samavekṣitārdhaḥ || 207 ||
tataḥ sa lambasya gireḥ samṛddhe vicitrakūṭe nipapāta kūṭe |
saketakoddālakanālikere mahādrikūṭapratimo mahātmā || 208 ||
tatastu samprāpya samudratīraṃ samīkṣya laṅkāṃ girivaryamūrdhni |
kapistu tasninnipapāta parvate vidhūya rūpaṃ vyathayanmṛgadvijān || 209 ||
sa sāgaraṃ dānavapannagāyutaṃ balena vikramya mahormimālinam |
nipatya tīre ca mahodadhestadā dadarśa laṅkāmamarāvatīmiva || 210 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe prathamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ प्रथमस्सर्गः ।
ततो रावणनीतायाः सीतायाः शत्रुकर्शनः ।
इयेष पदमन्वेष्टुं चारणाचरिते पथि ॥ 1 ॥
दुष्करं निष्प्रतिद्वन्द्वं चिकीर्षन् कर्म वानरः ।
समुदग्रशिरोग्रीवो गवाम्पतिरिवाबभौ ॥ 2 ॥
अथ वैडूर्यवर्णेषु शाद्वलेषु महाबलः ।
धीरः सलिलकल्पेषु विचचार यथासुखम् ॥ 3 ॥
द्विजान् वित्रासयन् धीमानुरसा पादपान् हरन् ।
मृगांश्च सुबहून्निघ्नन् प्रवृद्ध इव केसरी ॥ 4 ॥
नीललोहितमाञ्जिष्ठपत्रवर्णैः सितासितैः ।
स्वभावविहितैश्चित्रैर्धातुभिः समलङ्कृतम् ॥ 5 ॥
कामरूपिभिराविष्टमभीक्ष्णं सपरिच्छदैः ।
यक्षकिन्नरगन्धर्वैर्देवकल्पैश्च पन्नगैः ॥ 6 ॥
स तस्य गिरिवर्यस्य तले नागवरायुते ।
तिष्ठन् कपिवरस्तत्र ह्रदे नाग इवाबभौ ॥ 7 ॥
स सूर्याय महेन्द्राय पवनाय स्वयम्भुवे ।
भूतेभ्यश्चाञ्जलिं कृत्वा चकार गमने मतिम् ॥ 8 ॥
अञ्जलिं प्राङ्मुखः कुर्वन् पवनायात्मयोनये ।
ततो हि ववृधे गन्तुं दक्षिणो दक्षिणां दिशम् ॥ 9 ॥
प्लवङ्गप्रवरैर्दृष्टः प्लवने कृतनिश्चयः ।
ववृधे रामवृद्ध्यर्थं समुद्र इव पर्वसु ॥ 10 ॥
निष्प्रमाणशरीरः सन् लिलङ्घयिषुरर्णवम् ।
बाहुभ्यां पीडयामास चरणाभ्यां च पर्वतम् ॥ 11 ॥
स चचालाचलश्चापि मुहूर्तं कपिपीडितः ।
तरूणां पुष्पिताग्राणां सर्वं पुष्पमशातयत् ॥ 12 ॥
तेन पादपमुक्तेन पुष्पौघेण सुगन्धिना ।
सर्वतः संवृतः शैलो बभौ पुष्पमयो यथा ॥ 13 ॥
तेन चोत्तमवीर्येण पीड्यमानः स पर्वतः ।
सलिलं सम्प्रसुस्राव मदं मत्त इव द्विपः ॥ 14 ॥
पीड्यमानस्तु बलिना महेन्द्रस्तेन पर्वतः ।
रीतीर्निर्वर्तयामास काञ्चनाञ्जनराजतीः ॥ 15 ॥
मुमोच च शिलाः शैलो विशालाः समनःशिलाः ।
मध्यमेनार्चिषा जुष्टा धूमराजीरिवानलः ॥ 16 ॥
गिरिणा पीड्यमानेन पीड्यमानानि सर्वतः ।
गुहाविष्टानि भूतानि विनेदुर्विकृतैः स्वरैः ॥ 17 ॥
स महासत्त्वसन्नादः शैलपीडानिमित्तजः ।
पृथिवीं पूरयामास दिशश्चोपवनानि च ॥ 18 ॥
शिरोभिः पृथुभिः सर्पा व्यक्तस्वस्तिकलक्षणैः ।
वमन्तः पावकं घोरं ददंशुर्दशनैः शिलाः ॥ 19 ॥
तास्तदा सविषैर्दष्टाः कुपितैस्तैर्महाशिलाः ।
जज्ज्वलुः पावकोद्दीप्ता बिभिदुश्च सहस्रधा ॥ 20 ॥
यानि चौषधजालानि तस्मिन् जातानि पर्वते ।
विषघ्नान्यपि नागानां न शेकुः शमितुं विषम् ॥ 21 ॥
भिद्यतेऽयं गिरिर्भूतैरिति मत्त्वा तपस्विनः ।
त्रस्ता विद्याधरास्तस्मादुत्पेतुः स्त्री गणैः सह ॥ 22 ॥
पानभूमिगतं हित्वा हैममासवभाजनम् ।
पात्राणि च महार्हाणि करकांश्च हिरण्मयान् ॥ 23 ॥
लेह्यानुच्चावचान् भक्ष्यान् मांसानि विविधानि च ।
आर्षभाणि च चर्माणि खडगांश्च कनकत्सरून् ॥ 24 ॥
कृतकण्ठगुणाः क्षीबा रक्तमाल्यानुलेपनाः ।
रक्ताक्षाः पुष्कराक्षाश्च गगनं प्रतिपेदिरे ॥ 25 ॥
हारनूपुरकेयूरपारिहार्यधराः स्त्रियः ।
विस्मिताः सस्मितास्तस्थुराकाशे रमणैः सह ॥ 26 ॥
दर्शयन्तो महाविद्यां विद्याधरमहर्षयः ।
सहितास्तस्थुराकाशे वीक्षाञ्चक्रुश्च पर्वतम् ॥ 27 ॥
शुश्रुवुश्च तदा शब्दमृषीणां भावितात्मनाम् ।
चारणानां च सिद्धानां स्थितानां विमलेऽम्बरे ॥ 28 ॥
एष पर्वतसङ्काशो हनुमान् मारुतात्मजः ।
तितीर्षति महावेगस्समुद्रं मकरालयम् ॥ 29 ॥
रामार्थं वानरार्थं च चिकीर्षन् कर्म दुष्करम् ।
समुद्रस्य परं पारं दुष्प्रापं प्राप्तुमिच्छति ॥ 30 ॥
इति विद्याधराः श्रुत्वा वचस्तेषां महात्मनाम् ।
तमप्रमेयं ददृशुः पर्वते वानरर्षभम् ॥ 31 ॥
दुधुवे च स रोमाणि चकम्पे चाचलोपमः ।
ननाद सुमहानादं सुमहानिव तोयदः ॥ 32 ॥
आनुपूर्व्येण वृत्तं च लाङ्गूलं लोमभिश्चितम् ।
उत्पतिष्यन् विचिक्षेप पक्षिराज इवोरगम् ॥ 33 ॥
तस्य लाङ्गूलमाविद्धमात्तवेगस्य पृष्ठतः ।
ददृशे गरुडेनेव ह्रियमाणो महोरगः ॥ 34 ॥
बाहू संस्तम्भयामास महापरिघसन्निभौ ।
ससाद च कपिः कट्यां चरणौ सञ्चुकोच च ॥ 35 ॥
संहृत्य च भुजौ श्रीमांस्तथैव च शिरोधराम् ।
तेजः सत्त्वं तथा वीर्यमाविवेश स वीर्यवान् ॥ 36 ॥
मार्गमालोकयन्दूरादूर्ध्वं प्रणिहितेक्षणः ।
रुरोध हृदये प्राणानाकाशमवलोकयन् ॥ 37 ॥
पद्भ्यां दृढमवस्थानं कृत्वा स कपिकुञ्जरः ।
निकुञ्च्य कर्णौ हनुमानुत्पतिष्यन् महाबलः ।
वानरान् वानरश्रेष्ठ इदं वचनमब्रवीत् ॥ 38 ॥
यथा राघवनिर्मुक्तः शरः श्वसनविक्रमः ।
गच्छेत्तद्वद्गमिष्यामि लङ्कां रावणपालिताम् ॥ 39 ॥
न हि द्रक्ष्यामि यदि तां लङ्कायां जनकात्मजाम् ।
अनेनैव हि वेगेन गमिष्यामि सुरालयम् ॥ 40 ॥
यदि वा त्रिदिवे सीतां न द्रक्ष्याम्यकृतश्रमः ।
बद्ध्वा राक्षसराजानमानयिष्यामि रावणम् ॥ 41 ॥
सर्वथा कृतकार्योऽहमेष्यामि सह सीतया ।
आनयिष्यामि वा लङ्कां समुत्पाट्य सरावणाम् ॥ 42 ॥
एवमुक्त्वा तु हनुमान्वानरान्वानरोत्तमः ॥ 43 ॥
उत्पपाताथ वेगेन वेगवानविचारयन् ।
सुपर्णमिव चात्मानं मेने स कपिकुञ्जरः ॥ 44 ॥
समुत्पतति तस्मिंस्तु वेगात्ते नगरोहिणः ।
संहृत्य विटपान् सर्वान् समुत्पेतुः समन्ततः ॥ 45 ॥
स मत्तकोयष्टिमकान् पादपान् पुष्पशालिनः ।
उद्वहन्नूरुवेगेन जगाम विमलेऽम्बरे ॥ 46 ॥
ऊरुवेगोद्धता वृक्षा मुहूर्तं कपिमन्वयुः ।
प्रस्थितं दीर्घमध्वानं स्वबन्धुमिव बान्धवाः ॥ 47 ॥
तमूरुवेगोन्मथिताः सालाश्चान्ये नगोत्तमाः ।
अनुजग्मुर्हनूमन्तं सैन्या इव महीपतिम् ॥ 48 ॥
सुपुष्पिताग्रैर्बहुभिः पादपैरन्वितः कपिः ।
हनुमान् पर्वताकारो बभूवाद्भुतदर्शनः ॥ 49 ॥
सारवन्तोऽथ ये वृक्षा न्यमज्जन् लवणाम्भसि ।
भयादिव महेन्द्रस्य पर्वता वरुणालये ॥ 50 ॥
स नानाकुसुमैः कीर्णः कपिः साङ्कुरकोरकैः ।
शुशुभे मेघसङ्काशः खद्योतैरिव पर्वतः ॥ 51 ॥
विमुक्तास्तस्य वेगेन मुक्त्वा पुष्पाणि ते द्रुमाः ।
अवशीर्यन्त सलिले निवृत्ताः सुहृदो यथा ॥ 52 ॥
लघुत्वेनोपपन्नं तद्विचित्रं सागरेऽपतत् ।
द्रुमाणां विविधं पुष्पं कपिवायुसमीरितम् ॥ 53 ॥
ताराचितमिवाकाशं प्रबभौ स महार्णवः ।
पुष्पौघेणानुबद्धेन नानावर्णेन वानरः ।
बभौ मेघ इवाकाशे विद्युद्गण विभूषितः ॥ 54 ॥
तस्य वेगसमाधूतैः पुष्पैस्तोयमदृश्यत ॥ 55 ॥
ताराभिरभिरामाभिरुदिताभिरिवाम्बरम् ।
तस्याम्बरगतौ बाहू ददृशाते प्रसारितौ ॥ 56 ॥
पर्वताग्राद्विनिष्क्रान्तौ पञ्चास्याविव पन्नगौ ।
पिबन्निव बभौ चापि सोर्मिमालं महार्णवम् ॥ 57 ॥
पिपासुरिव चाकाशं ददृशे स महाकपिः ।
तस्य विद्युत्प्रभाकारे वायुमार्गानुसारिणः ॥ 58 ॥
नयने विप्रकाशेते पर्वतस्थाविवानलौ ।
पिङ्गे पिङ्गाक्षमुख्यस्य बृहती परिमण्डले ॥ 59 ॥
चक्षुषी सम्प्राकाशेते चन्द्रसूर्याविवोदितौ ।
मुखं नासिकया तस्य ताम्रया ताम्रमाबभौ ॥ 60 ॥
सन्ध्यया समभिस्पृष्टं यथा तत्सूर्यमण्डलम् ।
लाङ्गूलं च समाविद्धं प्लवमानस्य शोभते ॥ 61 ॥
अम्बरे वायुपुत्रस्य शक्रध्वज इवोच्छ्रितम् ।
लाङ्गूलचक्रेण महान् शुक्लदंष्ट्रोऽनिलात्मजः ॥ 62 ॥
व्यरोचत महाप्राज्ञः परिवेषीव भास्करः ।
स्फिग्देशेनाभिताम्रेण रराज स महाकपिः ॥ 63 ॥
महता दारितेनेव गिरिर्गैरिकधातुना ।
तस्य वानरसिंहस्य प्लवमानस्य सागरम् ॥ 64 ॥
कक्षान्तरगतो वायुर्जीमूत इव गर्जति ।
खे यथा निपतत्युल्का ह्युत्तरान्ताद्विनिःसृता ॥ 65 ॥
दृश्यते सानुबन्धा च तथा स कपिकुञ्जरः ।
पतत्पतङ्गसङ्काशो व्यायतः शुशुभे कपिः ॥ 66 ॥
प्रवृद्ध इव मातङ्गः कक्ष्यया बध्यमानया ।
उपरिष्टाच्छरीरेण छायया चावगाढया ॥ 67 ॥
सागरे मारुताविष्टा नौरिवासीत्तदा कपिः ।
यं यं देशं समुद्रस्य जगाम स महाकपिः ।
स स तस्योरुवेगेन सोन्माद इव लक्ष्यते ॥ 68 ॥
सागरस्योर्मिजालानामुरसा शैलवर्ष्मणाम् ।
अभिघ्नंस्तु महावेगः पुप्लुवे स महाकपिः ॥ 69 ॥
कपिवातश्च बलवान् मेघवातश्च निःसृतः ।
सागरं भीमनिर्घोषं कम्पयामासतुर्भृशम् ॥ 70 ॥
विकर्षन्नूर्मिजालानि बृहन्ति लवणाम्भसि ।
पुप्लुवे कपिशार्दूलो विकिरन्निव रोदसी ॥ 71 ॥
मेरुमन्दरसङ्काशानुद्धतान् स महार्णवे ।
अत्यक्रामन्महावेगस्तरङ्गान् गणयन्निव ॥ 72 ॥
तस्य वेगसमुद्धूतं जलं सजलदं तदा ।
अम्बरस्थं विबभ्राज शारदाभ्रमिवाततम् ॥ 73 ॥
तिमिनक्रझषाः कूर्मा दृश्यन्ते विवृतास्तदा ।
वस्त्रापकर्षणेनेव शरीराणि शरीरिणाम् ॥ 74 ॥
प्लवमानं समीक्ष्याथ भुजङ्गाः सागरालयाः ।
व्योम्नि तं कपिशार्दूलं सुपर्ण इति मेनिरे ॥ 75 ॥
दशयोजनविस्तीर्णा त्रिंशद्योजनमायता ।
छाया वानरसिंहस्य जले चारुतराभवत् ॥ 76 ॥
श्वेताभ्रघनराजीव वायुपुत्रानुगामिनी ।
तस्य सा शुशुभे छाया वितता लवणाम्भसि ॥ 77 ॥
शुशुभे स महातेजा महाकायो महाकपिः ।
वायुमार्गे निरालम्बे पक्षवानिव पर्वतः ॥ 78 ॥
येनासौ याति बलवान् वेगेन कपिकुञ्जरः ।
तेन मार्गेण सहसा द्रोणीकृत इवार्णवः ॥ 79 ॥
आपाते पक्षिसङ्घानां पक्षिराज इव व्रजन् ।
हनुमान् मेघजालानि प्रकर्षन् मारुतो यथा ॥ 80 ॥
पाण्डुरारुणवर्णानि नीलमाञ्जिष्ठकानि च ।
कपिनाकृष्यमाणानि महाभ्राणि चकाशिरे ॥ 81 ॥
प्रविशन्नभ्रजालानि निष्पतंश्च पुनः पुनः ।
प्रच्छन्नश्च प्रकाशश्च चन्द्रमा इव लक्ष्यते ॥ 82 ॥
प्लवमानं तु तं दृष्ट्वा प्लवङ्गं त्वरितं तदा ।
ववर्षुः पुष्पवर्षाणि देवगन्धर्वदानवाः ॥ 83 ॥
तताप न हि तं सूर्यः प्लवन्तं वानरोत्तमम् ।
सिषेवे च तदा वायू रामकार्यार्थसिद्धये ॥ 84 ॥
ऋषयस्तुष्टुवुश्चैनं प्लवमानं विहायसा ।
जगुश्च देवगन्धर्वाः प्रशंसन्तो महौजसम् ॥ 85 ॥
नागाश्च तुष्टुवुर्यक्षा रक्षांसि विबुधाः खगाः ।
प्रेक्ष्य सर्वे कपिवरं सहसा विगतक्लमम् ॥ 86 ॥
तस्मिन् प्लवगशार्दूले प्लवमाने हनूमति ।
इक्ष्वाकुकुलमानार्थी चिन्तयामास सागरः ॥ 87 ॥
साहाय्यं वानरेन्द्रस्य यदि नाहं हनूमतः ।
करिष्यामि भविष्यामि सर्ववाच्यो विवक्षताम् ॥ 88 ॥
अहमिक्ष्वाकुनाथेन सगरेण विवर्धितः ।
इक्ष्वाकुसचिवश्चायं नावसीदितुमर्हति ॥ 89 ॥
तथा मया विधातव्यं विश्रमेत यथा कपिः ॥ 90 ॥
शेषं च मयि विश्रान्तः सुखेनातिपतिष्यति ।
इति कृत्वा मतिं साध्वींसमुद्र श्छन्नमम्भसि ॥ 91 ॥
हिरण्यनाभं मैनाकमुवाच गिरिसत्तमम् ।
त्वमिहासुरसङ्घानां पातालतलवासिनाम् ॥ 92 ॥
देवराज्ञा गिरिश्रेष्ठ परिघः सन्निवेशितः ।
त्वमेषां जातवीर्याणां पुनरेवोत्पतिष्यताम् ॥ 93 ॥
पातालस्याप्रमेयस्य द्वारमावृत्य तिष्ठसि ।
तिर्यगूर्ध्वमधश्चैव शक्तिस्ते शैल वर्धितुम् ॥ 94 ॥
तस्मात्सञ्चोदयामि त्वामुत्तिष्ठ गिरिसत्तम ।
स एष कपिशार्दूलस्त्वामुपर्येति वीर्यवान् ॥ 95 ॥
हनूमान्रामकार्यार्थं भीमकर्मा खमाप्लुतः ।
अस्य साह्यं मया कार्यमिक्ष्वाकुकुलवर्तिनः ॥ 96 ॥
मम हीक्ष्वाकवः पूज्याः परं पूज्यतमास्तव ।
कुरु साचिव्यमस्माकं न नः कार्यमतिक्रमेत् ॥ 97 ॥
कर्तव्यमकृतं कार्यं सतां मन्युमुदीरयेत् ।
सलिलादूर्ध्वमुत्तिष्ठ तिष्ठत्वेष कपिस्त्वयि ॥ 98 ॥
अस्माकमतिथिश्चैव पूज्यश्च प्लवतां वरः ।
चामीकरमहानाभ देवगन्धर्वसेवित ॥ 99 ॥
हनुमांस्त्वयि विश्रान्तस्ततः शेषं गमिष्यति ।
काकुत्स्थस्यानृशंस्यं च मैथिल्याश्च विवासनम् ॥ 100 ॥
श्रमं च प्लवगेन्द्रस्य समीक्ष्योत्थातुमर्हसि ।
हिरण्यनाभो मैनाको निशम्य लवणाम्भसः ॥ 101 ॥
उत्पपात जलात्तूर्णं महाद्रुमलतायुतः ।
स सागरजलं भित्त्वा बभूवाभ्युत्थितस्तदा ॥ 102 ॥
यथा जलधरं भित्त्वा दीप्तरश्मिर्दिवाकरः ।
स महात्मा मुहूर्तेन सर्वतः सलिलावृतः ॥ 103 ॥
दर्शयामास शृङ्गाणि सागरेण नियोजितः ।
आदित्योदयसङ्काशैरालिखद्भिरिवाम्बरम् ।
शातकुम्भमयैः शृङ्गैः सकिन्नरमहोरगैः ॥ 104 ॥
तप्तजाम्बूनदैः शृङ्गैः पर्वतस्य समुत्थितैः ॥ 105 ॥
आकाशं शस्त्रसङ्काशमभवत्काञ्चनप्रभम् ।
जातरूपमयैः शृङ्गैर्भ्राजमानैः स्वयम्प्रभैः ॥ 106 ॥
आदित्यशतसङ्काशः सोऽभवद्गिरिसत्तमः ।
तमुत्थितमसङ्गेन हनुमानग्रतः स्थितम् ॥ 107 ॥
मध्ये लवणतोयस्य विघ्नोऽयमिति निश्चितः ।
स तमुच्छ्र्रतमत्यर्थं महावेगो महाकपिः ॥ 108 ॥
उरसा पातयामास जीमूतमिव मारुतः ।
स तथा पातितस्तेन कपिना पर्वतोत्तमः ॥ 109 ॥
बुद्ध्वा तस्य कपेर्वेगं जहर्ष च ननन्द च ।
तमाकाशगतं वीरमाकाशे समुपस्थितः ॥ 110 ॥
प्रीतो हृष्टमाना वाक्यमब्रवीत्पर्वतः कपिम् ।
मानुषं धारयन् रूपमात्मनः शिखरे स्थितः ॥ 111 ॥
दुष्करं कृतवान्कर्म त्वमिदं वानरोत्तम ।
निपत्य मम शृङ्गेषु विश्रमस्व यथासुखम् ॥ 112 ॥
राघवस्य कुले जातैरुदधिः परिवर्धितः ।
स त्वां रामहिते युक्तं प्रत्यर्चयति सागरः ॥ 113 ॥
कृते च प्रतिकर्तव्यमेष धर्मः सनातनः ।
सोऽयं त्वत्प्रतिकारार्थी त्वत्तः सम्मानमर्हति ॥ 114 ॥
त्वन्निमित्तमनेनाहं बहुमानात्प्रचोदितः ।
तिष्ठ त्वं कपिशार्दूल मयि विश्रम्य गम्यताम् ॥ 115 ॥
तव सानुषु विश्रान्तः शेषं प्रक्रमतामिति ।
योजनानां शतं चापि कपिरेष समाप्लुतः ॥ 116 ॥
तदिदं गन्धवत्स्वादु कन्दमूलफलं बहु ।
तदास्वाद्य हरिश्रेष्ठ विश्रान्तोऽनु गमिष्यसि ॥ 117 ॥
अस्माकमपि सम्बन्धः कपिमुख्य त्वयास्ति वै ।
प्रख्यातस्त्रिषु लोकेषु महागुणपरिग्रहः ॥ 118 ॥
वेगवन्तः प्लवन्तो ये प्लवगा मारुतात्मज ।
तेषां मुख्यतमं मन्ये त्वामहं कपिकुञ्जर ॥ 119 ॥
अतिथिः किल पूजार्हः प्राकृतोऽपि विजानता ।
धर्मं जिज्ञासमानेन किं पुनस्त्वादृशो महान् ॥ 120 ॥
त्वं हि देववरिष्ठस्य मारुतस्य महात्मनः ।
पुत्रस्तस्यैव वेगेन सदृशः कपिकुञ्जर ॥ 121 ॥
पूजिते त्वयि धर्मज्ञ पूजां प्राप्नोति मारुतः ।
तस्मात्त्वं पूजनीयो मे शृणु चाप्यत्र कारणम् ॥ 122 ॥
पूर्वं कृतयुगे तात पर्वताः पक्षिणोऽभवन् ।
ते हि जग्मुर्दिशः सर्वा गरुडानिलवेगिनः ॥ 123 ॥
ततस्तेषु प्रयातेषु देवसङ्घाः महर्षिभिः ।
भूतानि च भयं जग्मुस्तेषां पतनशङ्कया ॥ 124 ॥
ततः क्रुद्धः सहस्राक्षः पर्वतानां शतक्रतुः ।
पक्षान् चिच्छेद वज्रेण तत्र तत्र सहस्रशः ॥ 125 ॥
स मामुपागतः क्रुद्धो वज्रमुद्यम्य देवराट् ।
ततोऽहं सहसा क्षिप्तः श्वसनेन महात्मना ॥ 126 ॥
अस्मिन्लवणतोये च प्रक्षिप्तः प्लवगोत्तम ।
गुप्तपक्षसमग्रश्च तव पित्राभिरक्षितः ॥ 127 ॥
ततोऽहं मानयामि त्वां मान्यो हि मम मारुतः ।
त्वया मे ह्येष सम्बन्धः कपिमुख्य महागुणः ॥ 128 ॥
अस्मिन्नेवङ्गते कार्ये सागरस्य ममैव च ।
प्रीतिं प्रीतमनाः कर्तुं त्वमर्हसि महाकपे ॥ 129 ॥
श्रमं मोक्षय पूजां च गृहाण कपिसत्तम ।
प्रीतिं च बहुमन्यस्व प्रीतोऽस्मि तव दर्शनात् ॥ 130 ॥
एवमुक्तः कपिश्रेष्ठस्तं नगोत्तममब्रवीत् ।
प्रीतोऽस्मि कृतमातिथ्यं मन्युरेषोऽपनीयताम् ॥ 131 ॥
त्वरते कार्यकालो मे अहश्चाप्यतिवर्तते ।
प्रतिज्ञा च मया दत्ता न स्थातव्यमिहान्तरे ॥ 132 ॥
इत्युक्त्वा पाणिना शैलमालभ्य हरिपुङ्गवः ।
जगामाकाशमाविश्य वीर्यवान् प्रहसन्निव ॥ 133 ॥
स पर्वतसमुद्राभ्यां बहुमानादवेक्षितः ।
पूजितश्चोपपन्नाभिराशीर्भिरनिलात्मजः ॥ 134 ॥
अथोर्ध्वं दूरमुत्प्लुत्य हित्वा शैलमहार्णवौ ।
पितुः पन्थानमास्थाय जगाम विमलेऽम्बरे ॥ 135 ॥
भूयश्चोर्ध्वं गतिं प्राप्य गिरिं तमवलोकयन् ।
वायुसूनुर्निरालम्बे जगाम विमलेऽम्बरे ॥ 136 ॥
तद् द्वितीयं हनुमतो दृष्ट्वा कर्म सुदुष्करम् ।
प्रशशंसुः सुराः सर्वे सिद्धाश्च परमर्षयः ॥ 137 ॥
देवताश्चाभवन् हृष्टास्तत्रस्थास्तस्य कर्मणा ।
काञ्चनस्य सुनाभस्य सहस्राक्षश्च वासवः ॥ 138 ॥
उवाच वचनं धीमान् परितोषात्सगद्गदम् ।
सुनाभं पर्वतश्रेष्ठं स्वयमेव शचीपतिः ॥ 139 ॥
हिरण्यनाभ शैलेन्द्र परितुष्टोऽस्मि ते भृशम् ।
अभयं ते प्रयच्छामि तिष्ठ सौम्य यथासुखम् ॥ 140 ॥
साह्यं कृतं ते सुमहद्विक्रान्तस्य हनूमतः ।
क्रमतो योजनशतं निर्भयस्य भये सति ॥ 141 ॥
रामस्यैष हितायैव याति दाशरथेर्हरिः ।
सत्क्रियां कुर्वता तस्य तोषितोऽस्मि दृढं त्वया ॥ 142 ॥
ततः प्रहर्षमगमद्विपुलं पर्वतोत्तमः ।
देवतानां पतिं दृष्ट्वा परितुष्टं शतक्रतुम् ॥ 143 ॥
स वै दत्तवरः शैलो बभूवावस्थितस्तदा ।
हनुमांश्च मुहूर्तेन व्यतिचक्राम सागरम् ॥ 144 ॥
ततो देवाः सगन्धर्वाः सिद्धाश्च परमर्षयः ।
अब्रुवन् सूर्यसङ्काशां सुरसां नागमातरम् ॥ 145 ॥
अयं वातात्मजः श्रीमान्प्लवते सागरोपरि ।
हनुमान्नाम तस्य त्वं मुहूर्तं विघ्नमाचर ॥ 146 ॥
राक्षसं रूपमास्थाय सुघोरं पर्वतोपमम् ।
दंष्ट्राकरालं पिङ्गाक्षं वक्त्रं कृत्वा नभः समम् ॥ 147 ॥
बलमिच्छामहे ज्ञातुं भूयश्चास्य पराक्रमम् ।
त्वां विजेष्यत्युपायेन विषादं वा गमिष्यति ॥ 148 ॥
एवमुक्ता तु सा देवी दैवतैरभिसत्कृता ।
समुद्रमध्ये सुरसा बिभ्रती राक्षसं वपुः ॥ 149 ॥
विकृतं च विरूपं च सर्वस्य च भयावहम् ।
प्लवमानं हनूमन्तमावृत्येदमुवाच ह ॥ 150 ॥
मम भक्षः प्रदिष्टस्त्वमीश्वरैर्वानरर्षभ ।
अहं त्वां भक्षयिष्यामि प्रविशेदं ममाननम् ॥ 151 ॥
एवमुक्तः सुरसया प्राञ्जलिर्वानरर्षभः ।
प्रहृष्टवदनः श्रीमानिदं वचनमब्रवीत् ॥ 152 ॥
रामो दाशरथिर्नाम प्रविष्टो दण्डकावनम् ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा वैदेह्या चापि भार्यया ॥ 153 ॥
अन्यकार्यविषक्तस्य बद्धवैरस्य राक्षसैः ।
तस्य सीता हृता भार्या रावणेन यशस्विनी ॥ 154 ॥
तस्याः सकाशं दूतोऽहं गमिष्ये रामशासनात् ।
कर्तुमर्हसि रामस्य साह्यं विषयवासिनि ॥ 155 ॥
अथवा मैथिलीं दृष्ट्वा रामं चाक्लिष्टकारिणम् ।
आगमिष्यामि ते वक्त्रं सत्यं प्रतिशृणोमि ते ॥ 156 ॥
एवमुक्ता हनुमता सुरसा कामरूपिणी ।
अब्रवीन्नातिवर्तेन्मां कश्चिदेष वरो मम ॥ 157 ॥
तं प्रयान्तं समुद्वीक्ष्य सुरसा वाक्यमब्रवीत् ।
बलं जिज्ञासमाना वै नागमाता हनूमतः ॥ 158 ॥
प्रविश्य वदनं मेऽद्य गन्तव्यं वानरोत्तम ।
वर एष पुरा दत्तो मम धात्रेति सत्वरा ॥ 159 ॥
व्यादाय विपुलं वक्त्रं स्थिता सा मारुतेः पुरः ।
एवमुक्तः सुरसया क्रुद्धो वानरपुङ्गवः ॥ 160 ॥
अब्रवीत्कुरु वै वक्त्रं येन मां विषहिष्यसे ।
इत्युक्त्वा सुरसां क्रुद्धो धशयोजनमायता ॥ 161 ॥
दशयोजनविस्तारो बभूव हनुमांस्तदा ।
तं दृष्ट्वा मेघसङ्काशं दशयोजनमायतम् ॥ 162 ॥
चकार सुरसा चास्यं विंशद्योजनमायतम् ।
हनुमांस्तु ततः क्रुद्धस्त्रिंशद्योजनमायतः ॥ 163 ॥
चकार सुरसा वक्त्रं चत्वारिंशत्तथोच्छ्रितम् ।
बभूव हनुमावनीरः पञ्चाशद्योजनोच्छ्रितः ॥ 164 ॥
चकार सुरसा वक्त्रं षष्टियोजनमायतम् ।
तथैव हनुमावनीरः सप्ततीयोजनोच्छ्रितः ॥ 165 ॥
चकार सुरसा वक्त्रमशीतीयोजनायतम् ।
हनुमानचलप्रख्यो नवतीयोजनोच्छ्रितः ॥ 166 ॥
चकार सुरसा वक्त्रं शतयोजनमायतं तव सानुषु विश्रान्तः शेषं प्रक्रमतामिति ।
तद्दृष्ट्वा व्यादितं त्वास्यं वायुपुत्रः सुबुद्धिमान् ।
दीर्घजिह्वं सुरसया सुघोरं नरकोपमम् ॥ 167 ॥
सुसङ्क्षिप्यात्मनः कायं बभूवाङ्गुष्ठमात्रकः ।
सोऽभिपत्याशु तद्वक्त्रं निष्पत्य च महाबलः ।
अन्तरिक्षे स्थितः श्रीमानिदं वचनमब्रवीत् ॥ 168 ॥
प्रविष्टोऽस्मि हि ते वक्त्रं दाक्षायणि नमोऽस्तु ते ।
गमिष्ये यत्र वैदेही सत्यं चासीद्वरस्तव ॥ 169 ॥
तं दृष्ट्वा वदनान्मुक्तं चन्द्रं राहुमुखादिव ।
अब्रवीत्सुरसा देवी स्वेन रूपेण वानरम् ॥ 170 ॥
अर्थसिद्ध्यै हरिश्रेष्ठ गच्छ सौम्य यथासुखम् ।
समानयस्व वैदेहीं राघवेण महात्मना ॥ 171 ॥
तत्तृतीयं हनुमतो दृष्ट्वा कर्म सुदुष्करम् ।
साधु साध्विति भूतानि प्रशशंसुस्तदा हरिम् ॥ 172 ॥
स सागरमनाधृष्यमभ्येत्य वरुणालयम् ।
जगामाकाशमाविश्य वेगेन गरुडोपमः ॥ 173 ॥
सेविते वारिधाराभिः पतगैश्च निषेविते ।
चरिते कैशिकाचार्यैरैरावतनिषेविते ॥ 174 ॥
सिंहकुञ्जरशार्दूलपतगोरगवाहनैः ।
विमानैः सम्पतद्भिश्च विमलैः समलङ्कृते ॥ 175 ॥
वज्राशनिसमाघातैः पावकैरुपशोभिते ।
कृतपुण्यैर्महाभागैः स्वर्गजिद्भिरलङ्कृते ॥ 176 ॥
वहता हव्यमत्यर्धं सेविते चित्रभानुना ।
ग्रहनक्षत्रचन्द्रार्कतारागण विभूषिते ॥ 177 ॥
महर्षिगणगन्धर्वनागयक्षसमाकुले ।
विविक्ते विमले विश्वे विश्वावसुनिषेविते ॥ 178 ॥
देवराजगजाक्रान्ते चन्द्रसूर्यपथे शिवे ।
विताने जीवलोकस्य वितते ब्रह्मनिर्मिते ॥ 179 ॥
बहुशः सेविते वीरैर्विद्याधरगणैर्वरैः ।
जगाम वायुमार्गे तु गरुत्मानिव मारुतिः ॥ 180 ॥
प्रदृश्यमानः सर्वत्रः हनुमान्मारुतात्मजः ।
भेजेऽम्बरं निरालम्बं लम्बपक्ष इवाद्रिराट् ॥ 181 ॥
प्लवमानं तु तं दृष्ट्वा सिंहिका नाम राक्षसी ।
मनसा चिन्तयामास प्रवृद्धा कामरूपिणी ॥ 182 ॥
अद्य दीर्घस्य कालस्य भविष्याम्यहमाशिता ।
इदं हि मे महत्सत्त्वं चिरस्य वशमागतम् ॥ 183 ॥
इति सञ्चिन्त्य मनसा छायामस्य समाक्षिपत् ।
छायायां गृह्यमाणायां चिन्तयामास वानरः ॥ 184 ॥
समाक्षिप्तोऽस्मि सहसा पङ्गूकृतपराक्रमः ।
प्रतिलोमेन वातेन महानौरिव सागरे ॥ 185 ॥
तिर्यगूर्ध्वमधश्चैव वीक्षमाणस्ततः कपिः ।
ददर्श स महत्सत्त्वमुत्थितं लवणाम्भसि ॥ 186 ॥
तद्धृष्ट्वा चिन्तयामास मारुतिर्विकृताननम् ।
कपिराजेन कथितं सत्त्वमद्भुतदर्शनम् ॥ 187 ॥
छायाग्राहि महावीर्यं तदिदं नात्र संशयः ।
स तां बुद्ध्वार्थतत्त्वेन सिंहिकां मतिमान्कपिः ॥ 188 ॥
व्यवर्धत महाकायः प्रावृषीव वलाहकः ।
तस्य सा कायमुद्वीक्ष्य वर्धमानं महाकपेः ॥ 189 ॥
वक्त्रं प्रसारयामास पातालान्तरसन्निभम् ।
घनराजीव गर्जन्ती वानरं समभिद्रवत् ॥ 190 ॥
स ददर्श ततस्तस्या विवृतं सुमहन्मुखम् ।
कायमात्रं च मेधावी मर्माणि च महाकपिः ॥ 191 ॥
स तस्या विवृते वक्त्रे वज्रसंहननः कपिः ।
सङ्क्षिप्य मुहुरात्मानं निष्पपात महाबलः ॥ 192 ॥
आस्ये तस्या निमज्जन्तं ददृशुः सिद्धचारणाः ।
ग्रस्यमानं यथा चन्द्रं पूर्णं पर्वणि राहुणा ॥ 193 ॥
ततस्तस्या नखैस्तीक्ष्णैर्मर्माण्युत्कृत्य वानरः ।
उत्पपाताथ वेगेन मनः सम्पातविक्रमः ॥ 194 ॥
तां तु दृष्ट्वा च धृत्या च दाक्षिण्येन निपात्य च ।
स कपिप्रवरो वेगाद्ववृधे पुनरात्मवान् ॥ 195 ॥
हृतहृत्सा हनुमतापपात विधुराम्भसि ।
तां हतां वानरेणाशु पतितां वीक्ष्य सिंहिकाम् ॥ 196 ॥
भूतान्याकाशचारीणि तमूचुः प्लवगोत्तमम् ।
भीममद्य कृतं कर्म महत्सत्त्वं त्वया हतम् ॥ 197 ॥
साधयार्थमभिप्रेतमरिष्टं प्लवतां वर ।
यस्य त्वेतानि चत्वारि वानरेन्द्र यथा तव ॥ 198 ॥
धृतिर्दृष्टिर्मतिर्दाक्ष्यं सः कर्मसु न सीदति ।
स तैः सम्भावितः पूज्यः प्रतिपन्नप्रयोजनः ॥ 199 ॥
जगामाकाशमाविश्य पन्नगाशनवत्कपिः ।
प्राप्तभूयिष्ठपारस्तु सर्वतः प्रतिलोकयन् ॥ 200 ॥
योजनानां शतस्यान्ते वनराजिं ददर्श सः ।
ददर्श च पतन्नेव विविधद्रुमभूषितम् ॥ 201 ॥
द्वीपं शाखामृगश्रेष्ठो मलयोपवनानि च ।
सागरं सागरानूपं सागरानूपजान् द्रुमान् ॥ 202 ॥
सागरस्य च पत्नीनां मुख्यान्यपि विलोकयन् ।
स महामेघसङ्काशं समीक्ष्यात्मानमात्मवान् ॥ 203 ॥
निरुन्धन्तमिवाकाशं चकार मतिमान् मतिम् ।
कायवृद्धिं प्रवेगं च मम दृष्ट्वैव राक्षसाः ॥ 204 ॥
मयि कौतूहलं कुर्यरिति मेने महाकपिः ।
ततः शरीरं सङ्क्षिप्य तन्महीधरसन्निभम् ॥ 205 ॥
पुनः प्रकृतिमापेदे वीतमोह इवात्मवान् ।
तद्रूपमतिसङ्क्षिप्य हनुमान् प्रकृतौ स्थितः ॥ 206 ॥
त्रीन् क्रमानिव विक्रम्य बलिवीर्यहरो हरिः ।
स चारुनानाविधरूपधारी परं समासाद्य समुद्रतीरम् ।
परैरशक्यः प्रतिपन्नरूपः समीक्षितात्मा समवेक्षितार्धः ॥ 207 ॥
ततः स लम्बस्य गिरेः समृद्धे विचित्रकूटे निपपात कूटे ।
सकेतकोद्दालकनालिकेरे महाद्रिकूटप्रतिमो महात्मा ॥ 208 ॥
ततस्तु सम्प्राप्य समुद्रतीरं समीक्ष्य लङ्कां गिरिवर्यमूर्ध्नि ।
कपिस्तु तस्निन्निपपात पर्वते विधूय रूपं व्यथयन्मृगद्विजान् ॥ 209 ॥
स सागरं दानवपन्नगायुतं बलेन विक्रम्य महोर्मिमालिनम् ।
निपत्य तीरे च महोदधेस्तदा ददर्श लङ्काममरावतीमिव ॥ 210 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे प्रथमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
tato rāvaṇanītāyāḥ sītāyāḥ śatrukarśanaḥ |
iyeṣa padamanveṣṭuṃ cāraṇācarite pathi || 1 ||
duṣkaraṃ niṣpratidvandvaṃ cikīrṣan karma vānaraḥ |
samudagraśirogrīvo gavāmpatirivābabhau || 2 ||
atha vaiḍūryavarṇeṣu śādvaleṣu mahābalaḥ |
dhīraḥ salilakalpeṣu vicacāra yathāsukham || 3 ||
dvijān vitrāsayan dhīmānurasā pādapān haran |
mṛgāṃśca subahūnnighnan pravṛddha iva kesarī || 4 ||
nīlalohitamāñjiṣṭhapatravarṇaiḥ sitāsitaiḥ |
svabhāvavihitaiścitrairdhātubhiḥ samalaṅkṛtam || 5 ||
kāmarūpibhirāviṣṭamabhīkṣṇaṃ saparicchadaiḥ |
yakṣakinnaragandharvairdevakalpaiśca pannagaiḥ || 6 ||
sa tasya girivaryasya tale nāgavarāyute |
tiṣṭhan kapivarastatra hrade nāga ivābabhau || 7 ||
sa sūryāya mahendrāya pavanāya svayambhuve |
bhūtebhyaścāñjaliṃ kṛtvā cakāra gamane matim || 8 ||
añjaliṃ prāṅmukhaḥ kurvan pavanāyātmayonaye |
tato hi vavṛdhe gantuṃ dakṣiṇo dakṣiṇāṃ diśam || 9 ||
plavaṅgapravarairdṛṣṭaḥ plavane kṛtaniścayaḥ |
vavṛdhe rāmavṛddhyarthaṃ samudra iva parvasu || 10 ||
niṣpramāṇaśarīraḥ san lilaṅghayiṣurarṇavam |
bāhubhyāṃ pīḍayāmāsa caraṇābhyāṃ ca parvatam || 11 ||
sa cacālācalaścāpi muhūrtaṃ kapipīḍitaḥ |
tarūṇāṃ puṣpitāgrāṇāṃ sarvaṃ puṣpamaśātayat || 12 ||
tena pādapamuktena puṣpaugheṇa sugandhinā |
sarvataḥ saṃvṛtaḥ śailo babhau puṣpamayo yathā || 13 ||
tena cottamavīryeṇa pīḍyamānaḥ sa parvataḥ |
salilaṃ samprasusrāva madaṃ matta iva dvipaḥ || 14 ||
pīḍyamānastu balinā mahendrastena parvataḥ |
rītīrnirvartayāmāsa kāñcanāñjanarājatīḥ || 15 ||
mumoca ca śilāḥ śailo viśālāḥ samanaḥśilāḥ |
madhyamenārciṣā juṣṭā dhūmarājīrivānalaḥ || 16 ||
giriṇā pīḍyamānena pīḍyamānāni sarvataḥ |
guhāviṣṭāni bhūtāni vinedurvikṛtaiḥ svaraiḥ || 17 ||
sa mahāsattvasannādaḥ śailapīḍānimittajaḥ |
pṛthivīṃ pūrayāmāsa diśaścopavanāni ca || 18 ||
śirobhiḥ pṛthubhiḥ sarpā vyaktasvastikalakṣaṇaiḥ |
vamantaḥ pāvakaṃ ghoraṃ dadaṃśurdaśanaiḥ śilāḥ || 19 ||
tāstadā saviṣairdaṣṭāḥ kupitaistairmahāśilāḥ |
jajjvaluḥ pāvakoddīptā bibhiduśca sahasradhā || 20 ||
yāni cauṣadhajālāni tasmin jātāni parvate |
viṣaghnānyapi nāgānāṃ na śekuḥ śamituṃ viṣam || 21 ||
bhidyate'yaṃ girirbhūtairiti mattvā tapasvinaḥ |
trastā vidyādharāstasmādutpetuḥ strī gaṇaiḥ saha || 22 ||
pānabhūmigataṃ hitvā haimamāsavabhājanam |
pātrāṇi ca mahārhāṇi karakāṃśca hiraṇmayān || 23 ||
lehyānuccāvacān bhakṣyān māṃsāni vividhāni ca |
ārṣabhāṇi ca carmāṇi khaḍagāṃśca kanakatsarūn || 24 ||
kṛtakaṇṭhaguṇāḥ kṣībā raktamālyānulepanāḥ |
raktākṣāḥ puṣkarākṣāśca gaganaṃ pratipedire || 25 ||
hāranūpurakeyūrapārihāryadharāḥ striyaḥ |
vismitāḥ sasmitāstasthurākāśe ramaṇaiḥ saha || 26 ||
darśayanto mahāvidyāṃ vidyādharamaharṣayaḥ |
sahitāstasthurākāśe vīkṣāñcakruśca parvatam || 27 ||
śuśruvuśca tadā śabdamṛṣīṇāṃ bhāvitātmanām |
cāraṇānāṃ ca siddhānāṃ sthitānāṃ vimale'mbare || 28 ||
eṣa parvatasaṅkāśo hanumān mārutātmajaḥ |
titīrṣati mahāvegassamudraṃ makarālayam || 29 ||
rāmārthaṃ vānarārthaṃ ca cikīrṣan karma duṣkaram |
samudrasya paraṃ pāraṃ duṣprāpaṃ prāptumicchati || 30 ||
iti vidyādharāḥ śrutvā vacasteṣāṃ mahātmanām |
tamaprameyaṃ dadṛśuḥ parvate vānararṣabham || 31 ||
dudhuve ca sa romāṇi cakampe cācalopamaḥ |
nanāda sumahānādaṃ sumahāniva toyadaḥ || 32 ||
ānupūrvyeṇa vṛttaṃ ca lāṅgūlaṃ lomabhiścitam |
utpatiṣyan vicikṣepa pakṣirāja ivoragam || 33 ||
tasya lāṅgūlamāviddhamāttavegasya pṛṣṭhataḥ |
dadṛśe garuḍeneva hriyamāṇo mahoragaḥ || 34 ||
bāhū saṃstambhayāmāsa mahāparighasannibhau |
sasāda ca kapiḥ kaṭyāṃ caraṇau sañcukoca ca || 35 ||
saṃhṛtya ca bhujau śrīmāṃstathaiva ca śirodharām |
tejaḥ sattvaṃ tathā vīryamāviveśa sa vīryavān || 36 ||
mārgamālokayandūrādūrdhvaṃ praṇihitekṣaṇaḥ |
rurodha hṛdaye prāṇānākāśamavalokayan || 37 ||
padbhyāṃ dṛḍhamavasthānaṃ kṛtvā sa kapikuñjaraḥ |
nikuñcya karṇau hanumānutpatiṣyan mahābalaḥ |
vānarān vānaraśreṣṭha idaṃ vacanamabravīt || 38 ||
yathā rāghavanirmuktaḥ śaraḥ śvasanavikramaḥ |
gacchettadvadgamiṣyāmi laṅkāṃ rāvaṇapālitām || 39 ||
na hi drakṣyāmi yadi tāṃ laṅkāyāṃ janakātmajām |
anenaiva hi vegena gamiṣyāmi surālayam || 40 ||
yadi vā tridive sītāṃ na drakṣyāmyakṛtaśramaḥ |
baddhvā rākṣasarājānamānayiṣyāmi rāvaṇam || 41 ||
sarvathā kṛtakāryo'hameṣyāmi saha sītayā |
ānayiṣyāmi vā laṅkāṃ samutpāṭya sarāvaṇām || 42 ||
evamuktvā tu hanumānvānarānvānarottamaḥ || 43 ||
utpapātātha vegena vegavānavicārayan |
suparṇamiva cātmānaṃ mene sa kapikuñjaraḥ || 44 ||
samutpatati tasmiṃstu vegātte nagarohiṇaḥ |
saṃhṛtya viṭapān sarvān samutpetuḥ samantataḥ || 45 ||
sa mattakoyaṣṭimakān pādapān puṣpaśālinaḥ |
udvahannūruvegena jagāma vimale'mbare || 46 ||
ūruvegoddhatā vṛkṣā muhūrtaṃ kapimanvayuḥ |
prasthitaṃ dīrghamadhvānaṃ svabandhumiva bāndhavāḥ || 47 ||
tamūruvegonmathitāḥ sālāścānye nagottamāḥ |
anujagmurhanūmantaṃ sainyā iva mahīpatim || 48 ||
supuṣpitāgrairbahubhiḥ pādapairanvitaḥ kapiḥ |
hanumān parvatākāro babhūvādbhutadarśanaḥ || 49 ||
sāravanto'tha ye vṛkṣā nyamajjan lavaṇāmbhasi |
bhayādiva mahendrasya parvatā varuṇālaye || 50 ||
sa nānākusumaiḥ kīrṇaḥ kapiḥ sāṅkurakorakaiḥ |
śuśubhe meghasaṅkāśaḥ khadyotairiva parvataḥ || 51 ||
vimuktāstasya vegena muktvā puṣpāṇi te drumāḥ |
avaśīryanta salile nivṛttāḥ suhṛdo yathā || 52 ||
laghutvenopapannaṃ tadvicitraṃ sāgare'patat |
drumāṇāṃ vividhaṃ puṣpaṃ kapivāyusamīritam || 53 ||
tārācitamivākāśaṃ prababhau sa mahārṇavaḥ |
puṣpaugheṇānubaddhena nānāvarṇena vānaraḥ |
babhau megha ivākāśe vidyudgaṇa vibhūṣitaḥ || 54 ||
tasya vegasamādhūtaiḥ puṣpaistoyamadṛśyata || 55 ||
tārābhirabhirāmābhiruditābhirivāmbaram |
tasyāmbaragatau bāhū dadṛśāte prasāritau || 56 ||
parvatāgrādviniṣkrāntau pañcāsyāviva pannagau |
pibanniva babhau cāpi sormimālaṃ mahārṇavam || 57 ||
pipāsuriva cākāśaṃ dadṛśe sa mahākapiḥ |
tasya vidyutprabhākāre vāyumārgānusāriṇaḥ || 58 ||
nayane viprakāśete parvatasthāvivānalau |
piṅge piṅgākṣamukhyasya bṛhatī parimaṇḍale || 59 ||
cakṣuṣī samprākāśete candrasūryāvivoditau |
mukhaṃ nāsikayā tasya tāmrayā tāmramābabhau || 60 ||
sandhyayā samabhispṛṣṭaṃ yathā tatsūryamaṇḍalam |
lāṅgūlaṃ ca samāviddhaṃ plavamānasya śobhate || 61 ||
ambare vāyuputrasya śakradhvaja ivocchritam |
lāṅgūlacakreṇa mahān śukladaṃṣṭro'nilātmajaḥ || 62 ||
vyarocata mahāprājñaḥ pariveṣīva bhāskaraḥ |
sphigdeśenābhitāmreṇa rarāja sa mahākapiḥ || 63 ||
mahatā dāriteneva girirgairikadhātunā |
tasya vānarasiṃhasya plavamānasya sāgaram || 64 ||
kakṣāntaragato vāyurjīmūta iva garjati |
khe yathā nipatatyulkā hyuttarāntādviniḥsṛtā || 65 ||
dṛśyate sānubandhā ca tathā sa kapikuñjaraḥ |
patatpataṅgasaṅkāśo vyāyataḥ śuśubhe kapiḥ || 66 ||
pravṛddha iva mātaṅgaḥ kakṣyayā badhyamānayā |
upariṣṭāccharīreṇa chāyayā cāvagāḍhayā || 67 ||
sāgare mārutāviṣṭā naurivāsīttadā kapiḥ |
yaṃ yaṃ deśaṃ samudrasya jagāma sa mahākapiḥ |
sa sa tasyoruvegena sonmāda iva lakṣyate || 68 ||
sāgarasyormijālānāmurasā śailavarṣmaṇām |
abhighnaṃstu mahāvegaḥ pupluve sa mahākapiḥ || 69 ||
kapivātaśca balavān meghavātaśca niḥsṛtaḥ |
sāgaraṃ bhīmanirghoṣaṃ kampayāmāsaturbhṛśam || 70 ||
vikarṣannūrmijālāni bṛhanti lavaṇāmbhasi |
pupluve kapiśārdūlo vikiranniva rodasī || 71 ||
merumandarasaṅkāśānuddhatān sa mahārṇave |
atyakrāmanmahāvegastaraṅgān gaṇayanniva || 72 ||
tasya vegasamuddhūtaṃ jalaṃ sajaladaṃ tadā |
ambarasthaṃ vibabhrāja śāradābhramivātatam || 73 ||
timinakrajhaṣāḥ kūrmā dṛśyante vivṛtāstadā |
vastrāpakarṣaṇeneva śarīrāṇi śarīriṇām || 74 ||
plavamānaṃ samīkṣyātha bhujaṅgāḥ sāgarālayāḥ |
vyomni taṃ kapiśārdūlaṃ suparṇa iti menire || 75 ||
daśayojanavistīrṇā triṃśadyojanamāyatā |
chāyā vānarasiṃhasya jale cārutarābhavat || 76 ||
śvetābhraghanarājīva vāyuputrānugāminī |
tasya sā śuśubhe chāyā vitatā lavaṇāmbhasi || 77 ||
śuśubhe sa mahātejā mahākāyo mahākapiḥ |
vāyumārge nirālambe pakṣavāniva parvataḥ || 78 ||
yenāsau yāti balavān vegena kapikuñjaraḥ |
tena mārgeṇa sahasā droṇīkṛta ivārṇavaḥ || 79 ||
āpāte pakṣisaṅghānāṃ pakṣirāja iva vrajan |
hanumān meghajālāni prakarṣan māruto yathā || 80 ||
pāṇḍurāruṇavarṇāni nīlamāñjiṣṭhakāni ca |
kapinākṛṣyamāṇāni mahābhrāṇi cakāśire || 81 ||
praviśannabhrajālāni niṣpataṃśca punaḥ punaḥ |
pracchannaśca prakāśaśca candramā iva lakṣyate || 82 ||
plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā plavaṅgaṃ tvaritaṃ tadā |
vavarṣuḥ puṣpavarṣāṇi devagandharvadānavāḥ || 83 ||
tatāpa na hi taṃ sūryaḥ plavantaṃ vānarottamam |
siṣeve ca tadā vāyū rāmakāryārthasiddhaye || 84 ||
ṛṣayastuṣṭuvuścainaṃ plavamānaṃ vihāyasā |
jaguśca devagandharvāḥ praśaṃsanto mahaujasam || 85 ||
nāgāśca tuṣṭuvuryakṣā rakṣāṃsi vibudhāḥ khagāḥ |
prekṣya sarve kapivaraṃ sahasā vigataklamam || 86 ||
tasmin plavagaśārdūle plavamāne hanūmati |
ikṣvākukulamānārthī cintayāmāsa sāgaraḥ || 87 ||
sāhāyyaṃ vānarendrasya yadi nāhaṃ hanūmataḥ |
kariṣyāmi bhaviṣyāmi sarvavācyo vivakṣatām || 88 ||
ahamikṣvākunāthena sagareṇa vivardhitaḥ |
ikṣvākusacivaścāyaṃ nāvasīditumarhati || 89 ||
tathā mayā vidhātavyaṃ viśrameta yathā kapiḥ || 90 ||
śeṣaṃ ca mayi viśrāntaḥ sukhenātipatiṣyati |
iti kṛtvā matiṃ sādhvīṃsamudra śchannamambhasi || 91 ||
hiraṇyanābhaṃ mainākamuvāca girisattamam |
tvamihāsurasaṅghānāṃ pātālatalavāsinām || 92 ||
devarājñā giriśreṣṭha parighaḥ sanniveśitaḥ |
tvameṣāṃ jātavīryāṇāṃ punarevotpatiṣyatām || 93 ||
pātālasyāprameyasya dvāramāvṛtya tiṣṭhasi |
tiryagūrdhvamadhaścaiva śaktiste śaila vardhitum || 94 ||
tasmātsañcodayāmi tvāmuttiṣṭha girisattama |
sa eṣa kapiśārdūlastvāmuparyeti vīryavān || 95 ||
hanūmānrāmakāryārthaṃ bhīmakarmā khamāplutaḥ |
asya sāhyaṃ mayā kāryamikṣvākukulavartinaḥ || 96 ||
mama hīkṣvākavaḥ pūjyāḥ paraṃ pūjyatamāstava |
kuru sācivyamasmākaṃ na naḥ kāryamatikramet || 97 ||
kartavyamakṛtaṃ kāryaṃ satāṃ manyumudīrayet |
salilādūrdhvamuttiṣṭha tiṣṭhatveṣa kapistvayi || 98 ||
asmākamatithiścaiva pūjyaśca plavatāṃ varaḥ |
cāmīkaramahānābha devagandharvasevita || 99 ||
hanumāṃstvayi viśrāntastataḥ śeṣaṃ gamiṣyati |
kākutsthasyānṛśaṃsyaṃ ca maithilyāśca vivāsanam || 100 ||
śramaṃ ca plavagendrasya samīkṣyotthātumarhasi |
hiraṇyanābho maināko niśamya lavaṇāmbhasaḥ || 101 ||
utpapāta jalāttūrṇaṃ mahādrumalatāyutaḥ |
sa sāgarajalaṃ bhittvā babhūvābhyutthitastadā || 102 ||
yathā jaladharaṃ bhittvā dīptaraśmirdivākaraḥ |
sa mahātmā muhūrtena sarvataḥ salilāvṛtaḥ || 103 ||
darśayāmāsa śṛṅgāṇi sāgareṇa niyojitaḥ |
ādityodayasaṅkāśairālikhadbhirivāmbaram |
śātakumbhamayaiḥ śṛṅgaiḥ sakinnaramahoragaiḥ || 104 ||
taptajāmbūnadaiḥ śṛṅgaiḥ parvatasya samutthitaiḥ || 105 ||
ākāśaṃ śastrasaṅkāśamabhavatkāñcanaprabham |
jātarūpamayaiḥ śṛṅgairbhrājamānaiḥ svayamprabhaiḥ || 106 ||
ādityaśatasaṅkāśaḥ so'bhavadgirisattamaḥ |
tamutthitamasaṅgena hanumānagrataḥ sthitam || 107 ||
madhye lavaṇatoyasya vighno'yamiti niścitaḥ |
sa tamucchrratamatyarthaṃ mahāvego mahākapiḥ || 108 ||
urasā pātayāmāsa jīmūtamiva mārutaḥ |
sa tathā pātitastena kapinā parvatottamaḥ || 109 ||
buddhvā tasya kapervegaṃ jaharṣa ca nananda ca |
tamākāśagataṃ vīramākāśe samupasthitaḥ || 110 ||
prīto hṛṣṭamānā vākyamabravītparvataḥ kapim |
mānuṣaṃ dhārayan rūpamātmanaḥ śikhare sthitaḥ || 111 ||
duṣkaraṃ kṛtavānkarma tvamidaṃ vānarottama |
nipatya mama śṛṅgeṣu viśramasva yathāsukham || 112 ||
rāghavasya kule jātairudadhiḥ parivardhitaḥ |
sa tvāṃ rāmahite yuktaṃ pratyarcayati sāgaraḥ || 113 ||
kṛte ca pratikartavyameṣa dharmaḥ sanātanaḥ |
so'yaṃ tvatpratikārārthī tvattaḥ sammānamarhati || 114 ||
tvannimittamanenāhaṃ bahumānātpracoditaḥ |
tiṣṭha tvaṃ kapiśārdūla mayi viśramya gamyatām || 115 ||
tava sānuṣu viśrāntaḥ śeṣaṃ prakramatāmiti |
yojanānāṃ śataṃ cāpi kapireṣa samāplutaḥ || 116 ||
tadidaṃ gandhavatsvādu kandamūlaphalaṃ bahu |
tadāsvādya hariśreṣṭha viśrānto'nu gamiṣyasi || 117 ||
asmākamapi sambandhaḥ kapimukhya tvayāsti vai |
prakhyātastriṣu lokeṣu mahāguṇaparigrahaḥ || 118 ||
vegavantaḥ plavanto ye plavagā mārutātmaja |
teṣāṃ mukhyatamaṃ manye tvāmahaṃ kapikuñjara || 119 ||
atithiḥ kila pūjārhaḥ prākṛto'pi vijānatā |
dharmaṃ jijñāsamānena kiṃ punastvādṛśo mahān || 120 ||
tvaṃ hi devavariṣṭhasya mārutasya mahātmanaḥ |
putrastasyaiva vegena sadṛśaḥ kapikuñjara || 121 ||
pūjite tvayi dharmajña pūjāṃ prāpnoti mārutaḥ |
tasmāttvaṃ pūjanīyo me śṛṇu cāpyatra kāraṇam || 122 ||
pūrvaṃ kṛtayuge tāta parvatāḥ pakṣiṇo'bhavan |
te hi jagmurdiśaḥ sarvā garuḍānilaveginaḥ || 123 ||
tatasteṣu prayāteṣu devasaṅghāḥ maharṣibhiḥ |
bhūtāni ca bhayaṃ jagmusteṣāṃ patanaśaṅkayā || 124 ||
tataḥ kruddhaḥ sahasrākṣaḥ parvatānāṃ śatakratuḥ |
pakṣān ciccheda vajreṇa tatra tatra sahasraśaḥ || 125 ||
sa māmupāgataḥ kruddho vajramudyamya devarāṭ |
tato'haṃ sahasā kṣiptaḥ śvasanena mahātmanā || 126 ||
asminlavaṇatoye ca prakṣiptaḥ plavagottama |
guptapakṣasamagraśca tava pitrābhirakṣitaḥ || 127 ||
tato'haṃ mānayāmi tvāṃ mānyo hi mama mārutaḥ |
tvayā me hyeṣa sambandhaḥ kapimukhya mahāguṇaḥ || 128 ||
asminnevaṅgate kārye sāgarasya mamaiva ca |
prītiṃ prītamanāḥ kartuṃ tvamarhasi mahākape || 129 ||
śramaṃ mokṣaya pūjāṃ ca gṛhāṇa kapisattama |
prītiṃ ca bahumanyasva prīto'smi tava darśanāt || 130 ||
evamuktaḥ kapiśreṣṭhastaṃ nagottamamabravīt |
prīto'smi kṛtamātithyaṃ manyureṣo'panīyatām || 131 ||
tvarate kāryakālo me ahaścāpyativartate |
pratijñā ca mayā dattā na sthātavyamihāntare || 132 ||
ityuktvā pāṇinā śailamālabhya haripuṅgavaḥ |
jagāmākāśamāviśya vīryavān prahasanniva || 133 ||
sa parvatasamudrābhyāṃ bahumānādavekṣitaḥ |
pūjitaścopapannābhirāśīrbhiranilātmajaḥ || 134 ||
athordhvaṃ dūramutplutya hitvā śailamahārṇavau |
pituḥ panthānamāsthāya jagāma vimale'mbare || 135 ||
bhūyaścordhvaṃ gatiṃ prāpya giriṃ tamavalokayan |
vāyusūnurnirālambe jagāma vimale'mbare || 136 ||
tad dvitīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram |
praśaśaṃsuḥ surāḥ sarve siddhāśca paramarṣayaḥ || 137 ||
devatāścābhavan hṛṣṭāstatrasthāstasya karmaṇā |
kāñcanasya sunābhasya sahasrākṣaśca vāsavaḥ || 138 ||
uvāca vacanaṃ dhīmān paritoṣātsagadgadam |
sunābhaṃ parvataśreṣṭhaṃ svayameva śacīpatiḥ || 139 ||
hiraṇyanābha śailendra parituṣṭo'smi te bhṛśam |
abhayaṃ te prayacchāmi tiṣṭha saumya yathāsukham || 140 ||
sāhyaṃ kṛtaṃ te sumahadvikrāntasya hanūmataḥ |
kramato yojanaśataṃ nirbhayasya bhaye sati || 141 ||
rāmasyaiṣa hitāyaiva yāti dāśaratherhariḥ |
satkriyāṃ kurvatā tasya toṣito'smi dṛḍhaṃ tvayā || 142 ||
tataḥ praharṣamagamadvipulaṃ parvatottamaḥ |
devatānāṃ patiṃ dṛṣṭvā parituṣṭaṃ śatakratum || 143 ||
sa vai dattavaraḥ śailo babhūvāvasthitastadā |
hanumāṃśca muhūrtena vyaticakrāma sāgaram || 144 ||
tato devāḥ sagandharvāḥ siddhāśca paramarṣayaḥ |
abruvan sūryasaṅkāśāṃ surasāṃ nāgamātaram || 145 ||
ayaṃ vātātmajaḥ śrīmānplavate sāgaropari |
hanumānnāma tasya tvaṃ muhūrtaṃ vighnamācara || 146 ||
rākṣasaṃ rūpamāsthāya sughoraṃ parvatopamam |
daṃṣṭrākarālaṃ piṅgākṣaṃ vaktraṃ kṛtvā nabhaḥ samam || 147 ||
balamicchāmahe jñātuṃ bhūyaścāsya parākramam |
tvāṃ vijeṣyatyupāyena viṣādaṃ vā gamiṣyati || 148 ||
evamuktā tu sā devī daivatairabhisatkṛtā |
samudramadhye surasā bibhratī rākṣasaṃ vapuḥ || 149 ||
vikṛtaṃ ca virūpaṃ ca sarvasya ca bhayāvaham |
plavamānaṃ hanūmantamāvṛtyedamuvāca ha || 150 ||
mama bhakṣaḥ pradiṣṭastvamīśvarairvānararṣabha |
ahaṃ tvāṃ bhakṣayiṣyāmi praviśedaṃ mamānanam || 151 ||
evamuktaḥ surasayā prāñjalirvānararṣabhaḥ |
prahṛṣṭavadanaḥ śrīmānidaṃ vacanamabravīt || 152 ||
rāmo dāśarathirnāma praviṣṭo daṇḍakāvanam |
lakṣmaṇena saha bhrātrā vaidehyā cāpi bhāryayā || 153 ||
anyakāryaviṣaktasya baddhavairasya rākṣasaiḥ |
tasya sītā hṛtā bhāryā rāvaṇena yaśasvinī || 154 ||
tasyāḥ sakāśaṃ dūto'haṃ gamiṣye rāmaśāsanāt |
kartumarhasi rāmasya sāhyaṃ viṣayavāsini || 155 ||
athavā maithilīṃ dṛṣṭvā rāmaṃ cākliṣṭakāriṇam |
āgamiṣyāmi te vaktraṃ satyaṃ pratiśṛṇomi te || 156 ||
evamuktā hanumatā surasā kāmarūpiṇī |
abravīnnātivartenmāṃ kaścideṣa varo mama || 157 ||
taṃ prayāntaṃ samudvīkṣya surasā vākyamabravīt |
balaṃ jijñāsamānā vai nāgamātā hanūmataḥ || 158 ||
praviśya vadanaṃ me'dya gantavyaṃ vānarottama |
vara eṣa purā datto mama dhātreti satvarā || 159 ||
vyādāya vipulaṃ vaktraṃ sthitā sā māruteḥ puraḥ |
evamuktaḥ surasayā kruddho vānarapuṅgavaḥ || 160 ||
abravītkuru vai vaktraṃ yena māṃ viṣahiṣyase |
ityuktvā surasāṃ kruddho dhaśayojanamāyatā || 161 ||
daśayojanavistāro babhūva hanumāṃstadā |
taṃ dṛṣṭvā meghasaṅkāśaṃ daśayojanamāyatam || 162 ||
cakāra surasā cāsyaṃ viṃśadyojanamāyatam |
hanumāṃstu tataḥ kruddhastriṃśadyojanamāyataḥ || 163 ||
cakāra surasā vaktraṃ catvāriṃśattathocchritam |
babhūva hanumāvanīraḥ pañcāśadyojanocchritaḥ || 164 ||
cakāra surasā vaktraṃ ṣaṣṭiyojanamāyatam |
tathaiva hanumāvanīraḥ saptatīyojanocchritaḥ || 165 ||
cakāra surasā vaktramaśītīyojanāyatam |
hanumānacalaprakhyo navatīyojanocchritaḥ || 166 ||
cakāra surasā vaktraṃ śatayojanamāyataṃ tava sānuṣu viśrāntaḥ śeṣaṃ prakramatāmiti |
taddṛṣṭvā vyāditaṃ tvāsyaṃ vāyuputraḥ subuddhimān |
dīrghajihvaṃ surasayā sughoraṃ narakopamam || 167 ||
susaṅkṣipyātmanaḥ kāyaṃ babhūvāṅguṣṭhamātrakaḥ |
so'bhipatyāśu tadvaktraṃ niṣpatya ca mahābalaḥ |
antarikṣe sthitaḥ śrīmānidaṃ vacanamabravīt || 168 ||
praviṣṭo'smi hi te vaktraṃ dākṣāyaṇi namo'stu te |
gamiṣye yatra vaidehī satyaṃ cāsīdvarastava || 169 ||
taṃ dṛṣṭvā vadanānmuktaṃ candraṃ rāhumukhādiva |
abravītsurasā devī svena rūpeṇa vānaram || 170 ||
arthasiddhyai hariśreṣṭha gaccha saumya yathāsukham |
samānayasva vaidehīṃ rāghaveṇa mahātmanā || 171 ||
tattṛtīyaṃ hanumato dṛṣṭvā karma suduṣkaram |
sādhu sādhviti bhūtāni praśaśaṃsustadā harim || 172 ||
sa sāgaramanādhṛṣyamabhyetya varuṇālayam |
jagāmākāśamāviśya vegena garuḍopamaḥ || 173 ||
sevite vāridhārābhiḥ patagaiśca niṣevite |
carite kaiśikācāryairairāvataniṣevite || 174 ||
siṃhakuñjaraśārdūlapatagoragavāhanaiḥ |
vimānaiḥ sampatadbhiśca vimalaiḥ samalaṅkṛte || 175 ||
vajrāśanisamāghātaiḥ pāvakairupaśobhite |
kṛtapuṇyairmahābhāgaiḥ svargajidbhiralaṅkṛte || 176 ||
vahatā havyamatyardhaṃ sevite citrabhānunā |
grahanakṣatracandrārkatārāgaṇa vibhūṣite || 177 ||
maharṣigaṇagandharvanāgayakṣasamākule |
vivikte vimale viśve viśvāvasuniṣevite || 178 ||
devarājagajākrānte candrasūryapathe śive |
vitāne jīvalokasya vitate brahmanirmite || 179 ||
bahuśaḥ sevite vīrairvidyādharagaṇairvaraiḥ |
jagāma vāyumārge tu garutmāniva mārutiḥ || 180 ||
pradṛśyamānaḥ sarvatraḥ hanumānmārutātmajaḥ |
bheje'mbaraṃ nirālambaṃ lambapakṣa ivādrirāṭ || 181 ||
plavamānaṃ tu taṃ dṛṣṭvā siṃhikā nāma rākṣasī |
manasā cintayāmāsa pravṛddhā kāmarūpiṇī || 182 ||
adya dīrghasya kālasya bhaviṣyāmyahamāśitā |
idaṃ hi me mahatsattvaṃ cirasya vaśamāgatam || 183 ||
iti sañcintya manasā chāyāmasya samākṣipat |
chāyāyāṃ gṛhyamāṇāyāṃ cintayāmāsa vānaraḥ || 184 ||
samākṣipto'smi sahasā paṅgūkṛtaparākramaḥ |
pratilomena vātena mahānauriva sāgare || 185 ||
tiryagūrdhvamadhaścaiva vīkṣamāṇastataḥ kapiḥ |
dadarśa sa mahatsattvamutthitaṃ lavaṇāmbhasi || 186 ||
taddhṛṣṭvā cintayāmāsa mārutirvikṛtānanam |
kapirājena kathitaṃ sattvamadbhutadarśanam || 187 ||
chāyāgrāhi mahāvīryaṃ tadidaṃ nātra saṃśayaḥ |
sa tāṃ buddhvārthatattvena siṃhikāṃ matimānkapiḥ || 188 ||
vyavardhata mahākāyaḥ prāvṛṣīva valāhakaḥ |
tasya sā kāyamudvīkṣya vardhamānaṃ mahākapeḥ || 189 ||
vaktraṃ prasārayāmāsa pātālāntarasannibham |
ghanarājīva garjantī vānaraṃ samabhidravat || 190 ||
sa dadarśa tatastasyā vivṛtaṃ sumahanmukham |
kāyamātraṃ ca medhāvī marmāṇi ca mahākapiḥ || 191 ||
sa tasyā vivṛte vaktre vajrasaṃhananaḥ kapiḥ |
saṅkṣipya muhurātmānaṃ niṣpapāta mahābalaḥ || 192 ||
āsye tasyā nimajjantaṃ dadṛśuḥ siddhacāraṇāḥ |
grasyamānaṃ yathā candraṃ pūrṇaṃ parvaṇi rāhuṇā || 193 ||
tatastasyā nakhaistīkṣṇairmarmāṇyutkṛtya vānaraḥ |
utpapātātha vegena manaḥ sampātavikramaḥ || 194 ||
tāṃ tu dṛṣṭvā ca dhṛtyā ca dākṣiṇyena nipātya ca |
sa kapipravaro vegādvavṛdhe punarātmavān || 195 ||
hṛtahṛtsā hanumatāpapāta vidhurāmbhasi |
tāṃ hatāṃ vānareṇāśu patitāṃ vīkṣya siṃhikām || 196 ||
bhūtānyākāśacārīṇi tamūcuḥ plavagottamam |
bhīmamadya kṛtaṃ karma mahatsattvaṃ tvayā hatam || 197 ||
sādhayārthamabhipretamariṣṭaṃ plavatāṃ vara |
yasya tvetāni catvāri vānarendra yathā tava || 198 ||
dhṛtirdṛṣṭirmatirdākṣyaṃ saḥ karmasu na sīdati |
sa taiḥ sambhāvitaḥ pūjyaḥ pratipannaprayojanaḥ || 199 ||
jagāmākāśamāviśya pannagāśanavatkapiḥ |
prāptabhūyiṣṭhapārastu sarvataḥ pratilokayan || 200 ||
yojanānāṃ śatasyānte vanarājiṃ dadarśa saḥ |
dadarśa ca patanneva vividhadrumabhūṣitam || 201 ||
dvīpaṃ śākhāmṛgaśreṣṭho malayopavanāni ca |
sāgaraṃ sāgarānūpaṃ sāgarānūpajān drumān || 202 ||
sāgarasya ca patnīnāṃ mukhyānyapi vilokayan |
sa mahāmeghasaṅkāśaṃ samīkṣyātmānamātmavān || 203 ||
nirundhantamivākāśaṃ cakāra matimān matim |
kāyavṛddhiṃ pravegaṃ ca mama dṛṣṭvaiva rākṣasāḥ || 204 ||
mayi kautūhalaṃ kuryariti mene mahākapiḥ |
tataḥ śarīraṃ saṅkṣipya tanmahīdharasannibham || 205 ||
punaḥ prakṛtimāpede vītamoha ivātmavān |
tadrūpamatisaṅkṣipya hanumān prakṛtau sthitaḥ || 206 ||
trīn kramāniva vikramya balivīryaharo hariḥ |
sa cārunānāvidharūpadhārī paraṃ samāsādya samudratīram |
parairaśakyaḥ pratipannarūpaḥ samīkṣitātmā samavekṣitārdhaḥ || 207 ||
tataḥ sa lambasya gireḥ samṛddhe vicitrakūṭe nipapāta kūṭe |
saketakoddālakanālikere mahādrikūṭapratimo mahātmā || 208 ||
tatastu samprāpya samudratīraṃ samīkṣya laṅkāṃ girivaryamūrdhni |
kapistu tasninnipapāta parvate vidhūya rūpaṃ vyathayanmṛgadvijān || 209 ||
sa sāgaraṃ dānavapannagāyutaṃ balena vikramya mahormimālinam |
nipatya tīre ca mahodadhestadā dadarśa laṅkāmamarāvatīmiva || 210 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe prathamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.