𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌸𑌹𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌨𑌶𑍋𑌕𑌃 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥 𑌸𑍍𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌨 𑌶𑍋𑌕𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑍇𑌨 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑌾 𑌯𑍁𑌜𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌯𑌦𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌧𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥 ॥ 2 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌠𑍇𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌵𑍋 𑌬𑌾𑌷𑍍𑌪𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌣𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌾𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌮 𑌶𑌕𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑌿𑌤𑍁𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌨𑌿𑌯𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌿𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑌾𑌧𑌨𑌮𑍍 ।
𑌨𑌿𑌯𑌤𑌿𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑍇𑌷𑍍𑌵𑌿𑌹 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌨 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌕𑌸𑍍𑌯𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌿𑌨𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑍇 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌮𑌤𑍍𑌯𑍇𑌤𑌿 𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌹𑍀𑌯𑌤𑍇 ।
𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌂 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌨 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌦𑌤𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ॥ 6 ॥
𑌨 𑌕𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌨 𑌹𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌨 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌨 𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌿𑌸𑌮𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍋 𑌵𑌶𑌃 ॥ 7 ॥
𑌕𑌿𑌂 𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌲𑌪𑌰𑍀𑌣𑌾𑌮𑍋 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌵𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌾𑌧𑍁 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌤𑌾 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌥𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌾𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌾𑌲𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 8 ॥
𑌇𑌤𑌸𑍍𑌸𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑌿𑌂 𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌗𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌫𑌲𑌮𑍍 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌕𑌾𑌮 𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑍈𑌃 𑌪𑌵𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 9 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌸𑌂𑌯𑍋𑌗𑌾𑌜𑍍𑌜𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾 ॥ 10 ॥
𑌏𑌷𑌾 𑌵𑍈 𑌨𑌿𑌯𑌤𑌿𑌶𑍍𑌶𑍇𑌷𑍍𑌠𑌾 𑌯𑌾𑌂 𑌗𑌤𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌃 ।
𑌤𑌦𑌲𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌤𑌾𑌪𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌵𑌚𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌵𑍀𑌰𑌹𑌾 ।
𑌅𑌵𑌦𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌚𑍇𑌤𑌸𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑍋 𑌦𑌹𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 13 ॥
𑌸𑌮𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯 𑌕𑌾𑌷𑍍𑌠𑌾𑌨𑌿 𑌶𑍁𑌷𑍍𑌕𑌾𑌨𑌿 𑌚 𑌬𑌹𑍂𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾𑌦𑍀𑌨𑌿 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ॥ 14 ॥
𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌾𑌸𑌯 𑌚𑍈𑌨𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌦𑍀𑌨𑌚𑍇𑌤𑌸𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾 𑌭𑍂𑌰𑍍𑌬𑌾𑌲𑌿𑌶𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌧𑍀𑌨𑌮𑌿𑌦𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍 ॥ 15 ॥
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑌯𑍇𑌨𑍍𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌘𑍃𑌤𑌂 𑌤𑍈𑌲𑌮𑌥𑍋 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌚𑍍𑌚𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌾𑌰 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑌾𑌯𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍 ।
𑌤𑍍𑌵𑌰𑌾 𑌗𑍁𑌣𑌵𑌤𑍀 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌕𑌾𑌲𑍇 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸𑌜𑍍𑌜𑍀𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾𑌶𑍍𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌵𑌾𑌹𑌨𑍋𑌚𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑌾 𑌬𑌲𑌿𑌨𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌤𑌸𑍗 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃𑌸𑌮𑍀𑌪𑌸𑍍𑌥𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌵𑍀𑌰𑌹𑌾 ॥ 19 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌚𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ॥ 20 ॥
𑌆𑌦𑌾𑌯 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌸𑍍𑌸 𑌤𑍁 𑌪𑌰𑍍𑌯𑌾𑌪𑌤𑌤𑍍𑌪𑍁𑌨𑌃 ।
𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌰𑍁𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍂𑌰𑍈𑌰𑍁𑌦𑍍𑌵𑌹𑌨𑍋𑌚𑌿𑌤𑍈𑌃 ॥ 21 ॥
𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑌨𑌯𑍁𑌤𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑍋𑌪𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮𑌭𑌿𑌰𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌕𑌰𑍍𑌮𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌆𑌚𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑌤𑍍𑌤𑍀𑌭𑌿 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌨𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌂 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌮𑌿𑌵 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌜𑌾𑌲𑌵𑌾𑌤𑌾𑌯𑌨𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌸𑍁𑌨𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑍁𑌕𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ।
𑌦𑌾𑌰𑍁𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌕𑍋𑌪𑍇𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌰𑍁𑌕𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌿𑌷𑍍𑌕𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌵𑌰𑌾𑌭𑌰𑌣𑌹𑌾𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑍋𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌹𑌾𑌗𑌹𑌨𑌸𑌞𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 25 ॥
𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑍗𑌘𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑌭𑌿𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌮𑌾𑌲𑌾𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚 ।
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌭𑌿𑌰𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌾𑌭𑌿𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌈𑌦𑍃𑌶𑍀𑌂 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌨𑍀𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌲𑍀 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌧𑍀𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌮𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌶𑍍𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌆𑌰𑍋𑌪𑌯𑌤 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌨𑌙𑍍𑌗𑌦𑍇𑌨 𑌸𑌹𑍈𑌵 𑌤𑍁 ॥ 28 ॥
𑌆𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌂 𑌗𑌤𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌅𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑍈𑌰𑍍𑌮𑌾𑌲𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌯𑌤𑍍𑌤𑌦𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌔𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌦𑍈𑌹𑌿𑌕𑌮𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌤𑌾𑌮𑌨𑍁𑌰𑍂𑌪𑌤𑌃 ॥ 30 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌾𑌣𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌤𑍍𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌿 𑌬𑌹𑍂𑌨𑍍𑌯𑌪𑌿 ।
𑌅𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾 𑌸𑌮𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌮𑍃𑌦𑍍𑌦𑌿𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌾 𑌹𑌿 𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌯𑌾𑌦𑍃𑌶𑌾𑌃 ।
𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑍈𑌰𑌿𑌹 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾 𑌭𑌰𑍍𑌤𑍃𑌸𑌤𑍍𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌤𑌾𑌦𑍃𑌶𑌂 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌿𑌪𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍗𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌦𑍈𑌹𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌾𑌽𑌶𑍁 𑌤𑌾𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌯𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 33 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌯𑍁𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾 𑌹𑌤𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌾𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌯𑍋𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌶𑌾𑌨𑍁𑌗𑌾𑌃 ॥ 34 ॥
𑌚𑍁𑌕𑍍𑌰𑍁𑌶𑍁 𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰 𑌵𑍀𑌰𑍇𑌤𑌿 𑌭𑍂𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌯𑌃 ।
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ।
𑌅𑌨𑍁𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌹𑌿 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌃 ॥ 35 ॥
𑌤𑌾𑌸𑌾𑌂 𑌰𑍁𑌦𑌿𑌤𑌶𑌬𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 ।
𑌵𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌗𑌿𑌰𑌯𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑍋𑌶𑌨𑍍𑌤𑍀𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 36 ॥
𑌪𑍁𑌲𑌿𑌨𑍇 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌨𑌦𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌤𑍇 𑌜𑌲𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑍇 ॥ 37 ॥
𑌚𑌿𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍁𑌸𑍍𑌸𑍁𑌬𑌹𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌵𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌾𑌚𑍍𑌛𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌹𑌨𑍋𑌚𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌰𑍇𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌶𑍋𑌕𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 38 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌪𑌤𑌿𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌶𑌿𑌬𑌿𑌕𑌾𑌤𑌲𑌶𑌾𑌯𑌿𑌨𑌮𑍍 ॥ 39 ॥
𑌆𑌰𑍋𑌪𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌕𑍇 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌲𑌲𑌾𑌪 𑌸𑍁𑌦𑍁𑌃𑌖𑌿𑌤𑌾 ।
𑌹𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌹𑌾 𑌨𑌾𑌥 𑌮𑌮 𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲 ॥ 40 ॥
𑌹𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍍𑌹 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍋 𑌹𑌾 𑌮𑌮 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌯 𑌮𑌾𑌮𑍍 ।
𑌜𑌨𑌂 𑌨 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌸𑍀𑌮𑌂 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾𑌚𑍍𑌛𑍋𑌕𑌾𑌭𑌿𑌪𑍀𑌡𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌮𑌿𑌵 𑌤𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌤𑌾𑌸𑍋𑌰𑌪𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌦 𑌆𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑍍𑌕𑌸𑌮𑌵𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌜𑍀𑌵𑌤𑍋 𑌯𑌥𑌾 ॥ 42 ॥
𑌏𑌷 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌷𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌨𑌰 ।
𑌯𑍇𑌨 𑌸𑍍𑌮 𑌵𑌿𑌧𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌾 𑌏𑌕𑍇𑌷𑍁𑌣𑌾 𑌵𑌨𑍇 ॥ 43 ॥
𑌇𑌮𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌵 𑌰𑌾𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌯𑍋𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌸𑍍𑌸𑌦𑌾 ।
𑌪𑌾𑌦𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑍃𑌷𑍍𑌟 𑌮𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌮𑌾𑌗𑌤𑌾𑌃 𑌕𑌿𑌂 𑌨 𑌬𑍁𑌧𑍍𑌯𑌸𑍇 ॥ 44 ॥
𑌤𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌨𑌨𑍁 𑌨𑌾𑌮𑍈𑌤𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌾𑌃 ।
𑌇𑌦𑌾𑌨𑍀𑌂 𑌨𑍇𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇 𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌮𑍍 ॥ 45 ॥
𑌏𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌸𑌚𑌿𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌾𑌰𑌪𑍍𑌰𑌭𑍃𑌤𑌯𑌸𑍍𑌤𑌵 ।
𑌪𑍁𑌰𑌵𑌾𑌸𑍀 𑌜𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑌤𑍇𑌽𑌨𑌘 ॥ 46 ॥
𑌵𑌿𑌸𑌰𑍍𑌜𑌯𑍈𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾𑌨𑍍𑌯𑌥𑍋𑌚𑌿𑌤𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌮𑌦𑌨𑍋𑌤𑍍𑌕𑌟𑌾𑌃 ॥ 47 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌲𑌪𑌤𑍀𑌂 𑌤𑌾𑌰𑌾𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌶𑍋𑌕𑌪𑌰𑌿𑌪𑍍𑌲𑍁𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌉𑌤𑍍𑌥𑌾𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮 𑌤𑌦𑌾 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍍𑌯𑌶𑍍𑌶𑍋𑌕𑌕𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 48 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌮𑍍𑌮𑌙𑍍𑌗𑌦𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌰𑍁𑌦𑌨𑍍 ।
𑌚𑌿𑌤𑌾𑌮𑌾𑌰𑍋𑌪𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌶𑍋𑌕𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌹𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 49 ॥
𑌤𑌤𑍋𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌵𑌦𑍍𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍋𑌽𑌪𑌸𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌕𑌾𑌰 𑌹 ।
𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑌧𑍍𑌵𑌾𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌕𑍁𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 50 ॥
𑌸𑌂𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌂 𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌧𑌿𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ।
𑌆𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍁𑌦𑌕𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌦𑍀𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌜𑌲𑌾𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌾𑌮𑍍 ॥ 51 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌹𑍍𑌯𑌙𑍍𑌗𑌦𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 ।
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑌾𑌰𑌾𑌸𑌹𑌿𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌿𑌷𑌿𑌚𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑍇 𑌜𑌲𑌮𑍍 ॥ 52 ॥
𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍇𑌣𑍇𑌵 𑌦𑍀𑌨𑍇𑌨 𑌦𑍀𑌨𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌨𑌶𑍋𑌕𑌃 𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑍍𑌯𑌕𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍 ॥ 53 ॥
𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌲𑌿𑌨𑌮𑌗𑍍𑌰𑍍𑌯𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌵𑌰𑍇𑌷𑍁𑌣𑌾 𑌹𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌾𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑌮𑍗𑌜𑌸𑌂 𑌤𑌦𑌾 𑌸𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌮𑌮𑍁𑌪𑍇𑌯𑌿𑌵𑌾𑌨𑍍𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 54 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sugrīvaṃ caiva tārāṃ ca sāṅgadaṃ sahalakṣmaṇaḥ |
samānaśokaḥ kākutstha ssāntvayannidamabravīt || 1 ||
na śokaparitāpena śreyasā yujyate mṛtaḥ |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ tatsamādhātumarhatha || 2 ||
lokavṛttamanuṣṭheyaṃ kṛtaṃ vo bāṣpamokṣaṇam |
na kālāduttaraṃ kiñcitkarma śakyamupāsitum || 3 ||
niyatiḥ kāraṇaṃ loke niyatiḥ karmasādhanam |
niyatissarvabhūtānāṃ niyogeṣviha kāraṇam || 4 ||
na kartā kasyacitkaścinniyoge cāpineśvaraḥ |
svabhāve vartate lokastasya kālaḥ parāyaṇam || 5 ||
na kālaḥ kālamatyeti na kālaḥ parihīyate |
svabhāvaṃ ca samāsādya na kaścidativartate || 6 ||
na kālasyāsti bandhutvaṃ na heturna parākramaḥ |
na mitrajñātisambandhaḥ kāraṇaṃ nātmano vaśaḥ || 7 ||
kiṃ tu kālaparīṇāmo draṣṭavyassādhu paśyatā |
dharmaścārthaśca kāmaśca kālakramasamāhitāḥ || 8 ||
itassvāṃ prakṛtiṃ vālī gataḥprāptaḥ kriyāphalam |
dharmārthakāma saṃyogaiḥ pavitraṃ plavageśvaraḥ || 9 ||
svadharmasya ca saṃyogājjitastena mahātmanā |
svargaḥ parigṛhītaśca prāṇānaparirakṣatā || 10 ||
eṣā vai niyatiśśeṣṭhā yāṃ gato hariyūthapaḥ |
tadalaṃ paritāpena prāptakālamupāsyatām || 11 ||
vacanānte tu rāmasya lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
avadatpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ gatacetasam || 12 ||
kuru tvamasya sugrīva pretakāryamanantaram |
tārāṅgadābhyāṃ sahito vālino dahanaṃ prati || 13 ||
samājñāpaya kāṣṭhāni śuṣkāni ca bahūni ca |
candanādīni divyāni vālisaṃskārakāraṇāt || 14 ||
samāśvāsaya cainaṃ tvamaṅgadaṃ dīnacetasam |
mā bhūrbāliśabuddhistvaṃ tvadadhīnamidaṃ puram || 15 ||
aṅgadastvānayenmālyaṃ vastrāṇi vividhāni ca |
ghṛtaṃ tailamatho gandhānyaccātra samanantaram || 16 ||
tvaṃ tāra śibikāṃ śīghramādāyāgaccha sambhramāt |
tvarā guṇavatī yuktā hyasminkāle viśeṣataḥ || 17 ||
sajjībhavantu plavagāśśibikāvāhanocitāḥ |
samarthā balinaścaiva nirhariṣyanti vālinam || 18 ||
evamuktvā tu sugrīvaṃ sumitrānandavardhanaḥ |
tasau bhrātṛsamīpastho lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 19 ||
lakṣmaṇasya vacaśśrutvā tārassambhrāntamānasaḥ |
praviveśa guhāṃ śīghraṃ śibikāsaktamānasaḥ || 20 ||
ādāya śibikāṃ tārassa tu paryāpatatpunaḥ |
vānarairuhyamānāṃ tāṃ śūrairudvahanocitaiḥ || 21 ||
divyāṃ bhadrāsanayutāṃ śibikāṃ syandanopamām |
pakṣikarmabhirācitrāṃ drumakarmavibhūṣitām || 22 ||
ācitāṃ citrapattībhi ssuniviṣṭāṃ samantataḥ |
vimānamiva siddhānāṃ jālavātāyanānvitām || 23 ||
suniyuktāṃ viśālāṃ ca sukṛtāṃ viśvakarmaṇā |
dāruparvatakopetāṃ cārukarmapariṣkṛtām || 24 ||
varābharaṇahāraiśca citramālyopaśobhitām |
guhāgahanasañchannāṃ raktacandanabhūṣitām || 25 ||
puṣpaughaissamabhicchannāṃ padmamālābhireva ca |
taruṇādityavarṇābhirbhrājamānābhirāvṛtām || 26 ||
īdṛśīṃ śibikāṃ dṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt |
kṣipraṃ vinīyatāṃ vālī pretakāryaṃ vidhīyatām || 27 ||
tato vālinamudyamya sugrīvaśśibikāṃ tadā |
āropayata vikrośannaṅgadena sahaiva tu || 28 ||
āropya śibikāṃ caiva vālinaṃ gatajīvitam |
alaṅkāraiśca vividhairmālyairvastraiśca bhūṣitam || 29 ||
ājñāpayattadā rājā sugrīva plavageśvaraḥ |
aurdhvadaihikamāryasya kriyatāmanurūpataḥ || 30 ||
viśrāṇayanto ratnāni vividhāni bahūnyapi |
agrataḥ plavagā yāntu śibikā samanantaram || 31 ||
rājñāmṛddiviśeṣā hi dṛśyante bhuvi yādṛśāḥ |
tādṛśairiha kurvantu vānarā bhartṛsatkriyām || 32 ||
tādṛśaṃ vālinaḥ kṣipraṃ prākurvannaurdhvadaihikam |
aṅgadaṃ parigṛhyā'śu tāraprabhṛtayastadā || 33 ||
krośantaḥ prayayussarve vānarā hatabāndhavāḥ |
tataḥ praṇihitāḥ sarvā vānaryosya vaśānugāḥ || 34 ||
cukruśu rvīra vīreti bhūyaḥ krośanti tāḥ strīyaḥ |
tārāprabhṛtayassarvā vānaryo hariyūthapāḥ |
anujagmurhi bhartāraṃ krośantyaḥ karuṇasvanāḥ || 35 ||
tāsāṃ ruditaśabdena vānarīṇāṃ vanāntare |
vanāni girayaścaiva vikrośantīva sarvataḥ || 36 ||
puline girinadyāstu vivikte jalasaṃvṛte || 37 ||
citāṃ cakrussubahavo vānarāśśokakarśitāḥ |
avaropya tatasskandhācchibikāṃ vāhanocitāḥ |
tasthurekāntamāśritya sarve śokasamanvitāḥ || 38 ||
tatastārā patiṃ dṛṣṭvā śibikātalaśāyinam || 39 ||
āropyāṅke śirastasya vilalāpa suduḥkhitā |
hā vānara mahārāja hā nātha mama vatsala || 40 ||
hā mahārha mahābāho hā mama priya paśya mām |
janaṃ na paśyasīmaṃ tvaṃ kasmācchokābhipīḍitam || 41 ||
prahṛṣṭamiva te vaktraṃ gatāsorapi mānada āstārkasamavarṇaṃ ca lakṣyate jīvato yathā || 42 ||
eṣa tvāṃ rāmarūpeṇa kālaḥ karṣati vānara |
yena sma vidhavāssarvāḥ kṛtā ekeṣuṇā vane || 43 ||
imāstāstava rājendra vānaryovallabhāssadā |
pādairvikṛṣṭa madhvānamāgatāḥ kiṃ na budhyase || 44 ||
taveṣṭā nanu nāmaitā bhāryāścandranibhānanāḥ |
idānīṃ nekṣase kastātsugrīvaṃ plavageśvaram || 45 ||
ete hi sacivā rājaṃ stāraprabhṛtayastava |
puravāsī janaścāyaṃ parivāryāsate'nagha || 46 ||
visarjayaitān plavagānyathocitamarindama |
tataḥ krīḍāmahe sarvā vaneṣu madanotkaṭāḥ || 47 ||
evaṃ vilapatīṃ tārāṃ patiśokapariplutām |
utthāpayanti sma tadā vānaryaśśokakarśitāḥ || 48 ||
sugrīveṇa tatassārdhammaṅgadaḥ pitaraṃ rudan |
citāmāropayāmāsa śokenābhihatendriyaḥ || 49 ||
tato'gniṃ vidhivaddattvā so'pasavyaṃ cakāra ha |
pitaraṃ dīrghamadhvānaṃ prasthitaṃ vyākulendriyaḥ || 50 ||
saṃskṛtya vālinaṃ te tu vidhipūrvaṃ plavaṅgamāḥ |
ājagmurudakaṃ kartuṃ nadīṃ śubhajalāṃ śivām || 51 ||
tataste sahitāstatra hyaṅgadaṃ sthāpya cāgrataḥ |
sugrīvatārāsahitāssiṣicurvāline jalam || 52 ||
sugrīveṇeva dīnena dīno bhūtvā mahābalaḥ |
samānaśokaḥ kākutsthaḥ pretakāryāṇyakārayat || 53 ||
tatastu taṃ vālinamagryapauruṣaṃ prakāśamikṣvākuvareṣuṇā hatam |
pradīpya dīptāgnisamaujasaṃ tadā salakṣmaṇaṃ rāmamupeyivānhariḥ || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चविंशस्सर्गः ।
सुग्रीवं चैव तारां च साङ्गदं सहलक्ष्मणः ।
समानशोकः काकुत्स्थ स्सान्त्वयन्निदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
न शोकपरितापेन श्रेयसा युज्यते मृतः ।
यदत्रानन्तरं कार्यं तत्समाधातुमर्हथ ॥ 2 ॥
लोकवृत्तमनुष्ठेयं कृतं वो बाष्पमोक्षणम् ।
न कालादुत्तरं किञ्चित्कर्म शक्यमुपासितुम् ॥ 3 ॥
नियतिः कारणं लोके नियतिः कर्मसाधनम् ।
नियतिस्सर्वभूतानां नियोगेष्विह कारणम् ॥ 4 ॥
न कर्ता कस्यचित्कश्चिन्नियोगे चापिनेश्वरः ।
स्वभावे वर्तते लोकस्तस्य कालः परायणम् ॥ 5 ॥
न कालः कालमत्येति न कालः परिहीयते ।
स्वभावं च समासाद्य न कश्चिदतिवर्तते ॥ 6 ॥
न कालस्यास्ति बन्धुत्वं न हेतुर्न पराक्रमः ।
न मित्रज्ञातिसम्बन्धः कारणं नात्मनो वशः ॥ 7 ॥
किं तु कालपरीणामो द्रष्टव्यस्साधु पश्यता ।
धर्मश्चार्थश्च कामश्च कालक्रमसमाहिताः ॥ 8 ॥
इतस्स्वां प्रकृतिं वाली गतःप्राप्तः क्रियाफलम् ।
धर्मार्थकाम संयोगैः पवित्रं प्लवगेश्वरः ॥ 9 ॥
स्वधर्मस्य च संयोगाज्जितस्तेन महात्मना ।
स्वर्गः परिगृहीतश्च प्राणानपरिरक्षता ॥ 10 ॥
एषा वै नियतिश्शेष्ठा यां गतो हरियूथपः ।
तदलं परितापेन प्राप्तकालमुपास्यताम् ॥ 11 ॥
वचनान्ते तु रामस्य लक्ष्मणः परवीरहा ।
अवदत्प्रश्रितं वाक्यं सुग्रीवं गतचेतसम् ॥ 12 ॥
कुरु त्वमस्य सुग्रीव प्रेतकार्यमनन्तरम् ।
ताराङ्गदाभ्यां सहितो वालिनो दहनं प्रति ॥ 13 ॥
समाज्ञापय काष्ठानि शुष्कानि च बहूनि च ।
चन्दनादीनि दिव्यानि वालिसंस्कारकारणात् ॥ 14 ॥
समाश्वासय चैनं त्वमङ्गदं दीनचेतसम् ।
मा भूर्बालिशबुद्धिस्त्वं त्वदधीनमिदं पुरम् ॥ 15 ॥
अङ्गदस्त्वानयेन्माल्यं वस्त्राणि विविधानि च ।
घृतं तैलमथो गन्धान्यच्चात्र समनन्तरम् ॥ 16 ॥
त्वं तार शिबिकां शीघ्रमादायागच्छ सम्भ्रमात् ।
त्वरा गुणवती युक्ता ह्यस्मिन्काले विशेषतः ॥ 17 ॥
सज्जीभवन्तु प्लवगाश्शिबिकावाहनोचिताः ।
समर्था बलिनश्चैव निर्हरिष्यन्ति वालिनम् ॥ 18 ॥
एवमुक्त्वा तु सुग्रीवं सुमित्रानन्दवर्धनः ।
तसौ भ्रातृसमीपस्थो लक्ष्मणः परवीरहा ॥ 19 ॥
लक्ष्मणस्य वचश्श्रुत्वा तारस्सम्भ्रान्तमानसः ।
प्रविवेश गुहां शीघ्रं शिबिकासक्तमानसः ॥ 20 ॥
आदाय शिबिकां तारस्स तु पर्यापतत्पुनः ।
वानरैरुह्यमानां तां शूरैरुद्वहनोचितैः ॥ 21 ॥
दिव्यां भद्रासनयुतां शिबिकां स्यन्दनोपमाम् ।
पक्षिकर्मभिराचित्रां द्रुमकर्मविभूषिताम् ॥ 22 ॥
आचितां चित्रपत्तीभि स्सुनिविष्टां समन्ततः ।
विमानमिव सिद्धानां जालवातायनान्विताम् ॥ 23 ॥
सुनियुक्तां विशालां च सुकृतां विश्वकर्मणा ।
दारुपर्वतकोपेतां चारुकर्मपरिष्कृताम् ॥ 24 ॥
वराभरणहारैश्च चित्रमाल्योपशोभिताम् ।
गुहागहनसञ्छन्नां रक्तचन्दनभूषिताम् ॥ 25 ॥
पुष्पौघैस्समभिच्छन्नां पद्ममालाभिरेव च ।
तरुणादित्यवर्णाभिर्भ्राजमानाभिरावृताम् ॥ 26 ॥
ईदृशीं शिबिकां दृष्ट्वा रामो लक्ष्मणमब्रवीत् ।
क्षिप्रं विनीयतां वाली प्रेतकार्यं विधीयताम् ॥ 27 ॥
ततो वालिनमुद्यम्य सुग्रीवश्शिबिकां तदा ।
आरोपयत विक्रोशन्नङ्गदेन सहैव तु ॥ 28 ॥
आरोप्य शिबिकां चैव वालिनं गतजीवितम् ।
अलङ्कारैश्च विविधैर्माल्यैर्वस्त्रैश्च भूषितम् ॥ 29 ॥
आज्ञापयत्तदा राजा सुग्रीव प्लवगेश्वरः ।
और्ध्वदैहिकमार्यस्य क्रियतामनुरूपतः ॥ 30 ॥
विश्राणयन्तो रत्नानि विविधानि बहून्यपि ।
अग्रतः प्लवगा यान्तु शिबिका समनन्तरम् ॥ 31 ॥
राज्ञामृद्दिविशेषा हि दृश्यन्ते भुवि यादृशाः ।
तादृशैरिह कुर्वन्तु वानरा भर्तृसत्क्रियाम् ॥ 32 ॥
तादृशं वालिनः क्षिप्रं प्राकुर्वन्नौर्ध्वदैहिकम् ।
अङ्गदं परिगृह्याऽशु तारप्रभृतयस्तदा ॥ 33 ॥
क्रोशन्तः प्रययुस्सर्वे वानरा हतबान्धवाः ।
ततः प्रणिहिताः सर्वा वानर्योस्य वशानुगाः ॥ 34 ॥
चुक्रुशु र्वीर वीरेति भूयः क्रोशन्ति ताः स्त्रीयः ।
ताराप्रभृतयस्सर्वा वानर्यो हरियूथपाः ।
अनुजग्मुर्हि भर्तारं क्रोशन्त्यः करुणस्वनाः ॥ 35 ॥
तासां रुदितशब्देन वानरीणां वनान्तरे ।
वनानि गिरयश्चैव विक्रोशन्तीव सर्वतः ॥ 36 ॥
पुलिने गिरिनद्यास्तु विविक्ते जलसंवृते ॥ 37 ॥
चितां चक्रुस्सुबहवो वानराश्शोककर्शिताः ।
अवरोप्य ततस्स्कन्धाच्छिबिकां वाहनोचिताः ।
तस्थुरेकान्तमाश्रित्य सर्वे शोकसमन्विताः ॥ 38 ॥
ततस्तारा पतिं दृष्ट्वा शिबिकातलशायिनम् ॥ 39 ॥
आरोप्याङ्के शिरस्तस्य विललाप सुदुःखिता ।
हा वानर महाराज हा नाथ मम वत्सल ॥ 40 ॥
हा महार्ह महाबाहो हा मम प्रिय पश्य माम् ।
जनं न पश्यसीमं त्वं कस्माच्छोकाभिपीडितम् ॥ 41 ॥
प्रहृष्टमिव ते वक्त्रं गतासोरपि मानद आस्तार्कसमवर्णं च लक्ष्यते जीवतो यथा ॥ 42 ॥
एष त्वां रामरूपेण कालः कर्षति वानर ।
येन स्म विधवास्सर्वाः कृता एकेषुणा वने ॥ 43 ॥
इमास्तास्तव राजेन्द्र वानर्योवल्लभास्सदा ।
पादैर्विकृष्ट मध्वानमागताः किं न बुध्यसे ॥ 44 ॥
तवेष्टा ननु नामैता भार्याश्चन्द्रनिभाननाः ।
इदानीं नेक्षसे कस्तात्सुग्रीवं प्लवगेश्वरम् ॥ 45 ॥
एते हि सचिवा राजं स्तारप्रभृतयस्तव ।
पुरवासी जनश्चायं परिवार्यासतेऽनघ ॥ 46 ॥
विसर्जयैतान् प्लवगान्यथोचितमरिन्दम ।
ततः क्रीडामहे सर्वा वनेषु मदनोत्कटाः ॥ 47 ॥
एवं विलपतीं तारां पतिशोकपरिप्लुताम् ।
उत्थापयन्ति स्म तदा वानर्यश्शोककर्शिताः ॥ 48 ॥
सुग्रीवेण ततस्सार्धम्मङ्गदः पितरं रुदन् ।
चितामारोपयामास शोकेनाभिहतेन्द्रियः ॥ 49 ॥
ततोऽग्निं विधिवद्दत्त्वा सोऽपसव्यं चकार ह ।
पितरं दीर्घमध्वानं प्रस्थितं व्याकुलेन्द्रियः ॥ 50 ॥
संस्कृत्य वालिनं ते तु विधिपूर्वं प्लवङ्गमाः ।
आजग्मुरुदकं कर्तुं नदीं शुभजलां शिवाम् ॥ 51 ॥
ततस्ते सहितास्तत्र ह्यङ्गदं स्थाप्य चाग्रतः ।
सुग्रीवतारासहितास्सिषिचुर्वालिने जलम् ॥ 52 ॥
सुग्रीवेणेव दीनेन दीनो भूत्वा महाबलः ।
समानशोकः काकुत्स्थः प्रेतकार्याण्यकारयत् ॥ 53 ॥
ततस्तु तं वालिनमग्र्यपौरुषं प्रकाशमिक्ष्वाकुवरेषुणा हतम् ।
प्रदीप्य दीप्ताग्निसमौजसं तदा सलक्ष्मणं राममुपेयिवान्हरिः ॥ 54 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcaviṃśassargaḥ |
sugrīvaṃ caiva tārāṃ ca sāṅgadaṃ sahalakṣmaṇaḥ |
samānaśokaḥ kākutstha ssāntvayannidamabravīt || 1 ||
na śokaparitāpena śreyasā yujyate mṛtaḥ |
yadatrānantaraṃ kāryaṃ tatsamādhātumarhatha || 2 ||
lokavṛttamanuṣṭheyaṃ kṛtaṃ vo bāṣpamokṣaṇam |
na kālāduttaraṃ kiñcitkarma śakyamupāsitum || 3 ||
niyatiḥ kāraṇaṃ loke niyatiḥ karmasādhanam |
niyatissarvabhūtānāṃ niyogeṣviha kāraṇam || 4 ||
na kartā kasyacitkaścinniyoge cāpineśvaraḥ |
svabhāve vartate lokastasya kālaḥ parāyaṇam || 5 ||
na kālaḥ kālamatyeti na kālaḥ parihīyate |
svabhāvaṃ ca samāsādya na kaścidativartate || 6 ||
na kālasyāsti bandhutvaṃ na heturna parākramaḥ |
na mitrajñātisambandhaḥ kāraṇaṃ nātmano vaśaḥ || 7 ||
kiṃ tu kālaparīṇāmo draṣṭavyassādhu paśyatā |
dharmaścārthaśca kāmaśca kālakramasamāhitāḥ || 8 ||
itassvāṃ prakṛtiṃ vālī gataḥprāptaḥ kriyāphalam |
dharmārthakāma saṃyogaiḥ pavitraṃ plavageśvaraḥ || 9 ||
svadharmasya ca saṃyogājjitastena mahātmanā |
svargaḥ parigṛhītaśca prāṇānaparirakṣatā || 10 ||
eṣā vai niyatiśśeṣṭhā yāṃ gato hariyūthapaḥ |
tadalaṃ paritāpena prāptakālamupāsyatām || 11 ||
vacanānte tu rāmasya lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
avadatpraśritaṃ vākyaṃ sugrīvaṃ gatacetasam || 12 ||
kuru tvamasya sugrīva pretakāryamanantaram |
tārāṅgadābhyāṃ sahito vālino dahanaṃ prati || 13 ||
samājñāpaya kāṣṭhāni śuṣkāni ca bahūni ca |
candanādīni divyāni vālisaṃskārakāraṇāt || 14 ||
samāśvāsaya cainaṃ tvamaṅgadaṃ dīnacetasam |
mā bhūrbāliśabuddhistvaṃ tvadadhīnamidaṃ puram || 15 ||
aṅgadastvānayenmālyaṃ vastrāṇi vividhāni ca |
ghṛtaṃ tailamatho gandhānyaccātra samanantaram || 16 ||
tvaṃ tāra śibikāṃ śīghramādāyāgaccha sambhramāt |
tvarā guṇavatī yuktā hyasminkāle viśeṣataḥ || 17 ||
sajjībhavantu plavagāśśibikāvāhanocitāḥ |
samarthā balinaścaiva nirhariṣyanti vālinam || 18 ||
evamuktvā tu sugrīvaṃ sumitrānandavardhanaḥ |
tasau bhrātṛsamīpastho lakṣmaṇaḥ paravīrahā || 19 ||
lakṣmaṇasya vacaśśrutvā tārassambhrāntamānasaḥ |
praviveśa guhāṃ śīghraṃ śibikāsaktamānasaḥ || 20 ||
ādāya śibikāṃ tārassa tu paryāpatatpunaḥ |
vānarairuhyamānāṃ tāṃ śūrairudvahanocitaiḥ || 21 ||
divyāṃ bhadrāsanayutāṃ śibikāṃ syandanopamām |
pakṣikarmabhirācitrāṃ drumakarmavibhūṣitām || 22 ||
ācitāṃ citrapattībhi ssuniviṣṭāṃ samantataḥ |
vimānamiva siddhānāṃ jālavātāyanānvitām || 23 ||
suniyuktāṃ viśālāṃ ca sukṛtāṃ viśvakarmaṇā |
dāruparvatakopetāṃ cārukarmapariṣkṛtām || 24 ||
varābharaṇahāraiśca citramālyopaśobhitām |
guhāgahanasañchannāṃ raktacandanabhūṣitām || 25 ||
puṣpaughaissamabhicchannāṃ padmamālābhireva ca |
taruṇādityavarṇābhirbhrājamānābhirāvṛtām || 26 ||
īdṛśīṃ śibikāṃ dṛṣṭvā rāmo lakṣmaṇamabravīt |
kṣipraṃ vinīyatāṃ vālī pretakāryaṃ vidhīyatām || 27 ||
tato vālinamudyamya sugrīvaśśibikāṃ tadā |
āropayata vikrośannaṅgadena sahaiva tu || 28 ||
āropya śibikāṃ caiva vālinaṃ gatajīvitam |
alaṅkāraiśca vividhairmālyairvastraiśca bhūṣitam || 29 ||
ājñāpayattadā rājā sugrīva plavageśvaraḥ |
aurdhvadaihikamāryasya kriyatāmanurūpataḥ || 30 ||
viśrāṇayanto ratnāni vividhāni bahūnyapi |
agrataḥ plavagā yāntu śibikā samanantaram || 31 ||
rājñāmṛddiviśeṣā hi dṛśyante bhuvi yādṛśāḥ |
tādṛśairiha kurvantu vānarā bhartṛsatkriyām || 32 ||
tādṛśaṃ vālinaḥ kṣipraṃ prākurvannaurdhvadaihikam |
aṅgadaṃ parigṛhyā'śu tāraprabhṛtayastadā || 33 ||
krośantaḥ prayayussarve vānarā hatabāndhavāḥ |
tataḥ praṇihitāḥ sarvā vānaryosya vaśānugāḥ || 34 ||
cukruśu rvīra vīreti bhūyaḥ krośanti tāḥ strīyaḥ |
tārāprabhṛtayassarvā vānaryo hariyūthapāḥ |
anujagmurhi bhartāraṃ krośantyaḥ karuṇasvanāḥ || 35 ||
tāsāṃ ruditaśabdena vānarīṇāṃ vanāntare |
vanāni girayaścaiva vikrośantīva sarvataḥ || 36 ||
puline girinadyāstu vivikte jalasaṃvṛte || 37 ||
citāṃ cakrussubahavo vānarāśśokakarśitāḥ |
avaropya tatasskandhācchibikāṃ vāhanocitāḥ |
tasthurekāntamāśritya sarve śokasamanvitāḥ || 38 ||
tatastārā patiṃ dṛṣṭvā śibikātalaśāyinam || 39 ||
āropyāṅke śirastasya vilalāpa suduḥkhitā |
hā vānara mahārāja hā nātha mama vatsala || 40 ||
hā mahārha mahābāho hā mama priya paśya mām |
janaṃ na paśyasīmaṃ tvaṃ kasmācchokābhipīḍitam || 41 ||
prahṛṣṭamiva te vaktraṃ gatāsorapi mānada āstārkasamavarṇaṃ ca lakṣyate jīvato yathā || 42 ||
eṣa tvāṃ rāmarūpeṇa kālaḥ karṣati vānara |
yena sma vidhavāssarvāḥ kṛtā ekeṣuṇā vane || 43 ||
imāstāstava rājendra vānaryovallabhāssadā |
pādairvikṛṣṭa madhvānamāgatāḥ kiṃ na budhyase || 44 ||
taveṣṭā nanu nāmaitā bhāryāścandranibhānanāḥ |
idānīṃ nekṣase kastātsugrīvaṃ plavageśvaram || 45 ||
ete hi sacivā rājaṃ stāraprabhṛtayastava |
puravāsī janaścāyaṃ parivāryāsate'nagha || 46 ||
visarjayaitān plavagānyathocitamarindama |
tataḥ krīḍāmahe sarvā vaneṣu madanotkaṭāḥ || 47 ||
evaṃ vilapatīṃ tārāṃ patiśokapariplutām |
utthāpayanti sma tadā vānaryaśśokakarśitāḥ || 48 ||
sugrīveṇa tatassārdhammaṅgadaḥ pitaraṃ rudan |
citāmāropayāmāsa śokenābhihatendriyaḥ || 49 ||
tato'gniṃ vidhivaddattvā so'pasavyaṃ cakāra ha |
pitaraṃ dīrghamadhvānaṃ prasthitaṃ vyākulendriyaḥ || 50 ||
saṃskṛtya vālinaṃ te tu vidhipūrvaṃ plavaṅgamāḥ |
ājagmurudakaṃ kartuṃ nadīṃ śubhajalāṃ śivām || 51 ||
tataste sahitāstatra hyaṅgadaṃ sthāpya cāgrataḥ |
sugrīvatārāsahitāssiṣicurvāline jalam || 52 ||
sugrīveṇeva dīnena dīno bhūtvā mahābalaḥ |
samānaśokaḥ kākutsthaḥ pretakāryāṇyakārayat || 53 ||
tatastu taṃ vālinamagryapauruṣaṃ prakāśamikṣvākuvareṣuṇā hatam |
pradīpya dīptāgnisamaujasaṃ tadā salakṣmaṇaṃ rāmamupeyivānhariḥ || 54 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.