𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
. 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌗𑍁𑌣𑍈𑌰𑌾𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌶𑍍𑌚𑍇𑌙𑍍𑌗𑌿𑌤𑌜𑍍𑌞𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌰𑌤𑌾𑌃 ॥ 1 ॥
𑌅𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌬𑌭𑍂𑌵𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌃 ।
𑌶𑍁𑌚𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌨𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌜𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑌃 ॥ 2 ॥
𑌧𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌸𑌾𑌧𑌕𑌃 ।
𑌅𑌶𑍋𑌕𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌲𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍍𑌚𑌾𑌷𑍍𑌟𑌮𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 3 ॥
𑌋𑌤𑍍𑌵𑌿𑌜𑍗 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌵𑌭𑌿𑌮𑌤𑍗 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌽𑌽𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍃𑌷𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑍗 ।
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾𑌪𑌰𑍇 ॥ 4 ॥
𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌵𑌿𑌨𑍀𑌤𑌾 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾 𑌨𑌿𑌯𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌶𑍍𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾 𑌦𑍃𑌢𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌿𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌚𑌨𑌕𑌾𑌰𑌿𑌣𑌃 ।
𑌤𑍇𑌜𑌃 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌯𑌶𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌿𑌭𑌾𑌷𑌿𑌣𑌃 ॥ 6 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌾𑌤𑍍𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌥𑌹𑍇𑌤𑍋𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌨 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑍁𑌰𑌨𑍃𑌤𑌂 𑌵𑌚𑌃 ।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌪𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌾 ।
𑌕𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌚𑌾𑌰𑍇𑌣𑌾𑌪𑌿 𑌚𑌿𑌕𑍀𑌰𑍍𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌕𑍁𑌶𑌲𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌹𑌾𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌸𑍗𑌹𑍃𑌦𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌰𑍀𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌕𑌾𑌲𑌂 𑌤𑍁 𑌤𑍇 𑌦𑌣𑍍𑌡𑌂 𑌧𑌾𑌰𑌯𑍇𑌯𑍁𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑍇𑌷𑍍𑌵𑌪𑌿 ॥ 8 ॥
𑌕𑍋𑌶𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌹𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌬𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌪𑌰𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑍇 ।
𑌅𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌂 𑌨 𑌵𑌿𑌹𑌿𑌂𑌸𑍍𑌯𑍁𑌰𑌦𑍂𑌷𑌕𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌵𑍀𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌯𑌤𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌮𑌨𑍁𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌶𑍁𑌚𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌷𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌕𑍍𑌷𑌤𑍍𑌰𑌮𑌹𑌿𑌂𑌸𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍋𑌶𑌂 𑌸𑌮𑌪𑍂𑌰𑌯𑌨𑍍 ।
𑌸𑍁𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌦𑌣𑍍𑌡𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌲𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌶𑍁𑌚𑍀𑌨𑌾𑌮𑍇𑌕𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍇 𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌾 𑌮𑍃𑌷𑌾𑌵𑌾𑌦𑍀 𑌨𑌰𑌃 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌕𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌪𑌰𑌦𑌾𑌰𑌰𑌤𑍋 𑌨𑌰𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵𑌾𑌸𑍀𑌦𑍍𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌵𑌰𑌂 𑌚 𑌤𑌤𑍍 ॥ 13 ॥
𑌸𑍁𑌵𑌾𑌸𑌸𑌸𑍍𑌸𑍁𑌵𑍇𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑍁𑌶𑍀𑌲𑌿𑌨𑌃 ।
𑌹𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌚 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌜𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑍋 𑌨𑌯𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑌾 ॥ 14 ॥
𑌗𑍁𑌰𑍋𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑌗𑍃𑌹𑍀𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌵𑌿𑌦𑍇𑌶𑍇𑌷𑍍𑌵𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌾𑌤𑍍 ॥ 15 ॥
𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌮𑍍𑌪𑌦𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑌂𑌵𑌰𑌣𑍇 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌶𑍍𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌣𑌾𑌸𑍍𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌾𑌸𑍁 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌷𑍁 ।
𑌨𑍀𑌤𑌿𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍍𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑌃 ॥ 17 ॥
𑌈𑌦𑍃𑌶𑍈𑌸𑍍𑌤𑍈𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋𑌽𑌨𑌘𑌃 ।
𑌉𑌪𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌗𑍁𑌣𑍋𑌪𑍇𑌤𑍈𑌰𑌨𑍍𑌵𑌶𑌾𑌸𑌦𑍍𑌵𑌸𑍁𑌨𑍍𑌧𑌰𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌅𑌵𑍇𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌣𑌶𑍍𑌚𑌾𑌰𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾 𑌧𑌰𑍍𑌮𑍇𑌣 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌲𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌪𑌰𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌯𑌨𑍍 ॥ 19 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌷𑍁 𑌲𑍋𑌕𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌗𑌰𑌃 ।
𑌸 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌶𑍍𑌶𑌶𑌾𑌸 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌮𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌗𑌚𑍍𑌛𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑌿𑌷𑍍𑌟𑌂 𑌵𑌾 𑌤𑍁𑌲𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌤𑌸𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌹𑌤𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑌃 ॥ 21 ॥
𑌸 𑌶𑌶𑌾𑌸 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌦𑌿𑌵𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯𑌥𑌾 ।
𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌨𑌿𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍈 𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑍋𑌽𑌨𑍁𑌰𑌕𑍍𑌤𑍈𑌃 𑌕𑍁𑌶𑌲𑍈𑌸𑍍𑌸𑌮𑌰𑍍𑌥𑍈𑌃 ।
𑌸 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌿𑌵𑍋 𑌦𑍀𑌪𑍍𑌤𑌿𑌮𑌵𑌾𑌪 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋𑌮𑌯𑍈𑌰𑍍𑌗𑍋𑌭𑌿𑌰𑌿𑌵𑍋𑌦𑌿𑌤𑍋𑌽𑌰𑍍𑌕𑌃 ॥ 22 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
. tasyāmātyā guṇairāsannikṣvākostu mahātmanaḥ |
mantrajñāśceṅgitajñāśca nityaṃ priyahite ratāḥ || 1 ||
aṣṭau babhūvurvīrasya tasyāmātyā yaśasvinaḥ |
śucayaścānuraktāśca rājakṛtyeṣu nityaśaḥ || 2 ||
dhṛṣṭirjayanto vijayassiddhārtho hyarthasādhakaḥ |
aśoko mantrapālaśca sumantraścāṣṭamo'bhavat || 3 ||
ṛtvijau dvāvabhimatau tasyā''stāmṛṣisattamau |
vasiṣṭho vāmadevaśca mantriṇaśca tathāpare || 4 ||
vidyāvinītā hrīmantaḥ kuśalā niyatendriyāḥ |
śrīmantaśca mahātmānaśśāstrajñā dṛḍhavikramāḥ || 5 ||
kīrtimantaḥ praṇihitāḥ yathāvacanakāriṇaḥ |
tejaḥ kṣamāyaśaḥprāptā smitapūrvābhibhāṣiṇaḥ || 6 ||
krodhātkāmārthahetorvā na brūyuranṛtaṃ vacaḥ |
teṣāmaviditaṃ kiñcitsveṣu nāsti pareṣu vā |
kriyamāṇaṃ kṛtaṃ vāpi cāreṇāpi cikīrṣitam || 7 ||
kuśalā vyavahāreṣu sauhṛdeṣu parīkṣitāḥ |
prāptakālaṃ tu te daṇḍaṃ dhārayeyussuteṣvapi || 8 ||
kośasaṅgrahaṇe yuktā balasya ca parigrahe |
ahitaṃ cāpi puruṣaṃ na vihiṃsyuradūṣakam || 9 ||
vīrāśca niyatotsāhā rājaśāstramanuṣṭhitāḥ |
śucīnāṃ rakṣitāraśca nityaṃ viṣayavāsinām || 10 ||
brahma kṣatramahiṃsantaste kośaṃ samapūrayan |
sutīkṣṇadaṇḍāssamprekṣya puruṣasya balābalam || 11 ||
śucīnāmekabuddhīnāṃ sarveṣāṃ samprajānatām |
nāsītpure vā rāṣṭre vā mṛṣāvādī naraḥ kvacit || 12 ||
kaścinna duṣṭastatrāsītparadārarato naraḥ |
praśāntaṃ sarvamevāsīdrāṣṭraṃ puravaraṃ ca tat || 13 ||
suvāsasassuveṣāśca te ca sarve suśīlinaḥ |
hitārthaṃ ca narendrasya jāgrato nayacakṣuṣā || 14 ||
gurorguṇagṛhītāśca prakhyātāśca parākrame |
videśeṣvapi vijñātāssarvato buddhiniścayāt || 15 ||
sandhivigrahatattvajñāḥ prakṛtyā sampadānvitāḥ || 16 ||
mantrasaṃvaraṇe śaktāśślakṣṇāssūkṣmāsu buddhiṣu |
nītiśāstraviśeṣajñāssatataṃ priyavādinaḥ || 17 ||
īdṛśaistairamātyaistu rājā daśaratho'naghaḥ |
upapanno guṇopetairanvaśāsadvasundharām || 18 ||
avekṣamāṇaścāreṇa prajā dharmeṇa rañjayan |
prajānāṃ pālanaṃ kurvannadharmānparivarjayan || 19 ||
viśrutastriṣu lokeṣu vadānyassatyasaṅgaraḥ |
sa tatra puruṣavyāghraśśaśāsa pṛthivīmimām || 20 ||
nādhyagacchadviśiṣṭaṃ vā tulyaṃ vā śatrumātmanaḥ |
mitravānnatasāmantaḥ pratāpahatakaṇṭakaḥ || 21 ||
sa śaśāsa jagadrājā divaṃ devapatiryathā |
tairmantribhirmantrahite niyuktai rvṛto'nuraktaiḥ kuśalaissamarthaiḥ |
sa pārthivo dīptimavāpa yukta stejomayairgobhirivodito'rkaḥ || 22 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्तमस्सर्गः ।
. तस्यामात्या गुणैरासन्निक्ष्वाकोस्तु महात्मनः ।
मन्त्रज्ञाश्चेङ्गितज्ञाश्च नित्यं प्रियहिते रताः ॥ 1 ॥
अष्टौ बभूवुर्वीरस्य तस्यामात्या यशस्विनः ।
शुचयश्चानुरक्ताश्च राजकृत्येषु नित्यशः ॥ 2 ॥
धृष्टिर्जयन्तो विजयस्सिद्धार्थो ह्यर्थसाधकः ।
अशोको मन्त्रपालश्च सुमन्त्रश्चाष्टमोऽभवत् ॥ 3 ॥
ऋत्विजौ द्वावभिमतौ तस्याऽऽस्तामृषिसत्तमौ ।
वसिष्ठो वामदेवश्च मन्त्रिणश्च तथापरे ॥ 4 ॥
विद्याविनीता ह्रीमन्तः कुशला नियतेन्द्रियाः ।
श्रीमन्तश्च महात्मानश्शास्त्रज्ञा दृढविक्रमाः ॥ 5 ॥
कीर्तिमन्तः प्रणिहिताः यथावचनकारिणः ।
तेजः क्षमायशःप्राप्ता स्मितपूर्वाभिभाषिणः ॥ 6 ॥
क्रोधात्कामार्थहेतोर्वा न ब्रूयुरनृतं वचः ।
तेषामविदितं किञ्चित्स्वेषु नास्ति परेषु वा ।
क्रियमाणं कृतं वापि चारेणापि चिकीर्षितम् ॥ 7 ॥
कुशला व्यवहारेषु सौहृदेषु परीक्षिताः ।
प्राप्तकालं तु ते दण्डं धारयेयुस्सुतेष्वपि ॥ 8 ॥
कोशसङ्ग्रहणे युक्ता बलस्य च परिग्रहे ।
अहितं चापि पुरुषं न विहिंस्युरदूषकम् ॥ 9 ॥
वीराश्च नियतोत्साहा राजशास्त्रमनुष्ठिताः ।
शुचीनां रक्षितारश्च नित्यं विषयवासिनाम् ॥ 10 ॥
ब्रह्म क्षत्रमहिंसन्तस्ते कोशं समपूरयन् ।
सुतीक्ष्णदण्डास्सम्प्रेक्ष्य पुरुषस्य बलाबलम् ॥ 11 ॥
शुचीनामेकबुद्धीनां सर्वेषां सम्प्रजानताम् ।
नासीत्पुरे वा राष्ट्रे वा मृषावादी नरः क्वचित् ॥ 12 ॥
कश्चिन्न दुष्टस्तत्रासीत्परदाररतो नरः ।
प्रशान्तं सर्वमेवासीद्राष्ट्रं पुरवरं च तत् ॥ 13 ॥
सुवाससस्सुवेषाश्च ते च सर्वे सुशीलिनः ।
हितार्थं च नरेन्द्रस्य जाग्रतो नयचक्षुषा ॥ 14 ॥
गुरोर्गुणगृहीताश्च प्रख्याताश्च पराक्रमे ।
विदेशेष्वपि विज्ञातास्सर्वतो बुद्धिनिश्चयात् ॥ 15 ॥
सन्धिविग्रहतत्त्वज्ञाः प्रकृत्या सम्पदान्विताः ॥ 16 ॥
मन्त्रसंवरणे शक्ताश्श्लक्ष्णास्सूक्ष्मासु बुद्धिषु ।
नीतिशास्त्रविशेषज्ञास्सततं प्रियवादिनः ॥ 17 ॥
ईदृशैस्तैरमात्यैस्तु राजा दशरथोऽनघः ।
उपपन्नो गुणोपेतैरन्वशासद्वसुन्धराम् ॥ 18 ॥
अवेक्षमाणश्चारेण प्रजा धर्मेण रञ्जयन् ।
प्रजानां पालनं कुर्वन्नधर्मान्परिवर्जयन् ॥ 19 ॥
विश्रुतस्त्रिषु लोकेषु वदान्यस्सत्यसङ्गरः ।
स तत्र पुरुषव्याघ्रश्शशास पृथिवीमिमाम् ॥ 20 ॥
नाध्यगच्छद्विशिष्टं वा तुल्यं वा शत्रुमात्मनः ।
मित्रवान्नतसामन्तः प्रतापहतकण्टकः ॥ 21 ॥
स शशास जगद्राजा दिवं देवपतिर्यथा ।
तैर्मन्त्रिभिर्मन्त्रहिते नियुक्तै र्वृतोऽनुरक्तैः कुशलैस्समर्थैः ।
स पार्थिवो दीप्तिमवाप युक्त स्तेजोमयैर्गोभिरिवोदितोऽर्कः ॥ 22 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्तमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptamassargaḥ |
. tasyāmātyā guṇairāsannikṣvākostu mahātmanaḥ |
mantrajñāśceṅgitajñāśca nityaṃ priyahite ratāḥ || 1 ||
aṣṭau babhūvurvīrasya tasyāmātyā yaśasvinaḥ |
śucayaścānuraktāśca rājakṛtyeṣu nityaśaḥ || 2 ||
dhṛṣṭirjayanto vijayassiddhārtho hyarthasādhakaḥ |
aśoko mantrapālaśca sumantraścāṣṭamo'bhavat || 3 ||
ṛtvijau dvāvabhimatau tasyā''stāmṛṣisattamau |
vasiṣṭho vāmadevaśca mantriṇaśca tathāpare || 4 ||
vidyāvinītā hrīmantaḥ kuśalā niyatendriyāḥ |
śrīmantaśca mahātmānaśśāstrajñā dṛḍhavikramāḥ || 5 ||
kīrtimantaḥ praṇihitāḥ yathāvacanakāriṇaḥ |
tejaḥ kṣamāyaśaḥprāptā smitapūrvābhibhāṣiṇaḥ || 6 ||
krodhātkāmārthahetorvā na brūyuranṛtaṃ vacaḥ |
teṣāmaviditaṃ kiñcitsveṣu nāsti pareṣu vā |
kriyamāṇaṃ kṛtaṃ vāpi cāreṇāpi cikīrṣitam || 7 ||
kuśalā vyavahāreṣu sauhṛdeṣu parīkṣitāḥ |
prāptakālaṃ tu te daṇḍaṃ dhārayeyussuteṣvapi || 8 ||
kośasaṅgrahaṇe yuktā balasya ca parigrahe |
ahitaṃ cāpi puruṣaṃ na vihiṃsyuradūṣakam || 9 ||
vīrāśca niyatotsāhā rājaśāstramanuṣṭhitāḥ |
śucīnāṃ rakṣitāraśca nityaṃ viṣayavāsinām || 10 ||
brahma kṣatramahiṃsantaste kośaṃ samapūrayan |
sutīkṣṇadaṇḍāssamprekṣya puruṣasya balābalam || 11 ||
śucīnāmekabuddhīnāṃ sarveṣāṃ samprajānatām |
nāsītpure vā rāṣṭre vā mṛṣāvādī naraḥ kvacit || 12 ||
kaścinna duṣṭastatrāsītparadārarato naraḥ |
praśāntaṃ sarvamevāsīdrāṣṭraṃ puravaraṃ ca tat || 13 ||
suvāsasassuveṣāśca te ca sarve suśīlinaḥ |
hitārthaṃ ca narendrasya jāgrato nayacakṣuṣā || 14 ||
gurorguṇagṛhītāśca prakhyātāśca parākrame |
videśeṣvapi vijñātāssarvato buddhiniścayāt || 15 ||
sandhivigrahatattvajñāḥ prakṛtyā sampadānvitāḥ || 16 ||
mantrasaṃvaraṇe śaktāśślakṣṇāssūkṣmāsu buddhiṣu |
nītiśāstraviśeṣajñāssatataṃ priyavādinaḥ || 17 ||
īdṛśaistairamātyaistu rājā daśaratho'naghaḥ |
upapanno guṇopetairanvaśāsadvasundharām || 18 ||
avekṣamāṇaścāreṇa prajā dharmeṇa rañjayan |
prajānāṃ pālanaṃ kurvannadharmānparivarjayan || 19 ||
viśrutastriṣu lokeṣu vadānyassatyasaṅgaraḥ |
sa tatra puruṣavyāghraśśaśāsa pṛthivīmimām || 20 ||
nādhyagacchadviśiṣṭaṃ vā tulyaṃ vā śatrumātmanaḥ |
mitravānnatasāmantaḥ pratāpahatakaṇṭakaḥ || 21 ||
sa śaśāsa jagadrājā divaṃ devapatiryathā |
tairmantribhirmantrahite niyuktai rvṛto'nuraktaiḥ kuśalaissamarthaiḥ |
sa pārthivo dīptimavāpa yukta stejomayairgobhirivodito'rkaḥ || 22 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.