𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌮𑌿𑌵 𑌨𑌿𑌸𑍍𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌾𑌵𑌾𑌨𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌊𑌨𑌷𑍋𑌡𑌶𑌵𑌰𑍍𑌷𑍋 𑌮𑍇 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌨 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌹 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌃 ॥ 2 ॥
𑌇𑌯𑌮𑌕𑍍𑌷𑍗𑌹𑌿𑌣𑍀 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌂 𑌪𑌤𑌿𑌰𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌅𑌨𑌯𑌾 𑌸𑌂𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾𑌽𑌹𑌂 𑌤𑍈𑌰𑍍𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑍈𑌃 ॥ 3 ॥
𑌇𑌮𑍇 𑌶𑍂𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌭𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌮𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌾𑌃 ।
𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌗𑌣𑍈𑌰𑍍𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌂 𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 4 ॥
𑌅𑌹𑌮𑍇𑌵 𑌧𑌨𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌣𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌮𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑌨𑌿 ।
𑌯𑌾𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌧𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌤𑌾𑌵𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑍇 𑌨𑌿𑌶𑌾𑌚𑌰𑍈𑌃 ॥ 5 ॥
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌾 𑌵𑍍𑌰𑌤𑌚𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌾 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌸𑍁𑌰𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌾 ।
𑌅𑌹𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 6 ॥
𑌬𑌾𑌲𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌨 𑌚 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌿 𑌬𑌲𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ।
𑌨 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌬𑌲𑌸𑌂𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨 𑌚 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ॥ 7 ॥
𑌨 𑌚𑌾𑌸𑍗 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌂 𑌯𑍋𑌗𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍂𑌟𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌮𑌪𑌿 𑌨𑍋𑌤𑍍𑌸𑌹𑍇 ॥ 8 ॥
𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌯𑌦𑌿 𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌘𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 𑌸𑍁𑌵𑍍𑌰𑌤 ॥ 9 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌸𑌮𑌾𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌚 𑌸𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌨𑌯 ।
𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌜𑌾𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌮 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕 ॥ 10 ॥
𑌦𑍁𑌃𑌖𑍇𑌨𑍋𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌯𑌂 𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌣𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌿 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌃𑌪𑌰𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌮𑌮 ॥ 11 ॥
𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌨𑌂 𑌚 𑌨 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ।
𑌕𑌿𑌂𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌚 𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍇 𑌚 𑌕𑍇 ॥ 12 ॥
𑌕𑌥𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌾𑌃 𑌕𑍇 𑌚𑍈𑌤𑌾𑌨𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵 ।
𑌕𑌥𑌂 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌮𑌾𑌮𑌕𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌬𑌲𑍈𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 𑌵𑌾 𑌕𑍂𑌟𑌯𑍋𑌧𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ।
3 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌮𑍇 𑌶𑌂𑌸 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌕𑌥𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌯𑌾 𑌰𑌣𑍇 ॥ 14 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌭𑌾𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑌿𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ।
4 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍍𑌯𑌭𑌾𑌷𑌤 ॥ 15 ॥
𑌪𑍗𑌲𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌵𑌂𑌶𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌸 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌾𑌧𑌤𑍇 𑌭𑍃𑌶𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍈𑌰𑍍𑌬𑌹𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑍃𑌤𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑍇 𑌹𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 17 ॥
𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑌵𑌸𑍋 𑌮𑍁𑌨𑍇𑌃 ।
𑌯𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌨 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 18 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌞𑍍𑌚𑍋𑌦𑌿𑌤𑍗 𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌤𑍁 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍗 𑌵𑍈 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍗 ।
𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌬𑌾𑌹𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌃 ॥ 19 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑌾 𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌜𑍋𑌵𑌾𑌚 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌂 𑌤𑌦𑌾 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 20 ॥
𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞 𑌕𑍁𑌰𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌮 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑍇 ।
𑌮𑌮 𑌚𑍈𑌵𑌾𑌲𑍍𑌪𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍈𑌵𑌤𑌂 𑌹𑌿 𑌭𑌵𑌾𑌨𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 ॥ 21 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌃𑌪𑌤𑌗𑌪𑌨𑍍𑌨𑌗𑌾𑌃 ।
𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌸𑍋𑌢𑍁𑌂 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌮𑌾𑌨𑌵𑌾 𑌯𑍁𑌧𑌿 ॥ 22 ॥
𑌸 𑌹𑌿 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌤𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑌾𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌯𑍁𑌧𑌿 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌤𑍇𑌨 𑌚𑌾𑌹𑌂 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿 𑌸𑌂𑌯𑍋𑌦𑍍𑌧𑍁𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌾 𑌬𑌲𑍈𑌃 ॥ 23 ॥
𑌸𑌬𑌲𑍋 𑌵𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌾 𑌮𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍈𑌃 ।
𑌕𑌥𑌮𑌪𑍍𑌯𑌮𑌰𑌪𑍍𑌰𑌖𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌣𑌾𑌮𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌮𑍍 ।
𑌬𑌾𑌲𑌂 𑌮𑍇 𑌤𑌨𑌯𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑍍 𑌨𑍈𑌵 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌅𑌥 𑌕𑌾𑌲𑍋𑌪𑌮𑍗 𑌯𑍁𑌧𑍍𑌦𑍇 𑌸𑍁𑌤𑍗 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑍋𑌪𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌯𑍋𑌃 ॥ 25 ॥
𑌯𑌜𑍍𑌞𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌕𑌰𑍗 𑌤𑍗 𑌤𑍇 𑌨𑍈𑌵 𑌦𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍁𑌬𑌾𑌹𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌵𑌨𑍍𑌤𑍗 𑌸𑍁𑌶𑌿𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑍗 ।
𑌤𑌯𑍋𑌰𑌨𑍍𑌯𑌤𑌰𑍇𑌣𑌾𑌹𑌂 𑌯𑍋𑌧𑍍𑌦𑌾 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌸𑍁𑌹𑍃𑌦𑍍𑌗𑌣𑌃 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌨𑌰𑌪𑌤𑌿𑌜𑌲𑍍𑌪𑌨𑌾𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌕𑍁𑌶𑌿𑌕𑌸𑍁𑌤𑌂 𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌵𑍇𑌶 𑌮𑌨𑍍𑌯𑍁𑌃 ।
𑌸𑍁𑌹𑍁𑌤 𑌇𑌵 𑌮𑌖𑍇𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌸𑌿𑌕𑍍𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌮𑌭𑌵𑌦𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌿𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌃 ॥ 27 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌵𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tacchrutvā rājaśārdūlo viśvāmitrasya bhāṣitam |
muhūrtamiva nissañjñassañjñāvānidamabravīt || 1 ||
ūnaṣoḍaśavarṣo me rāmo rājīvalocanaḥ |
na yuddhayogyatāmasya paśyāmi saha rākṣasaiḥ || 2 ||
iyamakṣauhiṇī pūrṇā yasyāhaṃ patirīśvaraḥ |
anayā saṃvṛto gatvā yoddhā'haṃ tairniśācaraiḥ || 3 ||
ime śūrāśca vikrāntā bhṛtyā me'straviśāradāḥ |
yogyā rakṣogaṇairyoddhuṃ na rāmaṃ netumarhasi || 4 ||
ahameva dhanuṣpāṇirgoptā samaramūrdhani |
yāvatprāṇāndhariṣyāmi tāvadyotsye niśācaraiḥ || 5 ||
nirvighnā vratacaryā sā bhaviṣyati surakṣitā |
ahaṃ tatrāgamiṣyāmi na rāmaṃ netumarhasi || 6 ||
bālo hyakṛtavidyaśca na ca vetti balābalam |
na cāstrabalasaṃyukto na ca yuddhaviśāradaḥ || 7 ||
na cāsau rakṣasāṃ yogyaḥ kūṭayuddhā hi te dhruvam |
viprayukto hi rāmeṇa muhūrtamapi notsahe || 8 ||
jīvituṃ muniśārdūla na rāmaṃ netumarhasi |
yadi vā rāghavaṃ brahmannetumicchasi suvrata || 9 ||
caturaṅgasamāyuktaṃ mayā ca sahitaṃ naya |
ṣaṣṭirvarṣasahasrāṇi jātasya mama kauśika || 10 ||
duḥkhenotpāditaścāyaṃ na rāmaṃ netumarhasi |
caturṇāmātmajānāṃ hi prītiḥparamikā mama || 11 ||
jyeṣṭhaṃ dharmapradhānaṃ ca na rāmaṃ netumarhasi |
kiṃvīryā rākṣasāste ca kasya putrāśca te ca ke || 12 ||
kathaṃ pramāṇāḥ ke caitānrakṣanti munipuṅgava |
kathaṃ ca pratikartavyaṃ teṣāṃ rāmeṇa rakṣasām || 13 ||
māmakairvā balairbrahmanmayā vā kūṭayodhinām |
3 sarvaṃ me śaṃsa bhagavankathaṃ teṣāṃ mayā raṇe || 14 ||
sthātavyaṃ duṣṭabhāvānāṃ vīryotsiktā hi rākṣasāḥ |
4 tasya tadvacanaṃ śrutvā viśvāmitro'bhyabhāṣata || 15 ||
paulastyavaṃśaprabhavo rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
sa brahmaṇā dattavarastrailokyaṃ bādhate bhṛśam || 16 ||
mahābalo mahāvīryo rākṣasairbahubhirvṛtaḥ |
śrūyate hi mahāvīryo rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 17 ||
sākṣādvaiśravaṇabhrātā putro viśravaso muneḥ |
yadā svayaṃ na yajñasya vighnakartā mahābalaḥ || 18 ||
tena sañcoditau dvau tu rākṣasau vai mahābalau |
mārīcaśca subāhuśca yajñavighnaṃ kariṣyataḥ || 19 ||
ityukto muninā tena rājovāca muniṃ tadā |
na hi śakto'smi saṅgrāme sthātuṃ tasya durātmanaḥ || 20 ||
sa tvaṃ prasādaṃ dharmajña kuruṣva mama putrake |
mama caivālpabhāgyasya daivataṃ hi bhavānguruḥ || 21 ||
devadānavagandharvā yakṣāḥpatagapannagāḥ |
na śaktā rāvaṇaṃ soḍhuṃ kiṃ punarmānavā yudhi || 22 ||
sa hi vīryavatāṃ vīryamādatte yudhi rākṣasaḥ |
tena cāhaṃ na śakto'smi saṃyoddhuṃ tasya vā balaiḥ || 23 ||
sabalo vā muniśreṣṭha sahito vā mamātmajaiḥ |
kathamapyamaraprakhyaṃ saṅgrāmāṇāmakovidam |
bālaṃ me tanayaṃ brahman naiva dāsyāmi putrakam || 24 ||
atha kālopamau yudhde sutau sundopasundayoḥ || 25 ||
yajñavighnakarau tau te naiva dāsyāmi putrakam |
mārīcaśca subāhuśca vīryavantau suśikṣitau |
tayoranyatareṇāhaṃ yodhdā syāṃ sasuhṛdgaṇaḥ || 26 ||
iti narapatijalpanāddvijendraṃ kuśikasutaṃ sumahānviveśa manyuḥ |
suhuta iva makhe'gnirājyasikta ssamabhavadujjvalito maharṣivahniḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe viṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ विंशस्सर्गः ।
तच्छ्रुत्वा राजशार्दूलो विश्वामित्रस्य भाषितम् ।
मुहूर्तमिव निस्सञ्ज्ञस्सञ्ज्ञावानिदमब्रवीत् ॥ 1 ॥
ऊनषोडशवर्षो मे रामो राजीवलोचनः ।
न युद्धयोग्यतामस्य पश्यामि सह राक्षसैः ॥ 2 ॥
इयमक्षौहिणी पूर्णा यस्याहं पतिरीश्वरः ।
अनया संवृतो गत्वा योद्धाऽहं तैर्निशाचरैः ॥ 3 ॥
इमे शूराश्च विक्रान्ता भृत्या मेऽस्त्रविशारदाः ।
योग्या रक्षोगणैर्योद्धुं न रामं नेतुमर्हसि ॥ 4 ॥
अहमेव धनुष्पाणिर्गोप्ता समरमूर्धनि ।
यावत्प्राणान्धरिष्यामि तावद्योत्स्ये निशाचरैः ॥ 5 ॥
निर्विघ्ना व्रतचर्या सा भविष्यति सुरक्षिता ।
अहं तत्रागमिष्यामि न रामं नेतुमर्हसि ॥ 6 ॥
बालो ह्यकृतविद्यश्च न च वेत्ति बलाबलम् ।
न चास्त्रबलसंयुक्तो न च युद्धविशारदः ॥ 7 ॥
न चासौ रक्षसां योग्यः कूटयुद्धा हि ते ध्रुवम् ।
विप्रयुक्तो हि रामेण मुहूर्तमपि नोत्सहे ॥ 8 ॥
जीवितुं मुनिशार्दूल न रामं नेतुमर्हसि ।
यदि वा राघवं ब्रह्मन्नेतुमिच्छसि सुव्रत ॥ 9 ॥
चतुरङ्गसमायुक्तं मया च सहितं नय ।
षष्टिर्वर्षसहस्राणि जातस्य मम कौशिक ॥ 10 ॥
दुःखेनोत्पादितश्चायं न रामं नेतुमर्हसि ।
चतुर्णामात्मजानां हि प्रीतिःपरमिका मम ॥ 11 ॥
ज्येष्ठं धर्मप्रधानं च न रामं नेतुमर्हसि ।
किंवीर्या राक्षसास्ते च कस्य पुत्राश्च ते च के ॥ 12 ॥
कथं प्रमाणाः के चैतान्रक्षन्ति मुनिपुङ्गव ।
कथं च प्रतिकर्तव्यं तेषां रामेण रक्षसाम् ॥ 13 ॥
मामकैर्वा बलैर्ब्रह्मन्मया वा कूटयोधिनाम् ।
3 सर्वं मे शंस भगवन्कथं तेषां मया रणे ॥ 14 ॥
स्थातव्यं दुष्टभावानां वीर्योत्सिक्ता हि राक्षसाः ।
4 तस्य तद्वचनं श्रुत्वा विश्वामित्रोऽभ्यभाषत ॥ 15 ॥
पौलस्त्यवंशप्रभवो रावणो नाम राक्षसः ।
स ब्रह्मणा दत्तवरस्त्रैलोक्यं बाधते भृशम् ॥ 16 ॥
महाबलो महावीर्यो राक्षसैर्बहुभिर्वृतः ।
श्रूयते हि महावीर्यो रावणो राक्षसाधिपः ॥ 17 ॥
साक्षाद्वैश्रवणभ्राता पुत्रो विश्रवसो मुनेः ।
यदा स्वयं न यज्ञस्य विघ्नकर्ता महाबलः ॥ 18 ॥
तेन सञ्चोदितौ द्वौ तु राक्षसौ वै महाबलौ ।
मारीचश्च सुबाहुश्च यज्ञविघ्नं करिष्यतः ॥ 19 ॥
इत्युक्तो मुनिना तेन राजोवाच मुनिं तदा ।
न हि शक्तोऽस्मि सङ्ग्रामे स्थातुं तस्य दुरात्मनः ॥ 20 ॥
स त्वं प्रसादं धर्मज्ञ कुरुष्व मम पुत्रके ।
मम चैवाल्पभाग्यस्य दैवतं हि भवान्गुरुः ॥ 21 ॥
देवदानवगन्धर्वा यक्षाःपतगपन्नगाः ।
न शक्ता रावणं सोढुं किं पुनर्मानवा युधि ॥ 22 ॥
स हि वीर्यवतां वीर्यमादत्ते युधि राक्षसः ।
तेन चाहं न शक्तोऽस्मि संयोद्धुं तस्य वा बलैः ॥ 23 ॥
सबलो वा मुनिश्रेष्ठ सहितो वा ममात्मजैः ।
कथमप्यमरप्रख्यं सङ्ग्रामाणामकोविदम् ।
बालं मे तनयं ब्रह्मन् नैव दास्यामि पुत्रकम् ॥ 24 ॥
अथ कालोपमौ युध्दे सुतौ सुन्दोपसुन्दयोः ॥ 25 ॥
यज्ञविघ्नकरौ तौ ते नैव दास्यामि पुत्रकम् ।
मारीचश्च सुबाहुश्च वीर्यवन्तौ सुशिक्षितौ ।
तयोरन्यतरेणाहं योध्दा स्यां ससुहृद्गणः ॥ 26 ॥
इति नरपतिजल्पनाद्द्विजेन्द्रं कुशिकसुतं सुमहान्विवेश मन्युः ।
सुहुत इव मखेऽग्निराज्यसिक्त स्समभवदुज्ज्वलितो महर्षिवह्निः ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे विंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha viṃśassargaḥ |
tacchrutvā rājaśārdūlo viśvāmitrasya bhāṣitam |
muhūrtamiva nissañjñassañjñāvānidamabravīt || 1 ||
ūnaṣoḍaśavarṣo me rāmo rājīvalocanaḥ |
na yuddhayogyatāmasya paśyāmi saha rākṣasaiḥ || 2 ||
iyamakṣauhiṇī pūrṇā yasyāhaṃ patirīśvaraḥ |
anayā saṃvṛto gatvā yoddhā'haṃ tairniśācaraiḥ || 3 ||
ime śūrāśca vikrāntā bhṛtyā me'straviśāradāḥ |
yogyā rakṣogaṇairyoddhuṃ na rāmaṃ netumarhasi || 4 ||
ahameva dhanuṣpāṇirgoptā samaramūrdhani |
yāvatprāṇāndhariṣyāmi tāvadyotsye niśācaraiḥ || 5 ||
nirvighnā vratacaryā sā bhaviṣyati surakṣitā |
ahaṃ tatrāgamiṣyāmi na rāmaṃ netumarhasi || 6 ||
bālo hyakṛtavidyaśca na ca vetti balābalam |
na cāstrabalasaṃyukto na ca yuddhaviśāradaḥ || 7 ||
na cāsau rakṣasāṃ yogyaḥ kūṭayuddhā hi te dhruvam |
viprayukto hi rāmeṇa muhūrtamapi notsahe || 8 ||
jīvituṃ muniśārdūla na rāmaṃ netumarhasi |
yadi vā rāghavaṃ brahmannetumicchasi suvrata || 9 ||
caturaṅgasamāyuktaṃ mayā ca sahitaṃ naya |
ṣaṣṭirvarṣasahasrāṇi jātasya mama kauśika || 10 ||
duḥkhenotpāditaścāyaṃ na rāmaṃ netumarhasi |
caturṇāmātmajānāṃ hi prītiḥparamikā mama || 11 ||
jyeṣṭhaṃ dharmapradhānaṃ ca na rāmaṃ netumarhasi |
kiṃvīryā rākṣasāste ca kasya putrāśca te ca ke || 12 ||
kathaṃ pramāṇāḥ ke caitānrakṣanti munipuṅgava |
kathaṃ ca pratikartavyaṃ teṣāṃ rāmeṇa rakṣasām || 13 ||
māmakairvā balairbrahmanmayā vā kūṭayodhinām |
3 sarvaṃ me śaṃsa bhagavankathaṃ teṣāṃ mayā raṇe || 14 ||
sthātavyaṃ duṣṭabhāvānāṃ vīryotsiktā hi rākṣasāḥ |
4 tasya tadvacanaṃ śrutvā viśvāmitro'bhyabhāṣata || 15 ||
paulastyavaṃśaprabhavo rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
sa brahmaṇā dattavarastrailokyaṃ bādhate bhṛśam || 16 ||
mahābalo mahāvīryo rākṣasairbahubhirvṛtaḥ |
śrūyate hi mahāvīryo rāvaṇo rākṣasādhipaḥ || 17 ||
sākṣādvaiśravaṇabhrātā putro viśravaso muneḥ |
yadā svayaṃ na yajñasya vighnakartā mahābalaḥ || 18 ||
tena sañcoditau dvau tu rākṣasau vai mahābalau |
mārīcaśca subāhuśca yajñavighnaṃ kariṣyataḥ || 19 ||
ityukto muninā tena rājovāca muniṃ tadā |
na hi śakto'smi saṅgrāme sthātuṃ tasya durātmanaḥ || 20 ||
sa tvaṃ prasādaṃ dharmajña kuruṣva mama putrake |
mama caivālpabhāgyasya daivataṃ hi bhavānguruḥ || 21 ||
devadānavagandharvā yakṣāḥpatagapannagāḥ |
na śaktā rāvaṇaṃ soḍhuṃ kiṃ punarmānavā yudhi || 22 ||
sa hi vīryavatāṃ vīryamādatte yudhi rākṣasaḥ |
tena cāhaṃ na śakto'smi saṃyoddhuṃ tasya vā balaiḥ || 23 ||
sabalo vā muniśreṣṭha sahito vā mamātmajaiḥ |
kathamapyamaraprakhyaṃ saṅgrāmāṇāmakovidam |
bālaṃ me tanayaṃ brahman naiva dāsyāmi putrakam || 24 ||
atha kālopamau yudhde sutau sundopasundayoḥ || 25 ||
yajñavighnakarau tau te naiva dāsyāmi putrakam |
mārīcaśca subāhuśca vīryavantau suśikṣitau |
tayoranyatareṇāhaṃ yodhdā syāṃ sasuhṛdgaṇaḥ || 26 ||
iti narapatijalpanāddvijendraṃ kuśikasutaṃ sumahānviveśa manyuḥ |
suhuta iva makhe'gnirājyasikta ssamabhavadujjvalito maharṣivahniḥ || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe viṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.