𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌮𑍇𑌥𑌾𑌵𑍀 𑌤𑍁 𑌤𑌤𑍋 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌿𑌦𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌮𑍍 ।
𑌲𑌬𑍍𑌧𑌸𑌞𑍍𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌤𑍁 𑌵𑍇𑌦𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌨𑍃𑌪𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 1 ॥
𑌇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌂 𑌤𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌅𑌥𑌰𑍍𑌵𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌤𑌃 ॥ 2 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌿𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌜𑍁𑌹𑌾𑌵 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌨𑍗 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍇𑌨 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 3 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌰𑌮𑌰𑍍𑌷𑌯𑌃 ।
𑌭𑌾𑌗𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑍈 𑌸𑌮𑌵𑍇𑌤𑌾 𑌯𑌥𑌾𑌵𑌿𑌧𑌿 ॥ 4 ॥
𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌯𑌥𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌸𑌦𑌸𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍 𑌲𑍋𑌕𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍 ॥ 5 ॥
𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌬𑌾𑌧𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌚𑍍𑌛𑌾𑌸𑌿𑌤𑍁𑌂 𑌤𑌂 𑌨 𑌶𑌕𑍍𑌨𑍁𑌮𑌃 ॥ 6 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌵𑌰𑍋 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍇𑌨 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌪𑍁𑌰𑌾 ।
𑌮𑌾𑌨𑌯𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌂 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌮𑌹𑍇 ॥ 7 ॥
𑌉𑌦𑍍𑌵𑍇𑌜𑌯𑌤𑌿 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑍍𑌸𑍍𑌤𑍀𑌨𑍁𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌮𑌤𑌿𑌃 ।
𑌶𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌧𑌰𑍍𑌷𑌯𑌿𑌤𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 8 ॥
𑌋𑌷𑍀𑌨𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍𑌸𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑌸𑍁𑌰𑌾𑌨𑍍𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌅𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮𑌤𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑍋 𑌵𑌰𑌦𑌾𑌨𑍇𑌨 𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌨𑍈𑌨𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌪𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌾𑌤𑌿 𑌨 𑌮𑌾𑌰𑍁𑌤𑌃 ।
𑌚𑌲𑍋𑌰𑍍𑌮𑌿𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌤𑌂 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌨 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌤𑍇 ॥ 10 ॥
𑌤𑌨𑍍𑌮𑌹𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌭𑌯𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌦𑍍𑌘𑍋𑌰𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌤𑍍 ।
𑌵𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌨𑍁𑌪𑌾𑌯𑌂 𑌕𑌰𑍍𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 11 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑍁𑌰𑍈𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌤𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯𑌂 𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌧𑍋𑌪𑌾𑌯𑍋 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 12 ॥
𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌮𑍀𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌗𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌤𑌥𑍇𑌤𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌤𑌨𑍍𑌮𑌯𑌾 ॥ 13 ॥
𑌨𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌯𑌦𑌵𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌾𑌤𑍍𑌤𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌾𑌨𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌸 𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌾𑌦𑍍𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋𑌽𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 14 ॥
𑌏𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌸𑌮𑍁𑌦𑌾𑌹𑍃𑌤𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌯𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇𑌽𑌭𑌵𑌂𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 15 ॥
𑌏𑌤𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑌨𑍍𑌤𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍁𑌪𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌃 ।
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑌕𑍍𑌰𑌗𑌦𑌾𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃 𑌪𑍀𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 16 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌸𑍍𑌥𑍗 𑌸𑌮𑌾𑌹𑌿𑌤𑌃 ।
1 𑌤𑌮𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌨𑍍𑌸𑍁𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌸𑌮𑌭𑌿𑌷𑍍𑌟𑍂𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌤𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌿𑌯𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌕𑌾𑌮𑍍𑌯𑌯𑌾 ।
1 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌵𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋𑌃 ॥ 18 ॥
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌦𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌸𑌮𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
18 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌸𑍁 𑌤𑌿𑌸𑍃𑌷𑍁 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌮𑌾𑌸𑍁 𑌚 ॥ 19 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑌮𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌽𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍 ।
1 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑍋 𑌭𑍂𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌂 𑌲𑍋𑌕𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑌮𑍍 ।
𑌅𑌵𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌦𑍈𑌵𑌤𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌸𑌮𑌰𑍇 𑌜𑌹𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌸 𑌹𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍋 𑌰𑌾𑌵𑌣𑍋 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌖𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑍇𑌕𑍇𑌨 𑌬𑌾𑌧𑌤𑍇 ॥ 21 ॥
𑌋𑌷𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌪𑍍𑌸𑌰𑌸𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌵𑌨𑍇 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑍇𑌣 𑌕𑌿𑌲 𑌹𑌿𑌂𑌸𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 22 ॥
𑌵𑌧𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌵𑌯𑌮𑌾𑌯𑌾𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑍈 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹 ।
𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 23 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾 𑌦𑍇𑌵 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌨𑍍𑌤𑌪𑌃 ।
𑌵𑌧𑌾𑌯 𑌦𑍇𑌵𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌮𑌨𑌃 𑌕𑍁𑌰𑍁 ॥ 24 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌃 ।
𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌪𑍁𑌰𑍋𑌗𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌕𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 25 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑌾𑌨𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌸𑌮𑍇𑌤𑌾𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌮𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 26 ॥
𑌭𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌯𑌜𑌤 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌵𑍋 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌥𑌂 𑌯𑍁𑌧𑌿 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍗𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌾𑌮𑌾𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌿𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌂 𑌦𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑍀𑌣𑌾𑌂 𑌭𑌯𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ।
𑌦𑌶𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌦𑌶𑌵𑌰𑍍𑌷𑌶𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑍇 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌨𑍍𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌮𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 28 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌦𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑌾𑌤𑍍𑌮𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑍇 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌜𑌨𑍍𑌮𑌭𑍂𑌮𑌿𑌮𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 29 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌲𑌾𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾𑌽𑌽𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌮𑍍 ।
𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌰𑍋𑌚𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌤𑌥𑌾 𑌦𑌶𑌰𑌥𑌨𑍍𑌨𑍃𑌪𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌤𑌦𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿 𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌸𑌾𑌪𑍍𑌸𑌰𑍋𑌗𑌣𑌾𑌃 ।
𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌰𑍂𑌪𑌾𑌭𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌵𑍁𑌰𑍍𑌮𑌧𑍁𑌸𑍂𑌦𑌨𑌮𑍍 ॥ 31 ॥
𑌤𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑍁𑌗𑍍𑌰𑌤𑍇𑌜𑌸𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌦𑌰𑍍𑌪𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌦𑌶𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌸𑌾𑌧𑍁𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌕𑌣𑍍𑌟𑌕𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌰 𑌤𑌂 𑌭𑌯𑌾𑌵𑌹𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌤𑌮𑍇𑌵 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑌬𑌲𑌂 𑌸𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌵𑌣𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌮𑌗𑍍𑌯𑍍𑌰𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌮𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌮𑌾𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌗𑌤𑌜𑍍𑌵𑌰𑌶𑍍𑌚𑌿𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌤𑌦𑍋𑌷𑌕𑌲𑍍𑌮𑌷𑌮𑍍 ॥ 33 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌦𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
methāvī tu tato dhyātvā sa kiñcididamuttaram |
labdhasañjñastatastaṃ tu vedajño nṛpamabravīt || 1 ||
iṣṭiṃ te'haṃ kariṣyāmi putrīyāṃ putrakāraṇāt |
atharvaśirasi proktairmantraissiddhāṃ vidhānataḥ || 2 ||
tataḥ prākramadiṣṭiṃ tāṃ putrīyāṃ putrakāraṇāt |
juhāva cāgnau tejasvī mantradṛṣṭena karmaṇā || 3 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
bhāgapratigrahārthaṃ vai samavetā yathāvidhi || 4 ||
tāssametya yathānyāyaṃ tasminsadasi devatāḥ |
abruvan lokakartāraṃ brahmāṇaṃ vacanaṃ mahat || 5 ||
bhagavantvatprasādena rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
sarvānno bādhate vīryācchāsituṃ taṃ na śaknumaḥ || 6 ||
tvayā tasmai varo dattaḥ prītena bhagavanpurā |
mānayantaśca taṃ nityaṃ sarvaṃ tasya kṣamāmahe || 7 ||
udvejayati lokānstīnucchritāndveṣṭi durmatiḥ |
śakraṃ tridaśarājānaṃ pradharṣayitumicchati || 8 ||
ṛṣīnyakṣānsagandharvānasurānbrāhmaṇāṃstathā |
atikrāmati durdharṣo varadānena mohitaḥ || 9 ||
nainaṃ sūryaḥ pratapati pārśve vāti na mārutaḥ |
calormimālī taṃ dṛṣṭvā samudro'pi na kampate || 10 ||
tanmahanno bhayaṃ tasmādrākṣasādghoradarśanāt |
vadhārthaṃ tasya bhagavannupāyaṃ kartumarhasi || 11 ||
evamuktassuraissarvaiścintayitvā tato'bravīt |
hantāyaṃ viditastasya vadhopāyo durātmanaḥ || 12 ||
tena gandharvayakṣāṇāṃ devadānavarakṣasām |
avadhyo'smīti vāguktā tathetyuktaṃ ca tanmayā || 13 ||
nākīrtayadavajñānāttadrakṣo mānuṣān prati |
tasmātsa mānuṣādvadhyo mṛtyurnānyo'sya vidyate || 14 ||
etacchrutvā priyaṃ vākyaṃ brahmaṇā samudāhṛtam |
sarve maharṣayo devāḥ prahṛṣṭāste'bhavaṃstadā || 15 ||
etasminnantare viṣṇurupayāto mahādyutiḥ |
śaṅkhacakragadāpāṇiḥ pītavāsā jagatpatiḥ || 16 ||
brahmaṇā ca samāgamya tatra tasthau samāhitaḥ |
1 tamabruvansurāssarve samabhiṣṭūya sannatāḥ || 17 ||
tvānniyokṣyāmahe viṣṇo lokānāṃ hitakāmyayā |
1 rājño daśarathasya tvamayodhyādhipateḥ prabhoḥ || 18 ||
dharmajñasya vadānyasya maharṣisamatejasaḥ |
18 tasya bhāryāsu tisṛṣu hrīśrīkīrtyupamāsu ca || 19 ||
viṣṇo putratvamāgaccha kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
1 tatra tvaṃ mānuṣo bhūtvā pravṛddhaṃ lokakaṇṭakam |
avadhyaṃ daivatairviṣṇo samare jahi rāvaṇam || 20 ||
sa hi devāṃśca gandharvānsiddhāṃśca munisattamān |
rākṣaso rāvaṇo mūrkho vīryotsekena bādhate || 21 ||
ṛṣayaśca tatastena gandharvāpsarasastathā |
krīḍanto nandanavane krūreṇa kila hiṃsitāḥ || 22 ||
vadhārthaṃ vayamāyātāstasya vai munibhissaha |
siddhagandharvayakṣāśca tatastvāṃ śaraṇaṃ gatāḥ || 23 ||
tvaṃ gatiḥ paramā deva sarveṣāṃ naḥ parantapaḥ |
vadhāya devaśatrūṇāṃ nṛṇāṃ loke manaḥ kuru || 24 ||
evamuktastu deveśo viṣṇustridaśapuṅgavaḥ |
pitāmahapurogāṃstānsarvalokanamaskṛtaḥ || 25 ||
abravīttridaśānsarvānsametāndharmasaṃhitān || 26 ||
bhayaṃ tyajata bhadraṃ vo hitārthaṃ yudhi rāvaṇam |
saputrapautraṃ sāmātyaṃ samitrajñātibāndhavam || 27 ||
hatvā krūraṃ durātmānaṃ devarṣīṇāṃ bhayāvaham |
daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca |
vatsyāmi mānuṣe loke pālayanpṛthivīmimām || 28 ||
evaṃ datvā varaṃ devo devānāṃ viṣṇurātmavān |
mānuṣe cintayāmāsa janmabhūmimathātmanaḥ || 29 ||
tataḥ padmapalāśākṣaḥ kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
pitaraṃ rocayāmāsa tathā daśarathannṛpam || 30 ||
tadā devarṣi gandharvāssarudrāssāpsarogaṇāḥ |
stutibhirdivyarūpābhistuṣṭuvurmadhusūdanam || 31 ||
tamuddhataṃ rāvaṇamugratejasaṃ pravṛddhadarpaṃ tridaśeśvaradviṣam |
virāvaṇaṃ sādhutapasvikaṇṭakaṃ tapasvināmuddhara taṃ bhayāvaham || 32 ||
tameva hatvā sabalaṃ sabāndhavaṃ virāvaṇaṃ rāvaṇamagyrapauruṣam |
svarlokamāgaccha gatajvaraściraṃ surendraguptaṃ gatadoṣakalmaṣam || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
मेथावी तु ततो ध्यात्वा स किञ्चिदिदमुत्तरम् ।
लब्धसञ्ज्ञस्ततस्तं तु वेदज्ञो नृपमब्रवीत् ॥ 1 ॥
इष्टिं तेऽहं करिष्यामि पुत्रीयां पुत्रकारणात् ।
अथर्वशिरसि प्रोक्तैर्मन्त्रैस्सिद्धां विधानतः ॥ 2 ॥
ततः प्राक्रमदिष्टिं तां पुत्रीयां पुत्रकारणात् ।
जुहाव चाग्नौ तेजस्वी मन्त्रदृष्टेन कर्मणा ॥ 3 ॥
ततो देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च परमर्षयः ।
भागप्रतिग्रहार्थं वै समवेता यथाविधि ॥ 4 ॥
तास्समेत्य यथान्यायं तस्मिन्सदसि देवताः ।
अब्रुवन् लोककर्तारं ब्रह्माणं वचनं महत् ॥ 5 ॥
भगवन्त्वत्प्रसादेन रावणो नाम राक्षसः ।
सर्वान्नो बाधते वीर्याच्छासितुं तं न शक्नुमः ॥ 6 ॥
त्वया तस्मै वरो दत्तः प्रीतेन भगवन्पुरा ।
मानयन्तश्च तं नित्यं सर्वं तस्य क्षमामहे ॥ 7 ॥
उद्वेजयति लोकान्स्तीनुच्छ्रितान्द्वेष्टि दुर्मतिः ।
शक्रं त्रिदशराजानं प्रधर्षयितुमिच्छति ॥ 8 ॥
ऋषीन्यक्षान्सगन्धर्वानसुरान्ब्राह्मणांस्तथा ।
अतिक्रामति दुर्धर्षो वरदानेन मोहितः ॥ 9 ॥
नैनं सूर्यः प्रतपति पार्श्वे वाति न मारुतः ।
चलोर्मिमाली तं दृष्ट्वा समुद्रोऽपि न कम्पते ॥ 10 ॥
तन्महन्नो भयं तस्माद्राक्षसाद्घोरदर्शनात् ।
वधार्थं तस्य भगवन्नुपायं कर्तुमर्हसि ॥ 11 ॥
एवमुक्तस्सुरैस्सर्वैश्चिन्तयित्वा ततोऽब्रवीत् ।
हन्तायं विदितस्तस्य वधोपायो दुरात्मनः ॥ 12 ॥
तेन गन्धर्वयक्षाणां देवदानवरक्षसाम् ।
अवध्योऽस्मीति वागुक्ता तथेत्युक्तं च तन्मया ॥ 13 ॥
नाकीर्तयदवज्ञानात्तद्रक्षो मानुषान् प्रति ।
तस्मात्स मानुषाद्वध्यो मृत्युर्नान्योऽस्य विद्यते ॥ 14 ॥
एतच्छ्रुत्वा प्रियं वाक्यं ब्रह्मणा समुदाहृतम् ।
सर्वे महर्षयो देवाः प्रहृष्टास्तेऽभवंस्तदा ॥ 15 ॥
एतस्मिन्नन्तरे विष्णुरुपयातो महाद्युतिः ।
शङ्खचक्रगदापाणिः पीतवासा जगत्पतिः ॥ 16 ॥
ब्रह्मणा च समागम्य तत्र तस्थौ समाहितः ।
1 तमब्रुवन्सुरास्सर्वे समभिष्टूय सन्नताः ॥ 17 ॥
त्वान्नियोक्ष्यामहे विष्णो लोकानां हितकाम्यया ।
1 राज्ञो दशरथस्य त्वमयोध्याधिपतेः प्रभोः ॥ 18 ॥
धर्मज्ञस्य वदान्यस्य महर्षिसमतेजसः ।
18 तस्य भार्यासु तिसृषु ह्रीश्रीकीर्त्युपमासु च ॥ 19 ॥
विष्णो पुत्रत्वमागच्छ कृत्वाऽऽत्मानं चतुर्विधम् ।
1 तत्र त्वं मानुषो भूत्वा प्रवृद्धं लोककण्टकम् ।
अवध्यं दैवतैर्विष्णो समरे जहि रावणम् ॥ 20 ॥
स हि देवांश्च गन्धर्वान्सिद्धांश्च मुनिसत्तमान् ।
राक्षसो रावणो मूर्खो वीर्योत्सेकेन बाधते ॥ 21 ॥
ऋषयश्च ततस्तेन गन्धर्वाप्सरसस्तथा ।
क्रीडन्तो नन्दनवने क्रूरेण किल हिंसिताः ॥ 22 ॥
वधार्थं वयमायातास्तस्य वै मुनिभिस्सह ।
सिद्धगन्धर्वयक्षाश्च ततस्त्वां शरणं गताः ॥ 23 ॥
त्वं गतिः परमा देव सर्वेषां नः परन्तपः ।
वधाय देवशत्रूणां नृणां लोके मनः कुरु ॥ 24 ॥
एवमुक्तस्तु देवेशो विष्णुस्त्रिदशपुङ्गवः ।
पितामहपुरोगांस्तान्सर्वलोकनमस्कृतः ॥ 25 ॥
अब्रवीत्त्रिदशान्सर्वान्समेतान्धर्मसंहितान् ॥ 26 ॥
भयं त्यजत भद्रं वो हितार्थं युधि रावणम् ।
सपुत्रपौत्रं सामात्यं समित्रज्ञातिबान्धवम् ॥ 27 ॥
हत्वा क्रूरं दुरात्मानं देवर्षीणां भयावहम् ।
दशवर्षसहस्राणि दशवर्षशतानि च ।
वत्स्यामि मानुषे लोके पालयन्पृथिवीमिमाम् ॥ 28 ॥
एवं दत्वा वरं देवो देवानां विष्णुरात्मवान् ।
मानुषे चिन्तयामास जन्मभूमिमथात्मनः ॥ 29 ॥
ततः पद्मपलाशाक्षः कृत्वाऽऽत्मानं चतुर्विधम् ।
पितरं रोचयामास तथा दशरथन्नृपम् ॥ 30 ॥
तदा देवर्षि गन्धर्वास्सरुद्रास्साप्सरोगणाः ।
स्तुतिभिर्दिव्यरूपाभिस्तुष्टुवुर्मधुसूदनम् ॥ 31 ॥
तमुद्धतं रावणमुग्रतेजसं प्रवृद्धदर्पं त्रिदशेश्वरद्विषम् ।
विरावणं साधुतपस्विकण्टकं तपस्विनामुद्धर तं भयावहम् ॥ 32 ॥
तमेव हत्वा सबलं सबान्धवं विरावणं रावणमग्य्रपौरुषम् ।
स्वर्लोकमागच्छ गतज्वरश्चिरं सुरेन्द्रगुप्तं गतदोषकल्मषम् ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
methāvī tu tato dhyātvā sa kiñcididamuttaram |
labdhasañjñastatastaṃ tu vedajño nṛpamabravīt || 1 ||
iṣṭiṃ te'haṃ kariṣyāmi putrīyāṃ putrakāraṇāt |
atharvaśirasi proktairmantraissiddhāṃ vidhānataḥ || 2 ||
tataḥ prākramadiṣṭiṃ tāṃ putrīyāṃ putrakāraṇāt |
juhāva cāgnau tejasvī mantradṛṣṭena karmaṇā || 3 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
bhāgapratigrahārthaṃ vai samavetā yathāvidhi || 4 ||
tāssametya yathānyāyaṃ tasminsadasi devatāḥ |
abruvan lokakartāraṃ brahmāṇaṃ vacanaṃ mahat || 5 ||
bhagavantvatprasādena rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
sarvānno bādhate vīryācchāsituṃ taṃ na śaknumaḥ || 6 ||
tvayā tasmai varo dattaḥ prītena bhagavanpurā |
mānayantaśca taṃ nityaṃ sarvaṃ tasya kṣamāmahe || 7 ||
udvejayati lokānstīnucchritāndveṣṭi durmatiḥ |
śakraṃ tridaśarājānaṃ pradharṣayitumicchati || 8 ||
ṛṣīnyakṣānsagandharvānasurānbrāhmaṇāṃstathā |
atikrāmati durdharṣo varadānena mohitaḥ || 9 ||
nainaṃ sūryaḥ pratapati pārśve vāti na mārutaḥ |
calormimālī taṃ dṛṣṭvā samudro'pi na kampate || 10 ||
tanmahanno bhayaṃ tasmādrākṣasādghoradarśanāt |
vadhārthaṃ tasya bhagavannupāyaṃ kartumarhasi || 11 ||
evamuktassuraissarvaiścintayitvā tato'bravīt |
hantāyaṃ viditastasya vadhopāyo durātmanaḥ || 12 ||
tena gandharvayakṣāṇāṃ devadānavarakṣasām |
avadhyo'smīti vāguktā tathetyuktaṃ ca tanmayā || 13 ||
nākīrtayadavajñānāttadrakṣo mānuṣān prati |
tasmātsa mānuṣādvadhyo mṛtyurnānyo'sya vidyate || 14 ||
etacchrutvā priyaṃ vākyaṃ brahmaṇā samudāhṛtam |
sarve maharṣayo devāḥ prahṛṣṭāste'bhavaṃstadā || 15 ||
etasminnantare viṣṇurupayāto mahādyutiḥ |
śaṅkhacakragadāpāṇiḥ pītavāsā jagatpatiḥ || 16 ||
brahmaṇā ca samāgamya tatra tasthau samāhitaḥ |
1 tamabruvansurāssarve samabhiṣṭūya sannatāḥ || 17 ||
tvānniyokṣyāmahe viṣṇo lokānāṃ hitakāmyayā |
1 rājño daśarathasya tvamayodhyādhipateḥ prabhoḥ || 18 ||
dharmajñasya vadānyasya maharṣisamatejasaḥ |
18 tasya bhāryāsu tisṛṣu hrīśrīkīrtyupamāsu ca || 19 ||
viṣṇo putratvamāgaccha kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
1 tatra tvaṃ mānuṣo bhūtvā pravṛddhaṃ lokakaṇṭakam |
avadhyaṃ daivatairviṣṇo samare jahi rāvaṇam || 20 ||
sa hi devāṃśca gandharvānsiddhāṃśca munisattamān |
rākṣaso rāvaṇo mūrkho vīryotsekena bādhate || 21 ||
ṛṣayaśca tatastena gandharvāpsarasastathā |
krīḍanto nandanavane krūreṇa kila hiṃsitāḥ || 22 ||
vadhārthaṃ vayamāyātāstasya vai munibhissaha |
siddhagandharvayakṣāśca tatastvāṃ śaraṇaṃ gatāḥ || 23 ||
tvaṃ gatiḥ paramā deva sarveṣāṃ naḥ parantapaḥ |
vadhāya devaśatrūṇāṃ nṛṇāṃ loke manaḥ kuru || 24 ||
evamuktastu deveśo viṣṇustridaśapuṅgavaḥ |
pitāmahapurogāṃstānsarvalokanamaskṛtaḥ || 25 ||
abravīttridaśānsarvānsametāndharmasaṃhitān || 26 ||
bhayaṃ tyajata bhadraṃ vo hitārthaṃ yudhi rāvaṇam |
saputrapautraṃ sāmātyaṃ samitrajñātibāndhavam || 27 ||
hatvā krūraṃ durātmānaṃ devarṣīṇāṃ bhayāvaham |
daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca |
vatsyāmi mānuṣe loke pālayanpṛthivīmimām || 28 ||
evaṃ datvā varaṃ devo devānāṃ viṣṇurātmavān |
mānuṣe cintayāmāsa janmabhūmimathātmanaḥ || 29 ||
tataḥ padmapalāśākṣaḥ kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
pitaraṃ rocayāmāsa tathā daśarathannṛpam || 30 ||
tadā devarṣi gandharvāssarudrāssāpsarogaṇāḥ |
stutibhirdivyarūpābhistuṣṭuvurmadhusūdanam || 31 ||
tamuddhataṃ rāvaṇamugratejasaṃ pravṛddhadarpaṃ tridaśeśvaradviṣam |
virāvaṇaṃ sādhutapasvikaṇṭakaṃ tapasvināmuddhara taṃ bhayāvaham || 32 ||
tameva hatvā sabalaṃ sabāndhavaṃ virāvaṇaṃ rāvaṇamagyrapauruṣam |
svarlokamāgaccha gatajvaraściraṃ surendraguptaṃ gatadoṣakalmaṣam || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.