1.15 বালকাণ্ড - পঞ্চদশ সর্গঃ

1.15 Balakanda - Panchadasha Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চদশস্সর্গঃ ।
মেথাবী তু ততো ধ্যাত্বা স কিঞ্চিদিদমুত্তরম্ ।
লব্ধসঞ্জ্ঞস্ততস্তং তু বেদজ্ঞো নৃপমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
ইষ্টিং তেঽহং করিষ্যামি পুত্রীযাং পুত্রকারণাত্ ।
অথর্বশিরসি প্রোক্তৈর্মন্ত্রৈস্সিদ্ধাং বিধানতঃ ॥ 2 ॥
ততঃ প্রাক্রমদিষ্টিং তাং পুত্রীযাং পুত্রকারণাত্ ।
জুহাব চাগ্নৌ তেজস্বী মন্ত্রদৃষ্টেন কর্মণা ॥ 3 ॥
ততো দেবাস্সগন্ধর্বাস্সিদ্ধাশ্চ পরমর্ষযঃ ।
ভাগপ্রতিগ্রহার্থং বৈ সমবেতা যথাবিধি ॥ 4 ॥
তাস্সমেত্য যথান্যাযং তস্মিন্সদসি দেবতাঃ ।
অব্রুবন্ লোককর্তারং ব্রহ্মাণং বচনং মহত্ ॥ 5 ॥
ভগবন্ত্বত্প্রসাদেন রাবণো নাম রাক্ষসঃ ।
সর্বান্নো বাধতে বীর্যাচ্ছাসিতুং তং ন শক্নুমঃ ॥ 6 ॥
ত্বযা তস্মৈ বরো দত্তঃ প্রীতেন ভগবন্পুরা ।
মানযন্তশ্চ তং নিত্যং সর্বং তস্য ক্ষমামহে ॥ 7 ॥
উদ্বেজযতি লোকান্স্তীনুচ্ছ্রিতান্দ্বেষ্টি দুর্মতিঃ ।
শক্রং ত্রিদশরাজানং প্রধর্ষযিতুমিচ্ছতি ॥ 8 ॥
ঋষীন্যক্ষান্সগন্ধর্বানসুরান্ব্রাহ্মণাংস্তথা ।
অতিক্রামতি দুর্ধর্ষো বরদানেন মোহিতঃ ॥ 9 ॥
নৈনং সূর্যঃ প্রতপতি পার্শ্বে বাতি ন মারুতঃ ।
চলোর্মিমালী তং দৃষ্ট্বা সমুদ্রোঽপি ন কম্পতে ॥ 10 ॥
তন্মহন্নো ভযং তস্মাদ্রাক্ষসাদ্ঘোরদর্শনাত্ ।
বধার্থং তস্য ভগবন্নুপাযং কর্তুমর্হসি ॥ 11 ॥
এবমুক্তস্সুরৈস্সর্বৈশ্চিন্তযিত্বা ততোঽব্রবীত্ ।
হন্তাযং বিদিতস্তস্য বধোপাযো দুরাত্মনঃ ॥ 12 ॥
তেন গন্ধর্বযক্ষাণাং দেবদানবরক্ষসাম্ ।
অবধ্যোঽস্মীতি বাগুক্তা তথেত্যুক্তং চ তন্মযা ॥ 13 ॥
নাকীর্তযদবজ্ঞানাত্তদ্রক্ষো মানুষান্ প্রতি ।
তস্মাত্স মানুষাদ্বধ্যো মৃত্যুর্নান্যোঽস্য বিদ্যতে ॥ 14 ॥
এতচ্ছ্রুত্বা প্রিযং বাক্যং ব্রহ্মণা সমুদাহৃতম্ ।
সর্বে মহর্ষযো দেবাঃ প্রহৃষ্টাস্তেঽভবংস্তদা ॥ 15 ॥
এতস্মিন্নন্তরে বিষ্ণুরুপযাতো মহাদ্যুতিঃ ।
শঙ্খচক্রগদাপাণিঃ পীতবাসা জগত্পতিঃ ॥ 16 ॥
ব্রহ্মণা চ সমাগম্য তত্র তস্থৌ সমাহিতঃ ।
1 তমব্রুবন্সুরাস্সর্বে সমভিষ্টূয সন্নতাঃ ॥ 17 ॥
ত্বান্নিযোক্ষ্যামহে বিষ্ণো লোকানাং হিতকাম্যযা ।
1 রাজ্ঞো দশরথস্য ত্বমযোধ্যাধিপতেঃ প্রভোঃ ॥ 18 ॥
ধর্মজ্ঞস্য বদান্যস্য মহর্ষিসমতেজসঃ ।
18 তস্য ভার্যাসু তিসৃষু হ্রীশ্রীকীর্ত্যুপমাসু চ ॥ 19 ॥
বিষ্ণো পুত্রত্বমাগচ্ছ কৃত্বাঽঽত্মানং চতুর্বিধম্ ।
1 তত্র ত্বং মানুষো ভূত্বা প্রবৃদ্ধং লোককণ্টকম্ ।
অবধ্যং দৈবতৈর্বিষ্ণো সমরে জহি রাবণম্ ॥ 20 ॥
স হি দেবাংশ্চ গন্ধর্বান্সিদ্ধাংশ্চ মুনিসত্তমান্ ।
রাক্ষসো রাবণো মূর্খো বীর্যোত্সেকেন বাধতে ॥ 21 ॥
ঋষযশ্চ ততস্তেন গন্ধর্বাপ্সরসস্তথা ।
ক্রীডন্তো নন্দনবনে ক্রূরেণ কিল হিংসিতাঃ ॥ 22 ॥
বধার্থং বযমাযাতাস্তস্য বৈ মুনিভিস্সহ ।
সিদ্ধগন্ধর্বযক্ষাশ্চ ততস্ত্বাং শরণং গতাঃ ॥ 23 ॥
ত্বং গতিঃ পরমা দেব সর্বেষাং নঃ পরন্তপঃ ।
বধায দেবশত্রূণাং নৃণাং লোকে মনঃ কুরু ॥ 24 ॥
এবমুক্তস্তু দেবেশো বিষ্ণুস্ত্রিদশপুঙ্গবঃ ।
পিতামহপুরোগাংস্তান্সর্বলোকনমস্কৃতঃ ॥ 25 ॥
অব্রবীত্ত্রিদশান্সর্বান্সমেতান্ধর্মসংহিতান্ ॥ 26 ॥
ভযং ত্যজত ভদ্রং বো হিতার্থং যুধি রাবণম্ ।
সপুত্রপৌত্রং সামাত্যং সমিত্রজ্ঞাতিবান্ধবম্ ॥ 27 ॥
হত্বা ক্রূরং দুরাত্মানং দেবর্ষীণাং ভযাবহম্ ।
দশবর্ষসহস্রাণি দশবর্ষশতানি চ ।
বত্স্যামি মানুষে লোকে পালযন্পৃথিবীমিমাম্ ॥ 28 ॥
এবং দত্বা বরং দেবো দেবানাং বিষ্ণুরাত্মবান্ ।
মানুষে চিন্তযামাস জন্মভূমিমথাত্মনঃ ॥ 29 ॥
ততঃ পদ্মপলাশাক্ষঃ কৃত্বাঽঽত্মানং চতুর্বিধম্ ।
পিতরং রোচযামাস তথা দশরথন্নৃপম্ ॥ 30 ॥
তদা দেবর্ষি গন্ধর্বাস্সরুদ্রাস্সাপ্সরোগণাঃ ।
স্তুতিভির্দিব্যরূপাভিস্তুষ্টুবুর্মধুসূদনম্ ॥ 31 ॥
তমুদ্ধতং রাবণমুগ্রতেজসং প্রবৃদ্ধদর্পং ত্রিদশেশ্বরদ্বিষম্ ।
বিরাবণং সাধুতপস্বিকণ্টকং তপস্বিনামুদ্ধর তং ভযাবহম্ ॥ 32 ॥
তমেব হত্বা সবলং সবান্ধবং বিরাবণং রাবণমগ্য্রপৌরুষম্ ।
স্বর্লোকমাগচ্ছ গতজ্বরশ্চিরং সুরেন্দ্রগুপ্তং গতদোষকল্মষম্ ॥ 33 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে পঞ্চদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
methāvī tu tato dhyātvā sa kiñcididamuttaram |
labdhasañjñastatastaṃ tu vedajño nṛpamabravīt || 1 ||
iṣṭiṃ te'haṃ kariṣyāmi putrīyāṃ putrakāraṇāt |
atharvaśirasi proktairmantraissiddhāṃ vidhānataḥ || 2 ||
tataḥ prākramadiṣṭiṃ tāṃ putrīyāṃ putrakāraṇāt |
juhāva cāgnau tejasvī mantradṛṣṭena karmaṇā || 3 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
bhāgapratigrahārthaṃ vai samavetā yathāvidhi || 4 ||
tāssametya yathānyāyaṃ tasminsadasi devatāḥ |
abruvan lokakartāraṃ brahmāṇaṃ vacanaṃ mahat || 5 ||
bhagavantvatprasādena rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
sarvānno bādhate vīryācchāsituṃ taṃ na śaknumaḥ || 6 ||
tvayā tasmai varo dattaḥ prītena bhagavanpurā |
mānayantaśca taṃ nityaṃ sarvaṃ tasya kṣamāmahe || 7 ||
udvejayati lokānstīnucchritāndveṣṭi durmatiḥ |
śakraṃ tridaśarājānaṃ pradharṣayitumicchati || 8 ||
ṛṣīnyakṣānsagandharvānasurānbrāhmaṇāṃstathā |
atikrāmati durdharṣo varadānena mohitaḥ || 9 ||
nainaṃ sūryaḥ pratapati pārśve vāti na mārutaḥ |
calormimālī taṃ dṛṣṭvā samudro'pi na kampate || 10 ||
tanmahanno bhayaṃ tasmādrākṣasādghoradarśanāt |
vadhārthaṃ tasya bhagavannupāyaṃ kartumarhasi || 11 ||
evamuktassuraissarvaiścintayitvā tato'bravīt |
hantāyaṃ viditastasya vadhopāyo durātmanaḥ || 12 ||
tena gandharvayakṣāṇāṃ devadānavarakṣasām |
avadhyo'smīti vāguktā tathetyuktaṃ ca tanmayā || 13 ||
nākīrtayadavajñānāttadrakṣo mānuṣān prati |
tasmātsa mānuṣādvadhyo mṛtyurnānyo'sya vidyate || 14 ||
etacchrutvā priyaṃ vākyaṃ brahmaṇā samudāhṛtam |
sarve maharṣayo devāḥ prahṛṣṭāste'bhavaṃstadā || 15 ||
etasminnantare viṣṇurupayāto mahādyutiḥ |
śaṅkhacakragadāpāṇiḥ pītavāsā jagatpatiḥ || 16 ||
brahmaṇā ca samāgamya tatra tasthau samāhitaḥ |
1 tamabruvansurāssarve samabhiṣṭūya sannatāḥ || 17 ||
tvānniyokṣyāmahe viṣṇo lokānāṃ hitakāmyayā |
1 rājño daśarathasya tvamayodhyādhipateḥ prabhoḥ || 18 ||
dharmajñasya vadānyasya maharṣisamatejasaḥ |
18 tasya bhāryāsu tisṛṣu hrīśrīkīrtyupamāsu ca || 19 ||
viṣṇo putratvamāgaccha kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
1 tatra tvaṃ mānuṣo bhūtvā pravṛddhaṃ lokakaṇṭakam |
avadhyaṃ daivatairviṣṇo samare jahi rāvaṇam || 20 ||
sa hi devāṃśca gandharvānsiddhāṃśca munisattamān |
rākṣaso rāvaṇo mūrkho vīryotsekena bādhate || 21 ||
ṛṣayaśca tatastena gandharvāpsarasastathā |
krīḍanto nandanavane krūreṇa kila hiṃsitāḥ || 22 ||
vadhārthaṃ vayamāyātāstasya vai munibhissaha |
siddhagandharvayakṣāśca tatastvāṃ śaraṇaṃ gatāḥ || 23 ||
tvaṃ gatiḥ paramā deva sarveṣāṃ naḥ parantapaḥ |
vadhāya devaśatrūṇāṃ nṛṇāṃ loke manaḥ kuru || 24 ||
evamuktastu deveśo viṣṇustridaśapuṅgavaḥ |
pitāmahapurogāṃstānsarvalokanamaskṛtaḥ || 25 ||
abravīttridaśānsarvānsametāndharmasaṃhitān || 26 ||
bhayaṃ tyajata bhadraṃ vo hitārthaṃ yudhi rāvaṇam |
saputrapautraṃ sāmātyaṃ samitrajñātibāndhavam || 27 ||
hatvā krūraṃ durātmānaṃ devarṣīṇāṃ bhayāvaham |
daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca |
vatsyāmi mānuṣe loke pālayanpṛthivīmimām || 28 ||
evaṃ datvā varaṃ devo devānāṃ viṣṇurātmavān |
mānuṣe cintayāmāsa janmabhūmimathātmanaḥ || 29 ||
tataḥ padmapalāśākṣaḥ kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
pitaraṃ rocayāmāsa tathā daśarathannṛpam || 30 ||
tadā devarṣi gandharvāssarudrāssāpsarogaṇāḥ |
stutibhirdivyarūpābhistuṣṭuvurmadhusūdanam || 31 ||
tamuddhataṃ rāvaṇamugratejasaṃ pravṛddhadarpaṃ tridaśeśvaradviṣam |
virāvaṇaṃ sādhutapasvikaṇṭakaṃ tapasvināmuddhara taṃ bhayāvaham || 32 ||
tameva hatvā sabalaṃ sabāndhavaṃ virāvaṇaṃ rāvaṇamagyrapauruṣam |
svarlokamāgaccha gatajvaraściraṃ surendraguptaṃ gatadoṣakalmaṣam || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
मेथावी तु ततो ध्यात्वा स किञ्चिदिदमुत्तरम् ।
लब्धसञ्ज्ञस्ततस्तं तु वेदज्ञो नृपमब्रवीत् ॥ 1 ॥
इष्टिं तेऽहं करिष्यामि पुत्रीयां पुत्रकारणात् ।
अथर्वशिरसि प्रोक्तैर्मन्त्रैस्सिद्धां विधानतः ॥ 2 ॥
ततः प्राक्रमदिष्टिं तां पुत्रीयां पुत्रकारणात् ।
जुहाव चाग्नौ तेजस्वी मन्त्रदृष्टेन कर्मणा ॥ 3 ॥
ततो देवास्सगन्धर्वास्सिद्धाश्च परमर्षयः ।
भागप्रतिग्रहार्थं वै समवेता यथाविधि ॥ 4 ॥
तास्समेत्य यथान्यायं तस्मिन्सदसि देवताः ।
अब्रुवन् लोककर्तारं ब्रह्माणं वचनं महत् ॥ 5 ॥
भगवन्त्वत्प्रसादेन रावणो नाम राक्षसः ।
सर्वान्नो बाधते वीर्याच्छासितुं तं न शक्नुमः ॥ 6 ॥
त्वया तस्मै वरो दत्तः प्रीतेन भगवन्पुरा ।
मानयन्तश्च तं नित्यं सर्वं तस्य क्षमामहे ॥ 7 ॥
उद्वेजयति लोकान्स्तीनुच्छ्रितान्द्वेष्टि दुर्मतिः ।
शक्रं त्रिदशराजानं प्रधर्षयितुमिच्छति ॥ 8 ॥
ऋषीन्यक्षान्सगन्धर्वानसुरान्ब्राह्मणांस्तथा ।
अतिक्रामति दुर्धर्षो वरदानेन मोहितः ॥ 9 ॥
नैनं सूर्यः प्रतपति पार्श्वे वाति न मारुतः ।
चलोर्मिमाली तं दृष्ट्वा समुद्रोऽपि न कम्पते ॥ 10 ॥
तन्महन्नो भयं तस्माद्राक्षसाद्घोरदर्शनात् ।
वधार्थं तस्य भगवन्नुपायं कर्तुमर्हसि ॥ 11 ॥
एवमुक्तस्सुरैस्सर्वैश्चिन्तयित्वा ततोऽब्रवीत् ।
हन्तायं विदितस्तस्य वधोपायो दुरात्मनः ॥ 12 ॥
तेन गन्धर्वयक्षाणां देवदानवरक्षसाम् ।
अवध्योऽस्मीति वागुक्ता तथेत्युक्तं च तन्मया ॥ 13 ॥
नाकीर्तयदवज्ञानात्तद्रक्षो मानुषान् प्रति ।
तस्मात्स मानुषाद्वध्यो मृत्युर्नान्योऽस्य विद्यते ॥ 14 ॥
एतच्छ्रुत्वा प्रियं वाक्यं ब्रह्मणा समुदाहृतम् ।
सर्वे महर्षयो देवाः प्रहृष्टास्तेऽभवंस्तदा ॥ 15 ॥
एतस्मिन्नन्तरे विष्णुरुपयातो महाद्युतिः ।
शङ्खचक्रगदापाणिः पीतवासा जगत्पतिः ॥ 16 ॥
ब्रह्मणा च समागम्य तत्र तस्थौ समाहितः ।
1 तमब्रुवन्सुरास्सर्वे समभिष्टूय सन्नताः ॥ 17 ॥
त्वान्नियोक्ष्यामहे विष्णो लोकानां हितकाम्यया ।
1 राज्ञो दशरथस्य त्वमयोध्याधिपतेः प्रभोः ॥ 18 ॥
धर्मज्ञस्य वदान्यस्य महर्षिसमतेजसः ।
18 तस्य भार्यासु तिसृषु ह्रीश्रीकीर्त्युपमासु च ॥ 19 ॥
विष्णो पुत्रत्वमागच्छ कृत्वाऽऽत्मानं चतुर्विधम् ।
1 तत्र त्वं मानुषो भूत्वा प्रवृद्धं लोककण्टकम् ।
अवध्यं दैवतैर्विष्णो समरे जहि रावणम् ॥ 20 ॥
स हि देवांश्च गन्धर्वान्सिद्धांश्च मुनिसत्तमान् ।
राक्षसो रावणो मूर्खो वीर्योत्सेकेन बाधते ॥ 21 ॥
ऋषयश्च ततस्तेन गन्धर्वाप्सरसस्तथा ।
क्रीडन्तो नन्दनवने क्रूरेण किल हिंसिताः ॥ 22 ॥
वधार्थं वयमायातास्तस्य वै मुनिभिस्सह ।
सिद्धगन्धर्वयक्षाश्च ततस्त्वां शरणं गताः ॥ 23 ॥
त्वं गतिः परमा देव सर्वेषां नः परन्तपः ।
वधाय देवशत्रूणां नृणां लोके मनः कुरु ॥ 24 ॥
एवमुक्तस्तु देवेशो विष्णुस्त्रिदशपुङ्गवः ।
पितामहपुरोगांस्तान्सर्वलोकनमस्कृतः ॥ 25 ॥
अब्रवीत्त्रिदशान्सर्वान्समेतान्धर्मसंहितान् ॥ 26 ॥
भयं त्यजत भद्रं वो हितार्थं युधि रावणम् ।
सपुत्रपौत्रं सामात्यं समित्रज्ञातिबान्धवम् ॥ 27 ॥
हत्वा क्रूरं दुरात्मानं देवर्षीणां भयावहम् ।
दशवर्षसहस्राणि दशवर्षशतानि च ।
वत्स्यामि मानुषे लोके पालयन्पृथिवीमिमाम् ॥ 28 ॥
एवं दत्वा वरं देवो देवानां विष्णुरात्मवान् ।
मानुषे चिन्तयामास जन्मभूमिमथात्मनः ॥ 29 ॥
ततः पद्मपलाशाक्षः कृत्वाऽऽत्मानं चतुर्विधम् ।
पितरं रोचयामास तथा दशरथन्नृपम् ॥ 30 ॥
तदा देवर्षि गन्धर्वास्सरुद्रास्साप्सरोगणाः ।
स्तुतिभिर्दिव्यरूपाभिस्तुष्टुवुर्मधुसूदनम् ॥ 31 ॥
तमुद्धतं रावणमुग्रतेजसं प्रवृद्धदर्पं त्रिदशेश्वरद्विषम् ।
विरावणं साधुतपस्विकण्टकं तपस्विनामुद्धर तं भयावहम् ॥ 32 ॥
तमेव हत्वा सबलं सबान्धवं विरावणं रावणमग्य्रपौरुषम् ।
स्वर्लोकमागच्छ गतज्वरश्चिरं सुरेन्द्रगुप्तं गतदोषकल्मषम् ॥ 33 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
methāvī tu tato dhyātvā sa kiñcididamuttaram |
labdhasañjñastatastaṃ tu vedajño nṛpamabravīt || 1 ||
iṣṭiṃ te'haṃ kariṣyāmi putrīyāṃ putrakāraṇāt |
atharvaśirasi proktairmantraissiddhāṃ vidhānataḥ || 2 ||
tataḥ prākramadiṣṭiṃ tāṃ putrīyāṃ putrakāraṇāt |
juhāva cāgnau tejasvī mantradṛṣṭena karmaṇā || 3 ||
tato devāssagandharvāssiddhāśca paramarṣayaḥ |
bhāgapratigrahārthaṃ vai samavetā yathāvidhi || 4 ||
tāssametya yathānyāyaṃ tasminsadasi devatāḥ |
abruvan lokakartāraṃ brahmāṇaṃ vacanaṃ mahat || 5 ||
bhagavantvatprasādena rāvaṇo nāma rākṣasaḥ |
sarvānno bādhate vīryācchāsituṃ taṃ na śaknumaḥ || 6 ||
tvayā tasmai varo dattaḥ prītena bhagavanpurā |
mānayantaśca taṃ nityaṃ sarvaṃ tasya kṣamāmahe || 7 ||
udvejayati lokānstīnucchritāndveṣṭi durmatiḥ |
śakraṃ tridaśarājānaṃ pradharṣayitumicchati || 8 ||
ṛṣīnyakṣānsagandharvānasurānbrāhmaṇāṃstathā |
atikrāmati durdharṣo varadānena mohitaḥ || 9 ||
nainaṃ sūryaḥ pratapati pārśve vāti na mārutaḥ |
calormimālī taṃ dṛṣṭvā samudro'pi na kampate || 10 ||
tanmahanno bhayaṃ tasmādrākṣasādghoradarśanāt |
vadhārthaṃ tasya bhagavannupāyaṃ kartumarhasi || 11 ||
evamuktassuraissarvaiścintayitvā tato'bravīt |
hantāyaṃ viditastasya vadhopāyo durātmanaḥ || 12 ||
tena gandharvayakṣāṇāṃ devadānavarakṣasām |
avadhyo'smīti vāguktā tathetyuktaṃ ca tanmayā || 13 ||
nākīrtayadavajñānāttadrakṣo mānuṣān prati |
tasmātsa mānuṣādvadhyo mṛtyurnānyo'sya vidyate || 14 ||
etacchrutvā priyaṃ vākyaṃ brahmaṇā samudāhṛtam |
sarve maharṣayo devāḥ prahṛṣṭāste'bhavaṃstadā || 15 ||
etasminnantare viṣṇurupayāto mahādyutiḥ |
śaṅkhacakragadāpāṇiḥ pītavāsā jagatpatiḥ || 16 ||
brahmaṇā ca samāgamya tatra tasthau samāhitaḥ |
1 tamabruvansurāssarve samabhiṣṭūya sannatāḥ || 17 ||
tvānniyokṣyāmahe viṣṇo lokānāṃ hitakāmyayā |
1 rājño daśarathasya tvamayodhyādhipateḥ prabhoḥ || 18 ||
dharmajñasya vadānyasya maharṣisamatejasaḥ |
18 tasya bhāryāsu tisṛṣu hrīśrīkīrtyupamāsu ca || 19 ||
viṣṇo putratvamāgaccha kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
1 tatra tvaṃ mānuṣo bhūtvā pravṛddhaṃ lokakaṇṭakam |
avadhyaṃ daivatairviṣṇo samare jahi rāvaṇam || 20 ||
sa hi devāṃśca gandharvānsiddhāṃśca munisattamān |
rākṣaso rāvaṇo mūrkho vīryotsekena bādhate || 21 ||
ṛṣayaśca tatastena gandharvāpsarasastathā |
krīḍanto nandanavane krūreṇa kila hiṃsitāḥ || 22 ||
vadhārthaṃ vayamāyātāstasya vai munibhissaha |
siddhagandharvayakṣāśca tatastvāṃ śaraṇaṃ gatāḥ || 23 ||
tvaṃ gatiḥ paramā deva sarveṣāṃ naḥ parantapaḥ |
vadhāya devaśatrūṇāṃ nṛṇāṃ loke manaḥ kuru || 24 ||
evamuktastu deveśo viṣṇustridaśapuṅgavaḥ |
pitāmahapurogāṃstānsarvalokanamaskṛtaḥ || 25 ||
abravīttridaśānsarvānsametāndharmasaṃhitān || 26 ||
bhayaṃ tyajata bhadraṃ vo hitārthaṃ yudhi rāvaṇam |
saputrapautraṃ sāmātyaṃ samitrajñātibāndhavam || 27 ||
hatvā krūraṃ durātmānaṃ devarṣīṇāṃ bhayāvaham |
daśavarṣasahasrāṇi daśavarṣaśatāni ca |
vatsyāmi mānuṣe loke pālayanpṛthivīmimām || 28 ||
evaṃ datvā varaṃ devo devānāṃ viṣṇurātmavān |
mānuṣe cintayāmāsa janmabhūmimathātmanaḥ || 29 ||
tataḥ padmapalāśākṣaḥ kṛtvā''tmānaṃ caturvidham |
pitaraṃ rocayāmāsa tathā daśarathannṛpam || 30 ||
tadā devarṣi gandharvāssarudrāssāpsarogaṇāḥ |
stutibhirdivyarūpābhistuṣṭuvurmadhusūdanam || 31 ||
tamuddhataṃ rāvaṇamugratejasaṃ pravṛddhadarpaṃ tridaśeśvaradviṣam |
virāvaṇaṃ sādhutapasvikaṇṭakaṃ tapasvināmuddhara taṃ bhayāvaham || 32 ||
tameva hatvā sabalaṃ sabāndhavaṃ virāvaṇaṃ rāvaṇamagyrapauruṣam |
svarlokamāgaccha gatajvaraściraṃ surendraguptaṃ gatadoṣakalmaṣam || 33 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in