𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨𑌃
𑌓-𑌨𑍍𑌨𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇 । 𑌹𑌰𑌿𑌃 𑌓𑌮𑍍 ॥
𑌸𑍁𑌕𑍇𑌶𑌾 𑌚 𑌭𑌾𑌰𑌦𑍍𑌵𑌾𑌜-𑌶𑍍𑌶𑍈𑌬𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌕𑌾𑌮-𑌸𑍍𑌸𑍗𑌰𑍍𑌯𑌾𑌯𑌣𑍀 𑌚 𑌗𑌾𑌰𑍍𑌗𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍗𑌸𑌲𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌾𑌶𑍍𑌵𑌲𑌾𑌯𑌨𑍋 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑍋 𑌵𑍈𑌦𑌰𑍍𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑍀 𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌹𑍈𑌤𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌪𑌰𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌾𑌃 𑌪𑌰-𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌵𑍇𑌷𑌮𑌾𑌣𑌾𑌃 𑌏𑌷 𑌹 𑌵𑍈 𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂-𑌵𑌁𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑍀𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌹 𑌸𑌮𑌿𑌤𑍍𑌪𑌾𑌣𑌯𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌪𑌿𑌪𑍍𑌪𑌲𑌾𑌦𑌮𑍁𑌪𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌃 ॥1॥
𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌹 𑌸 𑌋𑌷𑌿𑌰𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌭𑍂𑌯 𑌏𑌵 𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌸𑌂𑌵𑌁𑌤𑍍𑌸𑌰𑌂 𑌸𑌂𑌵𑌁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌥 𑌯𑌥𑌾𑌕𑌾𑌮-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨𑌾-𑌨𑍍𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌤 𑌯𑌦𑌿 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮-𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌹 𑌵𑍋 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮 𑌇𑌤𑌿 ॥2॥
𑌅𑌥 𑌕𑌬𑌨𑍍𑌧𑍀 𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨 𑌉𑌪𑍇𑌤𑍍𑌯 𑌪𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛 𑌭𑌗𑌵𑌨𑍍 𑌕𑍁𑌤𑍋 𑌹 𑌵𑌾 𑌇𑌮𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌇𑌤𑌿 ॥3॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈 𑌸 𑌹𑍋𑌵𑌾𑌚-
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑌾𑌮𑍋 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿-𑌸𑍍𑌸 𑌤𑌪𑍋-𑌽𑌤𑌪𑍍𑌯𑌤 𑌸 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸 𑌮𑌿𑌥𑍁𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌯𑌤𑍇।
𑌰𑌯𑌿-𑌞𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌞𑍍𑌚𑍇𑌤𑌿 𑌏𑌤𑍗 𑌮𑍇 𑌬𑌹𑍁𑌧𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 𑌕𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤 𑌇𑌤𑌿 ॥4॥
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌹 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍋 𑌰𑌯𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 𑌰𑌯𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌏𑌤-𑌥𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂-𑌯𑌁𑌨𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤-𑌞𑍍𑌚𑌾𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤-𑌞𑍍𑌚 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌰𑌯𑌿𑌃 ॥5॥
𑌅𑌥𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌉𑌦𑌯𑌨𑍍 𑌯-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀-𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾-𑌨𑍍𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌷𑍁 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇।
𑌯𑌦𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂-𑌯𑌁-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌚𑍀𑌂-𑌯𑌁𑌦𑍁𑌦𑍀𑌚𑍀𑌂-𑌯𑌁𑌦𑌧𑍋 𑌯𑌦𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂-𑌯𑌁𑌦𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌯𑌤𑌿 𑌤𑍇𑌨 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾-𑌨𑍍𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿𑌷𑍁 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 ॥6॥
𑌸 𑌏𑌷 𑌵𑍈𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍁𑌪𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍋-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑌯𑌤𑍇।
𑌤𑌦𑍇𑌤𑌦𑍍 𑌋𑌚𑌾-𑌽𑌭𑍍𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑌮𑍍 ॥7॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌣-𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌵𑍇𑌦𑌸-𑌮𑍍𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣-𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑍇𑌕-𑌨𑍍𑌤𑌪𑌨𑍍𑌤𑌮𑍍।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌰𑌶𑍍𑌮𑌿-𑌶𑍍𑌶𑌤𑌧𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌦𑌯𑌤𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌃 ॥8॥
𑌸𑌂𑌵𑌁𑌤𑍍𑌸𑌰𑍋 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿-𑌸𑍍𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍇 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌞𑍍𑌚𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰-𑌞𑍍𑌚।
𑌤𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌹 𑌵𑍈 𑌤𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌤𑍇 𑌕𑍃𑌤𑌮𑌿𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌸𑌤𑍇 𑌤𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌮𑌸𑌮𑍇𑌵 𑌲𑍋𑌕𑌮𑌭𑌿𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌤 𑌏𑌵 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤𑍇।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍇𑌤 𑌋𑌷𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌕𑌾𑌮𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌪𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇। 𑌏𑌷 𑌹 𑌵𑍈 𑌰𑌯𑌿𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌪𑌿𑌤𑍃𑌯𑌾𑌣𑌃 ॥9॥
𑌅𑌥𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑍇𑌣 𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌰𑍍𑌯𑍇𑌣 𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇।
𑌏𑌤𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑌾𑌮𑌾𑌯𑌤𑌨𑌮𑍇𑌤𑌦𑌮𑍃𑌤𑌮𑌭𑌯𑌮𑍇𑌤-𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌮𑍇𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌪𑍁𑌨𑌰𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨𑍍𑌤 𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌷 𑌨𑌿𑌰𑍋𑌧𑌃। 𑌤𑌦𑍇𑌷 𑌶𑍍𑌲𑍋𑌕𑌃 ॥10॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌪𑌾𑌦-𑌮𑍍𑌪𑌿𑌤𑌰-𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌾𑌕𑍃𑌤𑌿-𑌨𑍍𑌦𑌿𑌵 𑌆𑌹𑍁𑌃 𑌪𑌰𑍇 𑌅𑌰𑍍𑌧𑍇 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌷𑌿𑌣𑌮𑍍।
𑌅𑌥𑍇𑌮𑍇 𑌅𑌨𑍍𑌯 𑌉 𑌪𑌰𑍇 𑌵𑌿𑌚𑌕𑍍𑌷𑌣𑌂 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌚𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌷𑌡𑌰 𑌆𑌹𑍁𑌰𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌮𑌿𑌤𑌿 ॥11॥
𑌮𑌾𑌸𑍋 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌪𑌕𑍍𑌶 𑌏𑌵 𑌰𑌯𑌿-𑌶𑍍𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍇𑌤 𑌋𑌷𑌯-𑌶𑍍𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲 𑌇𑌷𑍍𑌟-𑌙𑍍𑌕𑍁𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀𑌤𑌰 𑌇𑌤𑌰𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌨𑍍 ॥12॥
𑌅𑌹𑍋𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑍈 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌹𑌰𑍇𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌰𑌯𑌿𑌃।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌂-𑌵𑌾𑌁 𑌏𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌯𑍇 𑌦𑌿𑌵𑌾 𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌁𑌜𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌰𑍍𑌯𑌮𑍇𑌵 𑌤𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌰𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌂𑌯𑍁𑌁𑌜𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 ॥13॥
𑌅𑌨𑍍𑌨𑌂-𑌵𑍈𑌁 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋 𑌹 𑌵𑍈 𑌤𑌦𑍍𑌰𑍇𑌤𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿𑌮𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌇𑌤𑌿 ॥14॥
𑌤𑌦𑍍𑌯𑍇 𑌹 𑌵𑍈 𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌵𑍍𑌰𑌤-𑌞𑍍𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑌿𑌥𑍁𑌨𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇।
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑍇𑌵𑍈𑌷 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌯𑍇𑌷𑌾-𑌨𑍍𑌤𑌪𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌰𑍍𑌯𑌂-𑌯𑍇𑌁𑌷𑍁 𑌸𑌤𑍍𑌯-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥15॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌮𑌸𑍗 𑌵𑌿𑌰𑌜𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌨 𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌮𑌮𑌨𑍃𑌤-𑌨𑍍𑌨 𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌚𑍇𑌤𑌿 ॥16॥
Roman (IAST) Transliteration
prathamaḥ praśnaḥ
o-nnamaḥ paramātmane | hariḥ om ||
sukeśā ca bhāradvāja-śśaibyaśca satyakāma-ssauryāyaṇī ca gārgyaḥ kausalyaścāśvalāyano bhārgavo vaidarbhiḥ kabandhī kātyāyanaste haite brahmaparā brahmaniṣṭhāḥ para-mbrahmānveṣamāṇāḥ eṣa ha vai tatsarvaṃ-va~kṣyatīti te ha samitpāṇayo bhagavanta-mpippalādamupasannāḥ ||1||
tān ha sa ṛṣiruvāca bhūya eva tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā saṃva~tsaraṃ saṃva~tsyatha yathākāma-mpraśnā-npṛcchata yadi vijñāsyāma-ssarvaṃ ha vo vakṣāma iti ||2||
atha kabandhī kātyāyana upetya papraccha bhagavan kuto ha vā imāḥ prajāḥ prajāyanta iti ||3||
tasmai sa hovāca-
prajākāmo vai prajāpati-ssa tapo-'tapyata sa tapastaptvā sa mithunamutpādayate|
rayi-ñca prāṇañceti etau me bahudhā prajāḥ kariṣyata iti ||4||
ādityo ha vai prāṇo rayireva candramāḥ rayirvā eta-thsarvaṃ-ya~nmūrta-ñcāmūrta-ñca tasmānmūrtireva rayiḥ ||5||
athāditya udayan ya-tprācī-ndiśa-mpraviśati tena prācyā-nprāṇā-nraśmiṣu sannidhatte|
yaddakṣiṇāṃ-ya~-tpratīcīṃ-ya~dudīcīṃ-ya~dadho yadūrdhvaṃ-ya~dantarā diśo yatsarva-mprakāśayati tena sarvā-nprāṇā-nraśmiṣu sannidhatte ||6||
sa eṣa vaiśvānaro viśvarupaḥ prāṇo-'gnirudayate|
tadetad ṛcā-'bhyuktam ||7||
viśvarūpaṃ hariṇa-ñjātavedasa-mparāyaṇa-ñjyotireka-ntapantam|
sahasraraśmi-śśatadhā vartamānaḥ prāṇaḥ prajānāmudayatyeṣa sūryaḥ ||8||
saṃva~tsaro vai prajāpati-sstasyāyane dakṣiṇañcottara-ñca|
tadye ha vai tadiṣṭāpūrte kṛtamityupāsate te cāndramasameva lokamabhijayante ta eva punarāvartante|
tasmādeta ṛṣayaḥ prajākāmā dakṣiṇa-mpratipadyante| eṣa ha vai rayiryaḥ pitṛyāṇaḥ ||9||
athottareṇa tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā vidyayātmānamanviṣyādityamabhijayante|
etadvai prāṇānāmāyatanametadamṛtamabhayameta-tparāyaṇametasmānna punarāvartanta ityeṣa nirodhaḥ| tadeṣa ślokaḥ ||10||
pañcapāda-mpitara-ndvādaśākṛti-ndiva āhuḥ pare ardhe purīṣiṇam|
atheme anya u pare vicakṣaṇaṃ saptacakre ṣaḍara āhurarpitamiti ||11||
māso vai prajāpatistasya kṛṣṇapakśa eva rayi-śśuklaḥ praṇastasmādeta ṛṣaya-śśukla iṣṭa-ṅkurvantītara itarasminn ||12||
ahorātro vai prajāpatistasyāhareva prāṇo rātrireva rayiḥ|
prāṇaṃ-vā~ ete praskandanti ye divā ratyā saṃyu~jyante brahmacaryameva tadyadrātrau ratyā saṃyu~jyante ||13||
annaṃ-vai~ prajāpatistato ha vai tadretastasmādimāḥ prajāḥ prajāyanta iti ||14||
tadye ha vai tatprajāpativrata-ñcaranti te mithunamutpādayante|
teṣāmevaiṣa brahmaloko yeṣā-ntapo brahmacaryaṃ-ye~ṣu satya-mpratiṣṭhitam ||15||
teṣāmasau virajo brahmaloko na yeṣu jihmamanṛta-nna māyā ceti ||16||
Sanskrit — Devanagari (original)
प्रथमः प्रश्नः
ओ-न्नमः परमात्मने । हरिः ओम् ॥
सुकेशा च भारद्वाज-श्शैब्यश्च सत्यकाम-स्सौर्यायणी च गार्ग्यः कौसल्यश्चाश्वलायनो भार्गवो वैदर्भिः कबन्धी कात्यायनस्ते हैते ब्रह्मपरा ब्रह्मनिष्ठाः पर-म्ब्रह्मान्वेषमाणाः एष ह वै तत्सर्वं-वँक्ष्यतीति ते ह समित्पाणयो भगवन्त-म्पिप्पलादमुपसन्नाः ॥1॥
तान् ह स ऋषिरुवाच भूय एव तपसा ब्रह्मचर्येण श्रद्धया संवँत्सरं संवँत्स्यथ यथाकाम-म्प्रश्ना-न्पृच्छत यदि विज्ञास्याम-स्सर्वं ह वो वक्षाम इति ॥2॥
अथ कबन्धी कात्यायन उपेत्य पप्रच्छ भगवन् कुतो ह वा इमाः प्रजाः प्रजायन्त इति ॥3॥
तस्मै स होवाच-
प्रजाकामो वै प्रजापति-स्स तपो-ऽतप्यत स तपस्तप्त्वा स मिथुनमुत्पादयते।
रयि-ञ्च प्राणञ्चेति एतौ मे बहुधा प्रजाः करिष्यत इति ॥4॥
आदित्यो ह वै प्राणो रयिरेव चन्द्रमाः रयिर्वा एत-थ्सर्वं-यँन्मूर्त-ञ्चामूर्त-ञ्च तस्मान्मूर्तिरेव रयिः ॥5॥
अथादित्य उदयन् य-त्प्राची-न्दिश-म्प्रविशति तेन प्राच्या-न्प्राणा-न्रश्मिषु सन्निधत्ते।
यद्दक्षिणां-यँ-त्प्रतीचीं-यँदुदीचीं-यँदधो यदूर्ध्वं-यँदन्तरा दिशो यत्सर्व-म्प्रकाशयति तेन सर्वा-न्प्राणा-न्रश्मिषु सन्निधत्ते ॥6॥
स एष वैश्वानरो विश्वरुपः प्राणो-ऽग्निरुदयते।
तदेतद् ऋचा-ऽभ्युक्तम् ॥7॥
विश्वरूपं हरिण-ञ्जातवेदस-म्परायण-ञ्ज्योतिरेक-न्तपन्तम्।
सहस्ररश्मि-श्शतधा वर्तमानः प्राणः प्रजानामुदयत्येष सूर्यः ॥8॥
संवँत्सरो वै प्रजापति-स्स्तस्यायने दक्षिणञ्चोत्तर-ञ्च।
तद्ये ह वै तदिष्टापूर्ते कृतमित्युपासते ते चान्द्रमसमेव लोकमभिजयन्ते त एव पुनरावर्तन्ते।
तस्मादेत ऋषयः प्रजाकामा दक्षिण-म्प्रतिपद्यन्ते। एष ह वै रयिर्यः पितृयाणः ॥9॥
अथोत्तरेण तपसा ब्रह्मचर्येण श्रद्धया विद्ययात्मानमन्विष्यादित्यमभिजयन्ते।
एतद्वै प्राणानामायतनमेतदमृतमभयमेत-त्परायणमेतस्मान्न पुनरावर्तन्त इत्येष निरोधः। तदेष श्लोकः ॥10॥
पञ्चपाद-म्पितर-न्द्वादशाकृति-न्दिव आहुः परे अर्धे पुरीषिणम्।
अथेमे अन्य उ परे विचक्षणं सप्तचक्रे षडर आहुरर्पितमिति ॥11॥
मासो वै प्रजापतिस्तस्य कृष्णपक्श एव रयि-श्शुक्लः प्रणस्तस्मादेत ऋषय-श्शुक्ल इष्ट-ङ्कुर्वन्तीतर इतरस्मिन्न् ॥12॥
अहोरात्रो वै प्रजापतिस्तस्याहरेव प्राणो रात्रिरेव रयिः।
प्राणं-वाँ एते प्रस्कन्दन्ति ये दिवा रत्या संयुँज्यन्ते ब्रह्मचर्यमेव तद्यद्रात्रौ रत्या संयुँज्यन्ते ॥13॥
अन्नं-वैँ प्रजापतिस्ततो ह वै तद्रेतस्तस्मादिमाः प्रजाः प्रजायन्त इति ॥14॥
तद्ये ह वै तत्प्रजापतिव्रत-ञ्चरन्ति ते मिथुनमुत्पादयन्ते।
तेषामेवैष ब्रह्मलोको येषा-न्तपो ब्रह्मचर्यं-येँषु सत्य-म्प्रतिष्ठितम् ॥15॥
तेषामसौ विरजो ब्रह्मलोको न येषु जिह्ममनृत-न्न माया चेति ॥16॥
prathamaḥ praśnaḥ
o-nnamaḥ paramātmane | hariḥ om ||
sukeśā ca bhāradvāja-śśaibyaśca satyakāma-ssauryāyaṇī ca gārgyaḥ kausalyaścāśvalāyano bhārgavo vaidarbhiḥ kabandhī kātyāyanaste haite brahmaparā brahmaniṣṭhāḥ para-mbrahmānveṣamāṇāḥ eṣa ha vai tatsarvaṃ-va~kṣyatīti te ha samitpāṇayo bhagavanta-mpippalādamupasannāḥ ||1||
tān ha sa ṛṣiruvāca bhūya eva tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā saṃva~tsaraṃ saṃva~tsyatha yathākāma-mpraśnā-npṛcchata yadi vijñāsyāma-ssarvaṃ ha vo vakṣāma iti ||2||
atha kabandhī kātyāyana upetya papraccha bhagavan kuto ha vā imāḥ prajāḥ prajāyanta iti ||3||
tasmai sa hovāca-
prajākāmo vai prajāpati-ssa tapo-'tapyata sa tapastaptvā sa mithunamutpādayate|
rayi-ñca prāṇañceti etau me bahudhā prajāḥ kariṣyata iti ||4||
ādityo ha vai prāṇo rayireva candramāḥ rayirvā eta-thsarvaṃ-ya~nmūrta-ñcāmūrta-ñca tasmānmūrtireva rayiḥ ||5||
athāditya udayan ya-tprācī-ndiśa-mpraviśati tena prācyā-nprāṇā-nraśmiṣu sannidhatte|
yaddakṣiṇāṃ-ya~-tpratīcīṃ-ya~dudīcīṃ-ya~dadho yadūrdhvaṃ-ya~dantarā diśo yatsarva-mprakāśayati tena sarvā-nprāṇā-nraśmiṣu sannidhatte ||6||
sa eṣa vaiśvānaro viśvarupaḥ prāṇo-'gnirudayate|
tadetad ṛcā-'bhyuktam ||7||
viśvarūpaṃ hariṇa-ñjātavedasa-mparāyaṇa-ñjyotireka-ntapantam|
sahasraraśmi-śśatadhā vartamānaḥ prāṇaḥ prajānāmudayatyeṣa sūryaḥ ||8||
saṃva~tsaro vai prajāpati-sstasyāyane dakṣiṇañcottara-ñca|
tadye ha vai tadiṣṭāpūrte kṛtamityupāsate te cāndramasameva lokamabhijayante ta eva punarāvartante|
tasmādeta ṛṣayaḥ prajākāmā dakṣiṇa-mpratipadyante| eṣa ha vai rayiryaḥ pitṛyāṇaḥ ||9||
athottareṇa tapasā brahmacaryeṇa śraddhayā vidyayātmānamanviṣyādityamabhijayante|
etadvai prāṇānāmāyatanametadamṛtamabhayameta-tparāyaṇametasmānna punarāvartanta ityeṣa nirodhaḥ| tadeṣa ślokaḥ ||10||
pañcapāda-mpitara-ndvādaśākṛti-ndiva āhuḥ pare ardhe purīṣiṇam|
atheme anya u pare vicakṣaṇaṃ saptacakre ṣaḍara āhurarpitamiti ||11||
māso vai prajāpatistasya kṛṣṇapakśa eva rayi-śśuklaḥ praṇastasmādeta ṛṣaya-śśukla iṣṭa-ṅkurvantītara itarasminn ||12||
ahorātro vai prajāpatistasyāhareva prāṇo rātrireva rayiḥ|
prāṇaṃ-vā~ ete praskandanti ye divā ratyā saṃyu~jyante brahmacaryameva tadyadrātrau ratyā saṃyu~jyante ||13||
annaṃ-vai~ prajāpatistato ha vai tadretastasmādimāḥ prajāḥ prajāyanta iti ||14||
tadye ha vai tatprajāpativrata-ñcaranti te mithunamutpādayante|
teṣāmevaiṣa brahmaloko yeṣā-ntapo brahmacaryaṃ-ye~ṣu satya-mpratiṣṭhitam ||15||
teṣāmasau virajo brahmaloko na yeṣu jihmamanṛta-nna māyā ceti ||16||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.