𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍀𑌯 𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨𑌃 - 𑌵𑍈𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌧𑍀𑌨𑌾𑌮𑌭𑌿𑌧𑌾𑌨𑌂
𑌓-𑌨𑍍𑌨𑌮𑌃 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑍇, 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌣𑌪𑌤𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃,
𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌮𑌃 । 𑌹॒𑌰𑌿𑌃॒ 𑌓𑌮𑍍 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇॑ 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿-𑌨𑍍𑌤𑍇𑌜॒𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌷𑍁॑ 𑌭𑍂𑌯𑌾॒𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜॑𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌾𑌮𑌾𑌯𑍁॑𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂॒-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌚॑𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑍇॑𑌷𑍁 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌦𑍀॒𑌕𑍍𑌷𑌾𑌯𑍈॑ 𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌤𑌪॑𑌸𑌶𑍍𑌚॒ 𑌤𑍇𑌜॑𑌸𑍇 𑌜𑍁𑌹𑍋𑌮𑌿 𑌤𑍇𑌜𑍋॒𑌵𑌿𑌦॑𑌸𑌿॒ 𑌤𑍇𑌜𑍋॑ 𑌮𑌾॒ 𑌮𑌾 𑌹𑌾॑𑌸𑍀॒𑌨𑍍𑌮𑌾-𑌽𑌹-𑌨𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋॑ 𑌹𑌾𑌸𑌿𑌷॒-𑌮𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌾-𑌨𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋॑ 𑌹𑌾𑌸𑍀॒𑌦𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍗॑𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍍𑌨𑍋𑌜॒𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌷𑍁॑ 𑌭𑍂𑌯𑌾॒ 𑌓𑌜॑𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌾𑌮𑌾𑌯𑍁॑𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂॒-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌚॑𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑍇॑𑌷𑍁 𑌕𑍁𑌰𑍁॒ 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮॑𑌣𑌶𑍍𑌚 𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॒ 𑌚𑍗- [𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॒ 𑌚, 𑌓𑌜॑𑌸𑍇 𑌜𑍁𑌹𑍋𑌮𑍍𑌯𑍋𑌜𑍋॒𑌵𑌿-] 1
-𑌜॑𑌸𑍇 𑌜𑍁𑌹𑍋𑌮𑍍𑌯𑍋𑌜𑍋॒𑌵𑌿-𑌦॒𑌸𑍍𑌯𑍋𑌜𑍋॑ 𑌮𑌾॒ 𑌮𑌾 𑌹𑌾॑𑌸𑍀॒𑌨𑍍𑌮𑌾-𑌽𑌹𑌮𑍋𑌜𑍋॑ 𑌹𑌾𑌸𑌿𑌷॒-𑌮𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌾𑌮𑍋𑌜𑍋॑ 𑌹𑌾𑌸𑍀॒-𑌥𑍍𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑ 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿-𑌨𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜॒𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌷𑍁॑ 𑌭𑍂𑌯𑌾॒ 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜॑𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌾𑌮𑌾𑌯𑍁॑𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂॒-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌚॑𑌸𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑍇॑𑌷𑍁 𑌕𑍁𑌰𑍁 𑌵𑌾॒𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒-𑌽𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚॒ 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜॑𑌸𑍇 𑌜𑍁𑌹𑍋𑌮𑌿𑌸𑍁𑌵॒𑌰𑍍𑌵𑌿𑌦॑𑌸𑌿॒ 𑌸𑍁𑌵॑𑌰𑍍𑌮𑌾॒ 𑌮𑌾 𑌹𑌾॑𑌸𑍀॒𑌨𑍍𑌮𑌾-𑌽𑌹𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁𑌵॑𑌰𑍍𑌹𑌾𑌸𑌿𑌷॒-𑌮𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁𑌵॑𑌰𑍍𑌹𑌾𑌸𑍀॒-𑌨𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌮𑍇॒𑌧𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑍍𑌯॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋॑ 𑌦𑌧𑌾𑌤𑍁॒ 𑌮𑌯𑌿॑ 𑌮𑍇॒𑌧𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑍀𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌨𑍍𑌦॑𑌧𑌾𑌤𑍁॒ 𑌮𑌯𑌿॑ 𑌮𑍇॒𑌧𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋॒ 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑍋॑ 𑌦𑌧𑌾𑌤𑍁 ॥ 2 ॥
(𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॑ 𑌚॒ - 𑌮𑌯𑌿॒ - 𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋॑𑌵𑌿𑌗𑍍𑌂𑌶𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚) (𑌅. 1)
𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰𑍍𑌹𑌿॑𑌕𑌂॒𑌰𑍍𑌤𑌾-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰॑𑌸𑍍𑌤𑍋॒𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿॒-𑌸𑍍𑌸𑌾𑌮॒ 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑍁𑌦𑍍𑌗𑌾॒𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌉॑𑌪𑌗𑌾॒𑌤𑌾𑌰𑍋॑ 𑌮॒𑌰𑍁𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌹॒𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰॒ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋॑ 𑌨𑌿॒𑌧𑌨॒𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾॑𑌣॒𑌭𑍃𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌦𑌧𑌤𑍍𑌵𑍇॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌸𑌰𑍍𑌵॑𑌮𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵॒𑌰𑍍𑌯𑍁-𑌰𑍁॑𑌪𑌾𑌕𑍁॒𑌰𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍁॑𑌦𑍍𑌗𑌾॒𑌤𑍃𑌭𑍍𑌯॑ 𑌉॒𑌪𑌾𑌕॑𑌰𑍋𑌤𑌿॒ 𑌤𑍇 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾॑𑌣॒𑌭𑍃𑌤𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॑ 𑌦𑌧॒𑌤𑍍𑌵𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌦𑍇॒𑌵 𑌸𑌵॑𑌰𑍍𑌮𑌾॒𑌤𑍍𑌮-𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤॒ 𑌇𑌡𑌾॑ 𑌦𑍇𑌵॒𑌹𑍂 𑌰𑍍𑌮𑌨𑍁॑-𑌰𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞॒𑌨𑍀-𑌰𑍍𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑍁𑌕𑍍𑌥𑌾𑌮॒𑌦𑌾𑌨𑌿॑ 𑌶𑌗𑍍𑌂𑌸𑌿𑌷॒-𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾- [𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌃, 𑌸𑍂॒𑌕𑍍𑌤॒𑌵𑌾𑌚𑌃॒ 𑌪𑍃𑌥𑌿॑𑌵𑌿] 3
-𑌸𑍍𑌸𑍂᳚𑌕𑍍𑌤॒𑌵𑌾𑌚𑌃॒ 𑌪𑍃𑌥𑌿॑𑌵𑌿 𑌮𑌾𑌤॒𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌾॑𑌹𑌿𑌗𑍍𑌂𑌸𑍀॒ 𑌰𑍍𑌮𑌧𑍁॑ 𑌮𑌨𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇॒ 𑌮𑌧𑍁॑ 𑌜𑌨𑌿𑌷𑍍𑌯𑍇॒ 𑌮𑌧𑍁॑𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿॒ 𑌮𑌧𑍁॑𑌵𑌦𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿॒ 𑌮𑌧𑍁॑𑌮𑌤𑍀-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌵𑌾𑌚॑𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑌾𑌸𑌗𑍍𑌂 𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍂॒𑌷𑍇𑌣𑍍𑌯𑌾᳚-𑌮𑍍𑌮𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑍇᳚𑌭𑍍𑌯॒𑌸𑍍𑌤-𑌮𑍍𑌮𑌾॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌶𑍋॒𑌭𑌾𑌯𑍈॑ 𑌪𑌿॒𑌤𑌰𑍋-𑌽𑌨𑍁॑ 𑌮𑌦𑌨𑍍𑌤𑍁 ॥ 4 ॥
(𑌶॒𑌗𑍍𑌂॒𑌸𑌿॒𑌷॒-𑌦𑍍𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 - 𑌅॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌵𑌿𑌗𑍍𑌂॑𑌶𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚) (𑌅. 2)
𑌵𑌸॑𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌪𑍍𑌰𑌵॑𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌗𑌾𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑍇𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥॒ 𑌉𑌪𑍇॑𑌹𑌿 𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃॑𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌷𑍍𑌟𑍁॑𑌭𑍇𑌨॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॒𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥॒ 𑌉𑌪𑍇᳚𑌹𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃॑𑌹𑌨𑍍𑌤𑍁॒ 𑌜𑌾𑌗॑𑌤𑍇𑌨॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑𑌷𑌾-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾᳚-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥॒ 𑌉𑌪𑍇॑𑌹𑌿॒ 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌦𑌾॑𑌸𑍁 𑌤𑍇 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾 𑌧𑍂॑𑌨𑍋𑌮𑌿 𑌭॒𑌨𑍍𑌦𑌨𑌾॑𑌸𑍁॒ 𑌕𑍋𑌤॑𑌨𑌾𑌸𑍁॒ 𑌨𑍂𑌤॑𑌨𑌾𑌸𑍁॒ 𑌰𑍇𑌶𑍀॑𑌷𑍁॒ 𑌮𑍇𑌷𑍀॑𑌷𑍁॒ 𑌵𑌾𑌶𑍀॑𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵॒𑌭𑍃𑌥𑍍𑌸𑍁॒ 𑌮𑌾𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵𑍀॑𑌷𑍁 𑌕𑌕𑍁॒𑌹𑌾𑌸𑍁॒ 𑌶𑌕𑍍𑌵॑𑌰𑍀𑌷𑍁 [ ] 5
𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌾𑌸𑍁॑ 𑌤𑍇 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾 𑌧𑍂॑𑌨𑍋𑌮𑌿 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰-𑌨𑍍𑌤𑍇॑ 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑍇𑌣॑ 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾॒𑌮𑍍𑌯𑌹𑍍𑌨𑍋॑ 𑌰𑍂॒𑌪𑍇𑌣॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 𑌰॒𑌶𑍍𑌮𑌿𑌭𑌿𑌃॑ ॥ 𑌆-𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌨𑍁॒𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌅॑𑌚𑍁𑌚𑍍𑌯𑌵𑍁𑌰𑍍𑌦𑌿॒𑌵𑍋 𑌧𑌾𑌰𑌾॑ 𑌅𑌸𑌶𑍍𑌚𑌤 ॥ 𑌕॒𑌕𑍁॒𑌹𑌗𑍍𑌂 𑌰𑍂॒𑌪𑌂-𑌵𑍃𑌁॑𑌷॒𑌭𑌸𑍍𑌯॑ 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌬𑍃॒𑌹-𑌥𑍍𑌸𑍋𑌮॒-𑌸𑍍𑌸𑍋𑌮॑𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌰𑍋॒𑌗𑌾-𑌶𑍍𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰-𑌶𑍍𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॑ 𑌪𑍁𑌰𑍋॒𑌗𑌾𑌃 ॥ 𑌯-𑌤𑍍𑌤𑍇॑ 𑌸𑍋॒𑌮𑌾𑌦𑌾᳚𑌭𑍍𑌯॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮॒ 𑌜𑌾𑌗𑍃॑𑌵𑌿॒ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌤𑍇 𑌸𑍋𑌮॒ 𑌸𑍋𑌮𑌾॑𑌯॒ 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑍋॒𑌶𑌿-𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇॑𑌵 𑌸𑍋𑌮 𑌗𑌾𑌯॒𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑍇𑌃 [𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑍇𑌃, 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥𑍋॒] 6
𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥𑍋॒ 𑌅𑌪𑍀॑𑌹𑌿 𑌵॒𑌶𑍀 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇॑𑌵 𑌸𑍋𑌮॒ 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌷𑍍𑌟𑍁॑𑌭𑍇𑌨॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॒𑌸𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥𑍋॒ 𑌅𑌪𑍀᳚𑌹𑍍𑌯॒𑌸𑍍𑌮𑌥𑍍𑌸॑𑌖𑌾॒ 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌦𑍇॑𑌵 𑌸𑍋𑌮॒ 𑌜𑌾𑌗॑𑌤𑍇𑌨॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑𑌷𑌾-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾᳚-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯-𑌮𑍍𑌪𑌾𑌥𑍋॒ 𑌅𑌪𑍀॒𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣 𑌏॑𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌾॒𑌵𑌤॒ 𑌆-𑌽𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌦𑌿॒𑌵𑌸𑍍𑌪𑌰𑌿॑ । 𑌆𑌯𑍁𑌃॑ 𑌪𑍃𑌥𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌅𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯॒𑌮𑍃𑌤॑𑌮𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌾𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾 ॥ 𑌇॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑍀 𑌮𑍇॒ 𑌵𑌰𑍍𑌚𑌃॑ 𑌕𑍃𑌣𑍁𑌤𑌾𑌂॒-𑌵𑌁𑌰𑍍𑌚॒-𑌸𑍍𑌸𑍋𑌮𑍋॒ 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃॑ । 𑌵𑌰𑍍𑌚𑍋॑ 𑌮𑍇॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇॑𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌚𑍋॑ 𑌮𑍇 𑌧𑌤𑍍𑌤𑌮𑌶𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾 ॥ 𑌦॒𑌧॒𑌨𑍍𑌵𑍇 𑌵𑌾॒ 𑌯𑌦𑍀॒𑌮𑌨𑍁॒ 𑌵𑍋𑌚॒𑌦𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾॑𑌣𑌿॒ 𑌵𑍇𑌰𑍁॒ 𑌤𑌤𑍍 । 𑌪𑌰𑌿॒ 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾॑𑌨𑌿॒ 𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾॑ 𑌨𑍇॒𑌮𑌿𑌶𑍍𑌚॒𑌕𑍍𑌰𑌮𑌿॑𑌵𑌾 𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 7 ॥
(𑌶𑌕𑍍𑌵॑𑌰𑍀𑌷𑍍𑌵॒ - 𑌗𑍍𑌨𑍇 - 𑌰𑍍𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃॒ - 𑌪𑌞𑍍𑌚॑𑌵𑌿𑌗𑍍𑌂𑌶𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚) (𑌅. 3)
𑌏॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅॒𑌪𑌾-𑌨𑍍𑌨𑌾॑𑌮॒𑌧𑍇𑌯॒-𑌙𑍍𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌂॒-𑌯𑌁𑌦𑌾॑𑌧𑌾॒𑌵𑌾 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌦𑌾॑𑌸𑍁 𑌤𑍇 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾 𑌧𑍂॑𑌨𑍋॒𑌮𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑌾॒𑌪𑌾𑌮𑍇॒𑌵 𑌨𑌾॑𑌮॒𑌧𑍇𑌯𑍇॑𑌨॒ 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑍇॑𑌨 𑌦𑌿॒𑌵𑍋 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌮𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰-𑌨𑍍𑌤𑍇॑ 𑌶𑍁॒𑌕𑍍𑌰𑍇𑌣॑ 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅𑌹𑍍𑌨𑍋॑ 𑌰𑍂॒𑌪𑌂-𑌯𑌁𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿॒-𑌸𑍍𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 𑌰॒𑌶𑍍𑌮𑌯𑍋॒ 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾॑ 𑌈𑌶॒𑌤𑍇-𑌽𑌹𑍍𑌨॑ 𑌏॒𑌵 𑌰𑍂॒𑌪𑍇𑌣॒ 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌯 𑌰॒𑌶𑍍𑌮𑌿𑌭𑌿॑𑌰𑍍𑌦𑌿॒𑌵𑍋 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿॑-𑌞𑍍𑌚𑍍𑌯𑌾𑌵𑌯॒𑌤𑍍𑌯𑌾-𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌨𑍁॒𑌗𑍍𑌰𑌾 [-𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌨𑍁॒𑌗𑍍𑌰𑌾𑌃, 𑌅॒𑌚𑍁॒𑌚𑍍𑌯॒𑌵𑍁॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹] 8
𑌅॑𑌚𑍁𑌚𑍍𑌯𑌵𑍁॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌯𑌥𑌾𑌯॒𑌜𑍁𑌰𑍇॒𑌵𑍈𑌤-𑌤𑍍𑌕॑𑌕𑍁॒𑌹𑌗𑍍𑌂 𑌰𑍂॒𑌪𑌂-𑌵𑍃𑌁॑𑌷॒𑌭𑌸𑍍𑌯॑ 𑌰𑍋𑌚𑌤𑍇 𑌬𑍃॒𑌹𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅॑𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌕𑍁॒𑌹𑌗𑍍𑌂 𑌰𑍂॒𑌪𑌂-𑌯𑌁-𑌦𑍍𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑍀॑ 𑌰𑍂॒𑌪𑍇𑌣𑍈॒𑌵 𑌵𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿॒𑌮𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇॒ 𑌯𑌤𑍍𑌤𑍇॑ 𑌸𑍋॒𑌮𑌾𑌦𑌾᳚𑌭𑍍𑌯॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮॒ 𑌜𑌾𑌗𑍃॒𑌵𑍀𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍈॒𑌷 𑌹॒ 𑌵𑍈 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌹॒𑌵𑌿𑌰𑍍𑌯॑𑌜𑌤𑌿॒ 𑌯𑍋-𑌽𑌦𑌾᳚𑌭𑍍𑌯-𑌙𑍍𑌗𑍃𑌹𑍀॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍋𑌮𑌾॑𑌯 𑌜𑍁॒𑌹𑍋𑌤𑌿॒𑌪𑌰𑌾॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾-𑌽𑌽𑌯𑍁𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣 𑌏॑𑌤𑌿॒ [𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣 𑌏॑𑌤𑌿, 𑌯𑍋-𑌽𑌗𑍍𑌂॑𑌶𑍁-] 9
𑌯𑍋-𑌽𑌗𑍍𑌂॑𑌶𑍁-𑌙𑍍𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣 𑌏॑𑌤𑍁 𑌪𑌰𑌾॒𑌵𑌤॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॒𑌹𑌾-𑌽𑌽𑌯𑍁॑𑌰𑍇॒𑌵 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌮𑌾॒𑌤𑍍𑌮-𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇॒ 𑌽𑌮𑍃𑌤॑𑌮𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌾𑌯॒ 𑌤𑍍𑌵𑍇𑌤𑌿॒ 𑌹𑌿𑌰॑𑌣𑍍𑌯𑌮॒𑌭𑌿 𑌵𑍍𑌯॑𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯॒𑌮𑍃𑌤𑌂॒-𑌵𑍈𑌁 𑌹𑌿𑌰॑𑌣𑍍𑌯॒𑌮𑌾𑌯𑍁𑌃॑ 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑍋॑-𑌽𑌮𑍃𑌤𑍇॑𑌨𑍈॒𑌵𑌾-𑌽𑌽𑌯𑍁॑𑌰𑌾॒𑌤𑍍𑌮-𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌶॒𑌤𑌮𑌾॑𑌨-𑌮𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌶॒𑌤𑌾𑌯𑍁𑌃॒ 𑌪𑍁𑌰𑍁॑𑌷-𑌶𑍍𑌶॒𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॑𑌯॒ 𑌆𑌯𑍁॑𑌷𑍍𑌯𑍇॒𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑍍𑌯॒𑌪 𑌉𑌪॑ 𑌸𑍍𑌪𑍃𑌶𑌤𑌿 𑌭𑍇𑌷॒𑌜𑌂-𑌵𑌾𑌁 𑌆𑌪𑍋॑ 𑌭𑍇𑌷॒𑌜𑌮𑍇॒𑌵 𑌕𑍁॑𑌰𑍁𑌤𑍇 ॥ 10 ॥
(𑌉॒𑌗𑍍𑌰𑌾 - 𑌏॒𑌤𑍍𑌯𑌾 - 𑌪॒ - 𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌣𑌿॑ 𑌚) (𑌅. 4)
𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰॑𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮॑ 𑌸𑌵𑌿॒𑌤𑍁𑌰𑌾𑌧𑌿॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑍇-𑌽𑌪𑌾॒𑌨-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌦𑌾॒𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑𑌰𑌸𑌿॒ 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮॑ 𑌧𑌾॒𑌤𑍁𑌰𑌾𑌧𑌿॑𑌪𑌤𑍍𑌯॒ 𑌆𑌯𑍁॑𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌦𑌾 𑌰𑍂॒𑌪𑌮॑𑌸𑌿॒ 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋॒ 𑌨𑌾𑌮॒ 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑍇॒𑌰𑌾𑌧𑌿॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌦𑌾 𑌋॒𑌤𑌮॑𑌸𑌿 𑌸॒𑌤𑍍𑌯-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॒𑌸𑍍𑌯𑌾-𑌽𑌽𑌧𑌿॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑍇 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰-𑌮𑍍𑌮𑍇॑ 𑌦𑌾 𑌭𑍂॒𑌤𑌮॑𑌸𑌿॒ 𑌭𑌵𑍍𑌯॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮॑ 𑌪𑌿𑌤𑍃॒𑌣𑌾𑌮𑌾𑌧𑌿॑𑌪𑌤𑍍𑌯𑍇॒-𑌽𑌪𑌾-𑌮𑍋𑌷॑𑌧𑍀𑌨𑌾॒-𑌙𑍍𑌗𑌰𑍍𑌭॑-𑌨𑍍𑌧𑌾 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑍍𑌯𑍋॑𑌮𑌨 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ [ ] 11
𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑌿𑌭𑍂॑𑌮𑌨 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑌿𑌧॑𑌰𑍍𑌮𑌣 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯॒𑌰𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷𑍇 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿 𑌰𑍍𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌜॑𑌮𑌪𑌶𑍍𑌯॒-𑌤𑍍𑌤𑌯𑌾॑ 𑌭𑍂॒𑌤-𑌞𑍍𑌚॒ 𑌭𑌵𑍍𑌯॑-𑌞𑍍𑌚𑌾 𑌸𑍃𑌜𑌤॒ 𑌤𑌾𑌮𑍃𑌷𑌿॑𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌿॒𑌰𑍋॑-𑌽𑌦𑌧𑌾॒-𑌤𑍍𑌤𑌾-𑌞𑍍𑌜॒𑌮𑌦॑𑌗𑍍𑌨𑌿॒𑌸𑍍𑌤𑌪॑𑌸𑌾-𑌽 𑌪𑌶𑍍𑌯॒-𑌤𑍍𑌤𑌯𑌾॒ 𑌵𑍈 𑌸 𑌪𑍃𑌶𑍍𑌞𑍀॒𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌮𑌾॑𑌨𑌸𑍃𑌜𑌤॒ 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑍃𑌶𑍍𑌞𑍀॑𑌨𑌾-𑌮𑍍𑌪𑍃𑌶𑍍𑌞𑌿॒𑌤𑍍𑌵𑌂-𑌯𑌁-𑌤𑍍𑌪𑍃𑌶𑍍𑌞॑𑌯𑍋 𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇॒ 𑌪𑍃𑌶𑍍𑌞𑍀॑𑌨𑍇॒𑌵 𑌤𑍈𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾॒𑌨𑍍॒. 𑌯𑌜॑𑌮𑌾॒𑌨𑍋-𑌽𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰॑𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑍋 [𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰॑𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌃, 𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹] 12
𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌪𑌾॒𑌨𑌾𑌵𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇॒ 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑𑌰𑌸𑌿॒ 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॒𑌹𑌾-𑌽𑌽𑌯𑍁॑𑌰𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌰𑍂॒𑌪𑌮॑𑌸𑌿॒ 𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋॒ 𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌋॒𑌤𑌮॑𑌸𑌿 𑌸॒𑌤𑍍𑌯-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌭𑍂॒𑌤𑌮॑𑌸𑌿॒ 𑌭𑌵𑍍𑌯॒-𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌪॒𑌶𑌵𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌅॒𑌪𑌾𑌮𑍋𑌷॑𑌧𑍀𑌨𑌾॒-𑌙𑍍𑌗𑌰𑍍𑌭𑌃॑ 𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍇॒𑌵𑌾- [𑌪॒𑌶𑍂𑌨𑍇॒𑌵, 𑌅𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧] 13
-𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧 𑌏॒𑌤𑌾𑌵॒𑌦𑍍𑌵𑍈 𑌪𑍁𑌰𑍁॑𑌷-𑌮𑍍𑌪॒𑌰𑌿𑌤॒𑌸𑍍𑌤𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌵॑ 𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑍍𑌯𑍋॑𑌮𑌨॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍇॒𑌯𑌂-𑌵𑌾𑌁 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑍍𑌯𑍋॑𑌮𑍇॒𑌮𑌾𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑌿𑌭𑍂॑𑌮𑌨॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑌾॒-𑌽𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑌿𑌭𑍂॑𑌮𑌾॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑌿𑌧॑𑌰𑍍𑌮𑌣॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹॒ 𑌦𑍍𑌯𑍗𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑌿𑌧॑𑌰𑍍𑌮॒ 𑌦𑌿𑌵॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ [𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑, 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹॒] 14
𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹॒ 𑌦𑌿𑌶𑍋॒ 𑌵𑌾 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌸॒𑌤𑍍𑌯-𑌨𑍍𑌦𑌿𑌶॑ 𑌏॒𑌵𑌾𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌸𑍁𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑍋 𑌵𑍈 𑌲𑍋॒𑌕 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॒ 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌃॑ 𑌸𑍁𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌮𑍇॒𑌵 𑌲𑍋॒𑌕𑌮॒𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍇॒𑌤𑌾𑌵॑𑌨𑍍𑌤𑍋॒ 𑌵𑍈 𑌦𑍇॑𑌵𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍇॒𑌵𑌾𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑌿॒ 𑌦𑌶॒ 𑌸𑌮𑍍𑌪॑𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇॒ 𑌦𑌶𑌾᳚𑌕𑍍𑌷𑌰𑌾 𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌡𑌨𑍍𑌨𑌂॑-𑌵𑌿𑌁॒𑌰𑌾-𑌡𑍍𑌵𑌿॒𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌦𑍍𑌯𑍇॒ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 15 ॥
(𑌵𑍍𑌯𑍋॑𑌮𑌨 𑌋॒𑌤𑌸𑍍𑌯॑ - 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑌃 - 𑌪॒𑌶𑍁𑌨𑍇॒𑌵 - 𑌵𑌿𑌧॑𑌰𑍍𑌮॒ 𑌦𑌿𑌵॑𑌮𑍇॒𑌵𑌾𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑍍𑌯𑍃॒𑌤𑌸𑍍𑌯॒ -𑌷𑌟𑍍𑌚॑𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌗𑍍𑌂𑌶𑌚𑍍𑌚) (𑌅. 5)
𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑍈 𑌯-𑌦𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍇𑌨॒ 𑌨𑌾𑌵𑌾𑌰𑍁॑𑌨𑍍𑌧𑌤॒ 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑌰𑍈॒𑌰𑌵𑌾॑𑌰𑍁𑌨𑍍𑌧𑌤॒ 𑌤-𑌤𑍍𑌪𑌰𑌾॑𑌣𑌾-𑌮𑍍𑌪𑌰॒𑌤𑍍𑌵𑌂-𑌯𑌁-𑌤𑍍𑌪𑌰𑍇॑ 𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇॒ 𑌯𑌦𑍇॒𑌵 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍇𑌨॒𑌨𑌾𑌵॑𑌰𑍁॒𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾𑌵॑𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑍈॒ 𑌯-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॑𑌥॒𑌮-𑌙𑍍𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍀॒𑌮𑌮𑍇॒𑌵 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌲𑍋॒𑌕𑌮॒𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑌿॒𑌯-𑌨𑍍𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌤𑍀𑌯॑𑌮॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷॒-𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨॒ 𑌯-𑌨𑍍𑌤𑍃॒𑌤𑍀𑌯॑𑌮॒𑌮𑍁𑌮𑍇॒𑌵 𑌤𑍇𑌨॑ 𑌲𑍋॒𑌕𑌮॒𑌭𑌿 𑌜॑𑌯𑌤𑌿॒ 𑌯𑌦𑍇॒𑌤𑍇 𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤॑ 𑌏॒𑌷𑌾𑌂 𑌁𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌨𑌾॑-𑌮॒𑌭𑌿𑌜𑌿॑𑌤𑍍𑌯𑌾॒ [-𑌮॒𑌭𑌿𑌜𑌿॑𑌤𑍍𑌯𑌾, 𑌉𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒𑌷𑍍𑌵𑌹-] 16
𑌉𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒𑌷𑍍𑌵𑌹𑌃॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌮𑍁𑌤𑍋॒-𑌽𑌰𑍍𑌵𑌾𑌞𑍍𑌚𑍋॑ 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌽𑌭𑌿॒𑌜𑌿𑌤𑍍𑌯𑍈॒𑌵𑍇𑌮𑌾𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌾-𑌨𑍍𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑌿॒𑌮𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌤𑍍𑌯𑌵॑𑌰𑍋𑌹𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌯-𑌤𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑍇॒𑌷𑍍𑌵𑌹𑌃॑ 𑌸𑍍𑌵𑌿॒𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌾᳚𑌞𑍍𑌚𑍋 𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇॒ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॑𑌦𑌿॒𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌾᳚𑌞𑍍𑌚 𑌇॒𑌮𑍇 𑌲𑍋॒𑌕𑌾 𑌯𑌦𑍁𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑍇॒𑌷𑍍𑌵𑌹𑌃॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌮𑍁𑌤𑍋॒-𑌽𑌰𑍍𑌵𑌾𑌞𑍍𑌚𑍋॑ 𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇॒ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॑𑌦॒𑌮𑍁𑌤𑍋॒ 𑌽𑌰𑍍𑌵𑌾𑌞𑍍𑌚॑ 𑌇॒𑌮𑍇 𑌲𑍋॒𑌕𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॒𑌦𑌯𑌾॑𑌤𑌯𑌾𑌮𑍍𑌨𑍋 𑌲𑍋॒𑌕𑌾-𑌨𑍍𑌮॑𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉𑌪॑ 𑌜𑍀𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌾॒𑌦𑌿𑌨𑍋॑ 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾᳚-𑌥𑍍𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌾𑌦॒𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯 𑌓𑌷॑𑌧𑌯॒-𑌸𑍍𑌸-𑌮𑍍𑌭॑𑌵॒𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋𑌷॑𑌧𑌯𑍋 [𑌓𑌷॑𑌧𑌯॒-𑌸𑍍𑌸-𑌮𑍍𑌭॑𑌵॒𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋𑌷॑𑌧𑌯𑌃, 𑌮॒𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑌾॑𑌣𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨॑-] 17
𑌮𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑌾॑𑌣𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨॑-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅𑌨𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾॑𑌯𑌨𑍍𑌤॒ 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌪𑌰𑌾॒𑌨𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌿॑ 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾॒-𑌦𑍍𑌯-𑌦𑍍𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍𑌯॒𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑍗𑌷॑𑌧𑍀𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॒ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॑𑌦॒𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯 𑌓𑌷॑𑌧𑌯॒-𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌭॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌯-𑌦𑍍𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑍍𑌯𑍋𑌷॑𑌧𑍀𑌭𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯𑍋॑ 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॒ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॒𑌦𑍋𑌷॑𑌧𑌯𑍋 𑌮𑌨𑍁॒𑌷𑍍𑌯𑌾॑𑌣𑌾॒𑌮𑌨𑍍𑌨𑌂॒-𑌯𑌁-𑌦𑍍𑌗𑍃॒𑌹𑍍𑌣𑌾𑌤𑌿॑ 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯॑𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌯𑍇 𑌗𑍃𑌹𑍍𑌣𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॒ 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾᳚-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾 𑌅𑌨𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 ॥ 18 ॥
(𑌅॒𑌭𑌿𑌜𑌿॑𑌤𑍍𑌯𑍈 - 𑌭𑌵॒𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍋𑌷॑𑌧𑌯𑍋॒ - 𑌽𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌚॑𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌗𑍍𑌂𑌶𑌚𑍍𑌚) (𑌅. 6)
𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁॒𑌰𑌾𑌨॑ 𑌸𑍃𑌜𑌤॒ 𑌤𑌦𑌨𑍁॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍋॑-𑌽𑌸𑍃𑌜𑍍𑌯𑌤 𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌞𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌾𑌗𑍍𑌂॑𑌸𑌿॒ 𑌤𑍇 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵॑𑌞𑍍𑌚𑍋॒ 𑌵𑍍𑌯॑𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮॒𑌨𑍍-𑌥𑍍𑌸𑍋-𑌽𑌸𑍁॑𑌰𑌾॒𑌨𑌨𑍁॑ 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍋-𑌽𑌪𑌾᳚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮-𑌦𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌞𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦𑌾𑌗𑍍𑌂॑𑌸𑌿॒ 𑌤𑍇 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅॑𑌮𑌨𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾॒𑌮𑍀 𑌵𑌾 𑌇॒𑌦𑌮॑𑌭𑍂𑌵॒𑌨𑍍॒. 𑌯-𑌦𑍍𑌵॒𑌯𑌗𑍍𑌗𑍍 𑌸𑍍𑌮 𑌇𑌤𑌿॒ 𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿॒𑌮𑍁𑌪𑌾॑-𑌽𑌧𑌾𑌵॒𑌨𑍍-𑌥𑍍𑌸𑍋᳚-𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍-𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿॒𑌶𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯॑𑌮𑌾॒𑌦𑌾𑌯॒ 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰 𑌦𑌾᳚𑌸𑍍𑌯𑌾॒𑌮𑍀𑌤𑌿॒ 𑌸 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯॑- [𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯᳚𑌮𑍍, 𑌆॒𑌦𑌾𑌯॒ 𑌤𑌦𑍇᳚𑌭𑍍𑌯𑌃॒] 19
-𑌮𑌾॒𑌦𑌾𑌯॒ 𑌤𑌦𑍇᳚𑌭𑍍𑌯𑌃॒ 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯॑𑌚𑍍𑌛॒-𑌤𑍍𑌤𑌦𑌨𑍁॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌾॒𑌗𑍍॒𑌸𑍍𑌯𑌪𑌾᳚-𑌽𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮॒𑌨𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌾𑌗𑍍𑌂॑𑌸𑌿 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅𑌭॑𑌵॒-𑌨𑍍𑌪𑌰𑌾-𑌽𑌸𑍁॑𑌰𑌾॒ 𑌯 𑌏॒𑌵-𑌞𑍍𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯𑌂॑-𑌵𑍇𑌁𑌦𑌾-𑌽𑌽 𑌶𑍍𑌰𑌾॑𑌵॒𑌯𑌾-𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌶𑍍𑌰𑍗𑌷॒𑌡𑍍 𑌯𑌜॒ 𑌯𑍇 𑌯𑌜𑌾॑𑌮𑌹𑍇 𑌵𑌷𑌟𑍍𑌕𑌾॒𑌰𑍋 𑌭𑌵॑𑌤𑍍𑌯𑌾॒𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾॒ 𑌪𑌰𑌾᳚-𑌽𑌸𑍍𑌯॒ 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑍃॑𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑌤𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌾॒𑌦𑌿𑌨𑍋॑ 𑌵𑌦𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌕𑌸𑍍𑌮𑍈॒ 𑌕𑌮॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌵॒𑌰𑍍𑌯𑍁𑌰𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌾॑𑌵𑌯॒𑌤𑍀𑌤𑌿॒ 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯𑌾॑𑌯𑍇𑌤𑌿॑ 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌯𑌾𑌦𑍇॒ 𑌤-𑌦𑍍𑌵𑍈 [ ] 20
𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯॑𑌮𑌾 𑌶𑍍𑌰𑌾॑𑌵॒𑌯𑌾-𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌶𑍍𑌰𑍗𑌷॒𑌡𑍍 𑌯𑌜॒ 𑌯𑍇 𑌯𑌜𑌾॑𑌮𑌹𑍇 𑌵𑌷𑌟𑍍𑌕𑌾॒𑌰𑍋 𑌯 𑌏॒𑌵𑌂-𑌵𑍇𑌁𑌦॒ 𑌸𑌵𑍀᳚𑌰𑍍𑌯𑍈𑌰𑍇॒𑌵 𑌛𑌨𑍍𑌦𑍋॑𑌭𑌿𑌰𑌰𑍍𑌚𑌤𑌿॒ 𑌯-𑌤𑍍𑌕𑌿-𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍍𑌚॑𑌤𑌿॒ 𑌯𑌦𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋॑ 𑌵𑍃॒𑌤𑍍𑌰𑌮𑌹॑𑌨𑍍𑌨-𑌮𑍇॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯-𑌨𑍍𑌤-𑌦𑍍𑌯-𑌦𑍍𑌯𑌤𑍀॑𑌨॒𑌪𑌾𑌵॑𑌪𑌦-𑌮𑍇॒𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯-𑌨𑍍𑌤𑌦𑌥॒ 𑌕𑌸𑍍𑌮𑌾॑𑌦𑍈॒𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌯॒𑌜𑍍𑌞 𑌆 𑌸𑌗𑍍𑌗𑍍𑌸𑍍𑌥𑌾॑𑌤𑍋॒𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑍁॒𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌷𑌾 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌿𑌯𑌾॑ 𑌤॒𑌨𑍂𑌰𑍍𑌯-𑌦𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍇॒𑌵 𑌤 𑌦𑍍𑌯॑𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌯 𑌏॒𑌵𑌂-𑌵𑍇𑌁𑌦𑍋𑌪𑍈॑𑌨𑌂-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌨॑𑌮𑌤𑌿 ॥ 21 ॥
(𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯𑌂॑ - 𑌁𑌵𑌾 - 𑌏॒𑌵 𑌤 - 𑌦॒𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌚॑) (𑌅. 7)
𑌆॒𑌯𑍁𑌰𑍍𑌦𑌾 𑌅॑𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑍋॑ 𑌜𑍁𑌷𑌾॒𑌣𑍋 𑌘𑍃॒𑌤𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑍀𑌕𑍋 𑌘𑍃॒𑌤𑌯𑍋॑𑌨𑌿𑌰𑍇𑌧𑌿 । 𑌘𑍃॒𑌤-𑌮𑍍𑌪𑍀॒𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌮𑌧𑍁॒𑌚𑌾𑌰𑍁॒ 𑌗𑌵𑍍𑌯॑-𑌮𑍍𑌪𑌿॒𑌤𑍇𑌵॑𑌪𑍁॒𑌤𑍍𑌰𑌮॒𑌭𑌿 𑌰॑𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌦𑌿॒𑌮𑌮𑍍 ॥ 𑌆 𑌵𑍃॑𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌤-𑌦𑍍𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑍋॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂॒-𑌯𑌁𑌦𑍇॑𑌨𑌯𑍋-𑌶𑍍𑌶𑍃𑌤॒-𑌙𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌥𑌾॒-𑌽𑌨𑍍𑌯𑌤𑍍𑌰𑌾॑-𑌵𑌭𑍃॒𑌥𑌮॒𑌵𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌯𑍁॒𑌰𑍍𑌦𑌾 𑌅॑𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑍋॑ 𑌜𑍁𑌷𑌾॒𑌣 𑌇𑌤𑍍𑌯॑𑌵𑌭𑍃॒𑌥𑌮॑𑌵𑍈॒𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍 𑌜𑍁॑𑌹𑍁𑌯𑌾॒𑌦𑌾𑌹𑍁॑𑌤𑍍𑌯𑍈॒𑌵𑍈𑌨𑍗॑ 𑌶𑌮𑌯𑌤𑌿॒ 𑌨𑌾-𑌽𑌽𑌰𑍍𑌤𑌿॒𑌮𑌾𑌰𑍍𑌚𑍍𑌛॑𑌤𑌿॒ 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑍋॒ 𑌯-𑌤𑍍𑌕𑍁𑌸𑍀॑𑌦॒- [𑌯-𑌤𑍍𑌕𑍁𑌸𑍀॑𑌦𑌮𑍍, 𑌅𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑍀𑌤𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॒ 𑌯𑍇𑌨॑] 22
-𑌮𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑍀𑌤𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌯𑌿॒ 𑌯𑍇𑌨॑ 𑌯॒𑌮𑌸𑍍𑌯॑ 𑌬॒𑌲𑌿𑌨𑌾॒ 𑌚𑌰𑌾॑𑌮𑌿 । 𑌇॒𑌹𑍈𑌵 𑌸-𑌨𑍍𑌨𑌿॒𑌰𑌵॑𑌦𑌯𑍇॒ 𑌤𑌦𑍇॒𑌤-𑌤𑍍𑌤𑌦॑𑌗𑍍𑌨𑍇 𑌅𑌨𑍃॒𑌣𑍋 𑌭॑𑌵𑌾𑌮𑌿 । 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵॑𑌲𑍋𑌪 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌦𑌾॒𑌵𑌸𑍍𑌯॑ 𑌤𑍍𑌵𑌾॒ 𑌽𑌽𑌸𑌞𑍍𑌜𑍁॑𑌹𑍋𑌮𑍍𑌯॒𑌗𑍍𑌧𑌾𑌦𑍇𑌕𑍋॑ 𑌽𑌹𑍁॒𑌤𑌾𑌦𑍇𑌕𑌃॑ 𑌸𑌮𑌸॒𑌨𑌾𑌦𑍇𑌕𑌃॑ । 𑌤𑍇𑌨𑌃॑ 𑌕𑍃𑌣𑍍𑌵𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌭𑍇𑌷॒𑌜𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌦॒-𑌸𑍍𑌸𑌹𑍋॒ 𑌵𑌰𑍇᳚𑌣𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 𑌅॒𑌯-𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌨𑌭॑𑌸𑌾 𑌪𑍁॒𑌰-𑌸𑍍𑌸॒𑌗𑍍𑌗𑍍॒𑌸𑍍𑌫𑌾𑌨𑍋॑ 𑌅॒𑌭𑌿 𑌰॑𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 । 𑌗𑍃॒𑌹𑌾𑌣𑌾॒𑌮𑌸॑𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑍈 𑌬॒𑌹𑌵𑍋॑ 𑌨𑍋 𑌗𑍃॒𑌹𑌾 𑌅॑𑌸𑌨𑍍𑌨𑍍 ॥ 𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑍋॑ [𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌨𑍍𑌨𑌃॑, 𑌨॒𑌭॒𑌸॒𑌸𑍍𑌪॒𑌤॒ 𑌊𑌰𑍍𑌜॑-𑌨𑍍𑌨𑍋] 23
𑌨𑌭𑌸𑌸𑍍𑌪𑌤॒ 𑌊𑌰𑍍𑌜॑-𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌧𑍇𑌹𑌿 𑌭॒𑌦𑍍𑌰𑌯𑌾᳚ । 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌨॒𑌷𑍍𑌟𑌮𑌾 𑌕𑍃॑𑌧𑌿॒ 𑌪𑍁𑌨॑𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌰॒𑌯𑌿𑌮𑌾 𑌕𑍃॑𑌧𑌿 ॥ 𑌦𑍇𑌵॑ 𑌸𑌗𑍍𑌗𑍍𑌸𑍍𑌫𑌾𑌨 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑍋॒𑌷𑌸𑍍𑌯𑍇॑𑌶𑌿𑌷𑍇॒ 𑌸 𑌨𑍋॑ 𑌰𑌾॒𑌸𑍍𑌵𑌾-𑌽𑌜𑍍𑌯𑌾॑𑌨𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌰𑌾॒𑌯𑌸𑍍𑌪𑍋𑌷𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁॒𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑌂𑌵𑌁𑌥𑍍𑌸॒𑌰𑍀𑌣𑌾𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌸𑍍𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌵 𑌯॒𑌮 𑌇॒𑌯𑌂-𑌯𑌁॒𑌮𑍀 𑌕𑍁𑌸𑍀॑𑌦𑌂॒-𑌵𑌾𑌁 𑌏॒𑌤-𑌦𑍍𑌯॒𑌮𑌸𑍍𑌯॒ 𑌯𑌜॑𑌮𑌾𑌨॒ 𑌆 𑌦॑𑌤𑍍𑌤𑍇॒ 𑌯𑌦𑍋𑌷॑𑌧𑍀𑌭𑌿॒𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑌿𑌗𑍍𑌗𑍍॑ 𑌸𑍍𑌤𑍃॒𑌣𑌾𑌤𑌿॒ 𑌯𑌦𑌨𑍁॑𑌪𑍗𑌷𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾॒𑌯𑌾-𑌦𑍍𑌗𑍍𑌰𑍀॑𑌵𑌬॒𑌦𑍍𑌧𑌮𑍇॑𑌨- [-𑌦𑍍𑌗𑍍𑌰𑍀॑𑌵𑌬॒𑌦𑍍𑌧𑌮𑍇॑𑌨𑌮𑍍, 𑌅॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍 𑌁𑌲𑍋॒𑌕𑍇] 24
-𑌮॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍 𑌁𑌲𑍋॒𑌕𑍇 𑌨𑍇॑𑌨𑍀𑌯𑍇𑌰॒𑌨𑍍॒. 𑌯-𑌤𑍍𑌕𑍁𑌸𑍀॑𑌦॒𑌮𑌪𑍍𑌰॑𑌤𑍀𑌤𑍍𑌤॒-𑌮𑍍𑌮𑌯𑍀𑌤𑍍𑌯𑍁𑌪𑍗॑𑌷𑌤𑍀॒𑌹𑍈𑌵 𑌸𑌨𑍍. 𑌯॒𑌮-𑌙𑍍𑌕𑍁𑌸𑍀॑𑌦-𑌨𑍍𑌨𑌿𑌰𑌵॒𑌦𑌾𑌯𑌾॑𑌨𑍃॒𑌣-𑌸𑍍𑌸𑍁॑𑌵॒𑌰𑍍𑌗𑌂-𑌲𑍋𑌁॒𑌕𑌮𑍇॑𑌤𑌿॒𑌯𑌦𑌿॑ 𑌮𑌿॒𑌶𑍍𑌰𑌮𑌿॑𑌵॒ 𑌚𑌰𑍇॑𑌦𑌞𑍍𑌜॒𑌲𑌿𑌨𑌾॒ 𑌸𑌕𑍍𑌤𑍂᳚-𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾॒𑌵𑍍𑌯𑍇॑ 𑌜𑍁𑌹𑍁𑌯𑌾𑌦𑍇॒𑌷 𑌵𑌾 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍈᳚𑌶𑍍𑌵𑌾𑌨॒𑌰𑍋 𑌯-𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰॑𑌦𑌾॒𑌵𑍍𑌯𑌃॑ 𑌸 𑌏॒𑌵𑍈𑌨𑌗𑍍𑌗𑍍॑𑌸𑍍𑌵𑌦𑌯॒𑌤𑍍𑌯𑌹𑍍𑌨𑌾𑌂᳚-𑌵𑌿𑌁॒𑌧𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾॑-𑌮𑍇𑌕𑌾𑌷𑍍𑌟॒𑌕𑌾𑌯𑌾॑𑌮𑌪𑍂॒𑌪-𑌞𑍍𑌚𑌤𑍁𑌃॑ 𑌶𑌰𑌾𑌵-𑌮𑍍𑌪॒𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌤𑌰𑍇॒𑌤𑍇𑌨॒ 𑌕𑌕𑍍𑌷॒-𑌮𑍁𑌪𑍗॑𑌷𑍇॒𑌦𑍍𑌯𑌦𑌿॒ [-𑌮𑍁𑌪𑍗॑𑌷𑍇॒𑌦𑍍𑌯𑌦𑌿॑, 𑌦𑌹॑𑌤𑌿] 25
𑌦𑌹॑𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯॒𑌸𑌮॑-𑌮𑍍𑌭𑌵𑌤𑌿॒ 𑌯𑌦𑌿॒ 𑌨 𑌦𑌹॑𑌤𑌿 𑌪𑌾𑌪॒𑌸𑌮॑𑌮𑍇॒𑌤𑍇𑌨॑ 𑌹𑌸𑍍𑌮॒ 𑌵𑌾 𑌋𑌷॑𑌯𑌃 𑌪𑍁॒𑌰𑌾 𑌵𑌿॒𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑍇॑𑌨 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌸॒𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌪॑ 𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿॒ 𑌯𑍋 𑌵𑌾 𑌉॑𑌪𑌦𑍍𑌰॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌰॑𑌮𑍁𑌪-𑌶𑍍𑌰𑍋॒𑌤𑌾𑌰॑𑌮𑌨𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾॒𑌤𑌾𑌰𑌂॑-𑌵𑌿𑌁॒𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍. 𑌯𑌜॑𑌤𑍇॒ 𑌸𑌮॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍 𑌁𑌲𑍋॒𑌕 𑌇॑𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑍂॒𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨॑ 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍇॒-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾 𑌉॑𑌪𑌦𑍍𑌰॒𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰𑍁॑𑌪𑌶𑍍𑌰𑍋॒𑌤𑌾 𑌽𑌽𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑍋॑-𑌽𑌨𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾॒𑌤𑌾 𑌤𑌾𑌨𑍍. 𑌯 𑌏॒𑌵𑌂-𑌵𑌿𑌁॒𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍. 𑌯𑌜॑𑌤𑍇॒ 𑌸𑌮॒𑌮𑍁𑌷𑍍𑌮𑌿॑𑌨𑍍 𑌁𑌲𑍋॒𑌕 𑌇॑𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪𑍂॒𑌰𑍍𑌤𑍇𑌨॑ 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑍇॒ 𑌽𑌯-𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌨𑌭॑𑌸𑌾 𑌪𑍁॒𑌰 [𑌪𑍁॒𑌰𑌃, 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍈] 26
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑌾॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑍈 𑌨𑌭॑𑌸𑌾 𑌪𑍁॒𑌰𑍋᳚-𑌽𑌗𑍍𑌨𑌿𑌮𑍇॒𑌵 𑌤𑌦𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॒ 𑌸 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌨𑍋॑ 𑌨𑌭𑌸𑌸𑍍𑌪𑌤॒ 𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹 𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰𑍍𑌵𑍈 𑌨𑌭॑𑌸॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑍍𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌮𑍇॒𑌵 𑌤𑌦𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॒ 𑌦𑍇𑌵॑ 𑌸𑌗𑍍𑌗𑍍𑌸𑍍𑌫𑌾॒𑌨𑍇𑌤𑍍𑌯𑌾॑𑌹𑌾॒-𑌽𑌸𑍗 𑌵𑌾 𑌆॑𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍇॒𑌵-𑌸𑍍𑌸॒𑌗𑍍𑌗𑍍॒𑌸𑍍𑌫𑌾𑌨॑ 𑌆𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇॒𑌵 𑌤𑌦𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑ ॥ 27 ॥
(𑌕𑍁𑌸𑍀॑𑌦𑌂॒ - 𑌤𑍍𑌵-𑌨𑍍𑌨॑ - 𑌏𑌨 - 𑌮𑍋𑌷𑍇॒𑌦𑍍𑌯𑌦𑌿॑ - 𑌪𑍁॒𑌰 - 𑌆॑𑌦𑌿॒𑌤𑍍𑌯𑌮𑍇॒𑌵 𑌤𑌦𑌾॑𑌹𑍈॒𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇॑ 𑌗𑍋𑌪𑌾॒𑌯𑍇𑌤𑌿॑) (𑌅. 8)
𑌏॒𑌤𑌂-𑌯𑍁𑌁𑌵𑌾॑𑌨॒-𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿॑ 𑌵𑍋 𑌦𑌦𑌾𑌮𑌿॒ 𑌤𑍇𑌨॒ 𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡॑𑌨𑍍𑌤𑍀𑌶𑍍𑌚𑌰𑌤 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑍇𑌣॑ । 𑌮𑌾 𑌨𑌃॑ 𑌶𑌾𑌪𑍍𑌤 𑌜॒𑌨𑍁𑌷𑌾॑ 𑌸𑍁𑌭𑌾𑌗𑌾 𑌰𑌾॒𑌯𑌸𑍍𑌪𑍋𑌷𑍇॑𑌣॒ 𑌸𑌮𑌿॒𑌷𑌾 𑌮॑𑌦𑍇𑌮 ॥ 𑌨𑌮𑍋॑ 𑌮𑌹𑌿॒𑌮𑍍𑌨 𑌉॒𑌤 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁॑𑌷𑍇 𑌤𑍇॒ 𑌮𑌰𑍁॑𑌤𑌾-𑌮𑍍𑌪𑌿𑌤॒𑌸𑍍𑌤𑌦॒𑌹-𑌙𑍍𑌗𑍃॑𑌣𑌾𑌮𑌿 । 𑌅𑌨𑍁॑ 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌸𑍁॒𑌯𑌜𑌾॑ 𑌯𑌜𑌾𑌮॒ 𑌜𑍁𑌷𑍍𑌟॑-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॑𑌮𑌿॒𑌦𑌮॑𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌹॒𑌵𑍍𑌯𑌮𑍍 ॥ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॑𑌮𑍇॒𑌷 𑌉॑𑌪𑌨𑌾॒𑌹 𑌆॑𑌸𑍀𑌦॒𑌪𑌾-𑌙𑍍𑌗𑌰𑍍𑌭॒ 𑌓𑌷॑𑌧𑍀𑌷𑍁॒ 𑌨𑍍𑌯॑𑌕𑍍𑌤𑌃 । 𑌸𑍋𑌮॑𑌸𑍍𑌯 𑌦𑍍𑌰॒𑌫𑍍𑌸𑌮॑𑌵𑍃𑌣𑍀𑌤 𑌪𑍂॒𑌷𑌾 [ ] 28
𑌬𑍃॒𑌹𑌨𑍍𑌨𑌦𑍍𑌰𑌿॑𑌰𑌭𑌵॒-𑌤𑍍𑌤𑌦𑍇॑𑌷𑌾𑌮𑍍 ॥ 𑌪𑌿॒𑌤𑌾 𑌵॒𑌥𑍍𑌸𑌾𑌨𑌾॒-𑌮𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑌘𑍍𑌨𑌿॒𑌯𑌾𑌨𑌾॒𑌮𑌥𑍋॑ 𑌪𑌿॒𑌤𑌾 𑌮॑𑌹॒𑌤𑌾-𑌙𑍍𑌗𑌰𑍍𑌗॑𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍 । 𑌵॒𑌥𑍍𑌸𑍋 𑌜॒𑌰𑌾𑌯𑍁॑ 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॒𑌧𑍁-𑌕𑍍𑌪𑍀॒𑌯𑍂𑌷॑ 𑌆॒𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑌾॒ 𑌮𑌸𑍍𑌤𑍁॑ 𑌘𑍃॒𑌤𑌮॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌰𑍇𑌤𑌃॑ ॥ 𑌤𑍍𑌵𑌾-𑌙𑍍𑌗𑌾𑌵𑍋॑-𑌽𑌵𑍃𑌣𑌤 𑌰𑌾॒𑌜𑍍𑌯𑌾𑌯॒ 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌗𑍍𑌂 𑌹॑𑌵𑌨𑍍𑌤 𑌮॒𑌰𑍁𑌤𑌃॑ 𑌸𑍍𑌵॒𑌰𑍍𑌕𑌾𑌃 । 𑌵𑌰𑍍𑌷𑍍𑌮॑𑌨𑍍 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯॑ 𑌕॒𑌕𑍁𑌭𑌿॑ 𑌶𑌿𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾॒𑌣𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋॑ 𑌨 𑌉॒𑌗𑍍𑌰𑍋 𑌵𑌿 𑌭॑𑌜𑌾॒ 𑌵𑌸𑍂॑𑌨𑌿 ॥ 𑌵𑍍𑌯𑍃॑𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨॒ 𑌵𑌾 𑌏॒𑌷 𑌪॒𑌶𑍁𑌨𑌾॑ 𑌯𑌜𑌤𑍇॒ 𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈॒𑌤𑌾𑌨𑌿॒ 𑌨 𑌕𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌨𑍍𑌤॑ 𑌏॒𑌷 𑌹॒ 𑌤𑍍𑌵𑍈 𑌸𑌮𑍃॑𑌦𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌯𑌜𑌤𑍇॒ 𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈॒𑌤𑌾𑌨𑌿॑ 𑌕𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇᳚ ॥ 29 ॥
(𑌪𑍂॒𑌷𑌾 - 𑌕𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌨𑍍𑌤॑ 𑌏॒𑌷𑍋᳚ - 𑌽𑌷𑍍𑌟𑍗 𑌚॑) (𑌅. 9)
𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍋 𑌦𑌿॑𑌵𑌿॒𑌷𑌦𑍍𑌭𑍍𑌯𑍋॑ 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌕𑍍𑌷॒𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯॑ 𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌭𑍍𑌯𑌃॑ । 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌯𑍇॒ 𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿॑𑌷𑍍𑌮𑌤𑍀-𑌞𑍍𑌜𑍁𑌹𑍋𑌤𑍁 ॥ 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾᳚𑌸𑍍𑌤𑍇॒ 𑌹𑌰𑌿॑𑌤𑍋॒ 𑌗𑌰𑍍𑌭𑍋-𑌽𑌥𑍋॒ 𑌯𑍋𑌨𑌿॑𑌰𑍍𑌹𑌿𑌰॒𑌣𑍍𑌯𑌯𑍀᳚ । 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌾॒𑌨𑍍𑌯𑌹𑍍𑌰𑍁॑𑌤𑌾॒ 𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈॒ 𑌤𑌾-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍈-𑌸𑍍𑌸𑌮॑𑌜𑍀𑌗𑌮𑌮𑍍 ॥ 𑌆 𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌨 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌯॒ 𑌨𑌿 𑌨𑌿॑𑌵𑌰𑍍𑌤𑌨 𑌵𑌰𑍍𑌤॒𑌯𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰॑ 𑌨𑌰𑍍𑌦𑌬𑍁𑌦 । 𑌭𑍂𑌮𑍍𑌯𑌾॒𑌶𑍍𑌚𑌤॑𑌸𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰॒𑌦𑌿𑌶॒𑌸𑍍𑌤𑌾𑌭𑌿॒𑌰𑌾 𑌵॑𑌰𑍍𑌤𑌯𑌾॒ 𑌪𑍁𑌨𑌃॑ ॥ 𑌵𑌿 𑌤𑍇॑ 𑌭𑌿𑌨𑌦𑍍𑌮𑌿 𑌤𑌕॒𑌰𑍀𑌂-𑌵𑌿𑌁𑌯𑍋𑌨𑌿𑌂॒-𑌵𑌿𑌁 𑌗॑𑌵𑍀॒𑌨𑍍𑌯𑍗᳚ । 𑌵𑌿 [ ] 30
𑌮𑌾॒𑌤𑌰॑𑌞𑍍𑌚 𑌪𑍁॒𑌤𑍍𑌰-𑌞𑍍𑌚॒ 𑌵𑌿 𑌗𑌰𑍍𑌭॑-𑌞𑍍𑌚 𑌜॒𑌰𑌾𑌯𑍁॑ 𑌚 ॥ 𑌬॒𑌹𑌿𑌸𑍍𑌤𑍇॑ 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍁॒ 𑌬𑌾𑌲𑌿𑌤𑌿॑ ॥ 𑌉॒𑌰𑍁॒𑌦𑍍𑌰॒𑌫𑍍𑌸𑍋 𑌵𑌿॒𑌶𑍍𑌵𑌰𑍂॑𑌪॒ 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍁𑌃॒ 𑌪𑌵॑𑌮𑌾𑌨𑍋॒ 𑌧𑍀𑌰॑ 𑌆𑌨𑌞𑍍𑌜॒ 𑌗𑌰𑍍𑌭᳚𑌮𑍍 ॥ 𑌏𑌕॑𑌪𑌦𑍀 𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌪𑌦𑍀᳚ 𑌤𑍍𑌰𑌿॒𑌪𑌦𑍀॒ 𑌚𑌤𑍁॑𑌷𑍍𑌪𑌦𑍀॒ 𑌪𑌞𑍍𑌚॑𑌪𑌦𑍀॒ 𑌷𑌟𑍍𑌪॑𑌦𑍀 𑌸॒𑌪𑍍𑌤𑌪॑𑌦𑍍𑌯॒𑌷𑍍𑌟𑌾𑌪॑𑌦𑍀॒ 𑌭𑍁𑌵॒𑌨𑌾-𑌽𑌨𑍁॑ 𑌪𑍍𑌰𑌥𑌤𑌾॒𑌗𑍍॒ 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾᳚ ॥ 𑌮॒𑌹𑍀 𑌦𑍍𑌯𑍗𑌃 𑌪𑍃॑𑌥𑌿॒𑌵𑍀 𑌚॑ 𑌨 𑌇॒𑌮𑌂-𑌯𑌁॒𑌜𑍍𑌞-𑌮𑍍𑌮𑌿॑𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌪𑌿॒𑌪𑍃॒𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑍋॒ 𑌭𑌰𑍀॑𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 31 ॥
(𑌗॒𑌵𑌿॒𑌨𑍍𑌯𑍗॑ 𑌵𑌿 - 𑌚𑌤𑍁॑𑌶𑍍𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌗𑍍𑌂𑌶𑌚𑍍𑌚) (𑌅. 10)
𑌇॒𑌦𑌂-𑌵𑌾𑌁॑𑌮𑌾॒𑌸𑍍𑌯𑍇॑ 𑌹॒𑌵𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿॒𑌯𑌮𑌿॑𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑍀 । 𑌉॒𑌕𑍍𑌥-𑌮𑍍𑌮𑌦॑𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 ॥ 𑌅॒𑌯𑌂-𑌵𑌾𑌁॒-𑌮𑍍𑌪𑌰𑌿॑ 𑌷𑌿𑌚𑍍𑌯𑌤𑍇॒ 𑌸𑍋𑌮॑𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑍀 । 𑌚𑌾𑌰𑍁॒𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾॑𑌯 𑌪𑍀॒𑌤𑌯𑍇᳚ ॥ 𑌅॒𑌸𑍍𑌮𑍇 𑌇॑𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌬𑍃𑌹𑌸𑍍𑌪𑌤𑍀 𑌰॒𑌯𑌿-𑌨𑍍𑌧॑𑌤𑍍𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌶𑌤॒𑌗𑍍𑌵𑌿𑌨᳚𑌮𑍍 । 𑌅𑌶𑍍𑌵𑌾॑𑌵𑌨𑍍𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌸𑌹॒𑌸𑍍𑌰𑌿𑌣᳚𑌮𑍍 ॥ 𑌬𑍃𑌹॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿॑𑌰𑍍𑌨𑌃॒ 𑌪𑌰𑌿॑𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪॒𑌶𑍍𑌚𑌾𑌦𑍁॒𑌤𑍋𑌤𑍍𑌤॑𑌰𑌸𑍍𑌮𑌾॒𑌦𑌧॑𑌰𑌾𑌦𑌘𑌾॒𑌯𑍋𑌃 । 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃॑ 𑌪𑍁॒𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾॑𑌦𑍁॒𑌤 𑌮॑𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯॒𑌤𑍋 𑌨॒-𑌸𑍍𑌸𑌖𑌾॒ 𑌸𑌖𑌿॑𑌭𑍍𑌯𑍋॒ 𑌵𑌰𑌿॑𑌵𑌃 𑌕𑍃𑌣𑍋𑌤𑍁 ॥ 𑌵𑌿 𑌤𑍇॒ 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵॒𑌗𑍍𑌵𑌾𑌤॑𑌜𑍂𑌤𑌾𑌸𑍋 𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇॒ 𑌭𑌾𑌮𑌾॑𑌸- [𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇॒ 𑌭𑌾𑌮𑌾॑𑌸𑌃, 𑌶𑍁॒𑌚𑍇॒ 𑌶𑍁𑌚॑𑌯𑌶𑍍𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 ।] 32
-𑌶𑍍𑌶𑍁𑌚𑍇॒ 𑌶𑍁𑌚॑𑌯𑌶𑍍𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 । 𑌤𑍁॒𑌵𑌿॒𑌮𑍍𑌰॒𑌕𑍍𑌷𑌾𑌸𑍋॑ 𑌦𑌿॒𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌵॑𑌗𑍍𑌵𑌾॒ 𑌵𑌨𑌾॑ 𑌵𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌧𑍃𑌷॒𑌤𑌾 𑌰𑍁॒𑌜𑌨𑍍𑌤𑌃॑ ॥ 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌮॑𑌗𑍍𑌨𑍇॒ 𑌮𑌾𑌨𑍁॑𑌷𑍀𑌰𑍀𑌡𑌤𑍇॒ 𑌵𑌿𑌶𑍋॑ 𑌹𑍋𑌤𑍍𑌰𑌾॒𑌵𑌿𑌦𑌂॒-𑌵𑌿𑌁𑌵𑌿॑𑌚𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌰𑌤𑍍𑌨॒𑌧𑌾𑌤॑𑌮𑌮𑍍 । 𑌗𑍁𑌹𑌾॒ 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁𑌭𑌗 𑌵𑌿॒𑌶𑍍𑌵𑌦॑𑌰𑍍𑌶𑌤-𑌨𑍍𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌮॒𑌣𑌸𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁॒𑌯𑌜॑-𑌙𑍍𑌘𑍃𑌤॒𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯᳚𑌮𑍍 ॥ 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌦॑𑌦𑌾𑌤𑍁 𑌨𑍋 𑌰॒𑌯𑌿𑌮𑍀𑌶𑌾॑𑌨𑍋॒ 𑌜𑌗॑𑌤॒𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃॑ । 𑌸 𑌨𑌃॑ 𑌪𑍂॒𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨॑ 𑌵𑌾𑌵𑌨𑌤𑍍 ॥ 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌯𑌾॑ 𑌉॒𑌤 𑌰𑌾॒𑌯 𑌈॑𑌶𑍇 𑌧𑌾॒𑌤𑍇𑌦𑌂-𑌵𑌿𑌁𑌶𑍍𑌵॒-𑌮𑍍𑌭𑍁𑌵॑𑌨-𑌞𑍍𑌜𑌜𑌾𑌨 । 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌪𑍁॒𑌤𑍍𑌰𑌂-𑌯𑌁𑌜॑𑌮𑌾𑌨𑌾𑌯॒ 𑌦𑌾𑌤𑌾॒ [𑌦𑌾𑌤𑌾᳚, 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॑] 33
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾॑ 𑌉 𑌹॒𑌵𑍍𑌯-𑌙𑍍𑌘𑍃॒𑌤𑌵॑𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑍇𑌮 ॥ 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌦॑𑌦𑌾𑌤𑍁 𑌨𑍋 𑌰॒𑌯𑌿-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍀᳚-𑌞𑍍𑌜𑍀॒𑌵𑌾𑌤𑍁॒𑌮𑌕𑍍𑌷𑌿॑𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌵॒𑌯-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌸𑍍𑌯॑ 𑌧𑍀𑌮𑌹𑌿 𑌸𑍁𑌮॒𑌤𑌿𑌗𑍍𑌂 𑌸॒𑌤𑍍𑌯𑌰𑌾॑𑌧𑌸𑌃 ॥ 𑌧𑌾॒𑌤𑌾 𑌦॑𑌦𑌾𑌤𑍁 𑌦𑌾॒𑌶𑍁𑌷𑍇॒ 𑌵𑌸𑍂॑𑌨𑌿 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌕𑌾॑𑌮𑌾𑌯 𑌮𑍀॒𑌢𑍁𑌷𑍇॑ 𑌦𑍁𑌰𑍋॒𑌣𑍇 । 𑌤𑌸𑍍𑌮𑍈॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌅॒𑌮𑍃𑌤𑌾॒-𑌸𑍍𑌸𑌂𑌵𑍍𑌯𑌁॑𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂॒-𑌵𑌿𑌁𑌶𑍍𑌵𑍇॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌸𑍋॒ 𑌅𑌦𑌿॑𑌤𑌿-𑌸𑍍𑌸॒𑌜𑍋𑌷𑌾𑌃᳚ ॥ 𑌅𑌨𑍁॑ 𑌨𑍋॒-𑌽𑌦𑍍𑌯𑌾-𑌽𑌨𑍁॑𑌮𑌤𑌿𑌰𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞-𑌨𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑍇𑌷𑍁॑ 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍 । 𑌅॒𑌗𑍍𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚॑ 𑌹𑌵𑍍𑌯॒𑌵𑌾𑌹॑𑌨𑍋॒ 𑌭𑌵॑𑌤𑌾-𑌨𑍍𑌦𑌾॒𑌶𑍁𑌷𑍇॒ 𑌮𑌯𑌃॑ ॥ 𑌅𑌨𑍍𑌵𑌿𑌦॑𑌨𑍁𑌮𑌤𑍇॒ 𑌤𑍍𑌵- [𑌅𑌨𑍍𑌵𑌿𑌦॑𑌨𑍁𑌮𑌤𑍇॒ 𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍, 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾॑𑌸𑍈॒ 𑌶𑌞𑍍𑌚॑𑌨𑌃 𑌕𑍃𑌧𑌿 ।] 34
-𑌮𑍍𑌮𑌨𑍍𑌯𑌾॑𑌸𑍈॒ 𑌶𑌞𑍍𑌚॑𑌨𑌃 𑌕𑍃𑌧𑌿 । 𑌕𑍍𑌰𑌤𑍍𑌵𑍇॒ 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌾॑𑌯 𑌨𑍋 𑌹𑌿𑌨𑍁॒ 𑌪𑍍𑌰𑌣॒ 𑌆𑌯𑍂𑌗𑍍𑌂॑𑌷𑌿 𑌤𑌾𑌰𑌿𑌷𑌃 ॥ 𑌅𑌨𑍁॑ 𑌮𑌨𑍍𑌯𑌤𑌾-𑌮𑌨𑍁॒𑌮𑌨𑍍𑌯॑𑌮𑌾𑌨𑌾 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌵॑𑌨𑍍𑌤𑌗𑍍𑌂 𑌰॒𑌯𑌿𑌮𑌕𑍍𑌷𑍀॑𑌯𑌮𑌾𑌣𑌮𑍍 । 𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈॑ 𑌵॒𑌯𑌗𑍍𑌂 𑌹𑍇𑌡॑𑌸𑌿॒ 𑌮𑌾-𑌽𑌪𑌿॑ 𑌭𑍂𑌮॒ 𑌸𑌾 𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍀 𑌸𑍁॒𑌹𑌵𑌾॒ 𑌶𑌰𑍍𑌮॑ 𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑍁 ॥ 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾॑𑌮𑌿॒𑌦-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰॒𑌦𑌿𑌶𑌿॒ 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿॒𑌰𑍋𑌚॒𑌤𑍇-𑌽𑌨𑍁॑𑌮𑌤𑌿॒-𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿॑ 𑌭𑍂𑌷𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾॒𑌯𑌵𑌃॑ । 𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾॑ 𑌉॒𑌪𑌸𑍍𑌥॑ 𑌉॒𑌰𑍍𑌵॑𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌾 𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍀 𑌸𑍁॒𑌹𑌵𑌾॒ 𑌶𑌰𑍍𑌮॑ 𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑍁 ॥ 35 ॥
𑌰𑌾॒𑌕𑌾𑌮॒𑌹𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॒𑌹𑌵𑌾𑌗𑍍𑌂॑ 𑌸𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁॒𑌤𑍀 𑌹𑍁॑𑌵𑍇 𑌶𑍃॒𑌣𑍋𑌤𑍁॑ 𑌨-𑌸𑍍𑌸𑍁॒𑌭𑌗𑌾॒ 𑌬𑍋𑌧॑𑌤𑍁॒ 𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾᳚ । 𑌸𑍀𑌵𑍍𑌯॒𑌤𑍍𑌵𑌪𑌃॑ 𑌸𑍂॒𑌚𑍍𑌯𑌾-𑌽𑌚𑍍𑌛𑌿॑𑌦𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌯𑌾॒ 𑌦𑌦𑌾॑𑌤𑍁 𑌵𑍀॒𑌰𑌗𑍍𑌂 𑌶॒𑌤𑌦𑌾॑𑌯𑌮𑍁॒𑌕𑍍𑌥𑍍𑌯᳚𑌮𑍍 ॥ 𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇॑ 𑌰𑌾𑌕𑍇 𑌸𑍁𑌮॒𑌤𑌯𑌃॑ 𑌸𑍁॒𑌪𑍇𑌶॑𑌸𑍋॒ 𑌯𑌾𑌭𑌿॒𑌰𑍍𑌦𑌦𑌾॑𑌸𑌿 𑌦𑌾॒𑌶𑍁𑌷𑍇॒ 𑌵𑌸𑍂॑𑌨𑌿 । 𑌤𑌾𑌭𑌿॑𑌰𑍍𑌨𑍋 𑌅॒𑌦𑍍𑌯 𑌸𑍁॒𑌮𑌨𑌾॑ 𑌉॒𑌪𑌾𑌗॑𑌹𑌿 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑍋॒𑌷𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॑𑌭𑌗𑍇॒ 𑌰𑌰𑌾॑𑌣𑌾 ॥ 𑌸𑌿𑌨𑍀॑𑌵𑌾𑌲𑌿॒, 𑌯𑌾 𑌸𑍁॑𑌪𑌾॒𑌣𑌿𑌃 ॥ 𑌕𑍁॒𑌹𑍂𑌮॒𑌹𑌗𑍍𑌂 𑌸𑍁॒𑌭𑌗𑌾𑌂᳚-𑌵𑌿𑌁𑌦𑍍𑌮॒𑌨𑌾𑌪॑𑌸𑌮॒𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍. 𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌸𑍁॒𑌹𑌵𑌾᳚-𑌞𑍍𑌜𑍋𑌹𑌵𑍀𑌮𑌿 । 𑌸𑌾 𑌨𑍋॑ 𑌦𑌦𑌾𑌤𑍁॒ 𑌶𑍍𑌰𑌵॑𑌣-𑌮𑍍𑌪𑌿𑌤𑍃॒𑌣𑌾-𑌨𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑌾᳚𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌹॒𑌵𑌿𑌷𑌾॑ 𑌵𑌿𑌧𑍇𑌮 ॥ 𑌕𑍁॒𑌹𑍂-𑌰𑍍𑌦𑍇॒𑌵𑌾𑌨𑌾॑𑌮॒𑌮𑍃𑌤॑𑌸𑍍𑌯॒ 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀॒ 𑌹𑌵𑍍𑌯𑌾॑ 𑌨𑍋 𑌅॒𑌸𑍍𑌯 𑌹॒𑌵𑌿𑌷॑𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑍇𑌤𑍁 । 𑌸-𑌨𑍍𑌦𑌾॒𑌶𑍁𑌷𑍇॑ 𑌕𑌿॒𑌰𑌤𑍁॒ 𑌭𑍂𑌰𑌿॑ 𑌵𑌾॒𑌮𑌗𑍍𑌂 𑌰𑌾॒𑌯𑌸𑍍𑌪𑍋𑌷॑-𑌞𑍍𑌚𑌿𑌕𑌿॒𑌤𑍁𑌷𑍇॑ 𑌦𑌧𑌾𑌤𑍁 ॥ 36 ॥
(𑌭𑌾𑌮𑌾॑𑌸𑍋॒ - 𑌦𑌾𑌤𑌾॒ - 𑌤𑍍𑌵 - 𑌮॒𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿॑𑌕𑍍𑌷॒𑌗𑍍𑌂॒ 𑌸𑌾 𑌨𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵𑍀 𑌸𑍁॒𑌹𑌵𑌾॒ 𑌶𑌰𑍍𑌮॑ 𑌯𑌚𑍍𑌛𑌤𑍁॒ -𑌶𑍍𑌰𑌵॑𑌣𑌂॒ - 𑌚𑌤𑍁॑𑌰𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌂𑌶𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚) (𑌅. 11)
(𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇॑ 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍍 - 𑌵𑌾॒𑌯𑍁 - 𑌰𑍍𑌵𑌸॑𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍 - 𑌵𑍈॒𑌤𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌅॒𑌪𑌾𑌂 - 𑌁𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰॑𑌸𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾॒𑌣𑍋 𑌨𑌾𑌮॑ - 𑌦𑍇॒𑌵𑌾 𑌵𑍈 𑌯𑌦𑍍𑌯॒𑌜𑍍𑌞𑍇𑌨॒𑌨 - 𑌪𑍍𑌰॒𑌜𑌾𑌪॑𑌤𑌿 𑌰𑍍𑌦𑍇𑌵𑌾𑌸𑍁॒𑌰𑌾 - 𑌨𑌾॑𑌯𑍁॒𑌰𑍍𑌦𑌾 - 𑌏॒𑌤𑌂-𑌯𑍁𑌁𑌵𑌾॑𑌨॒𑌗𑍍𑌂॒ - 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋॑ 𑌦𑍇॒𑌵 - 𑌇॒𑌦𑌂-𑌵𑌾𑌁॒ - 𑌮𑍇𑌕𑌾॑𑌦𑌶)
(𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇॑ 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍍 - 𑌵𑌾॒𑌯𑍁𑌰॑𑌸𑌿॒ - 𑌛𑌨𑍍𑌦॑𑌸𑌾𑌂-𑌵𑍀𑌁॒𑌰𑍍𑌯𑌂॑ - 𑌮𑌾॒𑌤𑌰॑𑌞𑍍𑌚॒ - 𑌷𑌟𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌗𑍍𑌂॑𑌶𑌤𑍍 )
(𑌅𑌗𑍍𑌨𑍇॑ 𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑌿𑌗𑍍𑌗𑍍, 𑌶𑍍𑌚𑌿𑌕𑌿॒𑌤𑍁𑌷𑍇॑ 𑌦𑌧𑌾𑌤𑍁 )
॥ 𑌹𑌰𑌿𑌃॑ 𑌓𑌮𑍍 ॥
॥ 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣 𑌯𑌜𑍁𑌰𑍍𑌵𑍇𑌦𑍀𑌯 𑌤𑍈𑌤𑍍𑌤𑌿𑌰𑍀𑌯 𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯𑌾-𑌨𑍍𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍍𑌨-𑌸𑍍𑌸𑌮𑌾𑌪𑍍𑌤𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya saṃhitāyā-ntṛtīyakāṇḍe tṛtīyaḥ praśnaḥ - vaikṛtavidhīnāmabhidhānaṃ
o-nnamaḥ paramātmane, śrī mahāgaṇapataye namaḥ,
śrī gurubhyo namaḥ | ha॒riḥ॒ om ||
agnḙ tejasvi-nteja॒svī tva-nde॒veṣṷ bhūyā॒steja̭svanta॒-mmāmāyṷṣmantaṃ॒-va~rca̭svanta-mmanu॒ṣyḙṣu kuru dī॒kṣāyai̭ ca tvā॒ tapa̭saśca॒ teja̭se juhomi tejo॒vida̭si॒ tejo̭ mā॒ mā hā̭sī॒nmā-'ha-ntejo̭ hāsiṣa॒-mmā mā-ntejo̭ hāsī॒dindraṷjasvinnoja॒svī tva-nde॒veṣṷ bhūyā॒ oja̭svanta॒-mmāmāyṷṣmantaṃ॒-va~rca̭svanta-mmanu॒ṣyḙṣu kuru॒ brahma̭ṇaśca tvā kṣa॒trasya॒ cau- [kṣa॒trasya॒ ca, oja̭se juhomyojo॒vi-] 1
-ja̭se juhomyojo॒vi-da॒syojo̭ mā॒ mā hā̭sī॒nmā-'hamojo̭ hāsiṣa॒-mmā māmojo̭ hāsī॒-thsūrya̭ bhrājasvi-nbhrāja॒svī tva-nde॒veṣṷ bhūyā॒ bhrāja̭svanta॒-mmāmāyṷṣmantaṃ॒-va~rca̭svanta-mmanu॒ṣyḙṣu kuru vā॒yośca̭ tvā॒-'pāñca॒ bhrāja̭se juhomisuva॒rvida̭si॒ suva̭rmā॒ mā hā̭sī॒nmā-'hagṃ suva̭rhāsiṣa॒-mmā māgṃ suva̭rhāsī॒-nmayi̭ me॒dhā-mmayi̭ pra॒jā-mmayya॒gnistejo̭ dadhātu॒ mayi̭ me॒dhā-mmayi̭ pra॒jā-mmayīndra̭ indri॒ya-nda̭dhātu॒ mayi̭ me॒dhā-mmayi̭ pra॒jā-mmayi॒ sūryo॒ bhrājo̭ dadhātu || 2 ||
(kṣa॒trasya̭ ca॒ - mayi॒ - trayo̭vigṃśatiśca) (a. 1)
vā॒yurhi̭kaṃ॒rtā-'gniḥ pra̭sto॒tā pra॒jāpa̭ti॒-ssāma॒ bṛha॒spati̭rudgā॒tā viśvḙ de॒vā ṷpagā॒tāro̭ ma॒rutaḥ̭ pratiha॒rtāra॒ indro̭ ni॒dhana॒nte de॒vāḥ prā̭ṇa॒bhṛtaḥ̭ prā॒ṇa-mmayi̭ dadhatve॒tadvai sarva̭maddhva॒ryu-rṷpāku॒rvannṷdgā॒tṛbhya̭ u॒pāka̭roti॒ te de॒vāḥ prā̭ṇa॒bhṛtaḥ̭ prā॒ṇa-mmayi̭ dadha॒tvityā̭hai॒tade॒va sava̭rmā॒tma-ndha̭tta॒ iḍā̭ deva॒hū rmanṷ-ryajña॒nī-rbṛha॒spati̭rukthāma॒dāni̭ śagṃsiṣa॒-dviśvḙ de॒vā- [de॒vāḥ, sū॒kta॒vācaḥ॒ pṛthi̭vi] 3
-ssū᳚kta॒vācaḥ॒ pṛthi̭vi māta॒rmā mā̭higṃsī॒ rmadhṷ maniṣye॒ madhṷ janiṣye॒ madhṷvakṣyāmi॒ madhṷvadiṣyāmi॒ madhṷmatī-nde॒vebhyo॒ vāca̭mudyāsagṃ śuśrū॒ṣeṇyā᳚-mmanu॒ṣye᳚bhya॒sta-mmā̭ de॒vā a̭vantu śo॒bhāyai̭ pi॒taro-'nṷ madantu || 4 ||
(śa॒gṃ॒si॒ṣa॒-dviśvḙ de॒vā - a॒ṣṭāvigṃ̭śatiśca) (a. 2)
vasa̭vastvā॒ prava̭hantu gāya॒treṇa॒ chanda̭sā॒-'gneḥ pri॒ya-mpātha॒ upḙhi ru॒drāstvā॒ pravṛ̭hantu॒ traiṣṭṷbhena॒ chanda॒sendra̭sya pri॒ya-mpātha॒ upe᳚hyādi॒tyāstvā॒ pravṛ̭hantu॒ jāga̭tena॒ chanda̭sā॒ viśvḙṣā-nde॒vānā᳚-mpri॒ya-mpātha॒ upḙhi॒ māndā̭su te śukra śu॒kramā dhṷ̄nomi bha॒ndanā̭su॒ kota̭nāsu॒ nūta̭nāsu॒ reśī̭ṣu॒ meṣī̭ṣu॒ vāśī̭ṣu viśva॒bhṛthsu॒ māddhvī̭ṣu kaku॒hāsu॒ śakva̭rīṣu [ ] 5
śu॒krāsṷ te śukra śu॒kramā dhṷ̄nomi śu॒kra-ntḙ śu॒kreṇa̭ gṛhṇā॒myahno̭ rū॒peṇa॒ sūrya̭sya ra॒śmibhiḥ̭ || ā-'smi̭nnu॒grā a̭cucyavurdi॒vo dhārā̭ asaścata || ka॒ku॒hagṃ rū॒paṃ-vṛ~̭ṣa॒bhasya̭ rocate bṛ॒ha-thsoma॒-ssoma̭sya puro॒gā-śśu॒kra-śśu॒krasya̭ puro॒gāḥ || ya-ttḙ so॒mādā᳚bhya॒-nnāma॒ jāgṛ̭vi॒ tasmai̭ te soma॒ somā̭ya॒ svāho॒śi-ktva-ndḙva soma gāya॒treṇa॒ chanda̭sā॒-'gneḥ [chanda̭sā॒-'gneḥ, pri॒ya-mpātho॒] 6
pri॒ya-mpātho॒ apī̭hi va॒śī tva-ndḙva soma॒ traiṣṭṷbhena॒ chanda॒sendra̭sya pri॒ya-mpātho॒ apī᳚hya॒smathsa̭khā॒ tva-ndḙva soma॒ jāga̭tena॒ chanda̭sā॒ viśvḙṣā-nde॒vānā᳚-mpri॒ya-mpātho॒ apī॒hyā naḥ̭ prā॒ṇa ḙtu parā॒vata॒ ā-'ntari̭kṣāddi॒vaspari̭ | āyuḥ̭ pṛthi॒vyā addhya॒mṛta̭masi prā॒ṇāya̭ tvā || i॒ndrā॒gnī me॒ varcaḥ̭ kṛṇutāṃ॒-va~rca॒-ssomo॒ bṛha॒spatiḥ̭ | varco̭ me॒ viśvḙde॒vā varco̭ me dhattamaśvinā || da॒dha॒nve vā॒ yadī॒manu॒ voca॒dbrahmā̭ṇi॒ veru॒ tat | pari॒ viśvā̭ni॒ kāvyā̭ ne॒miśca॒krami̭vā bhavat || 7 ||
(śakva̭rīṣva॒ - gne - rbṛha॒spatiḥ॒ - pañca̭vigṃśatiśca) (a. 3)
e॒tadvā a॒pā-nnā̭ma॒dheya॒-ṅguhyaṃ॒-ya~dā̭dhā॒vā māndā̭su te śukra śu॒kramā dhṷ̄no॒mītyā̭hā॒pāme॒va nā̭ma॒dheyḙna॒ guhyḙna di॒vo vṛṣṭi॒mava̭ rundhe śu॒kra-ntḙ śu॒kreṇa̭ gṛhṇā॒mītyā̭hai॒tadvā ahno̭ rū॒paṃ-ya~drātri॒-ssūrya̭sya ra॒śmayo॒ vṛṣṭyā̭ īśa॒te-'hna̭ e॒va rū॒peṇa॒ sūrya̭sya ra॒śmibhi̭rdi॒vo vṛṣṭi̭-ñcyāvaya॒tyā-'smi̭nnu॒grā [-'smi̭nnu॒grāḥ, a॒cu॒cya॒vu॒rityā̭ha] 8
a̭cucyavu॒rityā̭ha yathāya॒jure॒vaita-tka̭ku॒hagṃ rū॒paṃ-vṛ~̭ṣa॒bhasya̭ rocate bṛ॒hadityā̭hai॒tadvā a̭sya kaku॒hagṃ rū॒paṃ-ya~-dvṛṣṭī̭ rū॒peṇai॒va vṛṣṭi॒mava̭ rundhe॒ yattḙ so॒mādā᳚bhya॒-nnāma॒ jāgṛ॒vītyā̭hai॒ṣa ha॒ vai ha॒viṣā̭ ha॒virya̭jati॒ yo-'dā᳚bhya-ṅgṛhī॒tvā somā̭ya ju॒hoti॒parā॒ vā e॒tasyā-''yuḥ̭ prā॒ṇa ḙti॒ [prā॒ṇa ḙti, yo-'gṃ̭śu-] 9
yo-'gṃ̭śu-ṅgṛ॒hṇātyā naḥ̭ prā॒ṇa ḙtu parā॒vata॒ ityā॒hā-''yṷre॒va prā॒ṇamā॒tma-ndha̭tte॒ 'mṛta̭masi prā॒ṇāya॒ tveti॒ hira̭ṇyama॒bhi vya̭nitya॒mṛtaṃ॒-vai~ hira̭ṇya॒māyuḥ̭ prā॒ṇo̭-'mṛtḙnai॒vā-''yṷrā॒tma-ndha̭tte śa॒tamā̭na-mbhavati śa॒tāyuḥ॒ purṷṣa-śśa॒tendri̭ya॒ āyṷṣye॒vendri॒ye prati̭tiṣṭhatya॒pa upa̭ spṛśati bheṣa॒jaṃ-vā~ āpo̭ bheṣa॒jame॒va kṷrute || 10 ||
(u॒grā - e॒tyā - pa॒ - strīṇi̭ ca) (a. 4)
vā॒yura̭si prā॒ṇo nāma̭ savi॒turādhi̭patye-'pā॒na-mmḙ dā॒ścakṣṷrasi॒ śrotra॒-nnāma̭ dhā॒turādhi̭patya॒ āyṷrme dā rū॒pama̭si॒ varṇo॒ nāma॒ bṛha॒spate॒rādhi̭patye pra॒jā-mmḙ dā ṛ॒tama̭si sa॒tya-nnāmendra॒syā-''dhi̭patye kṣa॒tra-mmḙ dā bhū॒tama̭si॒ bhavya॒-nnāma̭ pitṛ॒ṇāmādhi̭patye॒-'pā-moṣa̭dhīnā॒-ṅgarbha̭-ndhā ṛ॒tasya̭ tvā॒ vyo̭mana ṛ॒tasya̭ [ ] 11
tvā॒ vibhṷ̄mana ṛ॒tasya̭ tvā॒ vidha̭rmaṇa ṛ॒tasya̭ tvā sa॒tyāya॒rtasya̭ tvā॒ jyoti̭ṣe pra॒jāpa̭ti rvi॒rāja̭mapaśya॒-ttayā̭ bhū॒ta-ñca॒ bhavya̭-ñcā sṛjata॒ tāmṛṣi̭bhyasti॒ro̭-'dadhā॒-ttā-ñja॒mada̭gni॒stapa̭sā-' paśya॒-ttayā॒ vai sa pṛśñī॒n kāmā̭nasṛjata॒ ta-tpṛśñī̭nā-mpṛśñi॒tvaṃ-ya~-tpṛśña̭yo gṛ॒hyante॒ pṛśñī̭ne॒va taiḥ kāmā॒n॒. yaja̭mā॒no-'va̭ rundhe vā॒yura̭si prā॒ṇo [vā॒yura̭si prā॒ṇaḥ, nāmetyā̭ha] 12
nāmetyā̭ha prāṇāpā॒nāve॒vāva̭ rundhe॒ cakṣṷrasi॒ śrotra॒-nnāmetyā॒hā-''yṷre॒vāva̭ rundhe rū॒pama̭si॒ varṇo॒ nāmetyā̭ha pra॒jāme॒vāva̭ rundhaṛ॒tama̭si sa॒tya-nnāmetyā̭ha kṣa॒trame॒vāva̭ rundhe bhū॒tama̭si॒ bhavya॒-nnāmetyā̭ha pa॒śavo॒ vā a॒pāmoṣa̭dhīnā॒-ṅgarbhaḥ̭ pa॒śūne॒vā- [pa॒śūne॒va, ava̭ rundha] 13
-va̭ rundha e॒tāva॒dvai purṷṣa-mpa॒rita॒stade॒vāva̭ rundha ṛ॒tasya̭ tvā॒ vyo̭mana॒ ityā̭he॒yaṃ-vā~ ṛ॒tasya॒ vyo̭me॒māme॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ tvā॒ vibhṷ̄mana॒ ityā̭hā॒-'ntari̭kṣaṃ॒-vā~ ṛ॒tasya॒ vibhṷ̄mā॒ntari̭kṣame॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ tvā॒ vidha̭rmaṇa॒ ityā̭ha॒ dyaurvā ṛ॒tasya॒ vidha̭rma॒ diva̭me॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ [ja̭yatyṛ॒tasya̭, tvā॒ sa॒tyāyetyā̭ha॒] 14
tvā sa॒tyāyetyā̭ha॒ diśo॒ vā ṛ॒tasya̭ sa॒tya-ndiśa̭ e॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ tvā॒ jyoti̭ṣa॒ ityā̭ha suva॒rgo vai lo॒ka ṛ॒tasya॒ jyotiḥ̭ suva॒rgame॒va lo॒kama॒bhi ja̭yatye॒tāva̭nto॒ vai dḙvalo॒kāstāne॒vābhi ja̭yati॒ daśa॒ sampa̭dyante॒ daśā᳚kṣarā vi॒rāḍannaṃ̭-vi~॒rā-ḍvi॒rājye॒vānnādye॒ prati̭tiṣṭhati || 15 ||
(vyo̭mana ṛ॒tasya̭ - prā॒ṇaḥ - pa॒śune॒va - vidha̭rma॒ diva̭me॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya॒ -ṣaṭca̭tvārigṃśacca) (a. 5)
de॒vā vai ya-dya॒jñena॒ nāvārṷndhata॒ ta-tparai॒ravā̭rundhata॒ ta-tparā̭ṇā-mpara॒tvaṃ-ya~-tparḙ gṛ॒hyante॒ yade॒va ya॒jñena॒nāva̭ru॒ndhe tasyāva̭ruddhyai॒ ya-mpra̭tha॒ma-ṅgṛ॒hṇātī॒mame॒va tena̭ lo॒kama॒bhi ja̭yati॒ya-ndvi॒tīya̭ma॒ntari̭kṣa॒-ntena॒ ya-ntṛ॒tīya̭ma॒mume॒va tena̭ lo॒kama॒bhi ja̭yati॒ yade॒te gṛ॒hyanta̭ e॒ṣāṃ ~lo॒kānā̭-ma॒bhiji̭tyā॒ [-ma॒bhiji̭tyā, utta̭re॒ṣvaha-] 16
utta̭re॒ṣvahaḥ̭ sva॒muto॒-'rvāñco̭ gṛhyante 'bhi॒jityai॒vemāṃ-lo~॒kā-npuna̭ri॒maṃ-lo~॒ka-mpra॒tyava̭rohanti॒ ya-tpūrve॒ṣvahaḥ̭ svi॒taḥ parā᳚ñco gṛ॒hyante॒ tasmā̭di॒taḥ parā᳚ñca i॒me lo॒kā yadutta̭re॒ṣvahaḥ̭ sva॒muto॒-'rvāñco̭ gṛ॒hyante॒ tasmā̭da॒muto॒ 'rvāñca̭ i॒me lo॒kāstasmā॒dayā̭tayāmno lo॒kā-nma̭nu॒ṣyā̭ upa̭ jīvanti brahmavā॒dino̭ vadanti॒ kasmā᳚-thsa॒tyāda॒dbhya oṣa̭dhaya॒-ssa-mbha̭va॒ntyoṣa̭dhayo [oṣa̭dhaya॒-ssa-mbha̭va॒ntyoṣa̭dhayaḥ, ma॒nu॒ṣyā̭ṇā॒manna̭-] 17
manu॒ṣyā̭ṇā॒manna̭-mpra॒jāpa̭ti-mpra॒jā anu॒ prajā̭yanta॒ iti॒ parā॒nanviti̭ brūyā॒-dya-dgṛ॒hṇātya॒dbhyastvauṣa̭dhībhyo gṛhṇā॒mīti॒ tasmā̭da॒dbhya oṣa̭dhaya॒-ssambha̭vanti॒ ya-dgṛ॒hṇātyoṣa̭dhībhyastvā pra॒jābhyo̭ gṛhṇā॒mīti॒ tasmā॒doṣa̭dhayo manu॒ṣyā̭ṇā॒mannaṃ॒-ya~-dgṛ॒hṇāti̭ pra॒jābhya̭stvā pra॒jāpa̭taye gṛhṇā॒mīti॒ tasmā᳚-tpra॒jāpa̭ti-mpra॒jā anu॒ prajā̭yante || 18 ||
(a॒bhiji̭tyai - bhava॒ntyoṣa̭dhayo॒ - 'ṣṭā ca̭tvārigṃśacca) (a. 6)
pra॒jāpa̭tirdevāsu॒rāna̭ sṛjata॒ tadanṷ ya॒jño̭-'sṛjyata ya॒jña-ñchandāgṃ̭si॒ te viṣva̭ñco॒ vya̭krāma॒n-thso-'sṷrā॒nanṷ ya॒jño-'pā᳚krāma-dya॒jña-ñchandāgṃ̭si॒ te de॒vā a̭manyantā॒mī vā i॒dama̭bhūva॒n॒. ya-dva॒yagg sma iti॒ te pra॒jāpa̭ti॒mupā̭-'dhāva॒n-thso᳚-'bravīt-pra॒jāpa̭ti॒śchanda̭sāṃ-vī~॒rya̭mā॒dāya॒ tadvaḥ॒ pra dā᳚syā॒mīti॒ sa chanda̭sāṃ-vī~॒rya̭- [chanda̭sāṃ-vī~॒rya᳚m, ā॒dāya॒ tade᳚bhyaḥ॒] 19
-mā॒dāya॒ tade᳚bhyaḥ॒ prāya̭ccha॒-ttadanu॒ chandā॒g॒syapā᳚-'krāma॒n chandāgṃ̭si ya॒jñastato̭ de॒vā abha̭va॒-nparā-'sṷrā॒ ya e॒va-ñchanda̭sāṃ-vī~॒ryaṃ̭-ve~dā-'' śrā̭va॒yā-'stu॒ śrauṣa॒ḍ yaja॒ ye yajā̭mahe vaṣaṭkā॒ro bhava̭tyā॒tmanā॒ parā᳚-'sya॒ bhrātṛ̭vyo bhavati brahmavā॒dino̭ vadanti॒ kasmai॒ kama̭ddhva॒ryurā śrā̭vaya॒tīti॒ chanda̭sāṃ-vī~॒ryā̭yeti̭ brūyāde॒ ta-dvai [ ] 20
chanda̭sāṃ-vī~॒rya̭mā śrā̭va॒yā-'stu॒ śrauṣa॒ḍ yaja॒ ye yajā̭mahe vaṣaṭkā॒ro ya e॒vaṃ-ve~da॒ savī᳚ryaire॒va chando̭bhirarcati॒ ya-tki-ñcārca̭ti॒ yadindro̭ vṛ॒tramaha̭nna-me॒ddhya-nta-dya-dyatī̭na॒pāva̭pada-me॒ddhya-ntadatha॒ kasmā̭dai॒ndro ya॒jña ā saggsthā̭to॒rityā̭hu॒rindra̭sya॒ vā e॒ṣā ya॒jñiyā̭ ta॒nūrya-dya॒jñastāme॒va ta dya̭janti॒ ya e॒vaṃ-ve~dopai̭naṃ-ya~॒jño na̭mati || 21 ||
(chanda̭sāṃ-vī~॒ryaṃ̭ - ~vā - e॒va ta - da॒ṣṭau ca̭) (a. 7)
ā॒yurdā a̭gne ha॒viṣo̭ juṣā॒ṇo ghṛ॒tapra̭tīko ghṛ॒tayo̭niredhi | ghṛ॒ta-mpī॒tvā madhu॒cāru॒ gavya̭-mpi॒teva̭pu॒trama॒bhi ra̭kṣatādi॒mam || ā vṛ̭ścyate॒ vā e॒ta-dyaja̭māno॒-'gnibhyāṃ॒-ya~dḙnayo-śśṛta॒-ṅkṛtyāthā॒-'nyatrā̭-vabhṛ॒thama॒vaityā̭yu॒rdā a̭gne ha॒viṣo̭ juṣā॒ṇa itya̭vabhṛ॒thama̭vai॒ṣyan jṷhuyā॒dāhṷtyai॒vainaṷ śamayati॒ nā-''rti॒mārccha̭ti॒ yaja̭māno॒ ya-tkusī̭da॒- [ya-tkusī̭dam, apra̭tītta॒-mmayi॒ yena̭] 22
-mapra̭tītta॒-mmayi॒ yena̭ ya॒masya̭ ba॒linā॒ carā̭mi | i॒haiva sa-nni॒rava̭daye॒ tade॒ta-ttada̭gne anṛ॒ṇo bha̭vāmi | viśva̭lopa viśvadā॒vasya̭ tvā॒ ''sañjṷhomya॒gdhādeko̭ 'hu॒tādekaḥ̭ samasa॒nādekaḥ̭ | tenaḥ̭ kṛṇvantu bheṣa॒jagṃ sada॒-ssaho॒ vare᳚ṇyam || a॒ya-nno॒ nabha̭sā pu॒ra-ssa॒gg॒sphāno̭ a॒bhi ra̭kṣatu | gṛ॒hāṇā॒masa̭martyai ba॒havo̭ no gṛ॒hā a̭sann || sa tvanno̭ [sa tvannaḥ̭, na॒bha॒sa॒spa॒ta॒ ūrja̭-nno] 23
nabhasaspata॒ ūrja̭-nno dhehi bha॒drayā᳚ | puna̭rno na॒ṣṭamā kṛ̭dhi॒ puna̭rno ra॒yimā kṛ̭dhi || deva̭ saggsphāna sahasrapo॒ṣasyḙśiṣe॒ sa no̭ rā॒svā-'jyā̭nigṃ rā॒yaspoṣagṃ̭ su॒vīryagṃ̭ saṃva~thsa॒rīṇāg̭ sva॒stim || a॒gnirvāva ya॒ma i॒yaṃ-ya~॒mī kusī̭daṃ॒-vā~ e॒ta-dya॒masya॒ yaja̭māna॒ ā da̭tte॒ yadoṣa̭dhībhi॒rvedigg̭ stṛ॒ṇāti॒ yadanṷpauṣya prayā॒yā-dgrī̭vaba॒ddhamḙna- [-dgrī̭vaba॒ddhamḙnam, a॒muṣmi̭n ~lo॒ke] 24
-ma॒muṣmi̭n ~lo॒ke nḙnīyera॒n॒. ya-tkusī̭da॒mapra̭tītta॒-mmayītyupaṷṣatī॒haiva san. ya॒ma-ṅkusī̭da-nnirava॒dāyā̭nṛ॒ṇa-ssṷva॒rgaṃ-lo~॒kamḙti॒yadi̭ mi॒śrami̭va॒ carḙdañja॒linā॒ saktū᳚-npradā॒vyḙ juhuyāde॒ṣa vā a॒gnirvai᳚śvāna॒ro ya-tpra̭dā॒vyaḥ̭ sa e॒vainagg̭svadaya॒tyahnāṃ᳚-vi~॒dhānyā̭-mekāṣṭa॒kāyā̭mapū॒pa-ñcatuḥ̭ śarāva-mpa॒ktvā prā॒tare॒tena॒ kakṣa॒-mupaṷṣe॒dyadi॒ [-mupaṷṣe॒dyadi̭, daha̭ti] 25
daha̭ti puṇya॒sama̭-mbhavati॒ yadi॒ na daha̭ti pāpa॒sama̭me॒tena̭ hasma॒ vā ṛṣa̭yaḥ pu॒rā vi॒jñānḙna dīrghasa॒tramupa̭ yanti॒ yo vā ṷpadra॒ṣṭāra̭mupa-śro॒tāra̭manukhyā॒tāraṃ̭-vi~॒dvān. yaja̭te॒ sama॒muṣmi̭n ~lo॒ka i̭ṣṭāpū॒rtena̭ gacchate॒-'gnirvā ṷpadra॒ṣṭā vā॒yurṷpaśro॒tā ''di॒tyo̭-'nukhyā॒tā tān. ya e॒vaṃ-vi~॒dvān. yaja̭te॒ sama॒muṣmi̭n ~lo॒ka i̭ṣṭāpū॒rtena̭ gacchate॒ 'ya-nno॒ nabha̭sā pu॒ra [pu॒raḥ, ityā̭hā॒gnirvai] 26
ityā̭hā॒gnirvai nabha̭sā pu॒ro᳚-'gnime॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti॒ sa tva-nno̭ nabhasaspata॒ ityā̭ha vā॒yurvai nabha̭sa॒spati̭rvā॒yume॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti॒ deva̭ saggsphā॒netyā̭hā॒-'sau vā ā̭di॒tyo de॒va-ssa॒gg॒sphāna̭ ādi॒tyame॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti̭ || 27 ||
(kusī̭daṃ॒ - tva-nna̭ - ena - moṣe॒dyadi̭ - pu॒ra - ā̭di॒tyame॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti̭) (a. 8)
e॒taṃ-yu~vā̭na॒-mpari̭ vo dadāmi॒ tena॒ krīḍa̭ntīścarata pri॒yeṇa̭ | mā naḥ̭ śāpta ja॒nuṣā̭ subhāgā rā॒yaspoṣḙṇa॒ sami॒ṣā ma̭dema || namo̭ mahi॒mna u॒ta cakṣṷṣe te॒ marṷtā-mpita॒stada॒ha-ṅgṛ̭ṇāmi | anṷ manyasva su॒yajā̭ yajāma॒ juṣṭa̭-nde॒vānā̭mi॒dama̭stu ha॒vyam || de॒vānā̭me॒ṣa ṷpanā॒ha ā̭sīda॒pā-ṅgarbha॒ oṣa̭dhīṣu॒ nya̭ktaḥ | soma̭sya dra॒phsama̭vṛṇīta pū॒ṣā [ ] 28
bṛ॒hannadri̭rabhava॒-ttadḙṣām || pi॒tā va॒thsānā॒-mpati̭raghni॒yānā॒matho̭ pi॒tā ma̭ha॒tā-ṅgarga̭rāṇām | va॒thso ja॒rāyṷ prati॒dhu-kpī॒yūṣa̭ ā॒mikṣā॒ mastṷ ghṛ॒tama̭sya॒ retaḥ̭ || tvā-ṅgāvo̭-'vṛṇata rā॒jyāya॒ tvāgṃ ha̭vanta ma॒rutaḥ̭ sva॒rkāḥ | varṣma̭n kṣa॒trasya̭ ka॒kubhi̭ śiśriyā॒ṇastato̭ na u॒gro vi bha̭jā॒ vasṷ̄ni || vyṛ̭ddhena॒ vā e॒ṣa pa॒śunā̭ yajate॒ yasyai॒tāni॒ na kri॒yanta̭ e॒ṣa ha॒ tvai samṛ̭ddhena yajate॒ yasyai॒tāni̭ kri॒yante᳚ || 29 ||
(pū॒ṣā - kri॒yanta̭ e॒ṣo᳚ - 'ṣṭau ca̭) (a. 9)
sūryo̭ de॒vo di̭vi॒ṣadbhyo̭ dhā॒tā kṣa॒trāya̭ vā॒yuḥ pra॒jābhyaḥ̭ | bṛha॒spati̭stvā pra॒jāpa̭taye॒ jyoti̭ṣmatī-ñjuhotu || yasyā᳚ste॒ hari̭to॒ garbho-'tho॒ yoni̭rhira॒ṇyayī᳚ | aṅgā॒nyahrṷtā॒ yasyai॒ tā-nde॒vai-ssama̭jīgamam || ā va̭rtana vartaya॒ ni ni̭vartana varta॒yendra̭ nardabuda | bhūmyā॒ścata̭sraḥ pra॒diśa॒stābhi॒rā va̭rtayā॒ punaḥ̭ || vi tḙ bhinadmi taka॒rīṃ-vi~yoniṃ॒-vi~ ga̭vī॒nyau᳚ | vi [ ] 30
mā॒tara̭ñca pu॒tra-ñca॒ vi garbha̭-ñca ja॒rāyṷ ca || ba॒histḙ astu॒ bāliti̭ || u॒ru॒dra॒phso vi॒śvarṷ̄pa॒ induḥ॒ pava̭māno॒ dhīra̭ ānañja॒ garbha᳚m || eka̭padī dvi॒padī᳚ tri॒padī॒ catṷṣpadī॒ pañca̭padī॒ ṣaṭpa̭dī sa॒ptapa̭dya॒ṣṭāpa̭dī॒ bhuva॒nā-'nṷ prathatā॒g॒ svāhā᳚ || ma॒hī dyauḥ pṛ̭thi॒vī ca̭ na i॒maṃ-ya~॒jña-mmi̭mikṣatām | pi॒pṛ॒tānno॒ bharī̭mabhiḥ || 31 ||
(ga॒vi॒nyaṷ vi - catṷścatvārigṃśacca) (a. 10)
i॒daṃ-vā~̭mā॒syḙ ha॒viḥ pri॒yami̭ndrābṛhaspatī | u॒ktha-mmada̭śca śasyate || a॒yaṃ-vā~॒-mpari̭ ṣicyate॒ soma̭indrābṛhaspatī | cāru॒rmadā̭ya pī॒taye᳚ || a॒sme i̭ndrābṛhaspatī ra॒yi-ndha̭ttagṃ śata॒gvina᳚m | aśvā̭vantagṃ saha॒sriṇa᳚m || bṛha॒spati̭rnaḥ॒ pari̭pātu pa॒ścādu॒totta̭rasmā॒dadha̭rādaghā॒yoḥ | indraḥ̭ pu॒rastā̭du॒ta ma̭ddhya॒to na॒-ssakhā॒ sakhi̭bhyo॒ vari̭vaḥ kṛṇotu || vi te॒ viṣva॒gvāta̭jūtāso agne॒ bhāmā̭sa- [agne॒ bhāmā̭saḥ, śu॒ce॒ śuca̭yaścaranti |] 32
-śśuce॒ śuca̭yaścaranti | tu॒vi॒mra॒kṣāso̭ di॒vyā nava̭gvā॒ vanā̭ vananti dhṛṣa॒tā ru॒jantaḥ̭ || tvāma̭gne॒ mānṷṣīrīḍate॒ viśo̭ hotrā॒vidaṃ॒-vi~vi̭cigṃ ratna॒dhāta̭mam | guhā॒ santagṃ̭ subhaga vi॒śvada̭rśata-ntu viṣma॒ṇasagṃ̭ su॒yaja̭-ṅghṛta॒śriya᳚m || dhā॒tā da̭dātu no ra॒yimīśā̭no॒ jaga̭ta॒spatiḥ̭ | sa naḥ̭ pū॒rṇena̭ vāvanat || dhā॒tā pra॒jāyā̭ u॒ta rā॒ya ī̭śe dhā॒tedaṃ-vi~śva॒-mbhuva̭na-ñjajāna | dhā॒tā pu॒traṃ-ya~ja̭mānāya॒ dātā॒ [dātā᳚, tasmā̭] 33
tasmā̭ u ha॒vya-ṅghṛ॒tava̭dvidhema || dhā॒tā da̭dātu no ra॒yi-mprācī᳚-ñjī॒vātu॒makṣi̭tām | va॒ya-nde॒vasya̭ dhīmahi suma॒tigṃ sa॒tyarā̭dhasaḥ || dhā॒tā da̭dātu dā॒śuṣe॒ vasṷ̄ni pra॒jākā̭māya mī॒ḍhuṣḙ duro॒ṇe | tasmai̭ de॒vā a॒mṛtā॒-ssaṃvya~̭yantāṃ॒-vi~śvḙ de॒vāso॒ adi̭ti-ssa॒joṣāḥ᳚ || anṷ no॒-'dyā-'nṷmatirya॒jña-nde॒veṣṷ manyatām | a॒gniśca̭ havya॒vāha̭no॒ bhava̭tā-ndā॒śuṣe॒ mayaḥ̭ || anvida̭numate॒ tva- [anvida̭numate॒ tvam, manyā̭sai॒ śañca̭naḥ kṛdhi |] 34
-mmanyā̭sai॒ śañca̭naḥ kṛdhi | kratve॒ dakṣā̭ya no hinu॒ praṇa॒ āyūgṃ̭ṣi tāriṣaḥ || anṷ manyatā-manu॒manya̭mānā pra॒jāva̭ntagṃ ra॒yimakṣī̭yamāṇam | tasyai̭ va॒yagṃ heḍa̭si॒ mā-'pi̭ bhūma॒ sā no̭ de॒vī su॒havā॒ śarma̭ yacchatu || yasyā̭mi॒da-mpra॒diśi॒ yadvi॒roca॒te-'nṷmati॒-mprati̭ bhūṣantyā॒yavaḥ̭ | yasyā̭ u॒pastha̭ u॒rva̭ntari̭kṣa॒gṃ॒ sā no̭ de॒vī su॒havā॒ śarma̭ yacchatu || 35 ||
rā॒kāma॒hagṃ su॒havāgṃ̭ suṣṭu॒tī hṷve śṛ॒ṇotṷ na-ssu॒bhagā॒ bodha̭tu॒ tmanā᳚ | sīvya॒tvapaḥ̭ sū॒cyā-'cchi̭dyamānayā॒ dadā̭tu vī॒ragṃ śa॒tadā̭yamu॒kthya᳚m || yāstḙ rāke suma॒tayaḥ̭ su॒peśa̭so॒ yābhi॒rdadā̭si dā॒śuṣe॒ vasṷ̄ni | tābhi̭rno a॒dya su॒manā̭ u॒pāga̭hi sahasrapo॒ṣagṃ sṷbhage॒ rarā̭ṇā || sinī̭vāli॒, yā sṷpā॒ṇiḥ || ku॒hūma॒hagṃ su॒bhagāṃ᳚-vi~dma॒nāpa̭sama॒smin. ya॒jñe su॒havā᳚-ñjohavīmi | sā no̭ dadātu॒ śrava̭ṇa-mpitṛ॒ṇā-ntasyā᳚ste devi ha॒viṣā̭ vidhema || ku॒hū-rde॒vānā̭ma॒mṛta̭sya॒ patnī॒ havyā̭ no a॒sya ha॒viṣa̭ściketu | sa-ndā॒śuṣḙ ki॒ratu॒ bhūri̭ vā॒magṃ rā॒yaspoṣa̭-ñciki॒tuṣḙ dadhātu || 36 ||
(bhāmā̭so॒ - dātā॒ - tva - ma॒ntari̭kṣa॒gṃ॒ sā no̭ de॒vī su॒havā॒ śarma̭ yacchatu॒ -śrava̭ṇaṃ॒ - catṷrvigṃśatiśca) (a. 11)
(agnḙ tejasvin - vā॒yu - rvasa̭vast - vai॒tadvā a॒pāṃ - ~vā॒yura̭si prā॒ṇo nāma̭ - de॒vā vai yadya॒jñena॒na - pra॒jāpa̭ti rdevāsu॒rā - nā̭yu॒rdā - e॒taṃ-yu~vā̭na॒gṃ॒ - sūryo̭ de॒va - i॒daṃ-vā~॒ - mekā̭daśa)
(agnḙ tejasvin - vā॒yura̭si॒ - chanda̭sāṃ-vī~॒ryaṃ̭ - mā॒tara̭ñca॒ - ṣaṭtrigṃ̭śat )
(agnḙ tejasvigg, ściki॒tuṣḙ dadhātu )
|| hariḥ̭ om ||
|| kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya saṃhitāyā-ntṛtīyakāṇḍe tṛtīyaḥ praśna-ssamāptaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
कृष्ण यजुर्वेदीय तैत्तिरीय संहिताया-न्तृतीयकाण्डे तृतीयः प्रश्नः - वैकृतविधीनामभिधानं
ओ-न्नमः परमात्मने, श्री महागणपतये नमः,
श्री गुरुभ्यो नमः । ह॒रिः॒ ओम् ॥
अग्ने॑ तेजस्वि-न्तेज॒स्वी त्व-न्दे॒वेषु॑ भूया॒स्तेज॑स्वन्त॒-म्मामायु॑ष्मन्तं॒-वँर्च॑स्वन्त-म्मनु॒ष्ये॑षु कुरु दी॒क्षायै॑ च त्वा॒ तप॑सश्च॒ तेज॑से जुहोमि तेजो॒विद॑सि॒ तेजो॑ मा॒ मा हा॑सी॒न्मा-ऽह-न्तेजो॑ हासिष॒-म्मा मा-न्तेजो॑ हासी॒दिन्द्रौ॑जस्विन्नोज॒स्वी त्व-न्दे॒वेषु॑ भूया॒ ओज॑स्वन्त॒-म्मामायु॑ष्मन्तं॒-वँर्च॑स्वन्त-म्मनु॒ष्ये॑षु कुरु॒ ब्रह्म॑णश्च त्वा क्ष॒त्रस्य॒ चौ- [क्ष॒त्रस्य॒ च, ओज॑से जुहोम्योजो॒वि-] 1
-ज॑से जुहोम्योजो॒वि-द॒स्योजो॑ मा॒ मा हा॑सी॒न्मा-ऽहमोजो॑ हासिष॒-म्मा मामोजो॑ हासी॒-थ्सूर्य॑ भ्राजस्वि-न्भ्राज॒स्वी त्व-न्दे॒वेषु॑ भूया॒ भ्राज॑स्वन्त॒-म्मामायु॑ष्मन्तं॒-वँर्च॑स्वन्त-म्मनु॒ष्ये॑षु कुरु वा॒योश्च॑ त्वा॒-ऽपाञ्च॒ भ्राज॑से जुहोमिसुव॒र्विद॑सि॒ सुव॑र्मा॒ मा हा॑सी॒न्मा-ऽहग्ं सुव॑र्हासिष॒-म्मा माग्ं सुव॑र्हासी॒-न्मयि॑ मे॒धा-म्मयि॑ प्र॒जा-म्मय्य॒ग्निस्तेजो॑ दधातु॒ मयि॑ मे॒धा-म्मयि॑ प्र॒जा-म्मयीन्द्र॑ इन्द्रि॒य-न्द॑धातु॒ मयि॑ मे॒धा-म्मयि॑ प्र॒जा-म्मयि॒ सूर्यो॒ भ्राजो॑ दधातु ॥ 2 ॥
(क्ष॒त्रस्य॑ च॒ - मयि॒ - त्रयो॑विग्ंशतिश्च) (अ. 1)
वा॒युर्हि॑कं॒र्ता-ऽग्निः प्र॑स्तो॒ता प्र॒जाप॑ति॒-स्साम॒ बृह॒स्पति॑रुद्गा॒ता विश्वे॑ दे॒वा उ॑पगा॒तारो॑ म॒रुतः॑ प्रतिह॒र्तार॒ इन्द्रो॑ नि॒धन॒न्ते दे॒वाः प्रा॑ण॒भृतः॑ प्रा॒ण-म्मयि॑ दधत्वे॒तद्वै सर्व॑मद्ध्व॒र्यु-रु॑पाकु॒र्वन्नु॑द्गा॒तृभ्य॑ उ॒पाक॑रोति॒ ते दे॒वाः प्रा॑ण॒भृतः॑ प्रा॒ण-म्मयि॑ दध॒त्वित्या॑है॒तदे॒व सव॑र्मा॒त्म-न्ध॑त्त॒ इडा॑ देव॒हू र्मनु॑-र्यज्ञ॒नी-र्बृह॒स्पति॑रुक्थाम॒दानि॑ शग्ंसिष॒-द्विश्वे॑ दे॒वा- [दे॒वाः, सू॒क्त॒वाचः॒ पृथि॑वि] 3
-स्सू᳚क्त॒वाचः॒ पृथि॑वि मात॒र्मा मा॑हिग्ंसी॒ र्मधु॑ मनिष्ये॒ मधु॑ जनिष्ये॒ मधु॑वक्ष्यामि॒ मधु॑वदिष्यामि॒ मधु॑मती-न्दे॒वेभ्यो॒ वाच॑मुद्यासग्ं शुश्रू॒षेण्या᳚-म्मनु॒ष्ये᳚भ्य॒स्त-म्मा॑ दे॒वा अ॑वन्तु शो॒भायै॑ पि॒तरो-ऽनु॑ मदन्तु ॥ 4 ॥
(श॒ग्ं॒सि॒ष॒-द्विश्वे॑ दे॒वा - अ॒ष्टाविग्ं॑शतिश्च) (अ. 2)
वस॑वस्त्वा॒ प्रव॑हन्तु गाय॒त्रेण॒ छन्द॑सा॒-ऽग्नेः प्रि॒य-म्पाथ॒ उपे॑हि रु॒द्रास्त्वा॒ प्रवृ॑हन्तु॒ त्रैष्टु॑भेन॒ छन्द॒सेन्द्र॑स्य प्रि॒य-म्पाथ॒ उपे᳚ह्यादि॒त्यास्त्वा॒ प्रवृ॑हन्तु॒ जाग॑तेन॒ छन्द॑सा॒ विश्वे॑षा-न्दे॒वाना᳚-म्प्रि॒य-म्पाथ॒ उपे॑हि॒ मान्दा॑सु ते शुक्र शु॒क्रमा धू॑नोमि भ॒न्दना॑सु॒ कोत॑नासु॒ नूत॑नासु॒ रेशी॑षु॒ मेषी॑षु॒ वाशी॑षु विश्व॒भृथ्सु॒ माद्ध्वी॑षु ककु॒हासु॒ शक्व॑रीषु [ ] 5
शु॒क्रासु॑ ते शुक्र शु॒क्रमा धू॑नोमि शु॒क्र-न्ते॑ शु॒क्रेण॑ गृह्णा॒म्यह्नो॑ रू॒पेण॒ सूर्य॑स्य र॒श्मिभिः॑ ॥ आ-ऽस्मि॑न्नु॒ग्रा अ॑चुच्यवुर्दि॒वो धारा॑ असश्चत ॥ क॒कु॒हग्ं रू॒पं-वृँ॑ष॒भस्य॑ रोचते बृ॒ह-थ्सोम॒-स्सोम॑स्य पुरो॒गा-श्शु॒क्र-श्शु॒क्रस्य॑ पुरो॒गाः ॥ य-त्ते॑ सो॒मादा᳚भ्य॒-न्नाम॒ जागृ॑वि॒ तस्मै॑ ते सोम॒ सोमा॑य॒ स्वाहो॒शि-क्त्व-न्दे॑व सोम गाय॒त्रेण॒ छन्द॑सा॒-ऽग्नेः [छन्द॑सा॒-ऽग्नेः, प्रि॒य-म्पाथो॒] 6
प्रि॒य-म्पाथो॒ अपी॑हि व॒शी त्व-न्दे॑व सोम॒ त्रैष्टु॑भेन॒ छन्द॒सेन्द्र॑स्य प्रि॒य-म्पाथो॒ अपी᳚ह्य॒स्मथ्स॑खा॒ त्व-न्दे॑व सोम॒ जाग॑तेन॒ छन्द॑सा॒ विश्वे॑षा-न्दे॒वाना᳚-म्प्रि॒य-म्पाथो॒ अपी॒ह्या नः॑ प्रा॒ण ए॑तु परा॒वत॒ आ-ऽन्तरि॑क्षाद्दि॒वस्परि॑ । आयुः॑ पृथि॒व्या अद्ध्य॒मृत॑मसि प्रा॒णाय॑ त्वा ॥ इ॒न्द्रा॒ग्नी मे॒ वर्चः॑ कृणुतां॒-वँर्च॒-स्सोमो॒ बृह॒स्पतिः॑ । वर्चो॑ मे॒ विश्वे॑दे॒वा वर्चो॑ मे धत्तमश्विना ॥ द॒ध॒न्वे वा॒ यदी॒मनु॒ वोच॒द्ब्रह्मा॑णि॒ वेरु॒ तत् । परि॒ विश्वा॑नि॒ काव्या॑ ने॒मिश्च॒क्रमि॑वा भवत् ॥ 7 ॥
(शक्व॑रीष्व॒ - ग्ने - र्बृह॒स्पतिः॒ - पञ्च॑विग्ंशतिश्च) (अ. 3)
ए॒तद्वा अ॒पा-न्ना॑म॒धेय॒-ङ्गुह्यं॒-यँदा॑धा॒वा मान्दा॑सु ते शुक्र शु॒क्रमा धू॑नो॒मीत्या॑हा॒पामे॒व ना॑म॒धेये॑न॒ गुह्ये॑न दि॒वो वृष्टि॒मव॑ रुन्धे शु॒क्र-न्ते॑ शु॒क्रेण॑ गृह्णा॒मीत्या॑है॒तद्वा अह्नो॑ रू॒पं-यँद्रात्रि॒-स्सूर्य॑स्य र॒श्मयो॒ वृष्ट्या॑ ईश॒ते-ऽह्न॑ ए॒व रू॒पेण॒ सूर्य॑स्य र॒श्मिभि॑र्दि॒वो वृष्टि॑-ञ्च्यावय॒त्या-ऽस्मि॑न्नु॒ग्रा [-ऽस्मि॑न्नु॒ग्राः, अ॒चु॒च्य॒वु॒रित्या॑ह] 8
अ॑चुच्यवु॒रित्या॑ह यथाय॒जुरे॒वैत-त्क॑कु॒हग्ं रू॒पं-वृँ॑ष॒भस्य॑ रोचते बृ॒हदित्या॑है॒तद्वा अ॑स्य ककु॒हग्ं रू॒पं-यँ-द्वृष्टी॑ रू॒पेणै॒व वृष्टि॒मव॑ रुन्धे॒ यत्ते॑ सो॒मादा᳚भ्य॒-न्नाम॒ जागृ॒वीत्या॑है॒ष ह॒ वै ह॒विषा॑ ह॒विर्य॑जति॒ यो-ऽदा᳚भ्य-ङ्गृही॒त्वा सोमा॑य जु॒होति॒परा॒ वा ए॒तस्या-ऽऽयुः॑ प्रा॒ण ए॑ति॒ [प्रा॒ण ए॑ति, यो-ऽग्ं॑शु-] 9
यो-ऽग्ं॑शु-ङ्गृ॒ह्णात्या नः॑ प्रा॒ण ए॑तु परा॒वत॒ इत्या॒हा-ऽऽयु॑रे॒व प्रा॒णमा॒त्म-न्ध॑त्ते॒ ऽमृत॑मसि प्रा॒णाय॒ त्वेति॒ हिर॑ण्यम॒भि व्य॑नित्य॒मृतं॒-वैँ हिर॑ण्य॒मायुः॑ प्रा॒णो॑-ऽमृते॑नै॒वा-ऽऽयु॑रा॒त्म-न्ध॑त्ते श॒तमा॑न-म्भवति श॒तायुः॒ पुरु॑ष-श्श॒तेन्द्रि॑य॒ आयु॑ष्ये॒वेन्द्रि॒ये प्रति॑तिष्ठत्य॒प उप॑ स्पृशति भेष॒जं-वाँ आपो॑ भेष॒जमे॒व कु॑रुते ॥ 10 ॥
(उ॒ग्रा - ए॒त्या - प॒ - स्त्रीणि॑ च) (अ. 4)
वा॒युर॑सि प्रा॒णो नाम॑ सवि॒तुराधि॑पत्ये-ऽपा॒न-म्मे॑ दा॒श्चक्षु॑रसि॒ श्रोत्र॒-न्नाम॑ धा॒तुराधि॑पत्य॒ आयु॑र्मे दा रू॒पम॑सि॒ वर्णो॒ नाम॒ बृह॒स्पते॒राधि॑पत्ये प्र॒जा-म्मे॑ दा ऋ॒तम॑सि स॒त्य-न्नामेन्द्र॒स्या-ऽऽधि॑पत्ये क्ष॒त्र-म्मे॑ दा भू॒तम॑सि॒ भव्य॒-न्नाम॑ पितृ॒णामाधि॑पत्ये॒-ऽपा-मोष॑धीना॒-ङ्गर्भ॑-न्धा ऋ॒तस्य॑ त्वा॒ व्यो॑मन ऋ॒तस्य॑ [ ] 11
त्वा॒ विभू॑मन ऋ॒तस्य॑ त्वा॒ विध॑र्मण ऋ॒तस्य॑ त्वा स॒त्याय॒र्तस्य॑ त्वा॒ ज्योति॑षे प्र॒जाप॑ति र्वि॒राज॑मपश्य॒-त्तया॑ भू॒त-ञ्च॒ भव्य॑-ञ्चा सृजत॒ तामृषि॑भ्यस्ति॒रो॑-ऽदधा॒-त्ता-ञ्ज॒मद॑ग्नि॒स्तप॑सा-ऽ पश्य॒-त्तया॒ वै स पृश्ञी॒न् कामा॑नसृजत॒ त-त्पृश्ञी॑ना-म्पृश्ञि॒त्वं-यँ-त्पृश्ञ॑यो गृ॒ह्यन्ते॒ पृश्ञी॑ने॒व तैः कामा॒न्॒. यज॑मा॒नो-ऽव॑ रुन्धे वा॒युर॑सि प्रा॒णो [वा॒युर॑सि प्रा॒णः, नामेत्या॑ह] 12
नामेत्या॑ह प्राणापा॒नावे॒वाव॑ रुन्धे॒ चक्षु॑रसि॒ श्रोत्र॒-न्नामेत्या॒हा-ऽऽयु॑रे॒वाव॑ रुन्धे रू॒पम॑सि॒ वर्णो॒ नामेत्या॑ह प्र॒जामे॒वाव॑ रुन्धऋ॒तम॑सि स॒त्य-न्नामेत्या॑ह क्ष॒त्रमे॒वाव॑ रुन्धे भू॒तम॑सि॒ भव्य॒-न्नामेत्या॑ह प॒शवो॒ वा अ॒पामोष॑धीना॒-ङ्गर्भः॑ प॒शूने॒वा- [प॒शूने॒व, अव॑ रुन्ध] 13
-व॑ रुन्ध ए॒ताव॒द्वै पुरु॑ष-म्प॒रित॒स्तदे॒वाव॑ रुन्ध ऋ॒तस्य॑ त्वा॒ व्यो॑मन॒ इत्या॑हे॒यं-वाँ ऋ॒तस्य॒ व्यो॑मे॒मामे॒वाभि ज॑यत्यृ॒तस्य॑ त्वा॒ विभू॑मन॒ इत्या॑हा॒-ऽन्तरि॑क्षं॒-वाँ ऋ॒तस्य॒ विभू॑मा॒न्तरि॑क्षमे॒वाभि ज॑यत्यृ॒तस्य॑ त्वा॒ विध॑र्मण॒ इत्या॑ह॒ द्यौर्वा ऋ॒तस्य॒ विध॑र्म॒ दिव॑मे॒वाभि ज॑यत्यृ॒तस्य॑ [ज॑यत्यृ॒तस्य॑, त्वा॒ स॒त्यायेत्या॑ह॒] 14
त्वा स॒त्यायेत्या॑ह॒ दिशो॒ वा ऋ॒तस्य॑ स॒त्य-न्दिश॑ ए॒वाभि ज॑यत्यृ॒तस्य॑ त्वा॒ ज्योति॑ष॒ इत्या॑ह सुव॒र्गो वै लो॒क ऋ॒तस्य॒ ज्योतिः॑ सुव॒र्गमे॒व लो॒कम॒भि ज॑यत्ये॒ताव॑न्तो॒ वै दे॑वलो॒कास्ताने॒वाभि ज॑यति॒ दश॒ सम्प॑द्यन्ते॒ दशा᳚क्षरा वि॒राडन्नं॑-विँ॒रा-ड्वि॒राज्ये॒वान्नाद्ये॒ प्रति॑तिष्ठति ॥ 15 ॥
(व्यो॑मन ऋ॒तस्य॑ - प्रा॒णः - प॒शुने॒व - विध॑र्म॒ दिव॑मे॒वाभि ज॑यत्यृ॒तस्य॒ -षट्च॑त्वारिग्ंशच्च) (अ. 5)
दे॒वा वै य-द्य॒ज्ञेन॒ नावारु॑न्धत॒ त-त्परै॒रवा॑रुन्धत॒ त-त्परा॑णा-म्पर॒त्वं-यँ-त्परे॑ गृ॒ह्यन्ते॒ यदे॒व य॒ज्ञेन॒नाव॑रु॒न्धे तस्याव॑रुद्ध्यै॒ य-म्प्र॑थ॒म-ङ्गृ॒ह्णाती॒ममे॒व तेन॑ लो॒कम॒भि ज॑यति॒य-न्द्वि॒तीय॑म॒न्तरि॑क्ष॒-न्तेन॒ य-न्तृ॒तीय॑म॒मुमे॒व तेन॑ लो॒कम॒भि ज॑यति॒ यदे॒ते गृ॒ह्यन्त॑ ए॒षां ँलो॒काना॑-म॒भिजि॑त्या॒ [-म॒भिजि॑त्या, उत्त॑रे॒ष्वह-] 16
उत्त॑रे॒ष्वहः॑ स्व॒मुतो॒-ऽर्वाञ्चो॑ गृह्यन्ते ऽभि॒जित्यै॒वेमां-लोँ॒का-न्पुन॑रि॒मं-लोँ॒क-म्प्र॒त्यव॑रोहन्ति॒ य-त्पूर्वे॒ष्वहः॑ स्वि॒तः परा᳚ञ्चो गृ॒ह्यन्ते॒ तस्मा॑दि॒तः परा᳚ञ्च इ॒मे लो॒का यदुत्त॑रे॒ष्वहः॑ स्व॒मुतो॒-ऽर्वाञ्चो॑ गृ॒ह्यन्ते॒ तस्मा॑द॒मुतो॒ ऽर्वाञ्च॑ इ॒मे लो॒कास्तस्मा॒दया॑तयाम्नो लो॒का-न्म॑नु॒ष्या॑ उप॑ जीवन्ति ब्रह्मवा॒दिनो॑ वदन्ति॒ कस्मा᳚-थ्स॒त्याद॒द्भ्य ओष॑धय॒-स्स-म्भ॑व॒न्त्योष॑धयो [ओष॑धय॒-स्स-म्भ॑व॒न्त्योष॑धयः, म॒नु॒ष्या॑णा॒मन्न॑-] 17
मनु॒ष्या॑णा॒मन्न॑-म्प्र॒जाप॑ति-म्प्र॒जा अनु॒ प्रजा॑यन्त॒ इति॒ परा॒नन्विति॑ ब्रूया॒-द्य-द्गृ॒ह्णात्य॒द्भ्यस्त्वौष॑धीभ्यो गृह्णा॒मीति॒ तस्मा॑द॒द्भ्य ओष॑धय॒-स्सम्भ॑वन्ति॒ य-द्गृ॒ह्णात्योष॑धीभ्यस्त्वा प्र॒जाभ्यो॑ गृह्णा॒मीति॒ तस्मा॒दोष॑धयो मनु॒ष्या॑णा॒मन्नं॒-यँ-द्गृ॒ह्णाति॑ प्र॒जाभ्य॑स्त्वा प्र॒जाप॑तये गृह्णा॒मीति॒ तस्मा᳚-त्प्र॒जाप॑ति-म्प्र॒जा अनु॒ प्रजा॑यन्ते ॥ 18 ॥
(अ॒भिजि॑त्यै - भव॒न्त्योष॑धयो॒ - ऽष्टा च॑त्वारिग्ंशच्च) (अ. 6)
प्र॒जाप॑तिर्देवासु॒रान॑ सृजत॒ तदनु॑ य॒ज्ञो॑-ऽसृज्यत य॒ज्ञ-ञ्छन्दाग्ं॑सि॒ ते विष्व॑ञ्चो॒ व्य॑क्राम॒न्-थ्सो-ऽसु॑रा॒ननु॑ य॒ज्ञो-ऽपा᳚क्राम-द्य॒ज्ञ-ञ्छन्दाग्ं॑सि॒ ते दे॒वा अ॑मन्यन्ता॒मी वा इ॒दम॑भूव॒न्॒. य-द्व॒यग्ग् स्म इति॒ ते प्र॒जाप॑ति॒मुपा॑-ऽधाव॒न्-थ्सो᳚-ऽब्रवीत्-प्र॒जाप॑ति॒श्छन्द॑सां-वीँ॒र्य॑मा॒दाय॒ तद्वः॒ प्र दा᳚स्या॒मीति॒ स छन्द॑सां-वीँ॒र्य॑- [छन्द॑सां-वीँ॒र्य᳚म्, आ॒दाय॒ तदे᳚भ्यः॒] 19
-मा॒दाय॒ तदे᳚भ्यः॒ प्राय॑च्छ॒-त्तदनु॒ छन्दा॒ग्॒स्यपा᳚-ऽक्राम॒न् छन्दाग्ं॑सि य॒ज्ञस्ततो॑ दे॒वा अभ॑व॒-न्परा-ऽसु॑रा॒ य ए॒व-ञ्छन्द॑सां-वीँ॒र्यं॑-वेँदा-ऽऽ श्रा॑व॒या-ऽस्तु॒ श्रौष॒ड् यज॒ ये यजा॑महे वषट्का॒रो भव॑त्या॒त्मना॒ परा᳚-ऽस्य॒ भ्रातृ॑व्यो भवति ब्रह्मवा॒दिनो॑ वदन्ति॒ कस्मै॒ कम॑द्ध्व॒र्युरा श्रा॑वय॒तीति॒ छन्द॑सां-वीँ॒र्या॑येति॑ ब्रूयादे॒ त-द्वै [ ] 20
छन्द॑सां-वीँ॒र्य॑मा श्रा॑व॒या-ऽस्तु॒ श्रौष॒ड् यज॒ ये यजा॑महे वषट्का॒रो य ए॒वं-वेँद॒ सवी᳚र्यैरे॒व छन्दो॑भिरर्चति॒ य-त्कि-ञ्चार्च॑ति॒ यदिन्द्रो॑ वृ॒त्रमह॑न्न-मे॒द्ध्य-न्त-द्य-द्यती॑न॒पाव॑पद-मे॒द्ध्य-न्तदथ॒ कस्मा॑दै॒न्द्रो य॒ज्ञ आ सग्ग्स्था॑तो॒रित्या॑हु॒रिन्द्र॑स्य॒ वा ए॒षा य॒ज्ञिया॑ त॒नूर्य-द्य॒ज्ञस्तामे॒व त द्य॑जन्ति॒ य ए॒वं-वेँदोपै॑नं-यँ॒ज्ञो न॑मति ॥ 21 ॥
(छन्द॑सां-वीँ॒र्यं॑ - ँवा - ए॒व त - द॒ष्टौ च॑) (अ. 7)
आ॒युर्दा अ॑ग्ने ह॒विषो॑ जुषा॒णो घृ॒तप्र॑तीको घृ॒तयो॑निरेधि । घृ॒त-म्पी॒त्वा मधु॒चारु॒ गव्य॑-म्पि॒तेव॑पु॒त्रम॒भि र॑क्षतादि॒मम् ॥ आ वृ॑श्च्यते॒ वा ए॒त-द्यज॑मानो॒-ऽग्निभ्यां॒-यँदे॑नयो-श्शृत॒-ङ्कृत्याथा॒-ऽन्यत्रा॑-वभृ॒थम॒वैत्या॑यु॒र्दा अ॑ग्ने ह॒विषो॑ जुषा॒ण इत्य॑वभृ॒थम॑वै॒ष्यन् जु॑हुया॒दाहु॑त्यै॒वैनौ॑ शमयति॒ ना-ऽऽर्ति॒मार्च्छ॑ति॒ यज॑मानो॒ य-त्कुसी॑द॒- [य-त्कुसी॑दम्, अप्र॑तीत्त॒-म्मयि॒ येन॑] 22
-मप्र॑तीत्त॒-म्मयि॒ येन॑ य॒मस्य॑ ब॒लिना॒ चरा॑मि । इ॒हैव स-न्नि॒रव॑दये॒ तदे॒त-त्तद॑ग्ने अनृ॒णो भ॑वामि । विश्व॑लोप विश्वदा॒वस्य॑ त्वा॒ ऽऽसञ्जु॑होम्य॒ग्धादेको॑ ऽहु॒तादेकः॑ समस॒नादेकः॑ । तेनः॑ कृण्वन्तु भेष॒जग्ं सद॒-स्सहो॒ वरे᳚ण्यम् ॥ अ॒य-न्नो॒ नभ॑सा पु॒र-स्स॒ग्ग्॒स्फानो॑ अ॒भि र॑क्षतु । गृ॒हाणा॒मस॑मर्त्यै ब॒हवो॑ नो गृ॒हा अ॑सन्न् ॥ स त्वन्नो॑ [स त्वन्नः॑, न॒भ॒स॒स्प॒त॒ ऊर्ज॑-न्नो] 23
नभसस्पत॒ ऊर्ज॑-न्नो धेहि भ॒द्रया᳚ । पुन॑र्नो न॒ष्टमा कृ॑धि॒ पुन॑र्नो र॒यिमा कृ॑धि ॥ देव॑ सग्ग्स्फान सहस्रपो॒षस्ये॑शिषे॒ स नो॑ रा॒स्वा-ऽज्या॑निग्ं रा॒यस्पोषग्ं॑ सु॒वीर्यग्ं॑ संवँथ्स॒रीणाग्॑ स्व॒स्तिम् ॥ अ॒ग्निर्वाव य॒म इ॒यं-यँ॒मी कुसी॑दं॒-वाँ ए॒त-द्य॒मस्य॒ यज॑मान॒ आ द॑त्ते॒ यदोष॑धीभि॒र्वेदिग्ग्॑ स्तृ॒णाति॒ यदनु॑पौष्य प्रया॒या-द्ग्री॑वब॒द्धमे॑न- [-द्ग्री॑वब॒द्धमे॑नम्, अ॒मुष्मि॑न् ँलो॒के] 24
-म॒मुष्मि॑न् ँलो॒के ने॑नीयेर॒न्॒. य-त्कुसी॑द॒मप्र॑तीत्त॒-म्मयीत्युपौ॑षती॒हैव सन्. य॒म-ङ्कुसी॑द-न्निरव॒दाया॑नृ॒ण-स्सु॑व॒र्गं-लोँ॒कमे॑ति॒यदि॑ मि॒श्रमि॑व॒ चरे॑दञ्ज॒लिना॒ सक्तू᳚-न्प्रदा॒व्ये॑ जुहुयादे॒ष वा अ॒ग्निर्वै᳚श्वान॒रो य-त्प्र॑दा॒व्यः॑ स ए॒वैनग्ग्॑स्वदय॒त्यह्नां᳚-विँ॒धान्या॑-मेकाष्ट॒काया॑मपू॒प-ञ्चतुः॑ शराव-म्प॒क्त्वा प्रा॒तरे॒तेन॒ कक्ष॒-मुपौ॑षे॒द्यदि॒ [-मुपौ॑षे॒द्यदि॑, दह॑ति] 25
दह॑ति पुण्य॒सम॑-म्भवति॒ यदि॒ न दह॑ति पाप॒सम॑मे॒तेन॑ हस्म॒ वा ऋष॑यः पु॒रा वि॒ज्ञाने॑न दीर्घस॒त्रमुप॑ यन्ति॒ यो वा उ॑पद्र॒ष्टार॑मुप-श्रो॒तार॑मनुख्या॒तारं॑-विँ॒द्वान्. यज॑ते॒ सम॒मुष्मि॑न् ँलो॒क इ॑ष्टापू॒र्तेन॑ गच्छते॒-ऽग्निर्वा उ॑पद्र॒ष्टा वा॒युरु॑पश्रो॒ता ऽऽदि॒त्यो॑-ऽनुख्या॒ता तान्. य ए॒वं-विँ॒द्वान्. यज॑ते॒ सम॒मुष्मि॑न् ँलो॒क इ॑ष्टापू॒र्तेन॑ गच्छते॒ ऽय-न्नो॒ नभ॑सा पु॒र [पु॒रः, इत्या॑हा॒ग्निर्वै] 26
इत्या॑हा॒ग्निर्वै नभ॑सा पु॒रो᳚-ऽग्निमे॒व तदा॑है॒तन्मे॑ गोपा॒येति॒ स त्व-न्नो॑ नभसस्पत॒ इत्या॑ह वा॒युर्वै नभ॑स॒स्पति॑र्वा॒युमे॒व तदा॑है॒तन्मे॑ गोपा॒येति॒ देव॑ सग्ग्स्फा॒नेत्या॑हा॒-ऽसौ वा आ॑दि॒त्यो दे॒व-स्स॒ग्ग्॒स्फान॑ आदि॒त्यमे॒व तदा॑है॒तन्मे॑ गोपा॒येति॑ ॥ 27 ॥
(कुसी॑दं॒ - त्व-न्न॑ - एन - मोषे॒द्यदि॑ - पु॒र - आ॑दि॒त्यमे॒व तदा॑है॒तन्मे॑ गोपा॒येति॑) (अ. 8)
ए॒तं-युँवा॑न॒-म्परि॑ वो ददामि॒ तेन॒ क्रीड॑न्तीश्चरत प्रि॒येण॑ । मा नः॑ शाप्त ज॒नुषा॑ सुभागा रा॒यस्पोषे॑ण॒ समि॒षा म॑देम ॥ नमो॑ महि॒म्न उ॒त चक्षु॑षे ते॒ मरु॑ता-म्पित॒स्तद॒ह-ङ्गृ॑णामि । अनु॑ मन्यस्व सु॒यजा॑ यजाम॒ जुष्ट॑-न्दे॒वाना॑मि॒दम॑स्तु ह॒व्यम् ॥ दे॒वाना॑मे॒ष उ॑पना॒ह आ॑सीद॒पा-ङ्गर्भ॒ ओष॑धीषु॒ न्य॑क्तः । सोम॑स्य द्र॒फ्सम॑वृणीत पू॒षा [ ] 28
बृ॒हन्नद्रि॑रभव॒-त्तदे॑षाम् ॥ पि॒ता व॒थ्साना॒-म्पति॑रघ्नि॒याना॒मथो॑ पि॒ता म॑ह॒ता-ङ्गर्ग॑राणाम् । व॒थ्सो ज॒रायु॑ प्रति॒धु-क्पी॒यूष॑ आ॒मिक्षा॒ मस्तु॑ घृ॒तम॑स्य॒ रेतः॑ ॥ त्वा-ङ्गावो॑-ऽवृणत रा॒ज्याय॒ त्वाग्ं ह॑वन्त म॒रुतः॑ स्व॒र्काः । वर्ष्म॑न् क्ष॒त्रस्य॑ क॒कुभि॑ शिश्रिया॒णस्ततो॑ न उ॒ग्रो वि भ॑जा॒ वसू॑नि ॥ व्यृ॑द्धेन॒ वा ए॒ष प॒शुना॑ यजते॒ यस्यै॒तानि॒ न क्रि॒यन्त॑ ए॒ष ह॒ त्वै समृ॑द्धेन यजते॒ यस्यै॒तानि॑ क्रि॒यन्ते᳚ ॥ 29 ॥
(पू॒षा - क्रि॒यन्त॑ ए॒षो᳚ - ऽष्टौ च॑) (अ. 9)
सूर्यो॑ दे॒वो दि॑वि॒षद्भ्यो॑ धा॒ता क्ष॒त्राय॑ वा॒युः प्र॒जाभ्यः॑ । बृह॒स्पति॑स्त्वा प्र॒जाप॑तये॒ ज्योति॑ष्मती-ञ्जुहोतु ॥ यस्या᳚स्ते॒ हरि॑तो॒ गर्भो-ऽथो॒ योनि॑र्हिर॒ण्ययी᳚ । अङ्गा॒न्यह्रु॑ता॒ यस्यै॒ ता-न्दे॒वै-स्सम॑जीगमम् ॥ आ व॑र्तन वर्तय॒ नि नि॑वर्तन वर्त॒येन्द्र॑ नर्दबुद । भूम्या॒श्चत॑स्रः प्र॒दिश॒स्ताभि॒रा व॑र्तया॒ पुनः॑ ॥ वि ते॑ भिनद्मि तक॒रीं-विँयोनिं॒-विँ ग॑वी॒न्यौ᳚ । वि [ ] 30
मा॒तर॑ञ्च पु॒त्र-ञ्च॒ वि गर्भ॑-ञ्च ज॒रायु॑ च ॥ ब॒हिस्ते॑ अस्तु॒ बालिति॑ ॥ उ॒रु॒द्र॒फ्सो वि॒श्वरू॑प॒ इन्दुः॒ पव॑मानो॒ धीर॑ आनञ्ज॒ गर्भ᳚म् ॥ एक॑पदी द्वि॒पदी᳚ त्रि॒पदी॒ चतु॑ष्पदी॒ पञ्च॑पदी॒ षट्प॑दी स॒प्तप॑द्य॒ष्टाप॑दी॒ भुव॒ना-ऽनु॑ प्रथता॒ग्॒ स्वाहा᳚ ॥ म॒ही द्यौः पृ॑थि॒वी च॑ न इ॒मं-यँ॒ज्ञ-म्मि॑मिक्षताम् । पि॒पृ॒तान्नो॒ भरी॑मभिः ॥ 31 ॥
(ग॒वि॒न्यौ॑ वि - चतु॑श्चत्वारिग्ंशच्च) (अ. 10)
इ॒दं-वाँ॑मा॒स्ये॑ ह॒विः प्रि॒यमि॑न्द्राबृहस्पती । उ॒क्थ-म्मद॑श्च शस्यते ॥ अ॒यं-वाँ॒-म्परि॑ षिच्यते॒ सोम॑इन्द्राबृहस्पती । चारु॒र्मदा॑य पी॒तये᳚ ॥ अ॒स्मे इ॑न्द्राबृहस्पती र॒यि-न्ध॑त्तग्ं शत॒ग्विन᳚म् । अश्वा॑वन्तग्ं सह॒स्रिण᳚म् ॥ बृह॒स्पति॑र्नः॒ परि॑पातु प॒श्चादु॒तोत्त॑रस्मा॒दध॑रादघा॒योः । इन्द्रः॑ पु॒रस्ता॑दु॒त म॑द्ध्य॒तो न॒-स्सखा॒ सखि॑भ्यो॒ वरि॑वः कृणोतु ॥ वि ते॒ विष्व॒ग्वात॑जूतासो अग्ने॒ भामा॑स- [अग्ने॒ भामा॑सः, शु॒चे॒ शुच॑यश्चरन्ति ।] 32
-श्शुचे॒ शुच॑यश्चरन्ति । तु॒वि॒म्र॒क्षासो॑ दि॒व्या नव॑ग्वा॒ वना॑ वनन्ति धृष॒ता रु॒जन्तः॑ ॥ त्वाम॑ग्ने॒ मानु॑षीरीडते॒ विशो॑ होत्रा॒विदं॒-विँवि॑चिग्ं रत्न॒धात॑मम् । गुहा॒ सन्तग्ं॑ सुभग वि॒श्वद॑र्शत-न्तु विष्म॒णसग्ं॑ सु॒यज॑-ङ्घृत॒श्रिय᳚म् ॥ धा॒ता द॑दातु नो र॒यिमीशा॑नो॒ जग॑त॒स्पतिः॑ । स नः॑ पू॒र्णेन॑ वावनत् ॥ धा॒ता प्र॒जाया॑ उ॒त रा॒य ई॑शे धा॒तेदं-विँश्व॒-म्भुव॑न-ञ्जजान । धा॒ता पु॒त्रं-यँज॑मानाय॒ दाता॒ [दाता᳚, तस्मा॑] 33
तस्मा॑ उ ह॒व्य-ङ्घृ॒तव॑द्विधेम ॥ धा॒ता द॑दातु नो र॒यि-म्प्राची᳚-ञ्जी॒वातु॒मक्षि॑ताम् । व॒य-न्दे॒वस्य॑ धीमहि सुम॒तिग्ं स॒त्यरा॑धसः ॥ धा॒ता द॑दातु दा॒शुषे॒ वसू॑नि प्र॒जाका॑माय मी॒ढुषे॑ दुरो॒णे । तस्मै॑ दे॒वा अ॒मृता॒-स्संव्यँ॑यन्तां॒-विँश्वे॑ दे॒वासो॒ अदि॑ति-स्स॒जोषाः᳚ ॥ अनु॑ नो॒-ऽद्या-ऽनु॑मतिर्य॒ज्ञ-न्दे॒वेषु॑ मन्यताम् । अ॒ग्निश्च॑ हव्य॒वाह॑नो॒ भव॑ता-न्दा॒शुषे॒ मयः॑ ॥ अन्विद॑नुमते॒ त्व- [अन्विद॑नुमते॒ त्वम्, मन्या॑सै॒ शञ्च॑नः कृधि ।] 34
-म्मन्या॑सै॒ शञ्च॑नः कृधि । क्रत्वे॒ दक्षा॑य नो हिनु॒ प्रण॒ आयूग्ं॑षि तारिषः ॥ अनु॑ मन्यता-मनु॒मन्य॑माना प्र॒जाव॑न्तग्ं र॒यिमक्षी॑यमाणम् । तस्यै॑ व॒यग्ं हेड॑सि॒ मा-ऽपि॑ भूम॒ सा नो॑ दे॒वी सु॒हवा॒ शर्म॑ यच्छतु ॥ यस्या॑मि॒द-म्प्र॒दिशि॒ यद्वि॒रोच॒ते-ऽनु॑मति॒-म्प्रति॑ भूषन्त्या॒यवः॑ । यस्या॑ उ॒पस्थ॑ उ॒र्व॑न्तरि॑क्ष॒ग्ं॒ सा नो॑ दे॒वी सु॒हवा॒ शर्म॑ यच्छतु ॥ 35 ॥
रा॒काम॒हग्ं सु॒हवाग्ं॑ सुष्टु॒ती हु॑वे शृ॒णोतु॑ न-स्सु॒भगा॒ बोध॑तु॒ त्मना᳚ । सीव्य॒त्वपः॑ सू॒च्या-ऽच्छि॑द्यमानया॒ ददा॑तु वी॒रग्ं श॒तदा॑यमु॒क्थ्य᳚म् ॥ यास्ते॑ राके सुम॒तयः॑ सु॒पेश॑सो॒ याभि॒र्ददा॑सि दा॒शुषे॒ वसू॑नि । ताभि॑र्नो अ॒द्य सु॒मना॑ उ॒पाग॑हि सहस्रपो॒षग्ं सु॑भगे॒ ररा॑णा ॥ सिनी॑वालि॒, या सु॑पा॒णिः ॥ कु॒हूम॒हग्ं सु॒भगां᳚-विँद्म॒नाप॑सम॒स्मिन्. य॒ज्ञे सु॒हवा᳚-ञ्जोहवीमि । सा नो॑ ददातु॒ श्रव॑ण-म्पितृ॒णा-न्तस्या᳚स्ते देवि ह॒विषा॑ विधेम ॥ कु॒हू-र्दे॒वाना॑म॒मृत॑स्य॒ पत्नी॒ हव्या॑ नो अ॒स्य ह॒विष॑श्चिकेतु । स-न्दा॒शुषे॑ कि॒रतु॒ भूरि॑ वा॒मग्ं रा॒यस्पोष॑-ञ्चिकि॒तुषे॑ दधातु ॥ 36 ॥
(भामा॑सो॒ - दाता॒ - त्व - म॒न्तरि॑क्ष॒ग्ं॒ सा नो॑ दे॒वी सु॒हवा॒ शर्म॑ यच्छतु॒ -श्रव॑णं॒ - चतु॑र्विग्ंशतिश्च) (अ. 11)
(अग्ने॑ तेजस्विन् - वा॒यु - र्वस॑वस्त् - वै॒तद्वा अ॒पां - ँवा॒युर॑सि प्रा॒णो नाम॑ - दे॒वा वै यद्य॒ज्ञेन॒न - प्र॒जाप॑ति र्देवासु॒रा - ना॑यु॒र्दा - ए॒तं-युँवा॑न॒ग्ं॒ - सूर्यो॑ दे॒व - इ॒दं-वाँ॒ - मेका॑दश)
(अग्ने॑ तेजस्विन् - वा॒युर॑सि॒ - छन्द॑सां-वीँ॒र्यं॑ - मा॒तर॑ञ्च॒ - षट्त्रिग्ं॑शत् )
(अग्ने॑ तेजस्विग्ग्, श्चिकि॒तुषे॑ दधातु )
॥ हरिः॑ ओम् ॥
॥ कृष्ण यजुर्वेदीय तैत्तिरीय संहिताया-न्तृतीयकाण्डे तृतीयः प्रश्न-स्समाप्तः ॥
kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya saṃhitāyā-ntṛtīyakāṇḍe tṛtīyaḥ praśnaḥ - vaikṛtavidhīnāmabhidhānaṃ
o-nnamaḥ paramātmane, śrī mahāgaṇapataye namaḥ,
śrī gurubhyo namaḥ | ha॒riḥ॒ om ||
agnḙ tejasvi-nteja॒svī tva-nde॒veṣṷ bhūyā॒steja̭svanta॒-mmāmāyṷṣmantaṃ॒-va~rca̭svanta-mmanu॒ṣyḙṣu kuru dī॒kṣāyai̭ ca tvā॒ tapa̭saśca॒ teja̭se juhomi tejo॒vida̭si॒ tejo̭ mā॒ mā hā̭sī॒nmā-'ha-ntejo̭ hāsiṣa॒-mmā mā-ntejo̭ hāsī॒dindraṷjasvinnoja॒svī tva-nde॒veṣṷ bhūyā॒ oja̭svanta॒-mmāmāyṷṣmantaṃ॒-va~rca̭svanta-mmanu॒ṣyḙṣu kuru॒ brahma̭ṇaśca tvā kṣa॒trasya॒ cau- [kṣa॒trasya॒ ca, oja̭se juhomyojo॒vi-] 1
-ja̭se juhomyojo॒vi-da॒syojo̭ mā॒ mā hā̭sī॒nmā-'hamojo̭ hāsiṣa॒-mmā māmojo̭ hāsī॒-thsūrya̭ bhrājasvi-nbhrāja॒svī tva-nde॒veṣṷ bhūyā॒ bhrāja̭svanta॒-mmāmāyṷṣmantaṃ॒-va~rca̭svanta-mmanu॒ṣyḙṣu kuru vā॒yośca̭ tvā॒-'pāñca॒ bhrāja̭se juhomisuva॒rvida̭si॒ suva̭rmā॒ mā hā̭sī॒nmā-'hagṃ suva̭rhāsiṣa॒-mmā māgṃ suva̭rhāsī॒-nmayi̭ me॒dhā-mmayi̭ pra॒jā-mmayya॒gnistejo̭ dadhātu॒ mayi̭ me॒dhā-mmayi̭ pra॒jā-mmayīndra̭ indri॒ya-nda̭dhātu॒ mayi̭ me॒dhā-mmayi̭ pra॒jā-mmayi॒ sūryo॒ bhrājo̭ dadhātu || 2 ||
(kṣa॒trasya̭ ca॒ - mayi॒ - trayo̭vigṃśatiśca) (a. 1)
vā॒yurhi̭kaṃ॒rtā-'gniḥ pra̭sto॒tā pra॒jāpa̭ti॒-ssāma॒ bṛha॒spati̭rudgā॒tā viśvḙ de॒vā ṷpagā॒tāro̭ ma॒rutaḥ̭ pratiha॒rtāra॒ indro̭ ni॒dhana॒nte de॒vāḥ prā̭ṇa॒bhṛtaḥ̭ prā॒ṇa-mmayi̭ dadhatve॒tadvai sarva̭maddhva॒ryu-rṷpāku॒rvannṷdgā॒tṛbhya̭ u॒pāka̭roti॒ te de॒vāḥ prā̭ṇa॒bhṛtaḥ̭ prā॒ṇa-mmayi̭ dadha॒tvityā̭hai॒tade॒va sava̭rmā॒tma-ndha̭tta॒ iḍā̭ deva॒hū rmanṷ-ryajña॒nī-rbṛha॒spati̭rukthāma॒dāni̭ śagṃsiṣa॒-dviśvḙ de॒vā- [de॒vāḥ, sū॒kta॒vācaḥ॒ pṛthi̭vi] 3
-ssū᳚kta॒vācaḥ॒ pṛthi̭vi māta॒rmā mā̭higṃsī॒ rmadhṷ maniṣye॒ madhṷ janiṣye॒ madhṷvakṣyāmi॒ madhṷvadiṣyāmi॒ madhṷmatī-nde॒vebhyo॒ vāca̭mudyāsagṃ śuśrū॒ṣeṇyā᳚-mmanu॒ṣye᳚bhya॒sta-mmā̭ de॒vā a̭vantu śo॒bhāyai̭ pi॒taro-'nṷ madantu || 4 ||
(śa॒gṃ॒si॒ṣa॒-dviśvḙ de॒vā - a॒ṣṭāvigṃ̭śatiśca) (a. 2)
vasa̭vastvā॒ prava̭hantu gāya॒treṇa॒ chanda̭sā॒-'gneḥ pri॒ya-mpātha॒ upḙhi ru॒drāstvā॒ pravṛ̭hantu॒ traiṣṭṷbhena॒ chanda॒sendra̭sya pri॒ya-mpātha॒ upe᳚hyādi॒tyāstvā॒ pravṛ̭hantu॒ jāga̭tena॒ chanda̭sā॒ viśvḙṣā-nde॒vānā᳚-mpri॒ya-mpātha॒ upḙhi॒ māndā̭su te śukra śu॒kramā dhṷ̄nomi bha॒ndanā̭su॒ kota̭nāsu॒ nūta̭nāsu॒ reśī̭ṣu॒ meṣī̭ṣu॒ vāśī̭ṣu viśva॒bhṛthsu॒ māddhvī̭ṣu kaku॒hāsu॒ śakva̭rīṣu [ ] 5
śu॒krāsṷ te śukra śu॒kramā dhṷ̄nomi śu॒kra-ntḙ śu॒kreṇa̭ gṛhṇā॒myahno̭ rū॒peṇa॒ sūrya̭sya ra॒śmibhiḥ̭ || ā-'smi̭nnu॒grā a̭cucyavurdi॒vo dhārā̭ asaścata || ka॒ku॒hagṃ rū॒paṃ-vṛ~̭ṣa॒bhasya̭ rocate bṛ॒ha-thsoma॒-ssoma̭sya puro॒gā-śśu॒kra-śśu॒krasya̭ puro॒gāḥ || ya-ttḙ so॒mādā᳚bhya॒-nnāma॒ jāgṛ̭vi॒ tasmai̭ te soma॒ somā̭ya॒ svāho॒śi-ktva-ndḙva soma gāya॒treṇa॒ chanda̭sā॒-'gneḥ [chanda̭sā॒-'gneḥ, pri॒ya-mpātho॒] 6
pri॒ya-mpātho॒ apī̭hi va॒śī tva-ndḙva soma॒ traiṣṭṷbhena॒ chanda॒sendra̭sya pri॒ya-mpātho॒ apī᳚hya॒smathsa̭khā॒ tva-ndḙva soma॒ jāga̭tena॒ chanda̭sā॒ viśvḙṣā-nde॒vānā᳚-mpri॒ya-mpātho॒ apī॒hyā naḥ̭ prā॒ṇa ḙtu parā॒vata॒ ā-'ntari̭kṣāddi॒vaspari̭ | āyuḥ̭ pṛthi॒vyā addhya॒mṛta̭masi prā॒ṇāya̭ tvā || i॒ndrā॒gnī me॒ varcaḥ̭ kṛṇutāṃ॒-va~rca॒-ssomo॒ bṛha॒spatiḥ̭ | varco̭ me॒ viśvḙde॒vā varco̭ me dhattamaśvinā || da॒dha॒nve vā॒ yadī॒manu॒ voca॒dbrahmā̭ṇi॒ veru॒ tat | pari॒ viśvā̭ni॒ kāvyā̭ ne॒miśca॒krami̭vā bhavat || 7 ||
(śakva̭rīṣva॒ - gne - rbṛha॒spatiḥ॒ - pañca̭vigṃśatiśca) (a. 3)
e॒tadvā a॒pā-nnā̭ma॒dheya॒-ṅguhyaṃ॒-ya~dā̭dhā॒vā māndā̭su te śukra śu॒kramā dhṷ̄no॒mītyā̭hā॒pāme॒va nā̭ma॒dheyḙna॒ guhyḙna di॒vo vṛṣṭi॒mava̭ rundhe śu॒kra-ntḙ śu॒kreṇa̭ gṛhṇā॒mītyā̭hai॒tadvā ahno̭ rū॒paṃ-ya~drātri॒-ssūrya̭sya ra॒śmayo॒ vṛṣṭyā̭ īśa॒te-'hna̭ e॒va rū॒peṇa॒ sūrya̭sya ra॒śmibhi̭rdi॒vo vṛṣṭi̭-ñcyāvaya॒tyā-'smi̭nnu॒grā [-'smi̭nnu॒grāḥ, a॒cu॒cya॒vu॒rityā̭ha] 8
a̭cucyavu॒rityā̭ha yathāya॒jure॒vaita-tka̭ku॒hagṃ rū॒paṃ-vṛ~̭ṣa॒bhasya̭ rocate bṛ॒hadityā̭hai॒tadvā a̭sya kaku॒hagṃ rū॒paṃ-ya~-dvṛṣṭī̭ rū॒peṇai॒va vṛṣṭi॒mava̭ rundhe॒ yattḙ so॒mādā᳚bhya॒-nnāma॒ jāgṛ॒vītyā̭hai॒ṣa ha॒ vai ha॒viṣā̭ ha॒virya̭jati॒ yo-'dā᳚bhya-ṅgṛhī॒tvā somā̭ya ju॒hoti॒parā॒ vā e॒tasyā-''yuḥ̭ prā॒ṇa ḙti॒ [prā॒ṇa ḙti, yo-'gṃ̭śu-] 9
yo-'gṃ̭śu-ṅgṛ॒hṇātyā naḥ̭ prā॒ṇa ḙtu parā॒vata॒ ityā॒hā-''yṷre॒va prā॒ṇamā॒tma-ndha̭tte॒ 'mṛta̭masi prā॒ṇāya॒ tveti॒ hira̭ṇyama॒bhi vya̭nitya॒mṛtaṃ॒-vai~ hira̭ṇya॒māyuḥ̭ prā॒ṇo̭-'mṛtḙnai॒vā-''yṷrā॒tma-ndha̭tte śa॒tamā̭na-mbhavati śa॒tāyuḥ॒ purṷṣa-śśa॒tendri̭ya॒ āyṷṣye॒vendri॒ye prati̭tiṣṭhatya॒pa upa̭ spṛśati bheṣa॒jaṃ-vā~ āpo̭ bheṣa॒jame॒va kṷrute || 10 ||
(u॒grā - e॒tyā - pa॒ - strīṇi̭ ca) (a. 4)
vā॒yura̭si prā॒ṇo nāma̭ savi॒turādhi̭patye-'pā॒na-mmḙ dā॒ścakṣṷrasi॒ śrotra॒-nnāma̭ dhā॒turādhi̭patya॒ āyṷrme dā rū॒pama̭si॒ varṇo॒ nāma॒ bṛha॒spate॒rādhi̭patye pra॒jā-mmḙ dā ṛ॒tama̭si sa॒tya-nnāmendra॒syā-''dhi̭patye kṣa॒tra-mmḙ dā bhū॒tama̭si॒ bhavya॒-nnāma̭ pitṛ॒ṇāmādhi̭patye॒-'pā-moṣa̭dhīnā॒-ṅgarbha̭-ndhā ṛ॒tasya̭ tvā॒ vyo̭mana ṛ॒tasya̭ [ ] 11
tvā॒ vibhṷ̄mana ṛ॒tasya̭ tvā॒ vidha̭rmaṇa ṛ॒tasya̭ tvā sa॒tyāya॒rtasya̭ tvā॒ jyoti̭ṣe pra॒jāpa̭ti rvi॒rāja̭mapaśya॒-ttayā̭ bhū॒ta-ñca॒ bhavya̭-ñcā sṛjata॒ tāmṛṣi̭bhyasti॒ro̭-'dadhā॒-ttā-ñja॒mada̭gni॒stapa̭sā-' paśya॒-ttayā॒ vai sa pṛśñī॒n kāmā̭nasṛjata॒ ta-tpṛśñī̭nā-mpṛśñi॒tvaṃ-ya~-tpṛśña̭yo gṛ॒hyante॒ pṛśñī̭ne॒va taiḥ kāmā॒n॒. yaja̭mā॒no-'va̭ rundhe vā॒yura̭si prā॒ṇo [vā॒yura̭si prā॒ṇaḥ, nāmetyā̭ha] 12
nāmetyā̭ha prāṇāpā॒nāve॒vāva̭ rundhe॒ cakṣṷrasi॒ śrotra॒-nnāmetyā॒hā-''yṷre॒vāva̭ rundhe rū॒pama̭si॒ varṇo॒ nāmetyā̭ha pra॒jāme॒vāva̭ rundhaṛ॒tama̭si sa॒tya-nnāmetyā̭ha kṣa॒trame॒vāva̭ rundhe bhū॒tama̭si॒ bhavya॒-nnāmetyā̭ha pa॒śavo॒ vā a॒pāmoṣa̭dhīnā॒-ṅgarbhaḥ̭ pa॒śūne॒vā- [pa॒śūne॒va, ava̭ rundha] 13
-va̭ rundha e॒tāva॒dvai purṷṣa-mpa॒rita॒stade॒vāva̭ rundha ṛ॒tasya̭ tvā॒ vyo̭mana॒ ityā̭he॒yaṃ-vā~ ṛ॒tasya॒ vyo̭me॒māme॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ tvā॒ vibhṷ̄mana॒ ityā̭hā॒-'ntari̭kṣaṃ॒-vā~ ṛ॒tasya॒ vibhṷ̄mā॒ntari̭kṣame॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ tvā॒ vidha̭rmaṇa॒ ityā̭ha॒ dyaurvā ṛ॒tasya॒ vidha̭rma॒ diva̭me॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ [ja̭yatyṛ॒tasya̭, tvā॒ sa॒tyāyetyā̭ha॒] 14
tvā sa॒tyāyetyā̭ha॒ diśo॒ vā ṛ॒tasya̭ sa॒tya-ndiśa̭ e॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya̭ tvā॒ jyoti̭ṣa॒ ityā̭ha suva॒rgo vai lo॒ka ṛ॒tasya॒ jyotiḥ̭ suva॒rgame॒va lo॒kama॒bhi ja̭yatye॒tāva̭nto॒ vai dḙvalo॒kāstāne॒vābhi ja̭yati॒ daśa॒ sampa̭dyante॒ daśā᳚kṣarā vi॒rāḍannaṃ̭-vi~॒rā-ḍvi॒rājye॒vānnādye॒ prati̭tiṣṭhati || 15 ||
(vyo̭mana ṛ॒tasya̭ - prā॒ṇaḥ - pa॒śune॒va - vidha̭rma॒ diva̭me॒vābhi ja̭yatyṛ॒tasya॒ -ṣaṭca̭tvārigṃśacca) (a. 5)
de॒vā vai ya-dya॒jñena॒ nāvārṷndhata॒ ta-tparai॒ravā̭rundhata॒ ta-tparā̭ṇā-mpara॒tvaṃ-ya~-tparḙ gṛ॒hyante॒ yade॒va ya॒jñena॒nāva̭ru॒ndhe tasyāva̭ruddhyai॒ ya-mpra̭tha॒ma-ṅgṛ॒hṇātī॒mame॒va tena̭ lo॒kama॒bhi ja̭yati॒ya-ndvi॒tīya̭ma॒ntari̭kṣa॒-ntena॒ ya-ntṛ॒tīya̭ma॒mume॒va tena̭ lo॒kama॒bhi ja̭yati॒ yade॒te gṛ॒hyanta̭ e॒ṣāṃ ~lo॒kānā̭-ma॒bhiji̭tyā॒ [-ma॒bhiji̭tyā, utta̭re॒ṣvaha-] 16
utta̭re॒ṣvahaḥ̭ sva॒muto॒-'rvāñco̭ gṛhyante 'bhi॒jityai॒vemāṃ-lo~॒kā-npuna̭ri॒maṃ-lo~॒ka-mpra॒tyava̭rohanti॒ ya-tpūrve॒ṣvahaḥ̭ svi॒taḥ parā᳚ñco gṛ॒hyante॒ tasmā̭di॒taḥ parā᳚ñca i॒me lo॒kā yadutta̭re॒ṣvahaḥ̭ sva॒muto॒-'rvāñco̭ gṛ॒hyante॒ tasmā̭da॒muto॒ 'rvāñca̭ i॒me lo॒kāstasmā॒dayā̭tayāmno lo॒kā-nma̭nu॒ṣyā̭ upa̭ jīvanti brahmavā॒dino̭ vadanti॒ kasmā᳚-thsa॒tyāda॒dbhya oṣa̭dhaya॒-ssa-mbha̭va॒ntyoṣa̭dhayo [oṣa̭dhaya॒-ssa-mbha̭va॒ntyoṣa̭dhayaḥ, ma॒nu॒ṣyā̭ṇā॒manna̭-] 17
manu॒ṣyā̭ṇā॒manna̭-mpra॒jāpa̭ti-mpra॒jā anu॒ prajā̭yanta॒ iti॒ parā॒nanviti̭ brūyā॒-dya-dgṛ॒hṇātya॒dbhyastvauṣa̭dhībhyo gṛhṇā॒mīti॒ tasmā̭da॒dbhya oṣa̭dhaya॒-ssambha̭vanti॒ ya-dgṛ॒hṇātyoṣa̭dhībhyastvā pra॒jābhyo̭ gṛhṇā॒mīti॒ tasmā॒doṣa̭dhayo manu॒ṣyā̭ṇā॒mannaṃ॒-ya~-dgṛ॒hṇāti̭ pra॒jābhya̭stvā pra॒jāpa̭taye gṛhṇā॒mīti॒ tasmā᳚-tpra॒jāpa̭ti-mpra॒jā anu॒ prajā̭yante || 18 ||
(a॒bhiji̭tyai - bhava॒ntyoṣa̭dhayo॒ - 'ṣṭā ca̭tvārigṃśacca) (a. 6)
pra॒jāpa̭tirdevāsu॒rāna̭ sṛjata॒ tadanṷ ya॒jño̭-'sṛjyata ya॒jña-ñchandāgṃ̭si॒ te viṣva̭ñco॒ vya̭krāma॒n-thso-'sṷrā॒nanṷ ya॒jño-'pā᳚krāma-dya॒jña-ñchandāgṃ̭si॒ te de॒vā a̭manyantā॒mī vā i॒dama̭bhūva॒n॒. ya-dva॒yagg sma iti॒ te pra॒jāpa̭ti॒mupā̭-'dhāva॒n-thso᳚-'bravīt-pra॒jāpa̭ti॒śchanda̭sāṃ-vī~॒rya̭mā॒dāya॒ tadvaḥ॒ pra dā᳚syā॒mīti॒ sa chanda̭sāṃ-vī~॒rya̭- [chanda̭sāṃ-vī~॒rya᳚m, ā॒dāya॒ tade᳚bhyaḥ॒] 19
-mā॒dāya॒ tade᳚bhyaḥ॒ prāya̭ccha॒-ttadanu॒ chandā॒g॒syapā᳚-'krāma॒n chandāgṃ̭si ya॒jñastato̭ de॒vā abha̭va॒-nparā-'sṷrā॒ ya e॒va-ñchanda̭sāṃ-vī~॒ryaṃ̭-ve~dā-'' śrā̭va॒yā-'stu॒ śrauṣa॒ḍ yaja॒ ye yajā̭mahe vaṣaṭkā॒ro bhava̭tyā॒tmanā॒ parā᳚-'sya॒ bhrātṛ̭vyo bhavati brahmavā॒dino̭ vadanti॒ kasmai॒ kama̭ddhva॒ryurā śrā̭vaya॒tīti॒ chanda̭sāṃ-vī~॒ryā̭yeti̭ brūyāde॒ ta-dvai [ ] 20
chanda̭sāṃ-vī~॒rya̭mā śrā̭va॒yā-'stu॒ śrauṣa॒ḍ yaja॒ ye yajā̭mahe vaṣaṭkā॒ro ya e॒vaṃ-ve~da॒ savī᳚ryaire॒va chando̭bhirarcati॒ ya-tki-ñcārca̭ti॒ yadindro̭ vṛ॒tramaha̭nna-me॒ddhya-nta-dya-dyatī̭na॒pāva̭pada-me॒ddhya-ntadatha॒ kasmā̭dai॒ndro ya॒jña ā saggsthā̭to॒rityā̭hu॒rindra̭sya॒ vā e॒ṣā ya॒jñiyā̭ ta॒nūrya-dya॒jñastāme॒va ta dya̭janti॒ ya e॒vaṃ-ve~dopai̭naṃ-ya~॒jño na̭mati || 21 ||
(chanda̭sāṃ-vī~॒ryaṃ̭ - ~vā - e॒va ta - da॒ṣṭau ca̭) (a. 7)
ā॒yurdā a̭gne ha॒viṣo̭ juṣā॒ṇo ghṛ॒tapra̭tīko ghṛ॒tayo̭niredhi | ghṛ॒ta-mpī॒tvā madhu॒cāru॒ gavya̭-mpi॒teva̭pu॒trama॒bhi ra̭kṣatādi॒mam || ā vṛ̭ścyate॒ vā e॒ta-dyaja̭māno॒-'gnibhyāṃ॒-ya~dḙnayo-śśṛta॒-ṅkṛtyāthā॒-'nyatrā̭-vabhṛ॒thama॒vaityā̭yu॒rdā a̭gne ha॒viṣo̭ juṣā॒ṇa itya̭vabhṛ॒thama̭vai॒ṣyan jṷhuyā॒dāhṷtyai॒vainaṷ śamayati॒ nā-''rti॒mārccha̭ti॒ yaja̭māno॒ ya-tkusī̭da॒- [ya-tkusī̭dam, apra̭tītta॒-mmayi॒ yena̭] 22
-mapra̭tītta॒-mmayi॒ yena̭ ya॒masya̭ ba॒linā॒ carā̭mi | i॒haiva sa-nni॒rava̭daye॒ tade॒ta-ttada̭gne anṛ॒ṇo bha̭vāmi | viśva̭lopa viśvadā॒vasya̭ tvā॒ ''sañjṷhomya॒gdhādeko̭ 'hu॒tādekaḥ̭ samasa॒nādekaḥ̭ | tenaḥ̭ kṛṇvantu bheṣa॒jagṃ sada॒-ssaho॒ vare᳚ṇyam || a॒ya-nno॒ nabha̭sā pu॒ra-ssa॒gg॒sphāno̭ a॒bhi ra̭kṣatu | gṛ॒hāṇā॒masa̭martyai ba॒havo̭ no gṛ॒hā a̭sann || sa tvanno̭ [sa tvannaḥ̭, na॒bha॒sa॒spa॒ta॒ ūrja̭-nno] 23
nabhasaspata॒ ūrja̭-nno dhehi bha॒drayā᳚ | puna̭rno na॒ṣṭamā kṛ̭dhi॒ puna̭rno ra॒yimā kṛ̭dhi || deva̭ saggsphāna sahasrapo॒ṣasyḙśiṣe॒ sa no̭ rā॒svā-'jyā̭nigṃ rā॒yaspoṣagṃ̭ su॒vīryagṃ̭ saṃva~thsa॒rīṇāg̭ sva॒stim || a॒gnirvāva ya॒ma i॒yaṃ-ya~॒mī kusī̭daṃ॒-vā~ e॒ta-dya॒masya॒ yaja̭māna॒ ā da̭tte॒ yadoṣa̭dhībhi॒rvedigg̭ stṛ॒ṇāti॒ yadanṷpauṣya prayā॒yā-dgrī̭vaba॒ddhamḙna- [-dgrī̭vaba॒ddhamḙnam, a॒muṣmi̭n ~lo॒ke] 24
-ma॒muṣmi̭n ~lo॒ke nḙnīyera॒n॒. ya-tkusī̭da॒mapra̭tītta॒-mmayītyupaṷṣatī॒haiva san. ya॒ma-ṅkusī̭da-nnirava॒dāyā̭nṛ॒ṇa-ssṷva॒rgaṃ-lo~॒kamḙti॒yadi̭ mi॒śrami̭va॒ carḙdañja॒linā॒ saktū᳚-npradā॒vyḙ juhuyāde॒ṣa vā a॒gnirvai᳚śvāna॒ro ya-tpra̭dā॒vyaḥ̭ sa e॒vainagg̭svadaya॒tyahnāṃ᳚-vi~॒dhānyā̭-mekāṣṭa॒kāyā̭mapū॒pa-ñcatuḥ̭ śarāva-mpa॒ktvā prā॒tare॒tena॒ kakṣa॒-mupaṷṣe॒dyadi॒ [-mupaṷṣe॒dyadi̭, daha̭ti] 25
daha̭ti puṇya॒sama̭-mbhavati॒ yadi॒ na daha̭ti pāpa॒sama̭me॒tena̭ hasma॒ vā ṛṣa̭yaḥ pu॒rā vi॒jñānḙna dīrghasa॒tramupa̭ yanti॒ yo vā ṷpadra॒ṣṭāra̭mupa-śro॒tāra̭manukhyā॒tāraṃ̭-vi~॒dvān. yaja̭te॒ sama॒muṣmi̭n ~lo॒ka i̭ṣṭāpū॒rtena̭ gacchate॒-'gnirvā ṷpadra॒ṣṭā vā॒yurṷpaśro॒tā ''di॒tyo̭-'nukhyā॒tā tān. ya e॒vaṃ-vi~॒dvān. yaja̭te॒ sama॒muṣmi̭n ~lo॒ka i̭ṣṭāpū॒rtena̭ gacchate॒ 'ya-nno॒ nabha̭sā pu॒ra [pu॒raḥ, ityā̭hā॒gnirvai] 26
ityā̭hā॒gnirvai nabha̭sā pu॒ro᳚-'gnime॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti॒ sa tva-nno̭ nabhasaspata॒ ityā̭ha vā॒yurvai nabha̭sa॒spati̭rvā॒yume॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti॒ deva̭ saggsphā॒netyā̭hā॒-'sau vā ā̭di॒tyo de॒va-ssa॒gg॒sphāna̭ ādi॒tyame॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti̭ || 27 ||
(kusī̭daṃ॒ - tva-nna̭ - ena - moṣe॒dyadi̭ - pu॒ra - ā̭di॒tyame॒va tadā̭hai॒tanmḙ gopā॒yeti̭) (a. 8)
e॒taṃ-yu~vā̭na॒-mpari̭ vo dadāmi॒ tena॒ krīḍa̭ntīścarata pri॒yeṇa̭ | mā naḥ̭ śāpta ja॒nuṣā̭ subhāgā rā॒yaspoṣḙṇa॒ sami॒ṣā ma̭dema || namo̭ mahi॒mna u॒ta cakṣṷṣe te॒ marṷtā-mpita॒stada॒ha-ṅgṛ̭ṇāmi | anṷ manyasva su॒yajā̭ yajāma॒ juṣṭa̭-nde॒vānā̭mi॒dama̭stu ha॒vyam || de॒vānā̭me॒ṣa ṷpanā॒ha ā̭sīda॒pā-ṅgarbha॒ oṣa̭dhīṣu॒ nya̭ktaḥ | soma̭sya dra॒phsama̭vṛṇīta pū॒ṣā [ ] 28
bṛ॒hannadri̭rabhava॒-ttadḙṣām || pi॒tā va॒thsānā॒-mpati̭raghni॒yānā॒matho̭ pi॒tā ma̭ha॒tā-ṅgarga̭rāṇām | va॒thso ja॒rāyṷ prati॒dhu-kpī॒yūṣa̭ ā॒mikṣā॒ mastṷ ghṛ॒tama̭sya॒ retaḥ̭ || tvā-ṅgāvo̭-'vṛṇata rā॒jyāya॒ tvāgṃ ha̭vanta ma॒rutaḥ̭ sva॒rkāḥ | varṣma̭n kṣa॒trasya̭ ka॒kubhi̭ śiśriyā॒ṇastato̭ na u॒gro vi bha̭jā॒ vasṷ̄ni || vyṛ̭ddhena॒ vā e॒ṣa pa॒śunā̭ yajate॒ yasyai॒tāni॒ na kri॒yanta̭ e॒ṣa ha॒ tvai samṛ̭ddhena yajate॒ yasyai॒tāni̭ kri॒yante᳚ || 29 ||
(pū॒ṣā - kri॒yanta̭ e॒ṣo᳚ - 'ṣṭau ca̭) (a. 9)
sūryo̭ de॒vo di̭vi॒ṣadbhyo̭ dhā॒tā kṣa॒trāya̭ vā॒yuḥ pra॒jābhyaḥ̭ | bṛha॒spati̭stvā pra॒jāpa̭taye॒ jyoti̭ṣmatī-ñjuhotu || yasyā᳚ste॒ hari̭to॒ garbho-'tho॒ yoni̭rhira॒ṇyayī᳚ | aṅgā॒nyahrṷtā॒ yasyai॒ tā-nde॒vai-ssama̭jīgamam || ā va̭rtana vartaya॒ ni ni̭vartana varta॒yendra̭ nardabuda | bhūmyā॒ścata̭sraḥ pra॒diśa॒stābhi॒rā va̭rtayā॒ punaḥ̭ || vi tḙ bhinadmi taka॒rīṃ-vi~yoniṃ॒-vi~ ga̭vī॒nyau᳚ | vi [ ] 30
mā॒tara̭ñca pu॒tra-ñca॒ vi garbha̭-ñca ja॒rāyṷ ca || ba॒histḙ astu॒ bāliti̭ || u॒ru॒dra॒phso vi॒śvarṷ̄pa॒ induḥ॒ pava̭māno॒ dhīra̭ ānañja॒ garbha᳚m || eka̭padī dvi॒padī᳚ tri॒padī॒ catṷṣpadī॒ pañca̭padī॒ ṣaṭpa̭dī sa॒ptapa̭dya॒ṣṭāpa̭dī॒ bhuva॒nā-'nṷ prathatā॒g॒ svāhā᳚ || ma॒hī dyauḥ pṛ̭thi॒vī ca̭ na i॒maṃ-ya~॒jña-mmi̭mikṣatām | pi॒pṛ॒tānno॒ bharī̭mabhiḥ || 31 ||
(ga॒vi॒nyaṷ vi - catṷścatvārigṃśacca) (a. 10)
i॒daṃ-vā~̭mā॒syḙ ha॒viḥ pri॒yami̭ndrābṛhaspatī | u॒ktha-mmada̭śca śasyate || a॒yaṃ-vā~॒-mpari̭ ṣicyate॒ soma̭indrābṛhaspatī | cāru॒rmadā̭ya pī॒taye᳚ || a॒sme i̭ndrābṛhaspatī ra॒yi-ndha̭ttagṃ śata॒gvina᳚m | aśvā̭vantagṃ saha॒sriṇa᳚m || bṛha॒spati̭rnaḥ॒ pari̭pātu pa॒ścādu॒totta̭rasmā॒dadha̭rādaghā॒yoḥ | indraḥ̭ pu॒rastā̭du॒ta ma̭ddhya॒to na॒-ssakhā॒ sakhi̭bhyo॒ vari̭vaḥ kṛṇotu || vi te॒ viṣva॒gvāta̭jūtāso agne॒ bhāmā̭sa- [agne॒ bhāmā̭saḥ, śu॒ce॒ śuca̭yaścaranti |] 32
-śśuce॒ śuca̭yaścaranti | tu॒vi॒mra॒kṣāso̭ di॒vyā nava̭gvā॒ vanā̭ vananti dhṛṣa॒tā ru॒jantaḥ̭ || tvāma̭gne॒ mānṷṣīrīḍate॒ viśo̭ hotrā॒vidaṃ॒-vi~vi̭cigṃ ratna॒dhāta̭mam | guhā॒ santagṃ̭ subhaga vi॒śvada̭rśata-ntu viṣma॒ṇasagṃ̭ su॒yaja̭-ṅghṛta॒śriya᳚m || dhā॒tā da̭dātu no ra॒yimīśā̭no॒ jaga̭ta॒spatiḥ̭ | sa naḥ̭ pū॒rṇena̭ vāvanat || dhā॒tā pra॒jāyā̭ u॒ta rā॒ya ī̭śe dhā॒tedaṃ-vi~śva॒-mbhuva̭na-ñjajāna | dhā॒tā pu॒traṃ-ya~ja̭mānāya॒ dātā॒ [dātā᳚, tasmā̭] 33
tasmā̭ u ha॒vya-ṅghṛ॒tava̭dvidhema || dhā॒tā da̭dātu no ra॒yi-mprācī᳚-ñjī॒vātu॒makṣi̭tām | va॒ya-nde॒vasya̭ dhīmahi suma॒tigṃ sa॒tyarā̭dhasaḥ || dhā॒tā da̭dātu dā॒śuṣe॒ vasṷ̄ni pra॒jākā̭māya mī॒ḍhuṣḙ duro॒ṇe | tasmai̭ de॒vā a॒mṛtā॒-ssaṃvya~̭yantāṃ॒-vi~śvḙ de॒vāso॒ adi̭ti-ssa॒joṣāḥ᳚ || anṷ no॒-'dyā-'nṷmatirya॒jña-nde॒veṣṷ manyatām | a॒gniśca̭ havya॒vāha̭no॒ bhava̭tā-ndā॒śuṣe॒ mayaḥ̭ || anvida̭numate॒ tva- [anvida̭numate॒ tvam, manyā̭sai॒ śañca̭naḥ kṛdhi |] 34
-mmanyā̭sai॒ śañca̭naḥ kṛdhi | kratve॒ dakṣā̭ya no hinu॒ praṇa॒ āyūgṃ̭ṣi tāriṣaḥ || anṷ manyatā-manu॒manya̭mānā pra॒jāva̭ntagṃ ra॒yimakṣī̭yamāṇam | tasyai̭ va॒yagṃ heḍa̭si॒ mā-'pi̭ bhūma॒ sā no̭ de॒vī su॒havā॒ śarma̭ yacchatu || yasyā̭mi॒da-mpra॒diśi॒ yadvi॒roca॒te-'nṷmati॒-mprati̭ bhūṣantyā॒yavaḥ̭ | yasyā̭ u॒pastha̭ u॒rva̭ntari̭kṣa॒gṃ॒ sā no̭ de॒vī su॒havā॒ śarma̭ yacchatu || 35 ||
rā॒kāma॒hagṃ su॒havāgṃ̭ suṣṭu॒tī hṷve śṛ॒ṇotṷ na-ssu॒bhagā॒ bodha̭tu॒ tmanā᳚ | sīvya॒tvapaḥ̭ sū॒cyā-'cchi̭dyamānayā॒ dadā̭tu vī॒ragṃ śa॒tadā̭yamu॒kthya᳚m || yāstḙ rāke suma॒tayaḥ̭ su॒peśa̭so॒ yābhi॒rdadā̭si dā॒śuṣe॒ vasṷ̄ni | tābhi̭rno a॒dya su॒manā̭ u॒pāga̭hi sahasrapo॒ṣagṃ sṷbhage॒ rarā̭ṇā || sinī̭vāli॒, yā sṷpā॒ṇiḥ || ku॒hūma॒hagṃ su॒bhagāṃ᳚-vi~dma॒nāpa̭sama॒smin. ya॒jñe su॒havā᳚-ñjohavīmi | sā no̭ dadātu॒ śrava̭ṇa-mpitṛ॒ṇā-ntasyā᳚ste devi ha॒viṣā̭ vidhema || ku॒hū-rde॒vānā̭ma॒mṛta̭sya॒ patnī॒ havyā̭ no a॒sya ha॒viṣa̭ściketu | sa-ndā॒śuṣḙ ki॒ratu॒ bhūri̭ vā॒magṃ rā॒yaspoṣa̭-ñciki॒tuṣḙ dadhātu || 36 ||
(bhāmā̭so॒ - dātā॒ - tva - ma॒ntari̭kṣa॒gṃ॒ sā no̭ de॒vī su॒havā॒ śarma̭ yacchatu॒ -śrava̭ṇaṃ॒ - catṷrvigṃśatiśca) (a. 11)
(agnḙ tejasvin - vā॒yu - rvasa̭vast - vai॒tadvā a॒pāṃ - ~vā॒yura̭si prā॒ṇo nāma̭ - de॒vā vai yadya॒jñena॒na - pra॒jāpa̭ti rdevāsu॒rā - nā̭yu॒rdā - e॒taṃ-yu~vā̭na॒gṃ॒ - sūryo̭ de॒va - i॒daṃ-vā~॒ - mekā̭daśa)
(agnḙ tejasvin - vā॒yura̭si॒ - chanda̭sāṃ-vī~॒ryaṃ̭ - mā॒tara̭ñca॒ - ṣaṭtrigṃ̭śat )
(agnḙ tejasvigg, ściki॒tuṣḙ dadhātu )
|| hariḥ̭ om ||
|| kṛṣṇa yajurvedīya taittirīya saṃhitāyā-ntṛtīyakāṇḍe tṛtīyaḥ praśna-ssamāptaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.