𑌕𑍈𑌲𑌾𑌸𑌶𑌿𑌖𑌰𑍇 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍇 𑌗𑍗𑌰𑍀 𑌪𑌪𑍍𑌰𑌚𑍍𑌛 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾𑌖𑌿𑌲𑌨𑌾𑌥𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 1 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌮𑍇𑌵 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌸𑍇 𑌲𑍋𑌕𑍈𑌰𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌸𑍁𑌰𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌠𑌸𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶 𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰 ॥ 2 ॥
𑌆𑌶𑍍𑌚𑌰𑍍𑌯𑌮𑌿𑌦𑌮𑌤𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌮𑌮 𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰 ।
𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑍇𑌶 𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌂 𑌛𑌿𑌨𑍍𑌧𑌿 𑌮𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍋 ॥ 3 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌉𑌵𑌾𑌚-
𑌧𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌿 𑌕𑍃𑌤𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌾𑌸𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑌿 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍇 ।
𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑌿𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌚 𑌯𑌤𑍍𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 𑌵𑌰𑌾𑌨𑌨𑍇 ॥ 4 ॥
𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌸𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑍁𑌨𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌪𑍃𑌚𑍍𑌛𑌸𑌿 ।
𑌗𑍋𑌪𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌗𑍋𑌪𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌗𑍋𑌪𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌤𑌃 ॥ 5 ॥
𑌦𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌚 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌹𑌾𑌨𑌿𑌃 𑌸𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌗𑍋𑌪𑌯𑍇𑌤𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌰𑌹𑌸𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌧𑌨𑌰𑌤𑍍𑌨𑍗𑌘𑌮𑌾𑌣𑌿𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍁𑌰𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌚 𑌗𑌜𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌾𑌤𑌿 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌕𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍇𑌽𑌹𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍃𑌣𑍁𑌷𑍍𑌵𑌾𑌵𑌹𑌿𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌯𑍋𑌽𑌸𑍗 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍍𑌵𑌰𑍂𑌪𑍀 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 8 ॥
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌸𑌾𑌗𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌣𑌾𑌯 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌙𑍍𑌗𑌾𑌦𑌿𑌕𑌰𑍂𑌪𑍇𑌣 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 9 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍂𑌢𑌾 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌯𑌂 𑌨𑌾𑌧𑌿𑌗𑌚𑍍𑌛𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌨𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 10 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌕𑌾𑌮𑌦𑌃 ।
𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌮𑍁𑌦𑍍𑌵𑌹𑌨𑍍 ॥ 11 ॥
𑌮𑍁𑌰𑌲𑍀𑌵𑌾𑌦𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌯𑍈 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌮𑌾𑌵𑌹𑌨𑍍 ।
𑌅𑌂𑌶𑌾𑌂𑌶𑍇𑌭𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌮𑍁𑌨𑍍𑌮𑍀𑌲𑍍𑌯 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌰𑍂𑌪𑌕𑌲𑌾𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 12 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑍋𑌪𑌵𑌰𑍋𑌦𑍍𑌯𑌤𑌃 ।
𑌧𑌰𑌣𑍀𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑍀 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑍇𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥ 13 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌾𑌚𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌤𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾𑌽𑌭𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌸𑍁𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 14 ॥
𑌜𑌾𑌤𑍋𑌽𑌵𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌰𑌲𑍀𑌵𑌾𑌚𑌨𑍇𑌚𑍍𑌛𑌯𑌾 ।
𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌧𑌂 𑌵𑌚𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑌤𑍋 𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 15 ॥
𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌸𑌾𑌰𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍍𑌵𑌂 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑌂 𑌮𑌹𑌦𑍁𑌜𑍍𑌜𑍍𑌵𑌲𑌮𑍍 ।
𑌏𑌤𑌜𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑌹𑌂 𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌗𑍗𑌰𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌵𑌿𑌨𑌾 𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌸𑌮𑌰𑍍𑌚𑌯𑍇𑌤𑍍 ।
𑌜𑌪𑍇𑌦𑍍𑌵𑌾 𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌪𑌿 𑌸 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌪𑌾𑌤𑌕𑍀 𑌶𑌿𑌵𑍇 ॥ 17 ॥
𑌸 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌹𑌾 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌪𑍀 𑌚 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌤𑍇𑌯𑍀 𑌚 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌃 ।
𑌏𑌤𑍈𑌰𑍍𑌦𑍋𑌷𑍈𑌰𑍍𑌵𑌿𑌲𑌿𑌪𑍍𑌯𑍇𑌤 𑌤𑍇𑌜𑍋𑌭𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ॥ 18 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌜𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌰𑌭𑍂𑌦𑍍𑌦𑍍𑌵𑍇𑌧𑌾 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌮𑌾𑌧𑌵𑌰𑍂𑌪𑌕𑌮𑍍 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿𑌦𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌸𑍋 𑌮𑍁𑌨𑍇𑌰𑍍𑌮𑍋𑌹𑍇 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌕𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌸𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑍇 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌾𑌧𑌾 𑌸𑌨𑍍𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌭𑍇𑌦𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 20 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌾𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌤𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌮𑌾𑌯𑌾𑌤𑍀𑌤𑌂 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑌯𑌮𑍍 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇𑌨 𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌯𑍈 𑌨𑌾𑌰𑌦𑌾𑌯 𑌚 ॥ 21 ॥
𑌤𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌦𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌵𑌿𑌰𑌲𑌾 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌾𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌕𑌲𑍗 𑌜𑌾𑌨𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌿 𑌗𑍋𑌪𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌶𑌠𑌾𑌯 𑌕𑍃𑌪𑌣𑌾𑌯𑌾𑌥 𑌡𑌾𑌮𑍍𑌭𑌿𑌕𑌾𑌯 𑌸𑍁𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌿 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌹𑌤𑍍𑌯𑌾𑌮𑌵𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌗𑍋𑌪𑌯𑍇𑌤𑍍 ॥ 23 ॥
𑍐 𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌾𑌰𑌦 𑌋𑌷𑌿𑌃, 𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾, 𑌕𑌾𑌮𑍋 𑌬𑍀𑌜𑌂, 𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃, 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌂, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑍂𑌪𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ।
𑍐 𑌐𑌂 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌬𑍀𑌜𑌂, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃, 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌂, 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌧𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍇𑌤𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃, 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌦𑌿 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ।
𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑍐 𑌨𑌾𑌰𑌦 𑌋𑌷𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌿 ।
𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌸𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌮𑍁𑌖𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌯𑍈 𑌨𑌮𑌃 𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 ।
𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 𑌨𑌾𑌭𑍗 ।
𑌹𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌯𑍇 𑌨𑌮𑌃 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑍇 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌂 𑌕𑍀𑌲𑌕𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 𑌫𑌾𑌲𑌯𑍋𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌜𑌨𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌯 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌇𑌤𑌿 𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌃 ।
𑌕𑌰𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑌾𑌂 𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍂𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍈𑌂 𑌅𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍗𑌂 𑌕𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑌃 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌕𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑌾𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍂𑌂 𑌶𑌿𑌖𑌾𑌯𑍈 𑌵𑌷𑌟𑍍 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍈𑌂 𑌕𑌵𑌚𑌾𑌯 𑌹𑍁𑌮𑍍 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍗𑌂 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌯 𑌵𑍗𑌷𑌟𑍍 ।
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑌃 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌫𑌟𑍍 ।
𑌮𑍂𑌲𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 ।
𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌅𑌙𑍍𑌗𑍁𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌤𑌰𑍍𑌜𑌨𑍀𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌮𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌜𑌨 𑌅𑌨𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌯 𑌕𑌨𑌿𑌷𑍍𑌠𑌿𑌕𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌕𑌰𑌤𑌲𑌕𑌰𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌯 𑌨𑌮𑌃 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌾𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑍇 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌯 𑌶𑌿𑌖𑌾𑌯𑍈 𑌵𑌷𑌟𑍍 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌜𑌨 𑌕𑌵𑌚𑌾𑌯 𑌹𑍁𑌮𑍍 ।
𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌾𑌯 𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌯 𑌵𑍗𑌷𑌟𑍍 ।
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌹𑌾 𑌅𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌫𑌟𑍍 ।
𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍍 ।
𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍀𑌵𑌰𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌵𑌦𑌨𑌂 𑌬𑌰𑍍𑌹𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌂
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑌤𑍍𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑌮𑍁𑌦𑌾𑌰𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌧𑌰𑌂 𑌪𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌂 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌮𑍍 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌨𑌯𑌨𑍋𑌤𑍍𑌪𑌲𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑌤𑌨𑍁𑌂 𑌗𑍋𑌗𑍋𑌪𑌸𑌙𑍍𑌘𑌾𑌵𑍃𑌤𑌂
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌕𑌲𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑌨𑌪𑌰𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌭𑍂𑌷𑌂 𑌭𑌜𑍇 ॥ 1 ॥
𑌕𑌸𑍍𑌤𑍂𑌰𑍀𑌤𑌿𑌲𑌕𑌂 𑌲𑌲𑌾𑌟𑌫𑌲𑌕𑍇 𑌵𑌕𑍍𑌷𑌸𑍍𑌸𑍍𑌥𑌲𑍇 𑌕𑍗𑌸𑍍𑌤𑍁𑌭𑌂
𑌨𑌾𑌸𑌾𑌗𑍍𑌰𑍇 𑌵𑌰𑌮𑍗𑌕𑍍𑌤𑌿𑌕𑌂 𑌕𑌰𑌤𑌲𑍇 𑌵𑍇𑌣𑍁𑌂 𑌕𑌰𑍇 𑌕𑌙𑍍𑌕𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌹𑌰𑌿𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑌂 𑌚 𑌕𑌲𑌯𑌨𑍍 𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌚 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌾𑌵𑌲𑌿𑌂
𑌗𑍋𑌪𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌤𑍇 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌃 ॥ 2 ॥
𑍐 𑌕𑍍𑌲𑍀𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌦𑍇𑌵𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌬𑍀𑌜𑌶𑌿𑌰𑍋𑌮𑌣𑌿𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌵𑍇𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌰𑌗𑌃 ॥ 1 ॥
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌃 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑍂𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋𑌮𑍁𑌖𑌃 ॥ 2 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌜𑌗𑌜𑍍𑌜𑍀𑌵𑍋 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌵𑌸𑍁𑌃 ॥ 3 ॥
𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌃 𑌕𑍁𑌹𑍂𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶𑍋 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 4 ॥
𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑍇𑌶𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌕𑌮𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑌲𑍋𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌾𑌵𑌹𑌃 ॥ 5 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌵𑌾𑌸𑌾𑌃 𑌕𑌪𑌿𑌲𑍋 𑌭𑍗𑌮𑌃 𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌤𑌿𑌰𑍍𑌗𑍋𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌪𑍂𑌰𑌕𑌃 ॥ 6 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌾𑌦𑌿𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 7 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌮𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌆𑌦𑌿𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑍀𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌾𑌗𑌰𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌜𑌃 ॥ 8 ॥
𑌗𑌜𑌗𑌾𑌮𑍀 𑌗𑌜𑍋𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌕𑌾𑌮𑍀 𑌕𑌾𑌮𑌕𑌲𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌰𑌹𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌾𑌸𑍍𑌯𑍋 𑌬𑌿𑌮𑍍𑌬𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 9 ॥
𑌮𑌾𑌲𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌾𑌰𑌃 𑌕𑍋𑌕𑌿𑌲𑌸𑍍𑌵𑌰𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑍀𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑍋 𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌹𑌲𑍀 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌦𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 10 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌪𑍁𑌰𑍀𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌰𑍀𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌤𑌮𑍋 𑌭𑍇𑌤𑍍𑌤𑌾 𑌬𑌲𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌪𑍂𑌜𑌕𑌃 ॥ 11 ॥
𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑍀𑌵𑌰𑌦𑌾𑌯𑍀 𑌚 𑌵𑌰𑍇𑌣𑍍𑌯𑍋 𑌮𑍀𑌨𑌕𑍇𑌤𑌨𑌃 ।
𑌨𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌧𑍀𑌰𑍋 𑌧𑌰𑌾𑌪𑌤𑌿𑌰𑍁𑌦𑌾𑌰𑌧𑍀𑌃 ॥ 12 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑌾𑌜𑌹𑌾 ।
𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍁𑌲𑌂 𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍀 𑌧𑌾𑌮 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ॥ 13 ॥
𑌰𑍇𑌵𑌤𑍀𑌰𑌮𑌣𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌶𑍍𑌚𑌞𑍍𑌚𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑌶𑌰𑍀𑌰𑌶𑍍𑌚 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌶𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 14 ॥
𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌶𑌰𑍍𑌵𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰 𑌶𑍁𑌭𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌾𑌧𑌯𑌿𑌤𑌾𑌰𑌾𑌧𑍀 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌮𑍋𑌦𑌕𑌃 ॥ 15 ॥
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌤𑌿𑌸𑍁𑌖𑍋𑌪𑍇𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌮𑍋𑌹𑌨𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌵𑌶𑍀𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋𑌜𑌷𑌟𑍍𑌪𑌦𑌃 ॥ 16 ॥
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌲𑌿𑌙𑍍𑌗𑌨𑌸𑌮𑍍𑌮𑍋𑌦𑍋 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌨𑌰𑍍𑌤𑌨𑌕𑍗𑌤𑍁𑌕𑌃 ।
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌸𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌕𑌾𑌮𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 17 ॥
𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍋𑌕𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌕𑍋𑌕𑌶𑍋𑌕𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌪𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑌕𑍋𑌦𑌣𑍍𑌡𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 18 ॥
𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌦𑌾𑌶𑌰𑌥𑍀 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌭𑍃𑌗𑍁𑌵𑌂𑌶𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌭𑌵𑌃 ।
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌜𑌿𑌤𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑍋 𑌮𑍋𑌹𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌾𑌨𑍍𑌧𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 19 ॥
𑌵𑍃𑌷𑌭𑌾𑌨𑍁𑌭𑌵𑍋 𑌭𑌾𑌵𑍀 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌿𑌃 𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ।
𑌕𑍋𑌲𑌾𑌹𑌲𑍋 𑌹𑌲𑍋 𑌹𑌾𑌲𑍀 𑌹𑌲𑍀 𑌹𑌲𑌧𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 20 ॥
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌮𑍁𑌖𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌣𑍍𑌡𑍋 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌵𑌿𑌜𑍋 𑌵𑌿𑌧𑍁𑌃 ।
𑌵𑌿𑌧𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌵𑌰𑍁𑌣𑍋 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍋 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 21 ॥
𑌰𑍋𑌹𑌿𑌣𑍀𑌹𑍃𑌦𑌯𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍋 𑌬𑌲𑌿𑌃 ।
𑌨𑍀𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑍋 𑌰𑍗𑌹𑌿𑌣𑍇𑌯𑍋 𑌜𑌰𑌾𑌸𑌨𑍍𑌧𑌵𑌧𑍋𑌽𑌮𑌲𑌃 ॥ 22 ॥
𑌨𑌾𑌗𑍋 𑌜𑌵𑌾𑌮𑍍𑌭𑍋 𑌵𑌿𑌰𑍁𑌦𑍋 𑌵𑍀𑌰𑌹𑌾 𑌵𑌰𑌦𑍋 𑌬𑌲𑍀 ।
𑌗𑍋𑌪𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌜𑌯𑍀 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌶𑌿𑌪𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌃 𑌸𑌨𑌾𑌤𑌨𑌃 ॥ 23 ॥
𑌪𑌰𑌶𑍁𑌰𑌾𑌮𑌵𑌚𑍋𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌵𑌰𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌸𑍃𑌗𑌾𑌲𑌹𑌾 ।
𑌦𑌮𑌘𑍋𑌷𑍋𑌪𑌦𑍇𑌷𑍍𑌟𑌾 𑌚 𑌰𑌥𑌗𑍍𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 ॥ 24 ॥
𑌵𑍀𑌰𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀𑌯𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌜𑌰𑌾𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌵𑌿𑌘𑌾𑌤𑌕𑌃 ।
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌵𑌾𑌸𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌹𑍁𑌤𑌾𑌶𑌨𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 25 ॥
𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌵𑍇𑌗𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌨𑍀𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌧𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 𑌶𑌰𑌾𑌸𑌨𑍋 𑌧𑌨𑍍𑌵𑍀 𑌗𑌣𑍇𑌶𑍋 𑌗𑌣𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 26 ॥
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌵𑌂𑌶𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌕𑌃 ।
𑌵𑌾𑌮𑌨𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌨𑍀𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌵𑌮𑌨𑍋 𑌵𑌮𑌨𑌾𑌰𑍁𑌹𑌃 ॥ 27 ॥
𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌯𑌮𑌲𑌾𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌿𑌦𑌃 ।
𑌉𑌲𑍂𑌖𑌲𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌦𑌾𑌮𑌬𑌦𑍍𑌧𑌾𑌹𑍍𑌵𑌯𑍀 𑌶𑌮𑍀 ॥ 28 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍁𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍇𑌶𑌵𑍋𑌽𑌚𑌲𑌧𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌕𑍇𑌶𑌿𑌹𑌾 𑌮𑌧𑍁𑌹𑌾 𑌮𑍋𑌹𑍀 𑌵𑍃𑌷𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌿𑌘𑌾𑌤𑌕𑌃 ॥ 29 ॥
𑌅𑌘𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌿𑌘𑌾𑌤𑍀 𑌚 𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌵𑌿𑌨𑍋𑌦𑍀 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑌂𑌸𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 ॥ 30 ॥
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑍋 𑌵𑌾𑌜𑌪𑍇𑌯𑍋 𑌗𑍋𑌮𑍇𑌧𑍋 𑌨𑌰𑌮𑍇𑌧𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌕𑍋𑌟𑌿𑌲𑌾𑌵𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌕𑍋𑌟𑌿𑌸𑍁𑌶𑍀𑌤𑌲𑌃 ॥ 31 ॥
𑌰𑌵𑌿𑌕𑍋𑌟𑌿𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑍋 𑌵𑌾𑌯𑍁𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 32 ॥
𑌕𑌮𑌲𑍀 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑌲𑍋𑌲𑍁𑌪𑌃 ।
𑌕𑌮𑌲𑌾𑌵𑍍𑌰𑌤𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌚 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌭𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 ॥ 33 ॥
𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌕𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑍀 𑌮𑌦𑍋𑌤𑍍𑌕𑌟𑌃 ।
𑌤𑌾𑌟𑌕𑌾𑌰𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 34 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌲𑌙𑍍𑌕𑌾𑌧𑌿𑌪𑌕𑍁𑌲𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌵𑌿𑌭𑍀𑌷𑌣𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 35 ॥
𑌸𑍀𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌵𑌾𑌰𑌿𑌧𑌿𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌖𑌰𑌦𑍂𑌷𑌣𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌸𑌾𑌕𑍇𑌤𑌪𑍁𑌰𑌵𑌾𑌸𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 36 ॥
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌲𑌿𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌕𑍂𑌲𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌿𑌕𑌂𑌸𑌵𑌧𑍋𑌽𑌮𑌰𑌃 ।
𑌮𑌾𑌧𑌵𑍋 𑌮𑌧𑍁𑌹𑌾 𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀 𑌮𑌾𑌧𑍍𑌵𑍀𑌕𑍋 𑌮𑌾𑌧𑌵𑍀 𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 ॥ 37 ॥
𑌮𑍁𑌞𑍍𑌜𑌾𑌟𑌵𑍀𑌗𑌾𑌹𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌧𑍇𑌨𑍁𑌕𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌦𑌶𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ।
𑌵𑌂𑌶𑍀𑌵𑌟𑌵𑌿𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌚 𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌵𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 38 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌤𑌾𑌲𑌵𑌨𑍋𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑍀 𑌭𑌾𑌣𑍍𑌡𑍀𑌰𑌵𑌨𑌶𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 ।
𑌤𑍃𑌣𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌵𑍃𑌷𑌭𑌾𑌨𑍁𑌸𑍁𑌤𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 39 ॥
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌸𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌵𑌦𑌨𑌾𑌬𑍍𑌜𑌮𑌧𑍂𑌤𑍍𑌕𑌟𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌦𑍈𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌕𑌮𑌲𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 40 ॥
𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌕𑌮𑌲𑌸𑌨𑍍𑌦𑍋𑌹𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ।
𑌰𑌞𑍍𑌜𑌕𑍋 𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑍋 𑌰𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌰𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌰𑌙𑍍𑌗𑌮𑌹𑍀𑌰𑍁𑌹𑌃 ॥ 41 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌾𑌰𑌿𑌭𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌕𑌵𑌿𑌃 ।
𑌨𑌾𑌰𑌦𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌲𑍋 𑌭𑍀𑌮𑍋 𑌬𑌾𑌲𑍋 𑌬𑌾𑌲𑌮𑍁𑌖𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌃 ॥ 42 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌚 𑌯𑍋𑌗𑍀 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌰𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ।
𑌋𑌷𑌭𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌨𑌦𑍀𑌪𑌵𑌨𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ॥ 43 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌾𑌭𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌹𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌗𑌣𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌗𑌣𑍇𑌶𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌲𑍋 𑌗𑍍𑌰𑌹𑌿𑌃 ॥ 44 ॥
𑌗𑌣𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑍋 𑌗𑌣𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌡𑍀𑌕𑍃𑌤𑌜𑌗𑌤𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌯𑌾𑌦𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌥𑍁𑌰𑌾𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍋 𑌧𑍁𑌰𑍀 ॥ 45 ॥
𑌭𑍍𑌰𑌮𑌰𑌃 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌲𑍀 𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑍀𑌸𑍁𑌤𑌰𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑌾𑌃 ।
𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌵𑌰𑌦𑌾𑌤𑌾 𑌚 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌰𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ॥ 46 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌚𑍂𑌡𑌵𑌧𑍋𑌦𑍍𑌦𑌾𑌮𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌪𑌾𑌞𑍍𑌚𑌜𑌨𑍍𑌯𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍀 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌰𑌾𑌮𑍀 𑌵𑌨𑌜𑍋 𑌜𑌯𑌃 ॥ 47 ॥
𑌫𑌾𑌲𑍍𑌗𑍁𑌣𑌃 𑌫𑌲𑍍𑌗𑍁𑌨𑌸𑌖𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌧𑌵𑌧𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌨𑌾𑌥𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌮𑌾𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 ॥ 48 ॥
𑌕𑌲𑍍𑌪𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌦𑌾𑌨𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌫𑌲𑌃 ।
𑌅𑌙𑍍𑌕𑍁𑌶𑍋 𑌭𑍂𑌸𑍁𑌰𑍋 𑌭𑌾𑌵𑍋 𑌭𑌾𑌮𑌕𑍋 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌮𑌕𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ॥ 49 ॥
𑌸𑌰𑌲𑌃 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌯𑌦𑍁𑌵𑌂𑌶𑌶𑌿𑌵𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌦𑍍𑌯𑍁𑌮𑍍𑌨𑍋 𑌬𑌲𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌹𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ॥ 50 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌧𑌨𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌣𑌃 ।
𑌤𑍁𑌲𑌸𑍀𑌦𑌾𑌮𑌶𑍋𑌭𑌾𑌢𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌾𑌲𑌨𑍍𑌧𑌰𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ॥ 51 ॥
𑌸𑍂𑌰𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑍃𑌕𑌣𑍍𑌡𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌰𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑌮𑍋𑌹𑌾 𑌵𑌹𑍍𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌬𑌾𑌡𑌬𑍋 𑌬𑌡𑌬𑌾𑌨𑌲𑌃 ॥ 52 ॥
𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌦𑌰𑍍𑌪𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑍀 𑌚 𑌗𑌰𑍁𑌡𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑍀𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌮𑌹𑍀𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌾𑌥𑍋𑌽𑌵𑌰𑍋𑌧𑌕𑌃 ॥ 53 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌪𑌞𑍍𑌚𑍀 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌰𑍂𑌪𑌶𑍍𑌚 𑌲𑌤𑌾𑌗𑍁𑌲𑍍𑌮𑌶𑍍𑌚 𑌗𑍋𑌮𑌤𑌿𑌃 ।
𑌗𑌙𑍍𑌗𑌾 𑌚 𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌰𑍂𑌪𑍋 𑌗𑍋𑌦𑌾 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌰𑌵𑌤𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 54 ॥
𑌕𑌾𑌵𑍇𑌰𑍀 𑌨𑌰𑍍𑌮𑌦𑌾 𑌤𑌾𑌪𑍀 𑌗𑌣𑍍𑌡𑌕𑍀 𑌸𑌰𑌯𑍂 𑌰𑌜𑌃 ।
𑌰𑌾𑌜𑌸𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑌸𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌙𑍍𑌗𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 55 ॥
𑌸𑍁𑌧𑌾𑌮𑌯𑍋𑌽𑌮𑍃𑌤𑌮𑌯𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑌾𑌂 𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌃 ।
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌮𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌜𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 𑌶𑌚𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 56 ॥
𑌵𑌂𑌶𑍀 𑌵𑌂𑌶𑌧𑌰𑍋 𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌵𑌿𑌲𑍋𑌕𑍋 𑌮𑍋𑌹𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌰𑌵𑌰𑌾𑌵𑍋 𑌰𑌵𑍋 𑌰𑌾𑌵𑍋 𑌵𑌲𑍋 𑌵𑌾𑌲𑍋 𑌵𑌲𑌾𑌹𑌕𑌃 ॥ 57 ॥
𑌶𑌿𑌵𑍋 𑌰𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌨𑌲𑍋 𑌨𑍀𑌲𑍋 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑍀 𑌲𑌾𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌪𑌾𑌰𑌦𑌃 𑌪𑌾𑌵𑌨𑍋 𑌹𑌂𑌸𑍋 𑌹𑌂𑌸𑌾𑌰𑍂𑌢𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 58 ॥
𑌮𑍋𑌹𑌿𑌨𑍀𑌮𑍋𑌹𑌨𑍋 𑌮𑌾𑌯𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌸𑍁𑌖𑍀 ।
𑌵𑍃𑌷𑍋 𑌵𑍃𑌷𑌾𑌕𑌪𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌲𑌃 𑌕𑌾𑌲𑍀𑌦𑌮𑌨𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 59 ॥
𑌕𑍁𑌬𑍍𑌜𑌾𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌵𑍀𑌰𑍋 𑌰𑌜𑌕𑌕𑍍𑌷𑌯𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌕𑍋𑌮𑌲𑍋 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌜𑌲𑌜𑍋 𑌜𑌲𑌧𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 60 ॥
𑌹𑌾𑌰𑌕𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌪𑌘𑍍𑌨𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌷𑍍𑌠𑍀 𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑌃 ।
𑌖𑌡𑍍𑌗𑌧𑌾𑌰𑍀 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑌮𑌣𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑌃 ॥ 61 ॥
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑌾𑌰𑌣𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌭𑍋𑌗𑍀 𑌶𑍇𑌷𑌨𑌾𑌗𑌫𑌣𑌾𑌲𑌯𑌃 ।
𑌕𑌾𑌮𑌃 𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌸𑍁𑌖𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌿𑌃 ॥ 62 ॥
𑌹𑌰𑌿𑌰𑍍𑌹𑌰𑍋 𑌨𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌰𑍋 𑌨𑌰𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮 𑌇𑌷𑍁𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌂𑌸𑌾𑌰𑌤𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 63 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌗𑍗𑌰𑍀𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌸𑌾𑌧𑍁𑌰𑍍𑌮𑌧𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌧𑍁𑌰𑍍𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌤𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾𑌽𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 64 ॥
𑌰𑍋𑌲𑌮𑍍𑌬𑍀 𑌚 𑌹𑌯𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌵𑌨𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌵𑌨𑌂 𑌵𑌨𑍀 𑌵𑌨𑌾𑌧𑍍𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑌨𑍍𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 65 ॥
𑌸𑍍𑌯𑌮𑌨𑍍𑌤𑌕𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑌿𑌘𑍍𑌨𑌵𑌿𑌘𑌾𑌤𑌕𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍀𑌯𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍀 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 66 ॥
𑌵𑌾𑌰𑍍𑌧𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌧𑍀 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌷𑍍𑌣𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌖𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌤𑍋 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌕𑍋 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌕𑌜𑌨𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 67 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌰𑌮𑌣𑍀𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌾𑌮𑍍𑌬𑌕𑍁𑌷𑍍𑌠𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀𑌹𑌰𑌣𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍇𑌮𑍀 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌲𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 68 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣 𑌨𑌰𑍋 𑌬𑌲𑍀 ।
𑌗𑌣𑍋 𑌗𑌣𑌪𑌤𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 69 ॥
𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌾𑌵𑍁𑌕𑌧𑌾𑌰𑌕𑌃 ।
𑌶𑍍𑌵𑌃𑌶𑍍𑌰𑍇𑌯𑌸𑌂 𑌶𑌿𑌵𑌂 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌭𑌾𑌵𑍁𑌕𑌂 𑌭𑌵𑍁𑌕𑌂 𑌶𑍁𑌭𑌮𑍍 ॥ 70 ॥
𑌶𑍁𑌭𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑌃 𑌶𑍁𑌭𑌃 𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌶𑌸𑍍𑌤𑍋 𑌮𑍇𑌘𑌨𑌾𑌦𑌹𑌾 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑍀𑌨𑌾𑌨𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌰𑌕𑌰𑌣𑌕𑍍𑌷𑌮𑌃 ॥ 71 ॥
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌕𑌾𑌮𑍀 𑌸𑌦𑌾 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 72 ॥
𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌮𑌾𑌦𑍀 𑌮𑌾𑌦𑌨𑌕𑌃 𑌕𑌿𑌲𑍀 ।
𑌮𑍀𑌲𑍀 𑌹𑌿𑌲𑍀 𑌗𑌿𑌲𑍀 𑌗𑍋𑌲𑍀 𑌗𑍋𑌲𑍋 𑌗𑍋𑌲𑌾𑌲𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌲𑍀 ॥ 73 ॥
𑌗𑍁𑌗𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀 𑌮𑌾𑌰𑌕𑍀 𑌶𑌾𑌖𑍀 𑌵𑌟𑌃 𑌪𑌿𑌪𑍍𑌪𑌲𑌕𑌃 𑌕𑍃𑌤𑍀 ।
𑌮𑍍𑌲𑍇𑌚𑍍𑌛𑌹𑌾 𑌕𑌾𑌲𑌹𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾 𑌯𑌶 𑌏𑌵 𑌚 ॥ 74 ॥
𑌅𑌚𑍍𑌯𑍁𑌤𑌃 𑌕𑍇𑌶𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌃 𑌹𑌰𑌿𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌨𑌾𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌹𑌂𑌸𑍋 𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍋 𑌨𑍀𑌲𑍋 𑌲𑍀𑌨𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 75 ॥
𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌵𑌿𑌷𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌸𑌿𑌂𑌹𑌭𑌾𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌨𑍁-𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑌭𑌾𑌨𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍋𑌦𑌧𑌿𑌃 ॥ 76 ॥
𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍋𑌽𑌬𑍍𑌧𑌿𑌰𑌕𑍂𑌪𑌾𑌰𑌃 𑌪𑌾𑌰𑌾𑌵𑌾𑌰𑌃 𑌸𑌰𑌿𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌗𑍋𑌕𑍁𑌲𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌾𑌰𑍀 𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ॥ 77 ॥
𑌸𑌦𑌾𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍃𑌪𑌾𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌗𑌯𑍋 𑌗𑍇𑌯𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ॥ 78 ॥
𑌕𑌮𑌲𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌮𑍋 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑌪𑍍𑌰𑌵𑌰𑍍𑌤𑌕𑌃 ।
𑌦𑍍𑌯𑍗𑌰𑍍𑌦𑌿𑌵𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌾𑌗𑍀 𑌭𑌯𑌾𑌪𑌹𑌃 ॥ 79 ॥
𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑌹𑌿𑌤𑍋 𑌭𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌸𑌹𑌾𑌯𑌵𑌾𑌨𑍍 । [𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑌵𑌾𑌨𑍍]
𑌵𑌿𑌲𑌾𑌸𑍀 𑌸𑌾𑌹𑌸𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍀 𑌗𑌰𑍍𑌵𑍀 𑌗𑌰𑍍𑌵𑌿𑌤𑌲𑍋𑌚𑌨𑌃 ॥ 80 ॥
𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌲𑍋𑌕𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌜𑍀𑌵𑌨𑍋 𑌜𑍀𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃 ।
𑌯𑌮𑍋 𑌯𑌮𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌯𑌮𑌨𑍋 𑌯𑌮𑍀 𑌯𑌾𑌮𑌵𑌿𑌘𑌾𑌤𑌕𑌃 ॥ 81 ॥
𑌵𑌂𑌶𑍁𑌲𑍀 𑌪𑌾𑌂𑌶𑍁𑌲𑍀 𑌪𑌾𑌂𑌸𑍁𑌃 𑌪𑌾𑌣𑍍𑌡𑍁𑌰𑌰𑍍𑌜𑍁𑌨𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ।
𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌮𑌾𑌲𑍀 𑌮𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 82 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌬𑍁𑌜𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌶𑍍𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌾𑌮𑌣𑌿𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌮𑌣𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌨𑌮𑌣𑌿𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌕𑍇𑌦𑌾𑌰𑍋 𑌬𑌦𑌰𑍀𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ॥ 83 ॥
𑌬𑌦𑌰𑍀𑌵𑌨𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌤𑍀𑌸𑍁𑌤𑌃 ।
𑌅𑌮𑌰𑌾𑌰𑌿𑌨𑌿𑌹𑌨𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌸𑍁𑌧𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌵𑌿𑌧𑍂𑌦𑌯𑌃 ॥ 84 ॥
𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌰𑌵𑌿𑌃 𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌶𑍂𑌲𑍀 𑌚𑌕𑍍𑌰𑍀 𑌚𑍈𑌵 𑌗𑌦𑌾𑌧𑌰𑌃 ।
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 85 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌡𑌰𑍀𑌕𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌨𑌾𑌭𑍋 𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌵𑌾𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑍋𑌽𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌕𑍇𑌶𑌵𑍋 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 86 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 𑌪𑌰𑌂 𑌧𑌾𑌮 𑌦𑍇𑌵𑌦𑍇𑌵𑍋 𑌮𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ।
𑌚𑌕𑍍𑌰𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃 𑌕𑌲𑌾𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌵𑍇𑌦𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌦𑌯𑌾𑌨𑌿𑌧𑌿𑌃 ॥ 87 ॥
𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑍇𑌶𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌪𑌾𑌲𑌕𑌃 ।
𑌅𑌨𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌗𑍁𑌣𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 88 ॥
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌧𑌾𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌭𑌾𑌸𑍋 𑌨𑌿𑌰𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌵𑌾𑌤𑍀𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 ॥ 89 ॥
𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌵𑌨𑌿𑌃 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌭𑍗𑌮𑍋 𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ।
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌰𑍍𑌦𑌾𑌮𑍋𑌦𑌰𑌃 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍋 𑌮𑌾𑌧𑌵𑍋 𑌮𑌥𑍁𑌰𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 90 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌕𑍀𑌗𑌰𑍍𑌭𑌸𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌯𑌶𑍋𑌦𑌾𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌶𑌿𑌵𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌕𑌰𑍍𑌷𑌣𑌃 𑌶𑌮𑍍𑌭𑍁𑌰𑍍𑌭𑍂𑌤𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 91 ॥
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌲𑍋 𑌨𑌿𑌰𑍁𑌪𑌦𑍍𑌰𑌵𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌨𑌾𑌯𑌕𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌨𑍀𑌲𑌜𑍀𑌮𑍂𑌤𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌃 ॥ 92 ॥
𑌕𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌕𑌮𑌲𑌾𑌰𑍂𑌪𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ।
𑌹𑍃𑌷𑍀𑌕𑍇𑌶𑌃 𑌪𑍀𑌤𑌵𑌾𑌸𑌾 𑌵𑌸𑍁𑌦𑍇𑌵𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 ॥ 93 ॥
𑌨𑌨𑍍𑌦𑌗𑍋𑌪𑌕𑍁𑌮𑌾𑌰𑌾𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌾𑌶𑌨𑍋 𑌵𑌿𑌭𑍁𑌃 ।
𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌃 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌪𑌾𑌣𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 94 ॥
𑌅𑌨𑌿𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌧𑌰𑌃 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌪𑌾𑌣𑌿𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑍁𑌜𑌃 ।
𑌗𑌦𑌾𑌧𑌰𑌃 𑌸𑍁𑌰𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌘𑍍𑌨𑍋 𑌗𑍋𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌨𑌨𑍍𑌦𑌕𑌾𑌯𑍁𑌧𑌃 ॥ 95 ॥
𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌚𑌰𑌃 𑌶𑍗𑌰𑌿𑌰𑍍𑌵𑍇𑌣𑍁𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ।
𑌤𑍃𑌣𑌾𑌵𑌰𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑌕𑍋 𑌭𑍀𑌮𑌸𑌾𑌹𑌸𑍋 𑌬𑌹𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ॥ 96 ॥
𑌶𑌕𑌟𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌬𑌕𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌧𑍇𑌨𑍁𑌕𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌨𑍃𑌕𑍇𑌸𑌰𑍀 ॥ 97 ॥
𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹𑍋 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌸𑍍𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌗𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌸𑌦𑌾𑌶𑌿𑌵𑌃 ।
𑌅𑌪𑍍𑌰𑌮𑍇𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋𑌽𑌪𑍍𑌰𑌤𑌰𑍍𑌕𑍍𑌯𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌪𑍍𑌨𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌃 ॥ 98 ॥
𑌧𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍋 𑌭𑌾𑌵𑍋 𑌧𑍀𑌰𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌜𑌗𑌦𑍍𑌗𑍁𑌰𑍁𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑍍𑌯𑌾𑌮𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍈𑌵𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌸𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑌃 ॥ 99 ॥
𑌕𑍍𑌷𑍀𑌰𑌾𑌬𑍍𑌧𑌿𑌶𑌯𑌨𑍋 𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌗𑍍𑌰𑌜𑌃 ।
𑌧𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌪𑌤𑌿𑌰𑌮𑍇𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌶𑍇𑌖𑌰𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 100 ॥
𑌲𑍋𑌕𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌜𑌗𑌚𑍍𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌃 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌚𑌾𑌰𑌿𑌤𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑌃 ।
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌸𑍗𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌮𑍋𑌹𑌨𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 101 ॥
𑌮𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌮𑌿𑌤𑌤𑌨𑍁𑌰𑍍𑌗𑍋𑌪𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌪𑌰𑌿𑌵𑍇𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌃 ।
𑌫𑍁𑌲𑍍𑌲𑌾𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌨𑌯𑌨𑌶𑍍𑌚𑌾𑌣𑍂𑌰𑌾𑌨𑍍𑌧𑍍𑌰𑌨𑌿𑌷𑍂𑌦𑌨𑌃 ॥ 102 ॥
𑌇𑌨𑍍𑌦𑍀𑌵𑌰𑌦𑌲𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋 𑌬𑌰𑍍𑌹𑌿𑌬𑌰𑍍𑌹𑌾𑌵𑌤𑌂𑌸𑌕𑌃 ।
𑌮𑍁𑌰𑌲𑍀𑌨𑌿𑌨𑌦𑌾𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑌾𑌲𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 ॥ 103 ॥
𑌸𑍁𑌕𑌪𑍋𑌲𑌯𑍁𑌗𑌃 𑌸𑍁𑌭𑍍𑌰𑍂𑌯𑍁𑌗𑌲𑌃 𑌸𑍁𑌲𑌲𑌾𑌟𑌕𑌮𑍍 ।
𑌕𑌮𑍍𑌬𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌕𑍍𑌷𑍋 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑍁𑌭𑌲𑌕𑍍𑌷𑌣𑌃 ॥ 104 ॥
𑌪𑍀𑌨𑌵𑌕𑍍𑌷𑌾𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌬𑌾𑌹𑍁𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌕𑌲𑌙𑍍𑌕𑌰𑌹𑌿𑌤𑌃 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌨𑌿𑌬𑌰𑍍𑌹𑌣𑌃 ॥ 105 ॥
𑌕𑌿𑌰𑍀𑌟𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑌧𑌰𑌃 𑌕𑌟𑌕𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌃 ।
𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌿𑌕𑌾𑌭𑌰𑌣𑍋𑌪𑍇𑌤𑌃 𑌕𑌟𑌿𑌸𑍂𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 106 ॥
𑌮𑌞𑍍𑌜𑍀𑌰𑌰𑌞𑍍𑌜𑌿𑌤𑌪𑌦𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ।
𑌵𑌿𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌪𑌾𑌦𑌯𑍁𑌗𑌲𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 107 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌨𑌯𑌨𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌨𑌿𑌭𑌾𑌨𑌨𑌃 ।
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌜𑌗𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌃 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌨𑍍𑌦𑌨𑌃 ॥ 108 ॥
𑌯𑌮𑍁𑌨𑌾𑌤𑍀𑌰𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍀 𑌰𑌾𑌧𑌾𑌮𑌨𑍍𑌮𑌥𑌵𑍈𑌭𑌵𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌨𑌾𑌰𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌗𑍋𑌪𑍀𑌵𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌪𑌹𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 109 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌾𑌰𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌧𑌾𑌮𑌾 𑌤𑌾𑌰𑌕𑍋 𑌮𑍂𑌲𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌸𑍃𑌷𑍍𑌟𑌿𑌸𑌂𑌰𑌕𑍍𑌷𑌣𑍋𑌪𑌾𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍂𑌰𑌾𑌸𑍁𑌰𑌵𑌿𑌭𑌞𑍍𑌜𑌨𑌃 ॥ 110 ॥
𑌨𑌰𑌕𑌾𑌸𑍁𑌰𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑍀 𑌮𑍁𑌰𑌾𑌰𑌿𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑌿𑌮𑌰𑍍𑌦𑌨𑌃 ।
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍇𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍋 𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌭𑍀𑌕𑌰𑍋 𑌯𑌦𑍁𑌶𑍇𑌖𑌰𑌃 ॥ 111 ॥
𑌜𑌰𑌾𑌸𑌨𑍍𑌧𑌕𑍁𑌲𑌧𑍍𑌵𑌂𑌸𑍀 𑌕𑌂𑌸𑌾𑌰𑌾𑌤𑌿𑌃 𑌸𑍁𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌶𑍍𑌲𑍋𑌕𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌨𑍀𑌯𑍋 𑌯𑌾𑌦𑌵𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑍁𑌤𑌃 ॥ 112 ॥
𑌰𑍁𑌕𑍍𑌮𑌿𑌣𑍀𑌰𑌮𑌣𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌭𑌾𑌮𑌾𑌜𑌾𑌮𑍍𑌬𑌵𑌤𑍀𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌃 ।
𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌾𑌨𑌾𑌗𑍍𑌨𑌜𑌿𑌤𑍀𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌾𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌸𑌿𑌤𑌃 ॥ 113 ॥
𑌸𑍁𑌧𑌾𑌕𑌰𑌕𑍁𑌲𑍇 𑌜𑌾𑌤𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌬𑌲𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍗𑌭𑌾𑌗𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑍋 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌕𑌾𑌪𑌟𑍍𑌟𑌣𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 114 ॥
𑌭𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑍁𑌤𑌾𑌨𑌾𑌥𑍋 𑌲𑍀𑌲𑌾𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌷𑍋𑌡𑌶𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌶𑍋 𑌭𑍋𑌗𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑍈𑌕𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 115 ॥
𑌵𑍇𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌂𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌵𑍈𑌦𑍍𑌯𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌗𑍋𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌧𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍀𑌵𑌦𑌯𑌾𑌪𑌰𑌃 ॥ 116 ॥
𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌆𑌰𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ।
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍁𑌲𑌭𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌶𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌶𑌾𑌰𑌦𑌃 ॥ 117 ॥
𑌷𑌡𑍍𑌗𑍁𑌣𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌕𑌾𑌮𑍋 𑌧𑍁𑌰𑌨𑍍𑌧𑌰𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌨𑍁𑌭𑌾𑌵𑌃 𑌕𑍈𑌵𑌲𑍍𑌯𑌦𑌾𑌯𑌕𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌨𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 118 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌮𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌹𑌿𑌤𑌃 𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌸𑌾𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌿𑌕𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌅𑌸𑌮𑌾𑌨𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌶𑌰𑌣𑌾𑌗𑌤𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌃 ॥ 119 ॥
𑌉𑌤𑍍𑌪𑌤𑍍𑌤𑌿𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌿𑌸𑌂𑌹𑌾𑌰𑌕𑌾𑌰𑌣𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌰𑌣𑌮𑍍 ।
𑌗𑌮𑍍𑌭𑍀𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌸𑌚𑍍𑌚𑌿𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 120 ॥
𑌵𑌿𑌷𑍍𑌵𑌕𑍍𑌸𑍇𑌨𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌧𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌕𑍍 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌃 ।
𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌰𑌤𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌧𑌰𑍍𑌮𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑌃 ॥ 121 ॥
𑌆𑌪𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌶𑌮𑌨𑌃 𑌦𑍍𑌰𑍗𑌪𑌦𑍀𑌮𑌾𑌨𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑌃 ।
𑌕𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌪𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌟𑌕𑌵𑍈𑌭𑌵𑌃 ॥ 122 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌵𑌶𑍍𑌯𑍋 𑌗𑍁𑌣𑌾𑌤𑍀𑌤𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌦𑌮𑌘𑍋𑌷𑌸𑍁𑌤𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑍀 𑌬𑌾𑌣𑌬𑌾𑌹𑍁𑌵𑌿𑌖𑌣𑍍𑌡𑌨𑌃 ॥ 123 ॥
𑌭𑍀𑌷𑍍𑌮𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑍋 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍗𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍𑌵𑌯𑌨𑌾𑌶𑌨𑌃 ।
𑌕𑍗𑌨𑍍𑌤𑍇𑌯𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌦𑌨𑌸𑌾𑌰𑌥𑌿𑌃 ॥ 124 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑌃 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌜𑌾𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌹𑍍𑌲𑌾𑌦𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌸𑌤𑍍𑌯𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑍋𑌽𑌭𑌯𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 ॥ 125 ॥
𑌉𑌪𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰 𑌇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌵𑌰𑌜𑍋 𑌵𑌾𑌮𑌨𑍋 𑌬𑌲𑌿𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌃 ।
𑌗𑌜𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌰𑌦𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌾𑌮𑍀 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌵𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ॥ 126 ॥
𑌶𑍇𑌷𑌪𑌰𑍍𑌯𑌙𑍍𑌕𑌶𑌯𑌨𑍋 𑌵𑍈𑌨𑌤𑍇𑌯𑌰𑌥𑍋 𑌜𑌯𑍀 ।
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌾𑌹𑌤𑌬𑌲𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌨𑌸𑌃 ॥ 127 ॥
𑌯𑍋𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑌃 𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌰𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ।
𑌯𑍋𑌗𑌿𑌹𑍃𑌤𑍍𑌪𑌙𑍍𑌕𑌜𑌾𑌵𑌾𑌸𑍋 𑌯𑍋𑌗𑌮𑌾𑌯𑌾𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ॥ 128 ॥
𑌨𑌾𑌦𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑍁𑌕𑌲𑌾𑌤𑍀𑌤𑌶𑍍𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌰𑍍𑌗𑌫𑌲𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 ।
𑌸𑍁𑌷𑍁𑌮𑍍𑌨𑌾𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌸𑌞𑍍𑌚𑌾𑌰𑍀 𑌦𑍇𑌹𑌸𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 129 ॥
𑌦𑍇𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑌮𑌨𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌸𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌚𑍇𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌕𑌃 ।
𑌸𑍂𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌗𑌤𑍋 𑌦𑍇𑌹𑍀 𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌦𑌰𑍍𑌪𑌣𑌗𑍋𑌚𑌰𑌃 ॥ 130 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌰𑌯𑌾𑌤𑍍𑌮𑌕𑍋𑌽𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌕𑍁𑌣𑍍𑌡𑌲𑍀 𑌸𑌮𑍁𑌪𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌗𑌤𑌕𑍍𑌲𑌮𑌃 ॥ 131 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌨𑌿𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌸𑌦𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌮𑍂𑌰𑍍𑌤𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌪𑍍𑌰𑌭𑍁𑌃 ।
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑍀𑌰𑍍𑌷𑌾 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌃 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌪𑌾𑌤𑍍 ॥ 132 ॥
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌭𑍁𑌵𑌨𑌾𑌧𑌾𑌰𑌃 𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌰𑌕𑍍𑌷𑌕𑌃 ।
𑌸𑌮𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑌾𑌵𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌿𑌕𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌵𑌲𑍍𑌲𑌭𑌃 ॥ 133 ॥
𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑍋𑌤𑍍𑌸𑌵𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌸𑍗𑌖𑍍𑌯𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑍍𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌮𑍍 ।
𑌵𑍍𑌯𑍂𑌹𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌤𑍋 𑌜𑌗𑌨𑍍𑌨𑌾𑌥𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌵𑍈𑌕𑍁𑌣𑍍𑌠𑌪𑍁𑌰𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 134 ॥
𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌘𑌨𑍀𑌭𑍂𑌤𑍋 𑌗𑍋𑌪𑌵𑍇𑌷𑌧𑌰𑍋 𑌹𑌰𑌿𑌃 ।
𑌕𑌲𑌾𑌪𑌕𑍁𑌸𑍁𑌮𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍋𑌮𑌲𑌃 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ॥ 135 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌙𑍍𑌗𑌨𑌾𑌵𑍃𑌤𑍋𑌽𑌨𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌃 ।
𑌵𑍇𑌣𑍁𑌨𑌾𑌦𑌰𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌹𑌿𑌤𑌕𑌾𑌰𑌕𑌃 ॥ 136 ॥
𑌜𑌲𑌕𑍍𑌰𑍀𑌡𑌾𑌸𑌮𑌾𑌸𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌨𑌵𑌨𑍀𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌸𑍍𑌕𑌰𑌃 ।
𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀𑌜𑌾𑌰𑌶𑍍𑌚𑍋𑌰𑌜𑌾𑌰𑌶𑌿𑌖𑌾𑌮𑌣𑌿𑌃 ॥ 137 ॥
𑌪𑌰𑌞𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌕𑌾𑌶𑌃 𑌪𑌰𑌾𑌵𑌾𑌸𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌸𑍍𑌫𑍁𑌟𑌃 ।
𑌅𑌷𑍍𑌟𑌾𑌦𑌶𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌕𑍋 𑌲𑍋𑌕𑌪𑌾𑌵𑌨𑌃 ॥ 138 ॥
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌕𑍋𑌟𑌿𑌮𑌹𑌾𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑍇𑌖𑌰𑍋 𑌦𑍇𑌵𑌶𑍇𑌖𑌰𑌃 ।
𑌵𑌿𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌜𑍍𑌞𑌾𑌨𑌸𑌨𑍍𑌧𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋𑌰𑌾𑌶𑌿𑌰𑍍𑌜𑌗𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 139 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌲𑍋𑌕𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌮𑌨𑍍𑌦𑌾𑌰𑌵𑌿𑌗𑍍𑌰𑌹𑌃 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌶𑌮𑌨𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌦𑌾𑌯𑌕𑌃 ॥ 140 ॥
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌧𑍀𑌨𑌮𑌨𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌲𑍋𑌕𑌶𑌿𑌵𑌙𑍍𑌕𑌰𑌃 ।
𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌭𑍀𑌷𑍍𑌟𑌪𑍍𑌰𑌦𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌘𑍗𑌘𑌨𑌿𑌕𑍃𑌨𑍍𑌤𑌕𑌃 ॥ 141 ॥
𑌅𑌪𑌾𑌰𑌕𑌰𑍁𑌣𑌾𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑍍𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 142 ॥
[𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌰𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾𑌨𑌾𑌥 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌾𑌹𑌸𑍍𑌰𑌮𑍀𑌰𑌿𑌤𑌮𑍍 । ]
𑌸𑍍𑌮𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍𑌪𑌾𑌪𑌰𑌾𑌶𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌖𑌣𑍍𑌡𑌨𑌂 𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌕𑌰𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌨𑌾𑌶𑌨𑌮𑍍 ।
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌹𑌤𑍍𑌯𑌾𑌸𑍁𑌰𑌾𑌪𑌾𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌸𑍍𑌤𑍍𑌰𑍀𑌗𑌮𑌨𑌂 𑌤𑌥𑌾 ॥ 2 ॥
𑌪𑌰𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌪𑌹𑌰𑌣𑌂 𑌪𑌰𑌦𑍍𑌵𑍇𑌷𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌾𑌨𑌸𑌂 𑌵𑌾𑌚𑌿𑌕𑌂 𑌕𑌾𑌯𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌪𑌾𑌪𑌂 𑌪𑌾𑌪𑌸𑌮𑍍𑌭𑌵𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌪𑌠𑌨𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌤𑍍𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌮𑌹𑌾𑌦𑌾𑌰𑌿𑌦𑍍𑌰𑍍𑌯𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑍈 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍋 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌮𑌾𑌨𑍍 ॥ 4 ॥
𑌕𑌾𑌰𑍍𑌤𑌿𑌕𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌶𑌤𑌮𑌷𑍍𑌟𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌤𑍍 ।
𑌪𑍀𑌤𑌾𑌮𑍍𑌬𑌰𑌧𑌰𑍋 𑌧𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑍀 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌚𑌨𑍍𑌦𑌨𑍈𑌃 ॥ 5 ॥
𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑌕𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌨𑍈𑌵𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾𑌦𑌿𑌭𑌿𑌰𑍇𑌵 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌧𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌙𑍍𑌕𑌿𑌤𑍋 𑌧𑍀𑌰𑍋 𑌵𑌨𑌮𑌾𑌲𑌾𑌵𑌿𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌃 ॥ 6 ॥
𑌶𑌤𑌮𑌷𑍍𑌟𑍋𑌤𑍍𑌤𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑌠𑍇𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌚𑍈𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇 𑌚 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌲𑍇 𑌚 𑌕𑍁𑌹𑍂𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿𑌵𑌾𑌸𑌰𑍇 ॥ 7 ॥
𑌪𑌠𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌮𑍋𑌹𑌯𑍇𑌤𑍍 𑌕𑍍𑌷𑌣𑌾𑌤𑍍 ।
𑌤𑍁𑌲𑌸𑍀𑌮𑌾𑌲𑌯𑌾 𑌯𑍁𑌕𑍍𑌤𑍋 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍋 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌤𑌤𑍍𑌪𑌰𑌃 ॥ 8 ॥
𑌰𑌵𑌿𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌚 𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰𑍇 𑌚 𑌦𑍍𑌵𑌾𑌦𑌶𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌾𑌦𑍍𑌧𑌵𑌾𑌸𑌰𑍇 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌚 𑌭𑍋𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌧𑌾𑌨𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌪𑌠𑍇𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌤𑌤𑌃 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌮𑌹𑌾𑌨𑌿𑌶𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍋 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍𑌸𑌦𑌾 ॥ 10 ॥
𑌦𑍇𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌗𑌤𑌾 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌸𑌮𑌾𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌨 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ।
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌸𑍁𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌮𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 11 ॥
𑌮𑍁𑌗𑍍𑌧𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌵𑌯𑌂 𑌸𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌂 𑌚 𑌭𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑌾𑌃 ।
𑌰𑍋𑌗𑍀 𑌰𑍋𑌗𑌾𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑍇𑌤 𑌬𑌦𑍍𑌧𑍋 𑌮𑍁𑌚𑍍𑌯𑍇𑌤 𑌬𑌨𑍍𑌧𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌗𑌰𑍍𑌭𑌿𑌣𑍀 𑌜𑌨𑌯𑍇𑌤𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌦𑌤𑌿 𑌸𑌤𑍍𑌪𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑍋 𑌵𑌶𑌤𑌾𑌂 𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌕𑌿𑌂 𑌪𑍁𑌨𑌃 𑌕𑍍𑌷𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍁𑌷𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌶𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌤𑍍 𑌪𑌠𑌨𑌾𑌤𑍍 𑌪𑍂𑌜𑌨𑌾𑌤𑍍 𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑍇 ।
𑌧𑌾𑌰𑌣𑌾𑌤𑍍 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍋 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌂𑌶𑍀𑌵𑌟𑍇 𑌚𑌾𑌨𑍍𑌯𑌵𑌟𑍇 𑌤𑌥𑌾 𑌪𑌿𑌪𑍍𑌪𑌲𑌕𑍇𑌽𑌥 𑌵𑌾 ।
𑌕𑌦𑌮𑍍𑌬𑌪𑌾𑌦𑌪𑌤𑌲𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ॥ 15 ॥
𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌸 𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌹𑌰𑌿𑌮𑌨𑍍𑌦𑌿𑌰𑌮𑍍 ।
𑌕𑍃𑌷𑍍𑌣𑍇𑌨𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌰𑌾𑌧𑌿𑌕𑌾𑌯𑍈 𑌤𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾 𑌶𑌿𑌵𑍇 ॥ 16 ॥
𑌨𑌾𑌰𑌦𑌾𑌯 𑌮𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌂 𑌨𑌾𑌰𑌦𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌯𑌾 𑌤𑌵 𑌵𑌰𑌾𑌰𑍋𑌹𑍇 𑌪𑍍𑌰𑍋𑌕𑍍𑌤𑌮𑍇𑌤𑌤𑍍𑌸𑍁𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍍 ॥ 17 ॥
𑌗𑍋𑌪𑌨𑍀𑌯𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ।
𑌶𑌠𑌾𑌯 𑌪𑌾𑌪𑌿𑌨𑍇 𑌚𑍈𑌵 𑌲𑌮𑍍𑌪𑌟𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌶𑍇𑌷𑌤𑌃 ॥ 18 ॥
𑌨 𑌦𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌦𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌨 𑌦𑌾𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌦𑌾𑌚𑌨 ।
𑌦𑍇𑌯𑌂 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯 𑌶𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌯 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌭𑌕𑍍𑌤𑌿𑌰𑌤𑌾𑌯 𑌚 ॥ 19 ॥
𑌗𑍋𑌦𑌾𑌨𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌯𑌜𑍍𑌞𑌾𑌦𑍇𑌰𑍍𑌵𑌾𑌜𑌪𑍇𑌯𑌶𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌅𑌶𑍍𑌵𑌮𑍇𑌧𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌫𑌲𑌂 𑌪𑌾𑌠𑍇 𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌮𑍋𑌹𑌨𑌂 𑌸𑍍𑌤𑌮𑍍𑌭𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌮𑌾𑌰𑌣𑍋𑌚𑍍𑌚𑌾𑌟𑌨𑌾𑌦𑌿𑌕𑌮𑍍 ।
𑌯𑌦𑍍𑌯𑌦𑍍𑌵𑌾𑌞𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌤𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑌃 ॥ 21 ॥
𑌏𑌕𑌾𑌦𑌶𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑌰𑌃 𑌸𑍍𑌨𑌾𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌦𑍍𑌰𑌵𑍍𑌯𑌤𑍈𑌲𑌕𑍈𑌃 ।
𑌆𑌹𑌾𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑌣𑍇 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌵𑌰𑍍𑌣𑌭𑍂𑌷𑌣𑌮𑍍 ॥ 22 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌰𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌤𑌾𑌸𑍗 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌮𑌾𑌨𑌵𑌃 ।
𑌶𑌤𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌦𑍍𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍋 𑌜𑌨𑌃 ॥ 23 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌬𑍃𑌨𑍍𑌦𑌾𑌵𑌨𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌯𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌪𑍁𑌸𑍍𑌤𑌕𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 ॥ 24 ॥
𑌨 𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌨 𑌚 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌭𑌿𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌨𑍋𑌪𑌸𑌰𑍍𑌗𑌭𑌯𑌂 𑌕𑍍𑌵𑌚𑌿𑌤𑍍 ।
𑌸𑌰𑍍𑌪𑌾𑌦𑌿𑌭𑍂𑌤𑌯𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌨𑌾𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 25 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌵𑌸𑍇𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌸𑌦𑌾 ।
𑌯𑌦𑍍𑌗𑍃𑌹𑍇 𑌚 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌨𑌾𑌮𑍍𑌨𑌾𑌂 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 26 ॥
𑌇𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌸𑌮𑍍𑌮𑍋𑌹𑌨𑌤𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑍇 𑌹𑌰𑌗𑍗𑌰𑍀𑌸𑌂𑌵𑌾𑌦𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌗𑍋𑌪𑌾𑌲 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑍍 ।
Roman (IAST) Transliteration
kailāsaśikhare ramye gaurī papraccha śaṅkaram |
brahmāṇḍākhilanāthastvaṃ sṛṣṭisaṃhārakārakaḥ || 1 ||
tvameva pūjyase lokairbrahmaviṣṇusurādibhiḥ |
nityaṃ paṭhasi deveśa kasya stotraṃ maheśvara || 2 ||
āścaryamidamatyantaṃ jāyate mama śaṅkara |
tatprāṇeśa mahāprājña saṃśayaṃ chindhi me prabho || 3 ||
śrīmahādeva uvāca-
dhanyāsi kṛtapuṇyāsi pārvati prāṇavallabhe |
rahasyātirahasyaṃ ca yatpṛcchasi varānane || 4 ||
strīsvabhāvānmahādevi punastvaṃ paripṛcchasi |
gopanīyaṃ gopanīyaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ || 5 ||
datte ca siddhihāniḥ syāttasmādyatnena gopayet |
idaṃ rahasyaṃ paramaṃ puruṣārthapradāyakam || 6 ||
dhanaratnaughamāṇikyaṃ turaṅgaṃ ca gajādikam |
dadāti smaraṇādeva mahāmokṣapradāyakam || 7 ||
tatte'haṃ sampravakṣyāmi śṛṇuṣvāvahitā priye |
yo'sau nirañjano devaścitsvarūpī janārdanaḥ || 8 ||
saṃsārasāgarottārakāraṇāya nṛṇāṃ sadā |
śrīraṅgādikarūpeṇa trailokyaṃ vyāpya tiṣṭhati || 9 ||
tato lokā mahāmūḍhā viṣṇubhaktivivarjitāḥ |
niścayaṃ nādhigacchanti punarnārāyaṇo hariḥ || 10 ||
nirañjano nirākāro bhaktānāṃ prītikāmadaḥ |
bṛndāvanavihārāya gopālaṃ rūpamudvahan || 11 ||
muralīvādanādhārī rādhāyai prītimāvahan |
aṃśāṃśebhyaḥ samunmīlya pūrṇarūpakalāyutaḥ || 12 ||
śrīkṛṣṇacandro bhagavān nandagopavarodyataḥ |
dharaṇīrūpiṇī mātā yaśodā nandagehinī || 13 ||
dvābhyāṃ prayācito nātho devakyāṃ vasudevataḥ |
brahmaṇā'bhyarthito devo devairapi sureśvaraḥ || 14 ||
jāto'vanyāṃ ca mudito muralīvācanecchayā |
śriyā sārdhaṃ vacaḥ kṛtvā tato jāto mahītale || 15 ||
saṃsārasārasarvasvaṃ śyāmalaṃ mahadujjvalam |
etajjyotirahaṃ vandyaṃ cintayāmi sanātanam || 16 ||
gauratejo vinā yastu śyāmatejassamarcayet |
japedvā dhyāyate vāpi sa bhavetpātakī śive || 17 ||
sa brahmahā surāpī ca svarṇasteyī ca pañcamaḥ |
etairdoṣairvilipyeta tejobhedānmahīśvari || 18 ||
tasmājjyotirabhūddvedhā rādhāmādhavarūpakam |
tasmādidaṃ mahādevi gopālenaiva bhāṣitam || 19 ||
durvāsaso munermohe kārtikyāṃ rāsamaṇḍale |
tataḥ pṛṣṭavatī rādhā sandehaṃ bhedamātmanaḥ || 20 ||
nirañjanātsamutpannaṃ māyātītaṃ jaganmayam |
śrīkṛṣṇena tataḥ proktaṃ rādhāyai nāradāya ca || 21 ||
tato nāradatassarvaṃ viralā vaiṣṇavāstathā |
kalau jānanti deveśi gopanīyaṃ prayatnataḥ || 22 ||
śaṭhāya kṛpaṇāyātha ḍāmbhikāya sureśvari |
brahmahatyāmavāpnoti tasmādyatnena gopayet || 23 ||
oṃ asya śrīgopālasahasranāmastotra mahāmantrasya śrīnārada ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, śrīgopālo devatā, kāmo bījaṃ, māyā śaktiḥ, candraḥ kīlakaṃ, śrīkṛṣṇacandra bhaktirūpaphalaprāptaye śrīgopālasahasranāmastotrajape viniyogaḥ |
oṃ aiṃ klīṃ bījaṃ, śrīṃ hrīṃ śaktiḥ, śrī bṛndāvananivāsaḥ kīlakaṃ, śrīrādhāpriyaṃ paraṃ brahmeti mantraḥ, dharmādi caturvidha puruṣārthasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
nyāsaḥ |
oṃ nārada ṛṣaye namaḥ śirasi |
anuṣṭup chandase namaḥ mukhe |
śrīgopāladevatāyai namaḥ hṛdaye |
klīṃ kīlakāya namaḥ nābhau |
hrīṃ śaktaye namaḥ guhye |
śrīṃ kīlakāya namaḥ phālayoḥ |
oṃ klīṃ kṛṣṇāya govindāya gopījanavallabhāya svāhā iti mūlamantraḥ |
karanyāsaḥ |
oṃ klāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ klīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ klūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ klaiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ klauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ klaḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
hṛdayādinyāsaḥ |
oṃ klāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ klīṃ śirase svāhā |
oṃ klūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ klaiṃ kavacāya hum |
oṃ klauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ klaḥ astrāya phaṭ |
mūlamantranyāsaḥ |
klīṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
kṛṣṇāya tarjanībhyāṃ namaḥ |
govindāya madhyamābhyāṃ namaḥ |
gopījana anāmikābhyāṃ namaḥ |
vallabhāya kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
svāhā karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
klīṃ hṛdayāya namaḥ |
kṛṣṇāya śirase svāhā |
govindāya śikhāyai vaṣaṭ |
gopījana kavacāya hum |
vallabhāya netratrayāya vauṣaṭ |
svāhā astrāya phaṭ |
dhyānam |
phullendīvarakāntiminduvadanaṃ barhāvataṃsapriyaṃ
śrīvatsāṅkamudārakaustubhadharaṃ pītāmbaraṃ sundaram |
gopīnāṃ nayanotpalārcitatanuṃ gogopasaṅghāvṛtaṃ
govindaṃ kalaveṇuvādanaparaṃ divyāṅgabhūṣaṃ bhaje || 1 ||
kastūrītilakaṃ lalāṭaphalake vakṣassthale kaustubhaṃ
nāsāgre varamauktikaṃ karatale veṇuṃ kare kaṅkaṇam |
sarvāṅge haricandanaṃ ca kalayan kaṇṭhe ca muktāvaliṃ
gopastrīpariveṣṭito vijayate gopālacūḍāmaṇiḥ || 2 ||
oṃ klīṃ devaḥ kāmadevaḥ kāmabījaśiromaṇiḥ |
śrīgopālo mahīpālo vedavedāṅgapāragaḥ || 1 ||
kṛṣṇaḥ kamalapatrākṣaḥ puṇḍarīkaḥ sanātanaḥ |
gopatirbhūpatiḥ śāstā prahartā viśvatomukhaḥ || 2 ||
ādikartā mahākartā mahākālaḥ pratāpavān |
jagajjīvo jagaddhātā jagadbhartā jagadvasuḥ || 3 ||
matsyo bhīmaḥ kuhūbhartā hartā vārāhamūrtimān |
nārāyaṇo hṛṣīkeśo govindo garuḍadhvajaḥ || 4 ||
gokuleśo mahācandraḥ śarvarīpriyakārakaḥ |
kamalāmukhalolākṣaḥ puṇḍarīkaḥ śubhāvahaḥ || 5 ||
durvāsāḥ kapilo bhaumaḥ sindhusāgarasaṅgamaḥ |
govindo gopatirgotraḥ kālindīpremapūrakaḥ || 6 ||
gopasvāmī gokulendraḥ govardhanavarapradaḥ |
nandādigokulatrātā dātā dāridryabhañjanaḥ || 7 ||
sarvamaṅgaladātā ca sarvakāmavarapradaḥ |
ādikartā mahībhartā sarvasāgarasindhujaḥ || 8 ||
gajagāmī gajoddhārī kāmī kāmakalānidhiḥ |
kalaṅkarahitaścandro bimbāsyo bimbasattamaḥ || 9 ||
mālākāraḥ kṛpākāraḥ kokilasvarabhūṣaṇaḥ |
rāmo nīlāmbaro dehī halī dvividamardanaḥ || 10 ||
sahasrākṣapurībhettā mahāmārīvināśanaḥ |
śivaḥ śivatamo bhettā balārātiprapūjakaḥ || 11 ||
kumārīvaradāyī ca vareṇyo mīnaketanaḥ |
naro nārāyaṇo dhīro dharāpatirudāradhīḥ || 12 ||
śrīpatiḥ śrīnidhiḥ śrīmān māpatiḥ pratirājahā |
bṛndāpatiḥ kulaṃ grāmī dhāma brahmasanātanaḥ || 13 ||
revatīramaṇo rāmaḥ priyaścañcalalocanaḥ |
rāmāyaṇaśarīraśca rāmo rāmaḥ śriyaḥpatiḥ || 14 ||
śarvaraḥ śarvarī śarvaḥ sarvatra śubhadāyakaḥ |
rādhārādhayitārādhī rādhācittapramodakaḥ || 15 ||
rādhāratisukhopeto rādhāmohanatatparaḥ |
rādhāvaśīkaro rādhāhṛdayāmbhojaṣaṭpadaḥ || 16 ||
rādhāliṅganasammodo rādhānartanakautukaḥ |
rādhāsañjātasamprīto rādhākāmaphalapradaḥ || 17 ||
bṛndāpatiḥ kokanidhiḥ kokaśokavināśanaḥ |
candrāpatiścandrapatiścaṇḍakodaṇḍabhañjanaḥ || 18 ||
rāmo dāśarathī rāmo bhṛguvaṃśasamudbhavaḥ |
ātmārāmo jitakrodho moho mohāndhabhañjanaḥ || 19 ||
vṛṣabhānubhavo bhāvī kāśyapiḥ karuṇānidhiḥ |
kolāhalo halo hālī halī haladharapriyaḥ || 20 ||
rādhāmukhābjamārtāṇḍo bhāskaro ravijo vidhuḥ |
vidhirvidhātā varuṇo vāruṇo vāruṇīpriyaḥ || 21 ||
rohiṇīhṛdayānandī vasudevātmajo baliḥ |
nīlāmbaro rauhiṇeyo jarāsandhavadho'malaḥ || 22 ||
nāgo javāmbho virudo vīrahā varado balī |
gopado vijayī vidvān śipiviṣṭaḥ sanātanaḥ || 23 ||
paraśurāmavacogrāhī varagrāhī sṛgālahā |
damaghoṣopadeṣṭā ca rathagrāhī sudarśanaḥ || 24 ||
vīrapatnīyaśastrātā jarāvyādhivighātakaḥ |
dvārakāvāsatattvajño hutāśanavarapradaḥ || 25 ||
yamunāvegasaṃhārī nīlāmbaradharaḥ prabhuḥ |
vibhuḥ śarāsano dhanvī gaṇeśo gaṇanāyakaḥ || 26 ||
lakṣmaṇo lakṣaṇo lakṣyo rakṣovaṃśavināśakaḥ |
vāmano vāmanībhūto vamano vamanāruhaḥ || 27 ||
yaśodānandanaḥ kartā yamalārjunamuktidaḥ |
ulūkhalī mahāmāno dāmabaddhāhvayī śamī || 28 ||
bhaktānukārī bhagavān keśavo'caladhārakaḥ |
keśihā madhuhā mohī vṛṣāsuravighātakaḥ || 29 ||
aghāsuravighātī ca pūtanāmokṣadāyakaḥ |
kubjāvinodī bhagavān kaṃsamṛtyurmahāmukhī || 30 ||
aśvamedho vājapeyo gomedho naramedhavān |
kandarpakoṭilāvaṇyaścandrakoṭisuśītalaḥ || 31 ||
ravikoṭipratīkāśo vāyukoṭimahābalaḥ |
brahmā brahmāṇḍakartā ca kamalāvāñchitapradaḥ || 32 ||
kamalī kamalākṣaśca kamalāmukhalolupaḥ |
kamalāvratadhārī ca kamalābhaḥ purandaraḥ || 33 ||
saubhāgyādhikacittaśca mahāmāyī madotkaṭaḥ |
tāṭakāriḥ suratrātā mārīcakṣobhakārakaḥ || 34 ||
viśvāmitrapriyo dānto rāmo rājīvalocanaḥ |
laṅkādhipakuladhvaṃsī vibhīṣaṇavarapradaḥ || 35 ||
sītānandakaro rāmo vīro vāridhibandhanaḥ |
kharadūṣaṇasaṃhārī sāketapuravāsavān || 36 ||
candrāvalipatiḥ kūlaḥ keśikaṃsavadho'maraḥ |
mādhavo madhuhā mādhvī mādhvīko mādhavī vibhuḥ || 37 ||
muñjāṭavīgāhamāno dhenukārirdaśātmajaḥ |
vaṃśīvaṭavihārī ca govardhanavanāśrayaḥ || 38 ||
tathā tālavanoddeśī bhāṇḍīravanaśaṅkaraḥ |
tṛṇāvartakṛpākārī vṛṣabhānusutāpatiḥ || 39 ||
rādhāprāṇasamo rādhāvadanābjamadhūtkaṭaḥ |
gopīrañjanadaivajñaḥ līlākamalapūjitaḥ || 40 ||
krīḍākamalasandoho gopikāprītirañjanaḥ |
rañjako rañjano raṅgo raṅgī raṅgamahīruhaḥ || 41 ||
kāmaḥ kāmāribhaktaśca purāṇapuruṣaḥ kaviḥ |
nārado devalo bhīmo bālo bālamukhāmbujaḥ || 42 ||
ambujo brahmasākṣī ca yogī dattavaro muniḥ |
ṛṣabhaḥ parvato grāmo nadīpavanavallabhaḥ || 43 ||
padmanābhaḥ surajyeṣṭho brahmā rudro'hibhūṣitaḥ |
gaṇānāṃ trāṇakartā ca gaṇeśo grahilo grahiḥ || 44 ||
gaṇāśrayo gaṇādhyakṣo kroḍīkṛtajagattrayaḥ |
yādavendro dvārakendro mathurāvallabho dhurī || 45 ||
bhramaraḥ kuntalī kuntīsutarakṣī mahāmanāḥ |
yamunāvaradātā ca kāśyapasya varapradaḥ || 46 ||
śaṅkhacūḍavadhoddāmo gopīrakṣaṇatatparaḥ |
pāñcajanyakaro rāmī trirāmī vanajo jayaḥ || 47 ||
phālguṇaḥ phalgunasakho virādhavadhakārakaḥ |
rukmiṇīprāṇanāthaśca satyabhāmāpriyaṅkaraḥ || 48 ||
kalpavṛkṣo mahāvṛkṣo dānavṛkṣo mahāphalaḥ |
aṅkuśo bhūsuro bhāvo bhāmako bhrāmako hariḥ || 49 ||
saralaḥ śāśvato vīro yaduvaṃśaśivātmakaḥ |
pradyumno balakartā ca prahartā daityahā prabhuḥ || 50 ||
mahādhano mahāvīro vanamālāvibhūṣaṇaḥ |
tulasīdāmaśobhāḍhyo jālandharavināśanaḥ || 51 ||
sūraḥ sūryo mṛkaṇḍuśca bhāsvaro viśvapūjitaḥ |
ravistamohā vahniśca bāḍabo baḍabānalaḥ || 52 ||
daityadarpavināśī ca garuḍo garuḍāgrajaḥ |
gopīnātho mahīnātho bṛndānātho'varodhakaḥ || 53 ||
prapañcī pañcarūpaśca latāgulmaśca gomatiḥ |
gaṅgā ca yamunārūpo godā vetravatī tathā || 54 ||
kāverī narmadā tāpī gaṇḍakī sarayū rajaḥ |
rājasastāmasassattvī sarvāṅgī sarvalocanaḥ || 55 ||
sudhāmayo'mṛtamayo yogināṃ vallabhaḥ śivaḥ |
buddho buddhimatāṃ śreṣṭho viṣṇurjiṣṇuḥ śacīpatiḥ || 56 ||
vaṃśī vaṃśadharo loko viloko mohanāśanaḥ |
ravarāvo ravo rāvo valo vālo valāhakaḥ || 57 ||
śivo rudro nalo nīlo lāṅgalī lāṅgalāśrayaḥ |
pāradaḥ pāvano haṃso haṃsārūḍho jagatpatiḥ || 58 ||
mohinīmohano māyī mahāmāyo mahāsukhī |
vṛṣo vṛṣākapiḥ kālaḥ kālīdamanakārakaḥ || 59 ||
kubjābhāgyaprado vīro rajakakṣayakārakaḥ |
komalo vāruṇī rājā jalajo jaladhārakaḥ || 60 ||
hārakaḥ sarvapāpaghnaḥ parameṣṭhī pitāmahaḥ |
khaḍgadhārī kṛpākārī rādhāramaṇasundaraḥ || 61 ||
dvādaśāraṇyasambhogī śeṣanāgaphaṇālayaḥ |
kāmaḥ śyāmaḥ sukhaśrīdaḥ śrīpatiḥ śrīnidhiḥ kṛtiḥ || 62 ||
harirharo naro nāro narottama iṣupriyaḥ |
gopālacittahartā ca kartā saṃsāratārakaḥ || 63 ||
ādidevo mahādevo gaurīgururanāśrayaḥ |
sādhurmadhurvidhurdhātā trātā'krūraparāyaṇaḥ || 64 ||
rolambī ca hayagrīvo vānarārirvanāśrayaḥ |
vanaṃ vanī vanādhyakṣo mahāvandyo mahāmuniḥ || 65 ||
syamantakamaṇiprājñaḥ vijño vighnavighātakaḥ |
govardhano vardhanīyo vardhanī vardhanapriyaḥ || 66 ||
vārdhanyo vardhano vardhī vardhiṣṇastu sukhapriyaḥ |
vardhito vardhako vṛddho bṛndārakajanapriyaḥ || 67 ||
gopālaramaṇībhartā sāmbakuṣṭhavināśanaḥ |
rukmiṇīharaṇapremā premī candrāvalīpatiḥ || 68 ||
śrīkartā viśvabhartā ca nārāyaṇa naro balī |
gaṇo gaṇapatiścaiva dattātreyo mahāmuniḥ || 69 ||
vyāso nārāyaṇo divyo bhavyo bhāvukadhārakaḥ |
śvaḥśreyasaṃ śivaṃ bhadraṃ bhāvukaṃ bhavukaṃ śubham || 70 ||
śubhātmakaḥ śubhaḥ śāstā praśasto meghanādahā |
brahmaṇyadevo dīnānāmuddhārakaraṇakṣamaḥ || 71 ||
kṛṣṇaḥ kamalapatrākṣaḥ kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ |
kṛṣṇaḥ kāmī sadā kṛṣṇaḥ samastapriyakārakaḥ || 72 ||
nando nandī mahānandī mādī mādanakaḥ kilī |
mīlī hilī gilī golī golo golālayo gulī || 73 ||
guggulī mārakī śākhī vaṭaḥ pippalakaḥ kṛtī |
mlecchahā kālahartā ca yaśodā yaśa eva ca || 74 ||
acyutaḥ keśavo viṣṇuḥ hariḥ satyo janārdanaḥ |
haṃso nārāyaṇo nīlo līno bhaktiparāyaṇaḥ || 75 ||
jānakīvallabho rāmo virāmo viṣanāśanaḥ |
siṃhabhānurmahābhānu-rvīrabhānurmahodadhiḥ || 76 ||
samudro'bdhirakūpāraḥ pārāvāraḥ saritpatiḥ |
gokulānandakārī ca pratijñāparipālakaḥ || 77 ||
sadārāmaḥ kṛpārāmo mahārāmo dhanurdharaḥ |
parvataḥ parvatākāro gayo geyo dvijapriyaḥ || 78 ||
kamalāśvataro rāmo rāmāyaṇapravartakaḥ |
dyaurdivo divaso divyo bhavyo bhāgī bhayāpahaḥ || 79 ||
pārvatībhāgyasahito bhartā lakṣmīsahāyavān | [vilāsavān]
vilāsī sāhasī sarvī garvī garvitalocanaḥ || 80 ||
surārirlokadharmajño jīvano jīvanāntakaḥ |
yamo yamāriryamano yamī yāmavighātakaḥ || 81 ||
vaṃśulī pāṃśulī pāṃsuḥ pāṇḍurarjunavallabhaḥ |
lalitā candrikāmālā mālī mālāmbujāśrayaḥ || 82 ||
ambujākṣo mahāyakṣo dakṣaścintāmaṇiprabhuḥ |
maṇirdinamaṇiścaiva kedāro badarīśrayaḥ || 83 ||
badarīvanasamprīto vyāsaḥ satyavatīsutaḥ |
amarārinihantā ca sudhāsindhuvidhūdayaḥ || 84 ||
candro raviḥ śivaḥ śūlī cakrī caiva gadādharaḥ |
śrīkartā śrīpatiḥ śrīdaḥ śrīdevo devakīsutaḥ || 85 ||
śrīpatiḥ puṇḍarīkākṣaḥ padmanābho jagatpatiḥ |
vāsudevo'prameyātmā keśavo garuḍadhvajaḥ || 86 ||
nārāyaṇaḥ paraṃ dhāma devadevo maheśvaraḥ |
cakrapāṇiḥ kalāpūrṇo vedavedyo dayānidhiḥ || 87 ||
bhagavān sarvabhūteśo gopālaḥ sarvapālakaḥ |
ananto nirguṇo nityo nirvikalpo nirañjanaḥ || 88 ||
nirādhāro nirākāro nirābhāso nirāśrayaḥ |
puruṣaḥ praṇavātīto mukundaḥ parameśvaraḥ || 89 ||
kṣaṇāvaniḥ sārvabhaumo vaikuṇṭho bhaktavatsalaḥ |
viṣṇurdāmodaraḥ kṛṣṇo mādhavo mathurāpatiḥ || 90 ||
devakīgarbhasambhūto yaśodāvatsalo hariḥ |
śivaḥ saṅkarṣaṇaḥ śambhurbhūtanātho divaspatiḥ || 91 ||
avyayaḥ sarvadharmajño nirmalo nirupadravaḥ |
nirvāṇanāyako nityo nīlajīmūtasannibhaḥ || 92 ||
kalākṣayaśca sarvajñaḥ kamalārūpatatparaḥ |
hṛṣīkeśaḥ pītavāsā vasudevapriyātmajaḥ || 93 ||
nandagopakumārāryo navanītāśano vibhuḥ |
purāṇaḥ puruṣaśreṣṭhaḥ śaṅkhapāṇiḥ suvikramaḥ || 94 ||
aniruddhaścakradharaḥ śārṅgapāṇiścaturbhujaḥ |
gadādharaḥ surārtighno govindo nandakāyudhaḥ || 95 ||
bṛndāvanacaraḥ śaurirveṇuvādyaviśāradaḥ |
tṛṇāvartāntako bhīmasāhaso bahuvikramaḥ || 96 ||
śakaṭāsurasaṃhārī bakāsuravināśanaḥ |
dhenukāsurasaṃhārī pūtanārirnṛkesarī || 97 ||
pitāmaho gurussākṣī pratyagātmā sadāśivaḥ |
aprameyaḥ prabhuḥ prājño'pratarkyaḥ svapnavardhanaḥ || 98 ||
dhanyo mānyo bhavo bhāvo dhīraḥ śānto jagadguruḥ |
antaryāmīśvaro divyo daivajño devasaṃstutaḥ || 99 ||
kṣīrābdhiśayano dhātā lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ |
dhātrīpatirameyātmā candraśekharapūjitaḥ || 100 ||
lokasākṣī jagaccakṣuḥ puṇyacāritrakīrtanaḥ |
koṭimanmathasaundaryo jaganmohanavigrahaḥ || 101 ||
mandasmitatanurgopagopikāpariveṣṭitaḥ |
phullāravindanayanaścāṇūrāndhraniṣūdanaḥ || 102 ||
indīvaradalaśyāmo barhibarhāvataṃsakaḥ |
muralīninadāhlādo divyamālāmbarāvṛtaḥ || 103 ||
sukapolayugaḥ subhrūyugalaḥ sulalāṭakam |
kambugrīvo viśālākṣo lakṣmīvāñchubhalakṣaṇaḥ || 104 ||
pīnavakṣāścaturbāhuścaturmūrtistrivikramaḥ |
kalaṅkarahitaḥ śuddho duṣṭaśatrunibarhaṇaḥ || 105 ||
kirīṭakuṇḍaladharaḥ kaṭakāṅgadamaṇḍitaḥ |
mudrikābharaṇopetaḥ kaṭisūtravirājitaḥ || 106 ||
mañjīrarañjitapadaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ |
vinyastapādayugalo divyamaṅgalavigrahaḥ || 107 ||
gopikānayanānandaḥ pūrṇacandranibhānanaḥ |
samastajagadānandaḥ sundaro lokanandanaḥ || 108 ||
yamunātīrasañcārī rādhāmanmathavaibhavaḥ |
gopanārīpriyo dānto gopīvastrāpahārakaḥ || 109 ||
śṛṅgāramūrtiḥ śrīdhāmā tārako mūlakāraṇam |
sṛṣṭisaṃrakṣaṇopāyaḥ krūrāsuravibhañjanaḥ || 110 ||
narakāsurasaṃhārī murārirvairimardanaḥ |
āditeyapriyo daityabhīkaro yaduśekharaḥ || 111 ||
jarāsandhakuladhvaṃsī kaṃsārātiḥ suvikramaḥ |
puṇyaślokaḥ kīrtanīyo yādavendro jagannutaḥ || 112 ||
rukmiṇīramaṇaḥ satyabhāmājāmbavatīpriyaḥ |
mitravindānāgnajitīlakṣmaṇāsamupāsitaḥ || 113 ||
sudhākarakule jāto'nantaḥ prabalavikramaḥ |
sarvasaubhāgyasampanno dvārakāpaṭṭaṇasthitaḥ || 114 ||
bhadrāsūryasutānātho līlāmānuṣavigrahaḥ |
sahasraṣoḍaśastrīśo bhogamokṣaikadāyakaḥ || 115 ||
vedāntavedyaḥ saṃvedyo vaidyo brahmāṇḍanāyakaḥ |
govardhanadharo nāthaḥ sarvajīvadayāparaḥ || 116 ||
mūrtimān sarvabhūtātmā ārtatrāṇaparāyaṇaḥ |
sarvajñaḥ sarvasulabhaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ || 117 ||
ṣaḍguṇaiśvaryasampannaḥ pūrṇakāmo dhurandharaḥ |
mahānubhāvaḥ kaivalyadāyako lokanāyakaḥ || 118 ||
ādimadhyāntarahitaḥ śuddhasāttvikavigrahaḥ |
asamānaḥ samastātmā śaraṇāgatavatsalaḥ || 119 ||
utpattisthitisaṃhārakāraṇaṃ sarvakāraṇam |
gambhīraḥ sarvabhāvajñaḥ saccidānandavigrahaḥ || 120 ||
viṣvaksenaḥ satyasandhaḥ satyavāk satyavikramaḥ |
satyavrataḥ satyarataḥ satyadharmaparāyaṇaḥ || 121 ||
āpannārtipraśamanaḥ draupadīmānarakṣakaḥ |
kandarpajanakaḥ prājño jagannāṭakavaibhavaḥ || 122 ||
bhaktivaśyo guṇātītaḥ sarvaiśvaryapradāyakaḥ |
damaghoṣasutadveṣī bāṇabāhuvikhaṇḍanaḥ || 123 ||
bhīṣmabhaktiprado divyaḥ kauravānvayanāśanaḥ |
kaunteyapriyabandhuśca pārthasyandanasārathiḥ || 124 ||
nārasiṃho mahāvīraḥ stambhajāto mahābalaḥ |
prahlādavaradaḥ satyo devapūjyo'bhayaṅkaraḥ || 125 ||
upendra indrāvarajo vāmano balibandhanaḥ |
gajendravaradaḥ svāmī sarvadevanamaskṛtaḥ || 126 ||
śeṣaparyaṅkaśayano vainateyaratho jayī |
avyāhatabalaiśvaryasampannaḥ pūrṇamānasaḥ || 127 ||
yogīśvareśvaraḥ sākṣī kṣetrajño jñānadāyakaḥ |
yogihṛtpaṅkajāvāso yogamāyāsamanvitaḥ || 128 ||
nādabindukalātītaścaturvargaphalapradaḥ |
suṣumnāmārgasañcārī dehasyāntarasaṃsthitaḥ || 129 ||
dehendriyamanaḥprāṇasākṣī cetaḥprasādakaḥ |
sūkṣmaḥ sarvagato dehī jñānadarpaṇagocaraḥ || 130 ||
tattvatrayātmako'vyaktaḥ kuṇḍalī samupāśritaḥ |
brahmaṇyaḥ sarvadharmajñaḥ śānto dānto gataklamaḥ || 131 ||
śrīnivāsaḥ sadānando viśvamūrtirmahāprabhuḥ |
sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 132 ||
samastabhuvanādhāraḥ samastaprāṇarakṣakaḥ |
samastassarvabhāvajño gopikāprāṇavallabhaḥ || 133 ||
nityotsavo nityasaukhyo nityaśrīrnityamaṅgalam |
vyūhārcito jagannāthaḥ śrīvaikuṇṭhapurādhipaḥ || 134 ||
pūrṇānandaghanībhūto gopaveṣadharo hariḥ |
kalāpakusumaśyāmaḥ komalaḥ śāntavigrahaḥ || 135 ||
gopāṅganāvṛto'nanto bṛndāvanasamāśrayaḥ |
veṇunādarataḥ śreṣṭho devānāṃ hitakārakaḥ || 136 ||
jalakrīḍāsamāsakto navanītasya taskaraḥ |
gopālakāminījāraścorajāraśikhāmaṇiḥ || 137 ||
parañjyotiḥ parākāśaḥ parāvāsaḥ parisphuṭaḥ |
aṣṭādaśākṣaro mantro vyāpako lokapāvanaḥ || 138 ||
saptakoṭimahāmantraśekharo devaśekharaḥ |
vijñānajñānasandhānastejorāśirjagatpatiḥ || 139 ||
bhaktalokaprasannātmā bhaktamandāravigrahaḥ |
bhaktadāridryaśamano bhaktānāṃ prītidāyakaḥ || 140 ||
bhaktādhīnamanāḥ pūjyo bhaktalokaśivaṅkaraḥ |
bhaktābhīṣṭapradaḥ sarvabhaktāghaughanikṛntakaḥ || 141 ||
apārakaruṇāsindhurbhagavān bhaktatatparaḥ || 142 ||
[iti śrīrādhikānātha nāmnāṃ sāhasramīritam | ]
smaraṇātpāparāśīnāṃ khaṇḍanaṃ mṛtyunāśanam || 1 ||
vaiṣṇavānāṃ priyakaraṃ mahādāridryanāśanam |
brahmahatyāsurāpānaṃ parastrīgamanaṃ tathā || 2 ||
paradravyāpaharaṇaṃ paradveṣasamanvitam |
mānasaṃ vācikaṃ kāyaṃ yatpāpaṃ pāpasambhavam || 3 ||
sahasranāmapaṭhanātsarve naśyanti tatkṣaṇāt |
mahādāridryayukto vai vaiṣṇavo viṣṇubhaktimān || 4 ||
kārtikyāṃ yaḥ paṭhedrātrau śatamaṣṭottaraṃ kramāt |
pītāmbaradharo dhīmān sugandhī puṣpacandanaiḥ || 5 ||
pustakaṃ pūjayitvā ca naivedyādibhireva ca |
rādhādhyānāṅkito dhīro vanamālāvibhūṣitaḥ || 6 ||
śatamaṣṭottaraṃ devi paṭhennāmasahasrakam |
caitre kṛṣṇe ca śukle ca kuhūsaṅkrāntivāsare || 7 ||
paṭhitavyaṃ prayatnena trailokyaṃ mohayet kṣaṇāt |
tulasīmālayā yukto vaiṣṇavo bhaktitatparaḥ || 8 ||
ravivāre ca śukre ca dvādaśyāṃ śrāddhavāsare |
brāhmaṇaṃ pūjayitvā ca bhojayitvā vidhānataḥ || 9 ||
paṭhennāmasahasraṃ ca tataḥ siddhiḥ prajāyate |
mahāniśāyāṃ satataṃ vaiṣṇavo yaḥ paṭhetsadā || 10 ||
deśāntaragatā lakṣmīḥ samāyāti na saṃśayaḥ |
trailokye tu mahādevi sundaryaḥ kāmamohitāḥ || 11 ||
mugdhāḥ svayaṃ samāyānti vaiṣṇavaṃ ca bhajanti tāḥ |
rogī rogātpramucyeta baddho mucyeta bandhanāt || 12 ||
garbhiṇī janayetputraṃ kanyā vindati satpatim |
rājāno vaśatāṃ yānti kiṃ punaḥ kṣudramānuṣāḥ || 13 ||
sahasranāmaśravaṇāt paṭhanāt pūjanāt priye |
dhāraṇāt sarvamāpnoti vaiṣṇavo nātra saṃśayaḥ || 14 ||
vaṃśīvaṭe cānyavaṭe tathā pippalake'tha vā |
kadambapādapatale śrīgopālasya sannidhau || 15 ||
yaḥ paṭhedvaiṣṇavo nityaṃ sa yāti harimandiram |
kṛṣṇenoktaṃ rādhikāyai tayā proktaṃ purā śive || 16 ||
nāradāya mayā proktaṃ nāradena prakāśitam |
mayā tava varārohe proktametatsudurlabham || 17 ||
gopanīyaṃ prayatnena na prakāśyaṃ kadācana |
śaṭhāya pāpine caiva lampaṭāya viśeṣataḥ || 18 ||
na dātavyaṃ na dātavyaṃ na dātavyaṃ kadācana |
deyaṃ śāntāya śiṣyāya viṣṇubhaktiratāya ca || 19 ||
godānabrahmayajñādervājapeyaśatasya ca |
aśvamedhasahasrasya phalaṃ pāṭhe bhaveddhruvam || 20 ||
mohanaṃ stambhanaṃ caiva māraṇoccāṭanādikam |
yadyadvāñchati cittena tattatprāpnoti vaiṣṇavaḥ || 21 ||
ekādaśyāṃ naraḥ snātvā sugandhadravyatailakaiḥ |
āhāraṃ brāhmaṇe dattvā dakṣiṇāṃ svarṇabhūṣaṇam || 22 ||
tataḥ prārambhakartāsau sarvaṃ prāpnoti mānavaḥ |
śatāvṛtta sahasraṃ ca yaḥ paṭhedvaiṣṇavo janaḥ || 23 ||
śrībṛndāvanacandrasya prasādātsarvamāpnuyāt |
yadgṛhe pustakaṃ devi pūjitaṃ caiva tiṣṭhati || 24 ||
na mārī na ca durbhikṣaṃ nopasargabhayaṃ kvacit |
sarpādibhūtayakṣādyā naśyante nātra saṃśayaḥ || 25 ||
śrīgopālo mahādevi vasettasya gṛhe sadā |
yadgṛhe ca sahasraṃ ca nāmnāṃ tiṣṭhati pūjitam || 26 ||
iti śrīsammohanatantre haragaurīsaṃvāde śrīgopāla sahasranāmastotram |
Sanskrit — Devanagari (original)
कैलासशिखरे रम्ये गौरी पप्रच्छ शङ्करम् ।
ब्रह्माण्डाखिलनाथस्त्वं सृष्टिसंहारकारकः ॥ 1 ॥
त्वमेव पूज्यसे लोकैर्ब्रह्मविष्णुसुरादिभिः ।
नित्यं पठसि देवेश कस्य स्तोत्रं महेश्वर ॥ 2 ॥
आश्चर्यमिदमत्यन्तं जायते मम शङ्कर ।
तत्प्राणेश महाप्राज्ञ संशयं छिन्धि मे प्रभो ॥ 3 ॥
श्रीमहादेव उवाच-
धन्यासि कृतपुण्यासि पार्वति प्राणवल्लभे ।
रहस्यातिरहस्यं च यत्पृच्छसि वरानने ॥ 4 ॥
स्त्रीस्वभावान्महादेवि पुनस्त्वं परिपृच्छसि ।
गोपनीयं गोपनीयं गोपनीयं प्रयत्नतः ॥ 5 ॥
दत्ते च सिद्धिहानिः स्यात्तस्माद्यत्नेन गोपयेत् ।
इदं रहस्यं परमं पुरुषार्थप्रदायकम् ॥ 6 ॥
धनरत्नौघमाणिक्यं तुरङ्गं च गजादिकम् ।
ददाति स्मरणादेव महामोक्षप्रदायकम् ॥ 7 ॥
तत्तेऽहं सम्प्रवक्ष्यामि शृणुष्वावहिता प्रिये ।
योऽसौ निरञ्जनो देवश्चित्स्वरूपी जनार्दनः ॥ 8 ॥
संसारसागरोत्तारकारणाय नृणां सदा ।
श्रीरङ्गादिकरूपेण त्रैलोक्यं व्याप्य तिष्ठति ॥ 9 ॥
ततो लोका महामूढा विष्णुभक्तिविवर्जिताः ।
निश्चयं नाधिगच्छन्ति पुनर्नारायणो हरिः ॥ 10 ॥
निरञ्जनो निराकारो भक्तानां प्रीतिकामदः ।
बृन्दावनविहाराय गोपालं रूपमुद्वहन् ॥ 11 ॥
मुरलीवादनाधारी राधायै प्रीतिमावहन् ।
अंशांशेभ्यः समुन्मील्य पूर्णरूपकलायुतः ॥ 12 ॥
श्रीकृष्णचन्द्रो भगवान् नन्दगोपवरोद्यतः ।
धरणीरूपिणी माता यशोदा नन्दगेहिनी ॥ 13 ॥
द्वाभ्यां प्रयाचितो नाथो देवक्यां वसुदेवतः ।
ब्रह्मणाऽभ्यर्थितो देवो देवैरपि सुरेश्वरः ॥ 14 ॥
जातोऽवन्यां च मुदितो मुरलीवाचनेच्छया ।
श्रिया सार्धं वचः कृत्वा ततो जातो महीतले ॥ 15 ॥
संसारसारसर्वस्वं श्यामलं महदुज्ज्वलम् ।
एतज्ज्योतिरहं वन्द्यं चिन्तयामि सनातनम् ॥ 16 ॥
गौरतेजो विना यस्तु श्यामतेजस्समर्चयेत् ।
जपेद्वा ध्यायते वापि स भवेत्पातकी शिवे ॥ 17 ॥
स ब्रह्महा सुरापी च स्वर्णस्तेयी च पञ्चमः ।
एतैर्दोषैर्विलिप्येत तेजोभेदान्महीश्वरि ॥ 18 ॥
तस्माज्ज्योतिरभूद्द्वेधा राधामाधवरूपकम् ।
तस्मादिदं महादेवि गोपालेनैव भाषितम् ॥ 19 ॥
दुर्वाससो मुनेर्मोहे कार्तिक्यां रासमण्डले ।
ततः पृष्टवती राधा सन्देहं भेदमात्मनः ॥ 20 ॥
निरञ्जनात्समुत्पन्नं मायातीतं जगन्मयम् ।
श्रीकृष्णेन ततः प्रोक्तं राधायै नारदाय च ॥ 21 ॥
ततो नारदतस्सर्वं विरला वैष्णवास्तथा ।
कलौ जानन्ति देवेशि गोपनीयं प्रयत्नतः ॥ 22 ॥
शठाय कृपणायाथ डाम्भिकाय सुरेश्वरि ।
ब्रह्महत्यामवाप्नोति तस्माद्यत्नेन गोपयेत् ॥ 23 ॥
ॐ अस्य श्रीगोपालसहस्रनामस्तोत्र महामन्त्रस्य श्रीनारद ऋषिः, अनुष्टुप् छन्दः, श्रीगोपालो देवता, कामो बीजं, माया शक्तिः, चन्द्रः कीलकं, श्रीकृष्णचन्द्र भक्तिरूपफलप्राप्तये श्रीगोपालसहस्रनामस्तोत्रजपे विनियोगः ।
ॐ ऐं क्लीं बीजं, श्रीं ह्रीं शक्तिः, श्री बृन्दावननिवासः कीलकं, श्रीराधाप्रियं परं ब्रह्मेति मन्त्रः, धर्मादि चतुर्विध पुरुषार्थसिद्ध्यर्थे जपे विनियोगः ।
न्यासः ।
ॐ नारद ऋषये नमः शिरसि ।
अनुष्टुप् छन्दसे नमः मुखे ।
श्रीगोपालदेवतायै नमः हृदये ।
क्लीं कीलकाय नमः नाभौ ।
ह्रीं शक्तये नमः गुह्ये ।
श्रीं कीलकाय नमः फालयोः ।
ॐ क्लीं कृष्णाय गोविन्दाय गोपीजनवल्लभाय स्वाहा इति मूलमन्त्रः ।
करन्यासः ।
ॐ क्लां अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
ॐ क्लीं तर्जनीभ्यां नमः ।
ॐ क्लूं मध्यमाभ्यां नमः ।
ॐ क्लैं अनामिकाभ्यां नमः ।
ॐ क्लौं कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
ॐ क्लः करतलकरपृष्ठाभ्यां नमः ।
हृदयादिन्यासः ।
ॐ क्लां हृदयाय नमः ।
ॐ क्लीं शिरसे स्वाहा ।
ॐ क्लूं शिखायै वषट् ।
ॐ क्लैं कवचाय हुम् ।
ॐ क्लौं नेत्रत्रयाय वौषट् ।
ॐ क्लः अस्त्राय फट् ।
मूलमन्त्रन्यासः ।
क्लीं अङ्गुष्ठाभ्यां नमः ।
कृष्णाय तर्जनीभ्यां नमः ।
गोविन्दाय मध्यमाभ्यां नमः ।
गोपीजन अनामिकाभ्यां नमः ।
वल्लभाय कनिष्ठिकाभ्यां नमः ।
स्वाहा करतलकरपृष्ठाभ्यां नमः ।
क्लीं हृदयाय नमः ।
कृष्णाय शिरसे स्वाहा ।
गोविन्दाय शिखायै वषट् ।
गोपीजन कवचाय हुम् ।
वल्लभाय नेत्रत्रयाय वौषट् ।
स्वाहा अस्त्राय फट् ।
ध्यानम् ।
फुल्लेन्दीवरकान्तिमिन्दुवदनं बर्हावतंसप्रियं
श्रीवत्साङ्कमुदारकौस्तुभधरं पीताम्बरं सुन्दरम् ।
गोपीनां नयनोत्पलार्चिततनुं गोगोपसङ्घावृतं
गोविन्दं कलवेणुवादनपरं दिव्याङ्गभूषं भजे ॥ 1 ॥
कस्तूरीतिलकं ललाटफलके वक्षस्स्थले कौस्तुभं
नासाग्रे वरमौक्तिकं करतले वेणुं करे कङ्कणम् ।
सर्वाङ्गे हरिचन्दनं च कलयन् कण्ठे च मुक्तावलिं
गोपस्त्रीपरिवेष्टितो विजयते गोपालचूडामणिः ॥ 2 ॥
ॐ क्लीं देवः कामदेवः कामबीजशिरोमणिः ।
श्रीगोपालो महीपालो वेदवेदाङ्गपारगः ॥ 1 ॥
कृष्णः कमलपत्राक्षः पुण्डरीकः सनातनः ।
गोपतिर्भूपतिः शास्ता प्रहर्ता विश्वतोमुखः ॥ 2 ॥
आदिकर्ता महाकर्ता महाकालः प्रतापवान् ।
जगज्जीवो जगद्धाता जगद्भर्ता जगद्वसुः ॥ 3 ॥
मत्स्यो भीमः कुहूभर्ता हर्ता वाराहमूर्तिमान् ।
नारायणो हृषीकेशो गोविन्दो गरुडध्वजः ॥ 4 ॥
गोकुलेशो महाचन्द्रः शर्वरीप्रियकारकः ।
कमलामुखलोलाक्षः पुण्डरीकः शुभावहः ॥ 5 ॥
दुर्वासाः कपिलो भौमः सिन्धुसागरसङ्गमः ।
गोविन्दो गोपतिर्गोत्रः कालिन्दीप्रेमपूरकः ॥ 6 ॥
गोपस्वामी गोकुलेन्द्रः गोवर्धनवरप्रदः ।
नन्दादिगोकुलत्राता दाता दारिद्र्यभञ्जनः ॥ 7 ॥
सर्वमङ्गलदाता च सर्वकामवरप्रदः ।
आदिकर्ता महीभर्ता सर्वसागरसिन्धुजः ॥ 8 ॥
गजगामी गजोद्धारी कामी कामकलानिधिः ।
कलङ्करहितश्चन्द्रो बिम्बास्यो बिम्बसत्तमः ॥ 9 ॥
मालाकारः कृपाकारः कोकिलस्वरभूषणः ।
रामो नीलाम्बरो देही हली द्विविदमर्दनः ॥ 10 ॥
सहस्राक्षपुरीभेत्ता महामारीविनाशनः ।
शिवः शिवतमो भेत्ता बलारातिप्रपूजकः ॥ 11 ॥
कुमारीवरदायी च वरेण्यो मीनकेतनः ।
नरो नारायणो धीरो धरापतिरुदारधीः ॥ 12 ॥
श्रीपतिः श्रीनिधिः श्रीमान् मापतिः प्रतिराजहा ।
बृन्दापतिः कुलं ग्रामी धाम ब्रह्मसनातनः ॥ 13 ॥
रेवतीरमणो रामः प्रियश्चञ्चललोचनः ।
रामायणशरीरश्च रामो रामः श्रियःपतिः ॥ 14 ॥
शर्वरः शर्वरी शर्वः सर्वत्र शुभदायकः ।
राधाराधयिताराधी राधाचित्तप्रमोदकः ॥ 15 ॥
राधारतिसुखोपेतो राधामोहनतत्परः ।
राधावशीकरो राधाहृदयाम्भोजषट्पदः ॥ 16 ॥
राधालिङ्गनसम्मोदो राधानर्तनकौतुकः ।
राधासञ्जातसम्प्रीतो राधाकामफलप्रदः ॥ 17 ॥
बृन्दापतिः कोकनिधिः कोकशोकविनाशनः ।
चन्द्रापतिश्चन्द्रपतिश्चण्डकोदण्डभञ्जनः ॥ 18 ॥
रामो दाशरथी रामो भृगुवंशसमुद्भवः ।
आत्मारामो जितक्रोधो मोहो मोहान्धभञ्जनः ॥ 19 ॥
वृषभानुभवो भावी काश्यपिः करुणानिधिः ।
कोलाहलो हलो हाली हली हलधरप्रियः ॥ 20 ॥
राधामुखाब्जमार्ताण्डो भास्करो रविजो विधुः ।
विधिर्विधाता वरुणो वारुणो वारुणीप्रियः ॥ 21 ॥
रोहिणीहृदयानन्दी वसुदेवात्मजो बलिः ।
नीलाम्बरो रौहिणेयो जरासन्धवधोऽमलः ॥ 22 ॥
नागो जवाम्भो विरुदो वीरहा वरदो बली ।
गोपदो विजयी विद्वान् शिपिविष्टः सनातनः ॥ 23 ॥
परशुरामवचोग्राही वरग्राही सृगालहा ।
दमघोषोपदेष्टा च रथग्राही सुदर्शनः ॥ 24 ॥
वीरपत्नीयशस्त्राता जराव्याधिविघातकः ।
द्वारकावासतत्त्वज्ञो हुताशनवरप्रदः ॥ 25 ॥
यमुनावेगसंहारी नीलाम्बरधरः प्रभुः ।
विभुः शरासनो धन्वी गणेशो गणनायकः ॥ 26 ॥
लक्ष्मणो लक्षणो लक्ष्यो रक्षोवंशविनाशकः ।
वामनो वामनीभूतो वमनो वमनारुहः ॥ 27 ॥
यशोदानन्दनः कर्ता यमलार्जुनमुक्तिदः ।
उलूखली महामानो दामबद्धाह्वयी शमी ॥ 28 ॥
भक्तानुकारी भगवान् केशवोऽचलधारकः ।
केशिहा मधुहा मोही वृषासुरविघातकः ॥ 29 ॥
अघासुरविघाती च पूतनामोक्षदायकः ।
कुब्जाविनोदी भगवान् कंसमृत्युर्महामुखी ॥ 30 ॥
अश्वमेधो वाजपेयो गोमेधो नरमेधवान् ।
कन्दर्पकोटिलावण्यश्चन्द्रकोटिसुशीतलः ॥ 31 ॥
रविकोटिप्रतीकाशो वायुकोटिमहाबलः ।
ब्रह्मा ब्रह्माण्डकर्ता च कमलावाञ्छितप्रदः ॥ 32 ॥
कमली कमलाक्षश्च कमलामुखलोलुपः ।
कमलाव्रतधारी च कमलाभः पुरन्दरः ॥ 33 ॥
सौभाग्याधिकचित्तश्च महामायी मदोत्कटः ।
ताटकारिः सुरत्राता मारीचक्षोभकारकः ॥ 34 ॥
विश्वामित्रप्रियो दान्तो रामो राजीवलोचनः ।
लङ्काधिपकुलध्वंसी विभीषणवरप्रदः ॥ 35 ॥
सीतानन्दकरो रामो वीरो वारिधिबन्धनः ।
खरदूषणसंहारी साकेतपुरवासवान् ॥ 36 ॥
चन्द्रावलिपतिः कूलः केशिकंसवधोऽमरः ।
माधवो मधुहा माध्वी माध्वीको माधवी विभुः ॥ 37 ॥
मुञ्जाटवीगाहमानो धेनुकारिर्दशात्मजः ।
वंशीवटविहारी च गोवर्धनवनाश्रयः ॥ 38 ॥
तथा तालवनोद्देशी भाण्डीरवनशङ्करः ।
तृणावर्तकृपाकारी वृषभानुसुतापतिः ॥ 39 ॥
राधाप्राणसमो राधावदनाब्जमधूत्कटः ।
गोपीरञ्जनदैवज्ञः लीलाकमलपूजितः ॥ 40 ॥
क्रीडाकमलसन्दोहो गोपिकाप्रीतिरञ्जनः ।
रञ्जको रञ्जनो रङ्गो रङ्गी रङ्गमहीरुहः ॥ 41 ॥
कामः कामारिभक्तश्च पुराणपुरुषः कविः ।
नारदो देवलो भीमो बालो बालमुखाम्बुजः ॥ 42 ॥
अम्बुजो ब्रह्मसाक्षी च योगी दत्तवरो मुनिः ।
ऋषभः पर्वतो ग्रामो नदीपवनवल्लभः ॥ 43 ॥
पद्मनाभः सुरज्येष्ठो ब्रह्मा रुद्रोऽहिभूषितः ।
गणानां त्राणकर्ता च गणेशो ग्रहिलो ग्रहिः ॥ 44 ॥
गणाश्रयो गणाध्यक्षो क्रोडीकृतजगत्त्रयः ।
यादवेन्द्रो द्वारकेन्द्रो मथुरावल्लभो धुरी ॥ 45 ॥
भ्रमरः कुन्तली कुन्तीसुतरक्षी महामनाः ।
यमुनावरदाता च काश्यपस्य वरप्रदः ॥ 46 ॥
शङ्खचूडवधोद्दामो गोपीरक्षणतत्परः ।
पाञ्चजन्यकरो रामी त्रिरामी वनजो जयः ॥ 47 ॥
फाल्गुणः फल्गुनसखो विराधवधकारकः ।
रुक्मिणीप्राणनाथश्च सत्यभामाप्रियङ्करः ॥ 48 ॥
कल्पवृक्षो महावृक्षो दानवृक्षो महाफलः ।
अङ्कुशो भूसुरो भावो भामको भ्रामको हरिः ॥ 49 ॥
सरलः शाश्वतो वीरो यदुवंशशिवात्मकः ।
प्रद्युम्नो बलकर्ता च प्रहर्ता दैत्यहा प्रभुः ॥ 50 ॥
महाधनो महावीरो वनमालाविभूषणः ।
तुलसीदामशोभाढ्यो जालन्धरविनाशनः ॥ 51 ॥
सूरः सूर्यो मृकण्डुश्च भास्वरो विश्वपूजितः ।
रविस्तमोहा वह्निश्च बाडबो बडबानलः ॥ 52 ॥
दैत्यदर्पविनाशी च गरुडो गरुडाग्रजः ।
गोपीनाथो महीनाथो बृन्दानाथोऽवरोधकः ॥ 53 ॥
प्रपञ्ची पञ्चरूपश्च लतागुल्मश्च गोमतिः ।
गङ्गा च यमुनारूपो गोदा वेत्रवती तथा ॥ 54 ॥
कावेरी नर्मदा तापी गण्डकी सरयू रजः ।
राजसस्तामसस्सत्त्वी सर्वाङ्गी सर्वलोचनः ॥ 55 ॥
सुधामयोऽमृतमयो योगिनां वल्लभः शिवः ।
बुद्धो बुद्धिमतां श्रेष्ठो विष्णुर्जिष्णुः शचीपतिः ॥ 56 ॥
वंशी वंशधरो लोको विलोको मोहनाशनः ।
रवरावो रवो रावो वलो वालो वलाहकः ॥ 57 ॥
शिवो रुद्रो नलो नीलो लाङ्गली लाङ्गलाश्रयः ।
पारदः पावनो हंसो हंसारूढो जगत्पतिः ॥ 58 ॥
मोहिनीमोहनो मायी महामायो महासुखी ।
वृषो वृषाकपिः कालः कालीदमनकारकः ॥ 59 ॥
कुब्जाभाग्यप्रदो वीरो रजकक्षयकारकः ।
कोमलो वारुणी राजा जलजो जलधारकः ॥ 60 ॥
हारकः सर्वपापघ्नः परमेष्ठी पितामहः ।
खड्गधारी कृपाकारी राधारमणसुन्दरः ॥ 61 ॥
द्वादशारण्यसम्भोगी शेषनागफणालयः ।
कामः श्यामः सुखश्रीदः श्रीपतिः श्रीनिधिः कृतिः ॥ 62 ॥
हरिर्हरो नरो नारो नरोत्तम इषुप्रियः ।
गोपालचित्तहर्ता च कर्ता संसारतारकः ॥ 63 ॥
आदिदेवो महादेवो गौरीगुरुरनाश्रयः ।
साधुर्मधुर्विधुर्धाता त्राताऽक्रूरपरायणः ॥ 64 ॥
रोलम्बी च हयग्रीवो वानरारिर्वनाश्रयः ।
वनं वनी वनाध्यक्षो महावन्द्यो महामुनिः ॥ 65 ॥
स्यमन्तकमणिप्राज्ञः विज्ञो विघ्नविघातकः ।
गोवर्धनो वर्धनीयो वर्धनी वर्धनप्रियः ॥ 66 ॥
वार्धन्यो वर्धनो वर्धी वर्धिष्णस्तु सुखप्रियः ।
वर्धितो वर्धको वृद्धो बृन्दारकजनप्रियः ॥ 67 ॥
गोपालरमणीभर्ता साम्बकुष्ठविनाशनः ।
रुक्मिणीहरणप्रेमा प्रेमी चन्द्रावलीपतिः ॥ 68 ॥
श्रीकर्ता विश्वभर्ता च नारायण नरो बली ।
गणो गणपतिश्चैव दत्तात्रेयो महामुनिः ॥ 69 ॥
व्यासो नारायणो दिव्यो भव्यो भावुकधारकः ।
श्वःश्रेयसं शिवं भद्रं भावुकं भवुकं शुभम् ॥ 70 ॥
शुभात्मकः शुभः शास्ता प्रशस्तो मेघनादहा ।
ब्रह्मण्यदेवो दीनानामुद्धारकरणक्षमः ॥ 71 ॥
कृष्णः कमलपत्राक्षः कृष्णः कमललोचनः ।
कृष्णः कामी सदा कृष्णः समस्तप्रियकारकः ॥ 72 ॥
नन्दो नन्दी महानन्दी मादी मादनकः किली ।
मीली हिली गिली गोली गोलो गोलालयो गुली ॥ 73 ॥
गुग्गुली मारकी शाखी वटः पिप्पलकः कृती ।
म्लेच्छहा कालहर्ता च यशोदा यश एव च ॥ 74 ॥
अच्युतः केशवो विष्णुः हरिः सत्यो जनार्दनः ।
हंसो नारायणो नीलो लीनो भक्तिपरायणः ॥ 75 ॥
जानकीवल्लभो रामो विरामो विषनाशनः ।
सिंहभानुर्महाभानु-र्वीरभानुर्महोदधिः ॥ 76 ॥
समुद्रोऽब्धिरकूपारः पारावारः सरित्पतिः ।
गोकुलानन्दकारी च प्रतिज्ञापरिपालकः ॥ 77 ॥
सदारामः कृपारामो महारामो धनुर्धरः ।
पर्वतः पर्वताकारो गयो गेयो द्विजप्रियः ॥ 78 ॥
कमलाश्वतरो रामो रामायणप्रवर्तकः ।
द्यौर्दिवो दिवसो दिव्यो भव्यो भागी भयापहः ॥ 79 ॥
पार्वतीभाग्यसहितो भर्ता लक्ष्मीसहायवान् । [विलासवान्]
विलासी साहसी सर्वी गर्वी गर्वितलोचनः ॥ 80 ॥
सुरारिर्लोकधर्मज्ञो जीवनो जीवनान्तकः ।
यमो यमारिर्यमनो यमी यामविघातकः ॥ 81 ॥
वंशुली पांशुली पांसुः पाण्डुरर्जुनवल्लभः ।
ललिता चन्द्रिकामाला माली मालाम्बुजाश्रयः ॥ 82 ॥
अम्बुजाक्षो महायक्षो दक्षश्चिन्तामणिप्रभुः ।
मणिर्दिनमणिश्चैव केदारो बदरीश्रयः ॥ 83 ॥
बदरीवनसम्प्रीतो व्यासः सत्यवतीसुतः ।
अमरारिनिहन्ता च सुधासिन्धुविधूदयः ॥ 84 ॥
चन्द्रो रविः शिवः शूली चक्री चैव गदाधरः ।
श्रीकर्ता श्रीपतिः श्रीदः श्रीदेवो देवकीसुतः ॥ 85 ॥
श्रीपतिः पुण्डरीकाक्षः पद्मनाभो जगत्पतिः ।
वासुदेवोऽप्रमेयात्मा केशवो गरुडध्वजः ॥ 86 ॥
नारायणः परं धाम देवदेवो महेश्वरः ।
चक्रपाणिः कलापूर्णो वेदवेद्यो दयानिधिः ॥ 87 ॥
भगवान् सर्वभूतेशो गोपालः सर्वपालकः ।
अनन्तो निर्गुणो नित्यो निर्विकल्पो निरञ्जनः ॥ 88 ॥
निराधारो निराकारो निराभासो निराश्रयः ।
पुरुषः प्रणवातीतो मुकुन्दः परमेश्वरः ॥ 89 ॥
क्षणावनिः सार्वभौमो वैकुण्ठो भक्तवत्सलः ।
विष्णुर्दामोदरः कृष्णो माधवो मथुरापतिः ॥ 90 ॥
देवकीगर्भसम्भूतो यशोदावत्सलो हरिः ।
शिवः सङ्कर्षणः शम्भुर्भूतनाथो दिवस्पतिः ॥ 91 ॥
अव्ययः सर्वधर्मज्ञो निर्मलो निरुपद्रवः ।
निर्वाणनायको नित्यो नीलजीमूतसन्निभः ॥ 92 ॥
कलाक्षयश्च सर्वज्ञः कमलारूपतत्परः ।
हृषीकेशः पीतवासा वसुदेवप्रियात्मजः ॥ 93 ॥
नन्दगोपकुमारार्यो नवनीताशनो विभुः ।
पुराणः पुरुषश्रेष्ठः शङ्खपाणिः सुविक्रमः ॥ 94 ॥
अनिरुद्धश्चक्रधरः शार्ङ्गपाणिश्चतुर्भुजः ।
गदाधरः सुरार्तिघ्नो गोविन्दो नन्दकायुधः ॥ 95 ॥
बृन्दावनचरः शौरिर्वेणुवाद्यविशारदः ।
तृणावर्तान्तको भीमसाहसो बहुविक्रमः ॥ 96 ॥
शकटासुरसंहारी बकासुरविनाशनः ।
धेनुकासुरसंहारी पूतनारिर्नृकेसरी ॥ 97 ॥
पितामहो गुरुस्साक्षी प्रत्यगात्मा सदाशिवः ।
अप्रमेयः प्रभुः प्राज्ञोऽप्रतर्क्यः स्वप्नवर्धनः ॥ 98 ॥
धन्यो मान्यो भवो भावो धीरः शान्तो जगद्गुरुः ।
अन्तर्यामीश्वरो दिव्यो दैवज्ञो देवसंस्तुतः ॥ 99 ॥
क्षीराब्धिशयनो धाता लक्ष्मीवान् लक्ष्मणाग्रजः ।
धात्रीपतिरमेयात्मा चन्द्रशेखरपूजितः ॥ 100 ॥
लोकसाक्षी जगच्चक्षुः पुण्यचारित्रकीर्तनः ।
कोटिमन्मथसौन्दर्यो जगन्मोहनविग्रहः ॥ 101 ॥
मन्दस्मिततनुर्गोपगोपिकापरिवेष्टितः ।
फुल्लारविन्दनयनश्चाणूरान्ध्रनिषूदनः ॥ 102 ॥
इन्दीवरदलश्यामो बर्हिबर्हावतंसकः ।
मुरलीनिनदाह्लादो दिव्यमालाम्बरावृतः ॥ 103 ॥
सुकपोलयुगः सुभ्रूयुगलः सुललाटकम् ।
कम्बुग्रीवो विशालाक्षो लक्ष्मीवाञ्छुभलक्षणः ॥ 104 ॥
पीनवक्षाश्चतुर्बाहुश्चतुर्मूर्तिस्त्रिविक्रमः ।
कलङ्करहितः शुद्धो दुष्टशत्रुनिबर्हणः ॥ 105 ॥
किरीटकुण्डलधरः कटकाङ्गदमण्डितः ।
मुद्रिकाभरणोपेतः कटिसूत्रविराजितः ॥ 106 ॥
मञ्जीररञ्जितपदः सर्वाभरणभूषितः ।
विन्यस्तपादयुगलो दिव्यमङ्गलविग्रहः ॥ 107 ॥
गोपिकानयनानन्दः पूर्णचन्द्रनिभाननः ।
समस्तजगदानन्दः सुन्दरो लोकनन्दनः ॥ 108 ॥
यमुनातीरसञ्चारी राधामन्मथवैभवः ।
गोपनारीप्रियो दान्तो गोपीवस्त्रापहारकः ॥ 109 ॥
शृङ्गारमूर्तिः श्रीधामा तारको मूलकारणम् ।
सृष्टिसंरक्षणोपायः क्रूरासुरविभञ्जनः ॥ 110 ॥
नरकासुरसंहारी मुरारिर्वैरिमर्दनः ।
आदितेयप्रियो दैत्यभीकरो यदुशेखरः ॥ 111 ॥
जरासन्धकुलध्वंसी कंसारातिः सुविक्रमः ।
पुण्यश्लोकः कीर्तनीयो यादवेन्द्रो जगन्नुतः ॥ 112 ॥
रुक्मिणीरमणः सत्यभामाजाम्बवतीप्रियः ।
मित्रविन्दानाग्नजितीलक्ष्मणासमुपासितः ॥ 113 ॥
सुधाकरकुले जातोऽनन्तः प्रबलविक्रमः ।
सर्वसौभाग्यसम्पन्नो द्वारकापट्टणस्थितः ॥ 114 ॥
भद्रासूर्यसुतानाथो लीलामानुषविग्रहः ।
सहस्रषोडशस्त्रीशो भोगमोक्षैकदायकः ॥ 115 ॥
वेदान्तवेद्यः संवेद्यो वैद्यो ब्रह्माण्डनायकः ।
गोवर्धनधरो नाथः सर्वजीवदयापरः ॥ 116 ॥
मूर्तिमान् सर्वभूतात्मा आर्तत्राणपरायणः ।
सर्वज्ञः सर्वसुलभः सर्वशास्त्रविशारदः ॥ 117 ॥
षड्गुणैश्वर्यसम्पन्नः पूर्णकामो धुरन्धरः ।
महानुभावः कैवल्यदायको लोकनायकः ॥ 118 ॥
आदिमध्यान्तरहितः शुद्धसात्त्विकविग्रहः ।
असमानः समस्तात्मा शरणागतवत्सलः ॥ 119 ॥
उत्पत्तिस्थितिसंहारकारणं सर्वकारणम् ।
गम्भीरः सर्वभावज्ञः सच्चिदानन्दविग्रहः ॥ 120 ॥
विष्वक्सेनः सत्यसन्धः सत्यवाक् सत्यविक्रमः ।
सत्यव्रतः सत्यरतः सत्यधर्मपरायणः ॥ 121 ॥
आपन्नार्तिप्रशमनः द्रौपदीमानरक्षकः ।
कन्दर्पजनकः प्राज्ञो जगन्नाटकवैभवः ॥ 122 ॥
भक्तिवश्यो गुणातीतः सर्वैश्वर्यप्रदायकः ।
दमघोषसुतद्वेषी बाणबाहुविखण्डनः ॥ 123 ॥
भीष्मभक्तिप्रदो दिव्यः कौरवान्वयनाशनः ।
कौन्तेयप्रियबन्धुश्च पार्थस्यन्दनसारथिः ॥ 124 ॥
नारसिंहो महावीरः स्तम्भजातो महाबलः ।
प्रह्लादवरदः सत्यो देवपूज्योऽभयङ्करः ॥ 125 ॥
उपेन्द्र इन्द्रावरजो वामनो बलिबन्धनः ।
गजेन्द्रवरदः स्वामी सर्वदेवनमस्कृतः ॥ 126 ॥
शेषपर्यङ्कशयनो वैनतेयरथो जयी ।
अव्याहतबलैश्वर्यसम्पन्नः पूर्णमानसः ॥ 127 ॥
योगीश्वरेश्वरः साक्षी क्षेत्रज्ञो ज्ञानदायकः ।
योगिहृत्पङ्कजावासो योगमायासमन्वितः ॥ 128 ॥
नादबिन्दुकलातीतश्चतुर्वर्गफलप्रदः ।
सुषुम्नामार्गसञ्चारी देहस्यान्तरसंस्थितः ॥ 129 ॥
देहेन्द्रियमनःप्राणसाक्षी चेतःप्रसादकः ।
सूक्ष्मः सर्वगतो देही ज्ञानदर्पणगोचरः ॥ 130 ॥
तत्त्वत्रयात्मकोऽव्यक्तः कुण्डली समुपाश्रितः ।
ब्रह्मण्यः सर्वधर्मज्ञः शान्तो दान्तो गतक्लमः ॥ 131 ॥
श्रीनिवासः सदानन्दो विश्वमूर्तिर्महाप्रभुः ।
सहस्रशीर्षा पुरुषः सहस्राक्षः सहस्रपात् ॥ 132 ॥
समस्तभुवनाधारः समस्तप्राणरक्षकः ।
समस्तस्सर्वभावज्ञो गोपिकाप्राणवल्लभः ॥ 133 ॥
नित्योत्सवो नित्यसौख्यो नित्यश्रीर्नित्यमङ्गलम् ।
व्यूहार्चितो जगन्नाथः श्रीवैकुण्ठपुराधिपः ॥ 134 ॥
पूर्णानन्दघनीभूतो गोपवेषधरो हरिः ।
कलापकुसुमश्यामः कोमलः शान्तविग्रहः ॥ 135 ॥
गोपाङ्गनावृतोऽनन्तो बृन्दावनसमाश्रयः ।
वेणुनादरतः श्रेष्ठो देवानां हितकारकः ॥ 136 ॥
जलक्रीडासमासक्तो नवनीतस्य तस्करः ।
गोपालकामिनीजारश्चोरजारशिखामणिः ॥ 137 ॥
परञ्ज्योतिः पराकाशः परावासः परिस्फुटः ।
अष्टादशाक्षरो मन्त्रो व्यापको लोकपावनः ॥ 138 ॥
सप्तकोटिमहामन्त्रशेखरो देवशेखरः ।
विज्ञानज्ञानसन्धानस्तेजोराशिर्जगत्पतिः ॥ 139 ॥
भक्तलोकप्रसन्नात्मा भक्तमन्दारविग्रहः ।
भक्तदारिद्र्यशमनो भक्तानां प्रीतिदायकः ॥ 140 ॥
भक्ताधीनमनाः पूज्यो भक्तलोकशिवङ्करः ।
भक्ताभीष्टप्रदः सर्वभक्ताघौघनिकृन्तकः ॥ 141 ॥
अपारकरुणासिन्धुर्भगवान् भक्ततत्परः ॥ 142 ॥
[इति श्रीराधिकानाथ नाम्नां साहस्रमीरितम् । ]
स्मरणात्पापराशीनां खण्डनं मृत्युनाशनम् ॥ 1 ॥
वैष्णवानां प्रियकरं महादारिद्र्यनाशनम् ।
ब्रह्महत्यासुरापानं परस्त्रीगमनं तथा ॥ 2 ॥
परद्रव्यापहरणं परद्वेषसमन्वितम् ।
मानसं वाचिकं कायं यत्पापं पापसम्भवम् ॥ 3 ॥
सहस्रनामपठनात्सर्वे नश्यन्ति तत्क्षणात् ।
महादारिद्र्ययुक्तो वै वैष्णवो विष्णुभक्तिमान् ॥ 4 ॥
कार्तिक्यां यः पठेद्रात्रौ शतमष्टोत्तरं क्रमात् ।
पीताम्बरधरो धीमान् सुगन्धी पुष्पचन्दनैः ॥ 5 ॥
पुस्तकं पूजयित्वा च नैवेद्यादिभिरेव च ।
राधाध्यानाङ्कितो धीरो वनमालाविभूषितः ॥ 6 ॥
शतमष्टोत्तरं देवि पठेन्नामसहस्रकम् ।
चैत्रे कृष्णे च शुक्ले च कुहूसङ्क्रान्तिवासरे ॥ 7 ॥
पठितव्यं प्रयत्नेन त्रैलोक्यं मोहयेत् क्षणात् ।
तुलसीमालया युक्तो वैष्णवो भक्तितत्परः ॥ 8 ॥
रविवारे च शुक्रे च द्वादश्यां श्राद्धवासरे ।
ब्राह्मणं पूजयित्वा च भोजयित्वा विधानतः ॥ 9 ॥
पठेन्नामसहस्रं च ततः सिद्धिः प्रजायते ।
महानिशायां सततं वैष्णवो यः पठेत्सदा ॥ 10 ॥
देशान्तरगता लक्ष्मीः समायाति न संशयः ।
त्रैलोक्ये तु महादेवि सुन्दर्यः काममोहिताः ॥ 11 ॥
मुग्धाः स्वयं समायान्ति वैष्णवं च भजन्ति ताः ।
रोगी रोगात्प्रमुच्येत बद्धो मुच्येत बन्धनात् ॥ 12 ॥
गर्भिणी जनयेत्पुत्रं कन्या विन्दति सत्पतिम् ।
राजानो वशतां यान्ति किं पुनः क्षुद्रमानुषाः ॥ 13 ॥
सहस्रनामश्रवणात् पठनात् पूजनात् प्रिये ।
धारणात् सर्वमाप्नोति वैष्णवो नात्र संशयः ॥ 14 ॥
वंशीवटे चान्यवटे तथा पिप्पलकेऽथ वा ।
कदम्बपादपतले श्रीगोपालस्य सन्निधौ ॥ 15 ॥
यः पठेद्वैष्णवो नित्यं स याति हरिमन्दिरम् ।
कृष्णेनोक्तं राधिकायै तया प्रोक्तं पुरा शिवे ॥ 16 ॥
नारदाय मया प्रोक्तं नारदेन प्रकाशितम् ।
मया तव वरारोहे प्रोक्तमेतत्सुदुर्लभम् ॥ 17 ॥
गोपनीयं प्रयत्नेन न प्रकाश्यं कदाचन ।
शठाय पापिने चैव लम्पटाय विशेषतः ॥ 18 ॥
न दातव्यं न दातव्यं न दातव्यं कदाचन ।
देयं शान्ताय शिष्याय विष्णुभक्तिरताय च ॥ 19 ॥
गोदानब्रह्मयज्ञादेर्वाजपेयशतस्य च ।
अश्वमेधसहस्रस्य फलं पाठे भवेद्ध्रुवम् ॥ 20 ॥
मोहनं स्तम्भनं चैव मारणोच्चाटनादिकम् ।
यद्यद्वाञ्छति चित्तेन तत्तत्प्राप्नोति वैष्णवः ॥ 21 ॥
एकादश्यां नरः स्नात्वा सुगन्धद्रव्यतैलकैः ।
आहारं ब्राह्मणे दत्त्वा दक्षिणां स्वर्णभूषणम् ॥ 22 ॥
ततः प्रारम्भकर्तासौ सर्वं प्राप्नोति मानवः ।
शतावृत्त सहस्रं च यः पठेद्वैष्णवो जनः ॥ 23 ॥
श्रीबृन्दावनचन्द्रस्य प्रसादात्सर्वमाप्नुयात् ।
यद्गृहे पुस्तकं देवि पूजितं चैव तिष्ठति ॥ 24 ॥
न मारी न च दुर्भिक्षं नोपसर्गभयं क्वचित् ।
सर्पादिभूतयक्षाद्या नश्यन्ते नात्र संशयः ॥ 25 ॥
श्रीगोपालो महादेवि वसेत्तस्य गृहे सदा ।
यद्गृहे च सहस्रं च नाम्नां तिष्ठति पूजितम् ॥ 26 ॥
इति श्रीसम्मोहनतन्त्रे हरगौरीसंवादे श्रीगोपाल सहस्रनामस्तोत्रम् ।
kailāsaśikhare ramye gaurī papraccha śaṅkaram |
brahmāṇḍākhilanāthastvaṃ sṛṣṭisaṃhārakārakaḥ || 1 ||
tvameva pūjyase lokairbrahmaviṣṇusurādibhiḥ |
nityaṃ paṭhasi deveśa kasya stotraṃ maheśvara || 2 ||
āścaryamidamatyantaṃ jāyate mama śaṅkara |
tatprāṇeśa mahāprājña saṃśayaṃ chindhi me prabho || 3 ||
śrīmahādeva uvāca-
dhanyāsi kṛtapuṇyāsi pārvati prāṇavallabhe |
rahasyātirahasyaṃ ca yatpṛcchasi varānane || 4 ||
strīsvabhāvānmahādevi punastvaṃ paripṛcchasi |
gopanīyaṃ gopanīyaṃ gopanīyaṃ prayatnataḥ || 5 ||
datte ca siddhihāniḥ syāttasmādyatnena gopayet |
idaṃ rahasyaṃ paramaṃ puruṣārthapradāyakam || 6 ||
dhanaratnaughamāṇikyaṃ turaṅgaṃ ca gajādikam |
dadāti smaraṇādeva mahāmokṣapradāyakam || 7 ||
tatte'haṃ sampravakṣyāmi śṛṇuṣvāvahitā priye |
yo'sau nirañjano devaścitsvarūpī janārdanaḥ || 8 ||
saṃsārasāgarottārakāraṇāya nṛṇāṃ sadā |
śrīraṅgādikarūpeṇa trailokyaṃ vyāpya tiṣṭhati || 9 ||
tato lokā mahāmūḍhā viṣṇubhaktivivarjitāḥ |
niścayaṃ nādhigacchanti punarnārāyaṇo hariḥ || 10 ||
nirañjano nirākāro bhaktānāṃ prītikāmadaḥ |
bṛndāvanavihārāya gopālaṃ rūpamudvahan || 11 ||
muralīvādanādhārī rādhāyai prītimāvahan |
aṃśāṃśebhyaḥ samunmīlya pūrṇarūpakalāyutaḥ || 12 ||
śrīkṛṣṇacandro bhagavān nandagopavarodyataḥ |
dharaṇīrūpiṇī mātā yaśodā nandagehinī || 13 ||
dvābhyāṃ prayācito nātho devakyāṃ vasudevataḥ |
brahmaṇā'bhyarthito devo devairapi sureśvaraḥ || 14 ||
jāto'vanyāṃ ca mudito muralīvācanecchayā |
śriyā sārdhaṃ vacaḥ kṛtvā tato jāto mahītale || 15 ||
saṃsārasārasarvasvaṃ śyāmalaṃ mahadujjvalam |
etajjyotirahaṃ vandyaṃ cintayāmi sanātanam || 16 ||
gauratejo vinā yastu śyāmatejassamarcayet |
japedvā dhyāyate vāpi sa bhavetpātakī śive || 17 ||
sa brahmahā surāpī ca svarṇasteyī ca pañcamaḥ |
etairdoṣairvilipyeta tejobhedānmahīśvari || 18 ||
tasmājjyotirabhūddvedhā rādhāmādhavarūpakam |
tasmādidaṃ mahādevi gopālenaiva bhāṣitam || 19 ||
durvāsaso munermohe kārtikyāṃ rāsamaṇḍale |
tataḥ pṛṣṭavatī rādhā sandehaṃ bhedamātmanaḥ || 20 ||
nirañjanātsamutpannaṃ māyātītaṃ jaganmayam |
śrīkṛṣṇena tataḥ proktaṃ rādhāyai nāradāya ca || 21 ||
tato nāradatassarvaṃ viralā vaiṣṇavāstathā |
kalau jānanti deveśi gopanīyaṃ prayatnataḥ || 22 ||
śaṭhāya kṛpaṇāyātha ḍāmbhikāya sureśvari |
brahmahatyāmavāpnoti tasmādyatnena gopayet || 23 ||
oṃ asya śrīgopālasahasranāmastotra mahāmantrasya śrīnārada ṛṣiḥ, anuṣṭup chandaḥ, śrīgopālo devatā, kāmo bījaṃ, māyā śaktiḥ, candraḥ kīlakaṃ, śrīkṛṣṇacandra bhaktirūpaphalaprāptaye śrīgopālasahasranāmastotrajape viniyogaḥ |
oṃ aiṃ klīṃ bījaṃ, śrīṃ hrīṃ śaktiḥ, śrī bṛndāvananivāsaḥ kīlakaṃ, śrīrādhāpriyaṃ paraṃ brahmeti mantraḥ, dharmādi caturvidha puruṣārthasiddhyarthe jape viniyogaḥ |
nyāsaḥ |
oṃ nārada ṛṣaye namaḥ śirasi |
anuṣṭup chandase namaḥ mukhe |
śrīgopāladevatāyai namaḥ hṛdaye |
klīṃ kīlakāya namaḥ nābhau |
hrīṃ śaktaye namaḥ guhye |
śrīṃ kīlakāya namaḥ phālayoḥ |
oṃ klīṃ kṛṣṇāya govindāya gopījanavallabhāya svāhā iti mūlamantraḥ |
karanyāsaḥ |
oṃ klāṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
oṃ klīṃ tarjanībhyāṃ namaḥ |
oṃ klūṃ madhyamābhyāṃ namaḥ |
oṃ klaiṃ anāmikābhyāṃ namaḥ |
oṃ klauṃ kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
oṃ klaḥ karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
hṛdayādinyāsaḥ |
oṃ klāṃ hṛdayāya namaḥ |
oṃ klīṃ śirase svāhā |
oṃ klūṃ śikhāyai vaṣaṭ |
oṃ klaiṃ kavacāya hum |
oṃ klauṃ netratrayāya vauṣaṭ |
oṃ klaḥ astrāya phaṭ |
mūlamantranyāsaḥ |
klīṃ aṅguṣṭhābhyāṃ namaḥ |
kṛṣṇāya tarjanībhyāṃ namaḥ |
govindāya madhyamābhyāṃ namaḥ |
gopījana anāmikābhyāṃ namaḥ |
vallabhāya kaniṣṭhikābhyāṃ namaḥ |
svāhā karatalakarapṛṣṭhābhyāṃ namaḥ |
klīṃ hṛdayāya namaḥ |
kṛṣṇāya śirase svāhā |
govindāya śikhāyai vaṣaṭ |
gopījana kavacāya hum |
vallabhāya netratrayāya vauṣaṭ |
svāhā astrāya phaṭ |
dhyānam |
phullendīvarakāntiminduvadanaṃ barhāvataṃsapriyaṃ
śrīvatsāṅkamudārakaustubhadharaṃ pītāmbaraṃ sundaram |
gopīnāṃ nayanotpalārcitatanuṃ gogopasaṅghāvṛtaṃ
govindaṃ kalaveṇuvādanaparaṃ divyāṅgabhūṣaṃ bhaje || 1 ||
kastūrītilakaṃ lalāṭaphalake vakṣassthale kaustubhaṃ
nāsāgre varamauktikaṃ karatale veṇuṃ kare kaṅkaṇam |
sarvāṅge haricandanaṃ ca kalayan kaṇṭhe ca muktāvaliṃ
gopastrīpariveṣṭito vijayate gopālacūḍāmaṇiḥ || 2 ||
oṃ klīṃ devaḥ kāmadevaḥ kāmabījaśiromaṇiḥ |
śrīgopālo mahīpālo vedavedāṅgapāragaḥ || 1 ||
kṛṣṇaḥ kamalapatrākṣaḥ puṇḍarīkaḥ sanātanaḥ |
gopatirbhūpatiḥ śāstā prahartā viśvatomukhaḥ || 2 ||
ādikartā mahākartā mahākālaḥ pratāpavān |
jagajjīvo jagaddhātā jagadbhartā jagadvasuḥ || 3 ||
matsyo bhīmaḥ kuhūbhartā hartā vārāhamūrtimān |
nārāyaṇo hṛṣīkeśo govindo garuḍadhvajaḥ || 4 ||
gokuleśo mahācandraḥ śarvarīpriyakārakaḥ |
kamalāmukhalolākṣaḥ puṇḍarīkaḥ śubhāvahaḥ || 5 ||
durvāsāḥ kapilo bhaumaḥ sindhusāgarasaṅgamaḥ |
govindo gopatirgotraḥ kālindīpremapūrakaḥ || 6 ||
gopasvāmī gokulendraḥ govardhanavarapradaḥ |
nandādigokulatrātā dātā dāridryabhañjanaḥ || 7 ||
sarvamaṅgaladātā ca sarvakāmavarapradaḥ |
ādikartā mahībhartā sarvasāgarasindhujaḥ || 8 ||
gajagāmī gajoddhārī kāmī kāmakalānidhiḥ |
kalaṅkarahitaścandro bimbāsyo bimbasattamaḥ || 9 ||
mālākāraḥ kṛpākāraḥ kokilasvarabhūṣaṇaḥ |
rāmo nīlāmbaro dehī halī dvividamardanaḥ || 10 ||
sahasrākṣapurībhettā mahāmārīvināśanaḥ |
śivaḥ śivatamo bhettā balārātiprapūjakaḥ || 11 ||
kumārīvaradāyī ca vareṇyo mīnaketanaḥ |
naro nārāyaṇo dhīro dharāpatirudāradhīḥ || 12 ||
śrīpatiḥ śrīnidhiḥ śrīmān māpatiḥ pratirājahā |
bṛndāpatiḥ kulaṃ grāmī dhāma brahmasanātanaḥ || 13 ||
revatīramaṇo rāmaḥ priyaścañcalalocanaḥ |
rāmāyaṇaśarīraśca rāmo rāmaḥ śriyaḥpatiḥ || 14 ||
śarvaraḥ śarvarī śarvaḥ sarvatra śubhadāyakaḥ |
rādhārādhayitārādhī rādhācittapramodakaḥ || 15 ||
rādhāratisukhopeto rādhāmohanatatparaḥ |
rādhāvaśīkaro rādhāhṛdayāmbhojaṣaṭpadaḥ || 16 ||
rādhāliṅganasammodo rādhānartanakautukaḥ |
rādhāsañjātasamprīto rādhākāmaphalapradaḥ || 17 ||
bṛndāpatiḥ kokanidhiḥ kokaśokavināśanaḥ |
candrāpatiścandrapatiścaṇḍakodaṇḍabhañjanaḥ || 18 ||
rāmo dāśarathī rāmo bhṛguvaṃśasamudbhavaḥ |
ātmārāmo jitakrodho moho mohāndhabhañjanaḥ || 19 ||
vṛṣabhānubhavo bhāvī kāśyapiḥ karuṇānidhiḥ |
kolāhalo halo hālī halī haladharapriyaḥ || 20 ||
rādhāmukhābjamārtāṇḍo bhāskaro ravijo vidhuḥ |
vidhirvidhātā varuṇo vāruṇo vāruṇīpriyaḥ || 21 ||
rohiṇīhṛdayānandī vasudevātmajo baliḥ |
nīlāmbaro rauhiṇeyo jarāsandhavadho'malaḥ || 22 ||
nāgo javāmbho virudo vīrahā varado balī |
gopado vijayī vidvān śipiviṣṭaḥ sanātanaḥ || 23 ||
paraśurāmavacogrāhī varagrāhī sṛgālahā |
damaghoṣopadeṣṭā ca rathagrāhī sudarśanaḥ || 24 ||
vīrapatnīyaśastrātā jarāvyādhivighātakaḥ |
dvārakāvāsatattvajño hutāśanavarapradaḥ || 25 ||
yamunāvegasaṃhārī nīlāmbaradharaḥ prabhuḥ |
vibhuḥ śarāsano dhanvī gaṇeśo gaṇanāyakaḥ || 26 ||
lakṣmaṇo lakṣaṇo lakṣyo rakṣovaṃśavināśakaḥ |
vāmano vāmanībhūto vamano vamanāruhaḥ || 27 ||
yaśodānandanaḥ kartā yamalārjunamuktidaḥ |
ulūkhalī mahāmāno dāmabaddhāhvayī śamī || 28 ||
bhaktānukārī bhagavān keśavo'caladhārakaḥ |
keśihā madhuhā mohī vṛṣāsuravighātakaḥ || 29 ||
aghāsuravighātī ca pūtanāmokṣadāyakaḥ |
kubjāvinodī bhagavān kaṃsamṛtyurmahāmukhī || 30 ||
aśvamedho vājapeyo gomedho naramedhavān |
kandarpakoṭilāvaṇyaścandrakoṭisuśītalaḥ || 31 ||
ravikoṭipratīkāśo vāyukoṭimahābalaḥ |
brahmā brahmāṇḍakartā ca kamalāvāñchitapradaḥ || 32 ||
kamalī kamalākṣaśca kamalāmukhalolupaḥ |
kamalāvratadhārī ca kamalābhaḥ purandaraḥ || 33 ||
saubhāgyādhikacittaśca mahāmāyī madotkaṭaḥ |
tāṭakāriḥ suratrātā mārīcakṣobhakārakaḥ || 34 ||
viśvāmitrapriyo dānto rāmo rājīvalocanaḥ |
laṅkādhipakuladhvaṃsī vibhīṣaṇavarapradaḥ || 35 ||
sītānandakaro rāmo vīro vāridhibandhanaḥ |
kharadūṣaṇasaṃhārī sāketapuravāsavān || 36 ||
candrāvalipatiḥ kūlaḥ keśikaṃsavadho'maraḥ |
mādhavo madhuhā mādhvī mādhvīko mādhavī vibhuḥ || 37 ||
muñjāṭavīgāhamāno dhenukārirdaśātmajaḥ |
vaṃśīvaṭavihārī ca govardhanavanāśrayaḥ || 38 ||
tathā tālavanoddeśī bhāṇḍīravanaśaṅkaraḥ |
tṛṇāvartakṛpākārī vṛṣabhānusutāpatiḥ || 39 ||
rādhāprāṇasamo rādhāvadanābjamadhūtkaṭaḥ |
gopīrañjanadaivajñaḥ līlākamalapūjitaḥ || 40 ||
krīḍākamalasandoho gopikāprītirañjanaḥ |
rañjako rañjano raṅgo raṅgī raṅgamahīruhaḥ || 41 ||
kāmaḥ kāmāribhaktaśca purāṇapuruṣaḥ kaviḥ |
nārado devalo bhīmo bālo bālamukhāmbujaḥ || 42 ||
ambujo brahmasākṣī ca yogī dattavaro muniḥ |
ṛṣabhaḥ parvato grāmo nadīpavanavallabhaḥ || 43 ||
padmanābhaḥ surajyeṣṭho brahmā rudro'hibhūṣitaḥ |
gaṇānāṃ trāṇakartā ca gaṇeśo grahilo grahiḥ || 44 ||
gaṇāśrayo gaṇādhyakṣo kroḍīkṛtajagattrayaḥ |
yādavendro dvārakendro mathurāvallabho dhurī || 45 ||
bhramaraḥ kuntalī kuntīsutarakṣī mahāmanāḥ |
yamunāvaradātā ca kāśyapasya varapradaḥ || 46 ||
śaṅkhacūḍavadhoddāmo gopīrakṣaṇatatparaḥ |
pāñcajanyakaro rāmī trirāmī vanajo jayaḥ || 47 ||
phālguṇaḥ phalgunasakho virādhavadhakārakaḥ |
rukmiṇīprāṇanāthaśca satyabhāmāpriyaṅkaraḥ || 48 ||
kalpavṛkṣo mahāvṛkṣo dānavṛkṣo mahāphalaḥ |
aṅkuśo bhūsuro bhāvo bhāmako bhrāmako hariḥ || 49 ||
saralaḥ śāśvato vīro yaduvaṃśaśivātmakaḥ |
pradyumno balakartā ca prahartā daityahā prabhuḥ || 50 ||
mahādhano mahāvīro vanamālāvibhūṣaṇaḥ |
tulasīdāmaśobhāḍhyo jālandharavināśanaḥ || 51 ||
sūraḥ sūryo mṛkaṇḍuśca bhāsvaro viśvapūjitaḥ |
ravistamohā vahniśca bāḍabo baḍabānalaḥ || 52 ||
daityadarpavināśī ca garuḍo garuḍāgrajaḥ |
gopīnātho mahīnātho bṛndānātho'varodhakaḥ || 53 ||
prapañcī pañcarūpaśca latāgulmaśca gomatiḥ |
gaṅgā ca yamunārūpo godā vetravatī tathā || 54 ||
kāverī narmadā tāpī gaṇḍakī sarayū rajaḥ |
rājasastāmasassattvī sarvāṅgī sarvalocanaḥ || 55 ||
sudhāmayo'mṛtamayo yogināṃ vallabhaḥ śivaḥ |
buddho buddhimatāṃ śreṣṭho viṣṇurjiṣṇuḥ śacīpatiḥ || 56 ||
vaṃśī vaṃśadharo loko viloko mohanāśanaḥ |
ravarāvo ravo rāvo valo vālo valāhakaḥ || 57 ||
śivo rudro nalo nīlo lāṅgalī lāṅgalāśrayaḥ |
pāradaḥ pāvano haṃso haṃsārūḍho jagatpatiḥ || 58 ||
mohinīmohano māyī mahāmāyo mahāsukhī |
vṛṣo vṛṣākapiḥ kālaḥ kālīdamanakārakaḥ || 59 ||
kubjābhāgyaprado vīro rajakakṣayakārakaḥ |
komalo vāruṇī rājā jalajo jaladhārakaḥ || 60 ||
hārakaḥ sarvapāpaghnaḥ parameṣṭhī pitāmahaḥ |
khaḍgadhārī kṛpākārī rādhāramaṇasundaraḥ || 61 ||
dvādaśāraṇyasambhogī śeṣanāgaphaṇālayaḥ |
kāmaḥ śyāmaḥ sukhaśrīdaḥ śrīpatiḥ śrīnidhiḥ kṛtiḥ || 62 ||
harirharo naro nāro narottama iṣupriyaḥ |
gopālacittahartā ca kartā saṃsāratārakaḥ || 63 ||
ādidevo mahādevo gaurīgururanāśrayaḥ |
sādhurmadhurvidhurdhātā trātā'krūraparāyaṇaḥ || 64 ||
rolambī ca hayagrīvo vānarārirvanāśrayaḥ |
vanaṃ vanī vanādhyakṣo mahāvandyo mahāmuniḥ || 65 ||
syamantakamaṇiprājñaḥ vijño vighnavighātakaḥ |
govardhano vardhanīyo vardhanī vardhanapriyaḥ || 66 ||
vārdhanyo vardhano vardhī vardhiṣṇastu sukhapriyaḥ |
vardhito vardhako vṛddho bṛndārakajanapriyaḥ || 67 ||
gopālaramaṇībhartā sāmbakuṣṭhavināśanaḥ |
rukmiṇīharaṇapremā premī candrāvalīpatiḥ || 68 ||
śrīkartā viśvabhartā ca nārāyaṇa naro balī |
gaṇo gaṇapatiścaiva dattātreyo mahāmuniḥ || 69 ||
vyāso nārāyaṇo divyo bhavyo bhāvukadhārakaḥ |
śvaḥśreyasaṃ śivaṃ bhadraṃ bhāvukaṃ bhavukaṃ śubham || 70 ||
śubhātmakaḥ śubhaḥ śāstā praśasto meghanādahā |
brahmaṇyadevo dīnānāmuddhārakaraṇakṣamaḥ || 71 ||
kṛṣṇaḥ kamalapatrākṣaḥ kṛṣṇaḥ kamalalocanaḥ |
kṛṣṇaḥ kāmī sadā kṛṣṇaḥ samastapriyakārakaḥ || 72 ||
nando nandī mahānandī mādī mādanakaḥ kilī |
mīlī hilī gilī golī golo golālayo gulī || 73 ||
guggulī mārakī śākhī vaṭaḥ pippalakaḥ kṛtī |
mlecchahā kālahartā ca yaśodā yaśa eva ca || 74 ||
acyutaḥ keśavo viṣṇuḥ hariḥ satyo janārdanaḥ |
haṃso nārāyaṇo nīlo līno bhaktiparāyaṇaḥ || 75 ||
jānakīvallabho rāmo virāmo viṣanāśanaḥ |
siṃhabhānurmahābhānu-rvīrabhānurmahodadhiḥ || 76 ||
samudro'bdhirakūpāraḥ pārāvāraḥ saritpatiḥ |
gokulānandakārī ca pratijñāparipālakaḥ || 77 ||
sadārāmaḥ kṛpārāmo mahārāmo dhanurdharaḥ |
parvataḥ parvatākāro gayo geyo dvijapriyaḥ || 78 ||
kamalāśvataro rāmo rāmāyaṇapravartakaḥ |
dyaurdivo divaso divyo bhavyo bhāgī bhayāpahaḥ || 79 ||
pārvatībhāgyasahito bhartā lakṣmīsahāyavān | [vilāsavān]
vilāsī sāhasī sarvī garvī garvitalocanaḥ || 80 ||
surārirlokadharmajño jīvano jīvanāntakaḥ |
yamo yamāriryamano yamī yāmavighātakaḥ || 81 ||
vaṃśulī pāṃśulī pāṃsuḥ pāṇḍurarjunavallabhaḥ |
lalitā candrikāmālā mālī mālāmbujāśrayaḥ || 82 ||
ambujākṣo mahāyakṣo dakṣaścintāmaṇiprabhuḥ |
maṇirdinamaṇiścaiva kedāro badarīśrayaḥ || 83 ||
badarīvanasamprīto vyāsaḥ satyavatīsutaḥ |
amarārinihantā ca sudhāsindhuvidhūdayaḥ || 84 ||
candro raviḥ śivaḥ śūlī cakrī caiva gadādharaḥ |
śrīkartā śrīpatiḥ śrīdaḥ śrīdevo devakīsutaḥ || 85 ||
śrīpatiḥ puṇḍarīkākṣaḥ padmanābho jagatpatiḥ |
vāsudevo'prameyātmā keśavo garuḍadhvajaḥ || 86 ||
nārāyaṇaḥ paraṃ dhāma devadevo maheśvaraḥ |
cakrapāṇiḥ kalāpūrṇo vedavedyo dayānidhiḥ || 87 ||
bhagavān sarvabhūteśo gopālaḥ sarvapālakaḥ |
ananto nirguṇo nityo nirvikalpo nirañjanaḥ || 88 ||
nirādhāro nirākāro nirābhāso nirāśrayaḥ |
puruṣaḥ praṇavātīto mukundaḥ parameśvaraḥ || 89 ||
kṣaṇāvaniḥ sārvabhaumo vaikuṇṭho bhaktavatsalaḥ |
viṣṇurdāmodaraḥ kṛṣṇo mādhavo mathurāpatiḥ || 90 ||
devakīgarbhasambhūto yaśodāvatsalo hariḥ |
śivaḥ saṅkarṣaṇaḥ śambhurbhūtanātho divaspatiḥ || 91 ||
avyayaḥ sarvadharmajño nirmalo nirupadravaḥ |
nirvāṇanāyako nityo nīlajīmūtasannibhaḥ || 92 ||
kalākṣayaśca sarvajñaḥ kamalārūpatatparaḥ |
hṛṣīkeśaḥ pītavāsā vasudevapriyātmajaḥ || 93 ||
nandagopakumārāryo navanītāśano vibhuḥ |
purāṇaḥ puruṣaśreṣṭhaḥ śaṅkhapāṇiḥ suvikramaḥ || 94 ||
aniruddhaścakradharaḥ śārṅgapāṇiścaturbhujaḥ |
gadādharaḥ surārtighno govindo nandakāyudhaḥ || 95 ||
bṛndāvanacaraḥ śaurirveṇuvādyaviśāradaḥ |
tṛṇāvartāntako bhīmasāhaso bahuvikramaḥ || 96 ||
śakaṭāsurasaṃhārī bakāsuravināśanaḥ |
dhenukāsurasaṃhārī pūtanārirnṛkesarī || 97 ||
pitāmaho gurussākṣī pratyagātmā sadāśivaḥ |
aprameyaḥ prabhuḥ prājño'pratarkyaḥ svapnavardhanaḥ || 98 ||
dhanyo mānyo bhavo bhāvo dhīraḥ śānto jagadguruḥ |
antaryāmīśvaro divyo daivajño devasaṃstutaḥ || 99 ||
kṣīrābdhiśayano dhātā lakṣmīvān lakṣmaṇāgrajaḥ |
dhātrīpatirameyātmā candraśekharapūjitaḥ || 100 ||
lokasākṣī jagaccakṣuḥ puṇyacāritrakīrtanaḥ |
koṭimanmathasaundaryo jaganmohanavigrahaḥ || 101 ||
mandasmitatanurgopagopikāpariveṣṭitaḥ |
phullāravindanayanaścāṇūrāndhraniṣūdanaḥ || 102 ||
indīvaradalaśyāmo barhibarhāvataṃsakaḥ |
muralīninadāhlādo divyamālāmbarāvṛtaḥ || 103 ||
sukapolayugaḥ subhrūyugalaḥ sulalāṭakam |
kambugrīvo viśālākṣo lakṣmīvāñchubhalakṣaṇaḥ || 104 ||
pīnavakṣāścaturbāhuścaturmūrtistrivikramaḥ |
kalaṅkarahitaḥ śuddho duṣṭaśatrunibarhaṇaḥ || 105 ||
kirīṭakuṇḍaladharaḥ kaṭakāṅgadamaṇḍitaḥ |
mudrikābharaṇopetaḥ kaṭisūtravirājitaḥ || 106 ||
mañjīrarañjitapadaḥ sarvābharaṇabhūṣitaḥ |
vinyastapādayugalo divyamaṅgalavigrahaḥ || 107 ||
gopikānayanānandaḥ pūrṇacandranibhānanaḥ |
samastajagadānandaḥ sundaro lokanandanaḥ || 108 ||
yamunātīrasañcārī rādhāmanmathavaibhavaḥ |
gopanārīpriyo dānto gopīvastrāpahārakaḥ || 109 ||
śṛṅgāramūrtiḥ śrīdhāmā tārako mūlakāraṇam |
sṛṣṭisaṃrakṣaṇopāyaḥ krūrāsuravibhañjanaḥ || 110 ||
narakāsurasaṃhārī murārirvairimardanaḥ |
āditeyapriyo daityabhīkaro yaduśekharaḥ || 111 ||
jarāsandhakuladhvaṃsī kaṃsārātiḥ suvikramaḥ |
puṇyaślokaḥ kīrtanīyo yādavendro jagannutaḥ || 112 ||
rukmiṇīramaṇaḥ satyabhāmājāmbavatīpriyaḥ |
mitravindānāgnajitīlakṣmaṇāsamupāsitaḥ || 113 ||
sudhākarakule jāto'nantaḥ prabalavikramaḥ |
sarvasaubhāgyasampanno dvārakāpaṭṭaṇasthitaḥ || 114 ||
bhadrāsūryasutānātho līlāmānuṣavigrahaḥ |
sahasraṣoḍaśastrīśo bhogamokṣaikadāyakaḥ || 115 ||
vedāntavedyaḥ saṃvedyo vaidyo brahmāṇḍanāyakaḥ |
govardhanadharo nāthaḥ sarvajīvadayāparaḥ || 116 ||
mūrtimān sarvabhūtātmā ārtatrāṇaparāyaṇaḥ |
sarvajñaḥ sarvasulabhaḥ sarvaśāstraviśāradaḥ || 117 ||
ṣaḍguṇaiśvaryasampannaḥ pūrṇakāmo dhurandharaḥ |
mahānubhāvaḥ kaivalyadāyako lokanāyakaḥ || 118 ||
ādimadhyāntarahitaḥ śuddhasāttvikavigrahaḥ |
asamānaḥ samastātmā śaraṇāgatavatsalaḥ || 119 ||
utpattisthitisaṃhārakāraṇaṃ sarvakāraṇam |
gambhīraḥ sarvabhāvajñaḥ saccidānandavigrahaḥ || 120 ||
viṣvaksenaḥ satyasandhaḥ satyavāk satyavikramaḥ |
satyavrataḥ satyarataḥ satyadharmaparāyaṇaḥ || 121 ||
āpannārtipraśamanaḥ draupadīmānarakṣakaḥ |
kandarpajanakaḥ prājño jagannāṭakavaibhavaḥ || 122 ||
bhaktivaśyo guṇātītaḥ sarvaiśvaryapradāyakaḥ |
damaghoṣasutadveṣī bāṇabāhuvikhaṇḍanaḥ || 123 ||
bhīṣmabhaktiprado divyaḥ kauravānvayanāśanaḥ |
kaunteyapriyabandhuśca pārthasyandanasārathiḥ || 124 ||
nārasiṃho mahāvīraḥ stambhajāto mahābalaḥ |
prahlādavaradaḥ satyo devapūjyo'bhayaṅkaraḥ || 125 ||
upendra indrāvarajo vāmano balibandhanaḥ |
gajendravaradaḥ svāmī sarvadevanamaskṛtaḥ || 126 ||
śeṣaparyaṅkaśayano vainateyaratho jayī |
avyāhatabalaiśvaryasampannaḥ pūrṇamānasaḥ || 127 ||
yogīśvareśvaraḥ sākṣī kṣetrajño jñānadāyakaḥ |
yogihṛtpaṅkajāvāso yogamāyāsamanvitaḥ || 128 ||
nādabindukalātītaścaturvargaphalapradaḥ |
suṣumnāmārgasañcārī dehasyāntarasaṃsthitaḥ || 129 ||
dehendriyamanaḥprāṇasākṣī cetaḥprasādakaḥ |
sūkṣmaḥ sarvagato dehī jñānadarpaṇagocaraḥ || 130 ||
tattvatrayātmako'vyaktaḥ kuṇḍalī samupāśritaḥ |
brahmaṇyaḥ sarvadharmajñaḥ śānto dānto gataklamaḥ || 131 ||
śrīnivāsaḥ sadānando viśvamūrtirmahāprabhuḥ |
sahasraśīrṣā puruṣaḥ sahasrākṣaḥ sahasrapāt || 132 ||
samastabhuvanādhāraḥ samastaprāṇarakṣakaḥ |
samastassarvabhāvajño gopikāprāṇavallabhaḥ || 133 ||
nityotsavo nityasaukhyo nityaśrīrnityamaṅgalam |
vyūhārcito jagannāthaḥ śrīvaikuṇṭhapurādhipaḥ || 134 ||
pūrṇānandaghanībhūto gopaveṣadharo hariḥ |
kalāpakusumaśyāmaḥ komalaḥ śāntavigrahaḥ || 135 ||
gopāṅganāvṛto'nanto bṛndāvanasamāśrayaḥ |
veṇunādarataḥ śreṣṭho devānāṃ hitakārakaḥ || 136 ||
jalakrīḍāsamāsakto navanītasya taskaraḥ |
gopālakāminījāraścorajāraśikhāmaṇiḥ || 137 ||
parañjyotiḥ parākāśaḥ parāvāsaḥ parisphuṭaḥ |
aṣṭādaśākṣaro mantro vyāpako lokapāvanaḥ || 138 ||
saptakoṭimahāmantraśekharo devaśekharaḥ |
vijñānajñānasandhānastejorāśirjagatpatiḥ || 139 ||
bhaktalokaprasannātmā bhaktamandāravigrahaḥ |
bhaktadāridryaśamano bhaktānāṃ prītidāyakaḥ || 140 ||
bhaktādhīnamanāḥ pūjyo bhaktalokaśivaṅkaraḥ |
bhaktābhīṣṭapradaḥ sarvabhaktāghaughanikṛntakaḥ || 141 ||
apārakaruṇāsindhurbhagavān bhaktatatparaḥ || 142 ||
[iti śrīrādhikānātha nāmnāṃ sāhasramīritam | ]
smaraṇātpāparāśīnāṃ khaṇḍanaṃ mṛtyunāśanam || 1 ||
vaiṣṇavānāṃ priyakaraṃ mahādāridryanāśanam |
brahmahatyāsurāpānaṃ parastrīgamanaṃ tathā || 2 ||
paradravyāpaharaṇaṃ paradveṣasamanvitam |
mānasaṃ vācikaṃ kāyaṃ yatpāpaṃ pāpasambhavam || 3 ||
sahasranāmapaṭhanātsarve naśyanti tatkṣaṇāt |
mahādāridryayukto vai vaiṣṇavo viṣṇubhaktimān || 4 ||
kārtikyāṃ yaḥ paṭhedrātrau śatamaṣṭottaraṃ kramāt |
pītāmbaradharo dhīmān sugandhī puṣpacandanaiḥ || 5 ||
pustakaṃ pūjayitvā ca naivedyādibhireva ca |
rādhādhyānāṅkito dhīro vanamālāvibhūṣitaḥ || 6 ||
śatamaṣṭottaraṃ devi paṭhennāmasahasrakam |
caitre kṛṣṇe ca śukle ca kuhūsaṅkrāntivāsare || 7 ||
paṭhitavyaṃ prayatnena trailokyaṃ mohayet kṣaṇāt |
tulasīmālayā yukto vaiṣṇavo bhaktitatparaḥ || 8 ||
ravivāre ca śukre ca dvādaśyāṃ śrāddhavāsare |
brāhmaṇaṃ pūjayitvā ca bhojayitvā vidhānataḥ || 9 ||
paṭhennāmasahasraṃ ca tataḥ siddhiḥ prajāyate |
mahāniśāyāṃ satataṃ vaiṣṇavo yaḥ paṭhetsadā || 10 ||
deśāntaragatā lakṣmīḥ samāyāti na saṃśayaḥ |
trailokye tu mahādevi sundaryaḥ kāmamohitāḥ || 11 ||
mugdhāḥ svayaṃ samāyānti vaiṣṇavaṃ ca bhajanti tāḥ |
rogī rogātpramucyeta baddho mucyeta bandhanāt || 12 ||
garbhiṇī janayetputraṃ kanyā vindati satpatim |
rājāno vaśatāṃ yānti kiṃ punaḥ kṣudramānuṣāḥ || 13 ||
sahasranāmaśravaṇāt paṭhanāt pūjanāt priye |
dhāraṇāt sarvamāpnoti vaiṣṇavo nātra saṃśayaḥ || 14 ||
vaṃśīvaṭe cānyavaṭe tathā pippalake'tha vā |
kadambapādapatale śrīgopālasya sannidhau || 15 ||
yaḥ paṭhedvaiṣṇavo nityaṃ sa yāti harimandiram |
kṛṣṇenoktaṃ rādhikāyai tayā proktaṃ purā śive || 16 ||
nāradāya mayā proktaṃ nāradena prakāśitam |
mayā tava varārohe proktametatsudurlabham || 17 ||
gopanīyaṃ prayatnena na prakāśyaṃ kadācana |
śaṭhāya pāpine caiva lampaṭāya viśeṣataḥ || 18 ||
na dātavyaṃ na dātavyaṃ na dātavyaṃ kadācana |
deyaṃ śāntāya śiṣyāya viṣṇubhaktiratāya ca || 19 ||
godānabrahmayajñādervājapeyaśatasya ca |
aśvamedhasahasrasya phalaṃ pāṭhe bhaveddhruvam || 20 ||
mohanaṃ stambhanaṃ caiva māraṇoccāṭanādikam |
yadyadvāñchati cittena tattatprāpnoti vaiṣṇavaḥ || 21 ||
ekādaśyāṃ naraḥ snātvā sugandhadravyatailakaiḥ |
āhāraṃ brāhmaṇe dattvā dakṣiṇāṃ svarṇabhūṣaṇam || 22 ||
tataḥ prārambhakartāsau sarvaṃ prāpnoti mānavaḥ |
śatāvṛtta sahasraṃ ca yaḥ paṭhedvaiṣṇavo janaḥ || 23 ||
śrībṛndāvanacandrasya prasādātsarvamāpnuyāt |
yadgṛhe pustakaṃ devi pūjitaṃ caiva tiṣṭhati || 24 ||
na mārī na ca durbhikṣaṃ nopasargabhayaṃ kvacit |
sarpādibhūtayakṣādyā naśyante nātra saṃśayaḥ || 25 ||
śrīgopālo mahādevi vasettasya gṛhe sadā |
yadgṛhe ca sahasraṃ ca nāmnāṃ tiṣṭhati pūjitam || 26 ||
iti śrīsammohanatantre haragaurīsaṃvāde śrīgopāla sahasranāmastotram |
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.