𑍐 𑌨𑌮𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾𑌯𑍈
𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑌃
𑌅𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀 𑌕𑌵𑌚𑌸𑍍𑌯 । 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌋𑌷𑌿𑌃 । 𑌅𑌨𑍁𑌷𑍍𑌟𑍁𑌪𑍍 𑌛𑌨𑍍𑌦𑌃 ।
𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 । 𑌅𑌙𑍍𑌗𑌨𑍍𑌯𑌾𑌸𑍋𑌕𑍍𑌤 𑌮𑌾𑌤𑌰𑍋 𑌬𑍀𑌜𑌮𑍍 । 𑌨𑌵𑌾𑌵𑌰𑌣𑍋 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌃 । 𑌦𑌿𑌗𑍍𑌬𑌨𑍍𑌧 𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾𑌃 𑌤𑌤𑍍𑌵𑌮𑍍 । 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌜𑌗𑌦𑌮𑍍𑌬𑌾 𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑍍𑌯𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌶𑌤𑍀 𑌪𑌾𑌠𑌾𑌙𑍍𑌗𑌤𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌜𑌪𑍇 𑌵𑌿𑌨𑌿𑌯𑍋𑌗𑌃 ॥
𑍐 𑌨𑌮𑌶𑍍𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾𑌯𑍈
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌕𑌣𑍍𑌡𑍇𑌯 𑌉𑌵𑌾𑌚 ।
𑍐 𑌯𑌦𑍍𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌲𑍋𑌕𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌕𑌰𑌂 𑌨𑍃𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌯𑌨𑍍𑌨 𑌕𑌸𑍍𑌯𑌚𑌿𑌦𑌾𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌬𑍍𑌰𑍂𑌹𑌿 𑌪𑌿𑌤𑌾𑌮𑌹 ॥ 1 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑍋𑌵𑌾𑌚 ।
𑌅𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌤𑌮𑌂 𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑍋𑌪𑌕𑌾𑌰𑌕𑌮𑍍 ।
𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌂 𑌤𑌚𑍍𑌛𑍃𑌣𑍁𑌷𑍍𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑍇 ॥ 2 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌥𑌮𑌂 𑌶𑍈𑌲𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌚𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌤𑍃𑌤𑍀𑌯𑌂 𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌘𑌣𑍍𑌟𑍇𑌤𑌿 𑌕𑍂𑌷𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇𑌤𑌿 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌥𑌕𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌪𑌞𑍍𑌚𑌮𑌂 𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌦𑌮𑌾𑌤𑍇𑌤𑌿 𑌷𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌕𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑌨𑍀𑌤𑌿 𑌚 ।
𑌸𑌪𑍍𑌤𑌮𑌂 𑌕𑌾𑌲𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌗𑍗𑌰𑍀𑌤𑌿 𑌚𑌾𑌷𑍍𑌟𑌮𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌨𑌵𑌮𑌂 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿𑌦𑌾𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌚 𑌨𑌵𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌉𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌯𑍇𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌨𑌾𑌮𑌾𑌨𑌿 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑍈𑌵 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾 ॥ 5 ॥
𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌾 𑌦𑌹𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌗𑌤𑍋 𑌰𑌣𑍇 ।
𑌵𑌿𑌷𑌮𑍇 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌮𑍇 𑌚𑍈𑌵 𑌭𑌯𑌾𑌰𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌶𑌰𑌣𑌂 𑌗𑌤𑌾𑌃 ॥ 6 ॥
𑌨 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌦𑌶𑍁𑌭𑌂 𑌰𑌣𑌸𑌙𑍍𑌕𑌟𑍇 ।
𑌨𑌾𑌪𑌦𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌶𑍋𑌕𑌦𑍁𑌃𑌖𑌭𑌯𑌂 𑌨 𑌹𑌿 ॥ 7 ॥
𑌯𑍈𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌭𑌕𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌾 𑌨𑍂𑌨𑌂 𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 ।
𑌯𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌸𑍍𑌮𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑍇𑌶𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇 𑌤𑌾𑌨𑍍𑌨𑌸𑌂𑌶𑌯𑌃 ॥ 8 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌤𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾 𑌤𑍁 𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌾𑌸𑌨𑌾 ।
𑌐𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀 𑌗𑌜𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 𑌗𑌰𑍁𑌡𑌾𑌸𑌨𑌾 ॥ 9 ॥
𑌮𑌾𑌹𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌵𑍃𑌷𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌶𑌿𑌖𑌿𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾 ।
𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌃 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌸𑌨𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌹𑌰𑌿𑌪𑍍𑌰𑌿𑌯𑌾 ॥ 10 ॥
𑌶𑍍𑌵𑍇𑌤𑌰𑍂𑌪𑌧𑌰𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌵𑍃𑌷𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾 ।
𑌬𑍍𑌰𑌾𑌹𑍍𑌮𑍀 𑌹𑌂𑌸𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌭𑌰𑌣𑌭𑍂𑌷𑌿𑌤𑌾 ॥ 11 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑍇𑌤𑌾 𑌮𑌾𑌤𑌰𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌯𑍋𑌗𑌸𑌮𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌭𑌰𑌣𑌾𑌶𑍋𑌭𑌾𑌢𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌰𑌤𑍍𑌨𑍋𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 12 ॥
𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌰𑌥𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌃 𑌕𑍍𑌰𑍋𑌧𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌾𑌃 ।
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌂 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌗𑌦𑌾𑌂 𑌶𑌕𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌹𑌲𑌂 𑌚 𑌮𑍁𑌸𑌲𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌖𑍇𑌟𑌕𑌂 𑌤𑍋𑌮𑌰𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌪𑌰𑌶𑍁𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌮𑍇𑌵 𑌚 ।
𑌕𑍁𑌨𑍍𑌤𑌾𑌯𑍁𑌧𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍂𑌲𑌂 𑌚 𑌶𑌾𑌰𑍍𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌯𑍁𑌧𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌦𑍈𑌤𑍍𑌯𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌹𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌭𑌕𑍍𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌭𑌯𑌾𑌯 𑌚 ।
𑌧𑌾𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌨𑍀𑌤𑍍𑌥𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌯 𑌵𑍈 ॥ 15 ॥
𑌨𑌮𑌸𑍍𑌤𑍇𑌽𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌰𑍗𑌦𑍍𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌘𑍋𑌰𑌪𑌰𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑍇 ।
𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍇 𑌮𑌹𑍋𑌤𑍍𑌸𑌾𑌹𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌯𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑌿 ॥ 16 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌾𑌹𑌿 𑌮𑌾𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌿 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇 𑌶𑌤𑍍𑌰𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌭𑌯𑌵𑌰𑍍𑌧𑌿𑌨𑌿 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌚𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌮𑌾𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑍀 𑌆𑌗𑍍𑌨𑍇𑌯𑍍𑌯𑌾𑌮𑌗𑍍𑌨𑌿𑌦𑍇𑌵𑌤𑌾 ॥ 17 ॥
𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍇𑌽𑌵𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌨𑍈𑌰𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌚𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌵𑌾𑌰𑍁𑌣𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑍍𑌵𑌾𑌯𑌵𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍃𑌗𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥ 18 ॥
𑌉𑌦𑍀𑌚𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌐𑌶𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑍂𑌲𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ।
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑍀 𑌮𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑌧𑌸𑍍𑌤𑌾𑌦𑍍𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 19 ॥
𑌏𑌵𑌂 𑌦𑌶 𑌦𑌿𑌶𑍋 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌚𑍍𑌚𑌾𑌮𑍁𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌶𑌵𑌵𑌾𑌹𑌨𑌾 ।
𑌜𑌯𑌾 𑌮𑍇 𑌚𑌾𑌗𑍍𑌰𑌤𑌃 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾 𑌪𑌾𑌤𑍁 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌤𑌃 ॥ 20 ॥
𑌅𑌜𑌿𑌤𑌾 𑌵𑌾𑌮𑌪𑌾𑌰𑍍𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌤𑍁 𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌾 ।
𑌶𑌿𑌖𑌾𑌮𑍁𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑍁𑌮𑌾 𑌮𑍂𑌰𑍍𑌧𑍍𑌨𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 21 ॥
𑌮𑌾𑌲𑌾𑌧𑌰𑍀 𑌲𑌲𑌾𑌟𑍇 𑌚 𑌭𑍍𑌰𑍁𑌵𑍗 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑍍𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌨𑍇𑌤𑍍𑌰𑌾 𑌚 𑌭𑍍𑌰𑍁𑌵𑍋𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌯𑌮𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾 𑌚 𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑍇 ॥ 22 ॥
𑌶𑌙𑍍𑌖𑌿𑌨𑍀 𑌚𑌕𑍍𑌷𑍁𑌷𑍋𑌰𑍍𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑍍𑌰𑌯𑍋𑌰𑍍𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌕𑌪𑍋𑌲𑍗 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌕𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌣𑌮𑍂𑌲𑍇 𑌤𑍁 𑌶𑌾𑌙𑍍𑌕𑌰𑍀 ॥ 23 ॥
𑌨𑌾𑌸𑌿𑌕𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌸𑍁𑌗𑌨𑍍𑌧𑌾 𑌚 𑌉𑌤𑍍𑌤𑌰𑍋𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌚 𑌚𑌰𑍍𑌚𑌿𑌕𑌾 ।
𑌅𑌧𑌰𑍇 𑌚𑌾𑌮𑍃𑌤𑌕𑌲𑌾 𑌜𑌿𑌹𑍍𑌵𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌵𑌤𑍀 ॥ 24 ॥
𑌦𑌨𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌕𑌣𑍍𑌠𑌦𑍇𑌶𑍇 𑌤𑍁 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑌾 ।
𑌘𑌣𑍍𑌟𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌘𑌣𑍍𑌟𑌾 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑌾 𑌚 𑌤𑌾𑌲𑍁𑌕𑍇 ॥ 25 ॥
𑌕𑌾𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌚𑌿𑌬𑍁𑌕𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑍍𑌵𑌾𑌚𑌂 𑌮𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑌾 ।
𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌕𑌾𑌲𑍀 𑌚 𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑌵𑌂𑌶𑍇 𑌧𑌨𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍀 ॥ 26 ॥
𑌨𑍀𑌲𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌾 𑌬𑌹𑌿𑌃 𑌕𑌣𑍍𑌠𑍇 𑌨𑌲𑌿𑌕𑌾𑌂 𑌨𑌲𑌕𑍂𑌬𑌰𑍀 ।
𑌸𑍍𑌕𑌨𑍍𑌧𑌯𑍋𑌃 𑌖𑌡𑍍𑌗𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑍍𑌬𑌾𑌹𑍂 𑌮𑍇 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 27 ॥
𑌹𑌸𑍍𑌤𑌯𑍋𑌰𑍍𑌦𑌣𑍍𑌡𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑌮𑍍𑌬𑌿𑌕𑌾 𑌚𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌷𑍁 𑌚 ।
𑌨𑌖𑌾𑌞𑍍𑌛𑍂𑌲𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍗 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌕𑍁𑌲𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 28 ॥
𑌸𑍍𑌤𑌨𑍗 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌮𑌨𑌃𑌶𑍋𑌕𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ।
𑌹𑍃𑌦𑌯𑍇 𑌲𑌲𑌿𑌤𑌾 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌉𑌦𑌰𑍇 𑌶𑍂𑌲𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 29 ॥
𑌨𑌾𑌭𑍗 𑌚 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌨𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌦𑍍𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑌂 𑌗𑍁𑌹𑍍𑌯𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌪𑍂𑌤𑌨𑌾 𑌕𑌾𑌮𑌿𑌕𑌾 𑌮𑍇𑌢𑍍𑌰𑌂 𑌗𑍁𑌦𑍇 𑌮𑌹𑌿𑌷𑌵𑌾𑌹𑌿𑌨𑍀 ॥ 30 ॥
𑌕𑌟𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌭𑌗𑌵𑌤𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌜𑍍𑌜𑌾𑌨𑍁𑌨𑍀 𑌵𑌿𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ।
𑌜𑌙𑍍𑌘𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌮𑌪𑍍𑌰𑌦𑌾𑌯𑌿𑌨𑍀 ॥ 31 ॥
𑌗𑍁𑌲𑍍𑌫𑌯𑍋𑌰𑍍𑌨𑌾𑌰𑌸𑌿𑌂𑌹𑍀 𑌚 𑌪𑌾𑌦𑌪𑍃𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌤𑍁 𑌤𑍈𑌜𑌸𑍀 ।
𑌪𑌾𑌦𑌾𑌙𑍍𑌗𑍁𑌲𑍀𑌷𑍁 𑌶𑍍𑌰𑍀 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌪𑌾𑌦𑌾𑌧𑌸𑍍𑌤𑌲𑌵𑌾𑌸𑌿𑌨𑍀 ॥ 32 ॥
𑌨𑌖𑌾𑌨𑍍 𑌦𑌂𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌕𑌰𑌾𑌲𑍀 𑌚 𑌕𑍇𑌶𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵𑍋𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌕𑍇𑌶𑌿𑌨𑍀 ।
𑌰𑍋𑌮𑌕𑍂𑌪𑍇𑌷𑍁 𑌕𑍗𑌮𑌾𑌰𑍀 𑌤𑍍𑌵𑌚𑌂 𑌵𑌾𑌗𑍀𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 33 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌤𑌮𑌜𑍍𑌜𑌾𑌵𑌸𑌾𑌮𑌾𑌂𑌸𑌾𑌨𑍍𑌯𑌸𑍍𑌥𑌿𑌮𑍇𑌦𑌾𑌂𑌸𑌿 𑌪𑌾𑌰𑍍𑌵𑌤𑍀 ।
𑌅𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌲𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌪𑌿𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌮𑍁𑌕𑍁𑌟𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 ॥ 34 ॥
𑌪𑌦𑍍𑌮𑌾𑌵𑌤𑍀 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌕𑍋𑌶𑍇 𑌕𑌫𑍇 𑌚𑍂𑌡𑌾𑌮𑌣𑌿𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾𑌮𑍁𑌖𑍀 𑌨𑌖𑌜𑍍𑌵𑌾𑌲𑌾𑌮𑌭𑍇𑌦𑍍𑌯𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌷𑍁 ॥ 35 ॥
𑌶𑍁𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾𑌣𑌿! 𑌮𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌚𑍍𑌛𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌛𑌤𑍍𑌰𑍇𑌶𑍍𑌵𑌰𑍀 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌅𑌹𑌙𑍍𑌕𑌾𑌰𑌂 𑌮𑌨𑍋 𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌧𑌾𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 36 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌪𑌾𑌨𑍗 𑌤𑌥𑌾 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌨𑌮𑍁𑌦𑌾𑌨𑌂 𑌚 𑌸𑌮𑌾𑌨𑌕𑌮𑍍 ।
𑌵𑌜𑍍𑌰𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾 𑌚 𑌮𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌂 𑌕𑌲𑍍𑌯𑌾𑌣𑌶𑍋𑌭𑌨𑌾 ॥ 37 ॥
𑌰𑌸𑍇 𑌰𑍂𑌪𑍇 𑌚 𑌗𑌨𑍍𑌧𑍇 𑌚 𑌶𑌬𑍍𑌦𑍇 𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑍇 𑌚 𑌯𑍋𑌗𑌿𑌨𑍀 ।
𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌜𑌸𑍍𑌤𑌮𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌨𑍍𑌨𑌾𑌰𑌾𑌯𑌣𑍀 𑌸𑌦𑌾 ॥ 38 ॥
𑌆𑌯𑍂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑍀 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌷𑍍𑌣𑌵𑍀 ।
𑌯𑌶𑌃 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌚 𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌂 𑌚 𑌧𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌚 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌿𑌣𑍀 ॥ 39 ॥
𑌗𑍋𑌤𑍍𑌰𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿! 𑌮𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌤𑍍𑌪𑌶𑍂𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌰𑌕𑍍𑌷 𑌚𑌣𑍍𑌡𑌿𑌕𑍇 ।
𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌤𑍁 𑌭𑍈𑌰𑌵𑍀 ॥ 40 ॥
𑌪𑌨𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌸𑍁𑌪𑌥𑌾 𑌰𑌕𑍍𑌷𑍇𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌂 𑌕𑍍𑌷𑍇𑌮𑌕𑌰𑍀 𑌤𑌥𑌾 ।
𑌰𑌾𑌜𑌦𑍍𑌵𑌾𑌰𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑍀𑌰𑍍𑌵𑌿𑌜𑌯𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾 ॥ 41 ॥
𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌹𑍀𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌯𑌤𑍍-𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌂 𑌕𑌵𑌚𑍇𑌨 𑌤𑍁 ।
𑌤𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌂 𑌰𑌕𑍍𑌷 𑌮𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌿! 𑌜𑌯𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌪𑌾𑌪𑌨𑌾𑌶𑌿𑌨𑍀 ॥ 42 ॥
𑌪𑌦𑌮𑍇𑌕𑌂 𑌨 𑌗𑌚𑍍𑌛𑍇𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌯𑌦𑍀𑌚𑍍𑌛𑍇𑌚𑍍𑌛𑍁𑌭𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌕𑌵𑌚𑍇𑌨𑌾𑌵𑍃𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌰𑍈𑌵 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 ॥ 43 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌤𑍍𑌰𑌾𑌰𑍍𑌥𑌲𑌾𑌭𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌿𑌜𑌯𑌃 𑌸𑌾𑌰𑍍𑌵𑌕𑌾𑌮𑌿𑌕𑌃 ।
𑌯𑌂 𑌯𑌂 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌯𑌤𑍇 𑌕𑌾𑌮𑌂 𑌤𑌂 𑌤𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌨𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 44 ॥
𑌪𑌰𑌮𑍈𑌶𑍍𑌵𑌰𑍍𑌯𑌮𑌤𑍁𑌲𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌸𑍍𑌯𑌤𑍇 𑌭𑍂𑌤𑌲𑍇 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌭𑌯𑍋 𑌜𑌾𑌯𑌤𑍇 𑌮𑌰𑍍𑌤𑍍𑌯𑌃 𑌸𑌙𑍍𑌗𑍍𑌰𑌾𑌮𑍇𑌷𑍍𑌵𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌃 ॥ 45 ॥
𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑍇 𑌤𑍁 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌪𑍂𑌜𑍍𑌯𑌃 𑌕𑌵𑌚𑍇𑌨𑌾𑌵𑍃𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌇𑌦𑌂 𑌤𑍁 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌨𑌾𑌮𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍍 ॥ 46 ॥
𑌯𑌃 𑌪𑌠𑍇𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌂 𑌶𑍍𑌰𑌦𑍍𑌧𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌦𑍈𑌵𑍀𑌕𑌲𑌾 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍍𑌰𑍈𑌲𑍋𑌕𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌵𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌃 । 47 ॥
𑌜𑍀𑌵𑍇𑌦𑍍𑌵𑌰𑍍𑌷𑌶𑌤𑌂 𑌸𑌾𑌗𑍍𑌰𑌮𑌪𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌧𑌯𑌃 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌲𑍂𑌤𑌾𑌵𑌿𑌸𑍍𑌫𑍋𑌟𑌕𑌾𑌦𑌯𑌃 ॥ 48 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌵𑌰𑌂 𑌜𑌙𑍍𑌗𑌮𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌰𑌿𑌮𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌯𑌦𑍍𑌵𑌿𑌷𑌮𑍍 ।
𑌅𑌭𑌿𑌚𑌾𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌿 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌯𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌭𑍂𑌤𑌲𑍇 ॥ 49 ॥
𑌭𑍂𑌚𑌰𑌾𑌃 𑌖𑍇𑌚𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌜𑍁𑌲𑌜𑌾𑌶𑍍𑌚𑍋𑌪𑌦𑍇𑌶𑌿𑌕𑌾𑌃 ।
𑌸𑌹𑌜𑌾 𑌕𑍁𑌲𑌜𑌾 𑌮𑌾𑌲𑌾 𑌡𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌶𑌾𑌕𑌿𑌨𑍀 𑌤𑌥𑌾 ॥ 50 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌿𑌕𑍍𑌷𑌚𑌰𑌾 𑌘𑍋𑌰𑌾 𑌡𑌾𑌕𑌿𑌨𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌗𑍍𑌰𑌹𑌭𑍂𑌤𑌪𑌿𑌶𑌾𑌚𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑌕𑍍𑌷𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌃 ॥ 51 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌵𑍇𑌤𑌾𑌲𑌾𑌃 𑌕𑍂𑌷𑍍𑌮𑌾𑌣𑍍𑌡𑌾 𑌭𑍈𑌰𑌵𑌾𑌦𑌯𑌃 ।
𑌨𑌶𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌕𑌵𑌚𑍇 𑌹𑍃𑌦𑌿 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍇 ॥ 52 ॥
𑌮𑌾𑌨𑍋𑌨𑍍𑌨𑌤𑌿𑌰𑍍𑌭𑌵𑍇𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑍋𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌿𑌕𑌰𑌂 𑌪𑌰𑌮𑍍 ।
𑌯𑌶𑌸𑌾 𑌵𑌰𑍍𑌧𑌤𑍇 𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌮𑌣𑍍𑌡𑌿𑌤𑌭𑍂𑌤𑌲𑍇 ॥ 53 ॥
𑌜𑌪𑍇𑌤𑍍𑌸𑌪𑍍𑌤𑌶𑌤𑍀𑌂 𑌚𑌣𑍍𑌡𑍀𑌂 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾 ।
𑌯𑌾𑌵𑌦𑍍𑌭𑍂𑌮𑌣𑍍𑌡𑌲𑌂 𑌧𑌤𑍍𑌤𑍇 𑌸𑌶𑍈𑌲𑌵𑌨𑌕𑌾𑌨𑌨𑌮𑍍 ॥ 54 ॥
𑌤𑌾𑌵𑌤𑍍𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌤𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌪𑍗𑌤𑍍𑌰𑌿𑌕𑍀 ।
𑌦𑍇𑌹𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂 𑌯𑌤𑍍𑌸𑍁𑌰𑍈𑌰𑌪𑌿 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌲𑌭𑌮𑍍 ॥ 55 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍋𑌤𑌿 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌮𑌾𑌯𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌤𑌃 ।
𑌲𑌭𑌤𑍇 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌰𑍂𑌪𑌂 𑌶𑌿𑌵𑍇𑌨 𑌸𑌹 𑌮𑍋𑌦𑌤𑍇 ॥ 56 ॥
॥ 𑌇𑌤𑌿 𑌵𑌾𑌰𑌾𑌹𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑍇 𑌹𑌰𑌿𑌹𑌰𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮 𑌵𑌿𑌰𑌚𑌿𑌤𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍍𑌯𑌾𑌃 𑌕𑌵𑌚𑌂 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑌮𑍍 ॥
Roman (IAST) Transliteration
oṃ namaścaṇḍikāyai
nyāsaḥ
asya śrī caṇḍī kavacasya | brahmā ṛṣiḥ | anuṣṭup chandaḥ |
cāmuṇḍā devatā | aṅganyāsokta mātaro bījam | navāvaraṇo mantraśaktiḥ | digbandha devatāḥ tatvam | śrī jagadambā prītyarthe saptaśatī pāṭhāṅgatvena jape viniyogaḥ ||
oṃ namaścaṇḍikāyai
mārkaṇḍeya uvāca |
oṃ yadguhyaṃ paramaṃ loke sarvarakṣākaraṃ nṛṇām |
yanna kasyacidākhyātaṃ tanme brūhi pitāmaha || 1 ||
brahmovāca |
asti guhyatamaṃ vipra sarvabhūtopakārakam |
devyāstu kavacaṃ puṇyaṃ tacchṛṇuṣva mahāmune || 2 ||
prathamaṃ śailaputrī ca dvitīyaṃ brahmacāriṇī |
tṛtīyaṃ candraghaṇṭeti kūṣmāṇḍeti caturthakam || 3 ||
pañcamaṃ skandamāteti ṣaṣṭhaṃ kātyāyanīti ca |
saptamaṃ kālarātrīti mahāgaurīti cāṣṭamam || 4 ||
navamaṃ siddhidātrī ca navadurgāḥ prakīrtitāḥ |
uktānyetāni nāmāni brahmaṇaiva mahātmanā || 5 ||
agninā dahyamānastu śatrumadhye gato raṇe |
viṣame durgame caiva bhayārtāḥ śaraṇaṃ gatāḥ || 6 ||
na teṣāṃ jāyate kiñcidaśubhaṃ raṇasaṅkaṭe |
nāpadaṃ tasya paśyāmi śokaduḥkhabhayaṃ na hi || 7 ||
yaistu bhaktyā smṛtā nūnaṃ teṣāṃ vṛddhiḥ prajāyate |
ye tvāṃ smaranti deveśi rakṣase tānnasaṃśayaḥ || 8 ||
pretasaṃsthā tu cāmuṇḍā vārāhī mahiṣāsanā |
aindrī gajasamārūḍhā vaiṣṇavī garuḍāsanā || 9 ||
māheśvarī vṛṣārūḍhā kaumārī śikhivāhanā |
lakṣmīḥ padmāsanā devī padmahastā haripriyā || 10 ||
śvetarūpadharā devī īśvarī vṛṣavāhanā |
brāhmī haṃsasamārūḍhā sarvābharaṇabhūṣitā || 11 ||
ityetā mātaraḥ sarvāḥ sarvayogasamanvitāḥ |
nānābharaṇāśobhāḍhyā nānāratnopaśobhitāḥ || 12 ||
dṛśyante rathamārūḍhā devyaḥ krodhasamākulāḥ |
śaṅkhaṃ cakraṃ gadāṃ śaktiṃ halaṃ ca musalāyudham || 13 ||
kheṭakaṃ tomaraṃ caiva paraśuṃ pāśameva ca |
kuntāyudhaṃ triśūlaṃ ca śārṅgamāyudhamuttamam || 14 ||
daityānāṃ dehanāśāya bhaktānāmabhayāya ca |
dhārayantyāyudhānītthaṃ devānāṃ ca hitāya vai || 15 ||
namaste'stu mahāraudre mahāghoraparākrame |
mahābale mahotsāhe mahābhayavināśini || 16 ||
trāhi māṃ devi duṣprekṣye śatrūṇāṃ bhayavardhini |
prācyāṃ rakṣatu māmaindrī āgneyyāmagnidevatā || 17 ||
dakṣiṇe'vatu vārāhī nairṛtyāṃ khaḍgadhāriṇī |
pratīcyāṃ vāruṇī rakṣedvāyavyāṃ mṛgavāhinī || 18 ||
udīcyāṃ pātu kaumārī aiśānyāṃ śūladhāriṇī |
ūrdhvaṃ brahmāṇī me rakṣedadhastādvaiṣṇavī tathā || 19 ||
evaṃ daśa diśo rakṣeccāmuṇḍā śavavāhanā |
jayā me cāgrataḥ pātu vijayā pātu pṛṣṭhataḥ || 20 ||
ajitā vāmapārśve tu dakṣiṇe cāparājitā |
śikhāmudyotinī rakṣedumā mūrdhni vyavasthitā || 21 ||
mālādharī lalāṭe ca bhruvau rakṣedyaśasvinī |
trinetrā ca bhruvormadhye yamaghaṇṭā ca nāsike || 22 ||
śaṅkhinī cakṣuṣormadhye śrotrayordvāravāsinī |
kapolau kālikā rakṣetkarṇamūle tu śāṅkarī || 23 ||
nāsikāyāṃ sugandhā ca uttaroṣṭhe ca carcikā |
adhare cāmṛtakalā jihvāyāṃ ca sarasvatī || 24 ||
dantān rakṣatu kaumārī kaṇṭhadeśe tu caṇḍikā |
ghaṇṭikāṃ citraghaṇṭā ca mahāmāyā ca tāluke || 25 ||
kāmākṣī cibukaṃ rakṣedvācaṃ me sarvamaṅgalā |
grīvāyāṃ bhadrakālī ca pṛṣṭhavaṃśe dhanurdharī || 26 ||
nīlagrīvā bahiḥ kaṇṭhe nalikāṃ nalakūbarī |
skandhayoḥ khaḍginī rakṣedbāhū me vajradhāriṇī || 27 ||
hastayordaṇḍinī rakṣedambikā cāṅgulīṣu ca |
nakhāñchūleśvarī rakṣetkukṣau rakṣetkuleśvarī || 28 ||
stanau rakṣenmahādevī manaḥśokavināśinī |
hṛdaye lalitā devī udare śūladhāriṇī || 29 ||
nābhau ca kāminī rakṣedguhyaṃ guhyeśvarī tathā |
pūtanā kāmikā meḍhraṃ gude mahiṣavāhinī || 30 ||
kaṭyāṃ bhagavatī rakṣejjānunī vindhyavāsinī |
jaṅghe mahābalā rakṣetsarvakāmapradāyinī || 31 ||
gulphayornārasiṃhī ca pādapṛṣṭhe tu taijasī |
pādāṅgulīṣu śrī rakṣetpādādhastalavāsinī || 32 ||
nakhān daṃṣṭrakarālī ca keśāṃścaivordhvakeśinī |
romakūpeṣu kaumārī tvacaṃ vāgīśvarī tathā || 33 ||
raktamajjāvasāmāṃsānyasthimedāṃsi pārvatī |
antrāṇi kālarātriśca pittaṃ ca mukuṭeśvarī || 34 ||
padmāvatī padmakośe kaphe cūḍāmaṇistathā |
jvālāmukhī nakhajvālāmabhedyā sarvasandhiṣu || 35 ||
śukraṃ brahmāṇi! me rakṣecchāyāṃ chatreśvarī tathā |
ahaṅkāraṃ mano buddhiṃ rakṣenme dharmadhāriṇī || 36 ||
prāṇāpānau tathā vyānamudānaṃ ca samānakam |
vajrahastā ca me rakṣetprāṇaṃ kalyāṇaśobhanā || 37 ||
rase rūpe ca gandhe ca śabde sparśe ca yoginī |
sattvaṃ rajastamaścaiva rakṣennārāyaṇī sadā || 38 ||
āyū rakṣatu vārāhī dharmaṃ rakṣatu vaiṣṇavī |
yaśaḥ kīrtiṃ ca lakṣmīṃ ca dhanaṃ vidyāṃ ca cakriṇī || 39 ||
gotramindrāṇi! me rakṣetpaśūnme rakṣa caṇḍike |
putrān rakṣenmahālakṣmīrbhāryāṃ rakṣatu bhairavī || 40 ||
panthānaṃ supathā rakṣenmārgaṃ kṣemakarī tathā |
rājadvāre mahālakṣmīrvijayā sarvataḥ sthitā || 41 ||
rakṣāhīnaṃ tu yat-sthānaṃ varjitaṃ kavacena tu |
tatsarvaṃ rakṣa me devi! jayantī pāpanāśinī || 42 ||
padamekaṃ na gacchettu yadīcchecchubhamātmanaḥ |
kavacenāvṛto nityaṃ yatra yatraiva gacchati || 43 ||
tatra tatrārthalābhaśca vijayaḥ sārvakāmikaḥ |
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam || 44 ||
paramaiśvaryamatulaṃ prāpsyate bhūtale pumān |
nirbhayo jāyate martyaḥ saṅgrāmeṣvaparājitaḥ || 45 ||
trailokye tu bhavetpūjyaḥ kavacenāvṛtaḥ pumān |
idaṃ tu devyāḥ kavacaṃ devānāmapi durlabham || 46 ||
yaḥ paṭhetprayato nityaṃ trisandhyaṃ śraddhayānvitaḥ |
daivīkalā bhavettasya trailokyeṣvaparājitaḥ | 47 ||
jīvedvarṣaśataṃ sāgramapamṛtyuvivarjitaḥ |
naśyanti vyādhayaḥ sarve lūtāvisphoṭakādayaḥ || 48 ||
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva kṛtrimaṃ caiva yadviṣam |
abhicārāṇi sarvāṇi mantrayantrāṇi bhūtale || 49 ||
bhūcarāḥ khecarāścaiva julajāścopadeśikāḥ |
sahajā kulajā mālā ḍākinī śākinī tathā || 50 ||
antarikṣacarā ghorā ḍākinyaśca mahābalāḥ |
grahabhūtapiśācāśca yakṣagandharvarākṣasāḥ || 51 ||
brahmarākṣasavetālāḥ kūṣmāṇḍā bhairavādayaḥ |
naśyanti darśanāttasya kavace hṛdi saṃsthite || 52 ||
mānonnatirbhavedrājñastejovṛddhikaraṃ param |
yaśasā vardhate so'pi kīrtimaṇḍitabhūtale || 53 ||
japetsaptaśatīṃ caṇḍīṃ kṛtvā tu kavacaṃ purā |
yāvadbhūmaṇḍalaṃ dhatte saśailavanakānanam || 54 ||
tāvattiṣṭhati medinyāṃ santatiḥ putrapautrikī |
dehānte paramaṃ sthānaṃ yatsurairapi durlabham || 55 ||
prāpnoti puruṣo nityaṃ mahāmāyāprasādataḥ |
labhate paramaṃ rūpaṃ śivena saha modate || 56 ||
|| iti vārāhapurāṇe hariharabrahma viracitaṃ devyāḥ kavacaṃ sampūrṇam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
ॐ नमश्चण्डिकायै
न्यासः
अस्य श्री चण्डी कवचस्य । ब्रह्मा ऋषिः । अनुष्टुप् छन्दः ।
चामुण्डा देवता । अङ्गन्यासोक्त मातरो बीजम् । नवावरणो मन्त्रशक्तिः । दिग्बन्ध देवताः तत्वम् । श्री जगदम्बा प्रीत्यर्थे सप्तशती पाठाङ्गत्वेन जपे विनियोगः ॥
ॐ नमश्चण्डिकायै
मार्कण्डेय उवाच ।
ॐ यद्गुह्यं परमं लोके सर्वरक्षाकरं नृणाम् ।
यन्न कस्यचिदाख्यातं तन्मे ब्रूहि पितामह ॥ 1 ॥
ब्रह्मोवाच ।
अस्ति गुह्यतमं विप्र सर्वभूतोपकारकम् ।
देव्यास्तु कवचं पुण्यं तच्छृणुष्व महामुने ॥ 2 ॥
प्रथमं शैलपुत्री च द्वितीयं ब्रह्मचारिणी ।
तृतीयं चन्द्रघण्टेति कूष्माण्डेति चतुर्थकम् ॥ 3 ॥
पञ्चमं स्कन्दमातेति षष्ठं कात्यायनीति च ।
सप्तमं कालरात्रीति महागौरीति चाष्टमम् ॥ 4 ॥
नवमं सिद्धिदात्री च नवदुर्गाः प्रकीर्तिताः ।
उक्तान्येतानि नामानि ब्रह्मणैव महात्मना ॥ 5 ॥
अग्निना दह्यमानस्तु शत्रुमध्ये गतो रणे ।
विषमे दुर्गमे चैव भयार्ताः शरणं गताः ॥ 6 ॥
न तेषां जायते किञ्चिदशुभं रणसङ्कटे ।
नापदं तस्य पश्यामि शोकदुःखभयं न हि ॥ 7 ॥
यैस्तु भक्त्या स्मृता नूनं तेषां वृद्धिः प्रजायते ।
ये त्वां स्मरन्ति देवेशि रक्षसे तान्नसंशयः ॥ 8 ॥
प्रेतसंस्था तु चामुण्डा वाराही महिषासना ।
ऐन्द्री गजसमारूढा वैष्णवी गरुडासना ॥ 9 ॥
माहेश्वरी वृषारूढा कौमारी शिखिवाहना ।
लक्ष्मीः पद्मासना देवी पद्महस्ता हरिप्रिया ॥ 10 ॥
श्वेतरूपधरा देवी ईश्वरी वृषवाहना ।
ब्राह्मी हंससमारूढा सर्वाभरणभूषिता ॥ 11 ॥
इत्येता मातरः सर्वाः सर्वयोगसमन्विताः ।
नानाभरणाशोभाढ्या नानारत्नोपशोभिताः ॥ 12 ॥
दृश्यन्ते रथमारूढा देव्यः क्रोधसमाकुलाः ।
शङ्खं चक्रं गदां शक्तिं हलं च मुसलायुधम् ॥ 13 ॥
खेटकं तोमरं चैव परशुं पाशमेव च ।
कुन्तायुधं त्रिशूलं च शार्ङ्गमायुधमुत्तमम् ॥ 14 ॥
दैत्यानां देहनाशाय भक्तानामभयाय च ।
धारयन्त्यायुधानीत्थं देवानां च हिताय वै ॥ 15 ॥
नमस्तेऽस्तु महारौद्रे महाघोरपराक्रमे ।
महाबले महोत्साहे महाभयविनाशिनि ॥ 16 ॥
त्राहि मां देवि दुष्प्रेक्ष्ये शत्रूणां भयवर्धिनि ।
प्राच्यां रक्षतु मामैन्द्री आग्नेय्यामग्निदेवता ॥ 17 ॥
दक्षिणेऽवतु वाराही नैरृत्यां खड्गधारिणी ।
प्रतीच्यां वारुणी रक्षेद्वायव्यां मृगवाहिनी ॥ 18 ॥
उदीच्यां पातु कौमारी ऐशान्यां शूलधारिणी ।
ऊर्ध्वं ब्रह्माणी मे रक्षेदधस्ताद्वैष्णवी तथा ॥ 19 ॥
एवं दश दिशो रक्षेच्चामुण्डा शववाहना ।
जया मे चाग्रतः पातु विजया पातु पृष्ठतः ॥ 20 ॥
अजिता वामपार्श्वे तु दक्षिणे चापराजिता ।
शिखामुद्योतिनी रक्षेदुमा मूर्ध्नि व्यवस्थिता ॥ 21 ॥
मालाधरी ललाटे च भ्रुवौ रक्षेद्यशस्विनी ।
त्रिनेत्रा च भ्रुवोर्मध्ये यमघण्टा च नासिके ॥ 22 ॥
शङ्खिनी चक्षुषोर्मध्ये श्रोत्रयोर्द्वारवासिनी ।
कपोलौ कालिका रक्षेत्कर्णमूले तु शाङ्करी ॥ 23 ॥
नासिकायां सुगन्धा च उत्तरोष्ठे च चर्चिका ।
अधरे चामृतकला जिह्वायां च सरस्वती ॥ 24 ॥
दन्तान् रक्षतु कौमारी कण्ठदेशे तु चण्डिका ।
घण्टिकां चित्रघण्टा च महामाया च तालुके ॥ 25 ॥
कामाक्षी चिबुकं रक्षेद्वाचं मे सर्वमङ्गला ।
ग्रीवायां भद्रकाली च पृष्ठवंशे धनुर्धरी ॥ 26 ॥
नीलग्रीवा बहिः कण्ठे नलिकां नलकूबरी ।
स्कन्धयोः खड्गिनी रक्षेद्बाहू मे वज्रधारिणी ॥ 27 ॥
हस्तयोर्दण्डिनी रक्षेदम्बिका चाङ्गुलीषु च ।
नखाञ्छूलेश्वरी रक्षेत्कुक्षौ रक्षेत्कुलेश्वरी ॥ 28 ॥
स्तनौ रक्षेन्महादेवी मनःशोकविनाशिनी ।
हृदये ललिता देवी उदरे शूलधारिणी ॥ 29 ॥
नाभौ च कामिनी रक्षेद्गुह्यं गुह्येश्वरी तथा ।
पूतना कामिका मेढ्रं गुदे महिषवाहिनी ॥ 30 ॥
कट्यां भगवती रक्षेज्जानुनी विन्ध्यवासिनी ।
जङ्घे महाबला रक्षेत्सर्वकामप्रदायिनी ॥ 31 ॥
गुल्फयोर्नारसिंही च पादपृष्ठे तु तैजसी ।
पादाङ्गुलीषु श्री रक्षेत्पादाधस्तलवासिनी ॥ 32 ॥
नखान् दंष्ट्रकराली च केशांश्चैवोर्ध्वकेशिनी ।
रोमकूपेषु कौमारी त्वचं वागीश्वरी तथा ॥ 33 ॥
रक्तमज्जावसामांसान्यस्थिमेदांसि पार्वती ।
अन्त्राणि कालरात्रिश्च पित्तं च मुकुटेश्वरी ॥ 34 ॥
पद्मावती पद्मकोशे कफे चूडामणिस्तथा ।
ज्वालामुखी नखज्वालामभेद्या सर्वसन्धिषु ॥ 35 ॥
शुक्रं ब्रह्माणि! मे रक्षेच्छायां छत्रेश्वरी तथा ।
अहङ्कारं मनो बुद्धिं रक्षेन्मे धर्मधारिणी ॥ 36 ॥
प्राणापानौ तथा व्यानमुदानं च समानकम् ।
वज्रहस्ता च मे रक्षेत्प्राणं कल्याणशोभना ॥ 37 ॥
रसे रूपे च गन्धे च शब्दे स्पर्शे च योगिनी ।
सत्त्वं रजस्तमश्चैव रक्षेन्नारायणी सदा ॥ 38 ॥
आयू रक्षतु वाराही धर्मं रक्षतु वैष्णवी ।
यशः कीर्तिं च लक्ष्मीं च धनं विद्यां च चक्रिणी ॥ 39 ॥
गोत्रमिन्द्राणि! मे रक्षेत्पशून्मे रक्ष चण्डिके ।
पुत्रान् रक्षेन्महालक्ष्मीर्भार्यां रक्षतु भैरवी ॥ 40 ॥
पन्थानं सुपथा रक्षेन्मार्गं क्षेमकरी तथा ।
राजद्वारे महालक्ष्मीर्विजया सर्वतः स्थिता ॥ 41 ॥
रक्षाहीनं तु यत्-स्थानं वर्जितं कवचेन तु ।
तत्सर्वं रक्ष मे देवि! जयन्ती पापनाशिनी ॥ 42 ॥
पदमेकं न गच्छेत्तु यदीच्छेच्छुभमात्मनः ।
कवचेनावृतो नित्यं यत्र यत्रैव गच्छति ॥ 43 ॥
तत्र तत्रार्थलाभश्च विजयः सार्वकामिकः ।
यं यं चिन्तयते कामं तं तं प्राप्नोति निश्चितम् ॥ 44 ॥
परमैश्वर्यमतुलं प्राप्स्यते भूतले पुमान् ।
निर्भयो जायते मर्त्यः सङ्ग्रामेष्वपराजितः ॥ 45 ॥
त्रैलोक्ये तु भवेत्पूज्यः कवचेनावृतः पुमान् ।
इदं तु देव्याः कवचं देवानामपि दुर्लभम् ॥ 46 ॥
यः पठेत्प्रयतो नित्यं त्रिसन्ध्यं श्रद्धयान्वितः ।
दैवीकला भवेत्तस्य त्रैलोक्येष्वपराजितः । 47 ॥
जीवेद्वर्षशतं साग्रमपमृत्युविवर्जितः ।
नश्यन्ति व्याधयः सर्वे लूताविस्फोटकादयः ॥ 48 ॥
स्थावरं जङ्गमं चैव कृत्रिमं चैव यद्विषम् ।
अभिचाराणि सर्वाणि मन्त्रयन्त्राणि भूतले ॥ 49 ॥
भूचराः खेचराश्चैव जुलजाश्चोपदेशिकाः ।
सहजा कुलजा माला डाकिनी शाकिनी तथा ॥ 50 ॥
अन्तरिक्षचरा घोरा डाकिन्यश्च महाबलाः ।
ग्रहभूतपिशाचाश्च यक्षगन्धर्वराक्षसाः ॥ 51 ॥
ब्रह्मराक्षसवेतालाः कूष्माण्डा भैरवादयः ।
नश्यन्ति दर्शनात्तस्य कवचे हृदि संस्थिते ॥ 52 ॥
मानोन्नतिर्भवेद्राज्ञस्तेजोवृद्धिकरं परम् ।
यशसा वर्धते सोऽपि कीर्तिमण्डितभूतले ॥ 53 ॥
जपेत्सप्तशतीं चण्डीं कृत्वा तु कवचं पुरा ।
यावद्भूमण्डलं धत्ते सशैलवनकाननम् ॥ 54 ॥
तावत्तिष्ठति मेदिन्यां सन्ततिः पुत्रपौत्रिकी ।
देहान्ते परमं स्थानं यत्सुरैरपि दुर्लभम् ॥ 55 ॥
प्राप्नोति पुरुषो नित्यं महामायाप्रसादतः ।
लभते परमं रूपं शिवेन सह मोदते ॥ 56 ॥
॥ इति वाराहपुराणे हरिहरब्रह्म विरचितं देव्याः कवचं सम्पूर्णम् ॥
oṃ namaścaṇḍikāyai
nyāsaḥ
asya śrī caṇḍī kavacasya | brahmā ṛṣiḥ | anuṣṭup chandaḥ |
cāmuṇḍā devatā | aṅganyāsokta mātaro bījam | navāvaraṇo mantraśaktiḥ | digbandha devatāḥ tatvam | śrī jagadambā prītyarthe saptaśatī pāṭhāṅgatvena jape viniyogaḥ ||
oṃ namaścaṇḍikāyai
mārkaṇḍeya uvāca |
oṃ yadguhyaṃ paramaṃ loke sarvarakṣākaraṃ nṛṇām |
yanna kasyacidākhyātaṃ tanme brūhi pitāmaha || 1 ||
brahmovāca |
asti guhyatamaṃ vipra sarvabhūtopakārakam |
devyāstu kavacaṃ puṇyaṃ tacchṛṇuṣva mahāmune || 2 ||
prathamaṃ śailaputrī ca dvitīyaṃ brahmacāriṇī |
tṛtīyaṃ candraghaṇṭeti kūṣmāṇḍeti caturthakam || 3 ||
pañcamaṃ skandamāteti ṣaṣṭhaṃ kātyāyanīti ca |
saptamaṃ kālarātrīti mahāgaurīti cāṣṭamam || 4 ||
navamaṃ siddhidātrī ca navadurgāḥ prakīrtitāḥ |
uktānyetāni nāmāni brahmaṇaiva mahātmanā || 5 ||
agninā dahyamānastu śatrumadhye gato raṇe |
viṣame durgame caiva bhayārtāḥ śaraṇaṃ gatāḥ || 6 ||
na teṣāṃ jāyate kiñcidaśubhaṃ raṇasaṅkaṭe |
nāpadaṃ tasya paśyāmi śokaduḥkhabhayaṃ na hi || 7 ||
yaistu bhaktyā smṛtā nūnaṃ teṣāṃ vṛddhiḥ prajāyate |
ye tvāṃ smaranti deveśi rakṣase tānnasaṃśayaḥ || 8 ||
pretasaṃsthā tu cāmuṇḍā vārāhī mahiṣāsanā |
aindrī gajasamārūḍhā vaiṣṇavī garuḍāsanā || 9 ||
māheśvarī vṛṣārūḍhā kaumārī śikhivāhanā |
lakṣmīḥ padmāsanā devī padmahastā haripriyā || 10 ||
śvetarūpadharā devī īśvarī vṛṣavāhanā |
brāhmī haṃsasamārūḍhā sarvābharaṇabhūṣitā || 11 ||
ityetā mātaraḥ sarvāḥ sarvayogasamanvitāḥ |
nānābharaṇāśobhāḍhyā nānāratnopaśobhitāḥ || 12 ||
dṛśyante rathamārūḍhā devyaḥ krodhasamākulāḥ |
śaṅkhaṃ cakraṃ gadāṃ śaktiṃ halaṃ ca musalāyudham || 13 ||
kheṭakaṃ tomaraṃ caiva paraśuṃ pāśameva ca |
kuntāyudhaṃ triśūlaṃ ca śārṅgamāyudhamuttamam || 14 ||
daityānāṃ dehanāśāya bhaktānāmabhayāya ca |
dhārayantyāyudhānītthaṃ devānāṃ ca hitāya vai || 15 ||
namaste'stu mahāraudre mahāghoraparākrame |
mahābale mahotsāhe mahābhayavināśini || 16 ||
trāhi māṃ devi duṣprekṣye śatrūṇāṃ bhayavardhini |
prācyāṃ rakṣatu māmaindrī āgneyyāmagnidevatā || 17 ||
dakṣiṇe'vatu vārāhī nairṛtyāṃ khaḍgadhāriṇī |
pratīcyāṃ vāruṇī rakṣedvāyavyāṃ mṛgavāhinī || 18 ||
udīcyāṃ pātu kaumārī aiśānyāṃ śūladhāriṇī |
ūrdhvaṃ brahmāṇī me rakṣedadhastādvaiṣṇavī tathā || 19 ||
evaṃ daśa diśo rakṣeccāmuṇḍā śavavāhanā |
jayā me cāgrataḥ pātu vijayā pātu pṛṣṭhataḥ || 20 ||
ajitā vāmapārśve tu dakṣiṇe cāparājitā |
śikhāmudyotinī rakṣedumā mūrdhni vyavasthitā || 21 ||
mālādharī lalāṭe ca bhruvau rakṣedyaśasvinī |
trinetrā ca bhruvormadhye yamaghaṇṭā ca nāsike || 22 ||
śaṅkhinī cakṣuṣormadhye śrotrayordvāravāsinī |
kapolau kālikā rakṣetkarṇamūle tu śāṅkarī || 23 ||
nāsikāyāṃ sugandhā ca uttaroṣṭhe ca carcikā |
adhare cāmṛtakalā jihvāyāṃ ca sarasvatī || 24 ||
dantān rakṣatu kaumārī kaṇṭhadeśe tu caṇḍikā |
ghaṇṭikāṃ citraghaṇṭā ca mahāmāyā ca tāluke || 25 ||
kāmākṣī cibukaṃ rakṣedvācaṃ me sarvamaṅgalā |
grīvāyāṃ bhadrakālī ca pṛṣṭhavaṃśe dhanurdharī || 26 ||
nīlagrīvā bahiḥ kaṇṭhe nalikāṃ nalakūbarī |
skandhayoḥ khaḍginī rakṣedbāhū me vajradhāriṇī || 27 ||
hastayordaṇḍinī rakṣedambikā cāṅgulīṣu ca |
nakhāñchūleśvarī rakṣetkukṣau rakṣetkuleśvarī || 28 ||
stanau rakṣenmahādevī manaḥśokavināśinī |
hṛdaye lalitā devī udare śūladhāriṇī || 29 ||
nābhau ca kāminī rakṣedguhyaṃ guhyeśvarī tathā |
pūtanā kāmikā meḍhraṃ gude mahiṣavāhinī || 30 ||
kaṭyāṃ bhagavatī rakṣejjānunī vindhyavāsinī |
jaṅghe mahābalā rakṣetsarvakāmapradāyinī || 31 ||
gulphayornārasiṃhī ca pādapṛṣṭhe tu taijasī |
pādāṅgulīṣu śrī rakṣetpādādhastalavāsinī || 32 ||
nakhān daṃṣṭrakarālī ca keśāṃścaivordhvakeśinī |
romakūpeṣu kaumārī tvacaṃ vāgīśvarī tathā || 33 ||
raktamajjāvasāmāṃsānyasthimedāṃsi pārvatī |
antrāṇi kālarātriśca pittaṃ ca mukuṭeśvarī || 34 ||
padmāvatī padmakośe kaphe cūḍāmaṇistathā |
jvālāmukhī nakhajvālāmabhedyā sarvasandhiṣu || 35 ||
śukraṃ brahmāṇi! me rakṣecchāyāṃ chatreśvarī tathā |
ahaṅkāraṃ mano buddhiṃ rakṣenme dharmadhāriṇī || 36 ||
prāṇāpānau tathā vyānamudānaṃ ca samānakam |
vajrahastā ca me rakṣetprāṇaṃ kalyāṇaśobhanā || 37 ||
rase rūpe ca gandhe ca śabde sparśe ca yoginī |
sattvaṃ rajastamaścaiva rakṣennārāyaṇī sadā || 38 ||
āyū rakṣatu vārāhī dharmaṃ rakṣatu vaiṣṇavī |
yaśaḥ kīrtiṃ ca lakṣmīṃ ca dhanaṃ vidyāṃ ca cakriṇī || 39 ||
gotramindrāṇi! me rakṣetpaśūnme rakṣa caṇḍike |
putrān rakṣenmahālakṣmīrbhāryāṃ rakṣatu bhairavī || 40 ||
panthānaṃ supathā rakṣenmārgaṃ kṣemakarī tathā |
rājadvāre mahālakṣmīrvijayā sarvataḥ sthitā || 41 ||
rakṣāhīnaṃ tu yat-sthānaṃ varjitaṃ kavacena tu |
tatsarvaṃ rakṣa me devi! jayantī pāpanāśinī || 42 ||
padamekaṃ na gacchettu yadīcchecchubhamātmanaḥ |
kavacenāvṛto nityaṃ yatra yatraiva gacchati || 43 ||
tatra tatrārthalābhaśca vijayaḥ sārvakāmikaḥ |
yaṃ yaṃ cintayate kāmaṃ taṃ taṃ prāpnoti niścitam || 44 ||
paramaiśvaryamatulaṃ prāpsyate bhūtale pumān |
nirbhayo jāyate martyaḥ saṅgrāmeṣvaparājitaḥ || 45 ||
trailokye tu bhavetpūjyaḥ kavacenāvṛtaḥ pumān |
idaṃ tu devyāḥ kavacaṃ devānāmapi durlabham || 46 ||
yaḥ paṭhetprayato nityaṃ trisandhyaṃ śraddhayānvitaḥ |
daivīkalā bhavettasya trailokyeṣvaparājitaḥ | 47 ||
jīvedvarṣaśataṃ sāgramapamṛtyuvivarjitaḥ |
naśyanti vyādhayaḥ sarve lūtāvisphoṭakādayaḥ || 48 ||
sthāvaraṃ jaṅgamaṃ caiva kṛtrimaṃ caiva yadviṣam |
abhicārāṇi sarvāṇi mantrayantrāṇi bhūtale || 49 ||
bhūcarāḥ khecarāścaiva julajāścopadeśikāḥ |
sahajā kulajā mālā ḍākinī śākinī tathā || 50 ||
antarikṣacarā ghorā ḍākinyaśca mahābalāḥ |
grahabhūtapiśācāśca yakṣagandharvarākṣasāḥ || 51 ||
brahmarākṣasavetālāḥ kūṣmāṇḍā bhairavādayaḥ |
naśyanti darśanāttasya kavace hṛdi saṃsthite || 52 ||
mānonnatirbhavedrājñastejovṛddhikaraṃ param |
yaśasā vardhate so'pi kīrtimaṇḍitabhūtale || 53 ||
japetsaptaśatīṃ caṇḍīṃ kṛtvā tu kavacaṃ purā |
yāvadbhūmaṇḍalaṃ dhatte saśailavanakānanam || 54 ||
tāvattiṣṭhati medinyāṃ santatiḥ putrapautrikī |
dehānte paramaṃ sthānaṃ yatsurairapi durlabham || 55 ||
prāpnoti puruṣo nityaṃ mahāmāyāprasādataḥ |
labhate paramaṃ rūpaṃ śivena saha modate || 56 ||
|| iti vārāhapurāṇe hariharabrahma viracitaṃ devyāḥ kavacaṃ sampūrṇam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.