śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha triṃśassargaḥ |
guhaṃ praviṣṭe sugrīve vimukte gagane ghanaiḥ |
Verse 1
varṣarātroṣito rāmaḥ kāmaśokābhipīḍitaḥ || 1 ||
pāṇḍuraṃ gaganaṃ dṛṣṭvā vimalaṃ candramaṇḍalam |
Verse 2
śāradīṃ rajanīṃ caiva dṛṣṭvā jyotsnānulepanām || 2 ||
kāmavṛttaṃ ca sugrīvaṃ naṣṭāṃ ca janakātmajām |
Verse 3
buddhvā kālamatītaṃ ca mumoha paramāturaḥ || 3 ||
sa tu sañjñāmupāgamya muhūrtānmatimānpunaḥ |
Verse 4
manassthāmapi vaidehīṃ cintayāmāsa rāghavaḥ || 4 ||
āsīnaḥ parvatasyāgre hemadhātuvibhūṣite |
Verse 5
śāradaṃ gaganaṃ dṛṣṭvā jagāma manasā priyām || 5 ||
dṛṣṭvā ca vimalaṃ vyoma gatavidyudvalāhakam |
Verse 6
sārasārāvasaṅghuṣṭhaṃ vilalāpārtayā girā || 6 ||
sārasārāvasannādaissārasāravanādinī |
Verse 7
yā''śrame ramate bālā sā'dya me ramate katham || 7 ||
puṣpitāṃścāsanān dṛṣṭvā kāñcanāniva nirmalān |
Verse 8
kathaṃ sā ramate bālā paśyantī māmapaśyatī || 8 ||
yā purā kalahaṃsānāṃ svareṇa kalabhāṣiṇī |
Verse 9
budhyate cārusarvāṅgī sā'dya me buddhyate katham || 9 ||
nisvanaṃ cakravākānāṃ niśamya nahacāriṇām |
Verse 10
puṇḍarīkaviśālākṣī kathameṣā bhaviṣyati || 10 ||
sarāṃsi sarito vāpīḥ kānanāni vanāni ca |
Verse 11
tāṃ vinā mṛgaśābākṣīṃ carannādya sukhaṃ labhe || 11 ||
api tāṃ madviyogāccha saukumāryācca bhāminīm |
Verse 12
sudūraṃ pīḍayetkāmaśśaradguṇanirantaraḥ || 12 ||
evamādi naraśreṣṭho vilalāpa nṛpātmajaḥ |
Verse 13
vihaṅga iva sāraṅgassalilaṃ tridaśeśvarāt || 13 ||
tataścañcūrya ramyeṣu phalārthī girisānuṣu |
Verse 14
dadarśa paryupāvṛtto lakṣmīvānlakṣmaṇo'grajam || 14 ||
taṃ cintayā dussahayā parītaṃ visañjñamekaṃ vijane manasvī |
Verse 15
bhrāturviṣādātparitāpadīnaḥ samīkṣya saumitriruvāca rāmam || 15 ||
kimārya kāmasya vaśaṅgatena kimātmapauruṣyaparābhavena |
Verse 16
ayaṃ sadā saṃhriyate samādhiḥ kimatra yogena nivartitena || 16 ||
kriyābhiyogaṃ manasaḥ prasādaṃ samādhiyogānugataṃ ca kālam |
Verse 17
sahāyasāmarthyamadīnasattvaḥ svakarma hetuṃ ca kuruṣva hetum || 17 ||
na jānakī mānava vaṃśanātha tvayā sanāthā sulabhā pareṇa |
Verse 18
na cāgnicūḍāṃ jvalitāmupetya na dahyate vīra varārha kacchit || 18 ||
salakṣaṇaṃ lakṣmaṇamapradhṛṣyaṃ svabhāvajaṃ vākyamuvāca rāmaḥ |
Verse 19
hitaṃ ca pathyaṃ ca nayaprasaktaṃ sasāma dharmārthasamāhitaṃ ca || 19 ||
nissaṃśayaṃ kāryamavekṣitavyaṃ kriyāviśeṣo'hyanuvartitavyaḥ |
Verse 20
nanu pravṛttasya durāsadasya kumāra kāryasya phalaṃ ca cintyam || 20 ||
atha padmapalāśākṣīṃ maithilīmanucintayan |
Verse 21
uvāca lakṣmaṇaṃ rāmo mukhena pariśuṣyatā || 21 ||
tarpayitvā sahasrākṣassalilena vasundharām |
Verse 22
nirvartayitvā sasyāni kṛtakarmā vyavasthitaḥ || 22 ||
snigdhagambhīranirghoṣāśśailadrumapurogamāḥ |
Verse 23
visṛjya salilaṃ meghāḥ pariśrāntā nṛpātmaja || 23 ||
nīlotpaladalaśyāmāśśyāmīkṛtvā diśo daśa |
Verse 24
vimadā iva mātaṅgāśśāntavegāḥ payodharāḥ || 24 ||
jalagarbhā mahāmeghā kuṭajārjunagandhinaḥ |
Verse 25
caritvā viratāssaumya vṛṣṭivātāssamudyatāḥ || 25 ||
ghanānāṃ vāraṇānāṃ ca mayūrāṇāṃ ca lakṣmaṇa |
Verse 26
nādaḥ prasravaṇānāṃ ca praśāntassahasā'nagha || 26 ||
abhivṛṣṭā mahāmeghairnirmalāścitrasānavaḥ |
Verse 27
anuliptā ivā'bhānti girayaścitradīptibhiḥ || 27 ||
śākhāsu saptacchadapādapānāṃ prabhāsu tārārkaniśākarāṇām |
Verse 28
līlāsu caivottama vāraṇānāṃ śriyaṃ vibhajyādya śaratpravṛttā || 28 ||
sampratyanekāśraya citraśobhā lakṣmīśśaratkālaguṇopanītā |
Verse 29
sūryāgrahastapratibodhiteṣu padmākareṣvabhyadhikaṃ vibhāti || 29 ||
saptacchadānāṃ kusumopagandhī ṣaṭpādabṛndairanugīyamānaḥ |
Verse 30
mattadvipānāṃ pavano'nusārī darpaṃ vineṣyannadhikaṃ karoti || 30 ||
abhyāgataiścāruviśālapakṣai ssaraḥpriyaiḥ padmarajovakīrṇaiḥ |
Verse 31
mahānadīnāṃ pulinopayātaiḥ krīḍanti haṃsāssaha cakravākaiḥ || 31 ||
madapragalbheṣu ca vāraṇeṣu gavāṃ samūheṣu ca darpiteṣu |
Verse 32
prasannatoyāsu ca nimnagāsu vibhāti lakṣmīrbahudhā vibhaktā || 32 ||
nabhassamīkṣyāmbudharairvimuktaṃ vimuktabarhābharaṇā vaneṣu |
Verse 33
priyāsvasaktā vinivṛttaśobhā gatotsavā dhyānaparā mayūrāḥ || 33 ||
manojñagandhaiḥ priyakairanalpaiḥ puṣpātibhārāvanatāgraśākhaiḥ |
Verse 34
suvarṇagaurairnayanābhirāmai rudyotitānīva vanāntarāṇi || 34 ||
priyānvitānāṃ nalinīpriyāṇāṃ vane ratānāṃ kusumoddhatānām |
Verse 35
madotkaṭānāṃ madalālasānāṃ gajottamānāṃ gatayo'dya mandāḥ || 35 ||
vyabhraṃ nabhaśśastravidhautavarṇaṃ kṛśapravāhāni nadījalāni |
Verse 36
kahlāraśītāḥ pavanāḥ pravānti tamovimuktāśca diśaḥ prakāśāḥ || 36 ||
sūryātapakrāmaṇanaṣṭapaṅkā bhūmiścirodadhāṭitasāndrareṇuḥ |
Verse 37
anyonyavaireṇasamāyutānā mudyogakālo'dya narādhipānām || 37 ||
śaradguṇāpyāyitarūpaśobhāḥ praharṣitāḥ pāṃśusamutkṣitāṅgāḥ |
Verse 38
madotkaṭāssamprati yuddhalubdhā vṛṣā gavāṃ madhyagatā nadanti || 38 ||
samanmathaṃ tīvragatānurāgāḥ kulānvitā mandagatiṃ kariṇyaḥ |
Verse 39
madānvitaṃ samparivārya yāntaṃ vaneṣu bhartāramanuprayānti || 39 ||
tyaktvā varāṇyātmavibhūṣaṇāni barhāṇi tīropagatā nadīnām |
Verse 40
nirbhartsyamānā iva sārasaughaiḥ prayānti dīnā vimadā mayūrāḥ || 40 ||
vitrāsya kāraṇḍavacakravākā nmahāravairbhinnakaṭā gajendrāḥ |
Verse 41
sarassu baddhāmbujabhūṣaṇeṣu vikṣobhya vikṣobhya jalaṃ pibanti || 41 ||
vyapetapaṅkāsu savālukāsu prasannatoyāsu sagokulāsu |
Verse 42
sasārasārāvanināditāsu nadīṣu hṛṣṭā nipatanti haṃsāḥ || 42 ||
nadīghanaprasravaṇodakānā matipravṛddhānilabarhiṇānām |
Verse 43
plavaṅgamānāṃ ca gatotsavānāṃ drutaṃ ravāssamprati sampraṇaṣṭāḥ || 43 ||
anekavarṇāssuvinaṣṭakāyā navoditeṣvambudhareṣu naṣṭāḥ |
Verse 44
kṣudhārditā ghoraviṣā bilebhya ściroṣitā viprasaranti sarpāḥ || 44 ||
cañcaccandrakarasparśaharṣonmīlitatārakā |
Verse 45
aho rāgavatī sandhyā jahāti svayamambaram || 45 ||
rātriśśaśāṅkoditasaumyavaktrā tārāgaṇonmīlitacārunetrā |
Verse 46
jyotsnāṃśukaprāvaraṇā vibhāti nārīva śuklāṃśukasaṃvṛtāṅgī || 46 ||
vipakvaśāliprasavāni bhuktvā praharṣitā sārasacārupaṅktiḥ |
Verse 47
nabhassamākrāmati śīghravegāḥ vātāvadhūtā grathiteva mālā || 47 ||
suptaikahaṃsaṃ kumudairupetaṃ mahāhradasthaṃ salilaṃ vibhāti |
Verse 48
ghanairvimuktaṃ niśi pūrṇacandraṃ tārāgaṇākīrṇamivāntarikṣam || 48 ||
prakīrṇahaṃsākulamekhalānāṃ prabuddhapadmotpalamālinīnām |
Verse 49
vāpyuttamānāmadhikā'dya lakṣmī rvarāṅganānāmiva bhūṣitānām || 49 ||
veṇusvanavyañjitatūryamiśraḥ pratyūṣakālānilasampravṛddhaḥ |
Verse 50
sammūrchito gargaragovṛṣāṇā manyonyamāpūrayatīva śabdaḥ || 50 ||
navairnadīnāṃ kusumaprabhāsai rvyādhūyamānairmṛdumārutena |
Verse 51
dhautāmalakṣaumapaṭaprakāśaiḥ kūlāni kāśairupaśobhitāni || 51 ||
vanapracaṇḍā madhupānaśauṇḍāḥ priyānvitāṣṣaṭcaraṇāḥ prahrṛṣṭāḥ |
Verse 52
vaneṣu mattāḥ pavanānuyātrāṃ kurvanti padmāsanareṇugaurāḥ || 52 ||
jalaṃ prasannaṃ kumudaṃ prabhāsaṃ krauñcasvanaśśālivanaṃ vipakvam |
Verse 53
mṛduśca vāyurvimalaśca candra śśaṃsanti varṣavyapanītakālam || 53 ||
mīnopasandarśitamekhalānāṃ nadīvadhūnāṃ gatayo'dya mandāḥ |
Verse 54
kāntopabhuktālasagāminīnāṃ prabhātakāleṣviva kāminīnām || 54 ||
sacakravākāni saśaivalāni kāśairdukūlairiva saṃvṛtāni |
Verse 55
sapatralekhāni sarocanāni vadhūmukhānīva nadīmukhāni || 55 ||
praphullabāṇāsanacitriteṣu prahṛṣṭaṣaṭpādanikūjiteṣu |
Verse 56
gṛhītacāpodyatacaṇḍadaṇḍaḥ pracaṇḍacāro'dya vaneṣu kāmaḥ || 56 ||
lokaṃ suvṛṣṭyā paritoṣayitvā nadīstaṭākāni ca pūrayitvā |
Verse 57
niṣpannasasyāṃ vasudhāṃ ca kṛtvā tyaktvā nabhastoyadharāḥ praṇaṣṭāḥ || 57 ||
darśayanti śarannadyaḥ pulināni śanaiḥ śanaiḥ |
Verse 58
navasaṅgamasavrīḍā jaghanānīva yoṣitaḥ || 58 ||
prasannasalilāssaumya kurarībhirvināditāḥ |
Verse 59
cakravākagaṇākīrṇā vibhānti salilāśayāḥ || 59 ||
asanāssaptaparṇāśca kovidārāśca puṣpitāḥ |
Verse 60
dṛśyante bandhujīvāśca śyāmāśca girisānuṣu || 60 ||
haṃsasārasacakrāhvaiḥ kuraraiśca samantataḥ |
Verse 61
pulinānyavakīrṇāni nadīnāṃ paśya lakṣmaṇa || 61 ||
anyonyabaddhavairāṇāṃ jigīṣūṇāṃ nṛpātmaja |
Verse 62
udyogasamayassaumya pārthivānāmupasthitaḥ || 62 ||
Verse 63
iyaṃ sā prathamā yātrā pārthivānāṃ nṛpātmaja na ca paśyāmi sugrīvamudyogaṃ vā tathāvidham || 63 ||
catvāro vārṣikā māsā gatā varṣaśatopamāḥ |
Verse 64
mama śokābhibhūtasya saumya sītāmapaśyataḥ || 64 ||
cakravākīva bhartāraṃ pṛṣṭhato'nugatā vanam |
Verse 65
viṣamaṃ daṇḍakāraṇyamudyānamiva yā'gatā || 65 ||
priyāvihīne duḥkhārte hṛtarājye vivāsite |
Verse 66
kṛpāṃ na kurute rājā sugrīvo mayi lakṣmaṇa || 66 ||
anātho hṛtarājyo'yaṃ rāvaṇena ca dharṣitaḥ |
Verse 67
dīno dūragṛhaḥ kāmī māṃ caiva śaraṇaṃ gataḥ || 67 ||
ityetaiḥ kāraṇaissaumya sugrīvasya durātmanaḥ |
Verse 68
ahaṃ vānararājasya paribhūtaḥ parantapa || 68 ||
sa kālaṃ parisaṅkhyāya sītāyāḥ parimārgaṇe |
Verse 69
kṛtārthassamayaṃ kṛtvā durmatirnāvabudhyate || 69 ||
tvaṃ ca kiṣkindhāṃ praviśya brūhi vānarapuṅgavam |
Verse 70
mūrkhaṃ grāmyasukhe saktaṃ sugrīvaṃ vacanānmama || 70 ||
arthināmupapannānāṃ pūrvaṃ cāpyupakāriṇām |
Verse 71
āśāṃ saṃśrutya yo hanti sa loke puruṣādhamaḥ || 71 ||
śubhaṃ vā yadi vā pāpaṃ yo hi vākyamudīritam |
Verse 72
satyena pratigṛhṇāti sa vīraḥ puruṣottamaḥ || 72 ||
kṛtārthā hyakṛtārthānāṃ mitrāṇāṃ na bhavanti ye |
Verse 73
tānmṛtānapi kravyādāḥ kṛtaghnānnopabhuñjate || 73 ||
nūnaṃ kāñcanapṛṣṭhasya vikṛṣṭasya mayā raṇe |
Verse 74
draṣṭumicchati cāpasya rūpaṃ vidyudgaṇopamam || 74 ||
ghoraṃ jyātalanirghoṣaṃ kruddhasya mama saṃyuge |
Verse 75
nirghoṣamiva vajrasya punassaṃśrotumicchasi || 75 ||
kāmamevaṅgate'pyasya parijñāte parākrame |
Verse 76
tvatsahāyasya me vīra na cintā syānnṛpātmaja || 76 ||
yadarthamayamārambhaḥ kṛtaḥ parapurañjayaḥ |
Verse 77
samayaṃ nābhijānāti kṛtārthaḥ plavageśvaraḥ || 77 ||
varṣāsamayakālaṃ tu pratijñāya harīśvaraḥ |
Verse 78
vyatītāṃścaturo māsānviharannāvabudhyate || 78 ||
sāmātyapariṣatkrīḍanpānamevopasevate |
Verse 79
śokadīneṣu nāsmāsu sugrīvaḥ kurute dayām || 79 ||
ucyatāṃ gaccha sugrīvastvayā vatsa mahābala |
Verse 80
mama roṣasya yadrūpaṃ brūyāścaivamidaṃ vacaḥ || 80 ||
na ca saṅkucitaḥ panthā yena vālī hato gataḥ |
Verse 81
samaye tiṣṭha sugrīva mā vālipathamanvagāḥ || 81 ||
eka eva raṇe vālī śareṇa nihato mayā |
Verse 82
tvāṃ tu satyādatikrāntaṃ haniṣyāmi sabāndhavam || 82 ||
tadevaṃ vihite kārye yaddhitaṃ puruṣarṣabha |
Verse 83
tattadbhrūhi naraśreṣṭhatvara kālavyatikramaḥ || 83 ||
kuruṣva satyaṃ mayi vānareśvara pratiśrutaṃ dharmamavekṣya śāśvatam |
Verse 84
mā vālinaṃ pretya gato yamakṣayaṃ tvamadya paśyermama coditaiśśaraiḥ || 84 ||
sa pūrvajaṃ tīvravivṛddhakopaṃ lālapyamānaṃ prasamīkṣya dīnam |
Verse 85
cakāra tīvrāṃ matimugratejā harīśvare mānavavaṃśanāthaḥ || 85 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe triṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ त्रिंशस्सर्गः ।
गुहं प्रविष्टे सुग्रीवे विमुक्ते गगने घनैः ।
वर्षरात्रोषितो रामः कामशोकाभिपीडितः ॥ 1 ॥
पाण्डुरं गगनं दृष्ट्वा विमलं चन्द्रमण्डलम् ।
शारदीं रजनीं चैव दृष्ट्वा ज्योत्स्नानुलेपनाम् ॥ 2 ॥
कामवृत्तं च सुग्रीवं नष्टां च जनकात्मजाम् ।
बुद्ध्वा कालमतीतं च मुमोह परमातुरः ॥ 3 ॥
स तु सञ्ज्ञामुपागम्य मुहूर्तान्मतिमान्पुनः ।
मनस्स्थामपि वैदेहीं चिन्तयामास राघवः ॥ 4 ॥
आसीनः पर्वतस्याग्रे हेमधातुविभूषिते ।
शारदं गगनं दृष्ट्वा जगाम मनसा प्रियाम् ॥ 5 ॥
दृष्ट्वा च विमलं व्योम गतविद्युद्वलाहकम् ।
सारसारावसङ्घुष्ठं विललापार्तया गिरा ॥ 6 ॥
सारसारावसन्नादैस्सारसारवनादिनी ।
याऽऽश्रमे रमते बाला साऽद्य मे रमते कथम् ॥ 7 ॥
पुष्पितांश्चासनान् दृष्ट्वा काञ्चनानिव निर्मलान् ।
कथं सा रमते बाला पश्यन्ती मामपश्यती ॥ 8 ॥
या पुरा कलहंसानां स्वरेण कलभाषिणी ।
बुध्यते चारुसर्वाङ्गी साऽद्य मे बुद्ध्यते कथम् ॥ 9 ॥
निस्वनं चक्रवाकानां निशम्य नहचारिणाम् ।
पुण्डरीकविशालाक्षी कथमेषा भविष्यति ॥ 10 ॥
सरांसि सरितो वापीः काननानि वनानि च ।
तां विना मृगशाबाक्षीं चरन्नाद्य सुखं लभे ॥ 11 ॥
अपि तां मद्वियोगाच्छ सौकुमार्याच्च भामिनीम् ।
सुदूरं पीडयेत्कामश्शरद्गुणनिरन्तरः ॥ 12 ॥
एवमादि नरश्रेष्ठो विललाप नृपात्मजः ।
विहङ्ग इव सारङ्गस्सलिलं त्रिदशेश्वरात् ॥ 13 ॥
ततश्चञ्चूर्य रम्येषु फलार्थी गिरिसानुषु ।
ददर्श पर्युपावृत्तो लक्ष्मीवान्लक्ष्मणोऽग्रजम् ॥ 14 ॥
तं चिन्तया दुस्सहया परीतं विसञ्ज्ञमेकं विजने मनस्वी ।
भ्रातुर्विषादात्परितापदीनः समीक्ष्य सौमित्रिरुवाच रामम् ॥ 15 ॥
किमार्य कामस्य वशङ्गतेन किमात्मपौरुष्यपराभवेन ।
अयं सदा संह्रियते समाधिः किमत्र योगेन निवर्तितेन ॥ 16 ॥
क्रियाभियोगं मनसः प्रसादं समाधियोगानुगतं च कालम् ।
सहायसामर्थ्यमदीनसत्त्वः स्वकर्म हेतुं च कुरुष्व हेतुम् ॥ 17 ॥
न जानकी मानव वंशनाथ त्वया सनाथा सुलभा परेण ।
न चाग्निचूडां ज्वलितामुपेत्य न दह्यते वीर वरार्ह कच्छित् ॥ 18 ॥
सलक्षणं लक्ष्मणमप्रधृष्यं स्वभावजं वाक्यमुवाच रामः ।
हितं च पथ्यं च नयप्रसक्तं ससाम धर्मार्थसमाहितं च ॥ 19 ॥
निस्संशयं कार्यमवेक्षितव्यं क्रियाविशेषोऽह्यनुवर्तितव्यः ।
ननु प्रवृत्तस्य दुरासदस्य कुमार कार्यस्य फलं च चिन्त्यम् ॥ 20 ॥
अथ पद्मपलाशाक्षीं मैथिलीमनुचिन्तयन् ।
उवाच लक्ष्मणं रामो मुखेन परिशुष्यता ॥ 21 ॥
तर्पयित्वा सहस्राक्षस्सलिलेन वसुन्धराम् ।
निर्वर्तयित्वा सस्यानि कृतकर्मा व्यवस्थितः ॥ 22 ॥
स्निग्धगम्भीरनिर्घोषाश्शैलद्रुमपुरोगमाः ।
विसृज्य सलिलं मेघाः परिश्रान्ता नृपात्मज ॥ 23 ॥
नीलोत्पलदलश्यामाश्श्यामीकृत्वा दिशो दश ।
विमदा इव मातङ्गाश्शान्तवेगाः पयोधराः ॥ 24 ॥
जलगर्भा महामेघा कुटजार्जुनगन्धिनः ।
चरित्वा विरतास्सौम्य वृष्टिवातास्समुद्यताः ॥ 25 ॥
घनानां वारणानां च मयूराणां च लक्ष्मण ।
नादः प्रस्रवणानां च प्रशान्तस्सहसाऽनघ ॥ 26 ॥
अभिवृष्टा महामेघैर्निर्मलाश्चित्रसानवः ।
अनुलिप्ता इवाऽभान्ति गिरयश्चित्रदीप्तिभिः ॥ 27 ॥
शाखासु सप्तच्छदपादपानां प्रभासु तारार्कनिशाकराणाम् ।
लीलासु चैवोत्तम वारणानां श्रियं विभज्याद्य शरत्प्रवृत्ता ॥ 28 ॥
सम्प्रत्यनेकाश्रय चित्रशोभा लक्ष्मीश्शरत्कालगुणोपनीता ।
सूर्याग्रहस्तप्रतिबोधितेषु पद्माकरेष्वभ्यधिकं विभाति ॥ 29 ॥
सप्तच्छदानां कुसुमोपगन्धी षट्पादबृन्दैरनुगीयमानः ।
मत्तद्विपानां पवनोऽनुसारी दर्पं विनेष्यन्नधिकं करोति ॥ 30 ॥
अभ्यागतैश्चारुविशालपक्षै स्सरःप्रियैः पद्मरजोवकीर्णैः ।
महानदीनां पुलिनोपयातैः क्रीडन्ति हंसास्सह चक्रवाकैः ॥ 31 ॥
मदप्रगल्भेषु च वारणेषु गवां समूहेषु च दर्पितेषु ।
प्रसन्नतोयासु च निम्नगासु विभाति लक्ष्मीर्बहुधा विभक्ता ॥ 32 ॥
नभस्समीक्ष्याम्बुधरैर्विमुक्तं विमुक्तबर्हाभरणा वनेषु ।
प्रियास्वसक्ता विनिवृत्तशोभा गतोत्सवा ध्यानपरा मयूराः ॥ 33 ॥
मनोज्ञगन्धैः प्रियकैरनल्पैः पुष्पातिभारावनताग्रशाखैः ।
सुवर्णगौरैर्नयनाभिरामै रुद्योतितानीव वनान्तराणि ॥ 34 ॥
प्रियान्वितानां नलिनीप्रियाणां वने रतानां कुसुमोद्धतानाम् ।
मदोत्कटानां मदलालसानां गजोत्तमानां गतयोऽद्य मन्दाः ॥ 35 ॥
व्यभ्रं नभश्शस्त्रविधौतवर्णं कृशप्रवाहानि नदीजलानि ।
कह्लारशीताः पवनाः प्रवान्ति तमोविमुक्ताश्च दिशः प्रकाशाः ॥ 36 ॥
सूर्यातपक्रामणनष्टपङ्का भूमिश्चिरोदधाटितसान्द्ररेणुः ।
अन्योन्यवैरेणसमायुताना मुद्योगकालोऽद्य नराधिपानाम् ॥ 37 ॥
शरद्गुणाप्यायितरूपशोभाः प्रहर्षिताः पांशुसमुत्क्षिताङ्गाः ।
मदोत्कटास्सम्प्रति युद्धलुब्धा वृषा गवां मध्यगता नदन्ति ॥ 38 ॥
समन्मथं तीव्रगतानुरागाः कुलान्विता मन्दगतिं करिण्यः ।
मदान्वितं सम्परिवार्य यान्तं वनेषु भर्तारमनुप्रयान्ति ॥ 39 ॥
त्यक्त्वा वराण्यात्मविभूषणानि बर्हाणि तीरोपगता नदीनाम् ।
निर्भर्त्स्यमाना इव सारसौघैः प्रयान्ति दीना विमदा मयूराः ॥ 40 ॥
वित्रास्य कारण्डवचक्रवाका न्महारवैर्भिन्नकटा गजेन्द्राः ।
सरस्सु बद्धाम्बुजभूषणेषु विक्षोभ्य विक्षोभ्य जलं पिबन्ति ॥ 41 ॥
व्यपेतपङ्कासु सवालुकासु प्रसन्नतोयासु सगोकुलासु ।
ससारसारावनिनादितासु नदीषु हृष्टा निपतन्ति हंसाः ॥ 42 ॥
नदीघनप्रस्रवणोदकाना मतिप्रवृद्धानिलबर्हिणानाम् ।
प्लवङ्गमानां च गतोत्सवानां द्रुतं रवास्सम्प्रति सम्प्रणष्टाः ॥ 43 ॥
अनेकवर्णास्सुविनष्टकाया नवोदितेष्वम्बुधरेषु नष्टाः ।
क्षुधार्दिता घोरविषा बिलेभ्य श्चिरोषिता विप्रसरन्ति सर्पाः ॥ 44 ॥
चञ्चच्चन्द्रकरस्पर्शहर्षोन्मीलिततारका ।
अहो रागवती सन्ध्या जहाति स्वयमम्बरम् ॥ 45 ॥
रात्रिश्शशाङ्कोदितसौम्यवक्त्रा तारागणोन्मीलितचारुनेत्रा ।
ज्योत्स्नांशुकप्रावरणा विभाति नारीव शुक्लांशुकसंवृताङ्गी ॥ 46 ॥
विपक्वशालिप्रसवानि भुक्त्वा प्रहर्षिता सारसचारुपङ्क्तिः ।
नभस्समाक्रामति शीघ्रवेगाः वातावधूता ग्रथितेव माला ॥ 47 ॥
सुप्तैकहंसं कुमुदैरुपेतं महाह्रदस्थं सलिलं विभाति ।
घनैर्विमुक्तं निशि पूर्णचन्द्रं तारागणाकीर्णमिवान्तरिक्षम् ॥ 48 ॥
प्रकीर्णहंसाकुलमेखलानां प्रबुद्धपद्मोत्पलमालिनीनाम् ।
वाप्युत्तमानामधिकाऽद्य लक्ष्मी र्वराङ्गनानामिव भूषितानाम् ॥ 49 ॥
वेणुस्वनव्यञ्जिततूर्यमिश्रः प्रत्यूषकालानिलसम्प्रवृद्धः ।
सम्मूर्छितो गर्गरगोवृषाणा मन्योन्यमापूरयतीव शब्दः ॥ 50 ॥
नवैर्नदीनां कुसुमप्रभासै र्व्याधूयमानैर्मृदुमारुतेन ।
धौतामलक्षौमपटप्रकाशैः कूलानि काशैरुपशोभितानि ॥ 51 ॥
वनप्रचण्डा मधुपानशौण्डाः प्रियान्विताष्षट्चरणाः प्रह्रृष्टाः ।
वनेषु मत्ताः पवनानुयात्रां कुर्वन्ति पद्मासनरेणुगौराः ॥ 52 ॥
जलं प्रसन्नं कुमुदं प्रभासं क्रौञ्चस्वनश्शालिवनं विपक्वम् ।
मृदुश्च वायुर्विमलश्च चन्द्र श्शंसन्ति वर्षव्यपनीतकालम् ॥ 53 ॥
मीनोपसन्दर्शितमेखलानां नदीवधूनां गतयोऽद्य मन्दाः ।
कान्तोपभुक्तालसगामिनीनां प्रभातकालेष्विव कामिनीनाम् ॥ 54 ॥
सचक्रवाकानि सशैवलानि काशैर्दुकूलैरिव संवृतानि ।
सपत्रलेखानि सरोचनानि वधूमुखानीव नदीमुखानि ॥ 55 ॥
प्रफुल्लबाणासनचित्रितेषु प्रहृष्टषट्पादनिकूजितेषु ।
गृहीतचापोद्यतचण्डदण्डः प्रचण्डचारोऽद्य वनेषु कामः ॥ 56 ॥
लोकं सुवृष्ट्या परितोषयित्वा नदीस्तटाकानि च पूरयित्वा ।
निष्पन्नसस्यां वसुधां च कृत्वा त्यक्त्वा नभस्तोयधराः प्रणष्टाः ॥ 57 ॥
दर्शयन्ति शरन्नद्यः पुलिनानि शनैः शनैः ।
नवसङ्गमसव्रीडा जघनानीव योषितः ॥ 58 ॥
प्रसन्नसलिलास्सौम्य कुररीभिर्विनादिताः ।
चक्रवाकगणाकीर्णा विभान्ति सलिलाशयाः ॥ 59 ॥
असनास्सप्तपर्णाश्च कोविदाराश्च पुष्पिताः ।
दृश्यन्ते बन्धुजीवाश्च श्यामाश्च गिरिसानुषु ॥ 60 ॥
हंससारसचक्राह्वैः कुररैश्च समन्ततः ।
पुलिनान्यवकीर्णानि नदीनां पश्य लक्ष्मण ॥ 61 ॥
अन्योन्यबद्धवैराणां जिगीषूणां नृपात्मज ।
उद्योगसमयस्सौम्य पार्थिवानामुपस्थितः ॥ 62 ॥
इयं सा प्रथमा यात्रा पार्थिवानां नृपात्मज न च पश्यामि सुग्रीवमुद्योगं वा तथाविधम् ॥ 63 ॥
चत्वारो वार्षिका मासा गता वर्षशतोपमाः ।
मम शोकाभिभूतस्य सौम्य सीतामपश्यतः ॥ 64 ॥
चक्रवाकीव भर्तारं पृष्ठतोऽनुगता वनम् ।
विषमं दण्डकारण्यमुद्यानमिव याऽगता ॥ 65 ॥
प्रियाविहीने दुःखार्ते हृतराज्ये विवासिते ।
कृपां न कुरुते राजा सुग्रीवो मयि लक्ष्मण ॥ 66 ॥
अनाथो हृतराज्योऽयं रावणेन च धर्षितः ।
दीनो दूरगृहः कामी मां चैव शरणं गतः ॥ 67 ॥
इत्येतैः कारणैस्सौम्य सुग्रीवस्य दुरात्मनः ।
अहं वानरराजस्य परिभूतः परन्तप ॥ 68 ॥
स कालं परिसङ्ख्याय सीतायाः परिमार्गणे ।
कृतार्थस्समयं कृत्वा दुर्मतिर्नावबुध्यते ॥ 69 ॥
त्वं च किष्किन्धां प्रविश्य ब्रूहि वानरपुङ्गवम् ।
मूर्खं ग्राम्यसुखे सक्तं सुग्रीवं वचनान्मम ॥ 70 ॥
अर्थिनामुपपन्नानां पूर्वं चाप्युपकारिणाम् ।
आशां संश्रुत्य यो हन्ति स लोके पुरुषाधमः ॥ 71 ॥
शुभं वा यदि वा पापं यो हि वाक्यमुदीरितम् ।
सत्येन प्रतिगृह्णाति स वीरः पुरुषोत्तमः ॥ 72 ॥
कृतार्था ह्यकृतार्थानां मित्राणां न भवन्ति ये ।
तान्मृतानपि क्रव्यादाः कृतघ्नान्नोपभुञ्जते ॥ 73 ॥
नूनं काञ्चनपृष्ठस्य विकृष्टस्य मया रणे ।
द्रष्टुमिच्छति चापस्य रूपं विद्युद्गणोपमम् ॥ 74 ॥
घोरं ज्यातलनिर्घोषं क्रुद्धस्य मम संयुगे ।
निर्घोषमिव वज्रस्य पुनस्संश्रोतुमिच्छसि ॥ 75 ॥
काममेवङ्गतेऽप्यस्य परिज्ञाते पराक्रमे ।
त्वत्सहायस्य मे वीर न चिन्ता स्यान्नृपात्मज ॥ 76 ॥
यदर्थमयमारम्भः कृतः परपुरञ्जयः ।
समयं नाभिजानाति कृतार्थः प्लवगेश्वरः ॥ 77 ॥
वर्षासमयकालं तु प्रतिज्ञाय हरीश्वरः ।
व्यतीतांश्चतुरो मासान्विहरन्नावबुध्यते ॥ 78 ॥
सामात्यपरिषत्क्रीडन्पानमेवोपसेवते ।
शोकदीनेषु नास्मासु सुग्रीवः कुरुते दयाम् ॥ 79 ॥
उच्यतां गच्छ सुग्रीवस्त्वया वत्स महाबल ।
मम रोषस्य यद्रूपं ब्रूयाश्चैवमिदं वचः ॥ 80 ॥
न च सङ्कुचितः पन्था येन वाली हतो गतः ।
समये तिष्ठ सुग्रीव मा वालिपथमन्वगाः ॥ 81 ॥
एक एव रणे वाली शरेण निहतो मया ।
त्वां तु सत्यादतिक्रान्तं हनिष्यामि सबान्धवम् ॥ 82 ॥
तदेवं विहिते कार्ये यद्धितं पुरुषर्षभ ।
तत्तद्भ्रूहि नरश्रेष्ठत्वर कालव्यतिक्रमः ॥ 83 ॥
कुरुष्व सत्यं मयि वानरेश्वर प्रतिश्रुतं धर्ममवेक्ष्य शाश्वतम् ।
मा वालिनं प्रेत्य गतो यमक्षयं त्वमद्य पश्येर्मम चोदितैश्शरैः ॥ 84 ॥
स पूर्वजं तीव्रविवृद्धकोपं लालप्यमानं प्रसमीक्ष्य दीनम् ।
चकार तीव्रां मतिमुग्रतेजा हरीश्वरे मानववंशनाथः ॥ 85 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे त्रिंशस्सर्गः ॥