viditākhila śāstra sudhā jaladhe
mahitopaniṣat-kathitārtha nidhe |
hṛdaye kalaye vimalaṃ caraṇaṃ
Verse 1
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 1 ||
karuṇā varuṇālaya pālaya māṃ
bhavasāgara duḥkha vidūna hṛdam |
racayākhila darśana tattvavidaṃ
Verse 2
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 2 ||
bhavatā janatā suhitā bhavitā
nijabodha vicāraṇa cārumate |
kalayeśvara jīva viveka vidaṃ
Verse 3
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 3 ||
bhava èva bhavāniti mè nitarāṃ
samajāyata cetasi kautukitā |
mama vāraya moha mahājaladhiṃ
Verse 4
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 4 ||
sukṛte'dhikṛte bahudhā bhavato
bhavitā samadarśana lālasatā |
ati dīnamimaṃ paripālaya māṃ
Verse 5
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 5 ||
jagatīmavituṃ kalitākṛtayo
vicaranti mahāmāha sacchalataḥ |
ahimāṃśurivātra vibhāsi guro
Verse 6
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 6 ||
gurupuṅgava puṅgavaketana te
samatāmayatāṃ na hi ko'pi sudhīḥ |
śaraṇāgata vatsala tattvanidhe
Verse 7
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 7 ||
viditā na mayā viśadaika kalā
na ca kiñcana kāñcanamasti guro |
dṛtameva vidhehi kṛpāṃ sahajāṃ
Verse 8
bhava śaṅkara deśika me śaraṇam || 8 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
विदिताखिल शास्त्र सुधा जलधे
महितोपनिषत्-कथितार्थ निधे ।
हृदये कलये विमलं चरणं
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 1 ॥
करुणा वरुणालय पालय मां
भवसागर दुःख विदून हृदम् ।
रचयाखिल दर्शन तत्त्वविदं
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 2 ॥
भवता जनता सुहिता भविता
निजबोध विचारण चारुमते ।
कलयेश्वर जीव विवेक विदं
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 3 ॥
भव ऎव भवानिति मॆ नितरां
समजायत चेतसि कौतुकिता ।
मम वारय मोह महाजलधिं
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 4 ॥
सुकृतेऽधिकृते बहुधा भवतो
भविता समदर्शन लालसता ।
अति दीनमिमं परिपालय मां
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 5 ॥
जगतीमवितुं कलिताकृतयो
विचरन्ति महामाह सच्छलतः ।
अहिमांशुरिवात्र विभासि गुरो
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 6 ॥
गुरुपुङ्गव पुङ्गवकेतन ते
समतामयतां न हि कोऽपि सुधीः ।
शरणागत वत्सल तत्त्वनिधे
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 7 ॥
विदिता न मया विशदैक कला
न च किञ्चन काञ्चनमस्ति गुरो ।
दृतमेव विधेहि कृपां सहजां
भव शङ्कर देशिक मे शरणम् ॥ 8 ॥