kalyāṇaṃ no vidhattāṃ kaṭakataṭalasatkalpavāṭīnikuñja-
-krīḍāsaṃsaktavidyādharanikaravadhūgītarudrāpadānaḥ |
tārairherambanādaistaralitaninadattārakārātikekī
Verse 1
kailāsaḥ śarvanirvṛtyabhijanakapadaḥ sarvadā parvatendraḥ || 1 ||
yasya prāhuḥ svarūpaṃ sakaladiviṣadāṃ sārasarvasvayogaṃ
yasyeṣuḥ śārṅgadhanvā samajani jagatāṃ rakṣaṇe jāgarūkaḥ |
maurvī darvīkarāṇāmapi ca paribṛḍhaḥ pūstrayī sā ca lakṣyaṃ
Verse 2
so'vyādavyājamasmānaśivabhidaniśaṃ nākināṃ śrīpinākaḥ || 2 ||
ātaṅkāvegahārī sakaladiviṣadāmaṅghripadmāśrayāṇāṃ
mātaṅgādyugradaityaprakaratanugaladraktadhārāktadhāraḥ |
krūraḥ sūrāyutānāmapi ca paribhavaṃ svīyabhāsā vitanva-
Verse 3
-nghorākāraḥ kuṭhāro dṛḍhataraduritākhyāṭavīṃ pāṭayennaḥ || 3 ||
kālārāteḥ karāgre kṛtavasatiruraḥśāṇaśāto ripūṇāṃ
kāle kāle kulādripravaratanayayā kalpitasnehalepaḥ |
pāyānnaḥ pāvakārciḥprasarasakhamukhaḥ pāpahantā nitāntaṃ
Verse 4
śūlaḥ śrīpādasevābhajanarasajuṣāṃ pālanaikāntaśīlaḥ || 4 ||
devasyāṅkāśrayāyāḥ kulagiriduhiturnetrakoṇapracāra-
-prastārānatyudārānpipaṭhiṣuriva yo nityamatyādareṇa |
ādhatte bhaṅgituṅgairaniśamavayavairantaraṅgaṃ samodaṃ
Verse 5
somāpīḍasya so'yaṃ pradiśatu kuśalaṃ pāṇiraṅgaḥ kuraṅgaḥ || 5 ||
kaṇṭhaprāntāvasajjatkanakamayamahāghaṇṭikāghoraghoṣaiḥ
kaṇṭhārāvairakuṇṭhairapi bharitajagaccakravālāntarālaḥ |
caṇḍaḥ proddaṇḍaśṛṅgaḥ kakudakabalitottuṅgakailāsaśṛṅgaḥ
Verse 6
kaṇṭhekālasya vāhaḥ śamayatu śamalaṃ śāśvataḥ śākvarendraḥ || 6 ||
niryaddānāmbudhārāparimalataralībhūtarolambapālī-
-jhaṅkāraiḥ śaṅkarādreḥ śikharaśatadarīḥ pūrayanbhūrighoṣaiḥ |
śārvaḥ sauvarṇaśailapratimapṛthuvapuḥ sarvavighnāpahartā
Verse 7
śarvāṇyāḥ pūrvasūnuḥ sa bhavatu bhavatāṃ svastido hastivaktraḥ || 7 ||
yaḥ puṇyairdevatānāṃ samajani śivayoḥ ślāghyavīryaikamatyā-
-dyannāmni śrūyamāṇe ditijabhaṭaghaṭā bhītibhāraṃ bhajante |
bhūyātso'yaṃ vibhūtyai niśitaśaraśikhāpāṭitakrauñcaśailaḥ
Verse 8
saṃsārāgādhakūpodarapatitasamuttārakastārakāriḥ || 8 ||
ārūḍhaḥ prauḍhavegapravijitapavanaṃ tuṅgatuṅgaṃ turaṅgaṃ
celaṃ nīlaṃ vasānaḥ karatalavilasatkāṇḍakodaṇḍadaṇḍaḥ |
rāgadveṣādinānāvidhamṛgapaṭalībhītikṛdbhūtabhartā
Verse 9
kurvannākheṭalīlāṃ parilasatu manaḥkānane māmakīne || 9 ||
ambhojābhyāṃ ca rambhārathacaraṇalatādvandvakumbhīndrakumbhai-
-rbimbenendośca kamborupari vilasatā vidrumeṇotpalābhyām |
ambhodenāpi sambhāvitamupajanitāḍambaraṃ śambarāreḥ
Verse 10
śambhoḥ sambhogayogyaṃ kimapi dhanamidaṃ sambhavetsampade naḥ || 10 ||
veṇīsaubhāgyavismāpitatapanasutācāruveṇīvilāsā-
-nvāṇīnirdhūtavāṇīkaratalavidhṛtodāravīṇāvirāvān |
eṇīnetrāntabhaṅgīnirasananipuṇāpāṅgakoṇānupāse
Verse 11
śoṇānprāṇānudūḍhapratinavasuṣamākandalānindumauleḥ || 11 ||
nṛttārambheṣu hastāhatamurajadhimiddhiṅkṛtairatyudārai-
-ścittānandaṃ vidhatte sadasi bhagavataḥ santataṃ yaḥ sa nandī |
caṇḍīśādyāstathānye caturaguṇagaṇaprīṇitasvāmisatkā-
Verse 12
-rotkarṣodyatprasādāḥ pramathaparibṛḍhāḥ pāntu santoṣiṇo naḥ || 12 ||
muktāmāṇikyajālaiḥ parikalitamahāsālamālokanīyaṃ
pratyuptānargharatnairdiśi diśi bhavanaiḥ kalpitairdikpatīnām |
udyānairadrikanyāparijanavanitāmānanīyaiḥ parītaṃ
Verse 13
hṛdyaṃ hṛdyastu nityaṃ mama bhuvanapaterdhāma somārdhamauleḥ || 13 ||
stambhairjambhāriratnapravaraviracitaiḥ sambhṛtopāntabhāgaṃ
śumbhatsopānamārgaṃ śucimaṇinicayairgumbhitānalpaśilpam |
kumbhaiḥ sampūrṇaśobhaṃ śirasi sughaṭitaiḥ śātakumbhairapaṅkaiḥ
Verse 14
śambhoḥ sambhāvanīyaṃ sakalamunijanaiḥ svastidaṃ syātsado naḥ || 14 ||
nyasto madhye sabhāyāḥ parisaravilasatpādapīṭhābhirāmo
hṛdyaḥ pādaiścaturbhiḥ kanakamaṇimayairuccakairujjvalātmā ||
vāsoratnena kenāpyadhikamṛdutareṇāstṛto vistṛtaśrīḥ
Verse 15
pīṭhaḥ pīḍābharaṃ naḥ śamayatu śivayoḥ svairasaṃvāsayogyaḥ || 15 ||
āsīnasyādhipīṭhaṃ trijagadadhipateraṅghripīṭhānuṣaktau
pāthojābhogabhājau parimṛdulatalollāsipadmādirekhau |
pātāṃ pādāvubhau tau namadamarakirīṭollasaccāruhīra-
Verse 16
-śreṇīśoṇāyamānonnatanakhadaśakodbhāsamānau samānau || 16 ||
yannādo vedavācāṃ nigadati nikhilaṃ lakṣaṇaṃ pakṣiketu-
-rlakṣmīsambhogasaukhyaṃ viracayati yayoścāpare rūpabhede |
śambhoḥ sambhāvanīye padakamalasamāsaṅgatastuṅgaśobhe
Verse 17
māṅgalyaṃ naḥ samagraṃ sakalasukhakare nūpure pūrayetām || 17 ||
aṅge śṛṅgārayoneḥ sapadi śalabhatāṃ netravahnau prayāte
śatroruddhṛtya tasmādiṣudhiyugamadho nyastamagre kimetat |
śaṅkāmitthaṃ natānāmamarapariṣadāmantaraṅkūrayatta-
Verse 18
-tsaṅghātaṃ cāru jaṅghāyugamakhilapateraṃhasāṃ saṃharennaḥ || 18 ||
jānudvandvena mīnadhvajanṛvarasamudropamānena sākaṃ
rājantau rājarambhākarikarakanakastambhasambhāvanīyau |
ūrū gaurīkarāmbhoruhasarasasamāmardanānandabhājau
Verse 19
cārū dūrīkriyāstāṃ duritamupacitaṃ janmajanmāntare naḥ || 19 ||
āmuktānargharatnaprakarakarapariṣvaktakalyāṇakāñcī-
-dāmnā baddena dugdhadyutinicayamuṣā cīnapaṭṭāmbareṇa |
saṃvīte śailakanyāsucaritaparipākāyamāṇe nitambe
Verse 20
nityaṃ narnartu cittaṃ mama nikhilajagatsvāminaḥ somamauleḥ || 20 ||
sandhyākālānurajyaddinakarasarucā kāladhautena gāḍhaṃ
vyānaddhaḥ snigdhamugdhaḥ sarasamudarabandhena vītopamena |
uddīptaiḥ svaprakāśairupacitamahimā manmathārerudāro
Verse 21
madhyo mithyārthasadhryaṅmama diśatu sadā saṅgatiṃ maṅgalānām || 21 ||
nābhīcakrālavālānnavanavasuṣamādohadaśrīparītā-
-dudgacchantī purastādudarapathamatikramya vakṣaḥ prayānti |
śyāmā kāmāgamārthaprakathanalipivadbhāsate yā nikāmaṃ
Verse 22
sā mā somārdhamauleḥ sukhayatu satataṃ romavallīmatallī || 22 ||
āśleṣeṣvadrijāyāḥ kaṭhinakucataṭīliptakāśmīrapaṅka-
-vyāsaṅgādudyadarkadyutibhirupacitaspardhamuddāmahṛdyam |
dakṣārāterudūḍhapratinavamaṇimālāvalībhāsamānaṃ
Verse 23
vakṣo vikṣobhitāghaṃ satatanatijuṣāṃ rakṣatādakṣataṃ naḥ || 23 ||
vāmāṅke visphurantyāḥ karatalavilasaccāruraktotpalāyāḥ
kāntāyā vāmavakṣoruhabharaśikharonmardanavyagramekam |
anyāṃstrīnapyudārānvaraparaśumṛgālaṅkṛtānindumaule-
Verse 24
-rbāhūnābaddhahemāṅgadamaṇikaṭakānantarālokayāmaḥ || 24 ||
sambhrāntāyāḥ śivāyāḥ pativilayabhiyā sarvalokopatāpā-
-tsaṃvignasyāpi viṣṇoḥ sarabhasamubhayorvāraṇapreraṇābhyām |
madhye traiśaṅkavīyāmanubhavati daśāṃ yatra hālāhaloṣmā
Verse 25
so'yaṃ sarvāpadāṃ naḥ śamayatu nicayaṃ nīlakaṇṭhasya kaṇṭhaḥ || 25 ||
hṛdyairadrīndrakanyāmṛdudaśanapadairmudrito vidrumaśrī-
-ruddyotantyā nitāntaṃ dhavaladhavalayā miśrito dantakāntyā |
muktāmāṇikyajālavyatikarasadṛśā tejasā bhāsamānaḥ
Verse 26
sadyojātasya dadyādadharamaṇirasau sampadāṃ sañcayaṃ naḥ || 26 ||
karṇālaṅkāranānāmaṇinikararucāṃ sañcayairañcitāyāṃ
varṇyāyāṃ svarṇapadmodaraparivilasatkarṇikāsannibhāyām |
paddhatyāṃ prāṇavāyoḥ praṇatajanahṛdambhojavāsasya śambho-
Verse 27
-rnityaṃ naścittametadviracayatu sukhenāsikāṃ nāsikāyām || 27 ||
atyantaṃ bhāsamāne ruciratararucāṃ saṅgamātsanmaṇīnā-
-mudyaccaṇḍāṃśudhāmaprasaranirasanaspaṣṭadṛṣṭāpadāne |
bhūyāstāṃ bhūtaye naḥ karivarajayinaḥ karṇapāśāvalambe
Verse 28
bhaktālībhālasajjajjanimaraṇalipeḥ kuṇḍale kuṇḍale te || 28 ||
yābhyāṃ kālavyavasthā bhavati tanumatāṃ yo mukhaṃ devatānāṃ
yeṣāmāhuḥ svarūpaṃ jagati munivarā devatānāṃ trayīṃ tām |
rudrāṇīvaktrapaṅkeruhasatatavihārotsukendindirebhya-
Verse 29
-stebhyastribhyaḥ praṇāmāñjalimuparacaye trīkṣaṇasyekṣaṇebhyaḥ || 29 ||
vāmaṃ vāmāṅkagāyā vadanasarasije vyāvaladvallabhāyā
vyānamreṣvanyadanyatpunaralikabhavaṃ vītaniḥśeṣaraukṣyam |
bhūyo bhūyopi modānnipatadatidayāśītalaṃ cūtabāṇe
Verse 30
dakṣārerīkṣaṇānāṃ trayamapaharatādāśu tāpatrayaṃ naḥ || 30 ||
yasminnardhendumugdhadyutinicayatiraskāranistandrakāntau
kāśmīrakṣodasaṅkalpatamiva ruciraṃ citrakaṃ bhāti netram |
tasminnullīlacillīnaṭavarataruṇīlāsyaraṅgāyamāṇe
Verse 31
kālāreḥ phāladeśe viharatu hṛdayaṃ vītacintāntaraṃ naḥ || 31 ||
svāmingaṅgāmivāṅgīkuru tava śirasā māmapītyarthayantīṃ
dhanyāṃ kanyāṃ kharāṃśoḥ śirasi vahati kiṃ nveṣa kāruṇyaśālī |
itthaṃ śaṅkāṃ janānāṃ janayadatighanaṃ kaiśikaṃ kālamegha-
Verse 32
-cchāyaṃ bhūyādudāraṃ tripuravijayinaḥ śreyase bhūyase naḥ || 32 ||
śṛṅgārākalpayogyaiḥ śikharivarasutāsatsakhīhastalūnaiḥ
sūnairābaddhamālāvaliparivilasatsaurabhākṛṣṭabhṛṅgam |
tuṅgaṃ māṇikyakāntyā parihasitasurāvāsaśailendraśṛṅgaṃ
Verse 33
saṅghaṃ naḥ saṅkaṭānāṃ vighaṭayatu sadā kāṅkaṭīkaṃ kirīṭam || 33 ||
vakrākāraḥ kalaṅkī jaḍatanurahamapyaṅghrisevānubhāvā-
-duttaṃsatvaṃ prayātaḥ sulabhataraghṛṇāsyandinaścandramauleḥ |
tatsevantāṃ janaughāḥ śivamiti nijayāvasthayaiva bruvāṇaṃ
Verse 34
vande devasya śambhormukuṭasughaṭitaṃ mugdhapīyūṣabhānum || 34 ||
kāntyā samphullamallīkusumadhavalayā vyāpya viśvaṃ virāja-
-nvṛttākāro vitanvanmuhurapi ca parāṃ nirvṛtiṃ pādabhājām |
sānandaṃ nandidoṣṇā maṇikaṭakavatā vāhyamānaḥ purāreḥ
Verse 35
śvetacchatrākhyaśītadyutirapaharatādāpadastāpadā naḥ || 35 ||
divyākalpojjvalānāṃ śivagirisutayoḥ pārśvayorāśritānāṃ
rudrāṇīsatsakhīnāṃ madataralakaṭākṣāñcalairañcitānām |
udvelladbāhuvallīvilasanasamaye cāmarāndolanīnā-
Verse 36
-mudbhūtaḥ kaṅkaṇālīvalayakalakalo vārayedāpado naḥ || 36 ||
svargaukaḥsundarīṇāṃ sulalitavapuṣāṃ svāmisevāparāṇāṃ
valgadbhūṣāṇi vakrāmbujaparivigalanmugdhagītāmṛtāni |
nityaṃ nṛttānyupāse bhujavidhutipadanyāsabhāvāvaloka-
Verse 37
-pratyudyatprītimādyatpramathanaṭanaṭīdattasambhāvanāni || 37 ||
sthānaprāptyā svarāṇāṃ kimapi viśadatāṃ vyañjayanmañjuvīṇā-
-svānāvacchinnatālakramamamṛtamivāsvādyamānaṃ śivābhyām |
nānārāgātihṛdyaṃ navarasamadhurastotrajātānuviddhaṃ
Verse 38
gānaṃ vīṇāmaharṣeḥ kalamatilalitaṃ karṇapūrayatāṃ naḥ || 38 ||
ceto jātapramodaṃ sapadi vidadhatī prāṇināṃ vāṇinīnāṃ
pāṇidvandvāgrajāgratsulalitaraṇitasvarṇatālānukūlā |
svīyārāveṇa pāthodhararavapaṭunā nādayantī mayūrīṃ
Verse 39
māyūrī mandabhāvaṃ maṇimurajabhavā mārjanā mārjayennaḥ || 39 ||
devebhyo dānavebhyaḥ pitṛmunipariṣatsiddhavidyādharebhyaḥ
sādhyebhyaścāraṇebhyo manujapaśupatajjātikīṭādikebhyaḥ |
śrīkailāsaprarūḍhāstṛṇaviṭapimukhāścāpi ye santi tebhyaḥ
Verse 40
sarvebhyo nirvicāraṃ natimuparacaye śarvapādāśrayebhyaḥ || 40 ||
dhyāyannitthaṃ prabhāte pratidivasamidaṃ stotraratnaṃ paṭhedyaḥ
kiṃ vā brūmastadīyaṃ sucaritamathavā kīrtayāmaḥ samāsāt |
sampajjātaṃ samagraṃ sadasi bahumatiṃ sarvalokapriyatvaṃ
Verse 41
samprāpyāyuḥśatānte padamayati parabrahmaṇo manmathāreḥ || 41 ||
iti śrīmatparamahaṃsaparivrājakācāryasya śrīgovindabhagavatpūjyapādaśiṣyasya śrīmacchaṅkarabhagavataḥ kṛtau śrī śiva pādādikeśāntavarṇana stotram ||
Sanskrit — Devanagari (original)
कल्याणं नो विधत्तां कटकतटलसत्कल्पवाटीनिकुञ्ज-
-क्रीडासंसक्तविद्याधरनिकरवधूगीतरुद्रापदानः ।
तारैर्हेरम्बनादैस्तरलितनिनदत्तारकारातिकेकी
कैलासः शर्वनिर्वृत्यभिजनकपदः सर्वदा पर्वतेन्द्रः ॥ 1 ॥
यस्य प्राहुः स्वरूपं सकलदिविषदां सारसर्वस्वयोगं
यस्येषुः शार्ङ्गधन्वा समजनि जगतां रक्षणे जागरूकः ।
मौर्वी दर्वीकराणामपि च परिबृढः पूस्त्रयी सा च लक्ष्यं
सोऽव्यादव्याजमस्मानशिवभिदनिशं नाकिनां श्रीपिनाकः ॥ 2 ॥
आतङ्कावेगहारी सकलदिविषदामङ्घ्रिपद्माश्रयाणां
मातङ्गाद्युग्रदैत्यप्रकरतनुगलद्रक्तधाराक्तधारः ।
क्रूरः सूरायुतानामपि च परिभवं स्वीयभासा वितन्व-
-न्घोराकारः कुठारो दृढतरदुरिताख्याटवीं पाटयेन्नः ॥ 3 ॥
कालारातेः कराग्रे कृतवसतिरुरःशाणशातो रिपूणां
काले काले कुलाद्रिप्रवरतनयया कल्पितस्नेहलेपः ।
पायान्नः पावकार्चिःप्रसरसखमुखः पापहन्ता नितान्तं
शूलः श्रीपादसेवाभजनरसजुषां पालनैकान्तशीलः ॥ 4 ॥
देवस्याङ्काश्रयायाः कुलगिरिदुहितुर्नेत्रकोणप्रचार-
-प्रस्तारानत्युदारान्पिपठिषुरिव यो नित्यमत्यादरेण ।
आधत्ते भङ्गितुङ्गैरनिशमवयवैरन्तरङ्गं समोदं
सोमापीडस्य सोऽयं प्रदिशतु कुशलं पाणिरङ्गः कुरङ्गः ॥ 5 ॥
कण्ठप्रान्तावसज्जत्कनकमयमहाघण्टिकाघोरघोषैः
कण्ठारावैरकुण्ठैरपि भरितजगच्चक्रवालान्तरालः ।
चण्डः प्रोद्दण्डशृङ्गः ककुदकबलितोत्तुङ्गकैलासशृङ्गः
कण्ठेकालस्य वाहः शमयतु शमलं शाश्वतः शाक्वरेन्द्रः ॥ 6 ॥
निर्यद्दानाम्बुधारापरिमलतरलीभूतरोलम्बपाली-
-झङ्कारैः शङ्कराद्रेः शिखरशतदरीः पूरयन्भूरिघोषैः ।
शार्वः सौवर्णशैलप्रतिमपृथुवपुः सर्वविघ्नापहर्ता
शर्वाण्याः पूर्वसूनुः स भवतु भवतां स्वस्तिदो हस्तिवक्त्रः ॥ 7 ॥
यः पुण्यैर्देवतानां समजनि शिवयोः श्लाघ्यवीर्यैकमत्या-
-द्यन्नाम्नि श्रूयमाणे दितिजभटघटा भीतिभारं भजन्ते ।
भूयात्सोऽयं विभूत्यै निशितशरशिखापाटितक्रौञ्चशैलः
संसारागाधकूपोदरपतितसमुत्तारकस्तारकारिः ॥ 8 ॥
आरूढः प्रौढवेगप्रविजितपवनं तुङ्गतुङ्गं तुरङ्गं
चेलं नीलं वसानः करतलविलसत्काण्डकोदण्डदण्डः ।
रागद्वेषादिनानाविधमृगपटलीभीतिकृद्भूतभर्ता
कुर्वन्नाखेटलीलां परिलसतु मनःकानने मामकीने ॥ 9 ॥
अम्भोजाभ्यां च रम्भारथचरणलताद्वन्द्वकुम्भीन्द्रकुम्भै-
-र्बिम्बेनेन्दोश्च कम्बोरुपरि विलसता विद्रुमेणोत्पलाभ्याम् ।
अम्भोदेनापि सम्भावितमुपजनिताडम्बरं शम्बरारेः
शम्भोः सम्भोगयोग्यं किमपि धनमिदं सम्भवेत्सम्पदे नः ॥ 10 ॥
वेणीसौभाग्यविस्मापिततपनसुताचारुवेणीविलासा-
-न्वाणीनिर्धूतवाणीकरतलविधृतोदारवीणाविरावान् ।
एणीनेत्रान्तभङ्गीनिरसननिपुणापाङ्गकोणानुपासे
शोणान्प्राणानुदूढप्रतिनवसुषमाकन्दलानिन्दुमौलेः ॥ 11 ॥
नृत्तारम्भेषु हस्ताहतमुरजधिमिद्धिङ्कृतैरत्युदारै-
-श्चित्तानन्दं विधत्ते सदसि भगवतः सन्ततं यः स नन्दी ।
चण्डीशाद्यास्तथान्ये चतुरगुणगणप्रीणितस्वामिसत्का-
-रोत्कर्षोद्यत्प्रसादाः प्रमथपरिबृढाः पान्तु सन्तोषिणो नः ॥ 12 ॥
मुक्तामाणिक्यजालैः परिकलितमहासालमालोकनीयं
प्रत्युप्तानर्घरत्नैर्दिशि दिशि भवनैः कल्पितैर्दिक्पतीनाम् ।
उद्यानैरद्रिकन्यापरिजनवनितामाननीयैः परीतं
हृद्यं हृद्यस्तु नित्यं मम भुवनपतेर्धाम सोमार्धमौलेः ॥ 13 ॥
स्तम्भैर्जम्भारिरत्नप्रवरविरचितैः सम्भृतोपान्तभागं
शुम्भत्सोपानमार्गं शुचिमणिनिचयैर्गुम्भितानल्पशिल्पम् ।
कुम्भैः सम्पूर्णशोभं शिरसि सुघटितैः शातकुम्भैरपङ्कैः
शम्भोः सम्भावनीयं सकलमुनिजनैः स्वस्तिदं स्यात्सदो नः ॥ 14 ॥
न्यस्तो मध्ये सभायाः परिसरविलसत्पादपीठाभिरामो
हृद्यः पादैश्चतुर्भिः कनकमणिमयैरुच्चकैरुज्ज्वलात्मा ॥
वासोरत्नेन केनाप्यधिकमृदुतरेणास्तृतो विस्तृतश्रीः
पीठः पीडाभरं नः शमयतु शिवयोः स्वैरसंवासयोग्यः ॥ 15 ॥
आसीनस्याधिपीठं त्रिजगदधिपतेरङ्घ्रिपीठानुषक्तौ
पाथोजाभोगभाजौ परिमृदुलतलोल्लासिपद्मादिरेखौ ।
पातां पादावुभौ तौ नमदमरकिरीटोल्लसच्चारुहीर-
-श्रेणीशोणायमानोन्नतनखदशकोद्भासमानौ समानौ ॥ 16 ॥
यन्नादो वेदवाचां निगदति निखिलं लक्षणं पक्षिकेतु-
-र्लक्ष्मीसम्भोगसौख्यं विरचयति ययोश्चापरे रूपभेदे ।
शम्भोः सम्भावनीये पदकमलसमासङ्गतस्तुङ्गशोभे
माङ्गल्यं नः समग्रं सकलसुखकरे नूपुरे पूरयेताम् ॥ 17 ॥
अङ्गे शृङ्गारयोनेः सपदि शलभतां नेत्रवह्नौ प्रयाते
शत्रोरुद्धृत्य तस्मादिषुधियुगमधो न्यस्तमग्रे किमेतत् ।
शङ्कामित्थं नतानाममरपरिषदामन्तरङ्कूरयत्त-
-त्सङ्घातं चारु जङ्घायुगमखिलपतेरंहसां संहरेन्नः ॥ 18 ॥
जानुद्वन्द्वेन मीनध्वजनृवरसमुद्रोपमानेन साकं
राजन्तौ राजरम्भाकरिकरकनकस्तम्भसम्भावनीयौ ।
ऊरू गौरीकराम्भोरुहसरससमामर्दनानन्दभाजौ
चारू दूरीक्रियास्तां दुरितमुपचितं जन्मजन्मान्तरे नः ॥ 19 ॥
आमुक्तानर्घरत्नप्रकरकरपरिष्वक्तकल्याणकाञ्ची-
-दाम्ना बद्देन दुग्धद्युतिनिचयमुषा चीनपट्टाम्बरेण ।
संवीते शैलकन्यासुचरितपरिपाकायमाणे नितम्बे
नित्यं नर्नर्तु चित्तं मम निखिलजगत्स्वामिनः सोममौलेः ॥ 20 ॥
सन्ध्याकालानुरज्यद्दिनकरसरुचा कालधौतेन गाढं
व्यानद्धः स्निग्धमुग्धः सरसमुदरबन्धेन वीतोपमेन ।
उद्दीप्तैः स्वप्रकाशैरुपचितमहिमा मन्मथारेरुदारो
मध्यो मिथ्यार्थसध्र्यङ्मम दिशतु सदा सङ्गतिं मङ्गलानाम् ॥ 21 ॥
नाभीचक्रालवालान्नवनवसुषमादोहदश्रीपरीता-
-दुद्गच्छन्ती पुरस्तादुदरपथमतिक्रम्य वक्षः प्रयान्ति ।
श्यामा कामागमार्थप्रकथनलिपिवद्भासते या निकामं
सा मा सोमार्धमौलेः सुखयतु सततं रोमवल्लीमतल्ली ॥ 22 ॥
आश्लेषेष्वद्रिजायाः कठिनकुचतटीलिप्तकाश्मीरपङ्क-
-व्यासङ्गादुद्यदर्कद्युतिभिरुपचितस्पर्धमुद्दामहृद्यम् ।
दक्षारातेरुदूढप्रतिनवमणिमालावलीभासमानं
वक्षो विक्षोभिताघं सततनतिजुषां रक्षतादक्षतं नः ॥ 23 ॥
वामाङ्के विस्फुरन्त्याः करतलविलसच्चारुरक्तोत्पलायाः
कान्ताया वामवक्षोरुहभरशिखरोन्मर्दनव्यग्रमेकम् ।
अन्यांस्त्रीनप्युदारान्वरपरशुमृगालङ्कृतानिन्दुमौले-
-र्बाहूनाबद्धहेमाङ्गदमणिकटकानन्तरालोकयामः ॥ 24 ॥
सम्भ्रान्तायाः शिवायाः पतिविलयभिया सर्वलोकोपतापा-
-त्संविग्नस्यापि विष्णोः सरभसमुभयोर्वारणप्रेरणाभ्याम् ।
मध्ये त्रैशङ्कवीयामनुभवति दशां यत्र हालाहलोष्मा
सोऽयं सर्वापदां नः शमयतु निचयं नीलकण्ठस्य कण्ठः ॥ 25 ॥
हृद्यैरद्रीन्द्रकन्यामृदुदशनपदैर्मुद्रितो विद्रुमश्री-
-रुद्द्योतन्त्या नितान्तं धवलधवलया मिश्रितो दन्तकान्त्या ।
मुक्तामाणिक्यजालव्यतिकरसदृशा तेजसा भासमानः
सद्योजातस्य दद्यादधरमणिरसौ सम्पदां सञ्चयं नः ॥ 26 ॥
कर्णालङ्कारनानामणिनिकररुचां सञ्चयैरञ्चितायां
वर्ण्यायां स्वर्णपद्मोदरपरिविलसत्कर्णिकासन्निभायाम् ।
पद्धत्यां प्राणवायोः प्रणतजनहृदम्भोजवासस्य शम्भो-
-र्नित्यं नश्चित्तमेतद्विरचयतु सुखेनासिकां नासिकायाम् ॥ 27 ॥
अत्यन्तं भासमाने रुचिरतररुचां सङ्गमात्सन्मणीना-
-मुद्यच्चण्डांशुधामप्रसरनिरसनस्पष्टदृष्टापदाने ।
भूयास्तां भूतये नः करिवरजयिनः कर्णपाशावलम्बे
भक्तालीभालसज्जज्जनिमरणलिपेः कुण्डले कुण्डले ते ॥ 28 ॥
याभ्यां कालव्यवस्था भवति तनुमतां यो मुखं देवतानां
येषामाहुः स्वरूपं जगति मुनिवरा देवतानां त्रयीं ताम् ।
रुद्राणीवक्त्रपङ्केरुहसततविहारोत्सुकेन्दिन्दिरेभ्य-
-स्तेभ्यस्त्रिभ्यः प्रणामाञ्जलिमुपरचये त्रीक्षणस्येक्षणेभ्यः ॥ 29 ॥
वामं वामाङ्कगाया वदनसरसिजे व्यावलद्वल्लभाया
व्यानम्रेष्वन्यदन्यत्पुनरलिकभवं वीतनिःशेषरौक्ष्यम् ।
भूयो भूयोपि मोदान्निपतदतिदयाशीतलं चूतबाणे
दक्षारेरीक्षणानां त्रयमपहरतादाशु तापत्रयं नः ॥ 30 ॥
यस्मिन्नर्धेन्दुमुग्धद्युतिनिचयतिरस्कारनिस्तन्द्रकान्तौ
काश्मीरक्षोदसङ्कल्पतमिव रुचिरं चित्रकं भाति नेत्रम् ।
तस्मिन्नुल्लीलचिल्लीनटवरतरुणीलास्यरङ्गायमाणे
कालारेः फालदेशे विहरतु हृदयं वीतचिन्तान्तरं नः ॥ 31 ॥
स्वामिन्गङ्गामिवाङ्गीकुरु तव शिरसा मामपीत्यर्थयन्तीं
धन्यां कन्यां खरांशोः शिरसि वहति किं न्वेष कारुण्यशाली ।
इत्थं शङ्कां जनानां जनयदतिघनं कैशिकं कालमेघ-
-च्छायं भूयादुदारं त्रिपुरविजयिनः श्रेयसे भूयसे नः ॥ 32 ॥
शृङ्गाराकल्पयोग्यैः शिखरिवरसुतासत्सखीहस्तलूनैः
सूनैराबद्धमालावलिपरिविलसत्सौरभाकृष्टभृङ्गम् ।
तुङ्गं माणिक्यकान्त्या परिहसितसुरावासशैलेन्द्रशृङ्गं
सङ्घं नः सङ्कटानां विघटयतु सदा काङ्कटीकं किरीटम् ॥ 33 ॥
वक्राकारः कलङ्की जडतनुरहमप्यङ्घ्रिसेवानुभावा-
-दुत्तंसत्वं प्रयातः सुलभतरघृणास्यन्दिनश्चन्द्रमौलेः ।
तत्सेवन्तां जनौघाः शिवमिति निजयावस्थयैव ब्रुवाणं
वन्दे देवस्य शम्भोर्मुकुटसुघटितं मुग्धपीयूषभानुम् ॥ 34 ॥
कान्त्या सम्फुल्लमल्लीकुसुमधवलया व्याप्य विश्वं विराज-
-न्वृत्ताकारो वितन्वन्मुहुरपि च परां निर्वृतिं पादभाजाम् ।
सानन्दं नन्दिदोष्णा मणिकटकवता वाह्यमानः पुरारेः
श्वेतच्छत्राख्यशीतद्युतिरपहरतादापदस्तापदा नः ॥ 35 ॥
दिव्याकल्पोज्ज्वलानां शिवगिरिसुतयोः पार्श्वयोराश्रितानां
रुद्राणीसत्सखीनां मदतरलकटाक्षाञ्चलैरञ्चितानाम् ।
उद्वेल्लद्बाहुवल्लीविलसनसमये चामरान्दोलनीना-
-मुद्भूतः कङ्कणालीवलयकलकलो वारयेदापदो नः ॥ 36 ॥
स्वर्गौकःसुन्दरीणां सुललितवपुषां स्वामिसेवापराणां
वल्गद्भूषाणि वक्राम्बुजपरिविगलन्मुग्धगीतामृतानि ।
नित्यं नृत्तान्युपासे भुजविधुतिपदन्यासभावावलोक-
-प्रत्युद्यत्प्रीतिमाद्यत्प्रमथनटनटीदत्तसम्भावनानि ॥ 37 ॥
स्थानप्राप्त्या स्वराणां किमपि विशदतां व्यञ्जयन्मञ्जुवीणा-
-स्वानावच्छिन्नतालक्रमममृतमिवास्वाद्यमानं शिवाभ्याम् ।
नानारागातिहृद्यं नवरसमधुरस्तोत्रजातानुविद्धं
गानं वीणामहर्षेः कलमतिललितं कर्णपूरयतां नः ॥ 38 ॥
चेतो जातप्रमोदं सपदि विदधती प्राणिनां वाणिनीनां
पाणिद्वन्द्वाग्रजाग्रत्सुललितरणितस्वर्णतालानुकूला ।
स्वीयारावेण पाथोधररवपटुना नादयन्ती मयूरीं
मायूरी मन्दभावं मणिमुरजभवा मार्जना मार्जयेन्नः ॥ 39 ॥
देवेभ्यो दानवेभ्यः पितृमुनिपरिषत्सिद्धविद्याधरेभ्यः
साध्येभ्यश्चारणेभ्यो मनुजपशुपतज्जातिकीटादिकेभ्यः ।
श्रीकैलासप्ररूढास्तृणविटपिमुखाश्चापि ये सन्ति तेभ्यः
सर्वेभ्यो निर्विचारं नतिमुपरचये शर्वपादाश्रयेभ्यः ॥ 40 ॥
ध्यायन्नित्थं प्रभाते प्रतिदिवसमिदं स्तोत्ररत्नं पठेद्यः
किं वा ब्रूमस्तदीयं सुचरितमथवा कीर्तयामः समासात् ।
सम्पज्जातं समग्रं सदसि बहुमतिं सर्वलोकप्रियत्वं
सम्प्राप्यायुःशतान्ते पदमयति परब्रह्मणो मन्मथारेः ॥ 41 ॥
इति श्रीमत्परमहंसपरिव्राजकाचार्यस्य श्रीगोविन्दभगवत्पूज्यपादशिष्यस्य श्रीमच्छङ्करभगवतः कृतौ श्री शिव पादादिकेशान्तवर्णन स्तोत्रम् ॥