caṇḍamuṇḍa vadho nāma saptamodhyāyaḥ ||
dhyānaṃ
dhyāyeṃ ratna pīṭhe śukakala paṭhitaṃ śruṇvatīṃ śyāmalāṅgīṃ|
nyastaikāṅghriṃ saroje śaśi śakala dharāṃ vallakīṃ vāda yantīṃ
kahalārābaddha mālāṃ niyamita vilasaccolikāṃ rakta vastrāṃ|
mātaṅgīṃ śaṅkha pātrāṃ madhura madhumadāṃ citrakodbhāsi bhālāṃ|
ṛṣiruvāca|
ājñaptāste tatodaityā-ścaṇḍamuṇḍapurogamāḥ|
Verse 1
caturaṅgabalopetā yayurabhyudyatāyudhāḥ||1||
dadṛśuste tato devī-mīṣaddhāsāṃ vyavasthitām|
Verse 2
siṃhasyopari śailendra-śṛṅge mahatikāñcane||2||
tedṛṣṭvātāṃsamādātu-mudyamaṃñcakrurudyatāḥ
Verse 3
ākṛṣṭacāpāsidharā-stathā'nye tatsamīpagāḥ||3||
tataḥ kopaṃ cakāroccai-rambikā tānarīnprati|
Verse 4
kopena cāsyā vadanaṃ maṣīvarṇamabhūttadā||4||
bhrukuṭīkuṭilāttasyā lalāṭaphalakāddrutam|
Verse 5
kālī karāla vadanā viniṣkrāntā'sipāśinī ||5||
vicitrakhaṭvāṅgadharā naramālāvibhūṣaṇā|
Verse 6
dvīpicarmaparīdhānā śuṣkamāṃsā'tibhairavā||6||
ativistāravadanā jihvālalanabhīṣaṇā|
Verse 6
nimagnāraktanayanā nādāpūritadiṅmukhā ||6||
sā vegenā'bhipatitā ghūtayantī mahāsurān|
Verse 8
sainye tatra surārīṇā-mabhakṣayata tadbalam ||8||
pārṣṇigrāhāṅkuśagrāhi-yodhaghaṇṭāsamanvitān|
Verse 9
samādāyaikahastena mukhe cikṣepa vāraṇān ||9||
tathaiva yodhaṃ turagai rathaṃ sārathinā saha|
Verse 10
nikṣipya vaktre daśanaiścarvayatyatibhairavaṃ ||10||
ekaṃ jagrāha keśeṣu grīvāyāmatha cāparaṃ|
Verse 11
pādenākramyacaivānyamurasānyamapothayat ||11||
tairmuktānica śastrāṇi mahāstrāṇi tathāsuraiḥ|
Verse 12
mukhena jagrāha ruṣā daśanairmathitānyapi ||12||
balināṃ tadbalaṃ sarvamasurāṇāṃ durātmanāṃ
Verse 13
mamardābhakṣayaccānyānanyāṃścātāḍayattathā ||13||
asinā nihatāḥ kecitkecitkhaṭvāṅgatāḍitāḥ|
Verse 14
jagmurvināśamasurā dantāgrābhihatāstathā ||14||
kṣaṇena tadbhalaṃ sarva masurāṇāṃ nipātitaṃ|
Verse 15
dṛṣṭvā caṇḍo'bhidudrāva tāṃ kālīmatibhīṣaṇāṃ ||15||
śaravarṣairmahābhīmairbhīmākṣīṃ tāṃ mahāsuraḥ|
Verse 16
chādayāmāsa cakraiśca muṇḍaḥ kṣiptaiḥ sahasraśaḥ ||16||
tānicakrāṇyanekāni viśamānāni tanmukham|
Verse 17
babhuryathārkabimbāni subahūni ghanodaraṃ ||17||
tato jahāsātiruṣā bhīmaṃ bhairavanādinī|
Verse 18
kālī karālavadanā durdarśaśanojjvalā ||18||
utthāya ca mahāsiṃhaṃ devī caṇḍamadhāvata|
Verse 19
gṛhītvā cāsya keśeṣu śirastenāsinācchinat ||19||
atha muṇḍo'bhyadhāvattāṃ dṛṣṭvā caṇḍaṃ nipātitam|
Verse 20
tamapyapāta yadbhamau sā khaḍgābhihataṃruṣā ||20||
hataśeṣaṃ tataḥ sainyaṃ dṛṣṭvā caṇḍaṃ nipātitam|
Verse 21
muṇḍañca sumahāvīryaṃ diśo bheje bhayāturam ||21||
śiraścaṇḍasya kālī ca gṛhītvā muṇḍa meva ca|
Verse 22
prāha pracaṇḍāṭṭahāsamiśramabhyetya caṇḍikām ||22||
mayā tavā tropahṛtau caṇḍamuṇḍau mahāpaśū|
Verse 23
yuddhayajñe svayaṃ śumbhaṃ niśumbhaṃ cahaniṣyasi ||23||
ṛṣiruvāca||
tāvānītau tato dṛṣṭvā caṇḍa muṇḍau mahāsurau|
Verse 24
uvāca kālīṃ kalyāṇī lalitaṃ caṇḍikā vacaḥ ||24||
yasmāccaṇḍaṃ ca muṇḍaṃ ca gṛhītvā tvamupāgatā|
Verse 25
cāmuṇḍeti tato lòke khyātā devī bhaviṣyasi ||25||
|| jaya jaya śrī mārkaṇḍeya purāṇe sāvarnike manvantare devi mahatmye caṇḍamuṇḍa vadho nāma saptamodhyāya samāptam ||
āhuti
oṃ klīṃ jayantī sāṅgāyai saśaktikāyai saparivārāyai savāhanāyai kālī cāmuṇḍā devyai karpūra bījādhiṣṭhāyai mahāhutiṃ samarpayāmi namaḥ svāhā ||
Sanskrit — Devanagari (original)
चण्डमुण्ड वधो नाम सप्तमोध्यायः ॥
ध्यानं
ध्यायें रत्न पीठे शुककल पठितं श्रुण्वतीं श्यामलाङ्गीं।
न्यस्तैकाङ्घ्रिं सरोजे शशि शकल धरां वल्लकीं वाद यन्तीं
कहलाराबद्ध मालां नियमित विलसच्चोलिकां रक्त वस्त्रां।
मातङ्गीं शङ्ख पात्रां मधुर मधुमदां चित्रकोद्भासि भालां।
ऋषिरुवाच।
आज्ञप्तास्ते ततोदैत्या-श्चण्डमुण्डपुरोगमाः।
चतुरङ्गबलोपेता ययुरभ्युद्यतायुधाः॥1॥
ददृशुस्ते ततो देवी-मीषद्धासां व्यवस्थिताम्।
सिंहस्योपरि शैलेन्द्र-शृङ्गे महतिकाञ्चने॥2॥
तेदृष्ट्वातांसमादातु-मुद्यमंञ्चक्रुरुद्यताः
आकृष्टचापासिधरा-स्तथाऽन्ये तत्समीपगाः॥3॥
ततः कोपं चकारोच्चै-रम्बिका तानरीन्प्रति।
कोपेन चास्या वदनं मषीवर्णमभूत्तदा॥4॥
भ्रुकुटीकुटिलात्तस्या ललाटफलकाद्द्रुतम्।
काली कराल वदना विनिष्क्रान्ताऽसिपाशिनी ॥5॥
विचित्रखट्वाङ्गधरा नरमालाविभूषणा।
द्वीपिचर्मपरीधाना शुष्कमांसाऽतिभैरवा॥6॥
अतिविस्तारवदना जिह्वाललनभीषणा।
निमग्नारक्तनयना नादापूरितदिङ्मुखा ॥6॥
सा वेगेनाऽभिपतिता घूतयन्ती महासुरान्।
सैन्ये तत्र सुरारीणा-मभक्षयत तद्बलम् ॥8॥
पार्ष्णिग्राहाङ्कुशग्राहि-योधघण्टासमन्वितान्।
समादायैकहस्तेन मुखे चिक्षेप वारणान् ॥9॥
तथैव योधं तुरगै रथं सारथिना सह।
निक्षिप्य वक्त्रे दशनैश्चर्वयत्यतिभैरवं ॥10॥
एकं जग्राह केशेषु ग्रीवायामथ चापरं।
पादेनाक्रम्यचैवान्यमुरसान्यमपोथयत् ॥11॥
तैर्मुक्तानिच शस्त्राणि महास्त्राणि तथासुरैः।
मुखेन जग्राह रुषा दशनैर्मथितान्यपि ॥12॥
बलिनां तद्बलं सर्वमसुराणां दुरात्मनां
ममर्दाभक्षयच्चान्यानन्यांश्चाताडयत्तथा ॥13॥
असिना निहताः केचित्केचित्खट्वाङ्गताडिताः।
जग्मुर्विनाशमसुरा दन्ताग्राभिहतास्तथा ॥14॥
क्षणेन तद्भलं सर्व मसुराणां निपातितं।
दृष्ट्वा चण्डोऽभिदुद्राव तां कालीमतिभीषणां ॥15॥
शरवर्षैर्महाभीमैर्भीमाक्षीं तां महासुरः।
छादयामास चक्रैश्च मुण्डः क्षिप्तैः सहस्रशः ॥16॥
तानिचक्राण्यनेकानि विशमानानि तन्मुखम्।
बभुर्यथार्कबिम्बानि सुबहूनि घनोदरं ॥17॥
ततो जहासातिरुषा भीमं भैरवनादिनी।
काली करालवदना दुर्दर्शशनोज्ज्वला ॥18॥
उत्थाय च महासिंहं देवी चण्डमधावत।
गृहीत्वा चास्य केशेषु शिरस्तेनासिनाच्छिनत् ॥19॥
अथ मुण्डोऽभ्यधावत्तां दृष्ट्वा चण्डं निपातितम्।
तमप्यपात यद्भमौ सा खड्गाभिहतंरुषा ॥20॥
हतशेषं ततः सैन्यं दृष्ट्वा चण्डं निपातितम्।
मुण्डञ्च सुमहावीर्यं दिशो भेजे भयातुरम् ॥21॥
शिरश्चण्डस्य काली च गृहीत्वा मुण्ड मेव च।
प्राह प्रचण्डाट्टहासमिश्रमभ्येत्य चण्डिकाम् ॥22॥
मया तवा त्रोपहृतौ चण्डमुण्डौ महापशू।
युद्धयज्ञे स्वयं शुम्भं निशुम्भं चहनिष्यसि ॥23॥
ऋषिरुवाच॥
तावानीतौ ततो दृष्ट्वा चण्ड मुण्डौ महासुरौ।
उवाच कालीं कल्याणी ललितं चण्डिका वचः ॥24॥
यस्माच्चण्डं च मुण्डं च गृहीत्वा त्वमुपागता।
चामुण्डेति ततो लॊके ख्याता देवी भविष्यसि ॥25॥
॥ जय जय श्री मार्कण्डेय पुराणे सावर्निके मन्वन्तरे देवि महत्म्ये चण्डमुण्ड वधो नाम सप्तमोध्याय समाप्तम् ॥
आहुति
ॐ क्लीं जयन्ती साङ्गायै सशक्तिकायै सपरिवारायै सवाहनायै काली चामुण्डा देव्यै कर्पूर बीजाधिष्ठायै महाहुतिं समर्पयामि नमः स्वाहा ॥