শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্তদশস্সর্গঃ ।
ততশ্শরেণাভিহতো রামেণ রণকর্কশঃ ।
পপাত সহসা বালী নিকৃত্ত ইব পাদপঃ ॥ 1 ॥
স ভূমৌ ন্যস্তসর্বাঙ্গস্তপ্তকাঞ্চনভূষণঃ ।
অপতদ্দেবরাজস্য মুক্তরশ্মিরিব ধ্বজঃ ॥ 2 ॥
তস্মিন্নিপতিতে ভূমৌ বানরাণাং গণেশ্বরে ।
নষ্টচন্দ্রমিব ব্যোম ন ব্যরাজত ভূতলম্ ॥ 3 ॥
ভূমৌ নিপতিতস্যাপি তস্য দেহং মহাত্মনঃ ।
ন শ্রীর্জহাতি ন প্রাণা ন তেজো ন পরাক্রমঃ ॥ 4 ॥
শক্রদত্তা বরা মালা কাঞ্চনী বজ্রভূষিতা ।
দধার হরিমুখ্যস্য প্রাণাংস্তেজ্শিযং চ সা ॥ 5 ॥
স তযা মালযা বীরো হেমযা হরিযূথপঃ ।
সন্ধ্যানুগতপর্যন্তঃ পযোধর ইবাভবত্ ॥ 6 ॥
তস্য মালা চ দেহশ্চ মর্মঘাতী চ যশ্শরঃ ।
ত্রিধেব রচিতা লক্ষ্মীঃ পতিতস্যাপি শোভতে ॥ 7 ॥
তদস্ত্রং তস্য বীরস্য স্বর্গমার্গপ্রভাবনম্ ।
রামবাণাসনক্ষিপ্তমাবহত্পরমাং গতিম্ ॥ 8 ॥
তং তদা পতিতং সঙ্খ্যে গতার্চিষমিবানলম্ ।
বহুমান্য চ তং বীর বীক্ষমাণং শনৈরিব ॥ 9 ॥
যযাতিমিব পুণ্যান্তে দেবলোকাদিহচ্যুতম্ ।
আদিত্যমিব কালেন যুগান্তে ভুবি পাতিতম্ ॥ 10 ॥
মহেন্দ্রমিব দুর্ধর্ষম্মুপেন্দ্রমিব দুস্সহম্ ।
মহেন্দ্রপুত্রং পতিতং বালিনং হেমমালিনম্ ॥ 11 ॥
সিংহোরস্কং মহাবাহুং দীপ্তাস্যং হরিলোচনম্ ।
লক্ষ্মণানুগতো রামো দদর্শোপসসর্প চ ॥ 12 ॥
তং দৃষ্ট্বা রাঘবং বালী লক্ষ্মণং চ মহাবলম্ ।
অব্রবীত্প্রশ্রিতং বাক্যং পরুষং ধর্মসংহিতম্ ॥ 13 ॥
ত্বং নরাধিপতেঃ পুত্রঃ প্রথিতঃ প্রিযদর্শনঃ কুলীনস্সত্ত্বসম্পন্ন স্তেজস্বী চরিতব্রতঃ ॥ 14 ॥
পরাঙ্মুখবধং কৃত্বা কোঽত্র প্রাপ্তস্ত্বযা গুণঃ ।
যদহং যুদ্ধসংরব্ধশ্শরেণোরসি তাডিতঃ ॥ 15 ॥
রামঃ করুণবেদী চ প্রজানাং চ হিতে রতঃ ।
সানুক্রোশো জিতোত্সাহস্সমযজ্ঞো দৃঢব্রতঃ ॥ 16 ॥
ইতি তে সর্বভূতানি কথযন্তি যশো ভুবি ॥ 17 ॥
দমশ্শমঃ ক্ষমা ধর্মো ধৃতিস্সত্যং পরাক্রমঃ ।
পার্থিবানাং গুণা রাজন্দণ্ডশ্চাপ্যপরাধিষু ॥ 18 ॥
তান্গুণান্সম্প্রধার্যাহমগ্র্যং চাভিজনং তব ।
তারযা প্রতিষিদ্ধোঽপি সুগ্রীবেণ সমাগতঃ ॥ 19 ॥
ন মামন্যেন সম্রব্ধং প্রমত্তং যোদ্ধু মর্হসি ।
ইতি মে বুদ্ধিরুত্পন্না বভূবাদর্শনে তব ॥ 20 ॥
ন ত্বাং বিনিহতাত্মানং ধর্মধ্বজমধার্মিকম্ ।
জানে পাপসমাচারং তৃণৈঃ কূপমিবাবৃতম্ ॥ 21 ॥
সতাং বেষধরং পাপং প্রচ্ছন্নমিব পাবকম্ ।
নাহং ত্বামভিজানামি ধর্মচ্ছদ্মাভিসংবৃতম্ ॥ 22 ॥
বিষযে বা পুরে বা তে যদা পাপং করোম্যহম্ ।
ন চ ত্বামবজানে চ কস্মাত্ত্বং হংস্যকিল্বিষম্ ॥ 23 ॥
ফলমূলাশনং নিত্যং বানরং বনগোচরম্ ।
মামিহাপ্রতিযুধ্যন্তমন্যেন চ সমাগতম্ ॥ 24 ॥
ত্বং নরাধিপতেঃ পুত্রঃ প্রতীতঃ প্রিযদর্শনঃ ।
লিঙ্গমপ্যস্তি তে রাজনন্দৃশ্যতে ধর্মসংহিতম্ ॥ 25 ॥
কঃ ক্ষত্রিযকুলে জাত্শৃতবান্নষ্টসংশযঃ ।
ধর্মলিঙ্গপ্রতিচ্ছন্ন ক্রূরং কর্ম সমাচরেত্ ॥ 26 ॥
রাম রাজকুলে জাতো ধর্মবানিতি বিশ্রুতঃ ॥ 27 ॥
অভব্যো ভব্যরূপেণ কিমর্থং পরিধাবসি ।
সাম দানং ক্ষমা ধর্মস্সত্যং ধৃতিপরাক্রমৌ ।
পার্থিবানাং গুণা রাজন্ দণ্ডশ্চাপ্যপরাধিষু ॥ 28 ॥
বযং বনচরা রাম মৃগা মূলফলাশনাঃ ।
এষা প্রকৃতিরস্মাকং পুরুষস্ত্বং নরেশ্বরঃ ॥ 29 ॥
ভূমির্হিরণ্যং রূপ্যং চ বিগ্রহে কারণানি চ ।
অত্র কস্তে বনে লোভো মদীযেষু ফলেষু বা ॥ 30 ॥
নযশ্চ বিনযশ্চোভৌ নিগ্রহানুগ্রহাবপি ॥ 31 ॥
রাজবৃত্তিরসঙ্কীর্ণা ন নৃপাঃ কামবৃত্তযঃ ।
ত্বং তু কামপ্রধানশ্চ কোপনশ্চানবস্থিতঃ ॥ 32 ॥
রাজবৃত্তেশ্চ সঙ্কীণশ্শরাসনপরাযণঃ ।
ন তেঽস্ত্যপচিতির্ধর্মে নার্থে বুদ্ধিরবস্থিতা ॥ 33 ॥
ইন্দ্রিযৈঃ কামবৃত্তস্সন্কৃষ্যসে মনুজেশ্বর ।
হত্বা বাণেন কাকুত্স্থ মামিহানপরাধিনম্ ॥ 34 ॥
কিং বক্ষ্যসি সতাং মধ্যে কর্ম কৃত্বা জুগুপ্সিতম্ ।
রাজহা ব্রহ্মহা গোঘ্নশ্চোরঃ প্রাণিবধে রতঃ ॥ 35 ॥
নাস্তিকঃ পরিবেত্তা চ সর্বে নিরযগামিনঃ ।
সূচকশ্চ কদর্যশ্চ মিত্রঘ্নো গুরুতল্পগঃ ॥ 36 ॥
লোকং পাপাত্মনামেতে গচ্ছন্তে নাত্র সংশযঃ ।
অধার্যং চর্ম মে সদ্ভী রোমাণ্যস্থি চ বর্জিতম্ ।
অভক্ষ্যাণি চ মাংসানি ত্বদ্বিধৈর্ধর্মচারিভিঃ ॥ 37 ॥
পঞ্চ পঞ্চ নখা ভক্ষ্যা ব্রহ্মক্ষত্রেণ রাঘব ॥ 38 ॥
শল্যক শ্শ্বাবিধো গোধা শশঃ কূর্মশ্চ পঞ্চমঃ ।
চর্ম চাস্থি চ মে রাজন্ নস্পৃশন্তি মনীষিণঃ ॥ 39 ॥
অভক্ষ্যাণি চ মাংসানি সোঽহং পঞ্চনখো হতঃ ।
তারযা বাক্যমুক্তোঽহং সত্যং সর্বজ্ঞযা হিতম্ ॥ 40 ॥
তদতিক্রম্য মোহেন কালস্য বশমাগতঃ ।
ত্বযা নাথেন কাকুত্স্থ ন সনাথা বসুন্ধরা ।
প্রমদা শীলসম্পন্না ধূর্তেন পতিনা যথা ॥ 41 ॥
শঠো নৈকৃতিকঃ ক্ষুদ্রো মিথ্যাপ্রশ্রিতমানসঃ ।
কথং দশরথেন ত্বং জাতঃ পাপো মহাত্মনা ॥ 42 ॥
ছিন্নচারিত্রকক্ষ্যেণ সতাং ধর্মাতিবর্তিনা ।
ত্যক্তধর্মাঙ্কুশেনাহং নিহতো রামহস্তিনা ॥ 43 ॥
অশুভং চাপ্যযুক্তং চ সতাং চৈব বিগর্হিতম্ ।
বক্ষ্যসে চেদৃশং কৃত্বা সদ্ভিস্সহ সমাগতঃ ॥ 44 ॥
উদাসীনেষু যোঽস্মাসু বিক্রমঽস্তে প্রকাশিতঃ ।
অপকারিষু তে রাজন্নহি পশ্যামি বিক্রমম্ ॥ 45 ॥
দৃশ্যমানস্তু যুদ্ধ্যেথা মযা যদি নৃপাত্মজ ।
অদ্য বৈবস্বতং দেবং পশ্যেস্ত্বং নিহতো মযা ॥ 46 ॥
ত্বযাঽদৃশ্যেন তু রণে নিহতোঽহং দুরাসদঃ ।
প্রসুপ্তঃ পন্নগেনেব নরঃ পানবশং গতঃ ॥ 47 ॥
মামেব যদি পূর্বং ত্বমেতদর্থমচোদযঃ ॥ 48 ॥
মৈথিলীমহমেকাহ্না তব চানীতবান্ভবেত্ ।
সুগ্রীবপ্রিযকামেন যদহং নিহতস্ত্বযা ।
কণ্ঠে বদ্ধ্বা প্রদদ্যাং তে নিহতং রাবণং রণে ॥ 49 ॥
ন্যস্তাং সাগরতোযে বা পাতালে বাপি মৈথিলীম্ ।
আনযেযং তবাদেশাচ্ছ্বেতামশ্বতরীমিব ॥ 50 ॥
যুক্তং যত্প্রাপ্নুযাদ্রাজ্যং সুগ্রীবস্স্বর্গতে মযি ।
অযুক্তং যদধর্মেণ ত্বযাঽহং নিহতো রণে ॥ 51 ॥
কামমেবং বিধো লোকঃ কালেন বিনিযুজ্যতে ।
ক্ষমং চেদ্ভবতা প্রাপ্তমুত্তরং সাধু চিন্ত্যতাম্ ॥ 52 ॥
ইত্যেবমুক্ত্বা পরিশুষ্কবক্ত্রঃ শরাভিঘাতাদ্ব্যথিতো মহাত্মা ।
সমীক্ষ্য রামং রবিসন্নিকাশং তূষ্ণীং বভূবামররাজসূনুঃ ॥ 53 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে কিষ্কিন্ধাকাণ্ডে সপ্তদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
tataśśareṇābhihato rāmeṇa raṇakarkaśaḥ |
papāta sahasā vālī nikṛtta iva pādapaḥ || 1 ||
sa bhūmau nyastasarvāṅgastaptakāñcanabhūṣaṇaḥ |
apataddevarājasya muktaraśmiriva dhvajaḥ || 2 ||
tasminnipatite bhūmau vānarāṇāṃ gaṇeśvare |
naṣṭacandramiva vyoma na vyarājata bhūtalam || 3 ||
bhūmau nipatitasyāpi tasya dehaṃ mahātmanaḥ |
na śrīrjahāti na prāṇā na tejo na parākramaḥ || 4 ||
śakradattā varā mālā kāñcanī vajrabhūṣitā |
dadhāra harimukhyasya prāṇāṃstejśiyaṃ ca sā || 5 ||
sa tayā mālayā vīro hemayā hariyūthapaḥ |
sandhyānugataparyantaḥ payodhara ivābhavat || 6 ||
tasya mālā ca dehaśca marmaghātī ca yaśśaraḥ |
tridheva racitā lakṣmīḥ patitasyāpi śobhate || 7 ||
tadastraṃ tasya vīrasya svargamārgaprabhāvanam |
rāmabāṇāsanakṣiptamāvahatparamāṃ gatim || 8 ||
taṃ tadā patitaṃ saṅkhye gatārciṣamivānalam |
bahumānya ca taṃ vīra vīkṣamāṇaṃ śanairiva || 9 ||
yayātimiva puṇyānte devalokādihacyutam |
ādityamiva kālena yugānte bhuvi pātitam || 10 ||
mahendramiva durdharṣammupendramiva dussaham |
mahendraputraṃ patitaṃ vālinaṃ hemamālinam || 11 ||
siṃhoraskaṃ mahābāhuṃ dīptāsyaṃ harilocanam |
lakṣmaṇānugato rāmo dadarśopasasarpa ca || 12 ||
taṃ dṛṣṭvā rāghavaṃ vālī lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ paruṣaṃ dharmasaṃhitam || 13 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ prathitaḥ priyadarśanaḥ kulīnassattvasampanna stejasvī caritavrataḥ || 14 ||
parāṅmukhavadhaṃ kṛtvā ko'tra prāptastvayā guṇaḥ |
yadahaṃ yuddhasaṃrabdhaśśareṇorasi tāḍitaḥ || 15 ||
rāmaḥ karuṇavedī ca prajānāṃ ca hite rataḥ |
sānukrośo jitotsāhassamayajño dṛḍhavrataḥ || 16 ||
iti te sarvabhūtāni kathayanti yaśo bhuvi || 17 ||
damaśśamaḥ kṣamā dharmo dhṛtissatyaṃ parākramaḥ |
pārthivānāṃ guṇā rājandaṇḍaścāpyaparādhiṣu || 18 ||
tānguṇānsampradhāryāhamagryaṃ cābhijanaṃ tava |
tārayā pratiṣiddho'pi sugrīveṇa samāgataḥ || 19 ||
na māmanyena samrabdhaṃ pramattaṃ yoddhu marhasi |
iti me buddhirutpannā babhūvādarśane tava || 20 ||
na tvāṃ vinihatātmānaṃ dharmadhvajamadhārmikam |
jāne pāpasamācāraṃ tṛṇaiḥ kūpamivāvṛtam || 21 ||
satāṃ veṣadharaṃ pāpaṃ pracchannamiva pāvakam |
nāhaṃ tvāmabhijānāmi dharmacchadmābhisaṃvṛtam || 22 ||
viṣaye vā pure vā te yadā pāpaṃ karomyaham |
na ca tvāmavajāne ca kasmāttvaṃ haṃsyakilbiṣam || 23 ||
phalamūlāśanaṃ nityaṃ vānaraṃ vanagocaram |
māmihāpratiyudhyantamanyena ca samāgatam || 24 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ pratītaḥ priyadarśanaḥ |
liṅgamapyasti te rājanandṛśyate dharmasaṃhitam || 25 ||
kaḥ kṣatriyakule jātśṛtavānnaṣṭasaṃśayaḥ |
dharmaliṅgapraticchanna krūraṃ karma samācaret || 26 ||
rāma rājakule jāto dharmavāniti viśrutaḥ || 27 ||
abhavyo bhavyarūpeṇa kimarthaṃ paridhāvasi |
sāma dānaṃ kṣamā dharmassatyaṃ dhṛtiparākramau |
pārthivānāṃ guṇā rājan daṇḍaścāpyaparādhiṣu || 28 ||
vayaṃ vanacarā rāma mṛgā mūlaphalāśanāḥ |
eṣā prakṛtirasmākaṃ puruṣastvaṃ nareśvaraḥ || 29 ||
bhūmirhiraṇyaṃ rūpyaṃ ca vigrahe kāraṇāni ca |
atra kaste vane lobho madīyeṣu phaleṣu vā || 30 ||
nayaśca vinayaścobhau nigrahānugrahāvapi || 31 ||
rājavṛttirasaṅkīrṇā na nṛpāḥ kāmavṛttayaḥ |
tvaṃ tu kāmapradhānaśca kopanaścānavasthitaḥ || 32 ||
rājavṛtteśca saṅkīṇaśśarāsanaparāyaṇaḥ |
na te'styapacitirdharme nārthe buddhiravasthitā || 33 ||
indriyaiḥ kāmavṛttassankṛṣyase manujeśvara |
hatvā bāṇena kākutstha māmihānaparādhinam || 34 ||
kiṃ vakṣyasi satāṃ madhye karma kṛtvā jugupsitam |
rājahā brahmahā goghnaścoraḥ prāṇivadhe rataḥ || 35 ||
nāstikaḥ parivettā ca sarve nirayagāminaḥ |
sūcakaśca kadaryaśca mitraghno gurutalpagaḥ || 36 ||
lokaṃ pāpātmanāmete gacchante nātra saṃśayaḥ |
adhāryaṃ carma me sadbhī romāṇyasthi ca varjitam |
abhakṣyāṇi ca māṃsāni tvadvidhairdharmacāribhiḥ || 37 ||
pañca pañca nakhā bhakṣyā brahmakṣatreṇa rāghava || 38 ||
śalyaka śśvāvidho godhā śaśaḥ kūrmaśca pañcamaḥ |
carma cāsthi ca me rājan naspṛśanti manīṣiṇaḥ || 39 ||
abhakṣyāṇi ca māṃsāni so'haṃ pañcanakho hataḥ |
tārayā vākyamukto'haṃ satyaṃ sarvajñayā hitam || 40 ||
tadatikramya mohena kālasya vaśamāgataḥ |
tvayā nāthena kākutstha na sanāthā vasundharā |
pramadā śīlasampannā dhūrtena patinā yathā || 41 ||
śaṭho naikṛtikaḥ kṣudro mithyāpraśritamānasaḥ |
kathaṃ daśarathena tvaṃ jātaḥ pāpo mahātmanā || 42 ||
chinnacāritrakakṣyeṇa satāṃ dharmātivartinā |
tyaktadharmāṅkuśenāhaṃ nihato rāmahastinā || 43 ||
aśubhaṃ cāpyayuktaṃ ca satāṃ caiva vigarhitam |
vakṣyase cedṛśaṃ kṛtvā sadbhissaha samāgataḥ || 44 ||
udāsīneṣu yo'smāsu vikrama'ste prakāśitaḥ |
apakāriṣu te rājannahi paśyāmi vikramam || 45 ||
dṛśyamānastu yuddhyethā mayā yadi nṛpātmaja |
adya vaivasvataṃ devaṃ paśyestvaṃ nihato mayā || 46 ||
tvayā'dṛśyena tu raṇe nihato'haṃ durāsadaḥ |
prasuptaḥ pannageneva naraḥ pānavaśaṃ gataḥ || 47 ||
māmeva yadi pūrvaṃ tvametadarthamacodayaḥ || 48 ||
maithilīmahamekāhnā tava cānītavānbhavet |
sugrīvapriyakāmena yadahaṃ nihatastvayā |
kaṇṭhe baddhvā pradadyāṃ te nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe || 49 ||
nyastāṃ sāgaratoye vā pātāle vāpi maithilīm |
ānayeyaṃ tavādeśācchvetāmaśvatarīmiva || 50 ||
yuktaṃ yatprāpnuyādrājyaṃ sugrīvassvargate mayi |
ayuktaṃ yadadharmeṇa tvayā'haṃ nihato raṇe || 51 ||
kāmamevaṃ vidho lokaḥ kālena viniyujyate |
kṣamaṃ cedbhavatā prāptamuttaraṃ sādhu cintyatām || 52 ||
ityevamuktvā pariśuṣkavaktraḥ śarābhighātādvyathito mahātmā |
samīkṣya rāmaṃ ravisannikāśaṃ tūṣṇīṃ babhūvāmararājasūnuḥ || 53 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ सप्तदशस्सर्गः ।
ततश्शरेणाभिहतो रामेण रणकर्कशः ।
पपात सहसा वाली निकृत्त इव पादपः ॥ 1 ॥
स भूमौ न्यस्तसर्वाङ्गस्तप्तकाञ्चनभूषणः ।
अपतद्देवराजस्य मुक्तरश्मिरिव ध्वजः ॥ 2 ॥
तस्मिन्निपतिते भूमौ वानराणां गणेश्वरे ।
नष्टचन्द्रमिव व्योम न व्यराजत भूतलम् ॥ 3 ॥
भूमौ निपतितस्यापि तस्य देहं महात्मनः ।
न श्रीर्जहाति न प्राणा न तेजो न पराक्रमः ॥ 4 ॥
शक्रदत्ता वरा माला काञ्चनी वज्रभूषिता ।
दधार हरिमुख्यस्य प्राणांस्तेज्शियं च सा ॥ 5 ॥
स तया मालया वीरो हेमया हरियूथपः ।
सन्ध्यानुगतपर्यन्तः पयोधर इवाभवत् ॥ 6 ॥
तस्य माला च देहश्च मर्मघाती च यश्शरः ।
त्रिधेव रचिता लक्ष्मीः पतितस्यापि शोभते ॥ 7 ॥
तदस्त्रं तस्य वीरस्य स्वर्गमार्गप्रभावनम् ।
रामबाणासनक्षिप्तमावहत्परमां गतिम् ॥ 8 ॥
तं तदा पतितं सङ्ख्ये गतार्चिषमिवानलम् ।
बहुमान्य च तं वीर वीक्षमाणं शनैरिव ॥ 9 ॥
ययातिमिव पुण्यान्ते देवलोकादिहच्युतम् ।
आदित्यमिव कालेन युगान्ते भुवि पातितम् ॥ 10 ॥
महेन्द्रमिव दुर्धर्षम्मुपेन्द्रमिव दुस्सहम् ।
महेन्द्रपुत्रं पतितं वालिनं हेममालिनम् ॥ 11 ॥
सिंहोरस्कं महाबाहुं दीप्तास्यं हरिलोचनम् ।
लक्ष्मणानुगतो रामो ददर्शोपससर्प च ॥ 12 ॥
तं दृष्ट्वा राघवं वाली लक्ष्मणं च महाबलम् ।
अब्रवीत्प्रश्रितं वाक्यं परुषं धर्मसंहितम् ॥ 13 ॥
त्वं नराधिपतेः पुत्रः प्रथितः प्रियदर्शनः कुलीनस्सत्त्वसम्पन्न स्तेजस्वी चरितव्रतः ॥ 14 ॥
पराङ्मुखवधं कृत्वा कोऽत्र प्राप्तस्त्वया गुणः ।
यदहं युद्धसंरब्धश्शरेणोरसि ताडितः ॥ 15 ॥
रामः करुणवेदी च प्रजानां च हिते रतः ।
सानुक्रोशो जितोत्साहस्समयज्ञो दृढव्रतः ॥ 16 ॥
इति ते सर्वभूतानि कथयन्ति यशो भुवि ॥ 17 ॥
दमश्शमः क्षमा धर्मो धृतिस्सत्यं पराक्रमः ।
पार्थिवानां गुणा राजन्दण्डश्चाप्यपराधिषु ॥ 18 ॥
तान्गुणान्सम्प्रधार्याहमग्र्यं चाभिजनं तव ।
तारया प्रतिषिद्धोऽपि सुग्रीवेण समागतः ॥ 19 ॥
न मामन्येन सम्रब्धं प्रमत्तं योद्धु मर्हसि ।
इति मे बुद्धिरुत्पन्ना बभूवादर्शने तव ॥ 20 ॥
न त्वां विनिहतात्मानं धर्मध्वजमधार्मिकम् ।
जाने पापसमाचारं तृणैः कूपमिवावृतम् ॥ 21 ॥
सतां वेषधरं पापं प्रच्छन्नमिव पावकम् ।
नाहं त्वामभिजानामि धर्मच्छद्माभिसंवृतम् ॥ 22 ॥
विषये वा पुरे वा ते यदा पापं करोम्यहम् ।
न च त्वामवजाने च कस्मात्त्वं हंस्यकिल्बिषम् ॥ 23 ॥
फलमूलाशनं नित्यं वानरं वनगोचरम् ।
मामिहाप्रतियुध्यन्तमन्येन च समागतम् ॥ 24 ॥
त्वं नराधिपतेः पुत्रः प्रतीतः प्रियदर्शनः ।
लिङ्गमप्यस्ति ते राजनन्दृश्यते धर्मसंहितम् ॥ 25 ॥
कः क्षत्रियकुले जात्शृतवान्नष्टसंशयः ।
धर्मलिङ्गप्रतिच्छन्न क्रूरं कर्म समाचरेत् ॥ 26 ॥
राम राजकुले जातो धर्मवानिति विश्रुतः ॥ 27 ॥
अभव्यो भव्यरूपेण किमर्थं परिधावसि ।
साम दानं क्षमा धर्मस्सत्यं धृतिपराक्रमौ ।
पार्थिवानां गुणा राजन् दण्डश्चाप्यपराधिषु ॥ 28 ॥
वयं वनचरा राम मृगा मूलफलाशनाः ।
एषा प्रकृतिरस्माकं पुरुषस्त्वं नरेश्वरः ॥ 29 ॥
भूमिर्हिरण्यं रूप्यं च विग्रहे कारणानि च ।
अत्र कस्ते वने लोभो मदीयेषु फलेषु वा ॥ 30 ॥
नयश्च विनयश्चोभौ निग्रहानुग्रहावपि ॥ 31 ॥
राजवृत्तिरसङ्कीर्णा न नृपाः कामवृत्तयः ।
त्वं तु कामप्रधानश्च कोपनश्चानवस्थितः ॥ 32 ॥
राजवृत्तेश्च सङ्कीणश्शरासनपरायणः ।
न तेऽस्त्यपचितिर्धर्मे नार्थे बुद्धिरवस्थिता ॥ 33 ॥
इन्द्रियैः कामवृत्तस्सन्कृष्यसे मनुजेश्वर ।
हत्वा बाणेन काकुत्स्थ मामिहानपराधिनम् ॥ 34 ॥
किं वक्ष्यसि सतां मध्ये कर्म कृत्वा जुगुप्सितम् ।
राजहा ब्रह्महा गोघ्नश्चोरः प्राणिवधे रतः ॥ 35 ॥
नास्तिकः परिवेत्ता च सर्वे निरयगामिनः ।
सूचकश्च कदर्यश्च मित्रघ्नो गुरुतल्पगः ॥ 36 ॥
लोकं पापात्मनामेते गच्छन्ते नात्र संशयः ।
अधार्यं चर्म मे सद्भी रोमाण्यस्थि च वर्जितम् ।
अभक्ष्याणि च मांसानि त्वद्विधैर्धर्मचारिभिः ॥ 37 ॥
पञ्च पञ्च नखा भक्ष्या ब्रह्मक्षत्रेण राघव ॥ 38 ॥
शल्यक श्श्वाविधो गोधा शशः कूर्मश्च पञ्चमः ।
चर्म चास्थि च मे राजन् नस्पृशन्ति मनीषिणः ॥ 39 ॥
अभक्ष्याणि च मांसानि सोऽहं पञ्चनखो हतः ।
तारया वाक्यमुक्तोऽहं सत्यं सर्वज्ञया हितम् ॥ 40 ॥
तदतिक्रम्य मोहेन कालस्य वशमागतः ।
त्वया नाथेन काकुत्स्थ न सनाथा वसुन्धरा ।
प्रमदा शीलसम्पन्ना धूर्तेन पतिना यथा ॥ 41 ॥
शठो नैकृतिकः क्षुद्रो मिथ्याप्रश्रितमानसः ।
कथं दशरथेन त्वं जातः पापो महात्मना ॥ 42 ॥
छिन्नचारित्रकक्ष्येण सतां धर्मातिवर्तिना ।
त्यक्तधर्माङ्कुशेनाहं निहतो रामहस्तिना ॥ 43 ॥
अशुभं चाप्ययुक्तं च सतां चैव विगर्हितम् ।
वक्ष्यसे चेदृशं कृत्वा सद्भिस्सह समागतः ॥ 44 ॥
उदासीनेषु योऽस्मासु विक्रमऽस्ते प्रकाशितः ।
अपकारिषु ते राजन्नहि पश्यामि विक्रमम् ॥ 45 ॥
दृश्यमानस्तु युद्ध्येथा मया यदि नृपात्मज ।
अद्य वैवस्वतं देवं पश्येस्त्वं निहतो मया ॥ 46 ॥
त्वयाऽदृश्येन तु रणे निहतोऽहं दुरासदः ।
प्रसुप्तः पन्नगेनेव नरः पानवशं गतः ॥ 47 ॥
मामेव यदि पूर्वं त्वमेतदर्थमचोदयः ॥ 48 ॥
मैथिलीमहमेकाह्ना तव चानीतवान्भवेत् ।
सुग्रीवप्रियकामेन यदहं निहतस्त्वया ।
कण्ठे बद्ध्वा प्रदद्यां ते निहतं रावणं रणे ॥ 49 ॥
न्यस्तां सागरतोये वा पाताले वापि मैथिलीम् ।
आनयेयं तवादेशाच्छ्वेतामश्वतरीमिव ॥ 50 ॥
युक्तं यत्प्राप्नुयाद्राज्यं सुग्रीवस्स्वर्गते मयि ।
अयुक्तं यदधर्मेण त्वयाऽहं निहतो रणे ॥ 51 ॥
काममेवं विधो लोकः कालेन विनियुज्यते ।
क्षमं चेद्भवता प्राप्तमुत्तरं साधु चिन्त्यताम् ॥ 52 ॥
इत्येवमुक्त्वा परिशुष्कवक्त्रः शराभिघाताद्व्यथितो महात्मा ।
समीक्ष्य रामं रविसन्निकाशं तूष्णीं बभूवामरराजसूनुः ॥ 53 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे सप्तदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha saptadaśassargaḥ |
tataśśareṇābhihato rāmeṇa raṇakarkaśaḥ |
papāta sahasā vālī nikṛtta iva pādapaḥ || 1 ||
sa bhūmau nyastasarvāṅgastaptakāñcanabhūṣaṇaḥ |
apataddevarājasya muktaraśmiriva dhvajaḥ || 2 ||
tasminnipatite bhūmau vānarāṇāṃ gaṇeśvare |
naṣṭacandramiva vyoma na vyarājata bhūtalam || 3 ||
bhūmau nipatitasyāpi tasya dehaṃ mahātmanaḥ |
na śrīrjahāti na prāṇā na tejo na parākramaḥ || 4 ||
śakradattā varā mālā kāñcanī vajrabhūṣitā |
dadhāra harimukhyasya prāṇāṃstejśiyaṃ ca sā || 5 ||
sa tayā mālayā vīro hemayā hariyūthapaḥ |
sandhyānugataparyantaḥ payodhara ivābhavat || 6 ||
tasya mālā ca dehaśca marmaghātī ca yaśśaraḥ |
tridheva racitā lakṣmīḥ patitasyāpi śobhate || 7 ||
tadastraṃ tasya vīrasya svargamārgaprabhāvanam |
rāmabāṇāsanakṣiptamāvahatparamāṃ gatim || 8 ||
taṃ tadā patitaṃ saṅkhye gatārciṣamivānalam |
bahumānya ca taṃ vīra vīkṣamāṇaṃ śanairiva || 9 ||
yayātimiva puṇyānte devalokādihacyutam |
ādityamiva kālena yugānte bhuvi pātitam || 10 ||
mahendramiva durdharṣammupendramiva dussaham |
mahendraputraṃ patitaṃ vālinaṃ hemamālinam || 11 ||
siṃhoraskaṃ mahābāhuṃ dīptāsyaṃ harilocanam |
lakṣmaṇānugato rāmo dadarśopasasarpa ca || 12 ||
taṃ dṛṣṭvā rāghavaṃ vālī lakṣmaṇaṃ ca mahābalam |
abravītpraśritaṃ vākyaṃ paruṣaṃ dharmasaṃhitam || 13 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ prathitaḥ priyadarśanaḥ kulīnassattvasampanna stejasvī caritavrataḥ || 14 ||
parāṅmukhavadhaṃ kṛtvā ko'tra prāptastvayā guṇaḥ |
yadahaṃ yuddhasaṃrabdhaśśareṇorasi tāḍitaḥ || 15 ||
rāmaḥ karuṇavedī ca prajānāṃ ca hite rataḥ |
sānukrośo jitotsāhassamayajño dṛḍhavrataḥ || 16 ||
iti te sarvabhūtāni kathayanti yaśo bhuvi || 17 ||
damaśśamaḥ kṣamā dharmo dhṛtissatyaṃ parākramaḥ |
pārthivānāṃ guṇā rājandaṇḍaścāpyaparādhiṣu || 18 ||
tānguṇānsampradhāryāhamagryaṃ cābhijanaṃ tava |
tārayā pratiṣiddho'pi sugrīveṇa samāgataḥ || 19 ||
na māmanyena samrabdhaṃ pramattaṃ yoddhu marhasi |
iti me buddhirutpannā babhūvādarśane tava || 20 ||
na tvāṃ vinihatātmānaṃ dharmadhvajamadhārmikam |
jāne pāpasamācāraṃ tṛṇaiḥ kūpamivāvṛtam || 21 ||
satāṃ veṣadharaṃ pāpaṃ pracchannamiva pāvakam |
nāhaṃ tvāmabhijānāmi dharmacchadmābhisaṃvṛtam || 22 ||
viṣaye vā pure vā te yadā pāpaṃ karomyaham |
na ca tvāmavajāne ca kasmāttvaṃ haṃsyakilbiṣam || 23 ||
phalamūlāśanaṃ nityaṃ vānaraṃ vanagocaram |
māmihāpratiyudhyantamanyena ca samāgatam || 24 ||
tvaṃ narādhipateḥ putraḥ pratītaḥ priyadarśanaḥ |
liṅgamapyasti te rājanandṛśyate dharmasaṃhitam || 25 ||
kaḥ kṣatriyakule jātśṛtavānnaṣṭasaṃśayaḥ |
dharmaliṅgapraticchanna krūraṃ karma samācaret || 26 ||
rāma rājakule jāto dharmavāniti viśrutaḥ || 27 ||
abhavyo bhavyarūpeṇa kimarthaṃ paridhāvasi |
sāma dānaṃ kṣamā dharmassatyaṃ dhṛtiparākramau |
pārthivānāṃ guṇā rājan daṇḍaścāpyaparādhiṣu || 28 ||
vayaṃ vanacarā rāma mṛgā mūlaphalāśanāḥ |
eṣā prakṛtirasmākaṃ puruṣastvaṃ nareśvaraḥ || 29 ||
bhūmirhiraṇyaṃ rūpyaṃ ca vigrahe kāraṇāni ca |
atra kaste vane lobho madīyeṣu phaleṣu vā || 30 ||
nayaśca vinayaścobhau nigrahānugrahāvapi || 31 ||
rājavṛttirasaṅkīrṇā na nṛpāḥ kāmavṛttayaḥ |
tvaṃ tu kāmapradhānaśca kopanaścānavasthitaḥ || 32 ||
rājavṛtteśca saṅkīṇaśśarāsanaparāyaṇaḥ |
na te'styapacitirdharme nārthe buddhiravasthitā || 33 ||
indriyaiḥ kāmavṛttassankṛṣyase manujeśvara |
hatvā bāṇena kākutstha māmihānaparādhinam || 34 ||
kiṃ vakṣyasi satāṃ madhye karma kṛtvā jugupsitam |
rājahā brahmahā goghnaścoraḥ prāṇivadhe rataḥ || 35 ||
nāstikaḥ parivettā ca sarve nirayagāminaḥ |
sūcakaśca kadaryaśca mitraghno gurutalpagaḥ || 36 ||
lokaṃ pāpātmanāmete gacchante nātra saṃśayaḥ |
adhāryaṃ carma me sadbhī romāṇyasthi ca varjitam |
abhakṣyāṇi ca māṃsāni tvadvidhairdharmacāribhiḥ || 37 ||
pañca pañca nakhā bhakṣyā brahmakṣatreṇa rāghava || 38 ||
śalyaka śśvāvidho godhā śaśaḥ kūrmaśca pañcamaḥ |
carma cāsthi ca me rājan naspṛśanti manīṣiṇaḥ || 39 ||
abhakṣyāṇi ca māṃsāni so'haṃ pañcanakho hataḥ |
tārayā vākyamukto'haṃ satyaṃ sarvajñayā hitam || 40 ||
tadatikramya mohena kālasya vaśamāgataḥ |
tvayā nāthena kākutstha na sanāthā vasundharā |
pramadā śīlasampannā dhūrtena patinā yathā || 41 ||
śaṭho naikṛtikaḥ kṣudro mithyāpraśritamānasaḥ |
kathaṃ daśarathena tvaṃ jātaḥ pāpo mahātmanā || 42 ||
chinnacāritrakakṣyeṇa satāṃ dharmātivartinā |
tyaktadharmāṅkuśenāhaṃ nihato rāmahastinā || 43 ||
aśubhaṃ cāpyayuktaṃ ca satāṃ caiva vigarhitam |
vakṣyase cedṛśaṃ kṛtvā sadbhissaha samāgataḥ || 44 ||
udāsīneṣu yo'smāsu vikrama'ste prakāśitaḥ |
apakāriṣu te rājannahi paśyāmi vikramam || 45 ||
dṛśyamānastu yuddhyethā mayā yadi nṛpātmaja |
adya vaivasvataṃ devaṃ paśyestvaṃ nihato mayā || 46 ||
tvayā'dṛśyena tu raṇe nihato'haṃ durāsadaḥ |
prasuptaḥ pannageneva naraḥ pānavaśaṃ gataḥ || 47 ||
māmeva yadi pūrvaṃ tvametadarthamacodayaḥ || 48 ||
maithilīmahamekāhnā tava cānītavānbhavet |
sugrīvapriyakāmena yadahaṃ nihatastvayā |
kaṇṭhe baddhvā pradadyāṃ te nihataṃ rāvaṇaṃ raṇe || 49 ||
nyastāṃ sāgaratoye vā pātāle vāpi maithilīm |
ānayeyaṃ tavādeśācchvetāmaśvatarīmiva || 50 ||
yuktaṃ yatprāpnuyādrājyaṃ sugrīvassvargate mayi |
ayuktaṃ yadadharmeṇa tvayā'haṃ nihato raṇe || 51 ||
kāmamevaṃ vidho lokaḥ kālena viniyujyate |
kṣamaṃ cedbhavatā prāptamuttaraṃ sādhu cintyatām || 52 ||
ityevamuktvā pariśuṣkavaktraḥ śarābhighātādvyathito mahātmā |
samīkṣya rāmaṃ ravisannikāśaṃ tūṣṇīṃ babhūvāmararājasūnuḥ || 53 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe saptadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.