অথ পঞ্চমোঽধ্যাযঃ ।
রাজা উবাচ ।
ভগবন্তং হরিং প্রাযঃ ন ভজন্তি আত্মবিত্তমাঃ ।
তেষাং অশান্তকামানাং কা নিষ্ঠা অবিজিতাত্মনাম্ ॥ 1॥
চমসঃ উবাচ ।
মুখবাহূরূপাদেভ্যঃ পুরুষস্য আশ্রমৈঃ সহ ।
চত্বারঃ জজ্ঞিরে বর্ণাঃ গুণৈঃ বিপ্রাদযঃ পৃথক্ ॥ 2॥
যঃ এষাং পুরুষং সাক্ষাত্ আত্মপ্রভবং ঈশ্বরম্ ।
ন ভজন্তি অবজানন্তি স্থানাত্ ভ্রষ্টাঃ পতন্তি অধঃ ॥ 3॥
দূরে হরিকথাঃ কেচিত্ দূরে চ অচ্যুতকীর্র্তনাঃ ।
স্ত্রিযঃ শূদ্রাদযঃ চ এব তে অনুকম্প্যা ভবাদৃশাম্ ॥ 4॥
বিপ্রঃ রাজন্যবৈশ্যৌ চ হরেঃ প্রাপ্তাঃ পদান্তিকম্ ।
শ্রৌতেন জন্মনা অথ অপি মুহ্যন্তি আম্নাযবাদিনঃ ॥ 5॥
কর্মণি অকোবিদাঃ স্তব্ধাঃ মূর্খাঃ পণ্ডিতমানিনঃ ।
বদন্তি চাটুকাত্ মূঢাঃ যযা মাধ্ব্যা গির উত্সুকাঃ ॥ 6॥
রজসা ঘোরসঙ্কল্পাঃ কামুকাঃ অহিমন্যবঃ ।
দাম্ভিকাঃ মানিনঃ পাপাঃ বিহসন্তি অচ্যুতপ্রিযান্ ॥ 7॥
বদন্তি তে অন্যোন্যং উপাসিতস্ত্রিযঃ
গৃহেষু মৈথুন্যসুখেষু চ আশিষঃ ।
যজন্তি অসৃষ্টান্ অবিধান্ অদক্ষিণম্
বৃত্ত্যৈ পরং ঘ্নন্তি পশূন্ অতদ্বিদঃ ॥ 8॥
শ্রিযা বিভূত্যা অভিজনেন বিদ্যযা
ত্যাগেন রূপেণ বলেন কর্মণা
সতঃ অবমন্যন্তি হরিপ্রিযান্ খলাঃ ॥ 9॥
সর্বেষু শশ্বত্ তনুভৃত্ স্ববস্থিতম্
যথা স্বং আত্মানং অভীষ্টং ঈশ্বরম্ ।
বেদোপগীতং চ ন শ্রুণ্বতে অবুধাঃ
মনোরথানাং প্রবদন্তি বার্তযা ॥ 10॥
লোকে ব্যবায আমিষং অদ্যসেবা
নিত্যাঃ তু জন্তোঃ ন হি তত্র চোদনা ।
ব্যবস্থিতিঃ তেষু বিবাহযজ্ঞ
সুরাগ্রহৈঃ আসু নিবৃত্তিঃ ইষ্টা ॥ 11॥
ধনং চ ধর্মেকফলং যতঃ বৈ
জ্ঞানং সবিজ্ঞানং অনুপ্রশান্তি ।
গৃহেষু যুঞ্জন্তি কলেবরস্য
মৃত্যুং ন পশ্যন্তি দুরন্তবীর্যম্ ॥ 12॥
যত্ ঘ্রাণভক্ষঃ বিহিতঃ সুরাযাঃ
তথা পশোঃ আলভনং ন হিংসা ।
এবং ব্যবাযঃ প্রজযা ন রত্যা
ইঅমং বিশুদ্ধং ন বিদুঃ স্বধর্মম্ ॥ 13॥
যে তু অনেবংবিদঃ অসন্তঃ স্তব্ধাঃ সত্ অভিমানিনঃ ।
পশূন্ দ্রুহ্যন্তি বিস্রব্ধাঃ প্রেত্য খাদন্তি তে চ তান্ ॥ 14॥
দ্বিষন্তঃ পরকাযেষু স্বাত্মানং হরিং ঈশ্বরম্ ।
মৃতকে সানুবন্ধে অস্মিন্ বদ্ধস্নেহাঃ পতন্তি অধঃ ॥ 15॥
যে কৈবল্যং অসম্প্রাপ্তাঃ যে চ অতীতাঃ চ মূঢতাম্ ।
ত্রৈবর্গিকাঃ হি অক্ষণিকাঃ আত্মানং ঘাতযন্তি তে ॥ 16॥
এতঃ আত্মহনঃ অশান্তাঃ অজ্ঞানে জ্ঞানমানিনঃ ।
সীদন্তি অকৃতকৃত্যাঃ বৈ কালধ্বস্তমনোরথাঃ ॥ 17॥
হিত্বা আত্যায অসরচিতাঃ গৃহ অপত্যসুহৃত্ শ্রিযঃ ।
তমঃ বিশন্তি অনিচ্ছন্তঃ বাসুদেবপরাঙ্মুখাঃ ॥ 18॥
রাজা উবাচ ।
কস্মিন্ কালে সঃ ভগবান্ কিং বর্ণঃ কীদৃশঃ নৃভিঃ ।
নাম্না বা কেন বিধিনা পূজ্যতে তত্ ইহ উচ্যতাম্ ॥ 19॥
করভাজনঃ উবাচ ।
কৃতং ত্রেতা দ্বাপরং চ কলিঃ ইত্যেষু কেশবঃ ।
নানাবর্ণ অভিধাকারঃ নানা এব বিধিনা ইজ্যতে ॥ 20॥
কৃতে শুক্লঃ চতুর্বাহুঃ জটিলঃ বল্কলাম্বরঃ ।
কৃষ্ণাজিনৌপবীতাক্ষান্ বিভ্রত্ দণ্ডকমণ্ডলূন্ ॥ 21॥
মনুষ্যাঃ তু তদা শান্তাঃ নির্বৈরাঃ সুহৃদঃ সমাঃ ।
যজন্তি তপসা দেবং শমেন চ দমেন চ ॥ 22॥
হংসঃ সুপর্ণঃ বৈকুণ্ঠঃ ধর্মঃ যোগেশ্বরঃ অমলঃ ।
ঈশ্বরঃ পুরুষঃ অব্যক্তঃ পরমাত্মা ইতি গীযতে ॥ 23॥
ত্রেতাযাং রক্তবর্ণঃ অসৌ চতুর্বাহুঃ ত্রিমেখলঃ ।
হিরণ্যকেশঃ ত্রযী আত্মা স্রুক্স্রুবাদি উপলক্ষণঃ ॥ 24॥
তং তদা মনুজা দেবং সর্বদেবমযং হরিম্ ।
যজন্তি বিদ্যযা ত্রয্যা ধর্মিষ্ঠাঃ ব্রহ্মবাদিনঃ ॥ 25॥
বিষ্ণুঃ যজ্ঞঃ পৃষ্ণিগর্ভঃ সর্বদেবঃ উরুক্রমঃ ।
বৃষাকপিঃ জযন্তঃ চ উরুগায ইতি ঈর্যতে ॥ 26॥
দ্বাপরে ভগবান্ শ্যামঃ পীতবাসা নিজাযুধঃ ।
শ্রীবত্সাদিভিঃ অঙ্কৈঃ চ লক্ষণৈঃ উপলক্ষিতঃ ॥ 27॥
তং তদা পুরুষং মর্ত্যা মহারাজৌপলক্ষণম্ ।
যজন্তি বেদতন্ত্রাভ্যাং পরং জিজ্ঞাসবঃ নৃপ ॥ 28॥
নমঃ তে বাসুদেবায নমঃ সঙ্কর্ষণায চ ।
প্রদ্যুম্নায অনিরুদ্ধায তুভ্যং ভগবতে নমঃ ॥ 29॥
নারাযণায ঋষযে পুরুষায মহাত্মনে ।
বিশ্বেশ্বরায বিশ্বায সর্বভূতাত্মনে নমঃ ॥ 30॥
ইতি দ্বাপরঃ উর্বীশ স্তুবন্তি জগদীশ্বরম্ ।
নানাতন্ত্রবিধানেন কলৌ অপি যথা শ্রুণু ॥ 31॥
কৃষ্ণবর্ণং ত্বিষাকৃষ্ণং সাঙ্গৌপাঙ্গাস্ত্র
পার্ষদম্ ।
যজ্ঞৈঃ সঙ্কীর্তনপ্রাযৈঃ যজন্তি হি সুমেধসঃ ॥ 32॥
ধ্যেযং সদা পরিভবঘ্নং অভীষ্টদোহম্
তীর্থাস্পদং শিববিরিঞ্চিনুতং শরণ্যম্ ।
ভৃত্যার্তিহন্ প্রণতপাল ভবাব্ধিপোতম্
বন্দে মহাপুরুষ তে চরণারবিন্দম্ ॥ 33॥
ত্যক্ত্বা সুদুস্ত্যজসুরৈপ্সিতরাজ্যলক্ষ্মীম্
ধর্মিষ্ঠঃ আর্যবচসা যত্ অগাত্ অরণ্যম্ ।
মাযামৃগং দযিতযা ইপ্সিতং অন্বধাবত্
বন্দে মহাপুরুষ তে চরণারবিন্দম্ ॥ 34॥
এবং যুগানুরূপাভ্যাং ভগবান্ যুগবর্তিভিঃ ।
মনুজৈঃ ইজ্যতে রাজন্ শ্রেযসাং ঈশ্বরঃ হরিঃ ॥ 35॥
কলিং সভাজযন্তি আর্যা গুণজ্ঞাঃ সারভাগিনঃ ।
যত্র সঙ্কীর্তনেন এব সর্বঃ স্বার্থঃ অভিলভ্যতে ॥ 36॥
ন হি অতঃ পরমঃ লাভঃ দেহিনাং ভ্রাম্যতাং ইহ ।
যতঃ বিন্দেত পরমাং শান্তিং নশ্যতি সংসৃতিঃ ॥ 37॥
কৃতাদিষু প্রজা রাজন্ কলৌ ইচ্ছন্তি সম্ভবম্ ।
কলৌ খলু ভবিষ্যন্তি নারাযণপরাযণাঃ ॥ 38॥
ক্বচিত্ ক্বচিত্ মহারাজ দ্রবিডেষু চ ভূরিশঃ ।
তাম্রপর্ণী নদী যত্র কৃতমালা পযস্বিনী ॥ 39॥
কাবেরী চ মহাপুণ্যা প্রতীচী চ মহানদী ।
যে পিবন্তি জলং তাসাং মনুজা মনুজেশ্বর ।
প্রাযঃ ভক্তাঃ ভগবতি বাসুদেবঃ অমল আশযাঃ ॥ 40॥
দেবর্ষিভূতাপ্তনৃণা পিতৄণাং
ন কিঙ্করঃ ন অযং ঋণী চ রাজন্ ।
সর্বাত্মনা যঃ শরণং শরণ্যম্
গতঃ মুকুন্দং পরিহৃত্য কর্তুম্ ॥ 41॥
স্বপাদমূলং ভজতঃ প্রিযস্য
ত্যক্তান্যভাবস্য হরিঃ পরেশঃ ।
বিকর্ম যত্ চ উত্পতিতং কথঞ্চিত্
ধুনোতি সর্বং হৃদি সন্নিবিষ্টঃ ॥ 42॥
নারদঃ উবাচ ।
ধর্মান্ ভাগবতান্ ইত্থং শ্রুত্বা অথ মিথিলেশ্বরঃ ।
জাযন্ত ইযান্ মুনীন্ প্রীতঃ সোপাধ্যাযঃ হি অপূজযত্ ॥ 43॥
ততঃ অন্তঃ দধিরে সিদ্ধাঃ সর্বলোকস্য পশ্যতঃ ।
রাজা ধর্মান্ উপাতিষ্ঠন্ অবাপ পরমাং গতিম্ ॥ 44॥
ত্বং অপি এতান্ মহাভাগ ধর্মান্ ভাগবতান্ শ্রুতান্ ।
আস্থিতঃ শ্রদ্ধযা যুক্তঃ নিঃসঙ্গঃ যাস্যসে পরম্ ॥ 45॥
যুবযোঃ খলু দম্পত্যোঃ যশসা পূরিতং জগত্ ।
পুত্রতাং অগমত্ যত্ বাং ভগবান্ ঈশ্বরঃ হরিঃ ॥ 46॥
দর্শনালিঙ্গনালাপৈঃ শযনাসনভোজনৈঃ ।
আত্মা বাং পাবিতঃ কৃষ্ণে পুত্রস্নেহ প্রকুর্বতোঃ ॥ 47॥
বৈরেণ যং নৃপতযঃ শিশুপালপৌণ্ড্র
শাল্বাদযঃ গতিবিলাসবিলোকনাদযৈঃ ।
ধ্যাযন্তঃ আকৃতধিযঃ শযনাসনাদৌ
তত্ সাম্যং আপুঃ অনুরক্তধিযাং পুনঃ কিম্ ॥ 48॥
মা অপত্যবুদ্ধিং অকৃথাঃ কৃষ্ণে সর্বাত্মনীশ্বরে ।
মাযামনুষ্যভাবেন গূঢ ঐশ্বর্যে পরে অব্যযে ॥ 49॥
ভূভাররাজন্যহন্তবে গুপ্তযে সতাম্ ।
অবতীর্ণস্য নির্বৃত্যৈ যশঃ লোকে বিতন্যতে ॥ 50॥
শ্রীশুকঃ উবাচ ।
এতত্ শ্রুত্বা মহাভাগঃ বসুদেবঃ অতিবিস্মিতঃ ।
দেবকী চ মহাভাগাঃ জহতুঃ মোহং আত্মনঃ ॥ 51॥
ইতিহাসং ইমং পুণ্যং ধারযেত্ যঃ সমাহিতঃ ।
সঃ বিধূয ইহ শমলং ব্রহ্মভূযায কল্পতে ॥ 52॥
ইতি শ্রীমদ্ভাগবতে মহাপুরাণে পারমহংস্যাং
সংহিতাযামেকাদশস্কন্ধে বসুদেবনারদসংবাদে
পঞ্চমোঽধ্যাযঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha pañcamo'dhyāyaḥ |
rājā uvāca |
bhagavantaṃ hariṃ prāyaḥ na bhajanti ātmavittamāḥ |
teṣāṃ aśāntakāmānāṃ kā niṣṭhā avijitātmanām || 1||
camasaḥ uvāca |
mukhabāhūrūpādebhyaḥ puruṣasya āśramaiḥ saha |
catvāraḥ jajñire varṇāḥ guṇaiḥ viprādayaḥ pṛthak || 2||
yaḥ eṣāṃ puruṣaṃ sākṣāt ātmaprabhavaṃ īśvaram |
na bhajanti avajānanti sthānāt bhraṣṭāḥ patanti adhaḥ || 3||
dūre harikathāḥ kecit dūre ca acyutakīrrtanāḥ |
striyaḥ śūdrādayaḥ ca eva te anukampyā bhavādṛśām || 4||
vipraḥ rājanyavaiśyau ca hareḥ prāptāḥ padāntikam |
śrautena janmanā atha api muhyanti āmnāyavādinaḥ || 5||
karmaṇi akovidāḥ stabdhāḥ mūrkhāḥ paṇḍitamāninaḥ |
vadanti cāṭukāt mūḍhāḥ yayā mādhvyā gira utsukāḥ || 6||
rajasā ghorasaṅkalpāḥ kāmukāḥ ahimanyavaḥ |
dāmbhikāḥ māninaḥ pāpāḥ vihasanti acyutapriyān || 7||
vadanti te anyonyaṃ upāsitastriyaḥ
gṛheṣu maithunyasukheṣu ca āśiṣaḥ |
yajanti asṛṣṭān avidhān adakṣiṇam
vṛttyai paraṃ ghnanti paśūn atadvidaḥ || 8||
śriyā vibhūtyā abhijanena vidyayā
tyāgena rūpeṇa balena karmaṇā
sataḥ avamanyanti haripriyān khalāḥ || 9||
sarveṣu śaśvat tanubhṛt svavasthitam
yathā svaṃ ātmānaṃ abhīṣṭaṃ īśvaram |
vedopagītaṃ ca na śruṇvate abudhāḥ
manorathānāṃ pravadanti vārtayā || 10||
loke vyavāya āmiṣaṃ adyasevā
nityāḥ tu jantoḥ na hi tatra codanā |
vyavasthitiḥ teṣu vivāhayajña
surāgrahaiḥ āsu nivṛttiḥ iṣṭā || 11||
dhanaṃ ca dharmekaphalaṃ yataḥ vai
jñānaṃ savijñānaṃ anupraśānti |
gṛheṣu yuñjanti kalevarasya
mṛtyuṃ na paśyanti durantavīryam || 12||
yat ghrāṇabhakṣaḥ vihitaḥ surāyāḥ
tathā paśoḥ ālabhanaṃ na hiṃsā |
evaṃ vyavāyaḥ prajayā na ratyā
iamaṃ viśuddhaṃ na viduḥ svadharmam || 13||
ye tu anevaṃvidaḥ asantaḥ stabdhāḥ sat abhimāninaḥ |
paśūn druhyanti visrabdhāḥ pretya khādanti te ca tān || 14||
dviṣantaḥ parakāyeṣu svātmānaṃ hariṃ īśvaram |
mṛtake sānubandhe asmin baddhasnehāḥ patanti adhaḥ || 15||
ye kaivalyaṃ asamprāptāḥ ye ca atītāḥ ca mūḍhatām |
traivargikāḥ hi akṣaṇikāḥ ātmānaṃ ghātayanti te || 16||
etaḥ ātmahanaḥ aśāntāḥ ajñāne jñānamāninaḥ |
sīdanti akṛtakṛtyāḥ vai kāladhvastamanorathāḥ || 17||
hitvā ātyāya asaracitāḥ gṛha apatyasuhṛt śriyaḥ |
tamaḥ viśanti anicchantaḥ vāsudevaparāṅmukhāḥ || 18||
rājā uvāca |
kasmin kāle saḥ bhagavān kiṃ varṇaḥ kīdṛśaḥ nṛbhiḥ |
nāmnā vā kena vidhinā pūjyate tat iha ucyatām || 19||
karabhājanaḥ uvāca |
kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca kaliḥ ityeṣu keśavaḥ |
nānāvarṇa abhidhākāraḥ nānā eva vidhinā ijyate || 20||
kṛte śuklaḥ caturbāhuḥ jaṭilaḥ valkalāmbaraḥ |
kṛṣṇājinaupavītākṣān bibhrat daṇḍakamaṇḍalūn || 21||
manuṣyāḥ tu tadā śāntāḥ nirvairāḥ suhṛdaḥ samāḥ |
yajanti tapasā devaṃ śamena ca damena ca || 22||
haṃsaḥ suparṇaḥ vaikuṇṭhaḥ dharmaḥ yogeśvaraḥ amalaḥ |
īśvaraḥ puruṣaḥ avyaktaḥ paramātmā iti gīyate || 23||
tretāyāṃ raktavarṇaḥ asau caturbāhuḥ trimekhalaḥ |
hiraṇyakeśaḥ trayī ātmā sruksruvādi upalakṣaṇaḥ || 24||
taṃ tadā manujā devaṃ sarvadevamayaṃ harim |
yajanti vidyayā trayyā dharmiṣṭhāḥ brahmavādinaḥ || 25||
viṣṇuḥ yajñaḥ pṛṣṇigarbhaḥ sarvadevaḥ urukramaḥ |
vṛṣākapiḥ jayantaḥ ca urugāya iti īryate || 26||
dvāpare bhagavān śyāmaḥ pītavāsā nijāyudhaḥ |
śrīvatsādibhiḥ aṅkaiḥ ca lakṣaṇaiḥ upalakṣitaḥ || 27||
taṃ tadā puruṣaṃ martyā mahārājaupalakṣaṇam |
yajanti vedatantrābhyāṃ paraṃ jijñāsavaḥ nṛpa || 28||
namaḥ te vāsudevāya namaḥ saṅkarṣaṇāya ca |
pradyumnāya aniruddhāya tubhyaṃ bhagavate namaḥ || 29||
nārāyaṇāya ṛṣaye puruṣāya mahātmane |
viśveśvarāya viśvāya sarvabhūtātmane namaḥ || 30||
iti dvāparaḥ urvīśa stuvanti jagadīśvaram |
nānātantravidhānena kalau api yathā śruṇu || 31||
kṛṣṇavarṇaṃ tviṣākṛṣṇaṃ sāṅgaupāṅgāstra
pārṣadam |
yajñaiḥ saṅkīrtanaprāyaiḥ yajanti hi sumedhasaḥ || 32||
dhyeyaṃ sadā paribhavaghnaṃ abhīṣṭadoham
tīrthāspadaṃ śivaviriñcinutaṃ śaraṇyam |
bhṛtyārtihan praṇatapāla bhavābdhipotam
vande mahāpuruṣa te caraṇāravindam || 33||
tyaktvā sudustyajasuraipsitarājyalakṣmīm
dharmiṣṭhaḥ āryavacasā yat agāt araṇyam |
māyāmṛgaṃ dayitayā ipsitaṃ anvadhāvat
vande mahāpuruṣa te caraṇāravindam || 34||
evaṃ yugānurūpābhyāṃ bhagavān yugavartibhiḥ |
manujaiḥ ijyate rājan śreyasāṃ īśvaraḥ hariḥ || 35||
kaliṃ sabhājayanti āryā guṇajñāḥ sārabhāginaḥ |
yatra saṅkīrtanena eva sarvaḥ svārthaḥ abhilabhyate || 36||
na hi ataḥ paramaḥ lābhaḥ dehināṃ bhrāmyatāṃ iha |
yataḥ vindeta paramāṃ śāntiṃ naśyati saṃsṛtiḥ || 37||
kṛtādiṣu prajā rājan kalau icchanti sambhavam |
kalau khalu bhaviṣyanti nārāyaṇaparāyaṇāḥ || 38||
kvacit kvacit mahārāja draviḍeṣu ca bhūriśaḥ |
tāmraparṇī nadī yatra kṛtamālā payasvinī || 39||
kāverī ca mahāpuṇyā pratīcī ca mahānadī |
ye pibanti jalaṃ tāsāṃ manujā manujeśvara |
prāyaḥ bhaktāḥ bhagavati vāsudevaḥ amala āśayāḥ || 40||
devarṣibhūtāptanṛṇā pitṝṇāṃ
na kiṅkaraḥ na ayaṃ ṛṇī ca rājan |
sarvātmanā yaḥ śaraṇaṃ śaraṇyam
gataḥ mukundaṃ parihṛtya kartum || 41||
svapādamūlaṃ bhajataḥ priyasya
tyaktānyabhāvasya hariḥ pareśaḥ |
vikarma yat ca utpatitaṃ kathañcit
dhunoti sarvaṃ hṛdi sanniviṣṭaḥ || 42||
nāradaḥ uvāca |
dharmān bhāgavatān itthaṃ śrutvā atha mithileśvaraḥ |
jāyanta iyān munīn prītaḥ sopādhyāyaḥ hi apūjayat || 43||
tataḥ antaḥ dadhire siddhāḥ sarvalokasya paśyataḥ |
rājā dharmān upātiṣṭhan avāpa paramāṃ gatim || 44||
tvaṃ api etān mahābhāga dharmān bhāgavatān śrutān |
āsthitaḥ śraddhayā yuktaḥ niḥsaṅgaḥ yāsyase param || 45||
yuvayoḥ khalu dampatyoḥ yaśasā pūritaṃ jagat |
putratāṃ agamat yat vāṃ bhagavān īśvaraḥ hariḥ || 46||
darśanāliṅganālāpaiḥ śayanāsanabhojanaiḥ |
ātmā vāṃ pāvitaḥ kṛṣṇe putrasneha prakurvatoḥ || 47||
vaireṇa yaṃ nṛpatayaḥ śiśupālapauṇḍra
śālvādayaḥ gativilāsavilokanādayaiḥ |
dhyāyantaḥ ākṛtadhiyaḥ śayanāsanādau
tat sāmyaṃ āpuḥ anuraktadhiyāṃ punaḥ kim || 48||
mā apatyabuddhiṃ akṛthāḥ kṛṣṇe sarvātmanīśvare |
māyāmanuṣyabhāvena gūḍha aiśvarye pare avyaye || 49||
bhūbhārarājanyahantave guptaye satām |
avatīrṇasya nirvṛtyai yaśaḥ loke vitanyate || 50||
śrīśukaḥ uvāca |
etat śrutvā mahābhāgaḥ vasudevaḥ ativismitaḥ |
devakī ca mahābhāgāḥ jahatuḥ mohaṃ ātmanaḥ || 51||
itihāsaṃ imaṃ puṇyaṃ dhārayet yaḥ samāhitaḥ |
saḥ vidhūya iha śamalaṃ brahmabhūyāya kalpate || 52||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe vasudevanāradasaṃvāde
pañcamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ पञ्चमोऽध्यायः ।
राजा उवाच ।
भगवन्तं हरिं प्रायः न भजन्ति आत्मवित्तमाः ।
तेषां अशान्तकामानां का निष्ठा अविजितात्मनाम् ॥ 1॥
चमसः उवाच ।
मुखबाहूरूपादेभ्यः पुरुषस्य आश्रमैः सह ।
चत्वारः जज्ञिरे वर्णाः गुणैः विप्रादयः पृथक् ॥ 2॥
यः एषां पुरुषं साक्षात् आत्मप्रभवं ईश्वरम् ।
न भजन्ति अवजानन्ति स्थानात् भ्रष्टाः पतन्ति अधः ॥ 3॥
दूरे हरिकथाः केचित् दूरे च अच्युतकीर्र्तनाः ।
स्त्रियः शूद्रादयः च एव ते अनुकम्प्या भवादृशाम् ॥ 4॥
विप्रः राजन्यवैश्यौ च हरेः प्राप्ताः पदान्तिकम् ।
श्रौतेन जन्मना अथ अपि मुह्यन्ति आम्नायवादिनः ॥ 5॥
कर्मणि अकोविदाः स्तब्धाः मूर्खाः पण्डितमानिनः ।
वदन्ति चाटुकात् मूढाः यया माध्व्या गिर उत्सुकाः ॥ 6॥
रजसा घोरसङ्कल्पाः कामुकाः अहिमन्यवः ।
दाम्भिकाः मानिनः पापाः विहसन्ति अच्युतप्रियान् ॥ 7॥
वदन्ति ते अन्योन्यं उपासितस्त्रियः
गृहेषु मैथुन्यसुखेषु च आशिषः ।
यजन्ति असृष्टान् अविधान् अदक्षिणम्
वृत्त्यै परं घ्नन्ति पशून् अतद्विदः ॥ 8॥
श्रिया विभूत्या अभिजनेन विद्यया
त्यागेन रूपेण बलेन कर्मणा
सतः अवमन्यन्ति हरिप्रियान् खलाः ॥ 9॥
सर्वेषु शश्वत् तनुभृत् स्ववस्थितम्
यथा स्वं आत्मानं अभीष्टं ईश्वरम् ।
वेदोपगीतं च न श्रुण्वते अबुधाः
मनोरथानां प्रवदन्ति वार्तया ॥ 10॥
लोके व्यवाय आमिषं अद्यसेवा
नित्याः तु जन्तोः न हि तत्र चोदना ।
व्यवस्थितिः तेषु विवाहयज्ञ
सुराग्रहैः आसु निवृत्तिः इष्टा ॥ 11॥
धनं च धर्मेकफलं यतः वै
ज्ञानं सविज्ञानं अनुप्रशान्ति ।
गृहेषु युञ्जन्ति कलेवरस्य
मृत्युं न पश्यन्ति दुरन्तवीर्यम् ॥ 12॥
यत् घ्राणभक्षः विहितः सुरायाः
तथा पशोः आलभनं न हिंसा ।
एवं व्यवायः प्रजया न रत्या
इअमं विशुद्धं न विदुः स्वधर्मम् ॥ 13॥
ये तु अनेवंविदः असन्तः स्तब्धाः सत् अभिमानिनः ।
पशून् द्रुह्यन्ति विस्रब्धाः प्रेत्य खादन्ति ते च तान् ॥ 14॥
द्विषन्तः परकायेषु स्वात्मानं हरिं ईश्वरम् ।
मृतके सानुबन्धे अस्मिन् बद्धस्नेहाः पतन्ति अधः ॥ 15॥
ये कैवल्यं असम्प्राप्ताः ये च अतीताः च मूढताम् ।
त्रैवर्गिकाः हि अक्षणिकाः आत्मानं घातयन्ति ते ॥ 16॥
एतः आत्महनः अशान्ताः अज्ञाने ज्ञानमानिनः ।
सीदन्ति अकृतकृत्याः वै कालध्वस्तमनोरथाः ॥ 17॥
हित्वा आत्याय असरचिताः गृह अपत्यसुहृत् श्रियः ।
तमः विशन्ति अनिच्छन्तः वासुदेवपराङ्मुखाः ॥ 18॥
राजा उवाच ।
कस्मिन् काले सः भगवान् किं वर्णः कीदृशः नृभिः ।
नाम्ना वा केन विधिना पूज्यते तत् इह उच्यताम् ॥ 19॥
करभाजनः उवाच ।
कृतं त्रेता द्वापरं च कलिः इत्येषु केशवः ।
नानावर्ण अभिधाकारः नाना एव विधिना इज्यते ॥ 20॥
कृते शुक्लः चतुर्बाहुः जटिलः वल्कलाम्बरः ।
कृष्णाजिनौपवीताक्षान् बिभ्रत् दण्डकमण्डलून् ॥ 21॥
मनुष्याः तु तदा शान्ताः निर्वैराः सुहृदः समाः ।
यजन्ति तपसा देवं शमेन च दमेन च ॥ 22॥
हंसः सुपर्णः वैकुण्ठः धर्मः योगेश्वरः अमलः ।
ईश्वरः पुरुषः अव्यक्तः परमात्मा इति गीयते ॥ 23॥
त्रेतायां रक्तवर्णः असौ चतुर्बाहुः त्रिमेखलः ।
हिरण्यकेशः त्रयी आत्मा स्रुक्स्रुवादि उपलक्षणः ॥ 24॥
तं तदा मनुजा देवं सर्वदेवमयं हरिम् ।
यजन्ति विद्यया त्रय्या धर्मिष्ठाः ब्रह्मवादिनः ॥ 25॥
विष्णुः यज्ञः पृष्णिगर्भः सर्वदेवः उरुक्रमः ।
वृषाकपिः जयन्तः च उरुगाय इति ईर्यते ॥ 26॥
द्वापरे भगवान् श्यामः पीतवासा निजायुधः ।
श्रीवत्सादिभिः अङ्कैः च लक्षणैः उपलक्षितः ॥ 27॥
तं तदा पुरुषं मर्त्या महाराजौपलक्षणम् ।
यजन्ति वेदतन्त्राभ्यां परं जिज्ञासवः नृप ॥ 28॥
नमः ते वासुदेवाय नमः सङ्कर्षणाय च ।
प्रद्युम्नाय अनिरुद्धाय तुभ्यं भगवते नमः ॥ 29॥
नारायणाय ऋषये पुरुषाय महात्मने ।
विश्वेश्वराय विश्वाय सर्वभूतात्मने नमः ॥ 30॥
इति द्वापरः उर्वीश स्तुवन्ति जगदीश्वरम् ।
नानातन्त्रविधानेन कलौ अपि यथा श्रुणु ॥ 31॥
कृष्णवर्णं त्विषाकृष्णं साङ्गौपाङ्गास्त्र
पार्षदम् ।
यज्ञैः सङ्कीर्तनप्रायैः यजन्ति हि सुमेधसः ॥ 32॥
ध्येयं सदा परिभवघ्नं अभीष्टदोहम्
तीर्थास्पदं शिवविरिञ्चिनुतं शरण्यम् ।
भृत्यार्तिहन् प्रणतपाल भवाब्धिपोतम्
वन्दे महापुरुष ते चरणारविन्दम् ॥ 33॥
त्यक्त्वा सुदुस्त्यजसुरैप्सितराज्यलक्ष्मीम्
धर्मिष्ठः आर्यवचसा यत् अगात् अरण्यम् ।
मायामृगं दयितया इप्सितं अन्वधावत्
वन्दे महापुरुष ते चरणारविन्दम् ॥ 34॥
एवं युगानुरूपाभ्यां भगवान् युगवर्तिभिः ।
मनुजैः इज्यते राजन् श्रेयसां ईश्वरः हरिः ॥ 35॥
कलिं सभाजयन्ति आर्या गुणज्ञाः सारभागिनः ।
यत्र सङ्कीर्तनेन एव सर्वः स्वार्थः अभिलभ्यते ॥ 36॥
न हि अतः परमः लाभः देहिनां भ्राम्यतां इह ।
यतः विन्देत परमां शान्तिं नश्यति संसृतिः ॥ 37॥
कृतादिषु प्रजा राजन् कलौ इच्छन्ति सम्भवम् ।
कलौ खलु भविष्यन्ति नारायणपरायणाः ॥ 38॥
क्वचित् क्वचित् महाराज द्रविडेषु च भूरिशः ।
ताम्रपर्णी नदी यत्र कृतमाला पयस्विनी ॥ 39॥
कावेरी च महापुण्या प्रतीची च महानदी ।
ये पिबन्ति जलं तासां मनुजा मनुजेश्वर ।
प्रायः भक्ताः भगवति वासुदेवः अमल आशयाः ॥ 40॥
देवर्षिभूताप्तनृणा पितॄणां
न किङ्करः न अयं ऋणी च राजन् ।
सर्वात्मना यः शरणं शरण्यम्
गतः मुकुन्दं परिहृत्य कर्तुम् ॥ 41॥
स्वपादमूलं भजतः प्रियस्य
त्यक्तान्यभावस्य हरिः परेशः ।
विकर्म यत् च उत्पतितं कथञ्चित्
धुनोति सर्वं हृदि सन्निविष्टः ॥ 42॥
नारदः उवाच ।
धर्मान् भागवतान् इत्थं श्रुत्वा अथ मिथिलेश्वरः ।
जायन्त इयान् मुनीन् प्रीतः सोपाध्यायः हि अपूजयत् ॥ 43॥
ततः अन्तः दधिरे सिद्धाः सर्वलोकस्य पश्यतः ।
राजा धर्मान् उपातिष्ठन् अवाप परमां गतिम् ॥ 44॥
त्वं अपि एतान् महाभाग धर्मान् भागवतान् श्रुतान् ।
आस्थितः श्रद्धया युक्तः निःसङ्गः यास्यसे परम् ॥ 45॥
युवयोः खलु दम्पत्योः यशसा पूरितं जगत् ।
पुत्रतां अगमत् यत् वां भगवान् ईश्वरः हरिः ॥ 46॥
दर्शनालिङ्गनालापैः शयनासनभोजनैः ।
आत्मा वां पावितः कृष्णे पुत्रस्नेह प्रकुर्वतोः ॥ 47॥
वैरेण यं नृपतयः शिशुपालपौण्ड्र
शाल्वादयः गतिविलासविलोकनादयैः ।
ध्यायन्तः आकृतधियः शयनासनादौ
तत् साम्यं आपुः अनुरक्तधियां पुनः किम् ॥ 48॥
मा अपत्यबुद्धिं अकृथाः कृष्णे सर्वात्मनीश्वरे ।
मायामनुष्यभावेन गूढ ऐश्वर्ये परे अव्यये ॥ 49॥
भूभारराजन्यहन्तवे गुप्तये सताम् ।
अवतीर्णस्य निर्वृत्यै यशः लोके वितन्यते ॥ 50॥
श्रीशुकः उवाच ।
एतत् श्रुत्वा महाभागः वसुदेवः अतिविस्मितः ।
देवकी च महाभागाः जहतुः मोहं आत्मनः ॥ 51॥
इतिहासं इमं पुण्यं धारयेत् यः समाहितः ।
सः विधूय इह शमलं ब्रह्मभूयाय कल्पते ॥ 52॥
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां
संहितायामेकादशस्कन्धे वसुदेवनारदसंवादे
पञ्चमोऽध्यायः ॥
atha pañcamo'dhyāyaḥ |
rājā uvāca |
bhagavantaṃ hariṃ prāyaḥ na bhajanti ātmavittamāḥ |
teṣāṃ aśāntakāmānāṃ kā niṣṭhā avijitātmanām || 1||
camasaḥ uvāca |
mukhabāhūrūpādebhyaḥ puruṣasya āśramaiḥ saha |
catvāraḥ jajñire varṇāḥ guṇaiḥ viprādayaḥ pṛthak || 2||
yaḥ eṣāṃ puruṣaṃ sākṣāt ātmaprabhavaṃ īśvaram |
na bhajanti avajānanti sthānāt bhraṣṭāḥ patanti adhaḥ || 3||
dūre harikathāḥ kecit dūre ca acyutakīrrtanāḥ |
striyaḥ śūdrādayaḥ ca eva te anukampyā bhavādṛśām || 4||
vipraḥ rājanyavaiśyau ca hareḥ prāptāḥ padāntikam |
śrautena janmanā atha api muhyanti āmnāyavādinaḥ || 5||
karmaṇi akovidāḥ stabdhāḥ mūrkhāḥ paṇḍitamāninaḥ |
vadanti cāṭukāt mūḍhāḥ yayā mādhvyā gira utsukāḥ || 6||
rajasā ghorasaṅkalpāḥ kāmukāḥ ahimanyavaḥ |
dāmbhikāḥ māninaḥ pāpāḥ vihasanti acyutapriyān || 7||
vadanti te anyonyaṃ upāsitastriyaḥ
gṛheṣu maithunyasukheṣu ca āśiṣaḥ |
yajanti asṛṣṭān avidhān adakṣiṇam
vṛttyai paraṃ ghnanti paśūn atadvidaḥ || 8||
śriyā vibhūtyā abhijanena vidyayā
tyāgena rūpeṇa balena karmaṇā
sataḥ avamanyanti haripriyān khalāḥ || 9||
sarveṣu śaśvat tanubhṛt svavasthitam
yathā svaṃ ātmānaṃ abhīṣṭaṃ īśvaram |
vedopagītaṃ ca na śruṇvate abudhāḥ
manorathānāṃ pravadanti vārtayā || 10||
loke vyavāya āmiṣaṃ adyasevā
nityāḥ tu jantoḥ na hi tatra codanā |
vyavasthitiḥ teṣu vivāhayajña
surāgrahaiḥ āsu nivṛttiḥ iṣṭā || 11||
dhanaṃ ca dharmekaphalaṃ yataḥ vai
jñānaṃ savijñānaṃ anupraśānti |
gṛheṣu yuñjanti kalevarasya
mṛtyuṃ na paśyanti durantavīryam || 12||
yat ghrāṇabhakṣaḥ vihitaḥ surāyāḥ
tathā paśoḥ ālabhanaṃ na hiṃsā |
evaṃ vyavāyaḥ prajayā na ratyā
iamaṃ viśuddhaṃ na viduḥ svadharmam || 13||
ye tu anevaṃvidaḥ asantaḥ stabdhāḥ sat abhimāninaḥ |
paśūn druhyanti visrabdhāḥ pretya khādanti te ca tān || 14||
dviṣantaḥ parakāyeṣu svātmānaṃ hariṃ īśvaram |
mṛtake sānubandhe asmin baddhasnehāḥ patanti adhaḥ || 15||
ye kaivalyaṃ asamprāptāḥ ye ca atītāḥ ca mūḍhatām |
traivargikāḥ hi akṣaṇikāḥ ātmānaṃ ghātayanti te || 16||
etaḥ ātmahanaḥ aśāntāḥ ajñāne jñānamāninaḥ |
sīdanti akṛtakṛtyāḥ vai kāladhvastamanorathāḥ || 17||
hitvā ātyāya asaracitāḥ gṛha apatyasuhṛt śriyaḥ |
tamaḥ viśanti anicchantaḥ vāsudevaparāṅmukhāḥ || 18||
rājā uvāca |
kasmin kāle saḥ bhagavān kiṃ varṇaḥ kīdṛśaḥ nṛbhiḥ |
nāmnā vā kena vidhinā pūjyate tat iha ucyatām || 19||
karabhājanaḥ uvāca |
kṛtaṃ tretā dvāparaṃ ca kaliḥ ityeṣu keśavaḥ |
nānāvarṇa abhidhākāraḥ nānā eva vidhinā ijyate || 20||
kṛte śuklaḥ caturbāhuḥ jaṭilaḥ valkalāmbaraḥ |
kṛṣṇājinaupavītākṣān bibhrat daṇḍakamaṇḍalūn || 21||
manuṣyāḥ tu tadā śāntāḥ nirvairāḥ suhṛdaḥ samāḥ |
yajanti tapasā devaṃ śamena ca damena ca || 22||
haṃsaḥ suparṇaḥ vaikuṇṭhaḥ dharmaḥ yogeśvaraḥ amalaḥ |
īśvaraḥ puruṣaḥ avyaktaḥ paramātmā iti gīyate || 23||
tretāyāṃ raktavarṇaḥ asau caturbāhuḥ trimekhalaḥ |
hiraṇyakeśaḥ trayī ātmā sruksruvādi upalakṣaṇaḥ || 24||
taṃ tadā manujā devaṃ sarvadevamayaṃ harim |
yajanti vidyayā trayyā dharmiṣṭhāḥ brahmavādinaḥ || 25||
viṣṇuḥ yajñaḥ pṛṣṇigarbhaḥ sarvadevaḥ urukramaḥ |
vṛṣākapiḥ jayantaḥ ca urugāya iti īryate || 26||
dvāpare bhagavān śyāmaḥ pītavāsā nijāyudhaḥ |
śrīvatsādibhiḥ aṅkaiḥ ca lakṣaṇaiḥ upalakṣitaḥ || 27||
taṃ tadā puruṣaṃ martyā mahārājaupalakṣaṇam |
yajanti vedatantrābhyāṃ paraṃ jijñāsavaḥ nṛpa || 28||
namaḥ te vāsudevāya namaḥ saṅkarṣaṇāya ca |
pradyumnāya aniruddhāya tubhyaṃ bhagavate namaḥ || 29||
nārāyaṇāya ṛṣaye puruṣāya mahātmane |
viśveśvarāya viśvāya sarvabhūtātmane namaḥ || 30||
iti dvāparaḥ urvīśa stuvanti jagadīśvaram |
nānātantravidhānena kalau api yathā śruṇu || 31||
kṛṣṇavarṇaṃ tviṣākṛṣṇaṃ sāṅgaupāṅgāstra
pārṣadam |
yajñaiḥ saṅkīrtanaprāyaiḥ yajanti hi sumedhasaḥ || 32||
dhyeyaṃ sadā paribhavaghnaṃ abhīṣṭadoham
tīrthāspadaṃ śivaviriñcinutaṃ śaraṇyam |
bhṛtyārtihan praṇatapāla bhavābdhipotam
vande mahāpuruṣa te caraṇāravindam || 33||
tyaktvā sudustyajasuraipsitarājyalakṣmīm
dharmiṣṭhaḥ āryavacasā yat agāt araṇyam |
māyāmṛgaṃ dayitayā ipsitaṃ anvadhāvat
vande mahāpuruṣa te caraṇāravindam || 34||
evaṃ yugānurūpābhyāṃ bhagavān yugavartibhiḥ |
manujaiḥ ijyate rājan śreyasāṃ īśvaraḥ hariḥ || 35||
kaliṃ sabhājayanti āryā guṇajñāḥ sārabhāginaḥ |
yatra saṅkīrtanena eva sarvaḥ svārthaḥ abhilabhyate || 36||
na hi ataḥ paramaḥ lābhaḥ dehināṃ bhrāmyatāṃ iha |
yataḥ vindeta paramāṃ śāntiṃ naśyati saṃsṛtiḥ || 37||
kṛtādiṣu prajā rājan kalau icchanti sambhavam |
kalau khalu bhaviṣyanti nārāyaṇaparāyaṇāḥ || 38||
kvacit kvacit mahārāja draviḍeṣu ca bhūriśaḥ |
tāmraparṇī nadī yatra kṛtamālā payasvinī || 39||
kāverī ca mahāpuṇyā pratīcī ca mahānadī |
ye pibanti jalaṃ tāsāṃ manujā manujeśvara |
prāyaḥ bhaktāḥ bhagavati vāsudevaḥ amala āśayāḥ || 40||
devarṣibhūtāptanṛṇā pitṝṇāṃ
na kiṅkaraḥ na ayaṃ ṛṇī ca rājan |
sarvātmanā yaḥ śaraṇaṃ śaraṇyam
gataḥ mukundaṃ parihṛtya kartum || 41||
svapādamūlaṃ bhajataḥ priyasya
tyaktānyabhāvasya hariḥ pareśaḥ |
vikarma yat ca utpatitaṃ kathañcit
dhunoti sarvaṃ hṛdi sanniviṣṭaḥ || 42||
nāradaḥ uvāca |
dharmān bhāgavatān itthaṃ śrutvā atha mithileśvaraḥ |
jāyanta iyān munīn prītaḥ sopādhyāyaḥ hi apūjayat || 43||
tataḥ antaḥ dadhire siddhāḥ sarvalokasya paśyataḥ |
rājā dharmān upātiṣṭhan avāpa paramāṃ gatim || 44||
tvaṃ api etān mahābhāga dharmān bhāgavatān śrutān |
āsthitaḥ śraddhayā yuktaḥ niḥsaṅgaḥ yāsyase param || 45||
yuvayoḥ khalu dampatyoḥ yaśasā pūritaṃ jagat |
putratāṃ agamat yat vāṃ bhagavān īśvaraḥ hariḥ || 46||
darśanāliṅganālāpaiḥ śayanāsanabhojanaiḥ |
ātmā vāṃ pāvitaḥ kṛṣṇe putrasneha prakurvatoḥ || 47||
vaireṇa yaṃ nṛpatayaḥ śiśupālapauṇḍra
śālvādayaḥ gativilāsavilokanādayaiḥ |
dhyāyantaḥ ākṛtadhiyaḥ śayanāsanādau
tat sāmyaṃ āpuḥ anuraktadhiyāṃ punaḥ kim || 48||
mā apatyabuddhiṃ akṛthāḥ kṛṣṇe sarvātmanīśvare |
māyāmanuṣyabhāvena gūḍha aiśvarye pare avyaye || 49||
bhūbhārarājanyahantave guptaye satām |
avatīrṇasya nirvṛtyai yaśaḥ loke vitanyate || 50||
śrīśukaḥ uvāca |
etat śrutvā mahābhāgaḥ vasudevaḥ ativismitaḥ |
devakī ca mahābhāgāḥ jahatuḥ mohaṃ ātmanaḥ || 51||
itihāsaṃ imaṃ puṇyaṃ dhārayet yaḥ samāhitaḥ |
saḥ vidhūya iha śamalaṃ brahmabhūyāya kalpate || 52||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe vasudevanāradasaṃvāde
pañcamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.