3.68 অরণ্যকাণ্ড - অষ্টষষ্টিতম সর্গঃ

3.68 Aranyakanda - Ashtashashtitama Sargah

✍️ Valmiki 🖋️ Bengali script
📄 Download PDF
শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ অষ্টষষ্টিতমস্সর্গঃ ।
রামস্সম্প্রেক্ষ্য তং গৃধ্রং ভুবি রৌদ্রেণ পাতিতম্ ।
সৌমিত্রিং মিত্রসম্পন্নমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 1 ॥
মমাযং নূনমর্থেষু যতমানো বিহঙ্গমঃ ।
রাক্ষসেন হতস্সঙ্খ্যে প্রাণাংস্ত্যক্ষ্যতি দুস্ত্যজান্ ॥ 2 ॥
অযমস্য শরীরেঽস্মিন্প্রাণো লক্ষ্মণ বিদ্যতে ।
তথা হি স্বরহীনোঽযং বিক্লবস্সমুদীক্ষ্যতে ॥ 3 ॥
জটাযো যদি শক্নোষি বাক্যং ব্যাহরিতুং পুনঃ ।
সীতামাখ্যাহি ভদ্রং তে বধমাখ্যাহি চাত্মনঃ ॥ 4 ॥
কিং নিমিত্তোঽহরত্সীতাং রাবণস্তস্য কিং মযা ।
অপরাদ্ধং তু যং দৃষ্ট্বা রাবণেন হৃতা প্রিযা ॥ 5 ॥
কথং তচ্চন্দ্রসঙ্কাশং মুখমাসীন্মনোহরম্ ।
সীতযা কানি চোক্তানি তস্মিন্কালে দ্বিজোত্তম ॥ 6 ॥
কথং বীর্যঃ কথং রূপঃ কিং কর্মা স চ রাক্ষসঃ ।
ক্ব চাস্য ভবনং তাত ব্রূহি মে পরিপৃচ্ছতঃ ॥ 7 ॥
তমুদ্বীক্ষ্যাথ দীনাত্মা বিলপন্তমনন্তরম্ ।
বাচাতিসন্নযা রামং জটাযুরিদমব্রবীত্ ॥ 8 ॥
হৃতা সা রাক্ষসেন্দ্রেণ রাবণেন বিহাযসা ।
মাযামাস্থায বিপুলাং বাতদুর্দিনসঙ্কুলাম্ ॥ 9 ॥
পরিশ্রান্তস্য মে তাত পক্ষৌ ছিত্বা স রাক্ষসঃ ।
সীতামাদায বৈদেহীং প্রযাতো দক্ষিণাং দিশম্ ॥ 10 ॥
উপরুধ্যন্তি মে প্রাণা দৃষ্টির্ভ্রমতি রাঘব ।
পশ্যামি বৃক্ষান্সৌবর্ণানুশীরকৃতমূর্ধজান্ ॥ 11 ॥
যেন যাতি মুহূর্তেন সীতামাদায রাবণঃ ।
বিপ্রণষ্টং ধনং ক্ষিপ্রং তত্স্বামী প্রতিপদ্যতে ॥ 12 ॥
বিন্দো নাম মুহূর্তোঽযং স চ কাকুত্স্থ নাবুধত্ ।
ত্বত্প্রিযাং জানকীং হৃত্বা রাবণো রাক্ষসেশ্বরঃ ॥ 13 ॥
ঝষবদ্বডিশং গৃহ্য ক্ষিপ্রমেব বিনশ্যতি ।
ন চ ত্বযা ব্যথা কার্যা জনকস্য সুতাং প্রতি ॥ 14 ॥
বৈদেহ্যা রংস্যসে ক্ষিপ্রং হত্বা তং রাক্ষসং রণে ।
অসম্মূঢস্য গৃধ্রস্য রামং প্রত্যনুভাষতঃ ॥ 15 ॥
আস্যাত্সুস্রাব রুধিরং ম্রিযমাণস্য সামিষম্ ।
পুত্রো বিশ্রবসস্সাক্ষাদ্ভ্রাতা বৈশ্রবণস্য চ ॥ 16 ॥
ইত্যুক্ত্বা দুর্লভান্প্রাণান্মুমোচ পতগেশ্বরঃ ।
ব্রূহি ব্রূহীতি রামস্য ব্রুবাণস্য কৃতাঞ্জলেঃ ॥ 17 ॥
ত্বক্ত্বা শরীরং গৃধ্রস্য জগ্মুঃ প্রাণা বিহাযসম্ ।
স নিক্ষিপ্য শিরো ভূমৌ প্রসার্য চরণৌ তদা ॥ 18 ॥
বিক্ষিপ্য চ শরীরং স্বং পপাত ধরণীতলে ।
তং গৃধ্রং প্রেক্ষ্য তাম্রাক্ষং গতাসুমচলোপমম্ ॥ 19 ॥
রামস্সুবহুভির্দুঃখৈর্দীনস্সৌমিত্রিমব্রবীত্ ।
বহূনি রক্ষসাং বাসে বর্ষাণি বসতা সুখম্ ॥ 20 ॥
অনেন দণ্ডকারণ্যে বিশীর্ণমিহ পক্ষিণা ।
অনেকবার্ষিকো যস্তু চিরকালসমুত্থিতঃ ॥ 21 ॥
সোঽযমদ্য হতশ্শেতে কালো হি দুরতিক্রমঃ ।
পশ্য লক্ষ্মণ গৃধ্রোঽযমুপকারী হতশ্চ মে ॥ 22 ॥
সীতামভ্যবপন্নো বৈ রাবণেন বলীযসা ।
গৃধ্ররাজ্যং পরিত্যজ্য পিতৃপৈতামহং মহত্ ॥ 23 ॥
মম হেতোরযং প্রাণান্মুমোচ পতগেশ্বরঃ ।
সর্বত্র খলু দৃশ্যন্তে সাধবো ধর্মচারিণঃ ॥ 24 ॥
শূরাশ্শরণ্যাস্সৌমিত্রে তির্যগ্যোনিগতেষ্বপি ।
সীতাহরণজং দুঃখং ন মে সৌম্য তথাবিধম্ ॥ 25 ॥
যথা বিনাশে গৃধ্রস্য মত্কৃতে চ পরন্তপ ।
রাজা দশরথশ্শ্রীমান্যথা মম মহাযশাঃ ॥ 26 ॥
পূজনীযশ্চ মান্যশ্চ তথাঽযং পতগেশ্বরঃ ।
সৌমিত্রে হর কাষ্ঠানি নির্মথিষ্যামি পাবকম্ ॥ 27 ॥
গৃধ্ররাজং দিধক্ষামি মত্কৃতে নিধনং গতম্ ।
নাথং পতগলোকস্য চিতামারোপ্য রাঘব ॥ 28 ॥
ইমং ধক্ষ্যামি সৌমিত্রে হতং রৌদ্রেণ রক্ষসা ।
যা গতির্যজ্ঞশীলানামাহিতাগ্নেশ্চ যা গতিঃ ॥ 29 ॥
অপরাবর্তিনাং যা চ যা চ ভূমিপ্রদাযিনাম্ ।
মযা ত্বং সমনুজ্ঞাতো গচ্ছ লোকাননুত্তমান্ ॥ 30 ॥
গৃধ্ররাজ মহাসত্ত্ব সংস্কৃতশ্চ মযা ব্রজ ।
এবমুক্ত্বা চিতাং দীপ্তামারোপ্য পতগেশ্বরম্ ॥ 31 ॥
দদাহ রামো ধর্মাত্মা স্ববন্ধুমিব দুঃখিতঃ ।
রামোঽথ সহসৌমিত্রির্বনং গত্বা স বীর্যবান্ ॥ 32 ॥
স্থূলান্হত্বা মহারোহীননুতস্তার তং দ্বিজম্ ।
রোহিমাংসানি চোত্কৃত্য পেশীকৃত্য মহাযশাঃ ॥ 33 ॥
শকুনায দদৌ রামো রম্যে হরিতশাদ্বলে ।
যত্তত্প্রেতস্য মর্ত্যস্য কথযন্তি দ্বিজাতযঃ ॥ 34 ॥
তত্স্বর্গগমনং তস্য পিত্র্যং রামো জজাপ হ ।
ততো গোদাবরীং গত্বা নদীং নরবরাত্মজৌ ॥ 35 ॥
উদকং চক্রতুস্তস্মৈ গৃধ্ররাজায তাবুভৌ ।
শাস্ত্রদৃষ্টেন বিধিনা জলে গৃধ্রায রাঘবৌ ॥ 36 ॥
স্নাত্বা তৌ গৃধ্ররাজায উদকং চক্রতুস্তদা ।
স গৃধ্ররাজঃ কৃতবান্যশস্করং সুদুষ্করং কর্ম রণে নিপাতিতঃ ।
মহর্ষিকল্পেন চ সংস্কৃতস্তদা জগাম পুণ্যাং গতিমাত্মনশ্শুভাম্ ॥ 37 ॥
কৃতোদকৌ তাবপি পক্ষিসত্তমে স্থিরাং চ বুদ্ধিং প্রণিধায জগ্মতুঃ ।
প্রবেশ্য সীতাধিগমে ততো মনো বনং সুরেন্দ্রবিব বিষ্ণুবাসবৌ ॥ 38 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে অষ্টষষ্টিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ |
rāmassamprekṣya taṃ gṛdhraṃ bhuvi raudreṇa pātitam |
saumitriṃ mitrasampannamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
mamāyaṃ nūnamartheṣu yatamāno vihaṅgamaḥ |
rākṣasena hatassaṅkhye prāṇāṃstyakṣyati dustyajān || 2 ||
ayamasya śarīre'sminprāṇo lakṣmaṇa vidyate |
tathā hi svarahīno'yaṃ viklabassamudīkṣyate || 3 ||
jaṭāyo yadi śaknoṣi vākyaṃ vyāharituṃ punaḥ |
sītāmākhyāhi bhadraṃ te vadhamākhyāhi cātmanaḥ || 4 ||
kiṃ nimitto'haratsītāṃ rāvaṇastasya kiṃ mayā |
aparāddhaṃ tu yaṃ dṛṣṭvā rāvaṇena hṛtā priyā || 5 ||
kathaṃ taccandrasaṅkāśaṃ mukhamāsīnmanoharam |
sītayā kāni coktāni tasminkāle dvijottama || 6 ||
kathaṃ vīryaḥ kathaṃ rūpaḥ kiṃ karmā sa ca rākṣasaḥ |
kva cāsya bhavanaṃ tāta brūhi me paripṛcchataḥ || 7 ||
tamudvīkṣyātha dīnātmā vilapantamanantaram |
vācātisannayā rāmaṃ jaṭāyuridamabravīt || 8 ||
hṛtā sā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā |
māyāmāsthāya vipulāṃ vātadurdinasaṅkulām || 9 ||
pariśrāntasya me tāta pakṣau chitvā sa rākṣasaḥ |
sītāmādāya vaidehīṃ prayāto dakṣiṇāṃ diśam || 10 ||
uparudhyanti me prāṇā dṛṣṭirbhramati rāghava |
paśyāmi vṛkṣānsauvarṇānuśīrakṛtamūrdhajān || 11 ||
yena yāti muhūrtena sītāmādāya rāvaṇaḥ |
vipraṇaṣṭaṃ dhanaṃ kṣipraṃ tatsvāmī pratipadyate || 12 ||
vindo nāma muhūrto'yaṃ sa ca kākutstha nābudhat |
tvatpriyāṃ jānakīṃ hṛtvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 13 ||
jhaṣavadbaḍiśaṃ gṛhya kṣiprameva vinaśyati |
na ca tvayā vyathā kāryā janakasya sutāṃ prati || 14 ||
vaidehyā raṃsyase kṣipraṃ hatvā taṃ rākṣasaṃ raṇe |
asammūḍhasya gṛdhrasya rāmaṃ pratyanubhāṣataḥ || 15 ||
āsyātsusrāva rudhiraṃ mriyamāṇasya sāmiṣam |
putro viśravasassākṣādbhrātā vaiśravaṇasya ca || 16 ||
ityuktvā durlabhānprāṇānmumoca patageśvaraḥ |
brūhi brūhīti rāmasya bruvāṇasya kṛtāñjaleḥ || 17 ||
tvaktvā śarīraṃ gṛdhrasya jagmuḥ prāṇā vihāyasam |
sa nikṣipya śiro bhūmau prasārya caraṇau tadā || 18 ||
vikṣipya ca śarīraṃ svaṃ papāta dharaṇītale |
taṃ gṛdhraṃ prekṣya tāmrākṣaṃ gatāsumacalopamam || 19 ||
rāmassubahubhirduḥkhairdīnassaumitrimabravīt |
bahūni rakṣasāṃ vāse varṣāṇi vasatā sukham || 20 ||
anena daṇḍakāraṇye viśīrṇamiha pakṣiṇā |
anekavārṣiko yastu cirakālasamutthitaḥ || 21 ||
so'yamadya hataśśete kālo hi duratikramaḥ |
paśya lakṣmaṇa gṛdhro'yamupakārī hataśca me || 22 ||
sītāmabhyavapanno vai rāvaṇena balīyasā |
gṛdhrarājyaṃ parityajya pitṛpaitāmahaṃ mahat || 23 ||
mama hetorayaṃ prāṇānmumoca patageśvaraḥ |
sarvatra khalu dṛśyante sādhavo dharmacāriṇaḥ || 24 ||
śūrāśśaraṇyāssaumitre tiryagyonigateṣvapi |
sītāharaṇajaṃ duḥkhaṃ na me saumya tathāvidham || 25 ||
yathā vināśe gṛdhrasya matkṛte ca parantapa |
rājā daśarathaśśrīmānyathā mama mahāyaśāḥ || 26 ||
pūjanīyaśca mānyaśca tathā'yaṃ patageśvaraḥ |
saumitre hara kāṣṭhāni nirmathiṣyāmi pāvakam || 27 ||
gṛdhrarājaṃ didhakṣāmi matkṛte nidhanaṃ gatam |
nāthaṃ patagalokasya citāmāropya rāghava || 28 ||
imaṃ dhakṣyāmi saumitre hataṃ raudreṇa rakṣasā |
yā gatiryajñaśīlānāmāhitāgneśca yā gatiḥ || 29 ||
aparāvartināṃ yā ca yā ca bhūmipradāyinām |
mayā tvaṃ samanujñāto gaccha lokānanuttamān || 30 ||
gṛdhrarāja mahāsattva saṃskṛtaśca mayā vraja |
evamuktvā citāṃ dīptāmāropya patageśvaram || 31 ||
dadāha rāmo dharmātmā svabandhumiva duḥkhitaḥ |
rāmo'tha sahasaumitrirvanaṃ gatvā sa vīryavān || 32 ||
sthūlānhatvā mahārohīnanutastāra taṃ dvijam |
rohimāṃsāni cotkṛtya peśīkṛtya mahāyaśāḥ || 33 ||
śakunāya dadau rāmo ramye haritaśādvale |
yattatpretasya martyasya kathayanti dvijātayaḥ || 34 ||
tatsvargagamanaṃ tasya pitryaṃ rāmo jajāpa ha |
tato godāvarīṃ gatvā nadīṃ naravarātmajau || 35 ||
udakaṃ cakratustasmai gṛdhrarājāya tāvubhau |
śāstradṛṣṭena vidhinā jale gṛdhrāya rāghavau || 36 ||
snātvā tau gṛdhrarājāya udakaṃ cakratustadā |
sa gṛdhrarājaḥ kṛtavānyaśaskaraṃ suduṣkaraṃ karma raṇe nipātitaḥ |
maharṣikalpena ca saṃskṛtastadā jagāma puṇyāṃ gatimātmanaśśubhām || 37 ||
kṛtodakau tāvapi pakṣisattame sthirāṃ ca buddhiṃ praṇidhāya jagmatuḥ |
praveśya sītādhigame tato mano vanaṃ surendraviva viṣṇuvāsavau || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ अष्टषष्टितमस्सर्गः ।
रामस्सम्प्रेक्ष्य तं गृध्रं भुवि रौद्रेण पातितम् ।
सौमित्रिं मित्रसम्पन्नमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 1 ॥
ममायं नूनमर्थेषु यतमानो विहङ्गमः ।
राक्षसेन हतस्सङ्ख्ये प्राणांस्त्यक्ष्यति दुस्त्यजान् ॥ 2 ॥
अयमस्य शरीरेऽस्मिन्प्राणो लक्ष्मण विद्यते ।
तथा हि स्वरहीनोऽयं विक्लबस्समुदीक्ष्यते ॥ 3 ॥
जटायो यदि शक्नोषि वाक्यं व्याहरितुं पुनः ।
सीतामाख्याहि भद्रं ते वधमाख्याहि चात्मनः ॥ 4 ॥
किं निमित्तोऽहरत्सीतां रावणस्तस्य किं मया ।
अपराद्धं तु यं दृष्ट्वा रावणेन हृता प्रिया ॥ 5 ॥
कथं तच्चन्द्रसङ्काशं मुखमासीन्मनोहरम् ।
सीतया कानि चोक्तानि तस्मिन्काले द्विजोत्तम ॥ 6 ॥
कथं वीर्यः कथं रूपः किं कर्मा स च राक्षसः ।
क्व चास्य भवनं तात ब्रूहि मे परिपृच्छतः ॥ 7 ॥
तमुद्वीक्ष्याथ दीनात्मा विलपन्तमनन्तरम् ।
वाचातिसन्नया रामं जटायुरिदमब्रवीत् ॥ 8 ॥
हृता सा राक्षसेन्द्रेण रावणेन विहायसा ।
मायामास्थाय विपुलां वातदुर्दिनसङ्कुलाम् ॥ 9 ॥
परिश्रान्तस्य मे तात पक्षौ छित्वा स राक्षसः ।
सीतामादाय वैदेहीं प्रयातो दक्षिणां दिशम् ॥ 10 ॥
उपरुध्यन्ति मे प्राणा दृष्टिर्भ्रमति राघव ।
पश्यामि वृक्षान्सौवर्णानुशीरकृतमूर्धजान् ॥ 11 ॥
येन याति मुहूर्तेन सीतामादाय रावणः ।
विप्रणष्टं धनं क्षिप्रं तत्स्वामी प्रतिपद्यते ॥ 12 ॥
विन्दो नाम मुहूर्तोऽयं स च काकुत्स्थ नाबुधत् ।
त्वत्प्रियां जानकीं हृत्वा रावणो राक्षसेश्वरः ॥ 13 ॥
झषवद्बडिशं गृह्य क्षिप्रमेव विनश्यति ।
न च त्वया व्यथा कार्या जनकस्य सुतां प्रति ॥ 14 ॥
वैदेह्या रंस्यसे क्षिप्रं हत्वा तं राक्षसं रणे ।
असम्मूढस्य गृध्रस्य रामं प्रत्यनुभाषतः ॥ 15 ॥
आस्यात्सुस्राव रुधिरं म्रियमाणस्य सामिषम् ।
पुत्रो विश्रवसस्साक्षाद्भ्राता वैश्रवणस्य च ॥ 16 ॥
इत्युक्त्वा दुर्लभान्प्राणान्मुमोच पतगेश्वरः ।
ब्रूहि ब्रूहीति रामस्य ब्रुवाणस्य कृताञ्जलेः ॥ 17 ॥
त्वक्त्वा शरीरं गृध्रस्य जग्मुः प्राणा विहायसम् ।
स निक्षिप्य शिरो भूमौ प्रसार्य चरणौ तदा ॥ 18 ॥
विक्षिप्य च शरीरं स्वं पपात धरणीतले ।
तं गृध्रं प्रेक्ष्य ताम्राक्षं गतासुमचलोपमम् ॥ 19 ॥
रामस्सुबहुभिर्दुःखैर्दीनस्सौमित्रिमब्रवीत् ।
बहूनि रक्षसां वासे वर्षाणि वसता सुखम् ॥ 20 ॥
अनेन दण्डकारण्ये विशीर्णमिह पक्षिणा ।
अनेकवार्षिको यस्तु चिरकालसमुत्थितः ॥ 21 ॥
सोऽयमद्य हतश्शेते कालो हि दुरतिक्रमः ।
पश्य लक्ष्मण गृध्रोऽयमुपकारी हतश्च मे ॥ 22 ॥
सीतामभ्यवपन्नो वै रावणेन बलीयसा ।
गृध्रराज्यं परित्यज्य पितृपैतामहं महत् ॥ 23 ॥
मम हेतोरयं प्राणान्मुमोच पतगेश्वरः ।
सर्वत्र खलु दृश्यन्ते साधवो धर्मचारिणः ॥ 24 ॥
शूराश्शरण्यास्सौमित्रे तिर्यग्योनिगतेष्वपि ।
सीताहरणजं दुःखं न मे सौम्य तथाविधम् ॥ 25 ॥
यथा विनाशे गृध्रस्य मत्कृते च परन्तप ।
राजा दशरथश्श्रीमान्यथा मम महायशाः ॥ 26 ॥
पूजनीयश्च मान्यश्च तथाऽयं पतगेश्वरः ।
सौमित्रे हर काष्ठानि निर्मथिष्यामि पावकम् ॥ 27 ॥
गृध्रराजं दिधक्षामि मत्कृते निधनं गतम् ।
नाथं पतगलोकस्य चितामारोप्य राघव ॥ 28 ॥
इमं धक्ष्यामि सौमित्रे हतं रौद्रेण रक्षसा ।
या गतिर्यज्ञशीलानामाहिताग्नेश्च या गतिः ॥ 29 ॥
अपरावर्तिनां या च या च भूमिप्रदायिनाम् ।
मया त्वं समनुज्ञातो गच्छ लोकाननुत्तमान् ॥ 30 ॥
गृध्रराज महासत्त्व संस्कृतश्च मया व्रज ।
एवमुक्त्वा चितां दीप्तामारोप्य पतगेश्वरम् ॥ 31 ॥
ददाह रामो धर्मात्मा स्वबन्धुमिव दुःखितः ।
रामोऽथ सहसौमित्रिर्वनं गत्वा स वीर्यवान् ॥ 32 ॥
स्थूलान्हत्वा महारोहीननुतस्तार तं द्विजम् ।
रोहिमांसानि चोत्कृत्य पेशीकृत्य महायशाः ॥ 33 ॥
शकुनाय ददौ रामो रम्ये हरितशाद्वले ।
यत्तत्प्रेतस्य मर्त्यस्य कथयन्ति द्विजातयः ॥ 34 ॥
तत्स्वर्गगमनं तस्य पित्र्यं रामो जजाप ह ।
ततो गोदावरीं गत्वा नदीं नरवरात्मजौ ॥ 35 ॥
उदकं चक्रतुस्तस्मै गृध्रराजाय तावुभौ ।
शास्त्रदृष्टेन विधिना जले गृध्राय राघवौ ॥ 36 ॥
स्नात्वा तौ गृध्रराजाय उदकं चक्रतुस्तदा ।
स गृध्रराजः कृतवान्यशस्करं सुदुष्करं कर्म रणे निपातितः ।
महर्षिकल्पेन च संस्कृतस्तदा जगाम पुण्यां गतिमात्मनश्शुभाम् ॥ 37 ॥
कृतोदकौ तावपि पक्षिसत्तमे स्थिरां च बुद्धिं प्रणिधाय जग्मतुः ।
प्रवेश्य सीताधिगमे ततो मनो वनं सुरेन्द्रविव विष्णुवासवौ ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे अष्टषष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ |
rāmassamprekṣya taṃ gṛdhraṃ bhuvi raudreṇa pātitam |
saumitriṃ mitrasampannamidaṃ vacanamabravīt || 1 ||
mamāyaṃ nūnamartheṣu yatamāno vihaṅgamaḥ |
rākṣasena hatassaṅkhye prāṇāṃstyakṣyati dustyajān || 2 ||
ayamasya śarīre'sminprāṇo lakṣmaṇa vidyate |
tathā hi svarahīno'yaṃ viklabassamudīkṣyate || 3 ||
jaṭāyo yadi śaknoṣi vākyaṃ vyāharituṃ punaḥ |
sītāmākhyāhi bhadraṃ te vadhamākhyāhi cātmanaḥ || 4 ||
kiṃ nimitto'haratsītāṃ rāvaṇastasya kiṃ mayā |
aparāddhaṃ tu yaṃ dṛṣṭvā rāvaṇena hṛtā priyā || 5 ||
kathaṃ taccandrasaṅkāśaṃ mukhamāsīnmanoharam |
sītayā kāni coktāni tasminkāle dvijottama || 6 ||
kathaṃ vīryaḥ kathaṃ rūpaḥ kiṃ karmā sa ca rākṣasaḥ |
kva cāsya bhavanaṃ tāta brūhi me paripṛcchataḥ || 7 ||
tamudvīkṣyātha dīnātmā vilapantamanantaram |
vācātisannayā rāmaṃ jaṭāyuridamabravīt || 8 ||
hṛtā sā rākṣasendreṇa rāvaṇena vihāyasā |
māyāmāsthāya vipulāṃ vātadurdinasaṅkulām || 9 ||
pariśrāntasya me tāta pakṣau chitvā sa rākṣasaḥ |
sītāmādāya vaidehīṃ prayāto dakṣiṇāṃ diśam || 10 ||
uparudhyanti me prāṇā dṛṣṭirbhramati rāghava |
paśyāmi vṛkṣānsauvarṇānuśīrakṛtamūrdhajān || 11 ||
yena yāti muhūrtena sītāmādāya rāvaṇaḥ |
vipraṇaṣṭaṃ dhanaṃ kṣipraṃ tatsvāmī pratipadyate || 12 ||
vindo nāma muhūrto'yaṃ sa ca kākutstha nābudhat |
tvatpriyāṃ jānakīṃ hṛtvā rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 13 ||
jhaṣavadbaḍiśaṃ gṛhya kṣiprameva vinaśyati |
na ca tvayā vyathā kāryā janakasya sutāṃ prati || 14 ||
vaidehyā raṃsyase kṣipraṃ hatvā taṃ rākṣasaṃ raṇe |
asammūḍhasya gṛdhrasya rāmaṃ pratyanubhāṣataḥ || 15 ||
āsyātsusrāva rudhiraṃ mriyamāṇasya sāmiṣam |
putro viśravasassākṣādbhrātā vaiśravaṇasya ca || 16 ||
ityuktvā durlabhānprāṇānmumoca patageśvaraḥ |
brūhi brūhīti rāmasya bruvāṇasya kṛtāñjaleḥ || 17 ||
tvaktvā śarīraṃ gṛdhrasya jagmuḥ prāṇā vihāyasam |
sa nikṣipya śiro bhūmau prasārya caraṇau tadā || 18 ||
vikṣipya ca śarīraṃ svaṃ papāta dharaṇītale |
taṃ gṛdhraṃ prekṣya tāmrākṣaṃ gatāsumacalopamam || 19 ||
rāmassubahubhirduḥkhairdīnassaumitrimabravīt |
bahūni rakṣasāṃ vāse varṣāṇi vasatā sukham || 20 ||
anena daṇḍakāraṇye viśīrṇamiha pakṣiṇā |
anekavārṣiko yastu cirakālasamutthitaḥ || 21 ||
so'yamadya hataśśete kālo hi duratikramaḥ |
paśya lakṣmaṇa gṛdhro'yamupakārī hataśca me || 22 ||
sītāmabhyavapanno vai rāvaṇena balīyasā |
gṛdhrarājyaṃ parityajya pitṛpaitāmahaṃ mahat || 23 ||
mama hetorayaṃ prāṇānmumoca patageśvaraḥ |
sarvatra khalu dṛśyante sādhavo dharmacāriṇaḥ || 24 ||
śūrāśśaraṇyāssaumitre tiryagyonigateṣvapi |
sītāharaṇajaṃ duḥkhaṃ na me saumya tathāvidham || 25 ||
yathā vināśe gṛdhrasya matkṛte ca parantapa |
rājā daśarathaśśrīmānyathā mama mahāyaśāḥ || 26 ||
pūjanīyaśca mānyaśca tathā'yaṃ patageśvaraḥ |
saumitre hara kāṣṭhāni nirmathiṣyāmi pāvakam || 27 ||
gṛdhrarājaṃ didhakṣāmi matkṛte nidhanaṃ gatam |
nāthaṃ patagalokasya citāmāropya rāghava || 28 ||
imaṃ dhakṣyāmi saumitre hataṃ raudreṇa rakṣasā |
yā gatiryajñaśīlānāmāhitāgneśca yā gatiḥ || 29 ||
aparāvartināṃ yā ca yā ca bhūmipradāyinām |
mayā tvaṃ samanujñāto gaccha lokānanuttamān || 30 ||
gṛdhrarāja mahāsattva saṃskṛtaśca mayā vraja |
evamuktvā citāṃ dīptāmāropya patageśvaram || 31 ||
dadāha rāmo dharmātmā svabandhumiva duḥkhitaḥ |
rāmo'tha sahasaumitrirvanaṃ gatvā sa vīryavān || 32 ||
sthūlānhatvā mahārohīnanutastāra taṃ dvijam |
rohimāṃsāni cotkṛtya peśīkṛtya mahāyaśāḥ || 33 ||
śakunāya dadau rāmo ramye haritaśādvale |
yattatpretasya martyasya kathayanti dvijātayaḥ || 34 ||
tatsvargagamanaṃ tasya pitryaṃ rāmo jajāpa ha |
tato godāvarīṃ gatvā nadīṃ naravarātmajau || 35 ||
udakaṃ cakratustasmai gṛdhrarājāya tāvubhau |
śāstradṛṣṭena vidhinā jale gṛdhrāya rāghavau || 36 ||
snātvā tau gṛdhrarājāya udakaṃ cakratustadā |
sa gṛdhrarājaḥ kṛtavānyaśaskaraṃ suduṣkaraṃ karma raṇe nipātitaḥ |
maharṣikalpena ca saṃskṛtastadā jagāma puṇyāṃ gatimātmanaśśubhām || 37 ||
kṛtodakau tāvapi pakṣisattame sthirāṃ ca buddhiṃ praṇidhāya jagmatuḥ |
praveśya sītādhigame tato mano vanaṃ surendraviva viṣṇuvāsavau || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe aṣṭaṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script. Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.
🕉 InfoLyter.in