দাল্ভ্যঃ
কার্যারম্ভেষু সর্বেষু দুঃস্বপ্নেষু চ সত্তম ।
অমাঙ্গল্যেষু দৃষ্টেষু যজ্জপ্তব্যং তদুচ্যতাম্ ॥ 1 ॥
যেনারম্ভাশ্চ সিদ্ধ্যন্তি দুঃস্বপ্নশ্চোপশাম্যতি ।
অমঙ্গলানাং দৃষ্টানাং পরিহারশ্চ জাযতে ॥ 2 ॥
শ্রী পুলস্ত্যঃ:
জনার্দনং ভূতপতিং জগদ্গুরুং স্মরন্ মনুষ্যঃ সততং মহামুনে ।
দুষ্টান্যশেষণ্যপহন্তি সাধযতি অশেষকার্যাণি চ যান্যভীপ্সতি ॥ 3 ॥
শৃণুষ্ব চান্যত্ গদতো মমাখিলং বদামি যত্ তে দ্বিজবর্য! মঙ্গলম্ ।
সর্বার্থসিদ্ধিং প্রদদাতি যত্ সদা নিহন্ত্য্শেষাণি চ পাতকানি ॥ 4 ॥
প্রতিষ্টিতং যত্র জগচ্চরাচরং জগত্ত্রযে যো জগতশ্চ হেতুঃ ।
জগচ্চ পাত্যত্তি চ যঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 5 ॥
ব্যোমাম্বুবায্বগ্নিমহীস্বরূপৈঃ বিস্তারবান্ যোঽণুতরোঽণুভাবাত্ ।
অস্থূলসূক্ষ্মঃ সততং পরেশ্বরো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 6 ॥
যস্মাত্ পরস্মাত্ পুরুষাদনন্তাত্ অনাদিমধ্যাদধিকং ন কিঞ্চিত্ ।
স হেতুহেতুঃ পরমেশ্বরেশ্বরঃ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 7 ॥
হিরণ্যগর্ভাচ্যুতরুদ্ররূপী সৃজত্যশেষং পরিপাতি হন্তি ।
গুণাগ্রণীর্যো ভগবান্ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 8 ॥
পরঃ সুরাণাং পরমোঽসুরাণাং পরো যতীনাং পরমো মুনীনাম্ ।
পরঃ সমস্তস্য চ যঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 9 ॥
ধ্যাতো মুনীনামপকল্মষৈর্যো দদাতি মুক্তিং পরমেশ্বরেশ্বরঃ ।
মনোভিরামঃ পুরুষঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 10 ॥
সুরেন্দ্রবৈবস্বতবিত্তপাম্বুপস্বরূপরূপী পরিপাতি যো জগত্ ।
স শুদ্ধশুদ্ধঃ পরমেশ্বরেশ্বরো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 11 ॥
যন্নামসঙ্কীর্তনতো বিমুচ্যতে হ্যনেকজন্মার্জিতপাপসঞ্চযাত্ ।
পাপেন্ধনাগ্নিঃ স সদৈব নির্মলো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 12 ॥
যেনোদ্ধৃতেযং ধরণী রসাতলাত্ অশেষসৃষ্টিস্থিতিকারণাদিকম্ ।
বিভর্তি বিশ্বং জগতঃ স মূলং মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 13 ॥
পাদেষু বেদা জঠরে চরাচরং রোমস্বশেষা মুনযো মুখে মখাঃ ।
যস্যেশ্বরেশস্য স সর্বদা প্রভুঃ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 14 ॥
সমস্ত যজ্ঞাঙ্গমযং বপুঃ প্রভোঃ যস্যাঙ্গমীশেশ্বরসংস্তুতস্য ।
বরাহরূপী ভগবান্ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 15 ॥
বিক্ষোভ্য সর্বোদধিতোযসম্ভবং দধার ধাত্রীং জগতশ্চ যো ভুবম্ ।
যজ্ঞেশ্বরো যজ্ঞপুমান্ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 16 ॥
পাতালমূলেশ্বরভোগিসংহতো বিন্যস্য পাদৌ পৃতিবীং চ বিভ্রতঃ ।
যস্যোপমানং ন বভূব সোঽচ্যুতো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 17 ॥
সঘর্ঘরং যস্য চ বৃংহিতং মুহুঃ সনন্দনাদ্যৈর্জনলোকসংশ্রিতৈঃ ।
শ্রুতং জযেত্যুক্তিপরৈঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 18 ॥
একার্ণবাদ্ যস্য মহীযসৌ মহীং আদায বেগেন খমুত্পতিষ্যতঃ ।
নতং বপুর্যোগিবরৈঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 19 ॥
হতো হিরণ্যাক্ষমহাসুরঃ পুরা পুরাণপুংসা পরমেণ যেন ।
বরাহরূপঃ স পতিঃ প্রজাপতিঃ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 20 ॥
দংষ্ট্রাকরালং সুরভীতিনাশকং কৃতং বপুর্দিব্যনৃসিংহরূপিণা ।
ত্রাতুং জগত্ যেন স সর্বদা প্রভুঃ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 21 ॥
দৈত্যেন্দ্রবক্ষঃস্থলদারদারুণৈঃ
করেরুহৈর্যঃ ক্রকচানুকারিভিঃ ।
বিচ্ছেদ লোকস্য ভযানি সোঽচ্যুতো
মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 22 ॥
দন্তান্তদীপ্তদ্যুতিনির্মলানি যঃ চকার সর্বাণি দিশাং মুখানি ।
নিনাদবিত্রাসিতদানবো হ্যসৌ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 23 ॥
যন্নামসঙ্কীর্তনতো মহাভযাত্ বিমোক্ষমাপ্নোতি ন সংশযং নরঃ ।
স সর্বলোকার্তিহরো নৃকেসরী মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 24 ॥
সটাকরালভ্রমণানিলাহতাঃ স্ফুটন্তি যস্যাম্বুধরাঃ সমন্ততঃ ।
স দিব্যসিংহঃ স্ফুরিতানলেক্ষণো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 25 ॥
যদীক্ষণজ্যোতিষি রশ্মিমণ্ডলং প্রলীনমীষন্ন ররাজ ভাস্বতঃ ।
কুতঃ শশাঙ্কস্য স দিব্যরূপধৃক্ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 26 ॥
অশেষদেবেশনরেশ্বরেশ্বরৈঃ সদা স্তুতং যচ্চরিতং মহাদ্ভুতম্ ।
স সর্বলোকার্তিহরো মহাহরিঃ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 27 ॥
দ্রবন্তি দৈত্যাঃ প্রণমন্তি দেবতাঃ নশ্যন্তি রক্ষাংসি অপযান্তি চারযঃ ।
যত্কীর্তনাত্ সোঽদ্ভুতরূপকেসরী মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 28 ॥
ঋক্পাবিতং যো যজুষা হি শ্রীমত্ সামধ্বনিধ্বস্তসমস্তপাতকম্ ।
চক্রে জগত্ বামনকঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 29 ॥
যত্পাদবিন্যাসপবিত্রতাং মহী যযৌ বিযচ্চর্গ্যজুষামুদীরণাত্ ।
স বামনো দিব্যশরীররূপদৃং মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 30 ॥
যস্মিন্ প্রযাতেঽসুরভূভৃতোঽধ্বরাত্ ননাম খেদাদবনিঃ সসাগরা ।
স বামনঃ সর্বজগন্মযঃ সদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 31 ॥
মহাদ্ভুতে দৈত্যপতের্মহাধ্বরে যস্মিন্ প্রবিষ্টে ক্ষুভিতং মহাসুরৈঃ ।
স বামনোঽন্তস্থিতসপ্তলোকধৃং মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 32 ॥
সঙ্ঘৈঃ সুরাণাং দিবি ভূতলস্থিতৈঃ তথা মনুষ্যৈর্গগনে চ খেচরৈঃ ।
স্তুতঃ ক্রমাদ্ যঃ প্রচ্চার সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 33 ॥
ক্রান্ত্বা ধরিত্রীং গগনং তথা দিবং মরুত্পতের্যঃ প্রদদৌ ত্রিবিষ্টপম্ ।
স দেবদেবো ভুবনেশ্বরেশ্বরো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 34 ॥
অনুগ্রহং চাপি বলেরনুত্ত্মং চকার যশ্চেন্দ্রপদোপমং ক্ষণাত্ ।
সুরাংশ্চ যজ্ঞাংশভুজঃ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 35 ॥
রসাতলাদ্ যেন পুরা সমাহৃতাঃ সমস্তবেদা জলচাররিরূপিণা ।
স কৈটভারিমধুহাঽম্বুশাযী মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 36 ॥
নিঃক্ষত্রিযং যশ্চ চকার মেদিনীং অনেকশো বাহুবনং তথাঽচ্ছিনত্ ।
যঃ কার্তবীর্যস্য স ভার্গবোত্তমো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 37 ॥
নিহত্য যো বালিনমুগ্রবিক্রমং
নিবদ্ধ্য সেতুং জলধৌ দশাননম্ ।
জঘান চান্যান্ রজনীচরান্ অসৌ
মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 38 ॥
চিক্ষেপ বালঃ শকটং, বভঞ্জ যো যমার্জুনং, কংসমরিং জঘান চ ।
মমর্দ চাণূরমুখান্ স সর্বদা মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 39 ॥
প্রাতঃ সহস্রাংশুমরীচিনির্মলং করেণ বিভ্রত্ ভগবান্ সুদর্শনম্ ।
কৌমোদকী চাপি গদামনন্তো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 40 ॥
হিমেন্দুকুন্দস্ফটিকাভনির্মলং মুখানিলাপূরিতমীশ্বরেশ্বরঃ ।
মধ্যাহ্নকালেঽপি স শন্খমুদ্বহন্ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 41 ॥
তথাপরাহ্ণে প্রবিকাসি পঙ্কজং বক্ষস্থলেন শ্রিযমুদ্বহন্ হরিঃ ।
বিস্তারিপদ্মাযতপত্রলোচনো মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 42 ॥
সর্বেষু কালেষু সমস্তদেশেষু অশেষকার্যেষু তথেশ্বরেশ্বরঃ ।
সর্বৈঃ স্বরূপৈর্ভগবান্ অনাদিমান্ মমাস্তু মাঙ্গল্যবিবৃদ্ধযে হরিঃ ॥ 43 ॥
এতত্ পঠন্ দাল্ভ্য সমস্তপাপৈঃ
বিমুচ্যতে বিষ্ণুপরো মনুষ্যঃ ।
সিদ্ধ্যন্তি কার্যাণি তথাঽস্য সর্বান্
অর্থানবাপ্নোতি যথেচ্ছতে তান্ ॥ 44 ॥
দুঃস্বপ্নঃ প্রশমমুপৈতি পঠ্যমানে
স্তোত্রেঽস্মিন্ শ্রবণবিধৌ সদোদ্যতস্য ।
প্রারম্ভো দ্রুতমুপযাতি সিদ্ধিমীশঃ
পাপানি ক্ষপযতি চাস্য দেবদেবঃ ॥ 45 ॥
মাঙ্গল্যং পরমপদং সদাঽর্থসিদ্ধিং
নির্বিঘ্নামধিকফলাং শ্রিযং দদাতি ।
কিং লোকে তদিহ পরত্র চাপি পুংসাং
যদ্বিষ্ণুপ্রবণধিযাং ন দাল্ভ্য! সাধ্যম্ ॥ 46 ॥
দেবেন্দ্রস্ত্রিভুবনমর্থমেকপিঙ্গঃ
সংসিদ্ধিং ত্রিভুবনগাং চ কার্তবীর্যঃ ।
বৈদেহঃ পরমপদং প্রসাদ্য বিষ্ণুং
সম্প্রাপ্তাঃ সকলফলপ্রদো হি বিষ্ণুঃ ॥ 47 ॥
সর্বারম্ভেষু দাল্ভ্যৈতদ্ দুঃস্বপ্নেষু চ পণ্ডিতঃ ।
জপেদেকমনা বিষ্ণৌ তথাঽমঙ্গল্যদর্শনে ॥ 48 ॥
শমং প্রযান্তি দুষ্টানি গ্রহপীডাশ্চ দারুণাঃ ।
কর্মারম্ভাশ্চ সিদ্ধ্যন্তি পুণ্যমাপ্নোতি চোত্তমম্ ॥ 49 ॥
হরির্দদাতি ভদ্রাণি মঙ্গল্যস্তুতিসংস্তুতঃ ।
করোত্যখিলরূপৈস্তু রক্ষামক্ষতশক্তিভৃত্ ॥ 50 ॥
॥ শ্রীবিষ্ণুধর্মোত্তরান্তর্গতঃ মাঙ্গল্যস্তবঃ সম্পূর্ণঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
dālbhyaḥ
kāryārambheṣu sarveṣu duḥsvapneṣu ca sattama |
amāṅgalyeṣu dṛṣṭeṣu yajjaptavyaṃ taducyatām || 1 ||
yenārambhāśca siddhyanti duḥsvapnaścopaśāmyati |
amaṅgalānāṃ dṛṣṭānāṃ parihāraśca jāyate || 2 ||
śrī pulastyaḥ:
janārdanaṃ bhūtapatiṃ jagadguruṃ smaran manuṣyaḥ satataṃ mahāmune |
duṣṭānyaśeṣaṇyapahanti sādhayati aśeṣakāryāṇi ca yānyabhīpsati || 3 ||
śṛṇuṣva cānyat gadato mamākhilaṃ vadāmi yat te dvijavarya! maṅgalam |
sarvārthasiddhiṃ pradadāti yat sadā nihantyśeṣāṇi ca pātakāni || 4 ||
pratiṣṭitaṃ yatra jagaccarācaraṃ jagattraye yo jagataśca hetuḥ |
jagacca pātyatti ca yaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 5 ||
vyomāmbuvāyvagnimahīsvarūpaiḥ vistāravān yo'ṇutaro'ṇubhāvāt |
asthūlasūkṣmaḥ satataṃ pareśvaro mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 6 ||
yasmāt parasmāt puruṣādanantāt anādimadhyādadhikaṃ na kiñcit |
sa hetuhetuḥ parameśvareśvaraḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 7 ||
hiraṇyagarbhācyutarudrarūpī sṛjatyaśeṣaṃ paripāti hanti |
guṇāgraṇīryo bhagavān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 8 ||
paraḥ surāṇāṃ paramo'surāṇāṃ paro yatīnāṃ paramo munīnām |
paraḥ samastasya ca yaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 9 ||
dhyāto munīnāmapakalmaṣairyo dadāti muktiṃ parameśvareśvaraḥ |
manobhirāmaḥ puruṣaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 10 ||
surendravaivasvatavittapāmbupasvarūparūpī paripāti yo jagat |
sa śuddhaśuddhaḥ parameśvareśvaro mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 11 ||
yannāmasaṅkīrtanato vimucyate hyanekajanmārjitapāpasañcayāt |
pāpendhanāgniḥ sa sadaiva nirmalo mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 12 ||
yenoddhṛteyaṃ dharaṇī rasātalāt aśeṣasṛṣṭisthitikāraṇādikam |
bibharti viśvaṃ jagataḥ sa mūlaṃ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 13 ||
pādeṣu vedā jaṭhare carācaraṃ romasvaśeṣā munayo mukhe makhāḥ |
yasyeśvareśasya sa sarvadā prabhuḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 14 ||
samasta yajñāṅgamayaṃ vapuḥ prabhoḥ yasyāṅgamīśeśvarasaṃstutasya |
varāharūpī bhagavān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 15 ||
vikṣobhya sarvodadhitoyasambhavaṃ dadhāra dhātrīṃ jagataśca yo bhuvam |
yajñeśvaro yajñapumān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 16 ||
pātālamūleśvarabhogisaṃhato vinyasya pādau pṛtivīṃ ca bibhrataḥ |
yasyopamānaṃ na babhūva so'cyuto mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 17 ||
saghargharaṃ yasya ca bṛṃhitaṃ muhuḥ sanandanādyairjanalokasaṃśritaiḥ |
śrutaṃ jayetyuktiparaiḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 18 ||
ekārṇavād yasya mahīyasau mahīṃ ādāya vegena khamutpatiṣyataḥ |
nataṃ vapuryogivaraiḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 19 ||
hato hiraṇyākṣamahāsuraḥ purā purāṇapuṃsā parameṇa yena |
varāharūpaḥ sa patiḥ prajāpatiḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 20 ||
daṃṣṭrākarālaṃ surabhītināśakaṃ kṛtaṃ vapurdivyanṛsiṃharūpiṇā |
trātuṃ jagat yena sa sarvadā prabhuḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 21 ||
daityendravakṣaḥsthaladāradāruṇaiḥ
kareruhairyaḥ krakacānukāribhiḥ |
viccheda lokasya bhayāni so'cyuto
mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 22 ||
dantāntadīptadyutinirmalāni yaḥ cakāra sarvāṇi diśāṃ mukhāni |
ninādavitrāsitadānavo hyasau mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 23 ||
yannāmasaṅkīrtanato mahābhayāt vimokṣamāpnoti na saṃśayaṃ naraḥ |
sa sarvalokārtiharo nṛkesarī mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 24 ||
saṭākarālabhramaṇānilāhatāḥ sphuṭanti yasyāmbudharāḥ samantataḥ |
sa divyasiṃhaḥ sphuritānalekṣaṇo mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 25 ||
yadīkṣaṇajyotiṣi raśmimaṇḍalaṃ pralīnamīṣanna rarāja bhāsvataḥ |
kutaḥ śaśāṅkasya sa divyarūpadhṛk mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 26 ||
aśeṣadeveśanareśvareśvaraiḥ sadā stutaṃ yaccaritaṃ mahādbhutam |
sa sarvalokārtiharo mahāhariḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 27 ||
dravanti daityāḥ praṇamanti devatāḥ naśyanti rakṣāṃsi apayānti cārayaḥ |
yatkīrtanāt so'dbhutarūpakesarī mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 28 ||
ṛkpāvitaṃ yo yajuṣā hi śrīmat sāmadhvanidhvastasamastapātakam |
cakre jagat vāmanakaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 29 ||
yatpādavinyāsapavitratāṃ mahī yayau viyaccargyajuṣāmudīraṇāt |
sa vāmano divyaśarīrarūpadṛṃ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 30 ||
yasmin prayāte'surabhūbhṛto'dhvarāt nanāma khedādavaniḥ sasāgarā |
sa vāmanaḥ sarvajaganmayaḥ sadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 31 ||
mahādbhute daityapatermahādhvare yasmin praviṣṭe kṣubhitaṃ mahāsuraiḥ |
sa vāmano'ntasthitasaptalokadhṛṃ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 32 ||
saṅghaiḥ surāṇāṃ divi bhūtalasthitaiḥ tathā manuṣyairgagane ca khecaraiḥ |
stutaḥ kramād yaḥ praccāra sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 33 ||
krāntvā dharitrīṃ gaganaṃ tathā divaṃ marutpateryaḥ pradadau triviṣṭapam |
sa devadevo bhuvaneśvareśvaro mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 34 ||
anugrahaṃ cāpi baleranuttmaṃ cakāra yaścendrapadopamaṃ kṣaṇāt |
surāṃśca yajñāṃśabhujaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 35 ||
rasātalād yena purā samāhṛtāḥ samastavedā jalacārarirūpiṇā |
sa kaiṭabhārimadhuhā'mbuśāyī mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 36 ||
niḥkṣatriyaṃ yaśca cakāra medinīṃ anekaśo bāhuvanaṃ tathā'cchinat |
yaḥ kārtavīryasya sa bhārgavottamo mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 37 ||
nihatya yo vālinamugravikramaṃ
nibaddhya setuṃ jaladhau daśānanam |
jaghāna cānyān rajanīcarān asau
mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 38 ||
cikṣepa bālaḥ śakaṭaṃ, babhañja yo yamārjunaṃ, kaṃsamariṃ jaghāna ca |
mamarda cāṇūramukhān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 39 ||
prātaḥ sahasrāṃśumarīcinirmalaṃ kareṇa bibhrat bhagavān sudarśanam |
kaumodakī cāpi gadāmananto mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 40 ||
himendukundasphaṭikābhanirmalaṃ mukhānilāpūritamīśvareśvaraḥ |
madhyāhnakāle'pi sa śankhamudvahan mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 41 ||
tathāparāhṇe pravikāsi paṅkajaṃ vakṣasthalena śriyamudvahan hariḥ |
vistāripadmāyatapatralocano mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 42 ||
sarveṣu kāleṣu samastadeśeṣu aśeṣakāryeṣu tatheśvareśvaraḥ |
sarvaiḥ svarūpairbhagavān anādimān mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 43 ||
etat paṭhan dālbhya samastapāpaiḥ
vimucyate viṣṇuparo manuṣyaḥ |
siddhyanti kāryāṇi tathā'sya sarvān
arthānavāpnoti yathecchate tān || 44 ||
duḥsvapnaḥ praśamamupaiti paṭhyamāne
stotre'smin śravaṇavidhau sadodyatasya |
prārambho drutamupayāti siddhimīśaḥ
pāpāni kṣapayati cāsya devadevaḥ || 45 ||
māṅgalyaṃ paramapadaṃ sadā'rthasiddhiṃ
nirvighnāmadhikaphalāṃ śriyaṃ dadāti |
kiṃ loke tadiha paratra cāpi puṃsāṃ
yadviṣṇupravaṇadhiyāṃ na dālbhya! sādhyam || 46 ||
devendrastribhuvanamarthamekapiṅgaḥ
saṃsiddhiṃ tribhuvanagāṃ ca kārtavīryaḥ |
vaidehaḥ paramapadaṃ prasādya viṣṇuṃ
samprāptāḥ sakalaphalaprado hi viṣṇuḥ || 47 ||
sarvārambheṣu dālbhyaitad duḥsvapneṣu ca paṇḍitaḥ |
japedekamanā viṣṇau tathā'maṅgalyadarśane || 48 ||
śamaṃ prayānti duṣṭāni grahapīḍāśca dāruṇāḥ |
karmārambhāśca siddhyanti puṇyamāpnoti cottamam || 49 ||
harirdadāti bhadrāṇi maṅgalyastutisaṃstutaḥ |
karotyakhilarūpaistu rakṣāmakṣataśaktibhṛt || 50 ||
|| śrīviṣṇudharmottarāntargataḥ māṅgalyastavaḥ sampūrṇaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
दाल्भ्यः
कार्यारम्भेषु सर्वेषु दुःस्वप्नेषु च सत्तम ।
अमाङ्गल्येषु दृष्टेषु यज्जप्तव्यं तदुच्यताम् ॥ 1 ॥
येनारम्भाश्च सिद्ध्यन्ति दुःस्वप्नश्चोपशाम्यति ।
अमङ्गलानां दृष्टानां परिहारश्च जायते ॥ 2 ॥
श्री पुलस्त्यः:
जनार्दनं भूतपतिं जगद्गुरुं स्मरन् मनुष्यः सततं महामुने ।
दुष्टान्यशेषण्यपहन्ति साधयति अशेषकार्याणि च यान्यभीप्सति ॥ 3 ॥
शृणुष्व चान्यत् गदतो ममाखिलं वदामि यत् ते द्विजवर्य! मङ्गलम् ।
सर्वार्थसिद्धिं प्रददाति यत् सदा निहन्त्य्शेषाणि च पातकानि ॥ 4 ॥
प्रतिष्टितं यत्र जगच्चराचरं जगत्त्रये यो जगतश्च हेतुः ।
जगच्च पात्यत्ति च यः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 5 ॥
व्योमाम्बुवाय्वग्निमहीस्वरूपैः विस्तारवान् योऽणुतरोऽणुभावात् ।
अस्थूलसूक्ष्मः सततं परेश्वरो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 6 ॥
यस्मात् परस्मात् पुरुषादनन्तात् अनादिमध्यादधिकं न किञ्चित् ।
स हेतुहेतुः परमेश्वरेश्वरः ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 7 ॥
हिरण्यगर्भाच्युतरुद्ररूपी सृजत्यशेषं परिपाति हन्ति ।
गुणाग्रणीर्यो भगवान् स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 8 ॥
परः सुराणां परमोऽसुराणां परो यतीनां परमो मुनीनाम् ।
परः समस्तस्य च यः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 9 ॥
ध्यातो मुनीनामपकल्मषैर्यो ददाति मुक्तिं परमेश्वरेश्वरः ।
मनोभिरामः पुरुषः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 10 ॥
सुरेन्द्रवैवस्वतवित्तपाम्बुपस्वरूपरूपी परिपाति यो जगत् ।
स शुद्धशुद्धः परमेश्वरेश्वरो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 11 ॥
यन्नामसङ्कीर्तनतो विमुच्यते ह्यनेकजन्मार्जितपापसञ्चयात् ।
पापेन्धनाग्निः स सदैव निर्मलो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 12 ॥
येनोद्धृतेयं धरणी रसातलात् अशेषसृष्टिस्थितिकारणादिकम् ।
बिभर्ति विश्वं जगतः स मूलं ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 13 ॥
पादेषु वेदा जठरे चराचरं रोमस्वशेषा मुनयो मुखे मखाः ।
यस्येश्वरेशस्य स सर्वदा प्रभुः ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 14 ॥
समस्त यज्ञाङ्गमयं वपुः प्रभोः यस्याङ्गमीशेश्वरसंस्तुतस्य ।
वराहरूपी भगवान् स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 15 ॥
विक्षोभ्य सर्वोदधितोयसम्भवं दधार धात्रीं जगतश्च यो भुवम् ।
यज्ञेश्वरो यज्ञपुमान् स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 16 ॥
पातालमूलेश्वरभोगिसंहतो विन्यस्य पादौ पृतिवीं च बिभ्रतः ।
यस्योपमानं न बभूव सोऽच्युतो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 17 ॥
सघर्घरं यस्य च बृंहितं मुहुः सनन्दनाद्यैर्जनलोकसंश्रितैः ।
श्रुतं जयेत्युक्तिपरैः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 18 ॥
एकार्णवाद् यस्य महीयसौ महीं आदाय वेगेन खमुत्पतिष्यतः ।
नतं वपुर्योगिवरैः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 19 ॥
हतो हिरण्याक्षमहासुरः पुरा पुराणपुंसा परमेण येन ।
वराहरूपः स पतिः प्रजापतिः ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 20 ॥
दंष्ट्राकरालं सुरभीतिनाशकं कृतं वपुर्दिव्यनृसिंहरूपिणा ।
त्रातुं जगत् येन स सर्वदा प्रभुः ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 21 ॥
दैत्येन्द्रवक्षःस्थलदारदारुणैः
करेरुहैर्यः क्रकचानुकारिभिः ।
विच्छेद लोकस्य भयानि सोऽच्युतो
ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 22 ॥
दन्तान्तदीप्तद्युतिनिर्मलानि यः चकार सर्वाणि दिशां मुखानि ।
निनादवित्रासितदानवो ह्यसौ ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 23 ॥
यन्नामसङ्कीर्तनतो महाभयात् विमोक्षमाप्नोति न संशयं नरः ।
स सर्वलोकार्तिहरो नृकेसरी ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 24 ॥
सटाकरालभ्रमणानिलाहताः स्फुटन्ति यस्याम्बुधराः समन्ततः ।
स दिव्यसिंहः स्फुरितानलेक्षणो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 25 ॥
यदीक्षणज्योतिषि रश्मिमण्डलं प्रलीनमीषन्न रराज भास्वतः ।
कुतः शशाङ्कस्य स दिव्यरूपधृक् ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 26 ॥
अशेषदेवेशनरेश्वरेश्वरैः सदा स्तुतं यच्चरितं महाद्भुतम् ।
स सर्वलोकार्तिहरो महाहरिः ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 27 ॥
द्रवन्ति दैत्याः प्रणमन्ति देवताः नश्यन्ति रक्षांसि अपयान्ति चारयः ।
यत्कीर्तनात् सोऽद्भुतरूपकेसरी ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 28 ॥
ऋक्पावितं यो यजुषा हि श्रीमत् सामध्वनिध्वस्तसमस्तपातकम् ।
चक्रे जगत् वामनकः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 29 ॥
यत्पादविन्यासपवित्रतां मही ययौ वियच्चर्ग्यजुषामुदीरणात् ।
स वामनो दिव्यशरीररूपदृं ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 30 ॥
यस्मिन् प्रयातेऽसुरभूभृतोऽध्वरात् ननाम खेदादवनिः ससागरा ।
स वामनः सर्वजगन्मयः सदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 31 ॥
महाद्भुते दैत्यपतेर्महाध्वरे यस्मिन् प्रविष्टे क्षुभितं महासुरैः ।
स वामनोऽन्तस्थितसप्तलोकधृं ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 32 ॥
सङ्घैः सुराणां दिवि भूतलस्थितैः तथा मनुष्यैर्गगने च खेचरैः ।
स्तुतः क्रमाद् यः प्रच्चार सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 33 ॥
क्रान्त्वा धरित्रीं गगनं तथा दिवं मरुत्पतेर्यः प्रददौ त्रिविष्टपम् ।
स देवदेवो भुवनेश्वरेश्वरो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 34 ॥
अनुग्रहं चापि बलेरनुत्त्मं चकार यश्चेन्द्रपदोपमं क्षणात् ।
सुरांश्च यज्ञांशभुजः स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 35 ॥
रसातलाद् येन पुरा समाहृताः समस्तवेदा जलचाररिरूपिणा ।
स कैटभारिमधुहाऽम्बुशायी ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 36 ॥
निःक्षत्रियं यश्च चकार मेदिनीं अनेकशो बाहुवनं तथाऽच्छिनत् ।
यः कार्तवीर्यस्य स भार्गवोत्तमो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 37 ॥
निहत्य यो वालिनमुग्रविक्रमं
निबद्ध्य सेतुं जलधौ दशाननम् ।
जघान चान्यान् रजनीचरान् असौ
ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 38 ॥
चिक्षेप बालः शकटं, बभञ्ज यो यमार्जुनं, कंसमरिं जघान च ।
ममर्द चाणूरमुखान् स सर्वदा ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 39 ॥
प्रातः सहस्रांशुमरीचिनिर्मलं करेण बिभ्रत् भगवान् सुदर्शनम् ।
कौमोदकी चापि गदामनन्तो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 40 ॥
हिमेन्दुकुन्दस्फटिकाभनिर्मलं मुखानिलापूरितमीश्वरेश्वरः ।
मध्याह्नकालेऽपि स शन्खमुद्वहन् ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 41 ॥
तथापराह्णे प्रविकासि पङ्कजं वक्षस्थलेन श्रियमुद्वहन् हरिः ।
विस्तारिपद्मायतपत्रलोचनो ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 42 ॥
सर्वेषु कालेषु समस्तदेशेषु अशेषकार्येषु तथेश्वरेश्वरः ।
सर्वैः स्वरूपैर्भगवान् अनादिमान् ममास्तु माङ्गल्यविवृद्धये हरिः ॥ 43 ॥
एतत् पठन् दाल्भ्य समस्तपापैः
विमुच्यते विष्णुपरो मनुष्यः ।
सिद्ध्यन्ति कार्याणि तथाऽस्य सर्वान्
अर्थानवाप्नोति यथेच्छते तान् ॥ 44 ॥
दुःस्वप्नः प्रशममुपैति पठ्यमाने
स्तोत्रेऽस्मिन् श्रवणविधौ सदोद्यतस्य ।
प्रारम्भो द्रुतमुपयाति सिद्धिमीशः
पापानि क्षपयति चास्य देवदेवः ॥ 45 ॥
माङ्गल्यं परमपदं सदाऽर्थसिद्धिं
निर्विघ्नामधिकफलां श्रियं ददाति ।
किं लोके तदिह परत्र चापि पुंसां
यद्विष्णुप्रवणधियां न दाल्भ्य! साध्यम् ॥ 46 ॥
देवेन्द्रस्त्रिभुवनमर्थमेकपिङ्गः
संसिद्धिं त्रिभुवनगां च कार्तवीर्यः ।
वैदेहः परमपदं प्रसाद्य विष्णुं
सम्प्राप्ताः सकलफलप्रदो हि विष्णुः ॥ 47 ॥
सर्वारम्भेषु दाल्भ्यैतद् दुःस्वप्नेषु च पण्डितः ।
जपेदेकमना विष्णौ तथाऽमङ्गल्यदर्शने ॥ 48 ॥
शमं प्रयान्ति दुष्टानि ग्रहपीडाश्च दारुणाः ।
कर्मारम्भाश्च सिद्ध्यन्ति पुण्यमाप्नोति चोत्तमम् ॥ 49 ॥
हरिर्ददाति भद्राणि मङ्गल्यस्तुतिसंस्तुतः ।
करोत्यखिलरूपैस्तु रक्षामक्षतशक्तिभृत् ॥ 50 ॥
॥ श्रीविष्णुधर्मोत्तरान्तर्गतः माङ्गल्यस्तवः सम्पूर्णः ॥
dālbhyaḥ
kāryārambheṣu sarveṣu duḥsvapneṣu ca sattama |
amāṅgalyeṣu dṛṣṭeṣu yajjaptavyaṃ taducyatām || 1 ||
yenārambhāśca siddhyanti duḥsvapnaścopaśāmyati |
amaṅgalānāṃ dṛṣṭānāṃ parihāraśca jāyate || 2 ||
śrī pulastyaḥ:
janārdanaṃ bhūtapatiṃ jagadguruṃ smaran manuṣyaḥ satataṃ mahāmune |
duṣṭānyaśeṣaṇyapahanti sādhayati aśeṣakāryāṇi ca yānyabhīpsati || 3 ||
śṛṇuṣva cānyat gadato mamākhilaṃ vadāmi yat te dvijavarya! maṅgalam |
sarvārthasiddhiṃ pradadāti yat sadā nihantyśeṣāṇi ca pātakāni || 4 ||
pratiṣṭitaṃ yatra jagaccarācaraṃ jagattraye yo jagataśca hetuḥ |
jagacca pātyatti ca yaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 5 ||
vyomāmbuvāyvagnimahīsvarūpaiḥ vistāravān yo'ṇutaro'ṇubhāvāt |
asthūlasūkṣmaḥ satataṃ pareśvaro mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 6 ||
yasmāt parasmāt puruṣādanantāt anādimadhyādadhikaṃ na kiñcit |
sa hetuhetuḥ parameśvareśvaraḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 7 ||
hiraṇyagarbhācyutarudrarūpī sṛjatyaśeṣaṃ paripāti hanti |
guṇāgraṇīryo bhagavān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 8 ||
paraḥ surāṇāṃ paramo'surāṇāṃ paro yatīnāṃ paramo munīnām |
paraḥ samastasya ca yaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 9 ||
dhyāto munīnāmapakalmaṣairyo dadāti muktiṃ parameśvareśvaraḥ |
manobhirāmaḥ puruṣaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 10 ||
surendravaivasvatavittapāmbupasvarūparūpī paripāti yo jagat |
sa śuddhaśuddhaḥ parameśvareśvaro mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 11 ||
yannāmasaṅkīrtanato vimucyate hyanekajanmārjitapāpasañcayāt |
pāpendhanāgniḥ sa sadaiva nirmalo mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 12 ||
yenoddhṛteyaṃ dharaṇī rasātalāt aśeṣasṛṣṭisthitikāraṇādikam |
bibharti viśvaṃ jagataḥ sa mūlaṃ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 13 ||
pādeṣu vedā jaṭhare carācaraṃ romasvaśeṣā munayo mukhe makhāḥ |
yasyeśvareśasya sa sarvadā prabhuḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 14 ||
samasta yajñāṅgamayaṃ vapuḥ prabhoḥ yasyāṅgamīśeśvarasaṃstutasya |
varāharūpī bhagavān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 15 ||
vikṣobhya sarvodadhitoyasambhavaṃ dadhāra dhātrīṃ jagataśca yo bhuvam |
yajñeśvaro yajñapumān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 16 ||
pātālamūleśvarabhogisaṃhato vinyasya pādau pṛtivīṃ ca bibhrataḥ |
yasyopamānaṃ na babhūva so'cyuto mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 17 ||
saghargharaṃ yasya ca bṛṃhitaṃ muhuḥ sanandanādyairjanalokasaṃśritaiḥ |
śrutaṃ jayetyuktiparaiḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 18 ||
ekārṇavād yasya mahīyasau mahīṃ ādāya vegena khamutpatiṣyataḥ |
nataṃ vapuryogivaraiḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 19 ||
hato hiraṇyākṣamahāsuraḥ purā purāṇapuṃsā parameṇa yena |
varāharūpaḥ sa patiḥ prajāpatiḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 20 ||
daṃṣṭrākarālaṃ surabhītināśakaṃ kṛtaṃ vapurdivyanṛsiṃharūpiṇā |
trātuṃ jagat yena sa sarvadā prabhuḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 21 ||
daityendravakṣaḥsthaladāradāruṇaiḥ
kareruhairyaḥ krakacānukāribhiḥ |
viccheda lokasya bhayāni so'cyuto
mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 22 ||
dantāntadīptadyutinirmalāni yaḥ cakāra sarvāṇi diśāṃ mukhāni |
ninādavitrāsitadānavo hyasau mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 23 ||
yannāmasaṅkīrtanato mahābhayāt vimokṣamāpnoti na saṃśayaṃ naraḥ |
sa sarvalokārtiharo nṛkesarī mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 24 ||
saṭākarālabhramaṇānilāhatāḥ sphuṭanti yasyāmbudharāḥ samantataḥ |
sa divyasiṃhaḥ sphuritānalekṣaṇo mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 25 ||
yadīkṣaṇajyotiṣi raśmimaṇḍalaṃ pralīnamīṣanna rarāja bhāsvataḥ |
kutaḥ śaśāṅkasya sa divyarūpadhṛk mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 26 ||
aśeṣadeveśanareśvareśvaraiḥ sadā stutaṃ yaccaritaṃ mahādbhutam |
sa sarvalokārtiharo mahāhariḥ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 27 ||
dravanti daityāḥ praṇamanti devatāḥ naśyanti rakṣāṃsi apayānti cārayaḥ |
yatkīrtanāt so'dbhutarūpakesarī mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 28 ||
ṛkpāvitaṃ yo yajuṣā hi śrīmat sāmadhvanidhvastasamastapātakam |
cakre jagat vāmanakaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 29 ||
yatpādavinyāsapavitratāṃ mahī yayau viyaccargyajuṣāmudīraṇāt |
sa vāmano divyaśarīrarūpadṛṃ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 30 ||
yasmin prayāte'surabhūbhṛto'dhvarāt nanāma khedādavaniḥ sasāgarā |
sa vāmanaḥ sarvajaganmayaḥ sadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 31 ||
mahādbhute daityapatermahādhvare yasmin praviṣṭe kṣubhitaṃ mahāsuraiḥ |
sa vāmano'ntasthitasaptalokadhṛṃ mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 32 ||
saṅghaiḥ surāṇāṃ divi bhūtalasthitaiḥ tathā manuṣyairgagane ca khecaraiḥ |
stutaḥ kramād yaḥ praccāra sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 33 ||
krāntvā dharitrīṃ gaganaṃ tathā divaṃ marutpateryaḥ pradadau triviṣṭapam |
sa devadevo bhuvaneśvareśvaro mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 34 ||
anugrahaṃ cāpi baleranuttmaṃ cakāra yaścendrapadopamaṃ kṣaṇāt |
surāṃśca yajñāṃśabhujaḥ sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 35 ||
rasātalād yena purā samāhṛtāḥ samastavedā jalacārarirūpiṇā |
sa kaiṭabhārimadhuhā'mbuśāyī mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 36 ||
niḥkṣatriyaṃ yaśca cakāra medinīṃ anekaśo bāhuvanaṃ tathā'cchinat |
yaḥ kārtavīryasya sa bhārgavottamo mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 37 ||
nihatya yo vālinamugravikramaṃ
nibaddhya setuṃ jaladhau daśānanam |
jaghāna cānyān rajanīcarān asau
mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 38 ||
cikṣepa bālaḥ śakaṭaṃ, babhañja yo yamārjunaṃ, kaṃsamariṃ jaghāna ca |
mamarda cāṇūramukhān sa sarvadā mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 39 ||
prātaḥ sahasrāṃśumarīcinirmalaṃ kareṇa bibhrat bhagavān sudarśanam |
kaumodakī cāpi gadāmananto mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 40 ||
himendukundasphaṭikābhanirmalaṃ mukhānilāpūritamīśvareśvaraḥ |
madhyāhnakāle'pi sa śankhamudvahan mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 41 ||
tathāparāhṇe pravikāsi paṅkajaṃ vakṣasthalena śriyamudvahan hariḥ |
vistāripadmāyatapatralocano mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 42 ||
sarveṣu kāleṣu samastadeśeṣu aśeṣakāryeṣu tatheśvareśvaraḥ |
sarvaiḥ svarūpairbhagavān anādimān mamāstu māṅgalyavivṛddhaye hariḥ || 43 ||
etat paṭhan dālbhya samastapāpaiḥ
vimucyate viṣṇuparo manuṣyaḥ |
siddhyanti kāryāṇi tathā'sya sarvān
arthānavāpnoti yathecchate tān || 44 ||
duḥsvapnaḥ praśamamupaiti paṭhyamāne
stotre'smin śravaṇavidhau sadodyatasya |
prārambho drutamupayāti siddhimīśaḥ
pāpāni kṣapayati cāsya devadevaḥ || 45 ||
māṅgalyaṃ paramapadaṃ sadā'rthasiddhiṃ
nirvighnāmadhikaphalāṃ śriyaṃ dadāti |
kiṃ loke tadiha paratra cāpi puṃsāṃ
yadviṣṇupravaṇadhiyāṃ na dālbhya! sādhyam || 46 ||
devendrastribhuvanamarthamekapiṅgaḥ
saṃsiddhiṃ tribhuvanagāṃ ca kārtavīryaḥ |
vaidehaḥ paramapadaṃ prasādya viṣṇuṃ
samprāptāḥ sakalaphalaprado hi viṣṇuḥ || 47 ||
sarvārambheṣu dālbhyaitad duḥsvapneṣu ca paṇḍitaḥ |
japedekamanā viṣṇau tathā'maṅgalyadarśane || 48 ||
śamaṃ prayānti duṣṭāni grahapīḍāśca dāruṇāḥ |
karmārambhāśca siddhyanti puṇyamāpnoti cottamam || 49 ||
harirdadāti bhadrāṇi maṅgalyastutisaṃstutaḥ |
karotyakhilarūpaistu rakṣāmakṣataśaktibhṛt || 50 ||
|| śrīviṣṇudharmottarāntargataḥ māṅgalyastavaḥ sampūrṇaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.