శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే యుద్ధకాణ్డమ్ ।
అథ త్రిచత్వారింశస్సర్గః ।
యుధ్యతాన్తుతతస్తేషాంవానరాణామ్మహాత్మనామ్ ।
రక్షసాంసమ్బభూవాథబలకోపస్సుదారుణః ॥ 1 ॥
తేహయైఃకాఞ్చనాపీడైర్ధ్వశ్చాగ్నిశిఖోపమైః ।
రథైశ్చాదిత్యసఙ్కాశైఃకవచైశ్చమనోరమైః ॥ 2 ॥
నిర్యయూరాక్షసవ్యాఘ్రానాదయన్తోదిశోదశ ।
రాక్షసాభీమకర్మాణోరావణస్యజయైషిణః ॥ 3 ॥
వానరాణామపిచమూర్బృహతీజయమిచ్ఛతామ్ ।
అభ్యధావతతాంసేనాంరక్షసాఙ్కామరూపిణమ్ ॥ 4 ॥
ఏతస్మిన్నన్తరేతేషామన్యోన్యమభిధావతామ్ ।
రక్షసాంవానరాణాఞ్చద్వన్ద్వయుద్ధమవర్తత ॥ 5 ॥
అఙ్గదేన్ద్రజిత్సార్ధంవాలిపుత్రేణరాక్షసః ।
ఆయుధ్యతమహాతేజాస్త్ఱ్యమ్బకేణయథాఽన్తకః ॥ 6 ॥
ప్రజఙ్ఘేనచసమ్పాతిర్నిత్యన్దుర్మర్షణోరణే ।
జమ్బుమాలినమారబ్ధోహనుమానపివానరః ॥ 7 ॥
సఙ్గతస్తుమహాక్రోధోరాక్షసోరావణానుజః ।
సమరేతీక్ష్ణవేగేనమిత్రఘ్నేనవిభీషణః ॥ 8 ॥
తపనేనగజస్సార్ధంరాక్షసేనమహాబలః ।
నికుమ్భేనమహాతేజానీలోఽపిసమయుధ్యత ॥ 9 ॥
వానరేన్ద్రస్తుసుగ్రీవఃప్రఘసేనసమాగతః ।
సఙ్గతఃసమరేశ్రీమాన్విరూపాక్షేణలక్ష్మణః ॥ 10 ॥
అగ్నికేతుశ్చసుదుర్ధర్షోరశ్మికేతుశ్చరాక్షసః ।
సుప్తఘ్నోయజ్ఞకోపశ్చరామేణసహసఙ్గతాః ॥ 11 ॥
వజ్రముష్టిస్తుమైన్దేనద్వివిదేనాశనిప్రభః ।
రాక్షసాభ్యాంసుఘోరాభ్యాఙ్కపిముఖ్యౌసమాగతౌ ॥ 12 ॥
వీరహ్ ప్రతపనో ఘోరో రాక్షసో రణ దుర్ధరః ।
సమరే తీక్ష్ణ వేగేన నలేన సమయుధ్యత ॥ 13 ॥
ధర్మస్య పుత్రో బలవాన్ సుషేణ;ఇతి విశరుతః ।
స విద్యున్ మాలినా సార్ధం అయుధ్యత మహా కపిః ॥ 14 ॥
వానరాశ్చాపరేభీమారాక్షసైరపరైస్సహ ।
ద్వన్ద్వంసమీయుస్సహసాయుద్ధాయబహుభిస్సహ ॥ 15 ॥
తత్రాసీత్సుమహద్యుద్ధన్తుములంరోమహర్షణమ్ ।
రక్షసాంవానరాణాఞ్చవీరాణాఞ్జయమిచ్ఛతామ్ ॥ 16 ॥
హరిరాక్షసదేహేభ్యఃప్రభూతాఃకేశశాద్వలాః ।
శరీరసఙ్ఘాటావహాఃప్రసుస్రుశ్శోణితాపగాః ॥ 17 ॥
అజఘానేన్ద్రజిత్క్రుద్ధోవజ్రేణేవశతక్రతుః ।
అఙ్గదఙ్గదయావీరంశత్రుసైన్యవిదారణమ్ ॥ 18 ॥
తస్యకాఞ్చనచిత్రాఙ్గంరథంసాశ్వంససారథిమ్ ।
జఘానసమరేశ్రీమానఙ్గదోవేగవాన్కపిః ॥ 19 ॥
సమ్పాతిస్తుత్రిభిర్భాణైఃప్రజఙ్ఘేనసమాహతః ।
నిజఘానశ్వకర్ణేనప్రజఙ్ఘంరణమూర్ధని ॥ 20 ॥
జమ్బుమాలీరథస్థస్తురథశక్త్యామహాబలః ।
బిబేదసమరేక్రుద్ధోహనూమన్తంస్తనాన్తరే ॥ 21 ॥
తస్యతంరథమాస్థాయహనూమాన్ మారుతాత్మజః ।
ప్రమమాథతలేనాశుసహతేనైవరక్షసా ॥ 22 ॥
నదన్ ప్రతపనోఘోరోనలంసోప్యన్వధావత ।
నలఃప్రతపనస్యాశుపాతయామాసచక్షుషీ ॥ 23 ॥
భిన్నగాత్రశ్శరైస్తీక్ష్ణైఃక్షిప్రహస్తేనరక్షసా ।
గ్రసన్తమివసైన్యానిప్రఘసంవానరాధిపః ॥ 24 ॥
సుగ్రీవస్సప్తపర్ణేననిర్భిభేదజఘానచ ।
అగ్నికేతుశ్చదుర్ధర్షోరశ్మికేతుశ్చరాక్షసః ॥ 25 ॥
సుప్తఘ్నోయజ్ఞకోపశ్చరామన్నిర్భిభిదుశ్శరైః ।
తేషాఞ్చతుర్ణాంరామస్తుశిరాంసినిశితైశ్శరైః ।
క్రుద్ధశ్చతుర్భిశ్చిచ్ఛేదఘోరైరగ్నిశిఖోపమైః ॥ 26 ॥
వజ్ర ముష్టిస్ తు మైన్దేన ముష్టినా నిహతో రణే ।
పపాత సరథహ్ సాశవహ్ పురాట్ట ఇవ భూ తలే ॥ 27 ॥
నికుమ్బస్తురణేనీలన్నీలాఞ్జనచయప్రభమ్ ।
నిర్బిభేదశరైస్తీక్ష్ణైఃకరైర్మేఘమివాంశుమాన్ ॥ 28 ॥
పునశ్శరశతేనాథక్షిప్రహస్తోనిశాచరః ।
బిభేదసమరేనీలన్నికుమ్భఃప్రజహాసచ ॥ 29 ॥
తస్యైవరథచక్రేణనీలోవిష్ణురివాహవే ।
శిరశ్చిచ్ఛేదసమరేనికుమ్భస్యచసారథేః ॥ 30 ॥
వజ్రాశనిసమస్పర్శోద్వివిదోఽప్యశనిప్రభమ్ ।
జఘానగిరిశృఙ్గేణమిషతాంసర్వరక్షసామ్ ॥ 31 ॥
ద్విదిధంవానరేన్ద్రన్తునగయోధినమాహవే ।
శరైరశనిసఙ్కాశైస్సవివ్యాధాశనిప్రభః ॥ 32 ॥
సశరైరభివిద్ధాఙ్గోద్వివిదఃక్రోధమూర్ఛితః ।
సాలేనసరథంసాశ్వన్నిజఘానాశనిప్రభమ్ ॥ 33 ॥
విద్యున్మాలీరథస్థస్తుశరైఃకాఞ్చనభూషణైః ।
సుషేణన్తాడయామాసననాదచముహుర్ముహుః ॥ 34 ॥
తంరథస్థమథోదృష్టవాసుషేణోవానరోత్తమః ।
గిరిశృఙ్గేణమహతారథమాశున్యపాతయత్ ॥ 35 ॥
లాఘవేనతుసంయుక్తోవిద్యున్మాలీనిశాచరః ।
అపక్రమ్యరథాత్తూర్ణఙ్గదాపాణిఃక్షితౌస్థితః ॥ 36 ॥
తతఃక్రోధసమావిష్టఃసుషేణోహరిపుఙ్గవః ।
శిలాంసుమహతీఙ్గృహ్యనిశాచరమభిద్రవత్ ॥ 37 ॥
తమాపతన్తఙ్గదయావిద్యున్మాలీనిశాచరః ।
వక్షస్యభిజఘానాశుసుషేణంహరిపుఙ్గవః ॥ 38 ॥
గదాప్రహారన్తఙ్ఘోరమచ్నిత్యప్లవగోత్తమః ।
తాంశిలామ్పాతయామాసతస్యోరసిమహామృధే ॥ 39 ॥
శిలాప్రహారభిహతోవిద్యున్మాలీనిశాచరః ।
నిష్పిష్టహృదయోభూమౌగతాసుర్నిపపాతహ ॥ 40 ॥
ఏవన్తైర్వానరైశ్శూరైశ్శూరాస్తేరజనీచరాః ।
ద్వన్ద్వేవిమృదితాస్తత్రదైత్యాఇవదివౌకసైః ॥ 41 ॥
భగ్నైఖడగైర్గదాభిశ్చశక్తితోమరపట్టసైః ।
అపవిద్ధైశ్చాభిన్నైశ్చరథైస్సాఙ్గ్రామికైర్హయైః ॥ 42 ॥
నిహతైఃకుఞ్జరైర్మత్స్సైస్తథావానరరాక్షసైః ।
చక్రాక్షయుగదణ్డైశ్చభగ్నైర్ధరణిసంశ్రితైః ॥ 43 ॥
బభూవాయోధనఙ్ఘోరఙ్గోమాయుగణసేవితమ్ ।
కబన్ధానిసముత్పేతుర్దిక్షువానరరక్షసామ్ ॥ 44 ॥
విమర్దేతుములేతస్మిన్దేవాసురరణోపమే ।
విదార్యమాణాహరిపుఙ్గవైస్తదానిశాచరాశ్శోణితదిగ్ధగాత్రాః ।
పునఃసుయుద్ధన్తరసాసమాస్థితాదివాకరస్యాస్తమయాభికాఙ్క్షిణః ॥ 45 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే యుద్ధకాణ్డే త్రిచత్వారింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
yudhyatāntutatasteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām |
rakṣasāṃsambabhūvāthabalakopassudāruṇaḥ || 1 ||
tehayaiḥkāñcanāpīḍairdhvaścāgniśikhopamaiḥ |
rathaiścādityasaṅkāśaiḥkavacaiścamanoramaiḥ || 2 ||
niryayūrākṣasavyāghrānādayantodiśodaśa |
rākṣasābhīmakarmāṇorāvaṇasyajayaiṣiṇaḥ || 3 ||
vānarāṇāmapicamūrbṛhatījayamicchatām |
abhyadhāvatatāṃsenāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇam || 4 ||
etasminnantareteṣāmanyonyamabhidhāvatām |
rakṣasāṃvānarāṇāñcadvandvayuddhamavartata || 5 ||
aṅgadendrajitsārdhaṃvāliputreṇarākṣasaḥ |
āyudhyatamahātejāstṟyambakeṇayathā'ntakaḥ || 6 ||
prajaṅghenacasampātirnityandurmarṣaṇoraṇe |
jambumālinamārabdhohanumānapivānaraḥ || 7 ||
saṅgatastumahākrodhorākṣasorāvaṇānujaḥ |
samaretīkṣṇavegenamitraghnenavibhīṣaṇaḥ || 8 ||
tapanenagajassārdhaṃrākṣasenamahābalaḥ |
nikumbhenamahātejānīlo'pisamayudhyata || 9 ||
vānarendrastusugrīvaḥpraghasenasamāgataḥ |
saṅgataḥsamareśrīmānvirūpākṣeṇalakṣmaṇaḥ || 10 ||
agniketuścasudurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ |
suptaghnoyajñakopaścarāmeṇasahasaṅgatāḥ || 11 ||
vajramuṣṭistumaindenadvividenāśaniprabhaḥ |
rākṣasābhyāṃsughorābhyāṅkapimukhyausamāgatau || 12 ||
vīrah pratapano ghoro rākṣaso raṇa durdharaḥ |
samare tīkṣṇa vegena nalena samayudhyata || 13 ||
dharmasya putro balavān suṣeṇa;iti viśarutaḥ |
sa vidyun mālinā sārdhaṃ ayudhyata mahā kapiḥ || 14 ||
vānarāścāparebhīmārākṣasairaparaissaha |
dvandvaṃsamīyussahasāyuddhāyabahubhissaha || 15 ||
tatrāsītsumahadyuddhantumulaṃromaharṣaṇam |
rakṣasāṃvānarāṇāñcavīrāṇāñjayamicchatām || 16 ||
harirākṣasadehebhyaḥprabhūtāḥkeśaśādvalāḥ |
śarīrasaṅghāṭāvahāḥprasusruśśoṇitāpagāḥ || 17 ||
ajaghānendrajitkruddhovajreṇevaśatakratuḥ |
aṅgadaṅgadayāvīraṃśatrusainyavidāraṇam || 18 ||
tasyakāñcanacitrāṅgaṃrathaṃsāśvaṃsasārathim |
jaghānasamareśrīmānaṅgadovegavānkapiḥ || 19 ||
sampātistutribhirbhāṇaiḥprajaṅghenasamāhataḥ |
nijaghānaśvakarṇenaprajaṅghaṃraṇamūrdhani || 20 ||
jambumālīrathasthasturathaśaktyāmahābalaḥ |
bibedasamarekruddhohanūmantaṃstanāntare || 21 ||
tasyataṃrathamāsthāyahanūmān mārutātmajaḥ |
pramamāthatalenāśusahatenaivarakṣasā || 22 ||
nadan pratapanoghoronalaṃsopyanvadhāvata |
nalaḥpratapanasyāśupātayāmāsacakṣuṣī || 23 ||
bhinnagātraśśaraistīkṣṇaiḥkṣiprahastenarakṣasā |
grasantamivasainyānipraghasaṃvānarādhipaḥ || 24 ||
sugrīvassaptaparṇenanirbhibhedajaghānaca |
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ || 25 ||
suptaghnoyajñakopaścarāmannirbhibhiduśśaraiḥ |
teṣāñcaturṇāṃrāmastuśirāṃsiniśitaiśśaraiḥ |
kruddhaścaturbhiścicchedaghorairagniśikhopamaiḥ || 26 ||
vajra muṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe |
papāta sarathah sāśavah purāṭṭa iva bhū tale || 27 ||
nikumbasturaṇenīlannīlāñjanacayaprabham |
nirbibhedaśaraistīkṣṇaiḥkarairmeghamivāṃśumān || 28 ||
punaśśaraśatenāthakṣiprahastoniśācaraḥ |
bibhedasamarenīlannikumbhaḥprajahāsaca || 29 ||
tasyaivarathacakreṇanīloviṣṇurivāhave |
śiraścicchedasamarenikumbhasyacasāratheḥ || 30 ||
vajrāśanisamasparśodvivido'pyaśaniprabham |
jaghānagiriśṛṅgeṇamiṣatāṃsarvarakṣasām || 31 ||
dvididhaṃvānarendrantunagayodhinamāhave |
śarairaśanisaṅkāśaissavivyādhāśaniprabhaḥ || 32 ||
saśarairabhividdhāṅgodvividaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālenasarathaṃsāśvannijaghānāśaniprabham || 33 ||
vidyunmālīrathasthastuśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
suṣeṇantāḍayāmāsananādacamuhurmuhuḥ || 34 ||
taṃrathasthamathodṛṣṭavāsuṣeṇovānarottamaḥ |
giriśṛṅgeṇamahatārathamāśunyapātayat || 35 ||
lāghavenatusaṃyuktovidyunmālīniśācaraḥ |
apakramyarathāttūrṇaṅgadāpāṇiḥkṣitausthitaḥ || 36 ||
tataḥkrodhasamāviṣṭaḥsuṣeṇoharipuṅgavaḥ |
śilāṃsumahatīṅgṛhyaniśācaramabhidravat || 37 ||
tamāpatantaṅgadayāvidyunmālīniśācaraḥ |
vakṣasyabhijaghānāśusuṣeṇaṃharipuṅgavaḥ || 38 ||
gadāprahārantaṅghoramacnityaplavagottamaḥ |
tāṃśilāmpātayāmāsatasyorasimahāmṛdhe || 39 ||
śilāprahārabhihatovidyunmālīniśācaraḥ |
niṣpiṣṭahṛdayobhūmaugatāsurnipapātaha || 40 ||
evantairvānaraiśśūraiśśūrāsterajanīcarāḥ |
dvandvevimṛditāstatradaityāivadivaukasaiḥ || 41 ||
bhagnaikhaḍagairgadābhiścaśaktitomarapaṭṭasaiḥ |
apaviddhaiścābhinnaiścarathaissāṅgrāmikairhayaiḥ || 42 ||
nihataiḥkuñjarairmatssaistathāvānararākṣasaiḥ |
cakrākṣayugadaṇḍaiścabhagnairdharaṇisaṃśritaiḥ || 43 ||
babhūvāyodhanaṅghoraṅgomāyugaṇasevitam |
kabandhānisamutpeturdikṣuvānararakṣasām || 44 ||
vimardetumuletasmindevāsuraraṇopame |
vidāryamāṇāharipuṅgavaistadāniśācarāśśoṇitadigdhagātrāḥ |
punaḥsuyuddhantarasāsamāsthitādivākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ।
युध्यतान्तुततस्तेषांवानराणाम्महात्मनाम् ।
रक्षसांसम्बभूवाथबलकोपस्सुदारुणः ॥ 1 ॥
तेहयैःकाञ्चनापीडैर्ध्वश्चाग्निशिखोपमैः ।
रथैश्चादित्यसङ्काशैःकवचैश्चमनोरमैः ॥ 2 ॥
निर्ययूराक्षसव्याघ्रानादयन्तोदिशोदश ।
राक्षसाभीमकर्माणोरावणस्यजयैषिणः ॥ 3 ॥
वानराणामपिचमूर्बृहतीजयमिच्छताम् ।
अभ्यधावततांसेनांरक्षसाङ्कामरूपिणम् ॥ 4 ॥
एतस्मिन्नन्तरेतेषामन्योन्यमभिधावताम् ।
रक्षसांवानराणाञ्चद्वन्द्वयुद्धमवर्तत ॥ 5 ॥
अङ्गदेन्द्रजित्सार्धंवालिपुत्रेणराक्षसः ।
आयुध्यतमहातेजास्त्ऱ्यम्बकेणयथाऽन्तकः ॥ 6 ॥
प्रजङ्घेनचसम्पातिर्नित्यन्दुर्मर्षणोरणे ।
जम्बुमालिनमारब्धोहनुमानपिवानरः ॥ 7 ॥
सङ्गतस्तुमहाक्रोधोराक्षसोरावणानुजः ।
समरेतीक्ष्णवेगेनमित्रघ्नेनविभीषणः ॥ 8 ॥
तपनेनगजस्सार्धंराक्षसेनमहाबलः ।
निकुम्भेनमहातेजानीलोऽपिसमयुध्यत ॥ 9 ॥
वानरेन्द्रस्तुसुग्रीवःप्रघसेनसमागतः ।
सङ्गतःसमरेश्रीमान्विरूपाक्षेणलक्ष्मणः ॥ 10 ॥
अग्निकेतुश्चसुदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चराक्षसः ।
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चरामेणसहसङ्गताः ॥ 11 ॥
वज्रमुष्टिस्तुमैन्देनद्विविदेनाशनिप्रभः ।
राक्षसाभ्यांसुघोराभ्याङ्कपिमुख्यौसमागतौ ॥ 12 ॥
वीरह् प्रतपनो घोरो राक्षसो रण दुर्धरः ।
समरे तीक्ष्ण वेगेन नलेन समयुध्यत ॥ 13 ॥
धर्मस्य पुत्रो बलवान् सुषेण;इति विशरुतः ।
स विद्युन् मालिना सार्धं अयुध्यत महा कपिः ॥ 14 ॥
वानराश्चापरेभीमाराक्षसैरपरैस्सह ।
द्वन्द्वंसमीयुस्सहसायुद्धायबहुभिस्सह ॥ 15 ॥
तत्रासीत्सुमहद्युद्धन्तुमुलंरोमहर्षणम् ।
रक्षसांवानराणाञ्चवीराणाञ्जयमिच्छताम् ॥ 16 ॥
हरिराक्षसदेहेभ्यःप्रभूताःकेशशाद्वलाः ।
शरीरसङ्घाटावहाःप्रसुस्रुश्शोणितापगाः ॥ 17 ॥
अजघानेन्द्रजित्क्रुद्धोवज्रेणेवशतक्रतुः ।
अङ्गदङ्गदयावीरंशत्रुसैन्यविदारणम् ॥ 18 ॥
तस्यकाञ्चनचित्राङ्गंरथंसाश्वंससारथिम् ।
जघानसमरेश्रीमानङ्गदोवेगवान्कपिः ॥ 19 ॥
सम्पातिस्तुत्रिभिर्भाणैःप्रजङ्घेनसमाहतः ।
निजघानश्वकर्णेनप्रजङ्घंरणमूर्धनि ॥ 20 ॥
जम्बुमालीरथस्थस्तुरथशक्त्यामहाबलः ।
बिबेदसमरेक्रुद्धोहनूमन्तंस्तनान्तरे ॥ 21 ॥
तस्यतंरथमास्थायहनूमान् मारुतात्मजः ।
प्रममाथतलेनाशुसहतेनैवरक्षसा ॥ 22 ॥
नदन् प्रतपनोघोरोनलंसोप्यन्वधावत ।
नलःप्रतपनस्याशुपातयामासचक्षुषी ॥ 23 ॥
भिन्नगात्रश्शरैस्तीक्ष्णैःक्षिप्रहस्तेनरक्षसा ।
ग्रसन्तमिवसैन्यानिप्रघसंवानराधिपः ॥ 24 ॥
सुग्रीवस्सप्तपर्णेननिर्भिभेदजघानच ।
अग्निकेतुश्चदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चराक्षसः ॥ 25 ॥
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चरामन्निर्भिभिदुश्शरैः ।
तेषाञ्चतुर्णांरामस्तुशिरांसिनिशितैश्शरैः ।
क्रुद्धश्चतुर्भिश्चिच्छेदघोरैरग्निशिखोपमैः ॥ 26 ॥
वज्र मुष्टिस् तु मैन्देन मुष्टिना निहतो रणे ।
पपात सरथह् साशवह् पुराट्ट इव भू तले ॥ 27 ॥
निकुम्बस्तुरणेनीलन्नीलाञ्जनचयप्रभम् ।
निर्बिभेदशरैस्तीक्ष्णैःकरैर्मेघमिवांशुमान् ॥ 28 ॥
पुनश्शरशतेनाथक्षिप्रहस्तोनिशाचरः ।
बिभेदसमरेनीलन्निकुम्भःप्रजहासच ॥ 29 ॥
तस्यैवरथचक्रेणनीलोविष्णुरिवाहवे ।
शिरश्चिच्छेदसमरेनिकुम्भस्यचसारथेः ॥ 30 ॥
वज्राशनिसमस्पर्शोद्विविदोऽप्यशनिप्रभम् ।
जघानगिरिशृङ्गेणमिषतांसर्वरक्षसाम् ॥ 31 ॥
द्विदिधंवानरेन्द्रन्तुनगयोधिनमाहवे ।
शरैरशनिसङ्काशैस्सविव्याधाशनिप्रभः ॥ 32 ॥
सशरैरभिविद्धाङ्गोद्विविदःक्रोधमूर्छितः ।
सालेनसरथंसाश्वन्निजघानाशनिप्रभम् ॥ 33 ॥
विद्युन्मालीरथस्थस्तुशरैःकाञ्चनभूषणैः ।
सुषेणन्ताडयामासननादचमुहुर्मुहुः ॥ 34 ॥
तंरथस्थमथोदृष्टवासुषेणोवानरोत्तमः ।
गिरिशृङ्गेणमहतारथमाशुन्यपातयत् ॥ 35 ॥
लाघवेनतुसंयुक्तोविद्युन्मालीनिशाचरः ।
अपक्रम्यरथात्तूर्णङ्गदापाणिःक्षितौस्थितः ॥ 36 ॥
ततःक्रोधसमाविष्टःसुषेणोहरिपुङ्गवः ।
शिलांसुमहतीङ्गृह्यनिशाचरमभिद्रवत् ॥ 37 ॥
तमापतन्तङ्गदयाविद्युन्मालीनिशाचरः ।
वक्षस्यभिजघानाशुसुषेणंहरिपुङ्गवः ॥ 38 ॥
गदाप्रहारन्तङ्घोरमच्नित्यप्लवगोत्तमः ।
तांशिलाम्पातयामासतस्योरसिमहामृधे ॥ 39 ॥
शिलाप्रहारभिहतोविद्युन्मालीनिशाचरः ।
निष्पिष्टहृदयोभूमौगतासुर्निपपातह ॥ 40 ॥
एवन्तैर्वानरैश्शूरैश्शूरास्तेरजनीचराः ।
द्वन्द्वेविमृदितास्तत्रदैत्याइवदिवौकसैः ॥ 41 ॥
भग्नैखडगैर्गदाभिश्चशक्तितोमरपट्टसैः ।
अपविद्धैश्चाभिन्नैश्चरथैस्साङ्ग्रामिकैर्हयैः ॥ 42 ॥
निहतैःकुञ्जरैर्मत्स्सैस्तथावानरराक्षसैः ।
चक्राक्षयुगदण्डैश्चभग्नैर्धरणिसंश्रितैः ॥ 43 ॥
बभूवायोधनङ्घोरङ्गोमायुगणसेवितम् ।
कबन्धानिसमुत्पेतुर्दिक्षुवानररक्षसाम् ॥ 44 ॥
विमर्देतुमुलेतस्मिन्देवासुररणोपमे ।
विदार्यमाणाहरिपुङ्गवैस्तदानिशाचराश्शोणितदिग्धगात्राः ।
पुनःसुयुद्धन्तरसासमास्थितादिवाकरस्यास्तमयाभिकाङ्क्षिणः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
yudhyatāntutatasteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām |
rakṣasāṃsambabhūvāthabalakopassudāruṇaḥ || 1 ||
tehayaiḥkāñcanāpīḍairdhvaścāgniśikhopamaiḥ |
rathaiścādityasaṅkāśaiḥkavacaiścamanoramaiḥ || 2 ||
niryayūrākṣasavyāghrānādayantodiśodaśa |
rākṣasābhīmakarmāṇorāvaṇasyajayaiṣiṇaḥ || 3 ||
vānarāṇāmapicamūrbṛhatījayamicchatām |
abhyadhāvatatāṃsenāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇam || 4 ||
etasminnantareteṣāmanyonyamabhidhāvatām |
rakṣasāṃvānarāṇāñcadvandvayuddhamavartata || 5 ||
aṅgadendrajitsārdhaṃvāliputreṇarākṣasaḥ |
āyudhyatamahātejāstṟyambakeṇayathā'ntakaḥ || 6 ||
prajaṅghenacasampātirnityandurmarṣaṇoraṇe |
jambumālinamārabdhohanumānapivānaraḥ || 7 ||
saṅgatastumahākrodhorākṣasorāvaṇānujaḥ |
samaretīkṣṇavegenamitraghnenavibhīṣaṇaḥ || 8 ||
tapanenagajassārdhaṃrākṣasenamahābalaḥ |
nikumbhenamahātejānīlo'pisamayudhyata || 9 ||
vānarendrastusugrīvaḥpraghasenasamāgataḥ |
saṅgataḥsamareśrīmānvirūpākṣeṇalakṣmaṇaḥ || 10 ||
agniketuścasudurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ |
suptaghnoyajñakopaścarāmeṇasahasaṅgatāḥ || 11 ||
vajramuṣṭistumaindenadvividenāśaniprabhaḥ |
rākṣasābhyāṃsughorābhyāṅkapimukhyausamāgatau || 12 ||
vīrah pratapano ghoro rākṣaso raṇa durdharaḥ |
samare tīkṣṇa vegena nalena samayudhyata || 13 ||
dharmasya putro balavān suṣeṇa;iti viśarutaḥ |
sa vidyun mālinā sārdhaṃ ayudhyata mahā kapiḥ || 14 ||
vānarāścāparebhīmārākṣasairaparaissaha |
dvandvaṃsamīyussahasāyuddhāyabahubhissaha || 15 ||
tatrāsītsumahadyuddhantumulaṃromaharṣaṇam |
rakṣasāṃvānarāṇāñcavīrāṇāñjayamicchatām || 16 ||
harirākṣasadehebhyaḥprabhūtāḥkeśaśādvalāḥ |
śarīrasaṅghāṭāvahāḥprasusruśśoṇitāpagāḥ || 17 ||
ajaghānendrajitkruddhovajreṇevaśatakratuḥ |
aṅgadaṅgadayāvīraṃśatrusainyavidāraṇam || 18 ||
tasyakāñcanacitrāṅgaṃrathaṃsāśvaṃsasārathim |
jaghānasamareśrīmānaṅgadovegavānkapiḥ || 19 ||
sampātistutribhirbhāṇaiḥprajaṅghenasamāhataḥ |
nijaghānaśvakarṇenaprajaṅghaṃraṇamūrdhani || 20 ||
jambumālīrathasthasturathaśaktyāmahābalaḥ |
bibedasamarekruddhohanūmantaṃstanāntare || 21 ||
tasyataṃrathamāsthāyahanūmān mārutātmajaḥ |
pramamāthatalenāśusahatenaivarakṣasā || 22 ||
nadan pratapanoghoronalaṃsopyanvadhāvata |
nalaḥpratapanasyāśupātayāmāsacakṣuṣī || 23 ||
bhinnagātraśśaraistīkṣṇaiḥkṣiprahastenarakṣasā |
grasantamivasainyānipraghasaṃvānarādhipaḥ || 24 ||
sugrīvassaptaparṇenanirbhibhedajaghānaca |
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ || 25 ||
suptaghnoyajñakopaścarāmannirbhibhiduśśaraiḥ |
teṣāñcaturṇāṃrāmastuśirāṃsiniśitaiśśaraiḥ |
kruddhaścaturbhiścicchedaghorairagniśikhopamaiḥ || 26 ||
vajra muṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe |
papāta sarathah sāśavah purāṭṭa iva bhū tale || 27 ||
nikumbasturaṇenīlannīlāñjanacayaprabham |
nirbibhedaśaraistīkṣṇaiḥkarairmeghamivāṃśumān || 28 ||
punaśśaraśatenāthakṣiprahastoniśācaraḥ |
bibhedasamarenīlannikumbhaḥprajahāsaca || 29 ||
tasyaivarathacakreṇanīloviṣṇurivāhave |
śiraścicchedasamarenikumbhasyacasāratheḥ || 30 ||
vajrāśanisamasparśodvivido'pyaśaniprabham |
jaghānagiriśṛṅgeṇamiṣatāṃsarvarakṣasām || 31 ||
dvididhaṃvānarendrantunagayodhinamāhave |
śarairaśanisaṅkāśaissavivyādhāśaniprabhaḥ || 32 ||
saśarairabhividdhāṅgodvividaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālenasarathaṃsāśvannijaghānāśaniprabham || 33 ||
vidyunmālīrathasthastuśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
suṣeṇantāḍayāmāsananādacamuhurmuhuḥ || 34 ||
taṃrathasthamathodṛṣṭavāsuṣeṇovānarottamaḥ |
giriśṛṅgeṇamahatārathamāśunyapātayat || 35 ||
lāghavenatusaṃyuktovidyunmālīniśācaraḥ |
apakramyarathāttūrṇaṅgadāpāṇiḥkṣitausthitaḥ || 36 ||
tataḥkrodhasamāviṣṭaḥsuṣeṇoharipuṅgavaḥ |
śilāṃsumahatīṅgṛhyaniśācaramabhidravat || 37 ||
tamāpatantaṅgadayāvidyunmālīniśācaraḥ |
vakṣasyabhijaghānāśusuṣeṇaṃharipuṅgavaḥ || 38 ||
gadāprahārantaṅghoramacnityaplavagottamaḥ |
tāṃśilāmpātayāmāsatasyorasimahāmṛdhe || 39 ||
śilāprahārabhihatovidyunmālīniśācaraḥ |
niṣpiṣṭahṛdayobhūmaugatāsurnipapātaha || 40 ||
evantairvānaraiśśūraiśśūrāsterajanīcarāḥ |
dvandvevimṛditāstatradaityāivadivaukasaiḥ || 41 ||
bhagnaikhaḍagairgadābhiścaśaktitomarapaṭṭasaiḥ |
apaviddhaiścābhinnaiścarathaissāṅgrāmikairhayaiḥ || 42 ||
nihataiḥkuñjarairmatssaistathāvānararākṣasaiḥ |
cakrākṣayugadaṇḍaiścabhagnairdharaṇisaṃśritaiḥ || 43 ||
babhūvāyodhanaṅghoraṅgomāyugaṇasevitam |
kabandhānisamutpeturdikṣuvānararakṣasām || 44 ||
vimardetumuletasmindevāsuraraṇopame |
vidāryamāṇāharipuṅgavaistadāniśācarāśśoṇitadigdhagātrāḥ |
punaḥsuyuddhantarasāsamāsthitādivākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.