ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ತ್ರಿಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಯುಧ್ಯತಾನ್ತುತತಸ್ತೇಷಾಂವಾನರಾಣಾಮ್ಮಹಾತ್ಮನಾಮ್ ।
ರಕ್ಷಸಾಂಸಮ್ಬಭೂವಾಥಬಲಕೋಪಸ್ಸುದಾರುಣಃ ॥ 1 ॥
ತೇಹಯೈಃಕಾಞ್ಚನಾಪೀಡೈರ್ಧ್ವಶ್ಚಾಗ್ನಿಶಿಖೋಪಮೈಃ ।
ರಥೈಶ್ಚಾದಿತ್ಯಸಙ್ಕಾಶೈಃಕವಚೈಶ್ಚಮನೋರಮೈಃ ॥ 2 ॥
ನಿರ್ಯಯೂರಾಕ್ಷಸವ್ಯಾಘ್ರಾನಾದಯನ್ತೋದಿಶೋದಶ ।
ರಾಕ್ಷಸಾಭೀಮಕರ್ಮಾಣೋರಾವಣಸ್ಯಜಯೈಷಿಣಃ ॥ 3 ॥
ವಾನರಾಣಾಮಪಿಚಮೂರ್ಬೃಹತೀಜಯಮಿಚ್ಛತಾಮ್ ।
ಅಭ್ಯಧಾವತತಾಂಸೇನಾಂರಕ್ಷಸಾಙ್ಕಾಮರೂಪಿಣಮ್ ॥ 4 ॥
ಏತಸ್ಮಿನ್ನನ್ತರೇತೇಷಾಮನ್ಯೋನ್ಯಮಭಿಧಾವತಾಮ್ ।
ರಕ್ಷಸಾಂವಾನರಾಣಾಞ್ಚದ್ವನ್ದ್ವಯುದ್ಧಮವರ್ತತ ॥ 5 ॥
ಅಙ್ಗದೇನ್ದ್ರಜಿತ್ಸಾರ್ಧಂವಾಲಿಪುತ್ರೇಣರಾಕ್ಷಸಃ ।
ಆಯುಧ್ಯತಮಹಾತೇಜಾಸ್ತ್ಱ್ಯಮ್ಬಕೇಣಯಥಾಽನ್ತಕಃ ॥ 6 ॥
ಪ್ರಜಙ್ಘೇನಚಸಮ್ಪಾತಿರ್ನಿತ್ಯನ್ದುರ್ಮರ್ಷಣೋರಣೇ ।
ಜಮ್ಬುಮಾಲಿನಮಾರಬ್ಧೋಹನುಮಾನಪಿವಾನರಃ ॥ 7 ॥
ಸಙ್ಗತಸ್ತುಮಹಾಕ್ರೋಧೋರಾಕ್ಷಸೋರಾವಣಾನುಜಃ ।
ಸಮರೇತೀಕ್ಷ್ಣವೇಗೇನಮಿತ್ರಘ್ನೇನವಿಭೀಷಣಃ ॥ 8 ॥
ತಪನೇನಗಜಸ್ಸಾರ್ಧಂರಾಕ್ಷಸೇನಮಹಾಬಲಃ ।
ನಿಕುಮ್ಭೇನಮಹಾತೇಜಾನೀಲೋಽಪಿಸಮಯುಧ್ಯತ ॥ 9 ॥
ವಾನರೇನ್ದ್ರಸ್ತುಸುಗ್ರೀವಃಪ್ರಘಸೇನಸಮಾಗತಃ ।
ಸಙ್ಗತಃಸಮರೇಶ್ರೀಮಾನ್ವಿರೂಪಾಕ್ಷೇಣಲಕ್ಷ್ಮಣಃ ॥ 10 ॥
ಅಗ್ನಿಕೇತುಶ್ಚಸುದುರ್ಧರ್ಷೋರಶ್ಮಿಕೇತುಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಃ ।
ಸುಪ್ತಘ್ನೋಯಜ್ಞಕೋಪಶ್ಚರಾಮೇಣಸಹಸಙ್ಗತಾಃ ॥ 11 ॥
ವಜ್ರಮುಷ್ಟಿಸ್ತುಮೈನ್ದೇನದ್ವಿವಿದೇನಾಶನಿಪ್ರಭಃ ।
ರಾಕ್ಷಸಾಭ್ಯಾಂಸುಘೋರಾಭ್ಯಾಙ್ಕಪಿಮುಖ್ಯೌಸಮಾಗತೌ ॥ 12 ॥
ವೀರಹ್ ಪ್ರತಪನೋ ಘೋರೋ ರಾಕ್ಷಸೋ ರಣ ದುರ್ಧರಃ ।
ಸಮರೇ ತೀಕ್ಷ್ಣ ವೇಗೇನ ನಲೇನ ಸಮಯುಧ್ಯತ ॥ 13 ॥
ಧರ್ಮಸ್ಯ ಪುತ್ರೋ ಬಲವಾನ್ ಸುಷೇಣ;ಇತಿ ವಿಶರುತಃ ।
ಸ ವಿದ್ಯುನ್ ಮಾಲಿನಾ ಸಾರ್ಧಂ ಅಯುಧ್ಯತ ಮಹಾ ಕಪಿಃ ॥ 14 ॥
ವಾನರಾಶ್ಚಾಪರೇಭೀಮಾರಾಕ್ಷಸೈರಪರೈಸ್ಸಹ ।
ದ್ವನ್ದ್ವಂಸಮೀಯುಸ್ಸಹಸಾಯುದ್ಧಾಯಬಹುಭಿಸ್ಸಹ ॥ 15 ॥
ತತ್ರಾಸೀತ್ಸುಮಹದ್ಯುದ್ಧನ್ತುಮುಲಂರೋಮಹರ್ಷಣಮ್ ।
ರಕ್ಷಸಾಂವಾನರಾಣಾಞ್ಚವೀರಾಣಾಞ್ಜಯಮಿಚ್ಛತಾಮ್ ॥ 16 ॥
ಹರಿರಾಕ್ಷಸದೇಹೇಭ್ಯಃಪ್ರಭೂತಾಃಕೇಶಶಾದ್ವಲಾಃ ।
ಶರೀರಸಙ್ಘಾಟಾವಹಾಃಪ್ರಸುಸ್ರುಶ್ಶೋಣಿತಾಪಗಾಃ ॥ 17 ॥
ಅಜಘಾನೇನ್ದ್ರಜಿತ್ಕ್ರುದ್ಧೋವಜ್ರೇಣೇವಶತಕ್ರತುಃ ।
ಅಙ್ಗದಙ್ಗದಯಾವೀರಂಶತ್ರುಸೈನ್ಯವಿದಾರಣಮ್ ॥ 18 ॥
ತಸ್ಯಕಾಞ್ಚನಚಿತ್ರಾಙ್ಗಂರಥಂಸಾಶ್ವಂಸಸಾರಥಿಮ್ ।
ಜಘಾನಸಮರೇಶ್ರೀಮಾನಙ್ಗದೋವೇಗವಾನ್ಕಪಿಃ ॥ 19 ॥
ಸಮ್ಪಾತಿಸ್ತುತ್ರಿಭಿರ್ಭಾಣೈಃಪ್ರಜಙ್ಘೇನಸಮಾಹತಃ ।
ನಿಜಘಾನಶ್ವಕರ್ಣೇನಪ್ರಜಙ್ಘಂರಣಮೂರ್ಧನಿ ॥ 20 ॥
ಜಮ್ಬುಮಾಲೀರಥಸ್ಥಸ್ತುರಥಶಕ್ತ್ಯಾಮಹಾಬಲಃ ।
ಬಿಬೇದಸಮರೇಕ್ರುದ್ಧೋಹನೂಮನ್ತಂಸ್ತನಾನ್ತರೇ ॥ 21 ॥
ತಸ್ಯತಂರಥಮಾಸ್ಥಾಯಹನೂಮಾನ್ ಮಾರುತಾತ್ಮಜಃ ।
ಪ್ರಮಮಾಥತಲೇನಾಶುಸಹತೇನೈವರಕ್ಷಸಾ ॥ 22 ॥
ನದನ್ ಪ್ರತಪನೋಘೋರೋನಲಂಸೋಪ್ಯನ್ವಧಾವತ ।
ನಲಃಪ್ರತಪನಸ್ಯಾಶುಪಾತಯಾಮಾಸಚಕ್ಷುಷೀ ॥ 23 ॥
ಭಿನ್ನಗಾತ್ರಶ್ಶರೈಸ್ತೀಕ್ಷ್ಣೈಃಕ್ಷಿಪ್ರಹಸ್ತೇನರಕ್ಷಸಾ ।
ಗ್ರಸನ್ತಮಿವಸೈನ್ಯಾನಿಪ್ರಘಸಂವಾನರಾಧಿಪಃ ॥ 24 ॥
ಸುಗ್ರೀವಸ್ಸಪ್ತಪರ್ಣೇನನಿರ್ಭಿಭೇದಜಘಾನಚ ।
ಅಗ್ನಿಕೇತುಶ್ಚದುರ್ಧರ್ಷೋರಶ್ಮಿಕೇತುಶ್ಚರಾಕ್ಷಸಃ ॥ 25 ॥
ಸುಪ್ತಘ್ನೋಯಜ್ಞಕೋಪಶ್ಚರಾಮನ್ನಿರ್ಭಿಭಿದುಶ್ಶರೈಃ ।
ತೇಷಾಞ್ಚತುರ್ಣಾಂರಾಮಸ್ತುಶಿರಾಂಸಿನಿಶಿತೈಶ್ಶರೈಃ ।
ಕ್ರುದ್ಧಶ್ಚತುರ್ಭಿಶ್ಚಿಚ್ಛೇದಘೋರೈರಗ್ನಿಶಿಖೋಪಮೈಃ ॥ 26 ॥
ವಜ್ರ ಮುಷ್ಟಿಸ್ ತು ಮೈನ್ದೇನ ಮುಷ್ಟಿನಾ ನಿಹತೋ ರಣೇ ।
ಪಪಾತ ಸರಥಹ್ ಸಾಶವಹ್ ಪುರಾಟ್ಟ ಇವ ಭೂ ತಲೇ ॥ 27 ॥
ನಿಕುಮ್ಬಸ್ತುರಣೇನೀಲನ್ನೀಲಾಞ್ಜನಚಯಪ್ರಭಮ್ ।
ನಿರ್ಬಿಭೇದಶರೈಸ್ತೀಕ್ಷ್ಣೈಃಕರೈರ್ಮೇಘಮಿವಾಂಶುಮಾನ್ ॥ 28 ॥
ಪುನಶ್ಶರಶತೇನಾಥಕ್ಷಿಪ್ರಹಸ್ತೋನಿಶಾಚರಃ ।
ಬಿಭೇದಸಮರೇನೀಲನ್ನಿಕುಮ್ಭಃಪ್ರಜಹಾಸಚ ॥ 29 ॥
ತಸ್ಯೈವರಥಚಕ್ರೇಣನೀಲೋವಿಷ್ಣುರಿವಾಹವೇ ।
ಶಿರಶ್ಚಿಚ್ಛೇದಸಮರೇನಿಕುಮ್ಭಸ್ಯಚಸಾರಥೇಃ ॥ 30 ॥
ವಜ್ರಾಶನಿಸಮಸ್ಪರ್ಶೋದ್ವಿವಿದೋಽಪ್ಯಶನಿಪ್ರಭಮ್ ।
ಜಘಾನಗಿರಿಶೃಙ್ಗೇಣಮಿಷತಾಂಸರ್ವರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 31 ॥
ದ್ವಿದಿಧಂವಾನರೇನ್ದ್ರನ್ತುನಗಯೋಧಿನಮಾಹವೇ ।
ಶರೈರಶನಿಸಙ್ಕಾಶೈಸ್ಸವಿವ್ಯಾಧಾಶನಿಪ್ರಭಃ ॥ 32 ॥
ಸಶರೈರಭಿವಿದ್ಧಾಙ್ಗೋದ್ವಿವಿದಃಕ್ರೋಧಮೂರ್ಛಿತಃ ।
ಸಾಲೇನಸರಥಂಸಾಶ್ವನ್ನಿಜಘಾನಾಶನಿಪ್ರಭಮ್ ॥ 33 ॥
ವಿದ್ಯುನ್ಮಾಲೀರಥಸ್ಥಸ್ತುಶರೈಃಕಾಞ್ಚನಭೂಷಣೈಃ ।
ಸುಷೇಣನ್ತಾಡಯಾಮಾಸನನಾದಚಮುಹುರ್ಮುಹುಃ ॥ 34 ॥
ತಂರಥಸ್ಥಮಥೋದೃಷ್ಟವಾಸುಷೇಣೋವಾನರೋತ್ತಮಃ ।
ಗಿರಿಶೃಙ್ಗೇಣಮಹತಾರಥಮಾಶುನ್ಯಪಾತಯತ್ ॥ 35 ॥
ಲಾಘವೇನತುಸಂಯುಕ್ತೋವಿದ್ಯುನ್ಮಾಲೀನಿಶಾಚರಃ ।
ಅಪಕ್ರಮ್ಯರಥಾತ್ತೂರ್ಣಙ್ಗದಾಪಾಣಿಃಕ್ಷಿತೌಸ್ಥಿತಃ ॥ 36 ॥
ತತಃಕ್ರೋಧಸಮಾವಿಷ್ಟಃಸುಷೇಣೋಹರಿಪುಙ್ಗವಃ ।
ಶಿಲಾಂಸುಮಹತೀಙ್ಗೃಹ್ಯನಿಶಾಚರಮಭಿದ್ರವತ್ ॥ 37 ॥
ತಮಾಪತನ್ತಙ್ಗದಯಾವಿದ್ಯುನ್ಮಾಲೀನಿಶಾಚರಃ ।
ವಕ್ಷಸ್ಯಭಿಜಘಾನಾಶುಸುಷೇಣಂಹರಿಪುಙ್ಗವಃ ॥ 38 ॥
ಗದಾಪ್ರಹಾರನ್ತಙ್ಘೋರಮಚ್ನಿತ್ಯಪ್ಲವಗೋತ್ತಮಃ ।
ತಾಂಶಿಲಾಮ್ಪಾತಯಾಮಾಸತಸ್ಯೋರಸಿಮಹಾಮೃಧೇ ॥ 39 ॥
ಶಿಲಾಪ್ರಹಾರಭಿಹತೋವಿದ್ಯುನ್ಮಾಲೀನಿಶಾಚರಃ ।
ನಿಷ್ಪಿಷ್ಟಹೃದಯೋಭೂಮೌಗತಾಸುರ್ನಿಪಪಾತಹ ॥ 40 ॥
ಏವನ್ತೈರ್ವಾನರೈಶ್ಶೂರೈಶ್ಶೂರಾಸ್ತೇರಜನೀಚರಾಃ ।
ದ್ವನ್ದ್ವೇವಿಮೃದಿತಾಸ್ತತ್ರದೈತ್ಯಾಇವದಿವೌಕಸೈಃ ॥ 41 ॥
ಭಗ್ನೈಖಡಗೈರ್ಗದಾಭಿಶ್ಚಶಕ್ತಿತೋಮರಪಟ್ಟಸೈಃ ।
ಅಪವಿದ್ಧೈಶ್ಚಾಭಿನ್ನೈಶ್ಚರಥೈಸ್ಸಾಙ್ಗ್ರಾಮಿಕೈರ್ಹಯೈಃ ॥ 42 ॥
ನಿಹತೈಃಕುಞ್ಜರೈರ್ಮತ್ಸ್ಸೈಸ್ತಥಾವಾನರರಾಕ್ಷಸೈಃ ।
ಚಕ್ರಾಕ್ಷಯುಗದಣ್ಡೈಶ್ಚಭಗ್ನೈರ್ಧರಣಿಸಂಶ್ರಿತೈಃ ॥ 43 ॥
ಬಭೂವಾಯೋಧನಙ್ಘೋರಙ್ಗೋಮಾಯುಗಣಸೇವಿತಮ್ ।
ಕಬನ್ಧಾನಿಸಮುತ್ಪೇತುರ್ದಿಕ್ಷುವಾನರರಕ್ಷಸಾಮ್ ॥ 44 ॥
ವಿಮರ್ದೇತುಮುಲೇತಸ್ಮಿನ್ದೇವಾಸುರರಣೋಪಮೇ ।
ವಿದಾರ್ಯಮಾಣಾಹರಿಪುಙ್ಗವೈಸ್ತದಾನಿಶಾಚರಾಶ್ಶೋಣಿತದಿಗ್ಧಗಾತ್ರಾಃ ।
ಪುನಃಸುಯುದ್ಧನ್ತರಸಾಸಮಾಸ್ಥಿತಾದಿವಾಕರಸ್ಯಾಸ್ತಮಯಾಭಿಕಾಙ್ಕ್ಷಿಣಃ ॥ 45 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ತ್ರಿಚತ್ವಾರಿಂಶಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
yudhyatāntutatasteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām |
rakṣasāṃsambabhūvāthabalakopassudāruṇaḥ || 1 ||
tehayaiḥkāñcanāpīḍairdhvaścāgniśikhopamaiḥ |
rathaiścādityasaṅkāśaiḥkavacaiścamanoramaiḥ || 2 ||
niryayūrākṣasavyāghrānādayantodiśodaśa |
rākṣasābhīmakarmāṇorāvaṇasyajayaiṣiṇaḥ || 3 ||
vānarāṇāmapicamūrbṛhatījayamicchatām |
abhyadhāvatatāṃsenāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇam || 4 ||
etasminnantareteṣāmanyonyamabhidhāvatām |
rakṣasāṃvānarāṇāñcadvandvayuddhamavartata || 5 ||
aṅgadendrajitsārdhaṃvāliputreṇarākṣasaḥ |
āyudhyatamahātejāstṟyambakeṇayathā'ntakaḥ || 6 ||
prajaṅghenacasampātirnityandurmarṣaṇoraṇe |
jambumālinamārabdhohanumānapivānaraḥ || 7 ||
saṅgatastumahākrodhorākṣasorāvaṇānujaḥ |
samaretīkṣṇavegenamitraghnenavibhīṣaṇaḥ || 8 ||
tapanenagajassārdhaṃrākṣasenamahābalaḥ |
nikumbhenamahātejānīlo'pisamayudhyata || 9 ||
vānarendrastusugrīvaḥpraghasenasamāgataḥ |
saṅgataḥsamareśrīmānvirūpākṣeṇalakṣmaṇaḥ || 10 ||
agniketuścasudurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ |
suptaghnoyajñakopaścarāmeṇasahasaṅgatāḥ || 11 ||
vajramuṣṭistumaindenadvividenāśaniprabhaḥ |
rākṣasābhyāṃsughorābhyāṅkapimukhyausamāgatau || 12 ||
vīrah pratapano ghoro rākṣaso raṇa durdharaḥ |
samare tīkṣṇa vegena nalena samayudhyata || 13 ||
dharmasya putro balavān suṣeṇa;iti viśarutaḥ |
sa vidyun mālinā sārdhaṃ ayudhyata mahā kapiḥ || 14 ||
vānarāścāparebhīmārākṣasairaparaissaha |
dvandvaṃsamīyussahasāyuddhāyabahubhissaha || 15 ||
tatrāsītsumahadyuddhantumulaṃromaharṣaṇam |
rakṣasāṃvānarāṇāñcavīrāṇāñjayamicchatām || 16 ||
harirākṣasadehebhyaḥprabhūtāḥkeśaśādvalāḥ |
śarīrasaṅghāṭāvahāḥprasusruśśoṇitāpagāḥ || 17 ||
ajaghānendrajitkruddhovajreṇevaśatakratuḥ |
aṅgadaṅgadayāvīraṃśatrusainyavidāraṇam || 18 ||
tasyakāñcanacitrāṅgaṃrathaṃsāśvaṃsasārathim |
jaghānasamareśrīmānaṅgadovegavānkapiḥ || 19 ||
sampātistutribhirbhāṇaiḥprajaṅghenasamāhataḥ |
nijaghānaśvakarṇenaprajaṅghaṃraṇamūrdhani || 20 ||
jambumālīrathasthasturathaśaktyāmahābalaḥ |
bibedasamarekruddhohanūmantaṃstanāntare || 21 ||
tasyataṃrathamāsthāyahanūmān mārutātmajaḥ |
pramamāthatalenāśusahatenaivarakṣasā || 22 ||
nadan pratapanoghoronalaṃsopyanvadhāvata |
nalaḥpratapanasyāśupātayāmāsacakṣuṣī || 23 ||
bhinnagātraśśaraistīkṣṇaiḥkṣiprahastenarakṣasā |
grasantamivasainyānipraghasaṃvānarādhipaḥ || 24 ||
sugrīvassaptaparṇenanirbhibhedajaghānaca |
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ || 25 ||
suptaghnoyajñakopaścarāmannirbhibhiduśśaraiḥ |
teṣāñcaturṇāṃrāmastuśirāṃsiniśitaiśśaraiḥ |
kruddhaścaturbhiścicchedaghorairagniśikhopamaiḥ || 26 ||
vajra muṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe |
papāta sarathah sāśavah purāṭṭa iva bhū tale || 27 ||
nikumbasturaṇenīlannīlāñjanacayaprabham |
nirbibhedaśaraistīkṣṇaiḥkarairmeghamivāṃśumān || 28 ||
punaśśaraśatenāthakṣiprahastoniśācaraḥ |
bibhedasamarenīlannikumbhaḥprajahāsaca || 29 ||
tasyaivarathacakreṇanīloviṣṇurivāhave |
śiraścicchedasamarenikumbhasyacasāratheḥ || 30 ||
vajrāśanisamasparśodvivido'pyaśaniprabham |
jaghānagiriśṛṅgeṇamiṣatāṃsarvarakṣasām || 31 ||
dvididhaṃvānarendrantunagayodhinamāhave |
śarairaśanisaṅkāśaissavivyādhāśaniprabhaḥ || 32 ||
saśarairabhividdhāṅgodvividaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālenasarathaṃsāśvannijaghānāśaniprabham || 33 ||
vidyunmālīrathasthastuśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
suṣeṇantāḍayāmāsananādacamuhurmuhuḥ || 34 ||
taṃrathasthamathodṛṣṭavāsuṣeṇovānarottamaḥ |
giriśṛṅgeṇamahatārathamāśunyapātayat || 35 ||
lāghavenatusaṃyuktovidyunmālīniśācaraḥ |
apakramyarathāttūrṇaṅgadāpāṇiḥkṣitausthitaḥ || 36 ||
tataḥkrodhasamāviṣṭaḥsuṣeṇoharipuṅgavaḥ |
śilāṃsumahatīṅgṛhyaniśācaramabhidravat || 37 ||
tamāpatantaṅgadayāvidyunmālīniśācaraḥ |
vakṣasyabhijaghānāśusuṣeṇaṃharipuṅgavaḥ || 38 ||
gadāprahārantaṅghoramacnityaplavagottamaḥ |
tāṃśilāmpātayāmāsatasyorasimahāmṛdhe || 39 ||
śilāprahārabhihatovidyunmālīniśācaraḥ |
niṣpiṣṭahṛdayobhūmaugatāsurnipapātaha || 40 ||
evantairvānaraiśśūraiśśūrāsterajanīcarāḥ |
dvandvevimṛditāstatradaityāivadivaukasaiḥ || 41 ||
bhagnaikhaḍagairgadābhiścaśaktitomarapaṭṭasaiḥ |
apaviddhaiścābhinnaiścarathaissāṅgrāmikairhayaiḥ || 42 ||
nihataiḥkuñjarairmatssaistathāvānararākṣasaiḥ |
cakrākṣayugadaṇḍaiścabhagnairdharaṇisaṃśritaiḥ || 43 ||
babhūvāyodhanaṅghoraṅgomāyugaṇasevitam |
kabandhānisamutpeturdikṣuvānararakṣasām || 44 ||
vimardetumuletasmindevāsuraraṇopame |
vidāryamāṇāharipuṅgavaistadāniśācarāśśoṇitadigdhagātrāḥ |
punaḥsuyuddhantarasāsamāsthitādivākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ।
युध्यतान्तुततस्तेषांवानराणाम्महात्मनाम् ।
रक्षसांसम्बभूवाथबलकोपस्सुदारुणः ॥ 1 ॥
तेहयैःकाञ्चनापीडैर्ध्वश्चाग्निशिखोपमैः ।
रथैश्चादित्यसङ्काशैःकवचैश्चमनोरमैः ॥ 2 ॥
निर्ययूराक्षसव्याघ्रानादयन्तोदिशोदश ।
राक्षसाभीमकर्माणोरावणस्यजयैषिणः ॥ 3 ॥
वानराणामपिचमूर्बृहतीजयमिच्छताम् ।
अभ्यधावततांसेनांरक्षसाङ्कामरूपिणम् ॥ 4 ॥
एतस्मिन्नन्तरेतेषामन्योन्यमभिधावताम् ।
रक्षसांवानराणाञ्चद्वन्द्वयुद्धमवर्तत ॥ 5 ॥
अङ्गदेन्द्रजित्सार्धंवालिपुत्रेणराक्षसः ।
आयुध्यतमहातेजास्त्ऱ्यम्बकेणयथाऽन्तकः ॥ 6 ॥
प्रजङ्घेनचसम्पातिर्नित्यन्दुर्मर्षणोरणे ।
जम्बुमालिनमारब्धोहनुमानपिवानरः ॥ 7 ॥
सङ्गतस्तुमहाक्रोधोराक्षसोरावणानुजः ।
समरेतीक्ष्णवेगेनमित्रघ्नेनविभीषणः ॥ 8 ॥
तपनेनगजस्सार्धंराक्षसेनमहाबलः ।
निकुम्भेनमहातेजानीलोऽपिसमयुध्यत ॥ 9 ॥
वानरेन्द्रस्तुसुग्रीवःप्रघसेनसमागतः ।
सङ्गतःसमरेश्रीमान्विरूपाक्षेणलक्ष्मणः ॥ 10 ॥
अग्निकेतुश्चसुदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चराक्षसः ।
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चरामेणसहसङ्गताः ॥ 11 ॥
वज्रमुष्टिस्तुमैन्देनद्विविदेनाशनिप्रभः ।
राक्षसाभ्यांसुघोराभ्याङ्कपिमुख्यौसमागतौ ॥ 12 ॥
वीरह् प्रतपनो घोरो राक्षसो रण दुर्धरः ।
समरे तीक्ष्ण वेगेन नलेन समयुध्यत ॥ 13 ॥
धर्मस्य पुत्रो बलवान् सुषेण;इति विशरुतः ।
स विद्युन् मालिना सार्धं अयुध्यत महा कपिः ॥ 14 ॥
वानराश्चापरेभीमाराक्षसैरपरैस्सह ।
द्वन्द्वंसमीयुस्सहसायुद्धायबहुभिस्सह ॥ 15 ॥
तत्रासीत्सुमहद्युद्धन्तुमुलंरोमहर्षणम् ।
रक्षसांवानराणाञ्चवीराणाञ्जयमिच्छताम् ॥ 16 ॥
हरिराक्षसदेहेभ्यःप्रभूताःकेशशाद्वलाः ।
शरीरसङ्घाटावहाःप्रसुस्रुश्शोणितापगाः ॥ 17 ॥
अजघानेन्द्रजित्क्रुद्धोवज्रेणेवशतक्रतुः ।
अङ्गदङ्गदयावीरंशत्रुसैन्यविदारणम् ॥ 18 ॥
तस्यकाञ्चनचित्राङ्गंरथंसाश्वंससारथिम् ।
जघानसमरेश्रीमानङ्गदोवेगवान्कपिः ॥ 19 ॥
सम्पातिस्तुत्रिभिर्भाणैःप्रजङ्घेनसमाहतः ।
निजघानश्वकर्णेनप्रजङ्घंरणमूर्धनि ॥ 20 ॥
जम्बुमालीरथस्थस्तुरथशक्त्यामहाबलः ।
बिबेदसमरेक्रुद्धोहनूमन्तंस्तनान्तरे ॥ 21 ॥
तस्यतंरथमास्थायहनूमान् मारुतात्मजः ।
प्रममाथतलेनाशुसहतेनैवरक्षसा ॥ 22 ॥
नदन् प्रतपनोघोरोनलंसोप्यन्वधावत ।
नलःप्रतपनस्याशुपातयामासचक्षुषी ॥ 23 ॥
भिन्नगात्रश्शरैस्तीक्ष्णैःक्षिप्रहस्तेनरक्षसा ।
ग्रसन्तमिवसैन्यानिप्रघसंवानराधिपः ॥ 24 ॥
सुग्रीवस्सप्तपर्णेननिर्भिभेदजघानच ।
अग्निकेतुश्चदुर्धर्षोरश्मिकेतुश्चराक्षसः ॥ 25 ॥
सुप्तघ्नोयज्ञकोपश्चरामन्निर्भिभिदुश्शरैः ।
तेषाञ्चतुर्णांरामस्तुशिरांसिनिशितैश्शरैः ।
क्रुद्धश्चतुर्भिश्चिच्छेदघोरैरग्निशिखोपमैः ॥ 26 ॥
वज्र मुष्टिस् तु मैन्देन मुष्टिना निहतो रणे ।
पपात सरथह् साशवह् पुराट्ट इव भू तले ॥ 27 ॥
निकुम्बस्तुरणेनीलन्नीलाञ्जनचयप्रभम् ।
निर्बिभेदशरैस्तीक्ष्णैःकरैर्मेघमिवांशुमान् ॥ 28 ॥
पुनश्शरशतेनाथक्षिप्रहस्तोनिशाचरः ।
बिभेदसमरेनीलन्निकुम्भःप्रजहासच ॥ 29 ॥
तस्यैवरथचक्रेणनीलोविष्णुरिवाहवे ।
शिरश्चिच्छेदसमरेनिकुम्भस्यचसारथेः ॥ 30 ॥
वज्राशनिसमस्पर्शोद्विविदोऽप्यशनिप्रभम् ।
जघानगिरिशृङ्गेणमिषतांसर्वरक्षसाम् ॥ 31 ॥
द्विदिधंवानरेन्द्रन्तुनगयोधिनमाहवे ।
शरैरशनिसङ्काशैस्सविव्याधाशनिप्रभः ॥ 32 ॥
सशरैरभिविद्धाङ्गोद्विविदःक्रोधमूर्छितः ।
सालेनसरथंसाश्वन्निजघानाशनिप्रभम् ॥ 33 ॥
विद्युन्मालीरथस्थस्तुशरैःकाञ्चनभूषणैः ।
सुषेणन्ताडयामासननादचमुहुर्मुहुः ॥ 34 ॥
तंरथस्थमथोदृष्टवासुषेणोवानरोत्तमः ।
गिरिशृङ्गेणमहतारथमाशुन्यपातयत् ॥ 35 ॥
लाघवेनतुसंयुक्तोविद्युन्मालीनिशाचरः ।
अपक्रम्यरथात्तूर्णङ्गदापाणिःक्षितौस्थितः ॥ 36 ॥
ततःक्रोधसमाविष्टःसुषेणोहरिपुङ्गवः ।
शिलांसुमहतीङ्गृह्यनिशाचरमभिद्रवत् ॥ 37 ॥
तमापतन्तङ्गदयाविद्युन्मालीनिशाचरः ।
वक्षस्यभिजघानाशुसुषेणंहरिपुङ्गवः ॥ 38 ॥
गदाप्रहारन्तङ्घोरमच्नित्यप्लवगोत्तमः ।
तांशिलाम्पातयामासतस्योरसिमहामृधे ॥ 39 ॥
शिलाप्रहारभिहतोविद्युन्मालीनिशाचरः ।
निष्पिष्टहृदयोभूमौगतासुर्निपपातह ॥ 40 ॥
एवन्तैर्वानरैश्शूरैश्शूरास्तेरजनीचराः ।
द्वन्द्वेविमृदितास्तत्रदैत्याइवदिवौकसैः ॥ 41 ॥
भग्नैखडगैर्गदाभिश्चशक्तितोमरपट्टसैः ।
अपविद्धैश्चाभिन्नैश्चरथैस्साङ्ग्रामिकैर्हयैः ॥ 42 ॥
निहतैःकुञ्जरैर्मत्स्सैस्तथावानरराक्षसैः ।
चक्राक्षयुगदण्डैश्चभग्नैर्धरणिसंश्रितैः ॥ 43 ॥
बभूवायोधनङ्घोरङ्गोमायुगणसेवितम् ।
कबन्धानिसमुत्पेतुर्दिक्षुवानररक्षसाम् ॥ 44 ॥
विमर्देतुमुलेतस्मिन्देवासुररणोपमे ।
विदार्यमाणाहरिपुङ्गवैस्तदानिशाचराश्शोणितदिग्धगात्राः ।
पुनःसुयुद्धन्तरसासमास्थितादिवाकरस्यास्तमयाभिकाङ्क्षिणः ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे त्रिचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha tricatvāriṃśassargaḥ |
yudhyatāntutatasteṣāṃvānarāṇāmmahātmanām |
rakṣasāṃsambabhūvāthabalakopassudāruṇaḥ || 1 ||
tehayaiḥkāñcanāpīḍairdhvaścāgniśikhopamaiḥ |
rathaiścādityasaṅkāśaiḥkavacaiścamanoramaiḥ || 2 ||
niryayūrākṣasavyāghrānādayantodiśodaśa |
rākṣasābhīmakarmāṇorāvaṇasyajayaiṣiṇaḥ || 3 ||
vānarāṇāmapicamūrbṛhatījayamicchatām |
abhyadhāvatatāṃsenāṃrakṣasāṅkāmarūpiṇam || 4 ||
etasminnantareteṣāmanyonyamabhidhāvatām |
rakṣasāṃvānarāṇāñcadvandvayuddhamavartata || 5 ||
aṅgadendrajitsārdhaṃvāliputreṇarākṣasaḥ |
āyudhyatamahātejāstṟyambakeṇayathā'ntakaḥ || 6 ||
prajaṅghenacasampātirnityandurmarṣaṇoraṇe |
jambumālinamārabdhohanumānapivānaraḥ || 7 ||
saṅgatastumahākrodhorākṣasorāvaṇānujaḥ |
samaretīkṣṇavegenamitraghnenavibhīṣaṇaḥ || 8 ||
tapanenagajassārdhaṃrākṣasenamahābalaḥ |
nikumbhenamahātejānīlo'pisamayudhyata || 9 ||
vānarendrastusugrīvaḥpraghasenasamāgataḥ |
saṅgataḥsamareśrīmānvirūpākṣeṇalakṣmaṇaḥ || 10 ||
agniketuścasudurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ |
suptaghnoyajñakopaścarāmeṇasahasaṅgatāḥ || 11 ||
vajramuṣṭistumaindenadvividenāśaniprabhaḥ |
rākṣasābhyāṃsughorābhyāṅkapimukhyausamāgatau || 12 ||
vīrah pratapano ghoro rākṣaso raṇa durdharaḥ |
samare tīkṣṇa vegena nalena samayudhyata || 13 ||
dharmasya putro balavān suṣeṇa;iti viśarutaḥ |
sa vidyun mālinā sārdhaṃ ayudhyata mahā kapiḥ || 14 ||
vānarāścāparebhīmārākṣasairaparaissaha |
dvandvaṃsamīyussahasāyuddhāyabahubhissaha || 15 ||
tatrāsītsumahadyuddhantumulaṃromaharṣaṇam |
rakṣasāṃvānarāṇāñcavīrāṇāñjayamicchatām || 16 ||
harirākṣasadehebhyaḥprabhūtāḥkeśaśādvalāḥ |
śarīrasaṅghāṭāvahāḥprasusruśśoṇitāpagāḥ || 17 ||
ajaghānendrajitkruddhovajreṇevaśatakratuḥ |
aṅgadaṅgadayāvīraṃśatrusainyavidāraṇam || 18 ||
tasyakāñcanacitrāṅgaṃrathaṃsāśvaṃsasārathim |
jaghānasamareśrīmānaṅgadovegavānkapiḥ || 19 ||
sampātistutribhirbhāṇaiḥprajaṅghenasamāhataḥ |
nijaghānaśvakarṇenaprajaṅghaṃraṇamūrdhani || 20 ||
jambumālīrathasthasturathaśaktyāmahābalaḥ |
bibedasamarekruddhohanūmantaṃstanāntare || 21 ||
tasyataṃrathamāsthāyahanūmān mārutātmajaḥ |
pramamāthatalenāśusahatenaivarakṣasā || 22 ||
nadan pratapanoghoronalaṃsopyanvadhāvata |
nalaḥpratapanasyāśupātayāmāsacakṣuṣī || 23 ||
bhinnagātraśśaraistīkṣṇaiḥkṣiprahastenarakṣasā |
grasantamivasainyānipraghasaṃvānarādhipaḥ || 24 ||
sugrīvassaptaparṇenanirbhibhedajaghānaca |
agniketuścadurdharṣoraśmiketuścarākṣasaḥ || 25 ||
suptaghnoyajñakopaścarāmannirbhibhiduśśaraiḥ |
teṣāñcaturṇāṃrāmastuśirāṃsiniśitaiśśaraiḥ |
kruddhaścaturbhiścicchedaghorairagniśikhopamaiḥ || 26 ||
vajra muṣṭis tu maindena muṣṭinā nihato raṇe |
papāta sarathah sāśavah purāṭṭa iva bhū tale || 27 ||
nikumbasturaṇenīlannīlāñjanacayaprabham |
nirbibhedaśaraistīkṣṇaiḥkarairmeghamivāṃśumān || 28 ||
punaśśaraśatenāthakṣiprahastoniśācaraḥ |
bibhedasamarenīlannikumbhaḥprajahāsaca || 29 ||
tasyaivarathacakreṇanīloviṣṇurivāhave |
śiraścicchedasamarenikumbhasyacasāratheḥ || 30 ||
vajrāśanisamasparśodvivido'pyaśaniprabham |
jaghānagiriśṛṅgeṇamiṣatāṃsarvarakṣasām || 31 ||
dvididhaṃvānarendrantunagayodhinamāhave |
śarairaśanisaṅkāśaissavivyādhāśaniprabhaḥ || 32 ||
saśarairabhividdhāṅgodvividaḥkrodhamūrchitaḥ |
sālenasarathaṃsāśvannijaghānāśaniprabham || 33 ||
vidyunmālīrathasthastuśaraiḥkāñcanabhūṣaṇaiḥ |
suṣeṇantāḍayāmāsananādacamuhurmuhuḥ || 34 ||
taṃrathasthamathodṛṣṭavāsuṣeṇovānarottamaḥ |
giriśṛṅgeṇamahatārathamāśunyapātayat || 35 ||
lāghavenatusaṃyuktovidyunmālīniśācaraḥ |
apakramyarathāttūrṇaṅgadāpāṇiḥkṣitausthitaḥ || 36 ||
tataḥkrodhasamāviṣṭaḥsuṣeṇoharipuṅgavaḥ |
śilāṃsumahatīṅgṛhyaniśācaramabhidravat || 37 ||
tamāpatantaṅgadayāvidyunmālīniśācaraḥ |
vakṣasyabhijaghānāśusuṣeṇaṃharipuṅgavaḥ || 38 ||
gadāprahārantaṅghoramacnityaplavagottamaḥ |
tāṃśilāmpātayāmāsatasyorasimahāmṛdhe || 39 ||
śilāprahārabhihatovidyunmālīniśācaraḥ |
niṣpiṣṭahṛdayobhūmaugatāsurnipapātaha || 40 ||
evantairvānaraiśśūraiśśūrāsterajanīcarāḥ |
dvandvevimṛditāstatradaityāivadivaukasaiḥ || 41 ||
bhagnaikhaḍagairgadābhiścaśaktitomarapaṭṭasaiḥ |
apaviddhaiścābhinnaiścarathaissāṅgrāmikairhayaiḥ || 42 ||
nihataiḥkuñjarairmatssaistathāvānararākṣasaiḥ |
cakrākṣayugadaṇḍaiścabhagnairdharaṇisaṃśritaiḥ || 43 ||
babhūvāyodhanaṅghoraṅgomāyugaṇasevitam |
kabandhānisamutpeturdikṣuvānararakṣasām || 44 ||
vimardetumuletasmindevāsuraraṇopame |
vidāryamāṇāharipuṅgavaistadāniśācarāśśoṇitadigdhagātrāḥ |
punaḥsuyuddhantarasāsamāsthitādivākarasyāstamayābhikāṅkṣiṇaḥ || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe tricatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.