శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే సున్దరకాణ్డమ్ ।
అథ సప్తవింశస్సర్గః ।
ఇత్యుక్తాస్సీతయా ఘోరం రాక్షస్యః క్రోధమూర్ఛితాః ।
కాశ్చిజ్జగ్ముస్తదాఖ్యాతుం రావణస్య తరస్వినః ॥ 1 ॥
తతః సీతాముపాగమ్య రాక్షస్యో ఘోరదర్శనాః ।
పునః పరుషమేకార్థమనర్థార్థమథాబ్రువన్ ॥ 2 ॥
అద్యేదానీం తవానార్యే సీతే పాపవినిశ్చయే ।
రాక్షస్యో భక్షయిష్యన్తి మాంసమేతద్యథాసుఖమ్ ॥ 3 ॥
సీతాం తాభిరనార్యాభిర్దృష్టవా సన్తర్జితాం తదా ।
రాక్షసీ త్రిజటా వృద్ధా శయానా వాక్యమబ్రవీత్ ॥ 4 ॥
ఆత్మానం ఖాదతానార్యా న సీతాం భక్షయిష్యథ ।
జనకస్య సుతామిష్టాం స్నుషాం దశరథస్య చ ॥ 5 ॥
స్వప్నో హ్యద్య మయా దృష్టో దారుణో రోమహర్షణః ।
రాక్షసానామభావాయ భర్తురస్యా భవాయ చ ॥ 6 ॥
ఏవముక్తాస్త్రిజటయా రాక్షస్యః క్రోధమూర్ఛితాః ।
సర్వా ఏవాబ్రువన్భీతాస్త్రిజటాం తామిదం వచః ॥ 7 ॥
కథయస్వ త్వయా దృష్టః స్వప్నోఽయం కీదృశో నిశి ।
తాసాం శ్రుత్వా తు వచనం రాక్షసీనాం ముఖాచ్యుతమ్ ॥ 8 ॥
ఉవచ వచనం కాలే త్రిజటా స్వప్నసంశ్రితమ్ ।
గజదన్తమయీం దివ్యాం శిబికామన్తరిక్షగామ్ ॥ 9 ॥
యుక్తాం హంససహస్రేణ స్వయమాస్థాయ రాఘవః ।
శుక్లమాల్యామ్బరధరో లక్ష్మణేన సహాగతః ॥ 10 ॥
స్వప్నే చాద్య మయా దృష్టా సీతా శుక్లామ్బరావృతా ।
సాగరేణ పరిక్షిప్తం శ్వేతం పర్వతమాస్థితా ॥ 11 ॥
రామేణ సఙ్గతా సీతా భాస్కరేణ ప్రభా యథా ।
రాఘవశ్చ మయా దృష్టశ్చతుర్దష్ట్రం మహాగజమ్ ॥ 12 ॥
ఆరూఢ శ్శైలసఙ్కాశం చచార సహలక్ష్మణః ।
తతస్తౌ నరశార్దూలౌ దీప్యమానౌ స్వతేజసా ॥ 13 ॥
శుక్లమాల్యామ్బరధరౌ జానకీం పర్యుపస్థితౌ ।
తతస్తస్య నగస్యాగ్రే హ్యాకాశస్థస్య దన్తినః ॥ 14 ॥
భర్త్రా పరిగృహీతస్య జానకీ స్కన్ధమాశ్రితా ।
భర్తురఙ్కాత్సముత్పత్య తతః కమలలోచనా ॥ 15 ॥
చన్ద్రసూర్యౌ మయా దృష్టా పాణినా పరిమార్జతీ ।
తతస్తాభ్యాం కుమారాభ్యామాస్థితః స గజోత్తమః ॥ 16 ॥
సీతయా చ విశాలాక్ష్యా లఙ్కాయా ఉపరిస్థితః ।
పాణ్డురర్షభయుక్తేన రథేనాష్టయుజా స్వయమ్ ॥ 17 ॥
ఇహోపయాతః కాకుత్స్థ స్సీతయా సహ భార్యయా ।
లక్ష్మణేన సహ భ్రాత్రా సీతయా సహ వీర్యవాన్ ॥ 18 ॥
ఆరుహ్య పుష్పకం దివ్యం విమానం సూర్యసన్నిభమ్ ।
ఉత్తరాం దిశమాలోక్య జగామ పురుషోత్తమః ॥ 19 ॥
ఏవం స్వప్నే మయా దృష్టో రామో విష్ణుపరాక్రమః ।
లక్ష్మణేన సహ భ్రాత్రా సీతయా సహ రాఘవః ॥ 20 ॥
న హి రామో మహాతేజాశ్శక్యో జేతుం సురాసురైః ।
రాక్షసైర్వాపి చాన్యైర్వా స్వర్గః పాపజనైరివ ॥ 21 ॥
రావణశ్చ మయా దృష్టః క్షితౌ తైలసముక్షితః ।
రక్తవాసాః పిబన్మత్తః కరవీరకృతస్రజః ॥ 22 ॥
విమానాత్పుష్పకాదద్య రావణః పతితో భువి ।
కృష్యమాణః స్త్రియా దృష్టో ముణ్డః కృష్ణామ్బరః పునః ॥ 23 ॥
రథేన ఖరయుక్తేన రక్తమాల్యానులేపనః ।
పిపంస్తైలం హసన్నృత్యన్ భ్రాన్తచిత్తాకులేన్ద్రియః ॥ 24 ॥
గర్దభేన యయౌ శీఘ్రం దక్షిణాం దిశమాస్థితః ।
పునరేవ మయా దృష్టో రావణో రాక్షసేశ్వరః ॥ 25 ॥
పతితోఽ వాక్చిరా రా భూమౌ గర్దభాద్భయమోహితః ।
సహసోత్థాయ సమ్భ్రాన్తో భయార్తో మదవిహ్వలః ॥ 26 ॥
ఉన్మత్త ఇవ దిగ్వాసా దుర్వాక్యం ప్రలపన్బహు ।
దుర్గన్ధం దుస్సహం ఘోరం తిమిరం నరకోపమమ్ ॥ 27 ॥
మలపఙ్కం ప్రవిశ్యాశు మగ్నస్తత్ర స రావణః ।
కణ్ఠే బద్ధ్వా దశగ్రీవం ప్రమదా రక్తవాసినీ ॥ 28 ॥
కాలీ కర్దమలిప్తాఙ్గీ దిశం యామ్యాం ప్రకర్షతి ।
ఏవం తత్ర మయా దృష్టః కుమ్భకర్ణో నిశాచరః ॥ 29 ॥
రావణస్య సుతాస్సర్వే దృష్టాస్తైలసముక్షితాః ।
వరాహేణ దశగ్రీవశ్శింశుమారేణ చేన్ద్రజిత్ ॥ 30 ॥
ఉష్ట్రేణ కుమ్భకర్ణశ్చ ప్రయాతా దక్షిణాం దిశమ్ ।
ఏకస్తత్ర మయా దృష్టః శ్వేతచ్ఛత్రో విభీషణః ॥ 31 ॥
శుక్లమాల్యామ్బరధరః శుక్లగన్ధానులేపనః ।
శఙ్ఖదున్ధుభినిర్ఘోషైర్నృత్తగీతైరలఙ్కృతః ॥ 32 ॥
ఆరుహ్య శైలసఙ్కాశం మేఘస్తనితనిస్స్వనమ్ ।
చతుర్దన్తం గజం దివ్యమాస్తే తత్ర విభీషణః ॥ 33 ॥
చతుర్భిస్సచివైః సార్థం వైహాయసముపస్థితః ।
సమాజశ్చ మయా దృష్టో గీతవాదిత్రనిఃస్వనః ॥ 34 ॥
పిబతాం రక్తమాల్యానాం రక్షసాం రక్తవాససామ్ ।
లఙ్కా చేయం పురీ రమ్యా సవాజిరథకుఞ్జరాః ॥ 35 ॥
సాగరే పతితా దృష్టా భగ్నగోపురతోరణా ।
లఙ్కా దృష్టా మయా స్వప్నే రావణేనాభిరక్షితా ॥ 36 ॥
దగ్ధా రామస్య దూతేన వానరేణ తరస్వినా ।
పీత్వా తైలం ప్రనృత్తాశ్చ ప్రహసన్త్యో మహాస్వనాః ॥ 37 ॥
లఙ్కాయాం భస్మరూక్షాయాం సర్వా రాక్షసస్త్రియః ।
కుమ్భకర్ణాదయశ్చేమే సర్వే రాక్షసపుఙ్గవాః ॥ 38 ॥
రక్తం నివసనం గృహ్య ప్రవిష్టా గోమయహ్రదే ।
అపగచ్ఛత నశ్యధ్వం సీతామాప్నోతి రాఘవః ॥ 39 ॥
ఘాతయేత్పరమామర్షీ యుష్మాన్సార్థం హి రాక్షసైః ।
ప్రియాం బహుమతాం భార్యాం వనవాసమనువ్రతామ్ ॥ 40 ॥
భర్త్సితాం తర్జితాం వాపి నానుమంస్యతి రాఘవః ।
తదలం క్రూరవాక్యైశ్చ సాన్త్వమేవాభిధీయతామ్ ॥ 41 ॥
అభియాచామ వైదేహీమేతద్ధి మమ రోచతే ।
యస్యామేవంవిధః స్వప్నో దుఃఖితాయాం ప్రదృశ్యతే ॥ 42 ॥
సా దుఃఖైర్వివిధైర్ముక్తా ప్రియం ప్రాప్నోత్యనుత్తమమ్ ।
భర్త్సితామపి యాచధ్వం రాక్షస్యః కిం వివక్షయా ॥ 43 ॥
రాఘవాద్ధి భయం ఘోరం రాక్షసానాముపస్థితమ్ ।
ప్రణిపాతప్రసన్నా హి మైథిలీ జనకాత్మజా ॥ 44 ॥
అలమేషా పరిత్రాతుం రాక్షస్యో మహతో భయాత్ ।
అపి చాస్యా విశాలాక్ష్యా న కిఞ్చిదుపలక్షయే ॥ 45 ॥
విరూపమపి చాఙ్గేషు సుసూక్ష్మమపి లక్షణమ్ ।
ఛాయావైగుణ్యమాత్రం తు శఙ్కే దుఃఖముపస్థితమ్ ॥ 46 ॥
అదుఃఖార్హామిమాం దేవీం వైహాయసముపస్థితామ్ ।
అర్థసిద్ధిం తు వైదేహ్యాః పశ్యామ్యహముపస్థితామ్ ॥ 47 ॥
రాక్షసేన్ద్రవినాశం చ విజయం రాఘవస్య చ ।
నిమిత్తభూతమేతత్తు శ్రోతుమస్యా మహత్ప్రియమ్ ॥ 48 ॥
దృశ్యతే చ స్ఫురచ్చక్షుః పద్మపత్రమివాయతమ్ ।
ఈషచ్ఛ హృషితో వాస్యా దక్షిణాయా హ్యదక్షిణః ॥ 49 ॥
అకస్మాదేవ వైదేహ్యా బాహురేకః ప్రకమ్పతే ।
కరేణుహస్తప్రతిమ స్సవ్యశ్చోరురనుత్తమః ॥ 50 ॥
వేపమానః సూచయతి రాఘవం పురతః స్థితమ్ ।
పక్షీ చ శాఖానిలయం ప్రవిష్టః పునః పునశ్చోత్తమసాన్త్వవాదీ ।
సుస్వాగతాం వాచముదీరయానః పునః పునశ్చోదయతీవ హృష్టః ॥ 51 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే సున్దరకాణ్డే సప్తవింశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
ityuktāssītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ || 1 ||
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ |
punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan || 2 ||
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye |
rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametadyathāsukham || 3 ||
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭavā santarjitāṃ tadā |
rākṣasī trijaṭā vṛddhā śayānā vākyamabravīt || 4 ||
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha |
janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca || 5 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca || 6 ||
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
sarvā evābruvanbhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ || 7 ||
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi |
tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhācyutam || 8 ||
uvaca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam |
gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām || 9 ||
yuktāṃ haṃsasahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ |
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ || 10 ||
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā |
sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaṃ parvatamāsthitā || 11 ||
rāmeṇa saṅgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā |
rāghavaśca mayā dṛṣṭaścaturdaṣṭraṃ mahāgajam || 12 ||
ārūḍha śśailasaṅkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ |
tatastau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā || 13 ||
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau |
tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ || 14 ||
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā |
bharturaṅkātsamutpatya tataḥ kamalalocanā || 15 ||
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇinā parimārjatī |
tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ || 16 ||
sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā uparisthitaḥ |
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam || 17 ||
ihopayātaḥ kākutstha ssītayā saha bhāryayā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān || 18 ||
āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasannibham |
uttarāṃ diśamālokya jagāma puruṣottamaḥ || 19 ||
evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha rāghavaḥ || 20 ||
na hi rāmo mahātejāśśakyo jetuṃ surāsuraiḥ |
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva || 21 ||
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭaḥ kṣitau tailasamukṣitaḥ |
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ || 22 ||
vimānātpuṣpakādadya rāvaṇaḥ patito bhuvi |
kṛṣyamāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ || 23 ||
rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ |
pipaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ || 24 ||
gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ |
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 25 ||
patito' vākcirā rā bhūmau gardabhādbhayamohitaḥ |
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ || 26 ||
unmatta iva digvāsā durvākyaṃ pralapanbahu |
durgandhaṃ dussahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam || 27 ||
malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ |
kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī || 28 ||
kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati |
evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ || 29 ||
rāvaṇasya sutāssarve dṛṣṭāstailasamukṣitāḥ |
varāheṇa daśagrīvaśśiṃśumāreṇa cendrajit || 30 ||
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayātā dakṣiṇāṃ diśam |
ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ || 31 ||
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ |
śaṅkhadundhubhinirghoṣairnṛttagītairalaṅkṛtaḥ || 32 ||
āruhya śailasaṅkāśaṃ meghastanitanissvanam |
caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ || 33 ||
caturbhissacivaiḥ sārthaṃ vaihāyasamupasthitaḥ |
samājaśca mayā dṛṣṭo gītavāditraniḥsvanaḥ || 34 ||
pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām |
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarāḥ || 35 ||
sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā |
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā || 36 ||
dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā |
pītvā tailaṃ pranṛttāśca prahasantyo mahāsvanāḥ || 37 ||
laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasastriyaḥ |
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṅgavāḥ || 38 ||
raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade |
apagacchata naśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ || 39 ||
ghātayetparamāmarṣī yuṣmānsārthaṃ hi rākṣasaiḥ |
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām || 40 ||
bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ |
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām || 41 ||
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate |
yasyāmevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāṃ pradṛśyate || 42 ||
sā duḥkhairvividhairmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam |
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā || 43 ||
rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam |
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā || 44 ||
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt |
api cāsyā viśālākṣyā na kiñcidupalakṣaye || 45 ||
virūpamapi cāṅgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam |
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam || 46 ||
aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām |
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām || 47 ||
rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca |
nimittabhūtametattu śrotumasyā mahatpriyam || 48 ||
dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam |
īṣaccha hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ || 49 ||
akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate |
kareṇuhastapratima ssavyaścoruranuttamaḥ || 50 ||
vepamānaḥ sūcayati rāghavaṃ purataḥ sthitam |
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī |
susvāgatāṃ vācamudīrayānaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ सप्तविंशस्सर्गः ।
इत्युक्तास्सीतया घोरं राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
काश्चिज्जग्मुस्तदाख्यातुं रावणस्य तरस्विनः ॥ 1 ॥
ततः सीतामुपागम्य राक्षस्यो घोरदर्शनाः ।
पुनः परुषमेकार्थमनर्थार्थमथाब्रुवन् ॥ 2 ॥
अद्येदानीं तवानार्ये सीते पापविनिश्चये ।
राक्षस्यो भक्षयिष्यन्ति मांसमेतद्यथासुखम् ॥ 3 ॥
सीतां ताभिरनार्याभिर्दृष्टवा सन्तर्जितां तदा ।
राक्षसी त्रिजटा वृद्धा शयाना वाक्यमब्रवीत् ॥ 4 ॥
आत्मानं खादतानार्या न सीतां भक्षयिष्यथ ।
जनकस्य सुतामिष्टां स्नुषां दशरथस्य च ॥ 5 ॥
स्वप्नो ह्यद्य मया दृष्टो दारुणो रोमहर्षणः ।
राक्षसानामभावाय भर्तुरस्या भवाय च ॥ 6 ॥
एवमुक्तास्त्रिजटया राक्षस्यः क्रोधमूर्छिताः ।
सर्वा एवाब्रुवन्भीतास्त्रिजटां तामिदं वचः ॥ 7 ॥
कथयस्व त्वया दृष्टः स्वप्नोऽयं कीदृशो निशि ।
तासां श्रुत्वा तु वचनं राक्षसीनां मुखाच्युतम् ॥ 8 ॥
उवच वचनं काले त्रिजटा स्वप्नसंश्रितम् ।
गजदन्तमयीं दिव्यां शिबिकामन्तरिक्षगाम् ॥ 9 ॥
युक्तां हंससहस्रेण स्वयमास्थाय राघवः ।
शुक्लमाल्याम्बरधरो लक्ष्मणेन सहागतः ॥ 10 ॥
स्वप्ने चाद्य मया दृष्टा सीता शुक्लाम्बरावृता ।
सागरेण परिक्षिप्तं श्वेतं पर्वतमास्थिता ॥ 11 ॥
रामेण सङ्गता सीता भास्करेण प्रभा यथा ।
राघवश्च मया दृष्टश्चतुर्दष्ट्रं महागजम् ॥ 12 ॥
आरूढ श्शैलसङ्काशं चचार सहलक्ष्मणः ।
ततस्तौ नरशार्दूलौ दीप्यमानौ स्वतेजसा ॥ 13 ॥
शुक्लमाल्याम्बरधरौ जानकीं पर्युपस्थितौ ।
ततस्तस्य नगस्याग्रे ह्याकाशस्थस्य दन्तिनः ॥ 14 ॥
भर्त्रा परिगृहीतस्य जानकी स्कन्धमाश्रिता ।
भर्तुरङ्कात्समुत्पत्य ततः कमललोचना ॥ 15 ॥
चन्द्रसूर्यौ मया दृष्टा पाणिना परिमार्जती ।
ततस्ताभ्यां कुमाराभ्यामास्थितः स गजोत्तमः ॥ 16 ॥
सीतया च विशालाक्ष्या लङ्काया उपरिस्थितः ।
पाण्डुरर्षभयुक्तेन रथेनाष्टयुजा स्वयम् ॥ 17 ॥
इहोपयातः काकुत्स्थ स्सीतया सह भार्यया ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह वीर्यवान् ॥ 18 ॥
आरुह्य पुष्पकं दिव्यं विमानं सूर्यसन्निभम् ।
उत्तरां दिशमालोक्य जगाम पुरुषोत्तमः ॥ 19 ॥
एवं स्वप्ने मया दृष्टो रामो विष्णुपराक्रमः ।
लक्ष्मणेन सह भ्रात्रा सीतया सह राघवः ॥ 20 ॥
न हि रामो महातेजाश्शक्यो जेतुं सुरासुरैः ।
राक्षसैर्वापि चान्यैर्वा स्वर्गः पापजनैरिव ॥ 21 ॥
रावणश्च मया दृष्टः क्षितौ तैलसमुक्षितः ।
रक्तवासाः पिबन्मत्तः करवीरकृतस्रजः ॥ 22 ॥
विमानात्पुष्पकादद्य रावणः पतितो भुवि ।
कृष्यमाणः स्त्रिया दृष्टो मुण्डः कृष्णाम्बरः पुनः ॥ 23 ॥
रथेन खरयुक्तेन रक्तमाल्यानुलेपनः ।
पिपंस्तैलं हसन्नृत्यन् भ्रान्तचित्ताकुलेन्द्रियः ॥ 24 ॥
गर्दभेन ययौ शीघ्रं दक्षिणां दिशमास्थितः ।
पुनरेव मया दृष्टो रावणो राक्षसेश्वरः ॥ 25 ॥
पतितोऽ वाक्चिरा रा भूमौ गर्दभाद्भयमोहितः ।
सहसोत्थाय सम्भ्रान्तो भयार्तो मदविह्वलः ॥ 26 ॥
उन्मत्त इव दिग्वासा दुर्वाक्यं प्रलपन्बहु ।
दुर्गन्धं दुस्सहं घोरं तिमिरं नरकोपमम् ॥ 27 ॥
मलपङ्कं प्रविश्याशु मग्नस्तत्र स रावणः ।
कण्ठे बद्ध्वा दशग्रीवं प्रमदा रक्तवासिनी ॥ 28 ॥
काली कर्दमलिप्ताङ्गी दिशं याम्यां प्रकर्षति ।
एवं तत्र मया दृष्टः कुम्भकर्णो निशाचरः ॥ 29 ॥
रावणस्य सुतास्सर्वे दृष्टास्तैलसमुक्षिताः ।
वराहेण दशग्रीवश्शिंशुमारेण चेन्द्रजित् ॥ 30 ॥
उष्ट्रेण कुम्भकर्णश्च प्रयाता दक्षिणां दिशम् ।
एकस्तत्र मया दृष्टः श्वेतच्छत्रो विभीषणः ॥ 31 ॥
शुक्लमाल्याम्बरधरः शुक्लगन्धानुलेपनः ।
शङ्खदुन्धुभिनिर्घोषैर्नृत्तगीतैरलङ्कृतः ॥ 32 ॥
आरुह्य शैलसङ्काशं मेघस्तनितनिस्स्वनम् ।
चतुर्दन्तं गजं दिव्यमास्ते तत्र विभीषणः ॥ 33 ॥
चतुर्भिस्सचिवैः सार्थं वैहायसमुपस्थितः ।
समाजश्च मया दृष्टो गीतवादित्रनिःस्वनः ॥ 34 ॥
पिबतां रक्तमाल्यानां रक्षसां रक्तवाससाम् ।
लङ्का चेयं पुरी रम्या सवाजिरथकुञ्जराः ॥ 35 ॥
सागरे पतिता दृष्टा भग्नगोपुरतोरणा ।
लङ्का दृष्टा मया स्वप्ने रावणेनाभिरक्षिता ॥ 36 ॥
दग्धा रामस्य दूतेन वानरेण तरस्विना ।
पीत्वा तैलं प्रनृत्ताश्च प्रहसन्त्यो महास्वनाः ॥ 37 ॥
लङ्कायां भस्मरूक्षायां सर्वा राक्षसस्त्रियः ।
कुम्भकर्णादयश्चेमे सर्वे राक्षसपुङ्गवाः ॥ 38 ॥
रक्तं निवसनं गृह्य प्रविष्टा गोमयह्रदे ।
अपगच्छत नश्यध्वं सीतामाप्नोति राघवः ॥ 39 ॥
घातयेत्परमामर्षी युष्मान्सार्थं हि राक्षसैः ।
प्रियां बहुमतां भार्यां वनवासमनुव्रताम् ॥ 40 ॥
भर्त्सितां तर्जितां वापि नानुमंस्यति राघवः ।
तदलं क्रूरवाक्यैश्च सान्त्वमेवाभिधीयताम् ॥ 41 ॥
अभियाचाम वैदेहीमेतद्धि मम रोचते ।
यस्यामेवंविधः स्वप्नो दुःखितायां प्रदृश्यते ॥ 42 ॥
सा दुःखैर्विविधैर्मुक्ता प्रियं प्राप्नोत्यनुत्तमम् ।
भर्त्सितामपि याचध्वं राक्षस्यः किं विवक्षया ॥ 43 ॥
राघवाद्धि भयं घोरं राक्षसानामुपस्थितम् ।
प्रणिपातप्रसन्ना हि मैथिली जनकात्मजा ॥ 44 ॥
अलमेषा परित्रातुं राक्षस्यो महतो भयात् ।
अपि चास्या विशालाक्ष्या न किञ्चिदुपलक्षये ॥ 45 ॥
विरूपमपि चाङ्गेषु सुसूक्ष्ममपि लक्षणम् ।
छायावैगुण्यमात्रं तु शङ्के दुःखमुपस्थितम् ॥ 46 ॥
अदुःखार्हामिमां देवीं वैहायसमुपस्थिताम् ।
अर्थसिद्धिं तु वैदेह्याः पश्याम्यहमुपस्थिताम् ॥ 47 ॥
राक्षसेन्द्रविनाशं च विजयं राघवस्य च ।
निमित्तभूतमेतत्तु श्रोतुमस्या महत्प्रियम् ॥ 48 ॥
दृश्यते च स्फुरच्चक्षुः पद्मपत्रमिवायतम् ।
ईषच्छ हृषितो वास्या दक्षिणाया ह्यदक्षिणः ॥ 49 ॥
अकस्मादेव वैदेह्या बाहुरेकः प्रकम्पते ।
करेणुहस्तप्रतिम स्सव्यश्चोरुरनुत्तमः ॥ 50 ॥
वेपमानः सूचयति राघवं पुरतः स्थितम् ।
पक्षी च शाखानिलयं प्रविष्टः पुनः पुनश्चोत्तमसान्त्ववादी ।
सुस्वागतां वाचमुदीरयानः पुनः पुनश्चोदयतीव हृष्टः ॥ 51 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे सप्तविंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha saptaviṃśassargaḥ |
ityuktāssītayā ghoraṃ rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
kāścijjagmustadākhyātuṃ rāvaṇasya tarasvinaḥ || 1 ||
tataḥ sītāmupāgamya rākṣasyo ghoradarśanāḥ |
punaḥ paruṣamekārthamanarthārthamathābruvan || 2 ||
adyedānīṃ tavānārye sīte pāpaviniścaye |
rākṣasyo bhakṣayiṣyanti māṃsametadyathāsukham || 3 ||
sītāṃ tābhiranāryābhirdṛṣṭavā santarjitāṃ tadā |
rākṣasī trijaṭā vṛddhā śayānā vākyamabravīt || 4 ||
ātmānaṃ khādatānāryā na sītāṃ bhakṣayiṣyatha |
janakasya sutāmiṣṭāṃ snuṣāṃ daśarathasya ca || 5 ||
svapno hyadya mayā dṛṣṭo dāruṇo romaharṣaṇaḥ |
rākṣasānāmabhāvāya bharturasyā bhavāya ca || 6 ||
evamuktāstrijaṭayā rākṣasyaḥ krodhamūrchitāḥ |
sarvā evābruvanbhītāstrijaṭāṃ tāmidaṃ vacaḥ || 7 ||
kathayasva tvayā dṛṣṭaḥ svapno'yaṃ kīdṛśo niśi |
tāsāṃ śrutvā tu vacanaṃ rākṣasīnāṃ mukhācyutam || 8 ||
uvaca vacanaṃ kāle trijaṭā svapnasaṃśritam |
gajadantamayīṃ divyāṃ śibikāmantarikṣagām || 9 ||
yuktāṃ haṃsasahasreṇa svayamāsthāya rāghavaḥ |
śuklamālyāmbaradharo lakṣmaṇena sahāgataḥ || 10 ||
svapne cādya mayā dṛṣṭā sītā śuklāmbarāvṛtā |
sāgareṇa parikṣiptaṃ śvetaṃ parvatamāsthitā || 11 ||
rāmeṇa saṅgatā sītā bhāskareṇa prabhā yathā |
rāghavaśca mayā dṛṣṭaścaturdaṣṭraṃ mahāgajam || 12 ||
ārūḍha śśailasaṅkāśaṃ cacāra sahalakṣmaṇaḥ |
tatastau naraśārdūlau dīpyamānau svatejasā || 13 ||
śuklamālyāmbaradharau jānakīṃ paryupasthitau |
tatastasya nagasyāgre hyākāśasthasya dantinaḥ || 14 ||
bhartrā parigṛhītasya jānakī skandhamāśritā |
bharturaṅkātsamutpatya tataḥ kamalalocanā || 15 ||
candrasūryau mayā dṛṣṭā pāṇinā parimārjatī |
tatastābhyāṃ kumārābhyāmāsthitaḥ sa gajottamaḥ || 16 ||
sītayā ca viśālākṣyā laṅkāyā uparisthitaḥ |
pāṇḍurarṣabhayuktena rathenāṣṭayujā svayam || 17 ||
ihopayātaḥ kākutstha ssītayā saha bhāryayā |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha vīryavān || 18 ||
āruhya puṣpakaṃ divyaṃ vimānaṃ sūryasannibham |
uttarāṃ diśamālokya jagāma puruṣottamaḥ || 19 ||
evaṃ svapne mayā dṛṣṭo rāmo viṣṇuparākramaḥ |
lakṣmaṇena saha bhrātrā sītayā saha rāghavaḥ || 20 ||
na hi rāmo mahātejāśśakyo jetuṃ surāsuraiḥ |
rākṣasairvāpi cānyairvā svargaḥ pāpajanairiva || 21 ||
rāvaṇaśca mayā dṛṣṭaḥ kṣitau tailasamukṣitaḥ |
raktavāsāḥ pibanmattaḥ karavīrakṛtasrajaḥ || 22 ||
vimānātpuṣpakādadya rāvaṇaḥ patito bhuvi |
kṛṣyamāṇaḥ striyā dṛṣṭo muṇḍaḥ kṛṣṇāmbaraḥ punaḥ || 23 ||
rathena kharayuktena raktamālyānulepanaḥ |
pipaṃstailaṃ hasannṛtyan bhrāntacittākulendriyaḥ || 24 ||
gardabhena yayau śīghraṃ dakṣiṇāṃ diśamāsthitaḥ |
punareva mayā dṛṣṭo rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ || 25 ||
patito' vākcirā rā bhūmau gardabhādbhayamohitaḥ |
sahasotthāya sambhrānto bhayārto madavihvalaḥ || 26 ||
unmatta iva digvāsā durvākyaṃ pralapanbahu |
durgandhaṃ dussahaṃ ghoraṃ timiraṃ narakopamam || 27 ||
malapaṅkaṃ praviśyāśu magnastatra sa rāvaṇaḥ |
kaṇṭhe baddhvā daśagrīvaṃ pramadā raktavāsinī || 28 ||
kālī kardamaliptāṅgī diśaṃ yāmyāṃ prakarṣati |
evaṃ tatra mayā dṛṣṭaḥ kumbhakarṇo niśācaraḥ || 29 ||
rāvaṇasya sutāssarve dṛṣṭāstailasamukṣitāḥ |
varāheṇa daśagrīvaśśiṃśumāreṇa cendrajit || 30 ||
uṣṭreṇa kumbhakarṇaśca prayātā dakṣiṇāṃ diśam |
ekastatra mayā dṛṣṭaḥ śvetacchatro vibhīṣaṇaḥ || 31 ||
śuklamālyāmbaradharaḥ śuklagandhānulepanaḥ |
śaṅkhadundhubhinirghoṣairnṛttagītairalaṅkṛtaḥ || 32 ||
āruhya śailasaṅkāśaṃ meghastanitanissvanam |
caturdantaṃ gajaṃ divyamāste tatra vibhīṣaṇaḥ || 33 ||
caturbhissacivaiḥ sārthaṃ vaihāyasamupasthitaḥ |
samājaśca mayā dṛṣṭo gītavāditraniḥsvanaḥ || 34 ||
pibatāṃ raktamālyānāṃ rakṣasāṃ raktavāsasām |
laṅkā ceyaṃ purī ramyā savājirathakuñjarāḥ || 35 ||
sāgare patitā dṛṣṭā bhagnagopuratoraṇā |
laṅkā dṛṣṭā mayā svapne rāvaṇenābhirakṣitā || 36 ||
dagdhā rāmasya dūtena vānareṇa tarasvinā |
pītvā tailaṃ pranṛttāśca prahasantyo mahāsvanāḥ || 37 ||
laṅkāyāṃ bhasmarūkṣāyāṃ sarvā rākṣasastriyaḥ |
kumbhakarṇādayaśceme sarve rākṣasapuṅgavāḥ || 38 ||
raktaṃ nivasanaṃ gṛhya praviṣṭā gomayahrade |
apagacchata naśyadhvaṃ sītāmāpnoti rāghavaḥ || 39 ||
ghātayetparamāmarṣī yuṣmānsārthaṃ hi rākṣasaiḥ |
priyāṃ bahumatāṃ bhāryāṃ vanavāsamanuvratām || 40 ||
bhartsitāṃ tarjitāṃ vāpi nānumaṃsyati rāghavaḥ |
tadalaṃ krūravākyaiśca sāntvamevābhidhīyatām || 41 ||
abhiyācāma vaidehīmetaddhi mama rocate |
yasyāmevaṃvidhaḥ svapno duḥkhitāyāṃ pradṛśyate || 42 ||
sā duḥkhairvividhairmuktā priyaṃ prāpnotyanuttamam |
bhartsitāmapi yācadhvaṃ rākṣasyaḥ kiṃ vivakṣayā || 43 ||
rāghavāddhi bhayaṃ ghoraṃ rākṣasānāmupasthitam |
praṇipātaprasannā hi maithilī janakātmajā || 44 ||
alameṣā paritrātuṃ rākṣasyo mahato bhayāt |
api cāsyā viśālākṣyā na kiñcidupalakṣaye || 45 ||
virūpamapi cāṅgeṣu susūkṣmamapi lakṣaṇam |
chāyāvaiguṇyamātraṃ tu śaṅke duḥkhamupasthitam || 46 ||
aduḥkhārhāmimāṃ devīṃ vaihāyasamupasthitām |
arthasiddhiṃ tu vaidehyāḥ paśyāmyahamupasthitām || 47 ||
rākṣasendravināśaṃ ca vijayaṃ rāghavasya ca |
nimittabhūtametattu śrotumasyā mahatpriyam || 48 ||
dṛśyate ca sphuraccakṣuḥ padmapatramivāyatam |
īṣaccha hṛṣito vāsyā dakṣiṇāyā hyadakṣiṇaḥ || 49 ||
akasmādeva vaidehyā bāhurekaḥ prakampate |
kareṇuhastapratima ssavyaścoruranuttamaḥ || 50 ||
vepamānaḥ sūcayati rāghavaṃ purataḥ sthitam |
pakṣī ca śākhānilayaṃ praviṣṭaḥ punaḥ punaścottamasāntvavādī |
susvāgatāṃ vācamudīrayānaḥ punaḥ punaścodayatīva hṛṣṭaḥ || 51 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe saptaviṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.