శ్రీమద్వాల్మీకీయ రామాయణే కిష్కిన్ధాకాణ్డమ్ ।
అథ పఞ్చదశస్సర్గః ।
అథ తస్య నినాదం తం సుగ్రీవస్య మహాత్మనః ।
శుశ్రావాన్తః పుర గతో వాలీ భ్రాతురమర్షణః ॥ 1 ॥
శ్రుత్వా తు తస్య నినదం సర్వభూతప్రకమ్పనమ్ ।
మదశ్చైకపదే నష్టః క్రోధశ్చాపతితో మహాన్ ॥ 2 ॥
స తు రోషపరీతాఙ్గో వాలీ సన్ధ్యాకనకప్రభః ।
ఉపరక్త ఇవాదిత్యస్సద్యో నిష్ప్రభతాం గతః ॥ 3 ॥
వాలీ దంష్ట్రా కరాలః తు క్రోధాద్ దీప్త అగ్ని లోచనః ।
భాతి ఉత్పతిత పద్మాభః సమృణాల ఇవ హ్రదః ॥ 4 ॥
శబ్దం దుర్మర్షణం శ్రుత్వా నిష్పపాత తతో హరిః ।
వేగేన చరణన్యాసైర్దారయన్నివ మేదినీమ్ ॥ 5 ॥
తం తు తారా పరిష్వజ్య స్నేహాద్దర్శితసౌహృదాః ।
ఉవాచ త్రస్తసమ్భ్రాన్తా హితోదర్కమిదం వచః ॥ 6 ॥
సాధు క్రోధమిమం వీర నదీవేగమివాగతమ్ ।
శయనాదుత్థితః కాల్యం త్యజ భుక్తామివ స్రజమ్ ॥ 7 ॥
కాల్యమేతేన సఙ్గ్రామం కరిష్యసి చ వానర ।
వీర తే శత్రుబాహుల్యం ఫల్గుతా వా న విద్యతే ॥ 8 ॥
సహసా తవ నిష్క్రామో మమ తావన్న రోచతే ।
శ్రూయతాం చాభిధాస్యామి యన్నిమిత్తం నివార్యసే ॥ 9 ॥
పూర్వమాపతితః క్రోధాత్స త్వామాహ్వయతే యుధి ।
నిష్పత్య చ నిరస్తస్తే హన్యమానో దిశో గతః ॥ 10 ॥
త్వయా తస్య నిరస్తస్య పీడితస్య విశేషతః ।
ఇహైత్య పునరాహ్వానం శఙ్కాం జనయతీవ మే ॥ 11 ॥
దర్పశ్చ వ్యవసాయశ్చ యాదృశస్తస్య నర్దతః ।
నినాదశ్చాపి సంరమ్భో నైతదల్పం హి కారణమ్ ॥ 12 ॥
నాసహాయమహం మన్యే సుగ్రీవం తమిహాగతమ్ ।
అవష్టబ్ధసహాయశ్చ యమాశ్రిత్యైష గర్జతి ॥ 13 ॥
ప్రకృత్యా నిపుణశ్చైవ బుద్ధిమాంశ్చైవ వానరః ।
అపరీక్షితవీర్యేణ సుగ్రీవస్సహనైష్యతి ॥ 14 ॥
పూర్వమేవ మయా వీర శ్రుతం కథయతో వచః ।
అఙ్గదస్య కుమారస్య వక్ష్యామిత్వా హితం వచః ॥ 15 ॥
అఙ్గదస్తు కుమారోఽయం వనాన్తముపనిర్గతః ।
ప్రవృత్తిస్తేన కథితా చారై రాప్తైర్నివేదితా ॥ 16 ॥
అయోధ్యాధిపతేః పుత్రౌ శూరౌ సమరదుర్జయౌ ।
ఇక్ష్వాకూణాం కులే జాతౌ ప్రథితౌ రామలక్ష్మణౌ ॥ 17 ॥
సుగ్రీవప్రియకామార్థం ప్రాప్తౌ తత్ర దురాసదౌ ।
తవ భ్రాతుర్హి విఖ్యాతస్సహాయో రణకర్కశః ।
రామః పరబలామర్దీ యుగాన్తాగ్నిరివోత్థితః ॥ 18 ॥
నివాసవృక్షః సాధూనామాపన్నానాం పరా గతిః ।
ఆర్తానాం సంశ్రయశ్చైవ యశసశ్చైకభాజనమ్ ॥ 19 ॥
జ్ఞానవిజ్ఞానసమ్పన్నో నిదేశే నిరతః పితుః ।
ధాతూనామివ శైలేన్ద్రో గుణానామాకరో మహాన్ ॥ 20 ॥
తత్క్షమం న విరోధస్తే సహ తేన మహాత్మనా ।
దుర్జయేనాప్రమేయేన రామేణ రణకర్మసు ॥ 21 ॥
శూర వక్ష్యామి తే కిఞ్చిన్న చేచ్ఛామ్యభ్యసూయితుమ్ ।
శ్రూయతాం క్రియతాం చైవ తవ వక్ష్యామి యద్ధితమ్ ॥ 22 ॥
యౌవరాజ్యేన సుగ్రీవం తూర్ణం సాధ్వభిషేచయ ।
విగ్రహం మా కృథా వీర భ్రాత్రా రాజన్బలీయసా ॥ 23 ॥
అహం హి తే క్షమం మన్యే తేన రామేణ సౌహృదమ్ ।
సుగ్రీవేణ చ సమ్ప్రీతిం వైరముత్సృజ్య దూరతః ॥ 24 ॥
లాలనీయో హి తే భ్రాతా యవీయానేష వానరః ।
తత్ర వా సన్నిహస్థో వా సర్వథా బన్ధురేవ తే ॥ 25 ॥
న హి తేన సమం బన్ధుం భువి పశ్యామి కఞ్చన ॥ 26 ॥
దానమానాదిసత్కారైః కురుష్వ ప్రత్యనన్తరమ్ ।
వైరమేతత్సముత్సృజ్య తవ పార్శ్వే స తిష్ఠతు ॥ 27 ॥
సుగ్రీవో విపులగ్రీవస్తవబన్ధుస్సదా మతః ।
భ్రాతృస్సౌహృదమాలమ్బ నాన్యా గతిరిహాస్తి తే ॥ 28 ॥
యది తే మత్ప్రియం కార్యం యది చావైషి మాం హితామ్ ।
యాచ్యమానః ప్రయత్నేన సాధు వాక్యం కురుష్వ మే ॥ 29 ॥
ప్రసీద పథ్యం శృణు జల్పితం హి మే న రోష మేవానువిధాతుమర్హసి ।
క్షమో హి తే కోసలరాజసూనునా న విగ్రహశ్శక్రసమానతేజసా ॥ 30 ॥
తదా హి తారా హితమేవ వాక్యం తం వాలినం పథ్యమిదం బభాషే ।
న రోచతే తద్వచనం హి తస్య కాలాభిపన్నస్య వినాశకాలే ॥ 31 ॥
ఇత్యార్షే శ్రీమద్రామాయణే వాల్మీకీయ ఆదికావ్యే కిష్కిన్ధాకాణ్డే పఞ్చదశస్సర్గః ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
śuśrāvāntaḥ pura gato vālī bhrāturamarṣaṇaḥ || 1 ||
śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam |
madaścaikapade naṣṭaḥ krodhaścāpatito mahān || 2 ||
sa tu roṣaparītāṅgo vālī sandhyākanakaprabhaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 3 ||
vālī daṃṣṭrā karālaḥ tu krodhād dīpta agni locanaḥ |
bhāti utpatita padmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ || 4 ||
śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ |
vegena caraṇanyāsairdārayanniva medinīm || 5 ||
taṃ tu tārā pariṣvajya snehāddarśitasauhṛdāḥ |
uvāca trastasambhrāntā hitodarkamidaṃ vacaḥ || 6 ||
sādhu krodhamimaṃ vīra nadīvegamivāgatam |
śayanādutthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktāmiva srajam || 7 ||
kālyametena saṅgrāmaṃ kariṣyasi ca vānara |
vīra te śatrubāhulyaṃ phalgutā vā na vidyate || 8 ||
sahasā tava niṣkrāmo mama tāvanna rocate |
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase || 9 ||
pūrvamāpatitaḥ krodhātsa tvāmāhvayate yudhi |
niṣpatya ca nirastaste hanyamāno diśo gataḥ || 10 ||
tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ |
ihaitya punarāhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me || 11 ||
darpaśca vyavasāyaśca yādṛśastasya nardataḥ |
ninādaścāpi saṃrambho naitadalpaṃ hi kāraṇam || 12 ||
nāsahāyamahaṃ manye sugrīvaṃ tamihāgatam |
avaṣṭabdhasahāyaśca yamāśrityaiṣa garjati || 13 ||
prakṛtyā nipuṇaścaiva buddhimāṃścaiva vānaraḥ |
aparīkṣitavīryeṇa sugrīvassahanaiṣyati || 14 ||
pūrvameva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ |
aṅgadasya kumārasya vakṣyāmitvā hitaṃ vacaḥ || 15 ||
aṅgadastu kumāro'yaṃ vanāntamupanirgataḥ |
pravṛttistena kathitā cārai rāptairniveditā || 16 ||
ayodhyādhipateḥ putrau śūrau samaradurjayau |
ikṣvākūṇāṃ kule jātau prathitau rāmalakṣmaṇau || 17 ||
sugrīvapriyakāmārthaṃ prāptau tatra durāsadau |
tava bhrāturhi vikhyātassahāyo raṇakarkaśaḥ |
rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnirivotthitaḥ || 18 ||
nivāsavṛkṣaḥ sādhūnāmāpannānāṃ parā gatiḥ |
ārtānāṃ saṃśrayaścaiva yaśasaścaikabhājanam || 19 ||
jñānavijñānasampanno nideśe nirataḥ pituḥ |
dhātūnāmiva śailendro guṇānāmākaro mahān || 20 ||
tatkṣamaṃ na virodhaste saha tena mahātmanā |
durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu || 21 ||
śūra vakṣyāmi te kiñcinna cecchāmyabhyasūyitum |
śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yaddhitam || 22 ||
yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhvabhiṣecaya |
vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājanbalīyasā || 23 ||
ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tena rāmeṇa sauhṛdam |
sugrīveṇa ca samprītiṃ vairamutsṛjya dūrataḥ || 24 ||
lālanīyo hi te bhrātā yavīyāneṣa vānaraḥ |
tatra vā sannihastho vā sarvathā bandhureva te || 25 ||
na hi tena samaṃ bandhuṃ bhuvi paśyāmi kañcana || 26 ||
dānamānādisatkāraiḥ kuruṣva pratyanantaram |
vairametatsamutsṛjya tava pārśve sa tiṣṭhatu || 27 ||
sugrīvo vipulagrīvastavabandhussadā mataḥ |
bhrātṛssauhṛdamālamba nānyā gatirihāsti te || 28 ||
yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām |
yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me || 29 ||
prasīda pathyaṃ śṛṇu jalpitaṃ hi me na roṣa mevānuvidhātumarhasi |
kṣamo hi te kosalarājasūnunā na vigrahaśśakrasamānatejasā || 30 ||
tadā hi tārā hitameva vākyaṃ taṃ vālinaṃ pathyamidaṃ babhāṣe |
na rocate tadvacanaṃ hi tasya kālābhipannasya vināśakāle || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
अथ तस्य निनादं तं सुग्रीवस्य महात्मनः ।
शुश्रावान्तः पुर गतो वाली भ्रातुरमर्षणः ॥ 1 ॥
श्रुत्वा तु तस्य निनदं सर्वभूतप्रकम्पनम् ।
मदश्चैकपदे नष्टः क्रोधश्चापतितो महान् ॥ 2 ॥
स तु रोषपरीताङ्गो वाली सन्ध्याकनकप्रभः ।
उपरक्त इवादित्यस्सद्यो निष्प्रभतां गतः ॥ 3 ॥
वाली दंष्ट्रा करालः तु क्रोधाद् दीप्त अग्नि लोचनः ।
भाति उत्पतित पद्माभः समृणाल इव ह्रदः ॥ 4 ॥
शब्दं दुर्मर्षणं श्रुत्वा निष्पपात ततो हरिः ।
वेगेन चरणन्यासैर्दारयन्निव मेदिनीम् ॥ 5 ॥
तं तु तारा परिष्वज्य स्नेहाद्दर्शितसौहृदाः ।
उवाच त्रस्तसम्भ्रान्ता हितोदर्कमिदं वचः ॥ 6 ॥
साधु क्रोधमिमं वीर नदीवेगमिवागतम् ।
शयनादुत्थितः काल्यं त्यज भुक्तामिव स्रजम् ॥ 7 ॥
काल्यमेतेन सङ्ग्रामं करिष्यसि च वानर ।
वीर ते शत्रुबाहुल्यं फल्गुता वा न विद्यते ॥ 8 ॥
सहसा तव निष्क्रामो मम तावन्न रोचते ।
श्रूयतां चाभिधास्यामि यन्निमित्तं निवार्यसे ॥ 9 ॥
पूर्वमापतितः क्रोधात्स त्वामाह्वयते युधि ।
निष्पत्य च निरस्तस्ते हन्यमानो दिशो गतः ॥ 10 ॥
त्वया तस्य निरस्तस्य पीडितस्य विशेषतः ।
इहैत्य पुनराह्वानं शङ्कां जनयतीव मे ॥ 11 ॥
दर्पश्च व्यवसायश्च यादृशस्तस्य नर्दतः ।
निनादश्चापि संरम्भो नैतदल्पं हि कारणम् ॥ 12 ॥
नासहायमहं मन्ये सुग्रीवं तमिहागतम् ।
अवष्टब्धसहायश्च यमाश्रित्यैष गर्जति ॥ 13 ॥
प्रकृत्या निपुणश्चैव बुद्धिमांश्चैव वानरः ।
अपरीक्षितवीर्येण सुग्रीवस्सहनैष्यति ॥ 14 ॥
पूर्वमेव मया वीर श्रुतं कथयतो वचः ।
अङ्गदस्य कुमारस्य वक्ष्यामित्वा हितं वचः ॥ 15 ॥
अङ्गदस्तु कुमारोऽयं वनान्तमुपनिर्गतः ।
प्रवृत्तिस्तेन कथिता चारै राप्तैर्निवेदिता ॥ 16 ॥
अयोध्याधिपतेः पुत्रौ शूरौ समरदुर्जयौ ।
इक्ष्वाकूणां कुले जातौ प्रथितौ रामलक्ष्मणौ ॥ 17 ॥
सुग्रीवप्रियकामार्थं प्राप्तौ तत्र दुरासदौ ।
तव भ्रातुर्हि विख्यातस्सहायो रणकर्कशः ।
रामः परबलामर्दी युगान्ताग्निरिवोत्थितः ॥ 18 ॥
निवासवृक्षः साधूनामापन्नानां परा गतिः ।
आर्तानां संश्रयश्चैव यशसश्चैकभाजनम् ॥ 19 ॥
ज्ञानविज्ञानसम्पन्नो निदेशे निरतः पितुः ।
धातूनामिव शैलेन्द्रो गुणानामाकरो महान् ॥ 20 ॥
तत्क्षमं न विरोधस्ते सह तेन महात्मना ।
दुर्जयेनाप्रमेयेन रामेण रणकर्मसु ॥ 21 ॥
शूर वक्ष्यामि ते किञ्चिन्न चेच्छाम्यभ्यसूयितुम् ।
श्रूयतां क्रियतां चैव तव वक्ष्यामि यद्धितम् ॥ 22 ॥
यौवराज्येन सुग्रीवं तूर्णं साध्वभिषेचय ।
विग्रहं मा कृथा वीर भ्रात्रा राजन्बलीयसा ॥ 23 ॥
अहं हि ते क्षमं मन्ये तेन रामेण सौहृदम् ।
सुग्रीवेण च सम्प्रीतिं वैरमुत्सृज्य दूरतः ॥ 24 ॥
लालनीयो हि ते भ्राता यवीयानेष वानरः ।
तत्र वा सन्निहस्थो वा सर्वथा बन्धुरेव ते ॥ 25 ॥
न हि तेन समं बन्धुं भुवि पश्यामि कञ्चन ॥ 26 ॥
दानमानादिसत्कारैः कुरुष्व प्रत्यनन्तरम् ।
वैरमेतत्समुत्सृज्य तव पार्श्वे स तिष्ठतु ॥ 27 ॥
सुग्रीवो विपुलग्रीवस्तवबन्धुस्सदा मतः ।
भ्रातृस्सौहृदमालम्ब नान्या गतिरिहास्ति ते ॥ 28 ॥
यदि ते मत्प्रियं कार्यं यदि चावैषि मां हिताम् ।
याच्यमानः प्रयत्नेन साधु वाक्यं कुरुष्व मे ॥ 29 ॥
प्रसीद पथ्यं शृणु जल्पितं हि मे न रोष मेवानुविधातुमर्हसि ।
क्षमो हि ते कोसलराजसूनुना न विग्रहश्शक्रसमानतेजसा ॥ 30 ॥
तदा हि तारा हितमेव वाक्यं तं वालिनं पथ्यमिदं बभाषे ।
न रोचते तद्वचनं हि तस्य कालाभिपन्नस्य विनाशकाले ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
atha tasya ninādaṃ taṃ sugrīvasya mahātmanaḥ |
śuśrāvāntaḥ pura gato vālī bhrāturamarṣaṇaḥ || 1 ||
śrutvā tu tasya ninadaṃ sarvabhūtaprakampanam |
madaścaikapade naṣṭaḥ krodhaścāpatito mahān || 2 ||
sa tu roṣaparītāṅgo vālī sandhyākanakaprabhaḥ |
uparakta ivādityassadyo niṣprabhatāṃ gataḥ || 3 ||
vālī daṃṣṭrā karālaḥ tu krodhād dīpta agni locanaḥ |
bhāti utpatita padmābhaḥ samṛṇāla iva hradaḥ || 4 ||
śabdaṃ durmarṣaṇaṃ śrutvā niṣpapāta tato hariḥ |
vegena caraṇanyāsairdārayanniva medinīm || 5 ||
taṃ tu tārā pariṣvajya snehāddarśitasauhṛdāḥ |
uvāca trastasambhrāntā hitodarkamidaṃ vacaḥ || 6 ||
sādhu krodhamimaṃ vīra nadīvegamivāgatam |
śayanādutthitaḥ kālyaṃ tyaja bhuktāmiva srajam || 7 ||
kālyametena saṅgrāmaṃ kariṣyasi ca vānara |
vīra te śatrubāhulyaṃ phalgutā vā na vidyate || 8 ||
sahasā tava niṣkrāmo mama tāvanna rocate |
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi yannimittaṃ nivāryase || 9 ||
pūrvamāpatitaḥ krodhātsa tvāmāhvayate yudhi |
niṣpatya ca nirastaste hanyamāno diśo gataḥ || 10 ||
tvayā tasya nirastasya pīḍitasya viśeṣataḥ |
ihaitya punarāhvānaṃ śaṅkāṃ janayatīva me || 11 ||
darpaśca vyavasāyaśca yādṛśastasya nardataḥ |
ninādaścāpi saṃrambho naitadalpaṃ hi kāraṇam || 12 ||
nāsahāyamahaṃ manye sugrīvaṃ tamihāgatam |
avaṣṭabdhasahāyaśca yamāśrityaiṣa garjati || 13 ||
prakṛtyā nipuṇaścaiva buddhimāṃścaiva vānaraḥ |
aparīkṣitavīryeṇa sugrīvassahanaiṣyati || 14 ||
pūrvameva mayā vīra śrutaṃ kathayato vacaḥ |
aṅgadasya kumārasya vakṣyāmitvā hitaṃ vacaḥ || 15 ||
aṅgadastu kumāro'yaṃ vanāntamupanirgataḥ |
pravṛttistena kathitā cārai rāptairniveditā || 16 ||
ayodhyādhipateḥ putrau śūrau samaradurjayau |
ikṣvākūṇāṃ kule jātau prathitau rāmalakṣmaṇau || 17 ||
sugrīvapriyakāmārthaṃ prāptau tatra durāsadau |
tava bhrāturhi vikhyātassahāyo raṇakarkaśaḥ |
rāmaḥ parabalāmardī yugāntāgnirivotthitaḥ || 18 ||
nivāsavṛkṣaḥ sādhūnāmāpannānāṃ parā gatiḥ |
ārtānāṃ saṃśrayaścaiva yaśasaścaikabhājanam || 19 ||
jñānavijñānasampanno nideśe nirataḥ pituḥ |
dhātūnāmiva śailendro guṇānāmākaro mahān || 20 ||
tatkṣamaṃ na virodhaste saha tena mahātmanā |
durjayenāprameyena rāmeṇa raṇakarmasu || 21 ||
śūra vakṣyāmi te kiñcinna cecchāmyabhyasūyitum |
śrūyatāṃ kriyatāṃ caiva tava vakṣyāmi yaddhitam || 22 ||
yauvarājyena sugrīvaṃ tūrṇaṃ sādhvabhiṣecaya |
vigrahaṃ mā kṛthā vīra bhrātrā rājanbalīyasā || 23 ||
ahaṃ hi te kṣamaṃ manye tena rāmeṇa sauhṛdam |
sugrīveṇa ca samprītiṃ vairamutsṛjya dūrataḥ || 24 ||
lālanīyo hi te bhrātā yavīyāneṣa vānaraḥ |
tatra vā sannihastho vā sarvathā bandhureva te || 25 ||
na hi tena samaṃ bandhuṃ bhuvi paśyāmi kañcana || 26 ||
dānamānādisatkāraiḥ kuruṣva pratyanantaram |
vairametatsamutsṛjya tava pārśve sa tiṣṭhatu || 27 ||
sugrīvo vipulagrīvastavabandhussadā mataḥ |
bhrātṛssauhṛdamālamba nānyā gatirihāsti te || 28 ||
yadi te matpriyaṃ kāryaṃ yadi cāvaiṣi māṃ hitām |
yācyamānaḥ prayatnena sādhu vākyaṃ kuruṣva me || 29 ||
prasīda pathyaṃ śṛṇu jalpitaṃ hi me na roṣa mevānuvidhātumarhasi |
kṣamo hi te kosalarājasūnunā na vigrahaśśakrasamānatejasā || 30 ||
tadā hi tārā hitameva vākyaṃ taṃ vālinaṃ pathyamidaṃ babhāṣe |
na rocate tadvacanaṃ hi tasya kālābhipannasya vināśakāle || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.