ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே ஸுந்தரகாண்டம் ।
அத ஷட்சத்வாரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ।
ஹதாந்மந்த்ரிஸுதாந் புத்த்வா வாநரேண மஹாத்மநா ।
ராவணஸ்ஸம்வ்ரு'தாகாரஶ்சகார மதிமுத்தமாம் ॥ 1 ॥
ஸ விரூபாக்ஷயூபாக்ஷௌ துர்தரம் சைவ ராக்ஷஸம் ।
ப்ரகஸம் பாஸகர்ணம் ச பஞ்சஸேநாக்ரநாயகாந் ॥ 2 ॥
ஸந்திதேஶ தஶக்ரீவோ வீராந்நயவிஶாரதாந் ।
ஹநுமத்க்ரஹணவ்யக்ராந்வாயுவேகஸமாந்யுதி ॥ 3 ॥
யாத ஸேநாக்ரகாஸ்ஸர்வே மஹாபலபரிக்ரஹாஃ ।
ஸவாஜிரதமாதங்காஸ்ஸ கபிஶ்ஶாஸ்யதாமிதி ॥ 4 ॥
யத்நைஶ்ச கலு பாவ்யம் ஸ்யாத்தமாஸாத்ய வநாலயம் ।
கர்ம சாபி ஸமாதேயம் தேஶகாலாவிரோதிநம் ॥ 5 ॥
ந ஹ்யஹம் தம் கபிம் மந்யே கர்மணா ப்ரதிதர்கயந் ।
ஸர்வதா தந்மஹத்பூதம் மஹாபலபரிக்ரஹம் ॥ 6 ॥
பவேதிந்த்ரேண வா ஸ்ரு'ஷ்டமஸ்மதர்தம் தபோபலாத் ।
ஸநாகயக்ஷகந்தர்வா தேவாஸுரமஹர்ஷயஃ ॥ 7 ॥
யுஷ்மாபிஸ்ஸஹிதைஸ்ஸர்வைர்மயா ஸஹ விநிர்ஜிதாஃ ।
தைரவஶ்யம் விதாதவ்யம் வ்யலீகம் கிஞ்சிதேவ நஃ ॥ 8 ॥
ததேவ நாத்ர ஸந்தேஹஃ ப்ரஸஹ்ய பரிக்ரு'ஹ்யதாம் ।
நாவமாந்யோ பவத்பிஶ்ச ஹரிர்தீரபராக்ரமஃ ॥ 9 ॥
த்ரு'ஷ்டா ஹி ஹரயஃ பூர்வம் மயா விபுலவிக்ரமாஃ ।
வாலீ ச ஸஹஸுக்ரீவோ ஜாம்பவாம்ஶ்ச மஹாபலஃ ॥ 10 ॥
நீலஸ்ஸேநாபதிஶ்சைவ யே சாந்யே த்விவிதாதயஃ ।
நைவம் தேஷாம் கதிர்பீமா ந தேஜோ ந பராக்ரமஃ ॥ 11 ॥
ந மதிர்ந பலோத்ஸாஹௌ ந ரூபபரிகல்பநம் ।
மஹத்ஸத்த்வமிதம் ஜ்ஞேயம் கபிரூபம் வ்யவஸ்திதம் ॥ 12 ॥
ப்ரயத்நம் மஹதாஸ்தாய க்ரியதாமஸ்ய நிக்ரஹஃ ।
காமம் லோகாஸ்த்ரயஸ்ஸேந்த்ராஸ்ஸஸுராஸுரமாநவாஃ ॥ 13 ॥
பவதாமக்ரதஃ ஸ்தாதும் ந பர்யாப்தா ரணாஜிரே ।
ததாபி து நயஜ்ஞேந ஜயமாகாங்க்ஷதா ரணே ॥ 14 ॥
ஆத்மா ரக்ஷ்யஃ ப்ரயத்நேந யுத்தஸித்திர்ஹி சஞ்சலா ।
தே ஸ்வாமிவசநம் ஸர்வே ப்ரதிக்ரு'ஹ்ய மஹௌஜஸஃ ॥ 15 ॥
ஸமுத்பேதுர்மஹாவேகா ஹுதாஶஸமதேஜஸஃ ।
ரதைர்மத்தைஶ்ச மாதங்கைர்வாஜிபிஶ்ச மஹாஜவைஃ ॥ 16 ॥
ஶஸ்த்ரைஶ்ச விவிதைஸ்தீக்ஷ்ணைஸ்ஸர்வைஶ்சோபசிதா பலைஃ ।
ததஸ்தம் தத்ரு'ஶுர்வீரா தீப்யமாநம் மஹாகபிம் ॥ 17 ॥
ரஶ்மிமந்தமிவோத்யந்தம் ஸ்வதேஜோரஶ்மிமாலிநம் ।
தோரணஸ்தம் மஹோத்ஸாஹம் மஹாஸத்த்வம் மஹாபலம் ॥ 18 ॥
மஹாமதிம் மஹாவேகம் மஹாகாயம் மஹாபலம் ।
தம் ஸமீக்ஷ்யைவ தே ஸர்வே திக்ஷு ஸர்வாஸ்வவஸ்திதாஃ ॥ 19 ॥
தை ஸ்தைஃ ப்ரஹரணைர்பீமைரபிபேதுஸ்ததஸ்ததஃ ।
தஸ்ய பஞ்சாயஸாஸ்தீக்ஷ்ணாஶ்ஶிதாஃ பீதமுகாஶ்ஶராஃ ॥ 20 ॥
ஶிரஸ்யுத்பலபத்ராபா துர்தரேண நிபாதிதாஃ ।
ஸ தைஃ பஞ்சபிராவித்தஶ்ஶரைஶ்ஶிரஸி வாநரஃ ॥ 21 ॥
உத்பபாத நதந் வ்யோம்நி திஶோ தஶ விநாதயந் ।
ததஸ்து துர்தரோ வீரஸ்ஸரதஸ்ஸஜ்யகார்முகஃ ॥ 22 ॥
கிரந் ஶரஶதைஸ்தீக்ஷ்ணைரபிபேதே மஹாபலஃ ।
ஸ கபிர்வாரயாமாஸ தம் வ்யோம்நி ஶரவர்ஷிணம் ॥ 23 ॥
வ்ரு'ஷ்டிமந்தம் பயோதாந்தே பயோதமிவ மாருதஃ ।
அர்த்யமாநஸ்ததஸ்தேந துர்தரேணாநிலாத்மஜஃ ॥ 24 ॥
சகார கதநம் பூயோ வ்யவர்தத ச வேகவாந் ।
ஸ தூரம் ஸஹஸோத்பத்ய துர்தரஸ்ய ரதே ஹரிஃ ॥ 25 ॥
நிபபாத மஹாவேகோ வித்யுத்ராஶிர்கிராவிவ ।
ததஸ்ஸ மதிதாஷ்டாஶ்வம் ரதம் பக்நாக்ஷகூபரம் ॥ 26 ॥
விஹாய ந்யபதத்பூமௌ துர்தரஸ்த்யக்தஜீவிதஃ ।
தம் விரூபாக்ஷயூபாக்ஷௌ த்ரு'ஷ்ட்வா நிபதிதம் புவி ॥ 27 ॥
ஸஞ்ஜாதரோஷௌ துர்தர்ஷாவுத்பேதுரரிந்தமௌ ।
ஸ தாப்யாம் ஸஹஸோத்பத்ய விஷ்டிதோ விமலேऽம்பரே ॥ 28 ॥
முத்கராப்யாம் மஹாபாஹுர்வக்ஷஸ்யபிஹதஃ கபிஃ ।
தயோர்வேகவதோர்வேகம் விநிஹத்ய மஹாபலஃ ॥ 29 ॥
நிபபாத புநர்பூமௌ ஸுபர்ணஸமவிக்ரமஃ ।
ஸ ஸாலவ்ரு'க்ஷமாஸாத்ய தமுத்பாட்ய ச வாநரஃ ॥ 30 ॥
தாவுபௌ ராக்ஷஸௌ வீரௌ ஜகாந பவநாத்மஜஃ ।
ததஸ்தாம்ஸ்த்ரீந்ஹதாந்ஜ்ஞாத்வா வாநரேண தரஸ்விநா ॥ 31 ॥
அபிபேதே மஹாவேகஃ ப்ரஸஹ்ய ப்ரகஸோ ஹரிம் ।
பாஸகர்ணஶ்ச ஸங்க்ரு'த்தஶ்ஶூலமாதாய வீர்யவாந் ॥ 32 ॥
ஏகதஃ கபிஶார்தூலம் யஶஸ்விநமவஸ்திதம் ।
பட்டிஸேந ஶிதாக்ரேண ப்ரகஸஃ ப்ரத்யயோதயத் ॥ 33 ॥
பாஸகர்ணஶ்ச ஶூலேந ராக்ஷஸஃ கபிஸத்தமம் ।
ஸ தாப்யாம் விக்ஷதைர்காத்ரைரஸ்ரு'க்திக்ததநூருஹஃ ॥ 34 ॥
அபவத்வாநரஃ க்ருத்தோ பாலஸூர்யஸமப்ரபஃ ।
ஸமுத்பாட்ய கிரேஶ்ஶ்ரு'ங்கம் ஸம்ரு'கவ்யாலபாதபம் ॥ 35 ॥
ஜகாந ஹநுமாந் வீரோ ராக்ஷஸௌ கபிகுஞ்ஜரஃ ।
ததஸ்தேஷ்வவஸந்நேஷு ஸேநாபதிஷு பஞ்சஸு ॥ 36 ॥
பலம் ததவஶேஷம் ச நாஶயாமாஸ வாநரஃ ।
அஶ்வைரஶ்வாந் கஜைர்நாகாந் யோதைர்யோதாந் ரதைரதாந் ॥ 37 ॥
ஸ கபிர்நாஶயாமாஸ ஸஹஸ்ராக்ஷ இவாஸுராந் ।
ஹதைர்நாகைஶ்ச துரகைர்பக்நாக்ஷைஶ்ச மஹாரதைஃ ॥ 38 ॥
ஹதைஶ்ச ராக்ஷஸைர்பூமீ ருத்தமார்கா ஸமந்ததஃ ।
ததஃ கபிஸ்தாந்த்வஜிநீபதீந் ரணே நிஹத்ய வீராந்ஸபலாந்ஸவாஹநாந் ।
ஸமீக்ஷ்ய வீரஃ பரிக்ரு'ஹ்ய தோரணம் க்ரு'தக்ஷணஃ கால இவ ப்ரஜாக்ஷயே ॥ 39 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே ஸுந்தரகாண்டே ஷட்சத்வாரிம்ஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
hatānmantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā |
rāvaṇassaṃvṛtākāraścakāra matimuttamām || 1 ||
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam |
praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān || 2 ||
sandideśa daśagrīvo vīrānnayaviśāradān |
hanumadgrahaṇavyagrānvāyuvegasamānyudhi || 3 ||
yāta senāgragāssarve mahābalaparigrahāḥ |
savājirathamātaṅgāssa kapiśśāsyatāmiti || 4 ||
yatnaiśca khalu bhāvyaṃ syāttamāsādya vanālayam |
karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhinam || 5 ||
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan |
sarvathā tanmahadbhūtaṃ mahābalaparigraham || 6 ||
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt |
sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ || 7 ||
yuṣmābhissahitaissarvairmayā saha vinirjitāḥ |
tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiñcideva naḥ || 8 ||
tadeva nātra sandehaḥ prasahya parigṛhyatām |
nāvamānyo bhavadbhiśca harirdhīraparākramaḥ || 9 ||
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrvaṃ mayā vipulavikramāḥ |
vālī ca sahasugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ || 10 ||
nīlassenāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ |
naivaṃ teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ || 11 ||
na matirna balotsāhau na rūpaparikalpanam |
mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam || 12 ||
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ |
kāmaṃ lokāstrayassendrāssasurāsuramānavāḥ || 13 ||
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire |
tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe || 14 ||
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā |
te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ || 15 ||
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ |
rathairmattaiśca mātaṅgairvājibhiśca mahājavaiḥ || 16 ||
śastraiśca vividhaistīkṣṇaissarvaiścopacitā balaiḥ |
tatastaṃ dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim || 17 ||
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam |
toraṇasthaṃ mahotsāhaṃ mahāsattvaṃ mahābalam || 18 ||
mahāmatiṃ mahāvegaṃ mahākāyaṃ mahābalam |
taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ || 19 ||
tai staiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ |
tasya pañcāyasāstīkṣṇāśśitāḥ pītamukhāśśarāḥ || 20 ||
śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ |
sa taiḥ pañcabhirāviddhaśśaraiśśirasi vānaraḥ || 21 ||
utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan |
tatastu durdharo vīrassarathassajyakārmukaḥ || 22 ||
kiran śaraśataistīkṣṇairabhipede mahābalaḥ |
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam || 23 ||
vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ |
ardhyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān |
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ || 25 ||
nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva |
tatassa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram || 26 ||
vihāya nyapatadbhūmau durdharastyaktajīvitaḥ |
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi || 27 ||
sañjātaroṣau durdharṣāvutpeturarindamau |
sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale'mbare || 28 ||
mudgarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ |
tayorvegavatorvegaṃ vinihatya mahābalaḥ || 29 ||
nipapāta punarbhūmau suparṇasamavikramaḥ |
sa sālavṛkṣamāsādya tamutpāṭya ca vānaraḥ || 30 ||
tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ |
tatastāṃstrīnhatānjñātvā vānareṇa tarasvinā || 31 ||
abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim |
bhāsakarṇaśca saṅkṛddhaśśūlamādāya vīryavān || 32 ||
ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitam |
paṭṭisena śitāgreṇa praghasaḥ pratyayodhayat || 33 ||
bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam |
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ || 34 ||
abhavadvānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ |
samutpāṭya gireśśṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam || 35 ||
jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ |
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu || 36 ||
balaṃ tadavaśeṣaṃ ca nāśayāmāsa vānaraḥ |
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathairathān || 37 ||
sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān |
hatairnāgaiśca turagairbhagnākṣaiśca mahārathaiḥ || 38 ||
hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ |
tataḥ kapistāndhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrānsabalānsavāhanān |
samīkṣya vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ षट्चत्वारिंशस्सर्गः ।
हतान्मन्त्रिसुतान् बुद्ध्वा वानरेण महात्मना ।
रावणस्संवृताकारश्चकार मतिमुत्तमाम् ॥ 1 ॥
स विरूपाक्षयूपाक्षौ दुर्धरं चैव राक्षसम् ।
प्रघसं भासकर्णं च पञ्चसेनाग्रनायकान् ॥ 2 ॥
सन्दिदेश दशग्रीवो वीरान्नयविशारदान् ।
हनुमद्ग्रहणव्यग्रान्वायुवेगसमान्युधि ॥ 3 ॥
यात सेनाग्रगास्सर्वे महाबलपरिग्रहाः ।
सवाजिरथमातङ्गास्स कपिश्शास्यतामिति ॥ 4 ॥
यत्नैश्च खलु भाव्यं स्यात्तमासाद्य वनालयम् ।
कर्म चापि समाधेयं देशकालाविरोधिनम् ॥ 5 ॥
न ह्यहं तं कपिं मन्ये कर्मणा प्रतितर्कयन् ।
सर्वथा तन्महद्भूतं महाबलपरिग्रहम् ॥ 6 ॥
भवेदिन्द्रेण वा सृष्टमस्मदर्थं तपोबलात् ।
सनागयक्षगन्धर्वा देवासुरमहर्षयः ॥ 7 ॥
युष्माभिस्सहितैस्सर्वैर्मया सह विनिर्जिताः ।
तैरवश्यं विधातव्यं व्यलीकं किञ्चिदेव नः ॥ 8 ॥
तदेव नात्र सन्देहः प्रसह्य परिगृह्यताम् ।
नावमान्यो भवद्भिश्च हरिर्धीरपराक्रमः ॥ 9 ॥
दृष्टा हि हरयः पूर्वं मया विपुलविक्रमाः ।
वाली च सहसुग्रीवो जाम्बवांश्च महाबलः ॥ 10 ॥
नीलस्सेनापतिश्चैव ये चान्ये द्विविदादयः ।
नैवं तेषां गतिर्भीमा न तेजो न पराक्रमः ॥ 11 ॥
न मतिर्न बलोत्साहौ न रूपपरिकल्पनम् ।
महत्सत्त्वमिदं ज्ञेयं कपिरूपं व्यवस्थितम् ॥ 12 ॥
प्रयत्नं महदास्थाय क्रियतामस्य निग्रहः ।
कामं लोकास्त्रयस्सेन्द्रास्ससुरासुरमानवाः ॥ 13 ॥
भवतामग्रतः स्थातुं न पर्याप्ता रणाजिरे ।
तथापि तु नयज्ञेन जयमाकाङ्क्षता रणे ॥ 14 ॥
आत्मा रक्ष्यः प्रयत्नेन युद्धसिद्धिर्हि चञ्चला ।
ते स्वामिवचनं सर्वे प्रतिगृह्य महौजसः ॥ 15 ॥
समुत्पेतुर्महावेगा हुताशसमतेजसः ।
रथैर्मत्तैश्च मातङ्गैर्वाजिभिश्च महाजवैः ॥ 16 ॥
शस्त्रैश्च विविधैस्तीक्ष्णैस्सर्वैश्चोपचिता बलैः ।
ततस्तं ददृशुर्वीरा दीप्यमानं महाकपिम् ॥ 17 ॥
रश्मिमन्तमिवोद्यन्तं स्वतेजोरश्मिमालिनम् ।
तोरणस्थं महोत्साहं महासत्त्वं महाबलम् ॥ 18 ॥
महामतिं महावेगं महाकायं महाबलम् ।
तं समीक्ष्यैव ते सर्वे दिक्षु सर्वास्ववस्थिताः ॥ 19 ॥
तै स्तैः प्रहरणैर्भीमैरभिपेतुस्ततस्ततः ।
तस्य पञ्चायसास्तीक्ष्णाश्शिताः पीतमुखाश्शराः ॥ 20 ॥
शिरस्युत्पलपत्राभा दुर्धरेण निपातिताः ।
स तैः पञ्चभिराविद्धश्शरैश्शिरसि वानरः ॥ 21 ॥
उत्पपात नदन् व्योम्नि दिशो दश विनादयन् ।
ततस्तु दुर्धरो वीरस्सरथस्सज्यकार्मुकः ॥ 22 ॥
किरन् शरशतैस्तीक्ष्णैरभिपेदे महाबलः ।
स कपिर्वारयामास तं व्योम्नि शरवर्षिणम् ॥ 23 ॥
वृष्टिमन्तं पयोदान्ते पयोदमिव मारुतः ।
अर्ध्यमानस्ततस्तेन दुर्धरेणानिलात्मजः ॥ 24 ॥
चकार कदनं भूयो व्यवर्धत च वेगवान् ।
स दूरं सहसोत्पत्य दुर्धरस्य रथे हरिः ॥ 25 ॥
निपपात महावेगो विद्युद्राशिर्गिराविव ।
ततस्स मथिताष्टाश्वं रथं भग्नाक्षकूबरम् ॥ 26 ॥
विहाय न्यपतद्भूमौ दुर्धरस्त्यक्तजीवितः ।
तं विरूपाक्षयूपाक्षौ दृष्ट्वा निपतितं भुवि ॥ 27 ॥
सञ्जातरोषौ दुर्धर्षावुत्पेतुररिन्दमौ ।
स ताभ्यां सहसोत्पत्य विष्ठितो विमलेऽम्बरे ॥ 28 ॥
मुद्गराभ्यां महाबाहुर्वक्षस्यभिहतः कपिः ।
तयोर्वेगवतोर्वेगं विनिहत्य महाबलः ॥ 29 ॥
निपपात पुनर्भूमौ सुपर्णसमविक्रमः ।
स सालवृक्षमासाद्य तमुत्पाट्य च वानरः ॥ 30 ॥
तावुभौ राक्षसौ वीरौ जघान पवनात्मजः ।
ततस्तांस्त्रीन्हतान्ज्ञात्वा वानरेण तरस्विना ॥ 31 ॥
अभिपेदे महावेगः प्रसह्य प्रघसो हरिम् ।
भासकर्णश्च सङ्कृद्धश्शूलमादाय वीर्यवान् ॥ 32 ॥
एकतः कपिशार्दूलं यशस्विनमवस्थितम् ।
पट्टिसेन शिताग्रेण प्रघसः प्रत्ययोधयत् ॥ 33 ॥
भासकर्णश्च शूलेन राक्षसः कपिसत्तमम् ।
स ताभ्यां विक्षतैर्गात्रैरसृग्दिग्धतनूरुहः ॥ 34 ॥
अभवद्वानरः क्रुद्धो बालसूर्यसमप्रभः ।
समुत्पाट्य गिरेश्शृङ्गं समृगव्यालपादपम् ॥ 35 ॥
जघान हनुमान् वीरो राक्षसौ कपिकुञ्जरः ।
ततस्तेष्ववसन्नेषु सेनापतिषु पञ्चसु ॥ 36 ॥
बलं तदवशेषं च नाशयामास वानरः ।
अश्वैरश्वान् गजैर्नागान् योधैर्योधान् रथैरथान् ॥ 37 ॥
स कपिर्नाशयामास सहस्राक्ष इवासुरान् ।
हतैर्नागैश्च तुरगैर्भग्नाक्षैश्च महारथैः ॥ 38 ॥
हतैश्च राक्षसैर्भूमी रुद्धमार्गा समन्ततः ।
ततः कपिस्तान्ध्वजिनीपतीन् रणे निहत्य वीरान्सबलान्सवाहनान् ।
समीक्ष्य वीरः परिगृह्य तोरणं कृतक्षणः काल इव प्रजाक्षये ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे षट्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ |
hatānmantrisutān buddhvā vānareṇa mahātmanā |
rāvaṇassaṃvṛtākāraścakāra matimuttamām || 1 ||
sa virūpākṣayūpākṣau durdharaṃ caiva rākṣasam |
praghasaṃ bhāsakarṇaṃ ca pañcasenāgranāyakān || 2 ||
sandideśa daśagrīvo vīrānnayaviśāradān |
hanumadgrahaṇavyagrānvāyuvegasamānyudhi || 3 ||
yāta senāgragāssarve mahābalaparigrahāḥ |
savājirathamātaṅgāssa kapiśśāsyatāmiti || 4 ||
yatnaiśca khalu bhāvyaṃ syāttamāsādya vanālayam |
karma cāpi samādheyaṃ deśakālāvirodhinam || 5 ||
na hyahaṃ taṃ kapiṃ manye karmaṇā pratitarkayan |
sarvathā tanmahadbhūtaṃ mahābalaparigraham || 6 ||
bhavedindreṇa vā sṛṣṭamasmadarthaṃ tapobalāt |
sanāgayakṣagandharvā devāsuramaharṣayaḥ || 7 ||
yuṣmābhissahitaissarvairmayā saha vinirjitāḥ |
tairavaśyaṃ vidhātavyaṃ vyalīkaṃ kiñcideva naḥ || 8 ||
tadeva nātra sandehaḥ prasahya parigṛhyatām |
nāvamānyo bhavadbhiśca harirdhīraparākramaḥ || 9 ||
dṛṣṭā hi harayaḥ pūrvaṃ mayā vipulavikramāḥ |
vālī ca sahasugrīvo jāmbavāṃśca mahābalaḥ || 10 ||
nīlassenāpatiścaiva ye cānye dvividādayaḥ |
naivaṃ teṣāṃ gatirbhīmā na tejo na parākramaḥ || 11 ||
na matirna balotsāhau na rūpaparikalpanam |
mahatsattvamidaṃ jñeyaṃ kapirūpaṃ vyavasthitam || 12 ||
prayatnaṃ mahadāsthāya kriyatāmasya nigrahaḥ |
kāmaṃ lokāstrayassendrāssasurāsuramānavāḥ || 13 ||
bhavatāmagrataḥ sthātuṃ na paryāptā raṇājire |
tathāpi tu nayajñena jayamākāṅkṣatā raṇe || 14 ||
ātmā rakṣyaḥ prayatnena yuddhasiddhirhi cañcalā |
te svāmivacanaṃ sarve pratigṛhya mahaujasaḥ || 15 ||
samutpeturmahāvegā hutāśasamatejasaḥ |
rathairmattaiśca mātaṅgairvājibhiśca mahājavaiḥ || 16 ||
śastraiśca vividhaistīkṣṇaissarvaiścopacitā balaiḥ |
tatastaṃ dadṛśurvīrā dīpyamānaṃ mahākapim || 17 ||
raśmimantamivodyantaṃ svatejoraśmimālinam |
toraṇasthaṃ mahotsāhaṃ mahāsattvaṃ mahābalam || 18 ||
mahāmatiṃ mahāvegaṃ mahākāyaṃ mahābalam |
taṃ samīkṣyaiva te sarve dikṣu sarvāsvavasthitāḥ || 19 ||
tai staiḥ praharaṇairbhīmairabhipetustatastataḥ |
tasya pañcāyasāstīkṣṇāśśitāḥ pītamukhāśśarāḥ || 20 ||
śirasyutpalapatrābhā durdhareṇa nipātitāḥ |
sa taiḥ pañcabhirāviddhaśśaraiśśirasi vānaraḥ || 21 ||
utpapāta nadan vyomni diśo daśa vinādayan |
tatastu durdharo vīrassarathassajyakārmukaḥ || 22 ||
kiran śaraśataistīkṣṇairabhipede mahābalaḥ |
sa kapirvārayāmāsa taṃ vyomni śaravarṣiṇam || 23 ||
vṛṣṭimantaṃ payodānte payodamiva mārutaḥ |
ardhyamānastatastena durdhareṇānilātmajaḥ || 24 ||
cakāra kadanaṃ bhūyo vyavardhata ca vegavān |
sa dūraṃ sahasotpatya durdharasya rathe hariḥ || 25 ||
nipapāta mahāvego vidyudrāśirgirāviva |
tatassa mathitāṣṭāśvaṃ rathaṃ bhagnākṣakūbaram || 26 ||
vihāya nyapatadbhūmau durdharastyaktajīvitaḥ |
taṃ virūpākṣayūpākṣau dṛṣṭvā nipatitaṃ bhuvi || 27 ||
sañjātaroṣau durdharṣāvutpeturarindamau |
sa tābhyāṃ sahasotpatya viṣṭhito vimale'mbare || 28 ||
mudgarābhyāṃ mahābāhurvakṣasyabhihataḥ kapiḥ |
tayorvegavatorvegaṃ vinihatya mahābalaḥ || 29 ||
nipapāta punarbhūmau suparṇasamavikramaḥ |
sa sālavṛkṣamāsādya tamutpāṭya ca vānaraḥ || 30 ||
tāvubhau rākṣasau vīrau jaghāna pavanātmajaḥ |
tatastāṃstrīnhatānjñātvā vānareṇa tarasvinā || 31 ||
abhipede mahāvegaḥ prasahya praghaso harim |
bhāsakarṇaśca saṅkṛddhaśśūlamādāya vīryavān || 32 ||
ekataḥ kapiśārdūlaṃ yaśasvinamavasthitam |
paṭṭisena śitāgreṇa praghasaḥ pratyayodhayat || 33 ||
bhāsakarṇaśca śūlena rākṣasaḥ kapisattamam |
sa tābhyāṃ vikṣatairgātrairasṛgdigdhatanūruhaḥ || 34 ||
abhavadvānaraḥ kruddho bālasūryasamaprabhaḥ |
samutpāṭya gireśśṛṅgaṃ samṛgavyālapādapam || 35 ||
jaghāna hanumān vīro rākṣasau kapikuñjaraḥ |
tatasteṣvavasanneṣu senāpatiṣu pañcasu || 36 ||
balaṃ tadavaśeṣaṃ ca nāśayāmāsa vānaraḥ |
aśvairaśvān gajairnāgān yodhairyodhān rathairathān || 37 ||
sa kapirnāśayāmāsa sahasrākṣa ivāsurān |
hatairnāgaiśca turagairbhagnākṣaiśca mahārathaiḥ || 38 ||
hataiśca rākṣasairbhūmī ruddhamārgā samantataḥ |
tataḥ kapistāndhvajinīpatīn raṇe nihatya vīrānsabalānsavāhanān |
samīkṣya vīraḥ parigṛhya toraṇaṃ kṛtakṣaṇaḥ kāla iva prajākṣaye || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ṣaṭcatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.