ஶ்ரீமத்வால்மீகீய ராமாயணே ஸுந்தரகாண்டம் ।
அத ஏகாதஶஸ்ஸர்கஃ ।
அவதூய ச தாம் புத்திம் பபூவாவஸ்திதஸ்ததா ।
ஜகாம சாபராம் சிந்தாம் ஸீதாம் ப்ரதி மஹாகபிஃ ॥ 1 ॥
ந ராமேண வியுக்தா ஸா ஸ்வப்துமர்ஹதி பாமிநீ ।
ந போக்தும் வாப்யலங்கர்தும் ந பாநமுபஸேவிதும் ॥ 2 ॥
நாந்யம் நரமுபஸ்தாதும் ஸுராணாமபி சேஶ்வரம் ।
ந ஹி ராமஸமஃ கஶ்சித்வித்யதே த்ரிதஶேஷ்வபி ॥ 3 ॥
அந்யேயமிதி நிஶ்சித்ய பாநபூமௌ சசார ஸஃ ।
க்ரீடிதேநாபராஃ க்லாந்தா கீதேந ச ததாऽபராஃ ॥ 4 ॥
ந்ரு'த்தேந சாபராஃ க்லாந்தாஃ பாநவிப்ரஹதாஸ்ததா ।
முரஜேஷு ம்ரு'தங்கேஷு பீடிகாஸு ச ஸம்ஸ்திதாஃ ॥ 5 ॥
ததாऽऽஸ்தரணமுக்யேஷு ஸம்விஷ்டாஶ்சாபராஃ ஸ்த்ரியஃ ।
அங்கநாநாம் ஸஹஸ்ரேண பூஷிதேந விபூஷணைஃ ॥ 6 ॥
ரூபஸல்லாபஶீலேந யுக்தகீதார்தபாஷிணா ।
தேஶகாலாபியுக்தேந யுக்தவாக்யாபிதாயிநா ॥ 7 ॥
ரதாபிரதஸம்ஸுப்தம் ததர்ஶ ஹரியூதபஃ ।
தாஸாம் மத்யே மஹாபாஹுஃ ஶுஶுபே ராக்ஷஸேஶ்வரஃ ॥ 8 ॥
கோஷ்டே மஹதி முக்யாநாம் கவாம் மத்யே யதா வ்ரு'ஷஃ ।
ஸ ராக்ஷஸேந்த்ரஃ ஶுஶுபே தாபிஃ பரிவ்ரு'தஸ்ஸ்வயம் ॥ 9 ॥
கரேணுபிர்யதாऽரண்யே பரிகீர்ணோ மஹாத்விபஃ ।
ஸர்வகாமைருபேதாம் ச பாநபூமிம் மஹாத்மநஃ ॥ 10 ॥
ததர்ஶ ஹரிஶார்தூலஸ்தஸ்ய ரக்ஷஃபதேர்க்ரு'ஹே ।
ம்ரு'காணாம் மஹிஷாணாம் ச வராஹாணாம் ச பாகஶஃ ॥ 11 ॥
தத்ர ந்யஸ்தாநி மாம்ஸாநி பாநபூமௌ ததர்ஶ ஸஃ ।
ரௌக்மேஷு ச விஶாலேஷு பாஜநேஷ்வர்தபக்ஷிதாந் ॥ 12 ॥
ததர்ஶ ஹரிஶார்தூலோ மயூராந் குக்குடாம்ஸ்ததா ।
வராஹவார்த்ராணஸகாந் ததிஸௌவர்சலாயுதாந் ॥ 13 ॥
ஶல்யாந் ம்ரு'கமயூராம்ஶ்ச ஹநுமாநந்வவைக்ஷத ।
க்ரகராந்விவிதாந் ஸித்தாம்ஶ்சகோராநர்தபக்ஷிதாந் ॥ 14 ॥
மஹிஷாநேகஶல்யாம்ஶ்ச சாகாம்ஶ்ச க்ரு'தநிஷ்டிதாந் ।
லேஹ்யாநுச்சாவசாந்பேயாந் போஜ்யாநி விவிதாநி ச ॥ 15 ॥
ததாऽऽம்லலவணோத்தம்ஸைர்விவிதைராகஷாடபைஃ ।
ஹாரநூபுரகேயூரைரபவித்தைர்மஹாதநைஃ ॥ 16 ॥
பாநபாஜநவிக்ஷிப்தைஃ பலைஶ்ச விவிதைரபி ।
க்ரு'தபுஷ்போபஹாரா பூரதிகம் புஷ்யதி ஶ்ரியம் ॥ 17 ॥
தத்ர தத்ர ச விந்யஸ்தைஃ ஸுஶ்லிஷ்டைஶ்ஶயநாஸநைஃ ।
பாநபூமிர்விநா வஹ்நிம் ப்ரதீப்தேவோபலக்ஷ்யதே ॥ 18 ॥
பஹுப்ரகாரைர்விவிதைர்வரஸம்ஸ்காரஸம்ஸ்க்ரு'தைஃ ।
மாம்ஸைஃ குஶலஸம்ப்ரு'க்தைஃ பாநபூமிகதைஃ ப்ரு'தக் ॥ 19 ॥
திவ்யாஃ ப்ரஸந்நா விவிதாஃ ஸுராஃ க்ரு'தஸுரா அபி ।
ஶர்கராऽஸவமாத்வீகபுஷ்பாஸவபலாஸவாஃ ॥ 20 ॥
வாஸசூர்ணைஶ்ச விவிதைர்ம்ரு'ஷ்டாஸ்தைஸ்தைஃ ப்ரு'தக் ப்ரு'தக் ।
ஸந்ததா ஶுஶுபே பூமிர்மால்யைஶ்ச பஹுஸம்ஸ்திதைஃ ॥ 21 ॥
ஹிரண்மயைஶ்ச விவிதைர்பாஜநைஃ ஸ்பாடிகைரபி ।
ஜாம்பூநதமயைஶ்சாந்யைஃ கரகைரபிஸம்வ்ரு'தா ॥ 22 ॥
ராஜதேஷு ச கும்பேஷு ஜாம்பூநதமயேஷு ச ।
பாநஶ்ரேஷ்டம் ததா பூரி கபிஸ்தத்ர ததர்ஶ ஹ ॥ 23 ॥
ஸோऽபஶ்யச்சாதகும்பாநி ஸீதோர்மணிமயாநி ச ।
ராஜதாநி ச பூர்ணாநி பாஜநாநி மஹாகபிஃ ॥ 24 ॥
க்வசிதல்பாவஶேஷாணி க்வசித்பீதாநி ஸர்வஶஃ ।
க்வசிந்நைவ ப்ரபீதாநி பாநாநி ஸ ததர்ஶ ஹ ॥ 25 ॥
க்வசித் பக்ஷ்யாம்ஶ்ச விவிதாந் க்வசித்பாநாநி பாகஶஃ ।
க்வசிதந்நாவஶேஷாணி பஶ்யந்வை விசசார ஹ ॥ 26 ॥
க்வசித்ப்ரபிந்நைஃ கரகைஃ க்வசிதாலோலிதைர்கடைஃ ।
க்வசித்ஸம்ப்ரு'க்தமால்யாநி ஜலாநி ச பலாநி ச ॥ 27 ॥
ஶயநாந்யத்ர நாரீணாம் ஶுப்ராணி பஹுதா புநஃ ।
பரஸ்பரம் ஸமாஶ்லிஷ்ய காஶ்சித்ஸுப்தா வராங்கநாஃ ॥ 28 ॥
காஶ்சிச்ச வஸ்த்ரமந்யஸ்யாஸ்ஸ்வபந்த்யாஃ பரிதாய ச ।
ஆஹ்ரு'த்ய சாபலாஃ ஸுப்தா நித்ராபலபராஜிதாஃ ॥ 29 ॥
தாஸாமுச்சவாஸவாதேந வஸ்த்ரம் மால்யம் ச காத்ரஜம் ।
நாத்யர்தம் ஸ்பந்ததே சித்ரம் ப்ராப்ய மந்தமிவாநிலம் ॥ 30 ॥
சந்தநஸ்ய ச ஶீதஸ்ய ஶீதோர்மதுரஸஸ்ய ச ।
விவிதஸ்ய ச மால்யஸ்ய தூபஸ்ய விவிதஸ்ய ச ॥ 31 ॥
பஹுதா மாருதஸ்தத்ர கந்தம் விவிதமுத்வஹந் ।
ஸ்நாநாநாம் சந்தநாநாம் ச தூபாநாம் சைவ மூர்சிதஃ ॥ 32 ॥
ப்ரவவௌ ஸுரபிர்கந்தோ விமாநே புஷ்பகே ததா ।
ஶ்யாமாவதாதாஸ்தத்ராந்யாஃ காஶ்சித்க்ரு'ஷ்ணா வராங்கநாஃ ॥ 33 ॥
காஶ்சித் காஞ்சநவர்ணாங்க்யஃ ப்ரமதா ராக்ஷஸாலயே ।
தாஸாம் நித்ராவஶத்வாச்ச மதநேந விமூர்சிதம் ॥ 34 ॥
பத்மிநீநாம் ப்ரஸுப்தாநாம் ரூபமாஸீத்யதைவ ஹி ।
ஏவம் ஸர்வமஶேஷேண ராவணாந்தஃ புரம் கபிஃ ॥ 35 ॥
ததர்ஶ ஸுமஹாதேஜாஃ ந ததர்ஶ ச ஜாநகீம் ।
நிரீக்ஷமாணஶ்ச ததா தாஃ ஸ்த்ரியஃ ஸ மஹாகபிஃ ॥ 36 ॥
ஜகாம மஹதீம் சிந்தாம் தர்மஸாத்வஸஶங்கிதஃ ।
பரதாராவரோதஸ்ய ப்ரஸுப்தஸ்ய நிரீக்ஷணம் ॥ 37 ॥
இதம் கலு மமாத்யர்தம் தர்மலோபம் கரிஷ்யதி ।
ந ஹி மே பரதாராணாம் த்ரு'ஷ்டிர்விஷயவர்திநீ ॥ 38 ॥
அயம் சாத்ர மயா த்ரு'ஷ்டஃ பரதாராபரிக்ரஹஃ ।
தஸ்ய ப்ராதுரபூச்சிந்தா புநரந்யா மநஸ்விநஃ ॥ 39 ॥
நிஶ்சிதைகாந்தசித்தஸ்ய கார்யநிஶ்சயதர்ஶிநீ ।
காமம் த்ரு'ஷ்டா மயா ஸர்வா விஶ்வஸ்தா ராவணஸ்த்ரியஃ ॥ 40 ॥
ந ஹி மே மநஸஃ கிஞ்சித்வைக்ரு'த்யமுபஜாயதே ।
மநோ ஹி ஹேதுஃ ஸர்வேஷாமிந்த்ரியாணாம் ப்ரவர்தநே ॥ 41 ॥
ஶுபாஶுபாஸ்வவஸ்தாஸு தச்ச மே ஸுவ்யவஸ்திதம் ।
நாந்யத்ர ஹி மயா ஶக்யா வைதேஹீ பரிமார்கிதும் ॥ 42 ॥
ஸ்த்ரியோ ஹி ஸ்த்ரீஷு த்ரு'ஶ்யந்தே ஸதா ஸம்பரிமார்கணே ।
யஸ்ய ஸத்த்வஸ்ய யா யோநிஸ்தஸ்யாம் தத்பரிமார்க்யதே ।
ந ஶக்யா ப்ரமதா நஷ்டா ம்ரு'கீஷு பரிமார்கிதும் ॥ 43 ॥
ததிதம் மார்கிதம் தாவச்சுத்தேந மநஸா மயா ॥ 44 ॥
ராவணாந்தஃபுரம் ஸர்வம் த்ரு'ஶ்யதே ந து ஜாநகீ ।
தேவகந்தர்வகந்யாஶ்ச நாககந்யாஶ்ச வீர்யவாந் ॥ 45 ॥
அவேக்ஷமாணோ ஹநுமாந்நைவாபஶ்யத ஜாநகீம் ।
தாமபஶ்யந்கபிஸ்தத்ர பஶ்யஞ்ஶ்சாந்யா பரஸ்த்ரியஃ ॥ 46 ॥
அபக்ரம்ய ததா வீரஃ ப்ரத்யாதுமுபசக்ரமே ।
ஸ பூயஸ்து பரம் ஶ்ரீமாந் மாருதிர்யத்நமாஸ்திதஃ ॥ 47 ॥
இத்யார்ஷே ஶ்ரீமத்ராமாயணே வால்மீகீய ஆதிகாவ்யே ஸுந்தரகாண்டே ஏகாதஶஸ்ஸர்கஃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे सुन्दरकाण्डम् ।
अथ एकादशस्सर्गः ।
अवधूय च तां बुद्धिं बभूवावस्थितस्तदा ।
जगाम चापरां चिन्तां सीतां प्रति महाकपिः ॥ 1 ॥
न रामेण वियुक्ता सा स्वप्तुमर्हति भामिनी ।
न भोक्तुं वाप्यलङ्कर्तुं न पानमुपसेवितुम् ॥ 2 ॥
नान्यं नरमुपस्थातुं सुराणामपि चेश्वरम् ।
न हि रामसमः कश्चिद्विद्यते त्रिदशेष्वपि ॥ 3 ॥
अन्येयमिति निश्चित्य पानभूमौ चचार सः ।
क्रीडितेनापराः क्लान्ता गीतेन च तथाऽपराः ॥ 4 ॥
नृत्तेन चापराः क्लान्ताः पानविप्रहतास्तथा ।
मुरजेषु मृदङ्गेषु पीठिकासु च संस्थिताः ॥ 5 ॥
तथाऽऽस्तरणमुख्येषु संविष्टाश्चापराः स्त्रियः ।
अङ्गनानां सहस्रेण भूषितेन विभूषणैः ॥ 6 ॥
रूपसल्लापशीलेन युक्तगीतार्थभाषिणा ।
देशकालाभियुक्तेन युक्तवाक्याभिधायिना ॥ 7 ॥
रताभिरतसंसुप्तं ददर्श हरियूथपः ।
तासां मध्ये महाबाहुः शुशुभे राक्षसेश्वरः ॥ 8 ॥
गोष्ठे महति मुख्यानां गवां मध्ये यथा वृषः ।
स राक्षसेन्द्रः शुशुभे ताभिः परिवृतस्स्वयम् ॥ 9 ॥
करेणुभिर्यथाऽरण्ये परिकीर्णो महाद्विपः ।
सर्वकामैरुपेतां च पानभूमिं महात्मनः ॥ 10 ॥
ददर्श हरिशार्दूलस्तस्य रक्षःपतेर्गृहे ।
मृगाणां महिषाणां च वराहाणां च भागशः ॥ 11 ॥
तत्र न्यस्तानि मांसानि पानभूमौ ददर्श सः ।
रौक्मेषु च विशालेषु भाजनेष्वर्धभक्षितान् ॥ 12 ॥
ददर्श हरिशार्दूलो मयूरान् कुक्कुटांस्तथा ।
वराहवार्ध्राणसकान् दधिसौवर्चलायुतान् ॥ 13 ॥
शल्यान् मृगमयूरांश्च हनुमानन्ववैक्षत ।
क्रकरान्विविधान् सिद्धांश्चकोरानर्धभक्षितान् ॥ 14 ॥
महिषानेकशल्यांश्च छागांश्च कृतनिष्ठितान् ।
लेह्यानुच्चावचान्पेयान् भोज्यानि विविधानि च ॥ 15 ॥
तथाऽऽम्ललवणोत्तंसैर्विविधैरागषाडबैः ।
हारनूपुरकेयूरैरपविद्धैर्महाधनैः ॥ 16 ॥
पानभाजनविक्षिप्तैः फलैश्च विविधैरपि ।
कृतपुष्पोपहारा भूरधिकं पुष्यति श्रियम् ॥ 17 ॥
तत्र तत्र च विन्यस्तैः सुश्लिष्टैश्शयनासनैः ।
पानभूमिर्विना वह्निं प्रदीप्तेवोपलक्ष्यते ॥ 18 ॥
बहुप्रकारैर्विविधैर्वरसंस्कारसंस्कृतैः ।
मांसैः कुशलसम्पृक्तैः पानभूमिगतैः पृथक् ॥ 19 ॥
दिव्याः प्रसन्ना विविधाः सुराः कृतसुरा अपि ।
शर्कराऽसवमाध्वीकपुष्पासवफलासवाः ॥ 20 ॥
वासचूर्णैश्च विविधैर्मृष्टास्तैस्तैः पृथक् पृथक् ।
सन्तता शुशुभे भूमिर्माल्यैश्च बहुसंस्थितैः ॥ 21 ॥
हिरण्मयैश्च विविधैर्भाजनैः स्फाटिकैरपि ।
जाम्बूनदमयैश्चान्यैः करकैरभिसंवृता ॥ 22 ॥
राजतेषु च कुम्भेषु जाम्बूनदमयेषु च ।
पानश्रेष्ठं तदा भूरि कपिस्तत्र ददर्श ह ॥ 23 ॥
सोऽपश्यच्छातकुम्भानि सीधोर्मणिमयानि च ।
राजतानि च पूर्णानि भाजनानि महाकपिः ॥ 24 ॥
क्वचिदल्पावशेषाणि क्वचित्पीतानि सर्वशः ।
क्वचिन्नैव प्रपीतानि पानानि स ददर्श ह ॥ 25 ॥
क्वचिद् भक्ष्यांश्च विविधान् क्वचित्पानानि भागशः ।
क्वचिदन्नावशेषाणि पश्यन्वै विचचार ह ॥ 26 ॥
क्वचित्प्रभिन्नैः करकैः क्वचिदालोलितैर्घटैः ।
क्वचित्सम्पृक्तमाल्यानि जलानि च फलानि च ॥ 27 ॥
शयनान्यत्र नारीणां शुभ्राणि बहुधा पुनः ।
परस्परं समाश्लिष्य काश्चित्सुप्ता वराङ्गनाः ॥ 28 ॥
काश्चिच्च वस्त्रमन्यस्यास्स्वपन्त्याः परिधाय च ।
आहृत्य चाबलाः सुप्ता निद्राबलपराजिताः ॥ 29 ॥
तासामुच्छवासवातेन वस्त्रं माल्यं च गात्रजम् ।
नात्यर्थं स्पन्दते चित्रं प्राप्य मन्दमिवानिलम् ॥ 30 ॥
चन्दनस्य च शीतस्य शीधोर्मधुरसस्य च ।
विविधस्य च माल्यस्य धूपस्य विविधस्य च ॥ 31 ॥
बहुधा मारुतस्तत्र गन्धं विविधमुद्वहन् ।
स्नानानां चन्दनानां च धूपानां चैव मूर्छितः ॥ 32 ॥
प्रववौ सुरभिर्गन्धो विमाने पुष्पके तदा ।
श्यामावदातास्तत्रान्याः काश्चित्कृष्णा वराङ्गनाः ॥ 33 ॥
काश्चित् काञ्चनवर्णाङ्ग्यः प्रमदा राक्षसालये ।
तासां निद्रावशत्वाच्च मदनेन विमूर्छितम् ॥ 34 ॥
पद्मिनीनां प्रसुप्तानां रूपमासीद्यथैव हि ।
एवं सर्वमशेषेण रावणान्तः पुरं कपिः ॥ 35 ॥
ददर्श सुमहातेजाः न ददर्श च जानकीम् ।
निरीक्षमाणश्च तदा ताः स्त्रियः स महाकपिः ॥ 36 ॥
जगाम महतीं चिन्तां धर्मसाध्वसशङ्कितः ।
परदारावरोधस्य प्रसुप्तस्य निरीक्षणम् ॥ 37 ॥
इदं खलु ममात्यर्थं धर्मलोपं करिष्यति ।
न हि मे परदाराणां दृष्टिर्विषयवर्तिनी ॥ 38 ॥
अयं चात्र मया दृष्टः परदारापरिग्रहः ।
तस्य प्रादुरभूच्चिन्ता पुनरन्या मनस्विनः ॥ 39 ॥
निश्चितैकान्तचित्तस्य कार्यनिश्चयदर्शिनी ।
कामं दृष्टा मया सर्वा विश्वस्ता रावणस्त्रियः ॥ 40 ॥
न हि मे मनसः किञ्चिद्वैकृत्यमुपजायते ।
मनो हि हेतुः सर्वेषामिन्द्रियाणां प्रवर्तने ॥ 41 ॥
शुभाशुभास्ववस्थासु तच्च मे सुव्यवस्थितम् ।
नान्यत्र हि मया शक्या वैदेही परिमार्गितुम् ॥ 42 ॥
स्त्रियो हि स्त्रीषु दृश्यन्ते सदा सम्परिमार्गणे ।
यस्य सत्त्वस्य या योनिस्तस्यां तत्परिमार्ग्यते ।
न शक्या प्रमदा नष्टा मृगीषु परिमार्गितुम् ॥ 43 ॥
तदिदं मार्गितं तावच्छुद्धेन मनसा मया ॥ 44 ॥
रावणान्तःपुरं सर्वं दृश्यते न तु जानकी ।
देवगन्धर्वकन्याश्च नागकन्याश्च वीर्यवान् ॥ 45 ॥
अवेक्षमाणो हनुमान्नैवापश्यत जानकीम् ।
तामपश्यन्कपिस्तत्र पश्यञ्श्चान्या परस्त्रियः ॥ 46 ॥
अपक्रम्य तदा वीरः प्रध्यातुमुपचक्रमे ।
स भूयस्तु परं श्रीमान् मारुतिर्यत्नमास्थितः ॥ 47 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये सुन्दरकाण्डे एकादशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe sundarakāṇḍam |
atha ekādaśassargaḥ |
avadhūya ca tāṃ buddhiṃ babhūvāvasthitastadā |
jagāma cāparāṃ cintāṃ sītāṃ prati mahākapiḥ || 1 ||
na rāmeṇa viyuktā sā svaptumarhati bhāminī |
na bhoktuṃ vāpyalaṅkartuṃ na pānamupasevitum || 2 ||
nānyaṃ naramupasthātuṃ surāṇāmapi ceśvaram |
na hi rāmasamaḥ kaścidvidyate tridaśeṣvapi || 3 ||
anyeyamiti niścitya pānabhūmau cacāra saḥ |
krīḍitenāparāḥ klāntā gītena ca tathā'parāḥ || 4 ||
nṛttena cāparāḥ klāntāḥ pānaviprahatāstathā |
murajeṣu mṛdaṅgeṣu pīṭhikāsu ca saṃsthitāḥ || 5 ||
tathā''staraṇamukhyeṣu saṃviṣṭāścāparāḥ striyaḥ |
aṅganānāṃ sahasreṇa bhūṣitena vibhūṣaṇaiḥ || 6 ||
rūpasallāpaśīlena yuktagītārthabhāṣiṇā |
deśakālābhiyuktena yuktavākyābhidhāyinā || 7 ||
ratābhiratasaṃsuptaṃ dadarśa hariyūthapaḥ |
tāsāṃ madhye mahābāhuḥ śuśubhe rākṣaseśvaraḥ || 8 ||
goṣṭhe mahati mukhyānāṃ gavāṃ madhye yathā vṛṣaḥ |
sa rākṣasendraḥ śuśubhe tābhiḥ parivṛtassvayam || 9 ||
kareṇubhiryathā'raṇye parikīrṇo mahādvipaḥ |
sarvakāmairupetāṃ ca pānabhūmiṃ mahātmanaḥ || 10 ||
dadarśa hariśārdūlastasya rakṣaḥpatergṛhe |
mṛgāṇāṃ mahiṣāṇāṃ ca varāhāṇāṃ ca bhāgaśaḥ || 11 ||
tatra nyastāni māṃsāni pānabhūmau dadarśa saḥ |
raukmeṣu ca viśāleṣu bhājaneṣvardhabhakṣitān || 12 ||
dadarśa hariśārdūlo mayūrān kukkuṭāṃstathā |
varāhavārdhrāṇasakān dadhisauvarcalāyutān || 13 ||
śalyān mṛgamayūrāṃśca hanumānanvavaikṣata |
krakarānvividhān siddhāṃścakorānardhabhakṣitān || 14 ||
mahiṣānekaśalyāṃśca chāgāṃśca kṛtaniṣṭhitān |
lehyānuccāvacānpeyān bhojyāni vividhāni ca || 15 ||
tathā''mlalavaṇottaṃsairvividhairāgaṣāḍabaiḥ |
hāranūpurakeyūrairapaviddhairmahādhanaiḥ || 16 ||
pānabhājanavikṣiptaiḥ phalaiśca vividhairapi |
kṛtapuṣpopahārā bhūradhikaṃ puṣyati śriyam || 17 ||
tatra tatra ca vinyastaiḥ suśliṣṭaiśśayanāsanaiḥ |
pānabhūmirvinā vahniṃ pradīptevopalakṣyate || 18 ||
bahuprakārairvividhairvarasaṃskārasaṃskṛtaiḥ |
māṃsaiḥ kuśalasampṛktaiḥ pānabhūmigataiḥ pṛthak || 19 ||
divyāḥ prasannā vividhāḥ surāḥ kṛtasurā api |
śarkarā'savamādhvīkapuṣpāsavaphalāsavāḥ || 20 ||
vāsacūrṇaiśca vividhairmṛṣṭāstaistaiḥ pṛthak pṛthak |
santatā śuśubhe bhūmirmālyaiśca bahusaṃsthitaiḥ || 21 ||
hiraṇmayaiśca vividhairbhājanaiḥ sphāṭikairapi |
jāmbūnadamayaiścānyaiḥ karakairabhisaṃvṛtā || 22 ||
rājateṣu ca kumbheṣu jāmbūnadamayeṣu ca |
pānaśreṣṭhaṃ tadā bhūri kapistatra dadarśa ha || 23 ||
so'paśyacchātakumbhāni sīdhormaṇimayāni ca |
rājatāni ca pūrṇāni bhājanāni mahākapiḥ || 24 ||
kvacidalpāvaśeṣāṇi kvacitpītāni sarvaśaḥ |
kvacinnaiva prapītāni pānāni sa dadarśa ha || 25 ||
kvacid bhakṣyāṃśca vividhān kvacitpānāni bhāgaśaḥ |
kvacidannāvaśeṣāṇi paśyanvai vicacāra ha || 26 ||
kvacitprabhinnaiḥ karakaiḥ kvacidālolitairghaṭaiḥ |
kvacitsampṛktamālyāni jalāni ca phalāni ca || 27 ||
śayanānyatra nārīṇāṃ śubhrāṇi bahudhā punaḥ |
parasparaṃ samāśliṣya kāścitsuptā varāṅganāḥ || 28 ||
kāścicca vastramanyasyāssvapantyāḥ paridhāya ca |
āhṛtya cābalāḥ suptā nidrābalaparājitāḥ || 29 ||
tāsāmucchavāsavātena vastraṃ mālyaṃ ca gātrajam |
nātyarthaṃ spandate citraṃ prāpya mandamivānilam || 30 ||
candanasya ca śītasya śīdhormadhurasasya ca |
vividhasya ca mālyasya dhūpasya vividhasya ca || 31 ||
bahudhā mārutastatra gandhaṃ vividhamudvahan |
snānānāṃ candanānāṃ ca dhūpānāṃ caiva mūrchitaḥ || 32 ||
pravavau surabhirgandho vimāne puṣpake tadā |
śyāmāvadātāstatrānyāḥ kāścitkṛṣṇā varāṅganāḥ || 33 ||
kāścit kāñcanavarṇāṅgyaḥ pramadā rākṣasālaye |
tāsāṃ nidrāvaśatvācca madanena vimūrchitam || 34 ||
padminīnāṃ prasuptānāṃ rūpamāsīdyathaiva hi |
evaṃ sarvamaśeṣeṇa rāvaṇāntaḥ puraṃ kapiḥ || 35 ||
dadarśa sumahātejāḥ na dadarśa ca jānakīm |
nirīkṣamāṇaśca tadā tāḥ striyaḥ sa mahākapiḥ || 36 ||
jagāma mahatīṃ cintāṃ dharmasādhvasaśaṅkitaḥ |
paradārāvarodhasya prasuptasya nirīkṣaṇam || 37 ||
idaṃ khalu mamātyarthaṃ dharmalopaṃ kariṣyati |
na hi me paradārāṇāṃ dṛṣṭirviṣayavartinī || 38 ||
ayaṃ cātra mayā dṛṣṭaḥ paradārāparigrahaḥ |
tasya prādurabhūccintā punaranyā manasvinaḥ || 39 ||
niścitaikāntacittasya kāryaniścayadarśinī |
kāmaṃ dṛṣṭā mayā sarvā viśvastā rāvaṇastriyaḥ || 40 ||
na hi me manasaḥ kiñcidvaikṛtyamupajāyate |
mano hi hetuḥ sarveṣāmindriyāṇāṃ pravartane || 41 ||
śubhāśubhāsvavasthāsu tacca me suvyavasthitam |
nānyatra hi mayā śakyā vaidehī parimārgitum || 42 ||
striyo hi strīṣu dṛśyante sadā samparimārgaṇe |
yasya sattvasya yā yonistasyāṃ tatparimārgyate |
na śakyā pramadā naṣṭā mṛgīṣu parimārgitum || 43 ||
tadidaṃ mārgitaṃ tāvacchuddhena manasā mayā || 44 ||
rāvaṇāntaḥpuraṃ sarvaṃ dṛśyate na tu jānakī |
devagandharvakanyāśca nāgakanyāśca vīryavān || 45 ||
avekṣamāṇo hanumānnaivāpaśyata jānakīm |
tāmapaśyankapistatra paśyañścānyā parastriyaḥ || 46 ||
apakramya tadā vīraḥ pradhyātumupacakrame |
sa bhūyastu paraṃ śrīmān mārutiryatnamāsthitaḥ || 47 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye sundarakāṇḍe ekādaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Tamil script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.