श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ।
तथा तु तं समादिश्य भ्रातरं रघुनन्दनः ।
बबन्धासिं महातेजा जाम्बूनदमयत्सरुम् ॥ 1 ॥
तत स्त्र्यवनतं चापमादायाऽत्मविभूषणम् ।
आबध्य च कलापौ द्वौ जगामोदग्रविक्रमः ॥ 2 ॥
तं वञ्चयानो राजेन्द्रमापतन्तं निरीक्ष्यवै ।
बभूवान्तर्हितस्त्रासात्पुनस्सन्दर्शनेऽभवत् ।
च ॥ 3 ॥
बद्धासिर्धनुरादाय प्रदुद्राव यतो मृगः ।
तं स्म पश्यति रूपेण द्योतमानमिवाग्रतः ॥ 4 ॥
अवेक्ष्यावेक्ष्य धावन्तं धनुष्पाणिर्महावने ।
अतिवृत्तमिषोः पाताल्लोभयानं कदाचन ॥ 5 ॥
शङ्कितन्तु समुद्भ्रान्तमुत्पतन्तमिवाम्बरे ।
दृश्यमानमदृश्यं च वनोद्देशेषु केषुचित् ॥ 6 ॥
छिन्नाभ्रैरिव संवीतं शारदं चन्द्रमण्डलम् ।
मुहुर्तादेव ददृशे मुहुर्दूरात्प्रकाशते ॥ 7 ॥
दर्शनादर्शनादेवं सोऽपाकर्षत राघवम् ।
सुदूरमाश्रमस्यास्य मारीचो मृगतां गतः ॥ 8 ॥
आसीत् क्रुद्धस्तु काकुत्स्थो विवशस्तेन मोहितः ।
अथावतस्थे सम्भ्रान्तश्चायामाश्रित्य शाद्वले ॥ 9 ॥
स तमुन्मादयामास मृगरूपो निशाचरः ।
मृगैः परिवृतो वन्यैरदूरात्प्रत्यदृश्यत ॥ 10 ॥
गृहीतुकामं दृष्ट्वैवं पुनरेवाभ्यधावत ।
तत्क्षणादेव सन्त्रासात्पुनरन्तर्हितोऽभवत् ॥ 11 ॥
पुनरेव ततो दूराद्वृक्षषण्डाद्विनिस्सृतम् ।
दृष्ट्वा रामो महातेजास्तं हन्तुं कृतनिश्चयः ॥ 12 ॥
भूयस्तु शरमुद्धृत्य कुपितस्तत्र राघवः ।
सूर्यरश्मिप्रतीकाशं ज्वलन्तमरिमर्दनः ॥ 13 ॥
सन्धाय सुदृढे चापे विकृष्य बलवद्बली ।
तमेव मृगमुद्दिश्य श्वसन्तमिव पन्नगम् ॥ 14 ॥
मुमोच ज्वलितं दीप्तमस्त्रं ब्रह्मविनिर्मितम् ।
शरीरं मृगरूपस्य विनिर्भिद्य शरोत्तमः ॥ 15 ॥
मारीचस्यैव हृदयं बिभेदाशनिसन्निभः ।
तालमात्रमथोत्प्लुत्य न्यपतत्सशरातुरः ॥ 16 ॥
विनदन्भैरवं नादं धरण्यामल्पजीवितः ।
म्रियमाणस्तु मारीचो जहौ तां कृत्रिमां तनुम् ॥ 17 ॥
स्मृत्वा तद्वचनं रक्षो दध्यौ केन तु लक्ष्मणम् ।
इह प्रस्थापयेत्सीता शून्ये तां रावणो हरेत् ॥ 18 ॥
स प्राप्तकालमाज्ञाय चकार च तत स्वनम् ।
सदृशं राघवस्येह हा सीते लक्ष्मणेति च ॥ 19 ॥
तेन मर्मणि निर्विद्धं शरेणानुपमेन हि ।
मृगरूपं तु तत्त्यक्त्वा राक्षसं रूपमास्थितः ॥ 20 ॥
चक्रे स सुमहाकायं मारीचो जीवितं त्यजन् ।
तं दृष्ट्वा पतितं भूमौ राक्षसं घोरदर्शनम् ॥ 21 ॥
रामो रुधिरसिक्ताङ्गं चेष्टमानं महीतले ।
जगाम मनसा सीतां लक्ष्मणस्य वचस्स्मरन् ॥ 22 ॥
मारीचस्य तु मायैषा पूर्वोक्तं लक्ष्मणेन तु ।
तत्तथा ह्यभवच्चाद्य मारीचोऽयं मया हतः ॥ 23 ॥
हा सीते लक्ष्मणेत्येवमाक्रुश्य च महास्वरम् ।
ममार राक्षसस्सोऽयं श्रुत्वा सीता कथं भवेत् ॥ 24 ॥
लक्ष्मणश्च महाबाहुः कामवस्थां गमिष्यति ।
इति सञ्चिन्त्य धर्मात्मा रामो हृष्टतनूरुहः ॥ 25 ॥
तत्र रामं भयं तीव्रमाविवेश विषादजम् ।
राक्षसं मृगरूपं तं हत्वा श्रुत्वा च तत्स्वरम् ॥ 26 ॥
निहत्य पृषतं चान्यं मांसमादाय राघवः ।
त्वरमाणो जनस्थानं ससाराभिमुखस्तदा ॥ 27 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे चतुश्चत्वारिंशस्सर्गः ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
tathā tu taṃ samādiśya bhrātaraṃ raghunandanaḥ |
babandhāsiṃ mahātejā jāmbūnadamayatsarum || 1 ||
tata stryavanataṃ cāpamādāyā'tmavibhūṣaṇam |
ābadhya ca kalāpau dvau jagāmodagravikramaḥ || 2 ||
taṃ vañcayāno rājendramāpatantaṃ nirīkṣyavai |
babhūvāntarhitastrāsātpunassandarśane'bhavat |
ca || 3 ||
baddhāsirdhanurādāya pradudrāva yato mṛgaḥ |
taṃ sma paśyati rūpeṇa dyotamānamivāgrataḥ || 4 ||
avekṣyāvekṣya dhāvantaṃ dhanuṣpāṇirmahāvane |
ativṛttamiṣoḥ pātāllobhayānaṃ kadācana || 5 ||
śaṅkitantu samudbhrāntamutpatantamivāmbare |
dṛśyamānamadṛśyaṃ ca vanoddeśeṣu keṣucit || 6 ||
chinnābhrairiva saṃvītaṃ śāradaṃ candramaṇḍalam |
muhurtādeva dadṛśe muhurdūrātprakāśate || 7 ||
darśanādarśanādevaṃ so'pākarṣata rāghavam |
sudūramāśramasyāsya mārīco mṛgatāṃ gataḥ || 8 ||
āsīt kruddhastu kākutstho vivaśastena mohitaḥ |
athāvatasthe sambhrāntaścāyāmāśritya śādvale || 9 ||
sa tamunmādayāmāsa mṛgarūpo niśācaraḥ |
mṛgaiḥ parivṛto vanyairadūrātpratyadṛśyata || 10 ||
gṛhītukāmaṃ dṛṣṭvaivaṃ punarevābhyadhāvata |
tatkṣaṇādeva santrāsātpunarantarhito'bhavat || 11 ||
punareva tato dūrādvṛkṣaṣaṇḍādvinissṛtam |
dṛṣṭvā rāmo mahātejāstaṃ hantuṃ kṛtaniścayaḥ || 12 ||
bhūyastu śaramuddhṛtya kupitastatra rāghavaḥ |
sūryaraśmipratīkāśaṃ jvalantamarimardanaḥ || 13 ||
sandhāya sudṛḍhe cāpe vikṛṣya balavadbalī |
tameva mṛgamuddiśya śvasantamiva pannagam || 14 ||
mumoca jvalitaṃ dīptamastraṃ brahmavinirmitam |
śarīraṃ mṛgarūpasya vinirbhidya śarottamaḥ || 15 ||
mārīcasyaiva hṛdayaṃ bibhedāśanisannibhaḥ |
tālamātramathotplutya nyapatatsaśarāturaḥ || 16 ||
vinadanbhairavaṃ nādaṃ dharaṇyāmalpajīvitaḥ |
mriyamāṇastu mārīco jahau tāṃ kṛtrimāṃ tanum || 17 ||
smṛtvā tadvacanaṃ rakṣo dadhyau kena tu lakṣmaṇam |
iha prasthāpayetsītā śūnye tāṃ rāvaṇo haret || 18 ||
sa prāptakālamājñāya cakāra ca tata svanam |
sadṛśaṃ rāghavasyeha hā sīte lakṣmaṇeti ca || 19 ||
tena marmaṇi nirviddhaṃ śareṇānupamena hi |
mṛgarūpaṃ tu tattyaktvā rākṣasaṃ rūpamāsthitaḥ || 20 ||
cakre sa sumahākāyaṃ mārīco jīvitaṃ tyajan |
taṃ dṛṣṭvā patitaṃ bhūmau rākṣasaṃ ghoradarśanam || 21 ||
rāmo rudhirasiktāṅgaṃ ceṣṭamānaṃ mahītale |
jagāma manasā sītāṃ lakṣmaṇasya vacassmaran || 22 ||
mārīcasya tu māyaiṣā pūrvoktaṃ lakṣmaṇena tu |
tattathā hyabhavaccādya mārīco'yaṃ mayā hataḥ || 23 ||
hā sīte lakṣmaṇetyevamākruśya ca mahāsvaram |
mamāra rākṣasasso'yaṃ śrutvā sītā kathaṃ bhavet || 24 ||
lakṣmaṇaśca mahābāhuḥ kāmavasthāṃ gamiṣyati |
iti sañcintya dharmātmā rāmo hṛṣṭatanūruhaḥ || 25 ||
tatra rāmaṃ bhayaṃ tīvramāviveśa viṣādajam |
rākṣasaṃ mṛgarūpaṃ taṃ hatvā śrutvā ca tatsvaram || 26 ||
nihatya pṛṣataṃ cānyaṃ māṃsamādāya rāghavaḥ |
tvaramāṇo janasthānaṃ sasārābhimukhastadā || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha catuścatvāriṃśassargaḥ |
tathā tu taṃ samādiśya bhrātaraṃ raghunandanaḥ |
babandhāsiṃ mahātejā jāmbūnadamayatsarum || 1 ||
tata stryavanataṃ cāpamādāyā'tmavibhūṣaṇam |
ābadhya ca kalāpau dvau jagāmodagravikramaḥ || 2 ||
taṃ vañcayāno rājendramāpatantaṃ nirīkṣyavai |
babhūvāntarhitastrāsātpunassandarśane'bhavat |
ca || 3 ||
baddhāsirdhanurādāya pradudrāva yato mṛgaḥ |
taṃ sma paśyati rūpeṇa dyotamānamivāgrataḥ || 4 ||
avekṣyāvekṣya dhāvantaṃ dhanuṣpāṇirmahāvane |
ativṛttamiṣoḥ pātāllobhayānaṃ kadācana || 5 ||
śaṅkitantu samudbhrāntamutpatantamivāmbare |
dṛśyamānamadṛśyaṃ ca vanoddeśeṣu keṣucit || 6 ||
chinnābhrairiva saṃvītaṃ śāradaṃ candramaṇḍalam |
muhurtādeva dadṛśe muhurdūrātprakāśate || 7 ||
darśanādarśanādevaṃ so'pākarṣata rāghavam |
sudūramāśramasyāsya mārīco mṛgatāṃ gataḥ || 8 ||
āsīt kruddhastu kākutstho vivaśastena mohitaḥ |
athāvatasthe sambhrāntaścāyāmāśritya śādvale || 9 ||
sa tamunmādayāmāsa mṛgarūpo niśācaraḥ |
mṛgaiḥ parivṛto vanyairadūrātpratyadṛśyata || 10 ||
gṛhītukāmaṃ dṛṣṭvaivaṃ punarevābhyadhāvata |
tatkṣaṇādeva santrāsātpunarantarhito'bhavat || 11 ||
punareva tato dūrādvṛkṣaṣaṇḍādvinissṛtam |
dṛṣṭvā rāmo mahātejāstaṃ hantuṃ kṛtaniścayaḥ || 12 ||
bhūyastu śaramuddhṛtya kupitastatra rāghavaḥ |
sūryaraśmipratīkāśaṃ jvalantamarimardanaḥ || 13 ||
sandhāya sudṛḍhe cāpe vikṛṣya balavadbalī |
tameva mṛgamuddiśya śvasantamiva pannagam || 14 ||
mumoca jvalitaṃ dīptamastraṃ brahmavinirmitam |
śarīraṃ mṛgarūpasya vinirbhidya śarottamaḥ || 15 ||
mārīcasyaiva hṛdayaṃ bibhedāśanisannibhaḥ |
tālamātramathotplutya nyapatatsaśarāturaḥ || 16 ||
vinadanbhairavaṃ nādaṃ dharaṇyāmalpajīvitaḥ |
mriyamāṇastu mārīco jahau tāṃ kṛtrimāṃ tanum || 17 ||
smṛtvā tadvacanaṃ rakṣo dadhyau kena tu lakṣmaṇam |
iha prasthāpayetsītā śūnye tāṃ rāvaṇo haret || 18 ||
sa prāptakālamājñāya cakāra ca tata svanam |
sadṛśaṃ rāghavasyeha hā sīte lakṣmaṇeti ca || 19 ||
tena marmaṇi nirviddhaṃ śareṇānupamena hi |
mṛgarūpaṃ tu tattyaktvā rākṣasaṃ rūpamāsthitaḥ || 20 ||
cakre sa sumahākāyaṃ mārīco jīvitaṃ tyajan |
taṃ dṛṣṭvā patitaṃ bhūmau rākṣasaṃ ghoradarśanam || 21 ||
rāmo rudhirasiktāṅgaṃ ceṣṭamānaṃ mahītale |
jagāma manasā sītāṃ lakṣmaṇasya vacassmaran || 22 ||
mārīcasya tu māyaiṣā pūrvoktaṃ lakṣmaṇena tu |
tattathā hyabhavaccādya mārīco'yaṃ mayā hataḥ || 23 ||
hā sīte lakṣmaṇetyevamākruśya ca mahāsvaram |
mamāra rākṣasasso'yaṃ śrutvā sītā kathaṃ bhavet || 24 ||
lakṣmaṇaśca mahābāhuḥ kāmavasthāṃ gamiṣyati |
iti sañcintya dharmātmā rāmo hṛṣṭatanūruhaḥ || 25 ||
tatra rāmaṃ bhayaṃ tīvramāviveśa viṣādajam |
rākṣasaṃ mṛgarūpaṃ taṃ hatvā śrutvā ca tatsvaram || 26 ||
nihatya pṛṣataṃ cānyaṃ māṃsamādāya rāghavaḥ |
tvaramāṇo janasthānaṃ sasārābhimukhastadā || 27 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe catuścatvāriṃśassargaḥ ||