ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਟ੍षष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਸ ਲਙ੍ਘਯਿਤ੍ਵਾਪ੍ਰਾਕਾਰਙ੍ਗਿਰਿਕੂਟੋਪਮੋਮਹਾਨ੍ ।
ਨਿਰ੍ਯਯੌਨਗਰਾਤ੍ਤੂਰ੍ਣਙ੍ਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣੋਮਹਾਬਲਃ ॥ 1 ॥
ਨਨਾਦ ਚ ਮਹਾਨਾਦਂਸਮੁਦ੍ਰਮਭਿਨਾਦਯਨ੍ ।
ਵਿਜਯਨ੍ਨਿਵਨਿਰ੍ਘਾਤਨ੍ਵਿਧਮਨ੍ਨਿਵਪਰ੍ਵਤਾਨ੍ ॥ 2 ॥
ਤਮਵਧ੍ਯਮ੍ਮਘਵਤਾਯਮੇਨਵਰੁਣੇਨਵਾ ।
ਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯਭੀਮਾਕ੍षਮਾਯਾਨ੍ਤਂਵਾਨਰਾਵਿਪ੍ਰਦੁਦ੍ਰੁਵੁਃ ॥ 3 ॥
ਤਾਂਸ੍ਤੁਵਿਪ੍ਰਦ੍ਰੁਤਾਨ੍ ਦृष੍ਟਵਾਰਾਜਪੁਤ੍ਰੋऽਙ੍ਗਦੋऽਬ੍ਰਵੀਤ੍ ।
ਨਲਨ੍ਨੀਲਙ੍ਗਵਾਕ੍षਂ ਚ ਕੁਮੁਦਂ ਚ ਮਹਾਬਲਮ੍ ॥ 4 ॥
ਆਤ੍ਮਾਨਮਤ੍ਰਵਿਸ੍ਮृਤ੍ਯਵੀਰ੍ਯਾਣ੍ਯਭਿਜਨਾਨਿ ਚ ।
ਕ੍ਵਗਚ੍ਛਤਭਯਤ੍ਰਸ੍ਤਾਃਪ੍ਰਾਕृਤਾਹਰਯੋਯਥਾ ॥ 5 ॥
ਸਾਧੁਸੌਮ੍ਯਾ ਨਿਵਰ੍ਤਧ੍ਵਙ੍ਕਿਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ਪਰਿਰਕ੍षਥ ।
ਨਾਲਂਯੁਦ੍ਧਾਯਵੈਰਕ੍षੋਮਹਤੀਯਮ੍ਬਿਭੀषਕਾ ॥ 6 ॥
ਮਹਤੀਮੁਥਤਿਤਾਮੇਨਾਂਰਾਕ੍षਸਾਨਾਮ੍ਬਿਭੀषਿਕਾਮ੍ ।
ਵਿਕ੍ਰਮਾਦ੍ਵਿਧਮਿष੍ਯਾਮੋਨਿਵਰ੍ਤਧ੍ਵਮ੍ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ॥ 7 ॥
ਕृਚ੍ਛ੍ਰੇਣਤੁਸਮਾਸ਼੍ਵਸ੍ਯਸਙ੍ਗਮ੍ਯ ਚ ਤਤਸ੍ਤਤਃ ।
ਵृਕ੍षਾਦ੍ਰਿਹਸ੍ਤਾਹਰਯਸ੍ਸਮ੍ਪ੍ਰਤਸ੍ਥੂਰਣਾਜਿਰਮ੍ ॥ 8 ॥
ਤੇਨਿਵृਤ੍ਯਤੁਸਙ੍ਕृਦ੍ਧਾਃਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣਂਵਨੌਕਸਃ ।
ਨਿਰ੍ਜਘ੍ਨੁਃਪਰਮਕ੍ਰੁਦ੍ਧਾਸ੍ਸਮਦਾਇਵਕੁਞ੍ਜਰਾਃ ॥ 9 ॥
ਪ੍ਰਾਂਸ਼ੁਭਿਰ੍ਗਿਰਿਸ਼ृਙ੍ਗੈਸ਼੍ਚਸ਼ਿਲਾਭਿਸ਼੍ਚਮਹਾਬਲਃ ।
ਪਾਦਪੈਃਪੁष੍ਪਿਤਾਗ੍ਰੈਸ਼੍ਚਹਨ੍ਯਮਾਨੋ ਨ ਕਮ੍ਪਤੇ ॥ 10 ॥
ਤਸ੍ਯਗਾਤ੍ਰੇषੁਪਤਿਤਾਭਿਦ੍ਯਨ੍ਤੇਸ਼ਤਸ਼ਸ਼੍ਸ਼ਿਲਾਃ ।
ਪਾਦਪਾਃਪੁष੍ਪਿਤਾਗ੍ਰਾਸ਼੍ਚਭਗ੍ਨਾਃਪੇਤੁਰ੍ਮਹੀਤਲੇ ॥ 11 ॥
ਸੋऽਪਿਸੈਨ੍ਯਾਨਿਸਙ੍ਕ੍ਰੁਦ੍ਧੋਵਾਨਰਾਣਾਮ੍ਮਹੌਜਸਾਮ੍ ।
ਮਮਨ੍ਥਪਰਮਾਯਤ੍ਤੋਵਨਾਨ੍ਯਗ੍ਨਿਰਿਵੋਤ੍ਥਿਤਃ ॥ 12 ॥
ਲੋਹਿਤਾਰ੍ਦ੍ਰਾਸ੍ਤੁਬਹਵਸ਼੍ਸ਼ੇਰਤੇਵਾਨਰਰ੍षਭਾਃ ।
ਨਿਰਸ੍ਤਾਮ੍ਪਤਿਤਾਭੂਮੌਤਾਮ੍ਰਪੁष੍ਪਾਇਵਦ੍ਰੁਮਾਃ ॥ 13 ॥
ਲਙ੍ਘਯਨ੍ਤਃਪ੍ਰਧਾਵਨ੍ਤੋਵਾਨਰਾਨਾਵਲੋਕਯਨ੍ ।
ਕੇਚਿਤ੍ਸਮੁਦ੍ਰੇਪਤਿਤਾਃਕੇਚਿਦ੍ਗਗਨਮਾਸ੍ਥਿਤਾਃ ॥ 14 ॥
ਵਧ੍ਯਮਾਨਾਸ੍ਤੁਤੇਵੀਰਾਰਾਕ੍षਸੇਨ ਚ ਲੀਲਯਾ ।
ਸਾਗਰਂਯੇਨਤੇਤੀਰ੍ਣਾਃਪਥਾਤੇਨਦੁਦ੍ਰੁਵੁਃ ॥ 15 ॥
ਤੇਸ੍ਥਲਾਨਿਤਦਾਨਿਮ੍ਨਂਵਿਵਰ੍ਣਮਾਨਾਭਯਾਤ੍ ।
ऋਕ੍षਾਵृਕ੍षਾਨ੍ ਸਮਾਰੂਢਾਃਕੇਚਿਤ੍ਪਰ੍ਵਤਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾਃ ॥ 16 ॥
ਮਮਜ੍ਜੁਰਰ੍ਣਵੇਕੇਚਿਦ੍ਗੁਹਾਃਕੇਚਿਤ੍ਸਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾਃ ।
ਨਿਪੇਤੁਃਕੇਚਿਦਪਰੇਕੇਚਿਨ੍ਨੈਵਾਵਤਸ੍ਥਿਰੇ ॥ 17 ॥
ਕੇਚਿਦ੍ਭੂਮੌਨਿਪਤਿਤਾਃਕੇਚਿਤ੍ਸੁਪ੍ਤਾਮृਤਾਇਵ ।
ਤਾਨ੍ਸਮੀਕ੍ष੍ਯਾਙ੍ਗਦੋਭਗ੍ਨਾਨ੍ਵਾਨਰਾਨਿਦਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 18 ॥
ਅਵਤਿष੍ਠਤਯੁਧ੍ਯਾਮੋਨਿਵਰ੍ਤਧ੍ਵਮ੍ਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਃ ।
ਭਗ੍ਨਾਨਾਂਵੋ ਨ ਪਸ਼੍ਯਾਮਿਪਰਿਗਮ੍ਯਮਹੀਮਿਮਾਮ੍ ॥ 19 ॥
ਸ੍ਥਾਨਂਸਰ੍ਵੇਨਿਵਰ੍ਤਧ੍ਵਙ੍ਕਿਮ੍ਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ ਪਰਿਰਕ੍षਥ ।
ਨਿਰਾਯੁਧਾਨਾਨ੍ਦ੍ਰਵਤਾਮਸਙ੍ਗਗਤਿਪੌਰੁषਾਃ ॥ 20 ॥
ਦਾਰਾਹ੍ਯੁਪਹਸਿष੍ਯਨ੍ਤਿ ਸ ਵੈਘਾਤਸ੍ਤੁਜੀਵਤਾਮ੍ ।
ਕੁਲੇषੁਜਾਤਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇਸ੍ਮਵਿਸ੍ਤੀਰ੍ਣੇषੁਮਹਤ੍ਸੁ ਚ ॥ 21 ॥
ਕ੍ਵਗਚ੍ਛਤਭਯਤ੍ਰਸ੍ਤਾਃਹਰਯਃਪ੍ਰਾਕृਤਾਯਥਾ ।
ਅਨਾਰ੍ਯਾਃਖਲੁਯਦ੍ਭੀਤਾਸ੍ਤ੍ਯਕ੍ਤ੍ਵਾਵੀਰ੍ਯਮ੍ਪ੍ਰਧਾਵਤ ॥ 22 ॥
ਵਿਕਤ੍ਥਨਾਨਿਵੋਯਾਨਿ ਤਦਾਵੈਜਨਸਂਸਦਿ ।
ਤਾਨਿਵਃਕ੍ਵਨੁਯਾਤਾਨਿਸੋਦਗ੍ਰਾਣਿਮ ਹਿਤਾਨਿ ਚ ॥ 23 ॥
ਭੀਰੁਪ੍ਰਵਾਦਾਸ਼੍ਸ਼੍ਰੂਯਨ੍ਤੇਯਸ੍ਤੁਜੀਵਤਿਧਿਕ੍ਕृਤਃ ।
ਮਾਰ੍ਗਸ੍ਸਤ੍ਪੁਰੁषੈਰ੍ਜष੍ਟਃਸੇਵ੍ਯਤਾਨ੍ਤ੍ਯਜ੍ਯਤਾਮ੍ਭਯਮ੍ ॥ 24 ॥
ਸ਼ਯਾਮਹੇऽਨਿਹਤਾਃਪृਥਿਵ੍ਯਾਮਲ੍ਪਜੀਵਿਤਾਃ ।
ਦੁष੍ਪ੍ਰਾਪਮ੍ਬ੍ਰਹ੍ਮਲੋਕਂਵਾਪ੍ਰਾਪ੍ਨੁਯਾਮੋਯੁਧਿਸੂਦਿਤਾ ॥ 25 ॥
ਸਮ੍ਪ੍ਰਾਪ੍ਨੁਯਾਮਃਕੀਰ੍ਤਿਂਵਾਨਿਹਤ੍ਵਾਸ਼ਤ੍ਰੁਮਾਹਵੇ ।
ਜੀਵਿਤਂਵੀਰਲੋਕਸ੍ਯਮੋਕ੍ष੍ਯਾਮੋਵਸੁਵਾਨਰਾਃ ॥ 26 ॥
ਨ ਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣਃਕਾਕੁਤ੍ਸ੍ਥਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਜੀਵਨ੍ ਗਮਿष੍ਯਤਿ ।
ਦੀਪ੍ਯਮਾਨਮਿਵਾਸਾਦ੍ਯਪਤਙ੍ਗੋਜ੍ਵਲਨਂਯਥਾ ॥ 27 ॥
ਲਾਯਨੇਨਚੋਦ੍ਧਿष੍ਟਾਃਪ੍ਰਾਣਾਨ੍ ਰਕ੍षਾਮਹੇਵਯਮ੍ ।
ਏਕੇਨਬਹਵੋਭਗ੍ਨਾਯਸ਼ੋਨਾਸ਼ਙ੍ਗਮਿष੍ਯਤਿ ॥ 28 ॥
ਏਵਮ੍ਬ੍ਰੁਵਾਣਨ੍ਤਂਸ਼ੂਰਮਙ੍ਗਦਙ੍ਕਨਕਾਙ੍ਗਦਮ੍ ।
ਦ੍ਰਵਮਾਣਾਸ੍ਤਤੋਵਾਕ੍ਯਮੂਚੁਃਸ਼ੂਰੁਵਿਗਰ੍ਹਿਤਮ੍ ॥ 29 ॥
ਕृਤਨ੍ਨਃਕਦਨਙ੍ਘੋਰਙ੍ਕੁਮ੍ਭਕਰ੍ਣੇਨਰਕ੍षਸਾ ।
ਨ ਸ੍ਥਾਨਕਾਲੋਗਚ੍ਛਾਮੋਦਯਿਤਞ੍ਜੀਵਿਤਂਹਿਨਃ ॥ 30 ॥
ਏਤਾਵਦੁਕ੍ਤ੍ਵਾਵਚਨਂਸਰ੍ਵੇਤੇਭੇਜਿਰੇਦਿਸ਼ਃ ।
ਭੀਮਮ੍ਭੀਮਾਕ੍षਮਾਯਾਨ੍ਤਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਵਾਨਰਯੂਥਪਾਃ ॥ 31 ॥
ਦ੍ਰਵਮਾਣਸ੍ਤੁਤੇਵੀਰਾਅਙ੍ਗਦੇਨਵਲੀਮੁਖਾਃ ।
ਸਾਨ੍ਤ੍ਵੈਸ਼੍ਚੈਹਨੁਮਾਨੈਸ਼੍ਚਤਤਸ੍ਸਰ੍ਵੇਨਿਵਰ੍ਤਿਤਾਃ ॥ 32 ॥
ਪ੍ਰਹਰ੍षਮੁਪਨੀਤਾਸ਼੍ਚਵਾਲਿਪੁਤ੍ਰੇਣਧੀਮਤਾ ।
ਆਜ੍ਞਾਪ੍ਰਤੀਕ੍षਾਸ੍ਤਸ੍ਥੁਸ਼੍ਚਸਰ੍ਵੇਵਾਨਰਯੂਥਪਾਃ ॥ 33 ॥
ऋषਭਸ਼ਰਭਮੈਨ੍ਦਧੂਮ੍ਰਨੀਲਾਃਕੁਮੁਦਸੁषੇਣਗਵਾਕ੍षਰਮ੍ਭਤਾਰਾਃ ।
ਦ੍ਵਿਵਿਦਪਨਸਵਾਯੁਪੁਤ੍ਰਮੁਖ੍ਯਾਸ੍ਤ੍ਵਰਿਤਤਰਾਭਿਮੁਖਂਰਣਮ੍ ॥ 34 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ षਟ੍षष੍ਟਿਤਮਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
स लङ्घयित्वाप्राकारङ्गिरिकूटोपमोमहान् ।
निर्ययौनगरात्तूर्णङ्कुम्भकर्णोमहाबलः ॥ 1 ॥
ननाद च महानादंसमुद्रमभिनादयन् ।
विजयन्निवनिर्घातन्विधमन्निवपर्वतान् ॥ 2 ॥
तमवध्यम्मघवतायमेनवरुणेनवा ।
प्रेक्ष्यभीमाक्षमायान्तंवानराविप्रदुद्रुवुः ॥ 3 ॥
तांस्तुविप्रद्रुतान् दृष्टवाराजपुत्रोऽङ्गदोऽब्रवीत् ।
नलन्नीलङ्गवाक्षं च कुमुदं च महाबलम् ॥ 4 ॥
आत्मानमत्रविस्मृत्यवीर्याण्यभिजनानि च ।
क्वगच्छतभयत्रस्ताःप्राकृताहरयोयथा ॥ 5 ॥
साधुसौम्या निवर्तध्वङ्किप्राणान्परिरक्षथ ।
नालंयुद्धायवैरक्षोमहतीयम्बिभीषका ॥ 6 ॥
महतीमुथतितामेनांराक्षसानाम्बिभीषिकाम् ।
विक्रमाद्विधमिष्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
कृच्छ्रेणतुसमाश्वस्यसङ्गम्य च ततस्ततः ।
वृक्षाद्रिहस्ताहरयस्सम्प्रतस्थूरणाजिरम् ॥ 8 ॥
तेनिवृत्यतुसङ्कृद्धाःकुम्भकर्णंवनौकसः ।
निर्जघ्नुःपरमक्रुद्धास्समदाइवकुञ्जराः ॥ 9 ॥
प्रांशुभिर्गिरिशृङ्गैश्चशिलाभिश्चमहाबलः ।
पादपैःपुष्पिताग्रैश्चहन्यमानो न कम्पते ॥ 10 ॥
तस्यगात्रेषुपतिताभिद्यन्तेशतशश्शिलाः ।
पादपाःपुष्पिताग्राश्चभग्नाःपेतुर्महीतले ॥ 11 ॥
सोऽपिसैन्यानिसङ्क्रुद्धोवानराणाम्महौजसाम् ।
ममन्थपरमायत्तोवनान्यग्निरिवोत्थितः ॥ 12 ॥
लोहितार्द्रास्तुबहवश्शेरतेवानरर्षभाः ।
निरस्ताम्पतिताभूमौताम्रपुष्पाइवद्रुमाः ॥ 13 ॥
लङ्घयन्तःप्रधावन्तोवानरानावलोकयन् ।
केचित्समुद्रेपतिताःकेचिद्गगनमास्थिताः ॥ 14 ॥
वध्यमानास्तुतेवीराराक्षसेन च लीलया ।
सागरंयेनतेतीर्णाःपथातेनदुद्रुवुः ॥ 15 ॥
तेस्थलानितदानिम्नंविवर्णमानाभयात् ।
ऋक्षावृक्षान् समारूढाःकेचित्पर्वतमाश्रिताः ॥ 16 ॥
ममज्जुरर्णवेकेचिद्गुहाःकेचित्समाश्रिताः ।
निपेतुःकेचिदपरेकेचिन्नैवावतस्थिरे ॥ 17 ॥
केचिद्भूमौनिपतिताःकेचित्सुप्तामृताइव ।
तान्समीक्ष्याङ्गदोभग्नान्वानरानिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
अवतिष्ठतयुध्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ।
भग्नानांवो न पश्यामिपरिगम्यमहीमिमाम् ॥ 19 ॥
स्थानंसर्वेनिवर्तध्वङ्किम्प्राणान् परिरक्षथ ।
निरायुधानान्द्रवतामसङ्गगतिपौरुषाः ॥ 20 ॥
दाराह्युपहसिष्यन्ति स वैघातस्तुजीवताम् ।
कुलेषुजातास्सर्वेस्मविस्तीर्णेषुमहत्सु च ॥ 21 ॥
क्वगच्छतभयत्रस्ताःहरयःप्राकृतायथा ।
अनार्याःखलुयद्भीतास्त्यक्त्वावीर्यम्प्रधावत ॥ 22 ॥
विकत्थनानिवोयानि तदावैजनसंसदि ।
तानिवःक्वनुयातानिसोदग्राणिम हितानि च ॥ 23 ॥
भीरुप्रवादाश्श्रूयन्तेयस्तुजीवतिधिक्कृतः ।
मार्गस्सत्पुरुषैर्जष्टःसेव्यतान्त्यज्यताम्भयम् ॥ 24 ॥
शयामहेऽनिहताःपृथिव्यामल्पजीविताः ।
दुष्प्रापम्ब्रह्मलोकंवाप्राप्नुयामोयुधिसूदिता ॥ 25 ॥
सम्प्राप्नुयामःकीर्तिंवानिहत्वाशत्रुमाहवे ।
जीवितंवीरलोकस्यमोक्ष्यामोवसुवानराः ॥ 26 ॥
न कुम्भकर्णःकाकुत्स्थन्दृष्टवाजीवन् गमिष्यति ।
दीप्यमानमिवासाद्यपतङ्गोज्वलनंयथा ॥ 27 ॥
लायनेनचोद्धिष्टाःप्राणान् रक्षामहेवयम् ।
एकेनबहवोभग्नायशोनाशङ्गमिष्यति ॥ 28 ॥
एवम्ब्रुवाणन्तंशूरमङ्गदङ्कनकाङ्गदम् ।
द्रवमाणास्ततोवाक्यमूचुःशूरुविगर्हितम् ॥ 29 ॥
कृतन्नःकदनङ्घोरङ्कुम्भकर्णेनरक्षसा ।
न स्थानकालोगच्छामोदयितञ्जीवितंहिनः ॥ 30 ॥
एतावदुक्त्वावचनंसर्वेतेभेजिरेदिशः ।
भीमम्भीमाक्षमायान्तन्दृष्टवावानरयूथपाः ॥ 31 ॥
द्रवमाणस्तुतेवीराअङ्गदेनवलीमुखाः ।
सान्त्वैश्चैहनुमानैश्चततस्सर्वेनिवर्तिताः ॥ 32 ॥
प्रहर्षमुपनीताश्चवालिपुत्रेणधीमता ।
आज्ञाप्रतीक्षास्तस्थुश्चसर्वेवानरयूथपाः ॥ 33 ॥
ऋषभशरभमैन्दधूम्रनीलाःकुमुदसुषेणगवाक्षरम्भताराः ।
द्विविदपनसवायुपुत्रमुख्यास्त्वरिततराभिमुखंरणम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.