𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌷𑌟𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌸 𑌲𑌙𑍍𑌘𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑌾𑌰𑌙𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌕𑍂𑌟𑍋𑌪𑌮𑍋𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌯𑌯𑍗𑌨𑌗𑌰𑌾𑌤𑍍𑌤𑍂𑌰𑍍𑌣𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣𑍋𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 1 ॥
𑌨𑌨𑌾𑌦 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌨𑌾𑌦𑌂𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌮𑌭𑌿𑌨𑌾𑌦𑌯𑌨𑍍 ।
𑌵𑌿𑌜𑌯𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵𑌨𑌿𑌰𑍍𑌘𑌾𑌤𑌨𑍍𑌵𑌿𑌧𑌮𑌨𑍍𑌨𑌿𑌵𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌾𑌨𑍍 ॥ 2 ॥
𑌤𑌮𑌵𑌧𑍍𑌯𑌮𑍍𑌮𑌘𑌵𑌤𑌾𑌯𑌮𑍇𑌨𑌵𑌰𑍁𑌣𑍇𑌨𑌵𑌾 ।
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌭𑍀𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑍁𑌦𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌃 ॥ 3 ॥
𑌤𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌦𑍍𑌰𑍁𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌙𑍍𑌗𑌦𑍋𑌽𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌨𑌲𑌨𑍍𑌨𑍀𑌲𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌕𑍍𑌷𑌂 𑌚 𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌂 𑌚 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌮𑍍 ॥ 4 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌮𑌤𑍍𑌰𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑍍𑌯𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌾𑌣𑍍𑌯𑌭𑌿𑌜𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌚 ।
𑌕𑍍𑌵𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌭𑌯𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌹𑌰𑌯𑍋𑌯𑌥𑌾 ॥ 5 ॥
𑌸𑌾𑌧𑍁𑌸𑍗𑌮𑍍𑌯𑌾 𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌧𑍍𑌵𑌙𑍍𑌕𑌿𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌥 ।
𑌨𑌾𑌲𑌂𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌯𑌵𑍈𑌰𑌕𑍍𑌷𑍋𑌮𑌹𑌤𑍀𑌯𑌮𑍍𑌬𑌿𑌭𑍀𑌷𑌕𑌾 ॥ 6 ॥
𑌮𑌹𑌤𑍀𑌮𑍁𑌥𑌤𑌿𑌤𑌾𑌮𑍇𑌨𑌾𑌂𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑍍𑌬𑌿𑌭𑍀𑌷𑌿𑌕𑌾𑌮𑍍 ।
𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌦𑍍𑌵𑌿𑌧𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌧𑍍𑌵𑌮𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ॥ 7 ॥
𑌕𑍃𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍇𑌣𑌤𑍁𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌚 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌦𑍍𑌰𑌿𑌹𑌸𑍍𑌤𑌾𑌹𑌰𑌯𑌸𑍍𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑌸𑍍𑌥𑍂𑌰𑌣𑌾𑌜𑌿𑌰𑌮𑍍 ॥ 8 ॥
𑌤𑍇𑌨𑌿𑌵𑍃𑌤𑍍𑌯𑌤𑍁𑌸𑌙𑍍𑌕𑍃𑌦𑍍𑌧𑌾𑌃𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣𑌂𑌵𑌨𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑍍𑌜𑌘𑍍𑌨𑍁𑌃𑌪𑌰𑌮𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌦𑌾𑌇𑌵𑌕𑍁𑌞𑍍𑌜𑌰𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍁𑌭𑌿𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍈𑌶𑍍𑌚𑌶𑌿𑌲𑌾𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ।
𑌪𑌾𑌦𑌪𑍈𑌃𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑍈𑌶𑍍𑌚𑌹𑌨𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑍋 𑌨 𑌕𑌮𑍍𑌪𑌤𑍇 ॥ 10 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯𑌗𑌾𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌭𑌿𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇𑌶𑌤𑌶𑌶𑍍𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ।
𑌪𑌾𑌦𑌪𑌾𑌃𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌗𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌃𑌪𑍇𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑍀𑌤𑌲𑍇 ॥ 11 ॥
𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿𑌸𑍈𑌨𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿𑌸𑌙𑍍𑌕𑍍𑌰𑍁𑌦𑍍𑌧𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌣𑌾𑌮𑍍𑌮𑌹𑍗𑌜𑌸𑌾𑌮𑍍 ।
𑌮𑌮𑌨𑍍𑌥𑌪𑌰𑌮𑌾𑌯𑌤𑍍𑌤𑍋𑌵𑌨𑌾𑌨𑍍𑌯𑌗𑍍𑌨𑌿𑌰𑌿𑌵𑍋𑌤𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ॥ 12 ॥
𑌲𑍋𑌹𑌿𑌤𑌾𑌰𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌬𑌹𑌵𑌶𑍍𑌶𑍇𑌰𑌤𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌰𑍍𑌷𑌭𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌭𑍂𑌮𑍗𑌤𑌾𑌮𑍍𑌰𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌾𑌇𑌵𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌃 ॥ 13 ॥
𑌲𑌙𑍍𑌘𑌯𑌨𑍍𑌤𑌃𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑌾𑌵𑌲𑍋𑌕𑌯𑌨𑍍 ।
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍇𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍𑌗𑌗𑌨𑌮𑌾𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 14 ॥
𑌵𑌧𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍇𑌵𑍀𑌰𑌾𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑌸𑍇𑌨 𑌚 𑌲𑍀𑌲𑌯𑌾 ।
𑌸𑌾𑌗𑌰𑌂𑌯𑍇𑌨𑌤𑍇𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑌾𑌃𑌪𑌥𑌾𑌤𑍇𑌨𑌦𑍁𑌦𑍍𑌰𑍁𑌵𑍁𑌃 ॥ 15 ॥
𑌤𑍇𑌸𑍍𑌥𑌲𑌾𑌨𑌿𑌤𑌦𑌾𑌨𑌿𑌮𑍍𑌨𑌂𑌵𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣𑌮𑌾𑌨𑌾𑌭𑌯𑌾𑌤𑍍 ।
𑌋𑌕𑍍𑌷𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌾𑌰𑍂𑌢𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 16 ॥
𑌮𑌮𑌜𑍍𑌜𑍁𑌰𑌰𑍍𑌣𑌵𑍇𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍𑌗𑍁𑌹𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑌮𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌨𑌿𑌪𑍇𑌤𑍁𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑌪𑌰𑍇𑌕𑍇𑌚𑌿𑌨𑍍𑌨𑍈𑌵𑌾𑌵𑌤𑌸𑍍𑌥𑌿𑌰𑍇 ॥ 17 ॥
𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑍍𑌭𑍂𑌮𑍗𑌨𑌿𑌪𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃𑌕𑍇𑌚𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌮𑍃𑌤𑌾𑌇𑌵 ।
𑌤𑌾𑌨𑍍𑌸𑌮𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑍋𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌨𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 18 ॥
𑌅𑌵𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌧𑍍𑌵𑌮𑍍𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ।
𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂𑌵𑍋 𑌨 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿𑌪𑌰𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯𑌮𑌹𑍀𑌮𑌿𑌮𑌾𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌧𑍍𑌵𑌙𑍍𑌕𑌿𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌪𑌰𑌿𑌰𑌕𑍍𑌷𑌥 ।
𑌨𑌿𑌰𑌾𑌯𑍁𑌧𑌾𑌨𑌾𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌵𑌤𑌾𑌮𑌸𑌙𑍍𑌗𑌗𑌤𑌿𑌪𑍗𑌰𑍁𑌷𑌾𑌃 ॥ 20 ॥
𑌦𑌾𑌰𑌾𑌹𑍍𑌯𑍁𑌪𑌹𑌸𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸 𑌵𑍈𑌘𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁𑌜𑍀𑌵𑌤𑌾𑌮𑍍 ।
𑌕𑍁𑌲𑍇𑌷𑍁𑌜𑌾𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌸𑍍𑌮𑌵𑌿𑌸𑍍𑌤𑍀𑌰𑍍𑌣𑍇𑌷𑍁𑌮𑌹𑌤𑍍𑌸𑍁 𑌚 ॥ 21 ॥
𑌕𑍍𑌵𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌭𑌯𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑌾𑌃𑌹𑌰𑌯𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌕𑍃𑌤𑌾𑌯𑌥𑌾 ।
𑌅𑌨𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌃𑌖𑌲𑍁𑌯𑌦𑍍𑌭𑍀𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌵𑌤 ॥ 22 ॥
𑌵𑌿𑌕𑌤𑍍𑌥𑌨𑌾𑌨𑌿𑌵𑍋𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌦𑌾𑌵𑍈𑌜𑌨𑌸𑌂𑌸𑌦𑌿 ।
𑌤𑌾𑌨𑌿𑌵𑌃𑌕𑍍𑌵𑌨𑍁𑌯𑌾𑌤𑌾𑌨𑌿𑌸𑍋𑌦𑌗𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿𑌮 𑌹𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌚 ॥ 23 ॥
𑌭𑍀𑌰𑍁𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌦𑌾𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌨𑍍𑌤𑍇𑌯𑌸𑍍𑌤𑍁𑌜𑍀𑌵𑌤𑌿𑌧𑌿𑌕𑍍𑌕𑍃𑌤𑌃 ।
𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍈𑌰𑍍𑌜𑌷𑍍𑌟𑌃𑌸𑍇𑌵𑍍𑌯𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌜𑍍𑌯𑌤𑌾𑌮𑍍𑌭𑌯𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌶𑌯𑌾𑌮𑌹𑍇𑌽𑌨𑌿𑌹𑌤𑌾𑌃𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍍𑌯𑌾𑌮𑌲𑍍𑌪𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌦𑍁𑌷𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌂𑌵𑌾𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌮𑍋𑌯𑍁𑌧𑌿𑌸𑍂𑌦𑌿𑌤𑌾 ॥ 25 ॥
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌨𑍁𑌯𑌾𑌮𑌃𑌕𑍀𑌰𑍍𑌤𑌿𑌂𑌵𑌾𑌨𑌿𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾𑌶𑌤𑍍𑌰𑍁𑌮𑌾𑌹𑌵𑍇 ।
𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂𑌵𑍀𑌰𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯𑌮𑍋𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑍋𑌵𑌸𑍁𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌨 𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣𑌃𑌕𑌾𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌜𑍀𑌵𑌨𑍍 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌦𑍀𑌪𑍍𑌯𑌮𑌾𑌨𑌮𑌿𑌵𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯𑌪𑌤𑌙𑍍𑌗𑍋𑌜𑍍𑌵𑌲𑌨𑌂𑌯𑌥𑌾 ॥ 27 ॥
𑌲𑌾𑌯𑌨𑍇𑌨𑌚𑍋𑌦𑍍𑌧𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌃𑌪𑍍𑌰𑌾𑌣𑌾𑌨𑍍 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌾𑌮𑌹𑍇𑌵𑌯𑌮𑍍 ।
𑌏𑌕𑍇𑌨𑌬𑌹𑌵𑍋𑌭𑌗𑍍𑌨𑌾𑌯𑌶𑍋𑌨𑌾𑌶𑌙𑍍𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 28 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍍𑌬𑍍𑌰𑍁𑌵𑌾𑌣𑌨𑍍𑌤𑌂𑌶𑍂𑌰𑌮𑌙𑍍𑌗𑌦𑌙𑍍𑌕𑌨𑌕𑌾𑌙𑍍𑌗𑌦𑌮𑍍 ।
𑌦𑍍𑌰𑌵𑌮𑌾𑌣𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍋𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑍂𑌚𑍁𑌃𑌶𑍂𑌰𑍁𑌵𑌿𑌗𑌰𑍍𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 29 ॥
𑌕𑍃𑌤𑌨𑍍𑌨𑌃𑌕𑌦𑌨𑌙𑍍𑌘𑍋𑌰𑌙𑍍𑌕𑍁𑌮𑍍𑌭𑌕𑌰𑍍𑌣𑍇𑌨𑌰𑌕𑍍𑌷𑌸𑌾 ।
𑌨 𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌕𑌾𑌲𑍋𑌗𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑍋𑌦𑌯𑌿𑌤𑌞𑍍𑌜𑍀𑌵𑌿𑌤𑌂𑌹𑌿𑌨𑌃 ॥ 30 ॥
𑌏𑌤𑌾𑌵𑌦𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌵𑌚𑌨𑌂𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌤𑍇𑌭𑍇𑌜𑌿𑌰𑍇𑌦𑌿𑌶𑌃 ।
𑌭𑍀𑌮𑌮𑍍𑌭𑍀𑌮𑌾𑌕𑍍𑌷𑌮𑌾𑌯𑌾𑌨𑍍𑌤𑌨𑍍𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌵𑌾𑌵𑌾𑌨𑌰𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ॥ 31 ॥
𑌦𑍍𑌰𑌵𑌮𑌾𑌣𑌸𑍍𑌤𑍁𑌤𑍇𑌵𑍀𑌰𑌾𑌅𑌙𑍍𑌗𑌦𑍇𑌨𑌵𑌲𑍀𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 ।
𑌸𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌵𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌹𑌨𑍁𑌮𑌾𑌨𑍈𑌶𑍍𑌚𑌤𑌤𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 32 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌹𑌰𑍍𑌷𑌮𑍁𑌪𑌨𑍀𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚𑌵𑌾𑌲𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍇𑌣𑌧𑍀𑌮𑌤𑌾 ।
𑌆𑌜𑍍𑌞𑌾𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑍍𑌷𑌾𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌥𑍁𑌶𑍍𑌚𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌵𑌾𑌨𑌰𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ॥ 33 ॥
𑌋𑌷𑌭𑌶𑌰𑌭𑌮𑍈𑌨𑍍𑌦𑌧𑍂𑌮𑍍𑌰𑌨𑍀𑌲𑌾𑌃𑌕𑍁𑌮𑍁𑌦𑌸𑍁𑌷𑍇𑌣𑌗𑌵𑌾𑌕𑍍𑌷𑌰𑌮𑍍𑌭𑌤𑌾𑌰𑌾𑌃 ।
𑌦𑍍𑌵𑌿𑌵𑌿𑌦𑌪𑌨𑌸𑌵𑌾𑌯𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌰𑌿𑌤𑌤𑌰𑌾𑌭𑌿𑌮𑍁𑌖𑌂𑌰𑌣𑌮𑍍 ॥ 34 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌷𑌟𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्षष्टितमस्सर्गः ।
स लङ्घयित्वाप्राकारङ्गिरिकूटोपमोमहान् ।
निर्ययौनगरात्तूर्णङ्कुम्भकर्णोमहाबलः ॥ 1 ॥
ननाद च महानादंसमुद्रमभिनादयन् ।
विजयन्निवनिर्घातन्विधमन्निवपर्वतान् ॥ 2 ॥
तमवध्यम्मघवतायमेनवरुणेनवा ।
प्रेक्ष्यभीमाक्षमायान्तंवानराविप्रदुद्रुवुः ॥ 3 ॥
तांस्तुविप्रद्रुतान् दृष्टवाराजपुत्रोऽङ्गदोऽब्रवीत् ।
नलन्नीलङ्गवाक्षं च कुमुदं च महाबलम् ॥ 4 ॥
आत्मानमत्रविस्मृत्यवीर्याण्यभिजनानि च ।
क्वगच्छतभयत्रस्ताःप्राकृताहरयोयथा ॥ 5 ॥
साधुसौम्या निवर्तध्वङ्किप्राणान्परिरक्षथ ।
नालंयुद्धायवैरक्षोमहतीयम्बिभीषका ॥ 6 ॥
महतीमुथतितामेनांराक्षसानाम्बिभीषिकाम् ।
विक्रमाद्विधमिष्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ॥ 7 ॥
कृच्छ्रेणतुसमाश्वस्यसङ्गम्य च ततस्ततः ।
वृक्षाद्रिहस्ताहरयस्सम्प्रतस्थूरणाजिरम् ॥ 8 ॥
तेनिवृत्यतुसङ्कृद्धाःकुम्भकर्णंवनौकसः ।
निर्जघ्नुःपरमक्रुद्धास्समदाइवकुञ्जराः ॥ 9 ॥
प्रांशुभिर्गिरिशृङ्गैश्चशिलाभिश्चमहाबलः ।
पादपैःपुष्पिताग्रैश्चहन्यमानो न कम्पते ॥ 10 ॥
तस्यगात्रेषुपतिताभिद्यन्तेशतशश्शिलाः ।
पादपाःपुष्पिताग्राश्चभग्नाःपेतुर्महीतले ॥ 11 ॥
सोऽपिसैन्यानिसङ्क्रुद्धोवानराणाम्महौजसाम् ।
ममन्थपरमायत्तोवनान्यग्निरिवोत्थितः ॥ 12 ॥
लोहितार्द्रास्तुबहवश्शेरतेवानरर्षभाः ।
निरस्ताम्पतिताभूमौताम्रपुष्पाइवद्रुमाः ॥ 13 ॥
लङ्घयन्तःप्रधावन्तोवानरानावलोकयन् ।
केचित्समुद्रेपतिताःकेचिद्गगनमास्थिताः ॥ 14 ॥
वध्यमानास्तुतेवीराराक्षसेन च लीलया ।
सागरंयेनतेतीर्णाःपथातेनदुद्रुवुः ॥ 15 ॥
तेस्थलानितदानिम्नंविवर्णमानाभयात् ।
ऋक्षावृक्षान् समारूढाःकेचित्पर्वतमाश्रिताः ॥ 16 ॥
ममज्जुरर्णवेकेचिद्गुहाःकेचित्समाश्रिताः ।
निपेतुःकेचिदपरेकेचिन्नैवावतस्थिरे ॥ 17 ॥
केचिद्भूमौनिपतिताःकेचित्सुप्तामृताइव ।
तान्समीक्ष्याङ्गदोभग्नान्वानरानिदमब्रवीत् ॥ 18 ॥
अवतिष्ठतयुध्यामोनिवर्तध्वम्प्लवङ्गमाः ।
भग्नानांवो न पश्यामिपरिगम्यमहीमिमाम् ॥ 19 ॥
स्थानंसर्वेनिवर्तध्वङ्किम्प्राणान् परिरक्षथ ।
निरायुधानान्द्रवतामसङ्गगतिपौरुषाः ॥ 20 ॥
दाराह्युपहसिष्यन्ति स वैघातस्तुजीवताम् ।
कुलेषुजातास्सर्वेस्मविस्तीर्णेषुमहत्सु च ॥ 21 ॥
क्वगच्छतभयत्रस्ताःहरयःप्राकृतायथा ।
अनार्याःखलुयद्भीतास्त्यक्त्वावीर्यम्प्रधावत ॥ 22 ॥
विकत्थनानिवोयानि तदावैजनसंसदि ।
तानिवःक्वनुयातानिसोदग्राणिम हितानि च ॥ 23 ॥
भीरुप्रवादाश्श्रूयन्तेयस्तुजीवतिधिक्कृतः ।
मार्गस्सत्पुरुषैर्जष्टःसेव्यतान्त्यज्यताम्भयम् ॥ 24 ॥
शयामहेऽनिहताःपृथिव्यामल्पजीविताः ।
दुष्प्रापम्ब्रह्मलोकंवाप्राप्नुयामोयुधिसूदिता ॥ 25 ॥
सम्प्राप्नुयामःकीर्तिंवानिहत्वाशत्रुमाहवे ।
जीवितंवीरलोकस्यमोक्ष्यामोवसुवानराः ॥ 26 ॥
न कुम्भकर्णःकाकुत्स्थन्दृष्टवाजीवन् गमिष्यति ।
दीप्यमानमिवासाद्यपतङ्गोज्वलनंयथा ॥ 27 ॥
लायनेनचोद्धिष्टाःप्राणान् रक्षामहेवयम् ।
एकेनबहवोभग्नायशोनाशङ्गमिष्यति ॥ 28 ॥
एवम्ब्रुवाणन्तंशूरमङ्गदङ्कनकाङ्गदम् ।
द्रवमाणास्ततोवाक्यमूचुःशूरुविगर्हितम् ॥ 29 ॥
कृतन्नःकदनङ्घोरङ्कुम्भकर्णेनरक्षसा ।
न स्थानकालोगच्छामोदयितञ्जीवितंहिनः ॥ 30 ॥
एतावदुक्त्वावचनंसर्वेतेभेजिरेदिशः ।
भीमम्भीमाक्षमायान्तन्दृष्टवावानरयूथपाः ॥ 31 ॥
द्रवमाणस्तुतेवीराअङ्गदेनवलीमुखाः ।
सान्त्वैश्चैहनुमानैश्चततस्सर्वेनिवर्तिताः ॥ 32 ॥
प्रहर्षमुपनीताश्चवालिपुत्रेणधीमता ।
आज्ञाप्रतीक्षास्तस्थुश्चसर्वेवानरयूथपाः ॥ 33 ॥
ऋषभशरभमैन्दधूम्रनीलाःकुमुदसुषेणगवाक्षरम्भताराः ।
द्विविदपनसवायुपुत्रमुख्यास्त्वरिततराभिमुखंरणम् ॥ 34 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ |
sa laṅghayitvāprākāraṅgirikūṭopamomahān |
niryayaunagarāttūrṇaṅkumbhakarṇomahābalaḥ || 1 ||
nanāda ca mahānādaṃsamudramabhinādayan |
vijayannivanirghātanvidhamannivaparvatān || 2 ||
tamavadhyammaghavatāyamenavaruṇenavā |
prekṣyabhīmākṣamāyāntaṃvānarāvipradudruvuḥ || 3 ||
tāṃstuvipradrutān dṛṣṭavārājaputro'ṅgado'bravīt |
nalannīlaṅgavākṣaṃ ca kumudaṃ ca mahābalam || 4 ||
ātmānamatravismṛtyavīryāṇyabhijanāni ca |
kvagacchatabhayatrastāḥprākṛtāharayoyathā || 5 ||
sādhusaumyā nivartadhvaṅkiprāṇānparirakṣatha |
nālaṃyuddhāyavairakṣomahatīyambibhīṣakā || 6 ||
mahatīmuthatitāmenāṃrākṣasānāmbibhīṣikām |
vikramādvidhamiṣyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ || 7 ||
kṛcchreṇatusamāśvasyasaṅgamya ca tatastataḥ |
vṛkṣādrihastāharayassampratasthūraṇājiram || 8 ||
tenivṛtyatusaṅkṛddhāḥkumbhakarṇaṃvanaukasaḥ |
nirjaghnuḥparamakruddhāssamadāivakuñjarāḥ || 9 ||
prāṃśubhirgiriśṛṅgaiścaśilābhiścamahābalaḥ |
pādapaiḥpuṣpitāgraiścahanyamāno na kampate || 10 ||
tasyagātreṣupatitābhidyanteśataśaśśilāḥ |
pādapāḥpuṣpitāgrāścabhagnāḥpeturmahītale || 11 ||
so'pisainyānisaṅkruddhovānarāṇāmmahaujasām |
mamanthaparamāyattovanānyagnirivotthitaḥ || 12 ||
lohitārdrāstubahavaśśeratevānararṣabhāḥ |
nirastāmpatitābhūmautāmrapuṣpāivadrumāḥ || 13 ||
laṅghayantaḥpradhāvantovānarānāvalokayan |
kecitsamudrepatitāḥkecidgaganamāsthitāḥ || 14 ||
vadhyamānāstutevīrārākṣasena ca līlayā |
sāgaraṃyenatetīrṇāḥpathātenadudruvuḥ || 15 ||
testhalānitadānimnaṃvivarṇamānābhayāt |
ṛkṣāvṛkṣān samārūḍhāḥkecitparvatamāśritāḥ || 16 ||
mamajjurarṇavekecidguhāḥkecitsamāśritāḥ |
nipetuḥkecidaparekecinnaivāvatasthire || 17 ||
kecidbhūmaunipatitāḥkecitsuptāmṛtāiva |
tānsamīkṣyāṅgadobhagnānvānarānidamabravīt || 18 ||
avatiṣṭhatayudhyāmonivartadhvamplavaṅgamāḥ |
bhagnānāṃvo na paśyāmiparigamyamahīmimām || 19 ||
sthānaṃsarvenivartadhvaṅkimprāṇān parirakṣatha |
nirāyudhānāndravatāmasaṅgagatipauruṣāḥ || 20 ||
dārāhyupahasiṣyanti sa vaighātastujīvatām |
kuleṣujātāssarvesmavistīrṇeṣumahatsu ca || 21 ||
kvagacchatabhayatrastāḥharayaḥprākṛtāyathā |
anāryāḥkhaluyadbhītāstyaktvāvīryampradhāvata || 22 ||
vikatthanānivoyāni tadāvaijanasaṃsadi |
tānivaḥkvanuyātānisodagrāṇima hitāni ca || 23 ||
bhīrupravādāśśrūyanteyastujīvatidhikkṛtaḥ |
mārgassatpuruṣairjaṣṭaḥsevyatāntyajyatāmbhayam || 24 ||
śayāmahe'nihatāḥpṛthivyāmalpajīvitāḥ |
duṣprāpambrahmalokaṃvāprāpnuyāmoyudhisūditā || 25 ||
samprāpnuyāmaḥkīrtiṃvānihatvāśatrumāhave |
jīvitaṃvīralokasyamokṣyāmovasuvānarāḥ || 26 ||
na kumbhakarṇaḥkākutsthandṛṣṭavājīvan gamiṣyati |
dīpyamānamivāsādyapataṅgojvalanaṃyathā || 27 ||
lāyanenacoddhiṣṭāḥprāṇān rakṣāmahevayam |
ekenabahavobhagnāyaśonāśaṅgamiṣyati || 28 ||
evambruvāṇantaṃśūramaṅgadaṅkanakāṅgadam |
dravamāṇāstatovākyamūcuḥśūruvigarhitam || 29 ||
kṛtannaḥkadanaṅghoraṅkumbhakarṇenarakṣasā |
na sthānakālogacchāmodayitañjīvitaṃhinaḥ || 30 ||
etāvaduktvāvacanaṃsarvetebhejirediśaḥ |
bhīmambhīmākṣamāyāntandṛṣṭavāvānarayūthapāḥ || 31 ||
dravamāṇastutevīrāaṅgadenavalīmukhāḥ |
sāntvaiścaihanumānaiścatatassarvenivartitāḥ || 32 ||
praharṣamupanītāścavāliputreṇadhīmatā |
ājñāpratīkṣāstasthuścasarvevānarayūthapāḥ || 33 ||
ṛṣabhaśarabhamaindadhūmranīlāḥkumudasuṣeṇagavākṣarambhatārāḥ |
dvividapanasavāyuputramukhyāstvaritatarābhimukhaṃraṇam || 34 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.