ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਰਾਮਾਯਣੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡਮ੍ ।
ਅਥ षਟ੍ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ।
ਤਦ੍ਦृष੍ਟਵਾਸੁਮਹਤ੍ਕਰ੍ਮਕृਤਂਵਾਨਰਤਸ੍ਤਮੈਃ ।
ਕ੍ਰੋਧਮਾਹਾਰਯਾਮਾਸਯੁਧਿਤੀਵ੍ਰਮਕਮ੍ਪਨਃ ॥ 1 ॥
ਕ੍ਰੋਧਮੂਰ੍ਚਿਤਰੂਪਸ੍ਤੁਧੂਨ੍ਵਨ੍ਪਰਮਕਾਰ੍ਮੁਕਮ੍ ।
ਦृष੍ਟਵਾਤੁਕਰ੍ਮਸ਼ਤ੍ਰੂਣਾਂਸਾਰਥਿਂਵਾਕ੍ਯਮਬ੍ਰਵੀਤ੍ ॥ 2 ॥
ਤਤ੍ਤ੍ਤ੍ਵੈਤਾਵਤ੍ਤ੍ਵਰਿਤਂਰਥਮ੍ਪ੍ਰਾਪਯਸਾਰਥੇ ।
ਯਤ੍ਰੈਤੇਬਹਵੋਘ੍ਨਨ੍ਤਿਸੁਬਹੂਨ੍ਰਾਕ੍षਸਾਨ੍ਰਣੇ ॥ 3 ॥
ਏਤੇऽਤ੍ਰਬਲਵਨ੍ਤੋਹਿਭੀਮਕੋਪਾਸ਼੍ਚਵਾਨਰਾਃ ।
ਦ੍ਰੁਮਸ਼ੈਲਪ੍ਰਹਰਣਾਸ੍ਤਿष੍ਠਨ੍ਤਿਪ੍ਰਮੁਖੇਮਮ ॥ 4 ॥
ਏਤਾਨ੍ਨਿਹਨ੍ਤੁਮਿਚ੍ਛਾਮਿਸਮਰਸ਼੍ਲਾਘਿਨੋਹ੍ਯਹਮ੍ ।
ਏਤੈਃਪ੍ਰਮਥਿਤਂਸਰ੍ਵਨ੍ਦृਸ਼੍ਯਤੇਰਾਕ੍षਸਾਮ੍ਬਲਮ੍ ॥ 5 ॥
ਤਤਃਪ੍ਰਜਵਨਾਸ਼੍ਵੇਨਰਥੇਨਰਥਿਨਾਂਵਰਃ ।
ਹਰੀਨਭ੍ਯਹਨਤ੍ਕ੍ਰੋਧਾਚ੍ਛਰਜਾਲੈਕਮ੍ਪਨਃ ॥ 6 ॥
ਨਸ੍ਥਾਤੁਂਵਾਨਰਾਸ਼੍ਸ਼ੇਕੁਃਕਿਮ੍ਪੁਨਰ੍ਯੋਦ੍ਧੁਮਾਹਵੇ ।
ਅਕਮ੍ਪਨਸ਼ਰੈਰ੍ਭਗ੍ਨਾਸ੍ਸਰ੍ਵਏਵਵਿਦੁਦ੍ਰੁਵੁਃ ॥ 7 ॥
ਤਾਨ੍ਮृਤ੍ਯੁਵਸ਼ਮਾਪਨ੍ਨਾਨਕਮ੍ਪਨਵਂਸ਼ਗਤਾਨ੍ ।
ਸਮੀਕ੍ष੍ਯਹਨੁਮਾਨ੍ਜ੍ਞਾਤੀਨੁਪਤਸ੍ਥੇਮਹਾਬਲਃ ॥ 8 ॥
ਤਮ੍ਮਹਾਪ੍ਲਵਗਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਸਰ੍ਵੇਤੇਪ੍ਲਵਗਯੂਥਪਾਃ ।
ਸਮੇਤ੍ਯਸਮਰੇਵੀਰਾਸ੍ਸਹਿਤਾਃਪਰ੍ਯਵਾਰਯਨ੍ ॥ 9 ॥
ਅਵਸ੍ਥਿਤਂਹਨੂਮਨ੍ਤਨ੍ਤੇਦृष੍ਟਵਾਹਰਿਯੂਥਪਾਃ ।
ਬਭੂਵੁਰ੍ਬਲਵਨ੍ਤੋਹਿਬਲਵਨ੍ਤਂਸਮਾਸ਼੍ਰਿਤਾਃ ॥ 10 ॥
ਅਕਮ੍ਪਨਸ੍ ਤੁ ਸ਼ੈਲ ਆਭਂ ਹਨੂਮਨ੍ਤਂ ਅਵਸ੍ਥਿਤਮ੍ ।
ਮਹਾ ਇਨ੍ਦ੍ਰ;ਇਵ ਧਾਰਾਭਿਹ੍ ਸ਼ਰੈਰ੍ ਅਭਿਵਵਰ੍ष ਹ ॥ 11 ॥
ਅਚਿਨ੍ਤਯਿਤ੍ਵਾਬਾਣੌਘਾਨ੍ ਸ਼ਰੀਰੇਪਤਿਤਾਨ੍ਸ਼ਿਤਾਨ੍ ।
ਅਕਮ੍ਪਨਵਧਾਰ੍ਥਾਯਮਨੋਦਧ੍ਰੇਮਹਾਬਲਃ ॥ 12 ॥
ਸਪ੍ਰਹਸ੍ਯਮਹਾਤੇਜਾਹਨੁਮਾਨ੍ ਮਾਰੁਤਾਤ੍ਮਜਃ ।
ਅਭਿਦੁਦ੍ਰਾਵਤਦ੍ਰਕ੍षਃਕਮ੍ਪਯਨ੍ਨਿਵਮੇਦਿਨੀਮ੍ ॥ 13 ॥
ਤਸ੍ਯਾਭਿਨਰ੍ਦਮਾਨਸ੍ਯਦੀਪ੍ਯਮਾਨਸ੍ਯਤੇਜਸਾ ।
ਬਭੂਵਰੂਪਨ੍ਦੁਰ੍ਧਰ੍षਨ੍ਦੀਪ੍ਤਸ੍ਯੇਵਵਿਭਾਵਸੋਃ ॥ 14 ॥
ਆਤ੍ਮਾਨਮ੍ਮਪ੍ਰਹਰਣਞ੍ਜ੍ਞਾਤ੍ਵਾਕ੍ਰੋਧਸਮਨ੍ਵਿਤਃ ।
ਸ਼ੈਲਮੁਤ੍ਪਾਟਯਾਮਾਸਵੇਗੇਨਹਰਿਪੁਙ੍ਗਵਃ ॥ 15 ॥
ਗृਹੀਤ੍ਵਾਤਮ੍ਮਹਾਸ਼ੈਲਮ੍ਪਾਣਿਨੈਕੇਨਮਾਰੁਤਿਃ ।
ਸਵਿਨਦ੍ਯਮਹਾਨਾਦਮ੍ਭ੍ਰਾਮਯਾਮਾਸਵੀਰ੍ਯਵਾਨ੍ ॥ 16 ॥
ਤਤਸ੍ਤਮਭਿਦੁਦ੍ਰਾਵਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਮਕਮ੍ਪਨਮ੍ ।
ਪੁਰਾਹਿਨਮੁਚਿਂਸਙ੍ ਖ੍ਯੇਵਜ੍ਰੇਣੇਵਪੁਰਨ੍ਦਰਃ ॥ 17 ॥
ਅਕਮ੍ਪਨਸ੍ਤੁਤਦ੍ਦृष੍ਟਵਾਗਿਰਿਸ਼ृਙ੍ਗਂਸਮੁਦ੍ਯਤਮ੍ ।
ਦੂਰਾਦੇਵਮਹਾਬਾਣੈਰਰ੍ਧਚਨ੍ਦ੍ਰੈਰ੍ਵ੍ਯਦਾਰਯਤ੍ ॥ 18 ॥
ਤਤ੍ਪਰ੍ਵਤਾਗ੍ਰਮਾਕਾਸ਼ੇਰਕ੍षੋਬਾਣਵਿਦਾਰਿਤਮ੍ ।
ਵਿਕੀਰ੍ਣਮ੍ਪਤਿਤਨ੍ਦृष੍ਟਵਾਹਨੁਮਾਨ੍ਕ੍ਰੋਧਮੂਰ੍ਛਿਤਃ ॥ 19 ॥
ਸੋऽਸ਼੍ਵਕਰ੍ਣਂਸਮਾਸਾਦ੍ਯਰੋषਦਰ੍ਪਾਨ੍ਵਿਤੋਹਰਿਃ ।
ਤੂਰ੍ਣਮੁਤ੍ਪਾਟਯਾਮਾਸਮਹਾਗਿਰਿਮਿਵੋਚ੍ਛ੍ਰਿਤਮ੍ ॥ 20 ॥
ਤਙ੍ਗृਹੀਤ੍ਵਾਮਹਾਸ੍ਕਨ੍ਧਂਸੋऽਸ਼੍ਵਕਰ੍ਣਮ੍ਮਹਾਦ੍ਯੁਤਿਃ ।
ਪ੍ਰਹਸ੍ਯਪਰਯਾਪ੍ਰੀਤ੍ਯਾਭ੍ਰਾਮਯਾਮਾਸਭੂਤਲੇ ॥ 21 ॥
ਪ੍ਰਧਾਵਨ੍ਨੂਰੁਵੇਗੇਨਪ੍ਰਭਞ੍ਜਂਸ੍ਤਰਸਾਦ੍ਰੁਮਾਨ੍ ।
ਹਨੂਮਾਨ੍ਪਰਮਕ੍ਰੁਦ੍ਧਸ਼੍ਚਰਣੈਰ੍ਦਾਰਯਤ੍ਕ੍षਿਤਮ੍ ॥ 22 ॥
ਗਜਾਂਸ਼੍ਚਸਗਜਾਰੋਹਾਨ੍ਸਰਥਾਨ੍ਰਥਿਨਸ੍ਤਥਾ ।
ਜਘਾਨਹਨੁਮਾਨ੍ ਭੀਮਾਨ੍ ਰਾਕ੍षਸਾਂਸ਼੍ਚਪਦਾਤਿਗਾਨ੍ ॥ 23 ॥
ਤਮਨ੍ਤਕਮਿਵਕ੍ਰੁਦ੍ਧਂਸਦ੍ਰੁਮਮ੍ਪ੍ਰਾਣਹਾਰਿਣਮ੍ ।
ਹਨੂਮਨ੍ਤਮਭਿਪ੍ਰੇਕ੍ष੍ਯਰਾਕ੍षਸਾਵਿਪ੍ਰਦੁਦ੍ਰੁਵੁਃ ॥ 24 ॥
ਤਮਾਪਤਨ੍ਤਂਸਙ੍ਕृਦ੍ਧਂਰਾਕ੍षਸਾਨਾਮ੍ਭਯਾਵਹਮ੍ ।
ਦਦਰ੍ਸ਼ਾਕਮ੍ਪਨੋਵੀਰਸ਼੍ਚੁਕ੍षੋਧਚਨਨਾਦਚ ॥ 25 ॥
ਸਚਤੁਰ੍ਦਸ਼ਭਿਰ੍ਬਾਣੈਸ਼੍ਸ਼ਿਤੈਰ੍ਦੇਹਵਿਦਾਰਣੈਃ ।
ਨਿਰ੍ਬਿਭੇਦਹਨੂਮਨ੍ਤਮ੍ਮਹਾਵੀਰ੍ਯਮਕਮ੍ਪਨਃ ॥ 26 ॥
ਸ ਤਥਾ ਪ੍ਰਤਿਵਿਦ੍ਧਸ੍ ਤੁ ਬਹ੍ਵੀਭਿਹ੍ ਸ਼ਰ ਵृष੍ਟਿਭਿਃ ।
ਹਨੂਮਾਨ੍ ਦਦृਸ਼ੇ ਵੀਰਹ੍ ਪ੍ਰਰੂਢ;ਇਵ ਸਾਨੁਮਾਨ੍ ॥ 27 ॥
ਵਿਰਰਾਜ ਮਹਾਵੀਰ੍ਯੋ ਮਹਾਕਾਯੋ ਮਹਾਬਲਃ ।
ਪੁष੍ਪਿਤਾਸ਼ੋਕਸਮ੍ਕਾਸ਼ੋ ਵਿਧੂਮ ਇਵ ਪਾਵਕਃ ॥ 28 ॥
ਤਤੋऽਨ੍ਯਂਵृਕ੍षਮੁਤ੍ਪਾਟ੍ਯਕृਤ੍ਵਾਵੇਗਮਨੁਤ੍ਤਮਮ੍ ।
ਸ਼ਿਰਸ੍ਯਭਿਜਘਾਨਾਸ਼ੁਰਾਕ੍षਸੇਨ੍ਦ੍ਰਮਕਮ੍ਪਨਮ੍ ॥ 29 ॥
ਸਵृਕ੍षੇਣਹਤਸ੍ਤੇਨਸਕ੍ਰੋਧੇਨਮਹਾਤ੍ਮਨਾ ।
ਰਾਕ੍षਸੋਵਾਨਰੇਨ੍ਦ੍ਰੇਣਪਪਾਤਚਮਮਾਰਚ ॥ 30 ॥
ਤਂ ਦृष੍ਟ੍ਵਾ ਨਿਹਤਂ ਭੂਮੌ ਰਾਕ੍षਸ ਇਨ੍ਦ੍ਰਂ ਅਕਮ੍ਪਨਮ੍ ।
ਵ੍ਯਥਿਤਾ ਰਾਕ੍षਸਾਹ੍ ਸਰ੍ਵੇ ਕ੍षਿਤਿ ਕਮ੍ਪ;ਇਵ ਦ੍ਰੁਮਾਃ ॥ 31 ॥
ਤ੍ਯਕ੍ਤਪ੍ਰਹਰਣਾਸ੍ਸਰ੍ਵੇਰਾਕ੍षਸਾਸ੍ਤੇਪਰਾਜਿਤਾਃ ।
ਲਙ੍ਕਾਮਭਿਯਯੁਸ੍ਤ੍ਰਸ੍ਤਾਵਾਨਰਾਸ੍ਤੈਭਿਦ੍ਰੁਤਾਃ ॥ 32 ॥
ਤੇਮੁਕ੍ਤਕੇਸ਼ਾਃਸਮ੍ਭ੍ਰਾਨ੍ਤਾਭਗ੍ਨਮਾਨਾਃਪਰਾਜਿਤਾਃ ।
ਸ੍ਰਵਚ੍ਛ੍ਰਮਜਲੈਰਙ੍ਗੈਸ਼੍ਸ਼੍ਵਸਨ੍ਤੋਵਿਪ੍ਰਦੁਦ੍ਰੁਵੁਃ ॥ 33 ॥
ਅਨ੍ਯੋਨ੍ਯਮ੍ਪ੍ਰਮਮਨ੍ਥੁਸ੍ਤੇਵਿਵਿਸ਼ੁਰ੍ਨਗਰਮ੍ਭਯਾਤ੍ ।
ਪृष੍ਠਤਸ੍ਤੇਤੁਸਮ੍ਮੂਢਾਃਪ੍ਰੇਕ੍षਮਾਣਾਮੁਹੁਰ੍ਮੁਹੁਃ ॥ 34 ॥
ਤੇषੁਲਙ੍ਕਾਮ੍ਪ੍ਰਵਿष੍ਟੇषੁਰਾਕ੍षਸੇषੁਮਹਾਬਲਾਃ ।
ਸਮੇਤ੍ਯਹਰਯਸ੍ਸਰ੍ਵੇਹਨੂਮਨ੍ਤਮਪੂਜਯਨ੍ ॥ 35 ॥
ਸੋऽਪਿਪ੍ਰਹृष੍ਟਸ੍ਤਾਨ੍ ਸਰ੍ਵਾਨ੍ ਹਰੀਨ੍ ਸਮ੍ਪ੍ਰਤ੍ਯਪੂਜਯਤ੍ ।
ਹਨੁਮਾਨ੍ਸਤ੍ਤ੍ਵਸਮ੍ਪਨ੍ਨੋਯਥਾਰ੍ਹਮਨੁਕੂਲਤਃ ॥ 36 ॥
ਵਿਨੇਦੁਸ਼੍ਚਯਥਾਪ੍ਰਾਣਂਹਰਯੋਜਿਤਕਾਸ਼ਿਨਃ ।
ਚਕਰ੍षੁਸ਼੍ਚਪੁਨਸ੍ਤਤ੍ਰਸਪ੍ਰਾਣਾਨਪਿਰਾਕ੍षਸਾਨ੍ ॥ 37 ॥
ਸਵੀਰਸ਼ੋਭਾਮਭਜਨ੍ਮਹਾਕਪਿਃਸਮੇਤ੍ਯਰਕ੍षਾਂਸਿਨਿਹਤ੍ਯਮਾਰੁਤਿਃ ।
ਮਹਾਸੁਰਮ੍ਭੀਮਮਮਿਤ੍ਰਨਾਸ਼ਨਃਯਥੈਵਵਿष੍ਣੁਰ੍ਬਲਿਨਞ੍ਚਮੂਮੁਖੇ ॥ 38 ॥
ਅਪੂਜਯਨ੍ਦੇਵਗਣਾਸ੍ਤਦਾਕਪਿਂਸ੍ਵਯਞ੍ਚਰਾਮੋऽਤਿਬਲਸ਼੍ਚਲਕ੍ष੍ਮਣਃ ।
ਤਥੈਵਸੁਗ੍ਰੀਵਮੁਖਾਃਪ੍ਲਵਙ੍ਗਮਾਵਿਭੀषਣਸ਼੍ਚੈਵਮਹਾਬਲਸ੍ਤਥਾ ॥ 39 ॥
ਇਤ੍ਯਾਰ੍षੇ ਸ਼੍ਰੀਮਦ੍ਰਾਮਾਯਣੇ ਵਾਲ੍ਮੀਕੀਯ ਆਦਿਕਾਵ੍ਯੇ ਯੁਦ੍ਧਕਾਣ੍ਡੇ षਟ੍ਪਞ੍ਚਾਸ਼ਸ੍ਸਰ੍ਗਃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
taddṛṣṭavāsumahatkarmakṛtaṃvānaratastamaiḥ |
krodhamāhārayāmāsayudhitīvramakampanaḥ || 1 ||
krodhamūrcitarūpastudhūnvanparamakārmukam |
dṛṣṭavātukarmaśatrūṇāṃsārathiṃvākyamabravīt || 2 ||
tatttvaitāvattvaritaṃrathamprāpayasārathe |
yatraitebahavoghnantisubahūnrākṣasānraṇe || 3 ||
ete'trabalavantohibhīmakopāścavānarāḥ |
drumaśailapraharaṇāstiṣṭhantipramukhemama || 4 ||
etānnihantumicchāmisamaraślāghinohyaham |
etaiḥpramathitaṃsarvandṛśyaterākṣasāmbalam || 5 ||
tataḥprajavanāśvenarathenarathināṃvaraḥ |
harīnabhyahanatkrodhāccharajālaikampanaḥ || 6 ||
nasthātuṃvānarāśśekuḥkimpunaryoddhumāhave |
akampanaśarairbhagnāssarvaevavidudruvuḥ || 7 ||
tānmṛtyuvaśamāpannānakampanavaṃśagatān |
samīkṣyahanumānjñātīnupatasthemahābalaḥ || 8 ||
tammahāplavagandṛṣṭavāsarveteplavagayūthapāḥ |
sametyasamarevīrāssahitāḥparyavārayan || 9 ||
avasthitaṃhanūmantantedṛṣṭavāhariyūthapāḥ |
babhūvurbalavantohibalavantaṃsamāśritāḥ || 10 ||
akampanas tu śaila ābhaṃ hanūmantaṃ avasthitam |
mahā indra;iva dhārābhih śarair abhivavarṣa ha || 11 ||
acintayitvābāṇaughān śarīrepatitānśitān |
akampanavadhārthāyamanodadhremahābalaḥ || 12 ||
saprahasyamahātejāhanumān mārutātmajaḥ |
abhidudrāvatadrakṣaḥkampayannivamedinīm || 13 ||
tasyābhinardamānasyadīpyamānasyatejasā |
babhūvarūpandurdharṣandīptasyevavibhāvasoḥ || 14 ||
ātmānammapraharaṇañjñātvākrodhasamanvitaḥ |
śailamutpāṭayāmāsavegenaharipuṅgavaḥ || 15 ||
gṛhītvātammahāśailampāṇinaikenamārutiḥ |
savinadyamahānādambhrāmayāmāsavīryavān || 16 ||
tatastamabhidudrāvarākṣasendramakampanam |
purāhinamuciṃsaṅ khyevajreṇevapurandaraḥ || 17 ||
akampanastutaddṛṣṭavāgiriśṛṅgaṃsamudyatam |
dūrādevamahābāṇairardhacandrairvyadārayat || 18 ||
tatparvatāgramākāśerakṣobāṇavidāritam |
vikīrṇampatitandṛṣṭavāhanumānkrodhamūrchitaḥ || 19 ||
so'śvakarṇaṃsamāsādyaroṣadarpānvitohariḥ |
tūrṇamutpāṭayāmāsamahāgirimivocchritam || 20 ||
taṅgṛhītvāmahāskandhaṃso'śvakarṇammahādyutiḥ |
prahasyaparayāprītyābhrāmayāmāsabhūtale || 21 ||
pradhāvannūruvegenaprabhañjaṃstarasādrumān |
hanūmānparamakruddhaścaraṇairdārayatkṣitam || 22 ||
gajāṃścasagajārohānsarathānrathinastathā |
jaghānahanumān bhīmān rākṣasāṃścapadātigān || 23 ||
tamantakamivakruddhaṃsadrumamprāṇahāriṇam |
hanūmantamabhiprekṣyarākṣasāvipradudruvuḥ || 24 ||
tamāpatantaṃsaṅkṛddhaṃrākṣasānāmbhayāvaham |
dadarśākampanovīraścukṣodhacananādaca || 25 ||
sacaturdaśabhirbāṇaiśśitairdehavidāraṇaiḥ |
nirbibhedahanūmantammahāvīryamakampanaḥ || 26 ||
sa tathā pratividdhas tu bahvībhih śara vṛṣṭibhiḥ |
hanūmān dadṛśe vīrah prarūḍha;iva sānumān || 27 ||
virarāja mahāvīryo mahākāyo mahābalaḥ |
puṣpitāśokasamkāśo vidhūma iva pāvakaḥ || 28 ||
tato'nyaṃvṛkṣamutpāṭyakṛtvāvegamanuttamam |
śirasyabhijaghānāśurākṣasendramakampanam || 29 ||
savṛkṣeṇahatastenasakrodhenamahātmanā |
rākṣasovānarendreṇapapātacamamāraca || 30 ||
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasa indraṃ akampanam |
vyathitā rākṣasāh sarve kṣiti kampa;iva drumāḥ || 31 ||
tyaktapraharaṇāssarverākṣasāsteparājitāḥ |
laṅkāmabhiyayustrastāvānarāstaibhidrutāḥ || 32 ||
temuktakeśāḥsambhrāntābhagnamānāḥparājitāḥ |
sravacchramajalairaṅgaiśśvasantovipradudruvuḥ || 33 ||
anyonyampramamanthusteviviśurnagarambhayāt |
pṛṣṭhatastetusammūḍhāḥprekṣamāṇāmuhurmuhuḥ || 34 ||
teṣulaṅkāmpraviṣṭeṣurākṣaseṣumahābalāḥ |
sametyaharayassarvehanūmantamapūjayan || 35 ||
so'piprahṛṣṭastān sarvān harīn sampratyapūjayat |
hanumānsattvasampannoyathārhamanukūlataḥ || 36 ||
vineduścayathāprāṇaṃharayojitakāśinaḥ |
cakarṣuścapunastatrasaprāṇānapirākṣasān || 37 ||
savīraśobhāmabhajanmahākapiḥsametyarakṣāṃsinihatyamārutiḥ |
mahāsurambhīmamamitranāśanaḥyathaivaviṣṇurbalinañcamūmukhe || 38 ||
apūjayandevagaṇāstadākapiṃsvayañcarāmo'tibalaścalakṣmaṇaḥ |
tathaivasugrīvamukhāḥplavaṅgamāvibhīṣaṇaścaivamahābalastathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ षट्पञ्चाशस्सर्गः ।
तद्दृष्टवासुमहत्कर्मकृतंवानरतस्तमैः ।
क्रोधमाहारयामासयुधितीव्रमकम्पनः ॥ 1 ॥
क्रोधमूर्चितरूपस्तुधून्वन्परमकार्मुकम् ।
दृष्टवातुकर्मशत्रूणांसारथिंवाक्यमब्रवीत् ॥ 2 ॥
तत्त्त्वैतावत्त्वरितंरथम्प्रापयसारथे ।
यत्रैतेबहवोघ्नन्तिसुबहून्राक्षसान्रणे ॥ 3 ॥
एतेऽत्रबलवन्तोहिभीमकोपाश्चवानराः ।
द्रुमशैलप्रहरणास्तिष्ठन्तिप्रमुखेमम ॥ 4 ॥
एतान्निहन्तुमिच्छामिसमरश्लाघिनोह्यहम् ।
एतैःप्रमथितंसर्वन्दृश्यतेराक्षसाम्बलम् ॥ 5 ॥
ततःप्रजवनाश्वेनरथेनरथिनांवरः ।
हरीनभ्यहनत्क्रोधाच्छरजालैकम्पनः ॥ 6 ॥
नस्थातुंवानराश्शेकुःकिम्पुनर्योद्धुमाहवे ।
अकम्पनशरैर्भग्नास्सर्वएवविदुद्रुवुः ॥ 7 ॥
तान्मृत्युवशमापन्नानकम्पनवंशगतान् ।
समीक्ष्यहनुमान्ज्ञातीनुपतस्थेमहाबलः ॥ 8 ॥
तम्महाप्लवगन्दृष्टवासर्वेतेप्लवगयूथपाः ।
समेत्यसमरेवीरास्सहिताःपर्यवारयन् ॥ 9 ॥
अवस्थितंहनूमन्तन्तेदृष्टवाहरियूथपाः ।
बभूवुर्बलवन्तोहिबलवन्तंसमाश्रिताः ॥ 10 ॥
अकम्पनस् तु शैल आभं हनूमन्तं अवस्थितम् ।
महा इन्द्र;इव धाराभिह् शरैर् अभिववर्ष ह ॥ 11 ॥
अचिन्तयित्वाबाणौघान् शरीरेपतितान्शितान् ।
अकम्पनवधार्थायमनोदध्रेमहाबलः ॥ 12 ॥
सप्रहस्यमहातेजाहनुमान् मारुतात्मजः ।
अभिदुद्रावतद्रक्षःकम्पयन्निवमेदिनीम् ॥ 13 ॥
तस्याभिनर्दमानस्यदीप्यमानस्यतेजसा ।
बभूवरूपन्दुर्धर्षन्दीप्तस्येवविभावसोः ॥ 14 ॥
आत्मानम्मप्रहरणञ्ज्ञात्वाक्रोधसमन्वितः ।
शैलमुत्पाटयामासवेगेनहरिपुङ्गवः ॥ 15 ॥
गृहीत्वातम्महाशैलम्पाणिनैकेनमारुतिः ।
सविनद्यमहानादम्भ्रामयामासवीर्यवान् ॥ 16 ॥
ततस्तमभिदुद्रावराक्षसेन्द्रमकम्पनम् ।
पुराहिनमुचिंसङ् ख्येवज्रेणेवपुरन्दरः ॥ 17 ॥
अकम्पनस्तुतद्दृष्टवागिरिशृङ्गंसमुद्यतम् ।
दूरादेवमहाबाणैरर्धचन्द्रैर्व्यदारयत् ॥ 18 ॥
तत्पर्वताग्रमाकाशेरक्षोबाणविदारितम् ।
विकीर्णम्पतितन्दृष्टवाहनुमान्क्रोधमूर्छितः ॥ 19 ॥
सोऽश्वकर्णंसमासाद्यरोषदर्पान्वितोहरिः ।
तूर्णमुत्पाटयामासमहागिरिमिवोच्छ्रितम् ॥ 20 ॥
तङ्गृहीत्वामहास्कन्धंसोऽश्वकर्णम्महाद्युतिः ।
प्रहस्यपरयाप्रीत्याभ्रामयामासभूतले ॥ 21 ॥
प्रधावन्नूरुवेगेनप्रभञ्जंस्तरसाद्रुमान् ।
हनूमान्परमक्रुद्धश्चरणैर्दारयत्क्षितम् ॥ 22 ॥
गजांश्चसगजारोहान्सरथान्रथिनस्तथा ।
जघानहनुमान् भीमान् राक्षसांश्चपदातिगान् ॥ 23 ॥
तमन्तकमिवक्रुद्धंसद्रुमम्प्राणहारिणम् ।
हनूमन्तमभिप्रेक्ष्यराक्षसाविप्रदुद्रुवुः ॥ 24 ॥
तमापतन्तंसङ्कृद्धंराक्षसानाम्भयावहम् ।
ददर्शाकम्पनोवीरश्चुक्षोधचननादच ॥ 25 ॥
सचतुर्दशभिर्बाणैश्शितैर्देहविदारणैः ।
निर्बिभेदहनूमन्तम्महावीर्यमकम्पनः ॥ 26 ॥
स तथा प्रतिविद्धस् तु बह्वीभिह् शर वृष्टिभिः ।
हनूमान् ददृशे वीरह् प्ररूढ;इव सानुमान् ॥ 27 ॥
विरराज महावीर्यो महाकायो महाबलः ।
पुष्पिताशोकसम्काशो विधूम इव पावकः ॥ 28 ॥
ततोऽन्यंवृक्षमुत्पाट्यकृत्वावेगमनुत्तमम् ।
शिरस्यभिजघानाशुराक्षसेन्द्रमकम्पनम् ॥ 29 ॥
सवृक्षेणहतस्तेनसक्रोधेनमहात्मना ।
राक्षसोवानरेन्द्रेणपपातचममारच ॥ 30 ॥
तं दृष्ट्वा निहतं भूमौ राक्षस इन्द्रं अकम्पनम् ।
व्यथिता राक्षसाह् सर्वे क्षिति कम्प;इव द्रुमाः ॥ 31 ॥
त्यक्तप्रहरणास्सर्वेराक्षसास्तेपराजिताः ।
लङ्कामभिययुस्त्रस्तावानरास्तैभिद्रुताः ॥ 32 ॥
तेमुक्तकेशाःसम्भ्रान्ताभग्नमानाःपराजिताः ।
स्रवच्छ्रमजलैरङ्गैश्श्वसन्तोविप्रदुद्रुवुः ॥ 33 ॥
अन्योन्यम्प्रममन्थुस्तेविविशुर्नगरम्भयात् ।
पृष्ठतस्तेतुसम्मूढाःप्रेक्षमाणामुहुर्मुहुः ॥ 34 ॥
तेषुलङ्काम्प्रविष्टेषुराक्षसेषुमहाबलाः ।
समेत्यहरयस्सर्वेहनूमन्तमपूजयन् ॥ 35 ॥
सोऽपिप्रहृष्टस्तान् सर्वान् हरीन् सम्प्रत्यपूजयत् ।
हनुमान्सत्त्वसम्पन्नोयथार्हमनुकूलतः ॥ 36 ॥
विनेदुश्चयथाप्राणंहरयोजितकाशिनः ।
चकर्षुश्चपुनस्तत्रसप्राणानपिराक्षसान् ॥ 37 ॥
सवीरशोभामभजन्महाकपिःसमेत्यरक्षांसिनिहत्यमारुतिः ।
महासुरम्भीमममित्रनाशनःयथैवविष्णुर्बलिनञ्चमूमुखे ॥ 38 ॥
अपूजयन्देवगणास्तदाकपिंस्वयञ्चरामोऽतिबलश्चलक्ष्मणः ।
तथैवसुग्रीवमुखाःप्लवङ्गमाविभीषणश्चैवमहाबलस्तथा ॥ 39 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे षट्पञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha ṣaṭpañcāśassargaḥ |
taddṛṣṭavāsumahatkarmakṛtaṃvānaratastamaiḥ |
krodhamāhārayāmāsayudhitīvramakampanaḥ || 1 ||
krodhamūrcitarūpastudhūnvanparamakārmukam |
dṛṣṭavātukarmaśatrūṇāṃsārathiṃvākyamabravīt || 2 ||
tatttvaitāvattvaritaṃrathamprāpayasārathe |
yatraitebahavoghnantisubahūnrākṣasānraṇe || 3 ||
ete'trabalavantohibhīmakopāścavānarāḥ |
drumaśailapraharaṇāstiṣṭhantipramukhemama || 4 ||
etānnihantumicchāmisamaraślāghinohyaham |
etaiḥpramathitaṃsarvandṛśyaterākṣasāmbalam || 5 ||
tataḥprajavanāśvenarathenarathināṃvaraḥ |
harīnabhyahanatkrodhāccharajālaikampanaḥ || 6 ||
nasthātuṃvānarāśśekuḥkimpunaryoddhumāhave |
akampanaśarairbhagnāssarvaevavidudruvuḥ || 7 ||
tānmṛtyuvaśamāpannānakampanavaṃśagatān |
samīkṣyahanumānjñātīnupatasthemahābalaḥ || 8 ||
tammahāplavagandṛṣṭavāsarveteplavagayūthapāḥ |
sametyasamarevīrāssahitāḥparyavārayan || 9 ||
avasthitaṃhanūmantantedṛṣṭavāhariyūthapāḥ |
babhūvurbalavantohibalavantaṃsamāśritāḥ || 10 ||
akampanas tu śaila ābhaṃ hanūmantaṃ avasthitam |
mahā indra;iva dhārābhih śarair abhivavarṣa ha || 11 ||
acintayitvābāṇaughān śarīrepatitānśitān |
akampanavadhārthāyamanodadhremahābalaḥ || 12 ||
saprahasyamahātejāhanumān mārutātmajaḥ |
abhidudrāvatadrakṣaḥkampayannivamedinīm || 13 ||
tasyābhinardamānasyadīpyamānasyatejasā |
babhūvarūpandurdharṣandīptasyevavibhāvasoḥ || 14 ||
ātmānammapraharaṇañjñātvākrodhasamanvitaḥ |
śailamutpāṭayāmāsavegenaharipuṅgavaḥ || 15 ||
gṛhītvātammahāśailampāṇinaikenamārutiḥ |
savinadyamahānādambhrāmayāmāsavīryavān || 16 ||
tatastamabhidudrāvarākṣasendramakampanam |
purāhinamuciṃsaṅ khyevajreṇevapurandaraḥ || 17 ||
akampanastutaddṛṣṭavāgiriśṛṅgaṃsamudyatam |
dūrādevamahābāṇairardhacandrairvyadārayat || 18 ||
tatparvatāgramākāśerakṣobāṇavidāritam |
vikīrṇampatitandṛṣṭavāhanumānkrodhamūrchitaḥ || 19 ||
so'śvakarṇaṃsamāsādyaroṣadarpānvitohariḥ |
tūrṇamutpāṭayāmāsamahāgirimivocchritam || 20 ||
taṅgṛhītvāmahāskandhaṃso'śvakarṇammahādyutiḥ |
prahasyaparayāprītyābhrāmayāmāsabhūtale || 21 ||
pradhāvannūruvegenaprabhañjaṃstarasādrumān |
hanūmānparamakruddhaścaraṇairdārayatkṣitam || 22 ||
gajāṃścasagajārohānsarathānrathinastathā |
jaghānahanumān bhīmān rākṣasāṃścapadātigān || 23 ||
tamantakamivakruddhaṃsadrumamprāṇahāriṇam |
hanūmantamabhiprekṣyarākṣasāvipradudruvuḥ || 24 ||
tamāpatantaṃsaṅkṛddhaṃrākṣasānāmbhayāvaham |
dadarśākampanovīraścukṣodhacananādaca || 25 ||
sacaturdaśabhirbāṇaiśśitairdehavidāraṇaiḥ |
nirbibhedahanūmantammahāvīryamakampanaḥ || 26 ||
sa tathā pratividdhas tu bahvībhih śara vṛṣṭibhiḥ |
hanūmān dadṛśe vīrah prarūḍha;iva sānumān || 27 ||
virarāja mahāvīryo mahākāyo mahābalaḥ |
puṣpitāśokasamkāśo vidhūma iva pāvakaḥ || 28 ||
tato'nyaṃvṛkṣamutpāṭyakṛtvāvegamanuttamam |
śirasyabhijaghānāśurākṣasendramakampanam || 29 ||
savṛkṣeṇahatastenasakrodhenamahātmanā |
rākṣasovānarendreṇapapātacamamāraca || 30 ||
taṃ dṛṣṭvā nihataṃ bhūmau rākṣasa indraṃ akampanam |
vyathitā rākṣasāh sarve kṣiti kampa;iva drumāḥ || 31 ||
tyaktapraharaṇāssarverākṣasāsteparājitāḥ |
laṅkāmabhiyayustrastāvānarāstaibhidrutāḥ || 32 ||
temuktakeśāḥsambhrāntābhagnamānāḥparājitāḥ |
sravacchramajalairaṅgaiśśvasantovipradudruvuḥ || 33 ||
anyonyampramamanthusteviviśurnagarambhayāt |
pṛṣṭhatastetusammūḍhāḥprekṣamāṇāmuhurmuhuḥ || 34 ||
teṣulaṅkāmpraviṣṭeṣurākṣaseṣumahābalāḥ |
sametyaharayassarvehanūmantamapūjayan || 35 ||
so'piprahṛṣṭastān sarvān harīn sampratyapūjayat |
hanumānsattvasampannoyathārhamanukūlataḥ || 36 ||
vineduścayathāprāṇaṃharayojitakāśinaḥ |
cakarṣuścapunastatrasaprāṇānapirākṣasān || 37 ||
savīraśobhāmabhajanmahākapiḥsametyarakṣāṃsinihatyamārutiḥ |
mahāsurambhīmamamitranāśanaḥyathaivaviṣṇurbalinañcamūmukhe || 38 ||
apūjayandevagaṇāstadākapiṃsvayañcarāmo'tibalaścalakṣmaṇaḥ |
tathaivasugrīvamukhāḥplavaṅgamāvibhīṣaṇaścaivamahābalastathā || 39 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe ṣaṭpañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gurmukhi script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.