അഥ ശ്രീ ശിവമഹിമ്നസ്തോത്രമ് ॥
മഹിമ്നഃ പാരം തേ പരമവിദുഷോ യദ്യസദൃശീ
സ്തുതിര്ബ്രഹ്മാദീനാമപി തദവസന്നാസ്ത്വയി ഗിരഃ ।
അഥാഽവാച്യഃ സര്വഃ സ്വമതിപരിണാമാവധി ഗൃണന്
മമാപ്യേഷ സ്തോത്രേ ഹര നിരപവാദഃ പരികരഃ ॥ 1 ॥
അതീതഃ പന്ഥാനം തവ ച മഹിമാ വാങ്മനസയോഃ
അതദ്വ്യാവൃത്ത്യാ യം ചകിതമഭിധത്തേ ശ്രുതിരപി ।
സ കസ്യ സ്തോതവ്യഃ കതിവിധഗുണഃ കസ്യ വിഷയഃ
പദേ ത്വര്വാചീനേ പതതി ന മനഃ കസ്യ ന വചഃ ॥ 2 ॥
മധുസ്ഫീതാ വാചഃ പരമമമൃതം നിര്മിതവതഃ
തവ ബ്രഹ്മന് കിം വാഗപി സുരഗുരോര്വിസ്മയപദമ് ।
മമ ത്വേതാം വാണീം ഗുണകഥനപുണ്യേന ഭവതഃ
പുനാമീത്യര്ഥേഽസ്മിന് പുരമഥന ബുദ്ധിര്വ്യവസിതാ ॥ 3 ॥
തവൈശ്വര്യം യത്തജ്ജഗദുദയരക്ഷാപ്രലയകൃത്
ത്രയീവസ്തു വ്യസ്തം തിസ്രുഷു ഗുണഭിന്നാസു തനുഷു ।
അഭവ്യാനാമസ്മിന് വരദ രമണീയാമരമണീം
വിഹന്തും വ്യാക്രോശീം വിദധത ഇഹൈകേ ജഡധിയഃ ॥ 4 ॥
കിമീഹഃ കിങ്കായഃ സ ഖലു കിമുപായസ്ത്രിഭുവനം
കിമാധാരോ ധാതാ സൃജതി കിമുപാദാന ഇതി ച ।
അതര്ക്യൈശ്വര്യേ ത്വയ്യനവസര ദുഃസ്ഥോ ഹതധിയഃ
കുതര്കോഽയം കാംശ്ചിത് മുഖരയതി മോഹായ ജഗതഃ ॥ 5 ॥
അജന്മാനോ ലോകാഃ കിമവയവവന്തോഽപി ജഗതാം
അധിഷ്ഠാതാരം കിം ഭവവിധിരനാദൃത്യ ഭവതി ।
അനീശോ വാ കുര്യാദ് ഭുവനജനനേ കഃ പരികരോ
യതോ മന്ദാസ്ത്വാം പ്രത്യമരവര സംശേരത ഇമേ ॥ 6 ॥
ത്രയീ സാങ്ഖ്യം യോഗഃ പശുപതിമതം വൈഷ്ണവമിതി
പ്രഭിന്നേ പ്രസ്ഥാനേ പരമിദമദഃ പഥ്യമിതി ച ।
രുചീനാം വൈചിത്ര്യാദൃജുകുടില നാനാപഥജുഷാം
നൃണാമേകോ ഗമ്യസ്ത്വമസി പയസാമര്ണവ ഇവ ॥ 7 ॥
മഹോക്ഷഃ ഖട്വാങ്ഗം പരശുരജിനം ഭസ്മ ഫണിനഃ
കപാലം ചേതീയത്തവ വരദ തന്ത്രോപകരണമ് ।
സുരാസ്താം താമൃദ്ധിം ദധതി തു ഭവദ്ഭൂപ്രണിഹിതാം
ന ഹി സ്വാത്മാരാമം വിഷയമൃഗതൃഷ്ണാ ഭ്രമയതി ॥ 8 ॥
ധ്രുവം കശ്ചിത് സര്വം സകലമപരസ്ത്വധ്രുവമിദം
പരോ ധ്രൌവ്യാഽധ്രൌവ്യേ ജഗതി ഗദതി വ്യസ്തവിഷയേ ।
സമസ്തേഽപ്യേതസ്മിന് പുരമഥന തൈര്വിസ്മിത ഇവ
സ്തുവന് ജിഹ്രേമി ത്വാം ന ഖലു നനു ധൃഷ്ടാ മുഖരതാ ॥ 9 ॥
തവൈശ്വര്യം യത്നാദ് യദുപരി വിരിഞ്ചിര്ഹരിരധഃ
പരിച്ഛേതും യാതാവനലമനലസ്കന്ധവപുഷഃ ।
തതോ ഭക്തിശ്രദ്ധാ-ഭരഗുരു-ഗൃണദ്ഭ്യാം ഗിരിശ യത്
സ്വയം തസ്ഥേ താഭ്യാം തവ കിമനുവൃത്തിര്ന ഫലതി ॥ 10 ॥
അയത്നാദാസാദ്യ ത്രിഭുവനമവൈരവ്യതികരം
ദശാസ്യോ യദ്ബാഹൂനഭൃത രണകണ്ഡൂ-പരവശാന് ।
ശിരഃപദ്മശ്രേണീ-രചിതചരണാമ്ഭോരുഹ-ബലേഃ
സ്ഥിരായാസ്ത്വദ്ഭക്തേസ്ത്രിപുരഹര വിസ്ഫൂര്ജിതമിദമ് ॥ 11 ॥
അമുഷ്യ ത്വത്സേവാ-സമധിഗതസാരം ഭുജവനം
ബലാത് കൈലാസേഽപി ത്വദധിവസതൌ വിക്രമയതഃ ।
അലഭ്യാ പാതാലേഽപ്യലസചലിതാങ്ഗുഷ്ഠശിരസി
പ്രതിഷ്ഠാ ത്വയ്യാസീദ് ധ്രുവമുപചിതോ മുഹ്യതി ഖലഃ ॥ 12 ॥
യദൃദ്ധിം സുത്രാമ്ണോ വരദ പരമോച്ചൈരപി സതീം
അധശ്ചക്രേ ബാണഃ പരിജനവിധേയത്രിഭുവനഃ ।
ന തച്ചിത്രം തസ്മിന് വരിവസിതരി ത്വച്ചരണയോഃ
ന കസ്യാപ്യുന്നത്യൈ ഭവതി ശിരസസ്ത്വയ്യവനതിഃ ॥ 13 ॥
അകാണ്ഡ-ബ്രഹ്മാണ്ഡ-ക്ഷയചകിത-ദേവാസുരകൃപാ
വിധേയസ്യാഽഽസീദ് യസ്ത്രിനയന വിഷം സംഹൃതവതഃ ।
സ കല്മാഷഃ കണ്ഠേ തവ ന കുരുതേ ന ശ്രിയമഹോ
വികാരോഽപി ശ്ലാഘ്യോ ഭുവന-ഭയ- ഭങ്ഗ- വ്യസനിനഃ ॥ 14 ॥
അസിദ്ധാര്ഥാ നൈവ ക്വചിദപി സദേവാസുരനരേ
നിവര്തന്തേ നിത്യം ജഗതി ജയിനോ യസ്യ വിശിഖാഃ ।
സ പശ്യന്നീശ ത്വാമിതരസുരസാധാരണമഭൂത്
സ്മരഃ സ്മര്തവ്യാത്മാ ന ഹി വശിഷു പഥ്യഃ പരിഭവഃ ॥ 15 ॥
മഹീ പാദാഘാതാദ് വ്രജതി സഹസാ സംശയപദം
പദം വിഷ്ണോര്ഭ്രാമ്യദ് ഭുജ-പരിഘ-രുഗ്ണ-ഗ്രഹ- ഗണമ് ।
മുഹുര്ദ്യൌര്ദൌസ്ഥ്യം യാത്യനിഭൃത-ജടാ-താഡിത-തടാ
ജഗദ്രക്ഷായൈ ത്വം നടസി നനു വാമൈവ വിഭുതാ ॥ 16 ॥
വിയദ്വ്യാപീ താരാ-ഗണ-ഗുണിത-ഫേനോദ്ഗമ-രുചിഃ
പ്രവാഹോ വാരാം യഃ പൃഷതലഘുദൃഷ്ടഃ ശിരസി തേ ।
ജഗദ്ദ്വീപാകാരം ജലധിവലയം തേന കൃതമിതി
അനേനൈവോന്നേയം ധൃതമഹിമ ദിവ്യം തവ വപുഃ ॥ 17 ॥
രഥഃ ക്ഷോണീ യന്താ ശതധൃതിരഗേന്ദ്രോ ധനുരഥോ
രഥാങ്ഗേ ചന്ദ്രാര്കൌ രഥ-ചരണ-പാണിഃ ശര ഇതി ।
ദിധക്ഷോസ്തേ കോഽയം ത്രിപുരതൃണമാഡമ്ബര-വിധിഃ
വിധേയൈഃ ക്രീഡന്ത്യോ ന ഖലു പരതന്ത്രാഃ പ്രഭുധിയഃ ॥ 18 ॥
ഹരിസ്തേ സാഹസ്രം കമല ബലിമാധായ പദയോഃ
യദേകോനേ തസ്മിന് നിജമുദഹരന്നേത്രകമലമ് ।
ഗതോ ഭക്ത്യുദ്രേകഃ പരിണതിമസൌ ചക്രവപുഷഃ
ത്രയാണാം രക്ഷായൈ ത്രിപുരഹര ജാഗര്തി ജഗതാമ് ॥ 19 ॥
ക്രതൌ സുപ്തേ ജാഗ്രത് ത്വമസി ഫലയോഗേ ക്രതുമതാം
ക്വ കര്മ പ്രധ്വസ്തം ഫലതി പുരുഷാരാധനമൃതേ ।
അതസ്ത്വാം സമ്പ്രേക്ഷ്യ ക്രതുഷു ഫലദാന-പ്രതിഭുവം
ശ്രുതൌ ശ്രദ്ധാം ബധ്വാ ദൃഢപരികരഃ കര്മസു ജനഃ ॥ 20 ॥
ക്രിയാദക്ഷോ ദക്ഷഃ ക്രതുപതിരധീശസ്തനുഭൃതാം
ഋഷീണാമാര്ത്വിജ്യം ശരണദ സദസ്യാഃ സുര-ഗണാഃ ।
ക്രതുഭ്രംശസ്ത്വത്തഃ ക്രതുഫല-വിധാന-വ്യസനിനഃ
ധ്രുവം കര്തുഃ ശ്രദ്ധാ-വിധുരമഭിചാരായ ഹി മഖാഃ ॥ 21 ॥
പ്രജാനാഥം നാഥ പ്രസഭമഭികം സ്വാം ദുഹിതരം
ഗതം രോഹിദ് ഭൂതാം രിരമയിഷുമൃഷ്യസ്യ വപുഷാ ।
ധനുഷ്പാണേര്യാതം ദിവമപി സപത്രാകൃതമമും
ത്രസന്തം തേഽദ്യാപി ത്യജതി ന മൃഗവ്യാധരഭസഃ ॥ 22 ॥
സ്വലാവണ്യാശംസാ ധൃതധനുഷമഹ്നായ തൃണവത്
പുരഃ പ്ലുഷ്ടം ദൃഷ്ട്വാ പുരമഥന പുഷ്പായുധമപി ।
യദി സ്ത്രൈണം ദേവീ യമനിരത-ദേഹാര്ധ-ഘടനാത്
അവൈതി ത്വാമദ്ധാ ബത വരദ മുഗ്ധാ യുവതയഃ ॥ 23 ॥
ശ്മശാനേഷ്വാക്രീഡാ സ്മരഹര പിശാചാഃ സഹചരാഃ
ചിതാ-ഭസ്മാലേപഃ സ്രഗപി നൃകരോടീ-പരികരഃ ।
അമങ്ഗല്യം ശീലം തവ ഭവതു നാമൈവമഖിലം
തഥാപി സ്മര്തൄണാം വരദ പരമം മങ്ഗലമസി ॥ 24 ॥
മനഃ പ്രത്യക്ചിത്തേ സവിധമവിധായാത്ത-മരുതഃ
പ്രഹൃഷ്യദ്രോമാണഃ പ്രമദ-സലിലോത്സങ്ഗതി-ദൃശഃ ।
യദാലോക്യാഹ്ലാദം ഹ്രദ ഇവ നിമജ്യാമൃതമയേ
ദധത്യന്തസ്തത്ത്വം കിമപി യമിനസ്തത് കില ഭവാന് ॥ 25 ॥
ത്വമര്കസ്ത്വം സോമസ്ത്വമസി പവനസ്ത്വം ഹുതവഹഃ
ത്വമാപസ്ത്വം വ്യോമ ത്വമു ധരണിരാത്മാ ത്വമിതി ച ।
പരിച്ഛിന്നാമേവം ത്വയി പരിണതാ ബിഭ്രതി ഗിരം
ന വിദ്മസ്തത്തത്ത്വം വയമിഹ തു യത് ത്വം ന ഭവസി ॥ 26 ॥
ത്രയീം തിസ്രോ വൃത്തീസ്ത്രിഭുവനമഥോ ത്രീനപി സുരാന്
അകാരാദ്യൈര്വര്ണൈസ്ത്രിഭിരഭിദധത് തീര്ണവികൃതി ।
തുരീയം തേ ധാമ ധ്വനിഭിരവരുന്ധാനമണുഭിഃ
സമസ്തം വ്യസ്തം ത്വാം ശരണദ ഗൃണാത്യോമിതി പദമ് ॥ 27 ॥
ഭവഃ ശര്വോ രുദ്രഃ പശുപതിരഥോഗ്രഃ സഹമഹാന്
തഥാ ഭീമേശാനാവിതി യദഭിധാനാഷ്ടകമിദമ് ।
അമുഷ്മിന് പ്രത്യേകം പ്രവിചരതി ദേവ ശ്രുതിരപി
പ്രിയായാസ്മൈധാമ്നേ പ്രണിഹിത-നമസ്യോഽസ്മി ഭവതേ ॥ 28 ॥
നമോ നേദിഷ്ഠായ പ്രിയദവ ദവിഷ്ഠായ ച നമഃ
നമഃ ക്ഷോദിഷ്ഠായ സ്മരഹര മഹിഷ്ഠായ ച നമഃ ।
നമോ വര്ഷിഷ്ഠായ ത്രിനയന യവിഷ്ഠായ ച നമഃ
നമഃ സര്വസ്മൈ തേ തദിദമിതിസര്വായ ച നമഃ ॥ 29 ॥
ബഹുല-രജസേ വിശ്വോത്പത്തൌ ഭവായ നമോ നമഃ
പ്രബല-തമസേ തത് സംഹാരേ ഹരായ നമോ നമഃ ।
ജന-സുഖകൃതേ സത്ത്വോദ്രിക്തൌ മൃഡായ നമോ നമഃ
പ്രമഹസി പദേ നിസ്ത്രൈഗുണ്യേ ശിവായ നമോ നമഃ ॥ 30 ॥
കൃശ-പരിണതി-ചേതഃ ക്ലേശവശ്യം ക്വ ചേദം
ക്വ ച തവ ഗുണ-സീമോല്ലങ്ഘിനീ ശശ്വദൃദ്ധിഃ ।
ഇതി ചകിതമമന്ദീകൃത്യ മാം ഭക്തിരാധാദ്
വരദ ചരണയോസ്തേ വാക്യ-പുഷ്പോപഹാരമ് ॥ 31 ॥
അസിത-ഗിരി-സമം സ്യാത് കജ്ജലം സിന്ധു-പാത്രേ
സുര-തരുവര-ശാഖാ ലേഖനീ പത്രമുര്വീ ।
ലിഖതി യദി ഗൃഹീത്വാ ശാരദാ സര്വകാലം
തദപി തവ ഗുണാനാമീശ പാരം ന യാതി ॥ 32 ॥
അസുര-സുര-മുനീന്ദ്രൈരര്ചിതസ്യേന്ദു-മൌലേഃ
ഗ്രഥിത-ഗുണമഹിമ്നോ നിര്ഗുണസ്യേശ്വരസ്യ ।
സകല-ഗണ-വരിഷ്ഠഃ പുഷ്പദന്താഭിധാനഃ
രുചിരമലഘുവൃത്തൈഃ സ്തോത്രമേതച്ചകാര ॥ 33 ॥
അഹരഹരനവദ്യം ധൂര്ജടേഃ സ്തോത്രമേതത്
പഠതി പരമഭക്ത്യാ ശുദ്ധ-ചിത്തഃ പുമാന് യഃ ।
സ ഭവതി ശിവലോകേ രുദ്രതുല്യസ്തഥാഽത്ര
പ്രചുരതര-ധനായുഃ പുത്രവാന് കീര്തിമാംശ്ച ॥ 34 ॥
മഹേശാന്നാപരോ ദേവോ മഹിമ്നോ നാപരാ സ്തുതിഃ ।
അഘോരാന്നാപരോ മന്ത്രോ നാസ്തി തത്ത്വം ഗുരോഃ പരമ് ॥ 35 ॥
ദീക്ഷാ ദാനം തപസ്തീര്ഥം ജ്ഞാനം യാഗാദികാഃ ക്രിയാഃ ।
മഹിമ്നസ്തവ പാഠസ്യ കലാം നാര്ഹന്തി ഷോഡശീമ് ॥ 36 ॥
കുസുമദശന-നാമാ സര്വ-ഗന്ധര്വ-രാജഃ
ശശിധരവര-മൌലേര്ദേവദേവസ്യ ദാസഃ ।
സ ഖലു നിജ-മഹിമ്നോ ഭ്രഷ്ട ഏവാസ്യ രോഷാത്
സ്തവനമിദമകാര്ഷീദ് ദിവ്യ-ദിവ്യം മഹിമ്നഃ ॥ 37 ॥
സുരഗുരുമഭിപൂജ്യ സ്വര്ഗ-മോക്ഷൈക-ഹേതും [സുരവരമുനിപൂജ്യം]
പഠതി യദി മനുഷ്യഃ പ്രാഞ്ജലിര്നാന്യ-ചേതാഃ ।
വ്രജതി ശിവ-സമീപം കിന്നരൈഃ സ്തൂയമാനഃ
സ്തവനമിദമമോഘം പുഷ്പദന്തപ്രണീതമ് ॥ 38 ॥
ശ്രീ പുഷ്പദന്ത-മുഖ-പങ്കജ-നിര്ഗതേന
സ്തോത്രേണ കില്ബിഷ-ഹരേണ ഹര-പ്രിയേണ ।
കണ്ഠസ്ഥിതേന പഠിതേന സമാഹിതേന
സുപ്രീണിതോ ഭവതി ഭൂതപതിര്മഹേശഃ ॥ 43 ॥
ആസമാപ്തമിദം സ്തോത്രം പുണ്യം ഗന്ധര്വ-ഭാഷിതമ് ।
അനൌപമ്യം മനോഹാരി സര്വമീശ്വരവര്ണനമ് ॥ 39 ॥
തവ തത്ത്വം ന ജാനാമി കീദൃശോഽസി മഹേശ്വര ।
യാദൃശോഽസി മഹാദേവ താദൃശായ നമോ നമഃ ॥ 41 ॥
ഏകകാലം ദ്വികാലം വാ ത്രികാലം യഃ പഠേന്നരഃ ।
സര്വപാപ-വിനിര്മുക്തഃ ശിവ ലോകേ മഹീയതേ ॥ 42 ॥
ഇത്യേഷാ വാങ്മയീ പൂജാ ശ്രീമച്ഛങ്കര-പാദയോഃ ।
അര്പിതാ തേന ദേവേശഃ പ്രീയതാം മേ സദാശിവഃ ॥ 40 ॥
॥ ഇതി ശ്രീ പുഷ്പദന്ത വിരചിതം ശിവമഹിമ്ന-സ്തോത്രം സമാപ്തമ് ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha śrī śivamahimnastotram ||
mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī
stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |
athā'vācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan
mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||
atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ
atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi |
sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ
pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||
madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ
tava brahman kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam |
mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ
punāmītyarthe'smin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||
tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt
trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |
abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ
vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||
kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ
kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |
atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ
kutarko'yaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||
ajanmāno lokāḥ kimavayavavanto'pi jagatāṃ
adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati |
anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro
yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||
trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti
prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca |
rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ
nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||
mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ
kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam |
surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ
na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||
dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ
paro dhrauvyā'dhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye |
samaste'pyetasmin puramathana tairvismita iva
stuvan jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||
tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ
paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ |
tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat
svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ
daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||
amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ
balāt kailāse'pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |
alabhyā pātāle'pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi
pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||
yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ
adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ |
na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ
na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||
akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā
vidheyasyā''sīd yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |
sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho
vikāro'pi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||
asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare
nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ |
sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt
smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||
mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ
padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |
muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā
jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||
viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ
pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te |
jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti
anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||
rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho
rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |
didhakṣoste ko'yaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ
vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||
hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ
yadekone tasmin nijamudaharannetrakamalam |
gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ
trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||
kratau supte jāgrat tvamasi phalayoge kratumatāṃ
kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte |
atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ
śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||
kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ
ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |
kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ
dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||
prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ
gataṃ rohid bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā |
dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ
trasantaṃ te'dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||
svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat
puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |
yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt
avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||
śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ
citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ |
amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ
tathāpi smartṝṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||
manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ
prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ |
yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye
dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||
tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ
tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |
paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ
na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||
trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān
akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |
turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ
samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||
bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān
tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |
amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi
priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyo'smi bhavate || 28 ||
namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |
namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ sarvasmai te tadidamitisarvāya ca namaḥ || 29 ||
bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ
prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ |
jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ
pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||
kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ
kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |
iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād
varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||
asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre
sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī |
likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ
tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||
asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ
grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya |
sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ
ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||
aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat
paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |
sa bhavati śivaloke rudratulyastathā'tra
pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||
maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ |
aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||
dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |
mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||
kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ |
sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt
stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||
suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ [suravaramunipūjyaṃ]
paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ |
vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||
śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena
stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa |
kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena
suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||
āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |
anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||
tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśo'si maheśvara |
yādṛśo'si mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||
ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||
ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ |
arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||
|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimna-stotraṃ samāptam ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ श्री शिवमहिम्नस्तोत्रम् ॥
महिम्नः पारं ते परमविदुषो यद्यसदृशी
स्तुतिर्ब्रह्मादीनामपि तदवसन्नास्त्वयि गिरः ।
अथाऽवाच्यः सर्वः स्वमतिपरिणामावधि गृणन्
ममाप्येष स्तोत्रे हर निरपवादः परिकरः ॥ 1 ॥
अतीतः पन्थानं तव च महिमा वाङ्मनसयोः
अतद्व्यावृत्त्या यं चकितमभिधत्ते श्रुतिरपि ।
स कस्य स्तोतव्यः कतिविधगुणः कस्य विषयः
पदे त्वर्वाचीने पतति न मनः कस्य न वचः ॥ 2 ॥
मधुस्फीता वाचः परमममृतं निर्मितवतः
तव ब्रह्मन् किं वागपि सुरगुरोर्विस्मयपदम् ।
मम त्वेतां वाणीं गुणकथनपुण्येन भवतः
पुनामीत्यर्थेऽस्मिन् पुरमथन बुद्धिर्व्यवसिता ॥ 3 ॥
तवैश्वर्यं यत्तज्जगदुदयरक्षाप्रलयकृत्
त्रयीवस्तु व्यस्तं तिस्रुषु गुणभिन्नासु तनुषु ।
अभव्यानामस्मिन् वरद रमणीयामरमणीं
विहन्तुं व्याक्रोशीं विदधत इहैके जडधियः ॥ 4 ॥
किमीहः किङ्कायः स खलु किमुपायस्त्रिभुवनं
किमाधारो धाता सृजति किमुपादान इति च ।
अतर्क्यैश्वर्ये त्वय्यनवसर दुःस्थो हतधियः
कुतर्कोऽयं कांश्चित् मुखरयति मोहाय जगतः ॥ 5 ॥
अजन्मानो लोकाः किमवयववन्तोऽपि जगतां
अधिष्ठातारं किं भवविधिरनादृत्य भवति ।
अनीशो वा कुर्याद् भुवनजनने कः परिकरो
यतो मन्दास्त्वां प्रत्यमरवर संशेरत इमे ॥ 6 ॥
त्रयी साङ्ख्यं योगः पशुपतिमतं वैष्णवमिति
प्रभिन्ने प्रस्थाने परमिदमदः पथ्यमिति च ।
रुचीनां वैचित्र्यादृजुकुटिल नानापथजुषां
नृणामेको गम्यस्त्वमसि पयसामर्णव इव ॥ 7 ॥
महोक्षः खट्वाङ्गं परशुरजिनं भस्म फणिनः
कपालं चेतीयत्तव वरद तन्त्रोपकरणम् ।
सुरास्तां तामृद्धिं दधति तु भवद्भूप्रणिहितां
न हि स्वात्मारामं विषयमृगतृष्णा भ्रमयति ॥ 8 ॥
ध्रुवं कश्चित् सर्वं सकलमपरस्त्वध्रुवमिदं
परो ध्रौव्याऽध्रौव्ये जगति गदति व्यस्तविषये ।
समस्तेऽप्येतस्मिन् पुरमथन तैर्विस्मित इव
स्तुवन् जिह्रेमि त्वां न खलु ननु धृष्टा मुखरता ॥ 9 ॥
तवैश्वर्यं यत्नाद् यदुपरि विरिञ्चिर्हरिरधः
परिच्छेतुं यातावनलमनलस्कन्धवपुषः ।
ततो भक्तिश्रद्धा-भरगुरु-गृणद्भ्यां गिरिश यत्
स्वयं तस्थे ताभ्यां तव किमनुवृत्तिर्न फलति ॥ 10 ॥
अयत्नादासाद्य त्रिभुवनमवैरव्यतिकरं
दशास्यो यद्बाहूनभृत रणकण्डू-परवशान् ।
शिरःपद्मश्रेणी-रचितचरणाम्भोरुह-बलेः
स्थिरायास्त्वद्भक्तेस्त्रिपुरहर विस्फूर्जितमिदम् ॥ 11 ॥
अमुष्य त्वत्सेवा-समधिगतसारं भुजवनं
बलात् कैलासेऽपि त्वदधिवसतौ विक्रमयतः ।
अलभ्या पातालेऽप्यलसचलिताङ्गुष्ठशिरसि
प्रतिष्ठा त्वय्यासीद् ध्रुवमुपचितो मुह्यति खलः ॥ 12 ॥
यदृद्धिं सुत्राम्णो वरद परमोच्चैरपि सतीं
अधश्चक्रे बाणः परिजनविधेयत्रिभुवनः ।
न तच्चित्रं तस्मिन् वरिवसितरि त्वच्चरणयोः
न कस्याप्युन्नत्यै भवति शिरसस्त्वय्यवनतिः ॥ 13 ॥
अकाण्ड-ब्रह्माण्ड-क्षयचकित-देवासुरकृपा
विधेयस्याऽऽसीद् यस्त्रिनयन विषं संहृतवतः ।
स कल्माषः कण्ठे तव न कुरुते न श्रियमहो
विकारोऽपि श्लाघ्यो भुवन-भय- भङ्ग- व्यसनिनः ॥ 14 ॥
असिद्धार्था नैव क्वचिदपि सदेवासुरनरे
निवर्तन्ते नित्यं जगति जयिनो यस्य विशिखाः ।
स पश्यन्नीश त्वामितरसुरसाधारणमभूत्
स्मरः स्मर्तव्यात्मा न हि वशिषु पथ्यः परिभवः ॥ 15 ॥
मही पादाघाताद् व्रजति सहसा संशयपदं
पदं विष्णोर्भ्राम्यद् भुज-परिघ-रुग्ण-ग्रह- गणम् ।
मुहुर्द्यौर्दौस्थ्यं यात्यनिभृत-जटा-ताडित-तटा
जगद्रक्षायै त्वं नटसि ननु वामैव विभुता ॥ 16 ॥
वियद्व्यापी तारा-गण-गुणित-फेनोद्गम-रुचिः
प्रवाहो वारां यः पृषतलघुदृष्टः शिरसि ते ।
जगद्द्वीपाकारं जलधिवलयं तेन कृतमिति
अनेनैवोन्नेयं धृतमहिम दिव्यं तव वपुः ॥ 17 ॥
रथः क्षोणी यन्ता शतधृतिरगेन्द्रो धनुरथो
रथाङ्गे चन्द्रार्कौ रथ-चरण-पाणिः शर इति ।
दिधक्षोस्ते कोऽयं त्रिपुरतृणमाडम्बर-विधिः
विधेयैः क्रीडन्त्यो न खलु परतन्त्राः प्रभुधियः ॥ 18 ॥
हरिस्ते साहस्रं कमल बलिमाधाय पदयोः
यदेकोने तस्मिन् निजमुदहरन्नेत्रकमलम् ।
गतो भक्त्युद्रेकः परिणतिमसौ चक्रवपुषः
त्रयाणां रक्षायै त्रिपुरहर जागर्ति जगताम् ॥ 19 ॥
क्रतौ सुप्ते जाग्रत् त्वमसि फलयोगे क्रतुमतां
क्व कर्म प्रध्वस्तं फलति पुरुषाराधनमृते ।
अतस्त्वां सम्प्रेक्ष्य क्रतुषु फलदान-प्रतिभुवं
श्रुतौ श्रद्धां बध्वा दृढपरिकरः कर्मसु जनः ॥ 20 ॥
क्रियादक्षो दक्षः क्रतुपतिरधीशस्तनुभृतां
ऋषीणामार्त्विज्यं शरणद सदस्याः सुर-गणाः ।
क्रतुभ्रंशस्त्वत्तः क्रतुफल-विधान-व्यसनिनः
ध्रुवं कर्तुः श्रद्धा-विधुरमभिचाराय हि मखाः ॥ 21 ॥
प्रजानाथं नाथ प्रसभमभिकं स्वां दुहितरं
गतं रोहिद् भूतां रिरमयिषुमृष्यस्य वपुषा ।
धनुष्पाणेर्यातं दिवमपि सपत्राकृतममुं
त्रसन्तं तेऽद्यापि त्यजति न मृगव्याधरभसः ॥ 22 ॥
स्वलावण्याशंसा धृतधनुषमह्नाय तृणवत्
पुरः प्लुष्टं दृष्ट्वा पुरमथन पुष्पायुधमपि ।
यदि स्त्रैणं देवी यमनिरत-देहार्ध-घटनात्
अवैति त्वामद्धा बत वरद मुग्धा युवतयः ॥ 23 ॥
श्मशानेष्वाक्रीडा स्मरहर पिशाचाः सहचराः
चिता-भस्मालेपः स्रगपि नृकरोटी-परिकरः ।
अमङ्गल्यं शीलं तव भवतु नामैवमखिलं
तथापि स्मर्तॄणां वरद परमं मङ्गलमसि ॥ 24 ॥
मनः प्रत्यक्चित्ते सविधमविधायात्त-मरुतः
प्रहृष्यद्रोमाणः प्रमद-सलिलोत्सङ्गति-दृशः ।
यदालोक्याह्लादं ह्रद इव निमज्यामृतमये
दधत्यन्तस्तत्त्वं किमपि यमिनस्तत् किल भवान् ॥ 25 ॥
त्वमर्कस्त्वं सोमस्त्वमसि पवनस्त्वं हुतवहः
त्वमापस्त्वं व्योम त्वमु धरणिरात्मा त्वमिति च ।
परिच्छिन्नामेवं त्वयि परिणता बिभ्रति गिरं
न विद्मस्तत्तत्त्वं वयमिह तु यत् त्वं न भवसि ॥ 26 ॥
त्रयीं तिस्रो वृत्तीस्त्रिभुवनमथो त्रीनपि सुरान्
अकाराद्यैर्वर्णैस्त्रिभिरभिदधत् तीर्णविकृति ।
तुरीयं ते धाम ध्वनिभिरवरुन्धानमणुभिः
समस्तं व्यस्तं त्वां शरणद गृणात्योमिति पदम् ॥ 27 ॥
भवः शर्वो रुद्रः पशुपतिरथोग्रः सहमहान्
तथा भीमेशानाविति यदभिधानाष्टकमिदम् ।
अमुष्मिन् प्रत्येकं प्रविचरति देव श्रुतिरपि
प्रियायास्मैधाम्ने प्रणिहित-नमस्योऽस्मि भवते ॥ 28 ॥
नमो नेदिष्ठाय प्रियदव दविष्ठाय च नमः
नमः क्षोदिष्ठाय स्मरहर महिष्ठाय च नमः ।
नमो वर्षिष्ठाय त्रिनयन यविष्ठाय च नमः
नमः सर्वस्मै ते तदिदमितिसर्वाय च नमः ॥ 29 ॥
बहुल-रजसे विश्वोत्पत्तौ भवाय नमो नमः
प्रबल-तमसे तत् संहारे हराय नमो नमः ।
जन-सुखकृते सत्त्वोद्रिक्तौ मृडाय नमो नमः
प्रमहसि पदे निस्त्रैगुण्ये शिवाय नमो नमः ॥ 30 ॥
कृश-परिणति-चेतः क्लेशवश्यं क्व चेदं
क्व च तव गुण-सीमोल्लङ्घिनी शश्वदृद्धिः ।
इति चकितममन्दीकृत्य मां भक्तिराधाद्
वरद चरणयोस्ते वाक्य-पुष्पोपहारम् ॥ 31 ॥
असित-गिरि-समं स्यात् कज्जलं सिन्धु-पात्रे
सुर-तरुवर-शाखा लेखनी पत्रमुर्वी ।
लिखति यदि गृहीत्वा शारदा सर्वकालं
तदपि तव गुणानामीश पारं न याति ॥ 32 ॥
असुर-सुर-मुनीन्द्रैरर्चितस्येन्दु-मौलेः
ग्रथित-गुणमहिम्नो निर्गुणस्येश्वरस्य ।
सकल-गण-वरिष्ठः पुष्पदन्ताभिधानः
रुचिरमलघुवृत्तैः स्तोत्रमेतच्चकार ॥ 33 ॥
अहरहरनवद्यं धूर्जटेः स्तोत्रमेतत्
पठति परमभक्त्या शुद्ध-चित्तः पुमान् यः ।
स भवति शिवलोके रुद्रतुल्यस्तथाऽत्र
प्रचुरतर-धनायुः पुत्रवान् कीर्तिमांश्च ॥ 34 ॥
महेशान्नापरो देवो महिम्नो नापरा स्तुतिः ।
अघोरान्नापरो मन्त्रो नास्ति तत्त्वं गुरोः परम् ॥ 35 ॥
दीक्षा दानं तपस्तीर्थं ज्ञानं यागादिकाः क्रियाः ।
महिम्नस्तव पाठस्य कलां नार्हन्ति षोडशीम् ॥ 36 ॥
कुसुमदशन-नामा सर्व-गन्धर्व-राजः
शशिधरवर-मौलेर्देवदेवस्य दासः ।
स खलु निज-महिम्नो भ्रष्ट एवास्य रोषात्
स्तवनमिदमकार्षीद् दिव्य-दिव्यं महिम्नः ॥ 37 ॥
सुरगुरुमभिपूज्य स्वर्ग-मोक्षैक-हेतुं [सुरवरमुनिपूज्यं]
पठति यदि मनुष्यः प्राञ्जलिर्नान्य-चेताः ।
व्रजति शिव-समीपं किन्नरैः स्तूयमानः
स्तवनमिदममोघं पुष्पदन्तप्रणीतम् ॥ 38 ॥
श्री पुष्पदन्त-मुख-पङ्कज-निर्गतेन
स्तोत्रेण किल्बिष-हरेण हर-प्रियेण ।
कण्ठस्थितेन पठितेन समाहितेन
सुप्रीणितो भवति भूतपतिर्महेशः ॥ 43 ॥
आसमाप्तमिदं स्तोत्रं पुण्यं गन्धर्व-भाषितम् ।
अनौपम्यं मनोहारि सर्वमीश्वरवर्णनम् ॥ 39 ॥
तव तत्त्वं न जानामि कीदृशोऽसि महेश्वर ।
यादृशोऽसि महादेव तादृशाय नमो नमः ॥ 41 ॥
एककालं द्विकालं वा त्रिकालं यः पठेन्नरः ।
सर्वपाप-विनिर्मुक्तः शिव लोके महीयते ॥ 42 ॥
इत्येषा वाङ्मयी पूजा श्रीमच्छङ्कर-पादयोः ।
अर्पिता तेन देवेशः प्रीयतां मे सदाशिवः ॥ 40 ॥
॥ इति श्री पुष्पदन्त विरचितं शिवमहिम्न-स्तोत्रं समाप्तम् ॥
atha śrī śivamahimnastotram ||
mahimnaḥ pāraṃ te paramaviduṣo yadyasadṛśī
stutirbrahmādīnāmapi tadavasannāstvayi giraḥ |
athā'vācyaḥ sarvaḥ svamatipariṇāmāvadhi gṛṇan
mamāpyeṣa stotre hara nirapavādaḥ parikaraḥ || 1 ||
atītaḥ panthānaṃ tava ca mahimā vāṅmanasayoḥ
atadvyāvṛttyā yaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi |
sa kasya stotavyaḥ katividhaguṇaḥ kasya viṣayaḥ
pade tvarvācīne patati na manaḥ kasya na vacaḥ || 2 ||
madhusphītā vācaḥ paramamamṛtaṃ nirmitavataḥ
tava brahman kiṃ vāgapi suragurorvismayapadam |
mama tvetāṃ vāṇīṃ guṇakathanapuṇyena bhavataḥ
punāmītyarthe'smin puramathana buddhirvyavasitā || 3 ||
tavaiśvaryaṃ yattajjagadudayarakṣāpralayakṛt
trayīvastu vyastaṃ tisruṣu guṇabhinnāsu tanuṣu |
abhavyānāmasmin varada ramaṇīyāmaramaṇīṃ
vihantuṃ vyākrośīṃ vidadhata ihaike jaḍadhiyaḥ || 4 ||
kimīhaḥ kiṅkāyaḥ sa khalu kimupāyastribhuvanaṃ
kimādhāro dhātā sṛjati kimupādāna iti ca |
atarkyaiśvarye tvayyanavasara duḥstho hatadhiyaḥ
kutarko'yaṃ kāṃścit mukharayati mohāya jagataḥ || 5 ||
ajanmāno lokāḥ kimavayavavanto'pi jagatāṃ
adhiṣṭhātāraṃ kiṃ bhavavidhiranādṛtya bhavati |
anīśo vā kuryād bhuvanajanane kaḥ parikaro
yato mandāstvāṃ pratyamaravara saṃśerata ime || 6 ||
trayī sāṅkhyaṃ yogaḥ paśupatimataṃ vaiṣṇavamiti
prabhinne prasthāne paramidamadaḥ pathyamiti ca |
rucīnāṃ vaicitryādṛjukuṭila nānāpathajuṣāṃ
nṛṇāmeko gamyastvamasi payasāmarṇava iva || 7 ||
mahokṣaḥ khaṭvāṅgaṃ paraśurajinaṃ bhasma phaṇinaḥ
kapālaṃ cetīyattava varada tantropakaraṇam |
surāstāṃ tāmṛddhiṃ dadhati tu bhavadbhūpraṇihitāṃ
na hi svātmārāmaṃ viṣayamṛgatṛṣṇā bhramayati || 8 ||
dhruvaṃ kaścit sarvaṃ sakalamaparastvadhruvamidaṃ
paro dhrauvyā'dhrauvye jagati gadati vyastaviṣaye |
samaste'pyetasmin puramathana tairvismita iva
stuvan jihremi tvāṃ na khalu nanu dhṛṣṭā mukharatā || 9 ||
tavaiśvaryaṃ yatnād yadupari viriñcirhariradhaḥ
paricchetuṃ yātāvanalamanalaskandhavapuṣaḥ |
tato bhaktiśraddhā-bharaguru-gṛṇadbhyāṃ giriśa yat
svayaṃ tasthe tābhyāṃ tava kimanuvṛttirna phalati || 10 ||
ayatnādāsādya tribhuvanamavairavyatikaraṃ
daśāsyo yadbāhūnabhṛta raṇakaṇḍū-paravaśān |
śiraḥpadmaśreṇī-racitacaraṇāmbhoruha-baleḥ
sthirāyāstvadbhaktestripurahara visphūrjitamidam || 11 ||
amuṣya tvatsevā-samadhigatasāraṃ bhujavanaṃ
balāt kailāse'pi tvadadhivasatau vikramayataḥ |
alabhyā pātāle'pyalasacalitāṅguṣṭhaśirasi
pratiṣṭhā tvayyāsīd dhruvamupacito muhyati khalaḥ || 12 ||
yadṛddhiṃ sutrāmṇo varada paramoccairapi satīṃ
adhaścakre bāṇaḥ parijanavidheyatribhuvanaḥ |
na taccitraṃ tasmin varivasitari tvaccaraṇayoḥ
na kasyāpyunnatyai bhavati śirasastvayyavanatiḥ || 13 ||
akāṇḍa-brahmāṇḍa-kṣayacakita-devāsurakṛpā
vidheyasyā''sīd yastrinayana viṣaṃ saṃhṛtavataḥ |
sa kalmāṣaḥ kaṇṭhe tava na kurute na śriyamaho
vikāro'pi ślāghyo bhuvana-bhaya- bhaṅga- vyasaninaḥ || 14 ||
asiddhārthā naiva kvacidapi sadevāsuranare
nivartante nityaṃ jagati jayino yasya viśikhāḥ |
sa paśyannīśa tvāmitarasurasādhāraṇamabhūt
smaraḥ smartavyātmā na hi vaśiṣu pathyaḥ paribhavaḥ || 15 ||
mahī pādāghātād vrajati sahasā saṃśayapadaṃ
padaṃ viṣṇorbhrāmyad bhuja-parigha-rugṇa-graha- gaṇam |
muhurdyaurdausthyaṃ yātyanibhṛta-jaṭā-tāḍita-taṭā
jagadrakṣāyai tvaṃ naṭasi nanu vāmaiva vibhutā || 16 ||
viyadvyāpī tārā-gaṇa-guṇita-phenodgama-ruciḥ
pravāho vārāṃ yaḥ pṛṣatalaghudṛṣṭaḥ śirasi te |
jagaddvīpākāraṃ jaladhivalayaṃ tena kṛtamiti
anenaivonneyaṃ dhṛtamahima divyaṃ tava vapuḥ || 17 ||
rathaḥ kṣoṇī yantā śatadhṛtiragendro dhanuratho
rathāṅge candrārkau ratha-caraṇa-pāṇiḥ śara iti |
didhakṣoste ko'yaṃ tripuratṛṇamāḍambara-vidhiḥ
vidheyaiḥ krīḍantyo na khalu paratantrāḥ prabhudhiyaḥ || 18 ||
hariste sāhasraṃ kamala balimādhāya padayoḥ
yadekone tasmin nijamudaharannetrakamalam |
gato bhaktyudrekaḥ pariṇatimasau cakravapuṣaḥ
trayāṇāṃ rakṣāyai tripurahara jāgarti jagatām || 19 ||
kratau supte jāgrat tvamasi phalayoge kratumatāṃ
kva karma pradhvastaṃ phalati puruṣārādhanamṛte |
atastvāṃ samprekṣya kratuṣu phaladāna-pratibhuvaṃ
śrutau śraddhāṃ badhvā dṛḍhaparikaraḥ karmasu janaḥ || 20 ||
kriyādakṣo dakṣaḥ kratupatiradhīśastanubhṛtāṃ
ṛṣīṇāmārtvijyaṃ śaraṇada sadasyāḥ sura-gaṇāḥ |
kratubhraṃśastvattaḥ kratuphala-vidhāna-vyasaninaḥ
dhruvaṃ kartuḥ śraddhā-vidhuramabhicārāya hi makhāḥ || 21 ||
prajānāthaṃ nātha prasabhamabhikaṃ svāṃ duhitaraṃ
gataṃ rohid bhūtāṃ riramayiṣumṛṣyasya vapuṣā |
dhanuṣpāṇeryātaṃ divamapi sapatrākṛtamamuṃ
trasantaṃ te'dyāpi tyajati na mṛgavyādharabhasaḥ || 22 ||
svalāvaṇyāśaṃsā dhṛtadhanuṣamahnāya tṛṇavat
puraḥ pluṣṭaṃ dṛṣṭvā puramathana puṣpāyudhamapi |
yadi straiṇaṃ devī yamanirata-dehārdha-ghaṭanāt
avaiti tvāmaddhā bata varada mugdhā yuvatayaḥ || 23 ||
śmaśāneṣvākrīḍā smarahara piśācāḥ sahacarāḥ
citā-bhasmālepaḥ sragapi nṛkaroṭī-parikaraḥ |
amaṅgalyaṃ śīlaṃ tava bhavatu nāmaivamakhilaṃ
tathāpi smartṝṇāṃ varada paramaṃ maṅgalamasi || 24 ||
manaḥ pratyakcitte savidhamavidhāyātta-marutaḥ
prahṛṣyadromāṇaḥ pramada-salilotsaṅgati-dṛśaḥ |
yadālokyāhlādaṃ hrada iva nimajyāmṛtamaye
dadhatyantastattvaṃ kimapi yaminastat kila bhavān || 25 ||
tvamarkastvaṃ somastvamasi pavanastvaṃ hutavahaḥ
tvamāpastvaṃ vyoma tvamu dharaṇirātmā tvamiti ca |
paricchinnāmevaṃ tvayi pariṇatā bibhrati giraṃ
na vidmastattattvaṃ vayamiha tu yat tvaṃ na bhavasi || 26 ||
trayīṃ tisro vṛttīstribhuvanamatho trīnapi surān
akārādyairvarṇaistribhirabhidadhat tīrṇavikṛti |
turīyaṃ te dhāma dhvanibhiravarundhānamaṇubhiḥ
samastaṃ vyastaṃ tvāṃ śaraṇada gṛṇātyomiti padam || 27 ||
bhavaḥ śarvo rudraḥ paśupatirathograḥ sahamahān
tathā bhīmeśānāviti yadabhidhānāṣṭakamidam |
amuṣmin pratyekaṃ pravicarati deva śrutirapi
priyāyāsmaidhāmne praṇihita-namasyo'smi bhavate || 28 ||
namo nediṣṭhāya priyadava daviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ kṣodiṣṭhāya smarahara mahiṣṭhāya ca namaḥ |
namo varṣiṣṭhāya trinayana yaviṣṭhāya ca namaḥ
namaḥ sarvasmai te tadidamitisarvāya ca namaḥ || 29 ||
bahula-rajase viśvotpattau bhavāya namo namaḥ
prabala-tamase tat saṃhāre harāya namo namaḥ |
jana-sukhakṛte sattvodriktau mṛḍāya namo namaḥ
pramahasi pade nistraiguṇye śivāya namo namaḥ || 30 ||
kṛśa-pariṇati-cetaḥ kleśavaśyaṃ kva cedaṃ
kva ca tava guṇa-sīmollaṅghinī śaśvadṛddhiḥ |
iti cakitamamandīkṛtya māṃ bhaktirādhād
varada caraṇayoste vākya-puṣpopahāram || 31 ||
asita-giri-samaṃ syāt kajjalaṃ sindhu-pātre
sura-taruvara-śākhā lekhanī patramurvī |
likhati yadi gṛhītvā śāradā sarvakālaṃ
tadapi tava guṇānāmīśa pāraṃ na yāti || 32 ||
asura-sura-munīndrairarcitasyendu-mauleḥ
grathita-guṇamahimno nirguṇasyeśvarasya |
sakala-gaṇa-variṣṭhaḥ puṣpadantābhidhānaḥ
ruciramalaghuvṛttaiḥ stotrametaccakāra || 33 ||
aharaharanavadyaṃ dhūrjaṭeḥ stotrametat
paṭhati paramabhaktyā śuddha-cittaḥ pumān yaḥ |
sa bhavati śivaloke rudratulyastathā'tra
pracuratara-dhanāyuḥ putravān kīrtimāṃśca || 34 ||
maheśānnāparo devo mahimno nāparā stutiḥ |
aghorānnāparo mantro nāsti tattvaṃ guroḥ param || 35 ||
dīkṣā dānaṃ tapastīrthaṃ jñānaṃ yāgādikāḥ kriyāḥ |
mahimnastava pāṭhasya kalāṃ nārhanti ṣoḍaśīm || 36 ||
kusumadaśana-nāmā sarva-gandharva-rājaḥ
śaśidharavara-maulerdevadevasya dāsaḥ |
sa khalu nija-mahimno bhraṣṭa evāsya roṣāt
stavanamidamakārṣīd divya-divyaṃ mahimnaḥ || 37 ||
suragurumabhipūjya svarga-mokṣaika-hetuṃ [suravaramunipūjyaṃ]
paṭhati yadi manuṣyaḥ prāñjalirnānya-cetāḥ |
vrajati śiva-samīpaṃ kinnaraiḥ stūyamānaḥ
stavanamidamamoghaṃ puṣpadantapraṇītam || 38 ||
śrī puṣpadanta-mukha-paṅkaja-nirgatena
stotreṇa kilbiṣa-hareṇa hara-priyeṇa |
kaṇṭhasthitena paṭhitena samāhitena
suprīṇito bhavati bhūtapatirmaheśaḥ || 43 ||
āsamāptamidaṃ stotraṃ puṇyaṃ gandharva-bhāṣitam |
anaupamyaṃ manohāri sarvamīśvaravarṇanam || 39 ||
tava tattvaṃ na jānāmi kīdṛśo'si maheśvara |
yādṛśo'si mahādeva tādṛśāya namo namaḥ || 41 ||
ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ yaḥ paṭhennaraḥ |
sarvapāpa-vinirmuktaḥ śiva loke mahīyate || 42 ||
ityeṣā vāṅmayī pūjā śrīmacchaṅkara-pādayoḥ |
arpitā tena deveśaḥ prīyatāṃ me sadāśivaḥ || 40 ||
|| iti śrī puṣpadanta viracitaṃ śivamahimna-stotraṃ samāptam ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Malayalam script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.