ಶ್ರೀಮದ್ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ರಾಮಾಯಣೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡಮ್ ।
ಅಥ ಪ್ರಥಮಸ್ಸರ್ಗಃ ।
ಶ್ರುತ್ವಾ ಹನುಮತೋ ವಾಕ್ಯಂ ಯಥಾವದಭಿಭಾಷಿತಮ್ ।
ರಾಮಃ ಪ್ರೀತಿಸಮಾಯುಕ್ತೋ ವಾಕ್ಯಮುತ್ತರಮಬ್ರವೀತ್ ॥ 1 ॥
ಕೃತಂ ಹನುಮತಾ ಕಾರ್ಯಂ ಸುಮಹದ್ಭುವಿ ದುರ್ಲಭಮ್ ।
ಮನಸಾಪಿ ಯದನ್ಯೇನ ನ ಶಕ್ಯಂ ಧರಣೀತಲೇ ॥ 2 ॥
ನ ಹಿ ತಂ ಪರಿಪಶ್ಯಾಮಿ ಯಸ್ತರೇತ ಮಹಾರ್ಣವಮ್ ।
ಅನ್ಯತ್ರ ಗರುಡಾದ್ವಾಯೋರನ್ಯತ್ರ ಚ ಹನೂಮತಃ ॥ 3 ॥
ದೇವದಾನವಯಕ್ಷಾಣಾಂ ಗನ್ಧರ್ವೋರಗರಕ್ಷಸಾಮ್ ।
ಅಪ್ರಧೃಷ್ಯಾಂ ಪುರೀಂ ಲಙ್ಕಾಂ ರಾವಣೇನ ಸುರಕ್ಷಿತಾಮ್ ।
ಪ್ರವಷ್ಟ ಸ್ಸತ್ತ್ವಮಾಶ್ರಿತ್ಯಶ್ವಸನ್ಕೋ ನಾಮ ನಿಷ್ಕ್ರಮೇತ್ ॥ 4 ॥
ಕೋ ವಿಶೇತ್ಸುದುರಾಧರ್ಷಾಂ ರಾಕ್ಷಸೈಶ್ಚ ಸುರಕ್ಷಿತಾಮ್ ।
ಯೋ ವೀರ್ಯಬಲಸಮ್ಪನ್ನೋ ನ ಸಮಸ್ಯಾದ್ಧನೂಮತಃ ॥ 5 ॥
ಭೃತ್ಯಕಾರ್ಯಂ ಹನುಮತಾ ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯ ಕೃತಮ್ಮಹತ್ ।
ಸ್ವಯಂ ವಿಧಾಯ ಸ್ವಬಲಂ ಸದೃಶಂ ವಿಕ್ರಮಸ್ಯ ಚ ॥ 6 ॥
ಯೋ ಹಿ ಭೃತ್ಯೋ ನಿಯುಕ್ತಸ್ಸನ್ಭರ್ತ್ರಾ ಕರ್ಮಣಿ ದುಷ್ಕರೇ ।
ಕುರ್ಯಾತ್ತದನುರಾಗೇಣ ತಮಾಹುಃ ಪುರುಷೋತ್ತಮಮ್ ॥ 7 ॥
ನಿಯುಕ್ತೋಯಃ ಪರಂ ಕಾರ್ಯಂ ನ ಕುರ್ಯಾನ್ನೃಪತೇಃ ಪ್ರಿಯಮ್ ।
ಭೃತ್ಯೋಽಭೃತ್ಯಸ್ಸಮರ್ಥೋಽಪಿ ತಮಾಹುರ್ಮಧ್ಯಮಂ ನರಮ್ ॥ 8 ॥
ನಿಯುಕ್ತೋ ನೃಪತೇಃ ಕಾರ್ಯಂ ನ ಕುರ್ಯಾದ್ಯಸ್ಸಮಾಹಿತಃ ।
ಭೃತ್ಯೋ ಯುಕ್ತಸ್ಸಮರ್ಥಶ್ಚ ತಮಾಹುಃ ಪುರುಷಾಧಮಮ್ ॥ 9 ॥
ತನ್ನಿಯೋಗೇ ನಿಯುಕ್ತೇನ ಕೃತಂ ಕೃತ್ಯಂ ಹನೂಮತಾ ।
ನ ಚಾತ್ಮಾ ಲಘುತಾಂ ನೀತಸ್ಸುಗ್ರೀವಶ್ಚಾಪಿ ತೋಷಿತಃ ॥ 10 ॥
ಅಹಂ ಚ ರಘುವಂಶಶ್ಚ ಲಕ್ಷ್ಮಣಶ್ಚ ಮಹಾಬಲಃ ।
ವೈದೇಹ್ಯಾ ದರ್ಶನೇನಾದ್ಯ ಧರ್ಮತಃ ಪರಿರಕ್ಷಿತಾಃ ॥ 11 ॥
ಇದಂ ತು ಮಮ ದೀನಸ್ಯ ಮನೋ ಭೂಯಃ ಪ್ರಕರ್ಷತಿ ।
ಯದಿಹಾಸ್ಯ ಪ್ರಿಯಾಖ್ಯಾತುರ್ನ ಕುರ್ಮಿ ಸದೃಶಂ ಪ್ರಿಯಮ್ ॥ 12 ॥
ಏಷ ಸರ್ವಸ್ವಭೂತೇ ಪರಿಷ್ವಙ್ಗೋ ಹನೂಮತಃ ।
ಮಯಾ ಕಾಲಮಿಮಂ ಪ್ರಾಪ್ಯ ದತ್ತಸ್ತಸ್ಯ ಮಹಾತ್ಮನಃ ॥ 13 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತ್ವಾ ಪ್ರೀತಿಹೃಷ್ಟಾಙ್ಗೋ ರಾಮಸ್ತಂ ಪರಿಷಸ್ವಜೇ ।
ಹನೂಮನ್ತಂ ಕೃತಾತ್ಮಾನಂ ಕೃತಕಾರ್ಯಮುಪಾಗತಮ್ ॥ 14 ॥
ಧ್ಯಾತ್ವಾ ಪುನರುವಾಚೇದಂ ವಚನಂ ರಘುನನ್ದನಃ ।
ಹರೀಣಾಮೀಶ್ವರಸ್ಯಾಪಿ ಸುಗ್ರೀವಸ್ಯೋಪಶೃಣ್ವತಃ ॥ 15 ॥
ಸರ್ವಥಾ ಸುಕೃತಂ ತಾವತ್ಸೀತಾಯಾಃ ಪರಿಮಾರ್ಗಣಮ್ ।
ಸಾಗರಂ ತು ಸಮಾಸಾದ್ಯ ಪುನರ್ನಷ್ಟಂ ಮನೋ ಮಮ ॥ 16 ॥
ಕಥಂ ನಾಮ ಸಮುದ್ರಸ್ಯ ದುಷ್ಪಾರಸ್ಯ ಮಹಾಮ್ಭಸಃ ।
ಹರಯೋ ದಕ್ಷಿಣಂ ಪಾರಂ ಗಮಿಷ್ಯನ್ತಿ ಸಮಾಗತಾಃ ॥ 17 ॥
ಯದ್ಯಪ್ಯೇಷ ತು ವೃತ್ತಾನ್ತೋ ವೈದೇಹ್ಯಾ ಗದಿತೋ ಮಮ ।
ಸಮುದ್ರಪಾರಗಮನೇ ಹರೀಣಾಂ ಕಿಮಿಹೋತ್ತರಮ್ ॥ 18 ॥
ಇತ್ಯುಕ್ತವಾ ಶೋಕಸಮ್ಭ್ರಾನ್ತೋ ರಾಮ ಶ್ಶತ್ರುನಿಬರ್ಹಣಃ ।
ಹನೂಮನ್ತಂ ಮಹಾಬಾಹುಸ್ತತೋ ಧ್ಯಾನಮುಪಾಗಮತ್ ॥ 19 ॥
ಇತ್ಯಾರ್ಷೇ ಶ್ರೀಮದ್ರಾಮಾಯಣೇ ವಾಲ್ಮೀಕೀಯ ಆದಿಕಾವ್ಯೇ ಯುದ್ಧಕಾಣ್ಡೇ ಪ್ರಥಮಸ್ಸರ್ಗಃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadabhibhāṣitam |
rāmaḥ prītisamāyukto vākyamuttaramabravīt || 1 ||
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahadbhuvi durlabham |
manasāpi yadanyena na śakyaṃ dharaṇītale || 2 ||
na hi taṃ paripaśyāmi yastareta mahārṇavam |
anyatra garuḍādvāyoranyatra ca hanūmataḥ || 3 ||
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām |
apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām |
pravaṣṭa ssattvamāśrityaśvasanko nāma niṣkramet || 4 ||
ko viśetsudurādharṣāṃ rākṣasaiśca surakṣitām |
yo vīryabalasampanno na samasyāddhanūmataḥ || 5 ||
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtammahat |
svayaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca || 6 ||
yo hi bhṛtyo niyuktassanbhartrā karmaṇi duṣkare |
kuryāttadanurāgeṇa tamāhuḥ puruṣottamam || 7 ||
niyuktoyaḥ paraṃ kāryaṃ na kuryānnṛpateḥ priyam |
bhṛtyo'bhṛtyassamartho'pi tamāhurmadhyamaṃ naram || 8 ||
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryādyassamāhitaḥ |
bhṛtyo yuktassamarthaśca tamāhuḥ puruṣādhamam || 9 ||
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā |
na cātmā laghutāṃ nītassugrīvaścāpi toṣitaḥ || 10 ||
ahaṃ ca raghuvaṃśaśca lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ || 11 ||
idaṃ tu mama dīnasya mano bhūyaḥ prakarṣati |
yadihāsya priyākhyāturna kurmi sadṛśaṃ priyam || 12 ||
eṣa sarvasvabhūte pariṣvaṅgo hanūmataḥ |
mayā kālamimaṃ prāpya dattastasya mahātmanaḥ || 13 ||
ityuktvā prītihṛṣṭāṅgo rāmastaṃ pariṣasvaje |
hanūmantaṃ kṛtātmānaṃ kṛtakāryamupāgatam || 14 ||
dhyātvā punaruvācedaṃ vacanaṃ raghunandanaḥ |
harīṇāmīśvarasyāpi sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 15 ||
sarvathā sukṛtaṃ tāvatsītāyāḥ parimārgaṇam |
sāgaraṃ tu samāsādya punarnaṣṭaṃ mano mama || 16 ||
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ |
harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāgatāḥ || 17 ||
yadyapyeṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama |
samudrapāragamane harīṇāṃ kimihottaram || 18 ||
ityuktavā śokasambhrānto rāma śśatrunibarhaṇaḥ |
hanūmantaṃ mahābāhustato dhyānamupāgamat || 19 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe prathamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे युद्धकाण्डम् ।
अथ प्रथमस्सर्गः ।
श्रुत्वा हनुमतो वाक्यं यथावदभिभाषितम् ।
रामः प्रीतिसमायुक्तो वाक्यमुत्तरमब्रवीत् ॥ 1 ॥
कृतं हनुमता कार्यं सुमहद्भुवि दुर्लभम् ।
मनसापि यदन्येन न शक्यं धरणीतले ॥ 2 ॥
न हि तं परिपश्यामि यस्तरेत महार्णवम् ।
अन्यत्र गरुडाद्वायोरन्यत्र च हनूमतः ॥ 3 ॥
देवदानवयक्षाणां गन्धर्वोरगरक्षसाम् ।
अप्रधृष्यां पुरीं लङ्कां रावणेन सुरक्षिताम् ।
प्रवष्ट स्सत्त्वमाश्रित्यश्वसन्को नाम निष्क्रमेत् ॥ 4 ॥
को विशेत्सुदुराधर्षां राक्षसैश्च सुरक्षिताम् ।
यो वीर्यबलसम्पन्नो न समस्याद्धनूमतः ॥ 5 ॥
भृत्यकार्यं हनुमता सुग्रीवस्य कृतम्महत् ।
स्वयं विधाय स्वबलं सदृशं विक्रमस्य च ॥ 6 ॥
यो हि भृत्यो नियुक्तस्सन्भर्त्रा कर्मणि दुष्करे ।
कुर्यात्तदनुरागेण तमाहुः पुरुषोत्तमम् ॥ 7 ॥
नियुक्तोयः परं कार्यं न कुर्यान्नृपतेः प्रियम् ।
भृत्योऽभृत्यस्समर्थोऽपि तमाहुर्मध्यमं नरम् ॥ 8 ॥
नियुक्तो नृपतेः कार्यं न कुर्याद्यस्समाहितः ।
भृत्यो युक्तस्समर्थश्च तमाहुः पुरुषाधमम् ॥ 9 ॥
तन्नियोगे नियुक्तेन कृतं कृत्यं हनूमता ।
न चात्मा लघुतां नीतस्सुग्रीवश्चापि तोषितः ॥ 10 ॥
अहं च रघुवंशश्च लक्ष्मणश्च महाबलः ।
वैदेह्या दर्शनेनाद्य धर्मतः परिरक्षिताः ॥ 11 ॥
इदं तु मम दीनस्य मनो भूयः प्रकर्षति ।
यदिहास्य प्रियाख्यातुर्न कुर्मि सदृशं प्रियम् ॥ 12 ॥
एष सर्वस्वभूते परिष्वङ्गो हनूमतः ।
मया कालमिमं प्राप्य दत्तस्तस्य महात्मनः ॥ 13 ॥
इत्युक्त्वा प्रीतिहृष्टाङ्गो रामस्तं परिषस्वजे ।
हनूमन्तं कृतात्मानं कृतकार्यमुपागतम् ॥ 14 ॥
ध्यात्वा पुनरुवाचेदं वचनं रघुनन्दनः ।
हरीणामीश्वरस्यापि सुग्रीवस्योपशृण्वतः ॥ 15 ॥
सर्वथा सुकृतं तावत्सीतायाः परिमार्गणम् ।
सागरं तु समासाद्य पुनर्नष्टं मनो मम ॥ 16 ॥
कथं नाम समुद्रस्य दुष्पारस्य महाम्भसः ।
हरयो दक्षिणं पारं गमिष्यन्ति समागताः ॥ 17 ॥
यद्यप्येष तु वृत्तान्तो वैदेह्या गदितो मम ।
समुद्रपारगमने हरीणां किमिहोत्तरम् ॥ 18 ॥
इत्युक्तवा शोकसम्भ्रान्तो राम श्शत्रुनिबर्हणः ।
हनूमन्तं महाबाहुस्ततो ध्यानमुपागमत् ॥ 19 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये युद्धकाण्डे प्रथमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe yuddhakāṇḍam |
atha prathamassargaḥ |
śrutvā hanumato vākyaṃ yathāvadabhibhāṣitam |
rāmaḥ prītisamāyukto vākyamuttaramabravīt || 1 ||
kṛtaṃ hanumatā kāryaṃ sumahadbhuvi durlabham |
manasāpi yadanyena na śakyaṃ dharaṇītale || 2 ||
na hi taṃ paripaśyāmi yastareta mahārṇavam |
anyatra garuḍādvāyoranyatra ca hanūmataḥ || 3 ||
devadānavayakṣāṇāṃ gandharvoragarakṣasām |
apradhṛṣyāṃ purīṃ laṅkāṃ rāvaṇena surakṣitām |
pravaṣṭa ssattvamāśrityaśvasanko nāma niṣkramet || 4 ||
ko viśetsudurādharṣāṃ rākṣasaiśca surakṣitām |
yo vīryabalasampanno na samasyāddhanūmataḥ || 5 ||
bhṛtyakāryaṃ hanumatā sugrīvasya kṛtammahat |
svayaṃ vidhāya svabalaṃ sadṛśaṃ vikramasya ca || 6 ||
yo hi bhṛtyo niyuktassanbhartrā karmaṇi duṣkare |
kuryāttadanurāgeṇa tamāhuḥ puruṣottamam || 7 ||
niyuktoyaḥ paraṃ kāryaṃ na kuryānnṛpateḥ priyam |
bhṛtyo'bhṛtyassamartho'pi tamāhurmadhyamaṃ naram || 8 ||
niyukto nṛpateḥ kāryaṃ na kuryādyassamāhitaḥ |
bhṛtyo yuktassamarthaśca tamāhuḥ puruṣādhamam || 9 ||
tanniyoge niyuktena kṛtaṃ kṛtyaṃ hanūmatā |
na cātmā laghutāṃ nītassugrīvaścāpi toṣitaḥ || 10 ||
ahaṃ ca raghuvaṃśaśca lakṣmaṇaśca mahābalaḥ |
vaidehyā darśanenādya dharmataḥ parirakṣitāḥ || 11 ||
idaṃ tu mama dīnasya mano bhūyaḥ prakarṣati |
yadihāsya priyākhyāturna kurmi sadṛśaṃ priyam || 12 ||
eṣa sarvasvabhūte pariṣvaṅgo hanūmataḥ |
mayā kālamimaṃ prāpya dattastasya mahātmanaḥ || 13 ||
ityuktvā prītihṛṣṭāṅgo rāmastaṃ pariṣasvaje |
hanūmantaṃ kṛtātmānaṃ kṛtakāryamupāgatam || 14 ||
dhyātvā punaruvācedaṃ vacanaṃ raghunandanaḥ |
harīṇāmīśvarasyāpi sugrīvasyopaśṛṇvataḥ || 15 ||
sarvathā sukṛtaṃ tāvatsītāyāḥ parimārgaṇam |
sāgaraṃ tu samāsādya punarnaṣṭaṃ mano mama || 16 ||
kathaṃ nāma samudrasya duṣpārasya mahāmbhasaḥ |
harayo dakṣiṇaṃ pāraṃ gamiṣyanti samāgatāḥ || 17 ||
yadyapyeṣa tu vṛttānto vaidehyā gadito mama |
samudrapāragamane harīṇāṃ kimihottaram || 18 ||
ityuktavā śokasambhrānto rāma śśatrunibarhaṇaḥ |
hanūmantaṃ mahābāhustato dhyānamupāgamat || 19 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye yuddhakāṇḍe prathamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Kannada script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.