અથ સપ્તમોઽધ્યાયઃ ।
શ્રી ભગવાન્ ઉવાચ ।
યત્ આત્થ માં મહાભાગ તત્ ચિકીર્ષિતં એવ મે ।
બ્રહ્મા ભવઃ લોકપાલાઃ સ્વર્વાસં મે અભિકાઙ્ક્ષિણઃ ॥ 1॥
મયા નિષ્પાદિતં હિ અત્ર દેવકાર્યં અશેષતઃ ।
યદર્થં અવતીર્ણઃ અહં અંશેન બ્રહ્મણાર્થિતઃ ॥ 2॥
કુલં વૈ શાપનિર્દગ્ધં નઙ્ક્ષ્યતિ અન્યોન્યવિગ્રહાત્ ।
સમુદ્રઃ સપ્તમે અહ્ન્હ્યેતાં પુરીં ચ પ્લાવયિષ્યતિ ॥ 3॥
યઃ હિ એવ અયં મયા ત્યક્તઃ લોકઃ અયં નષ્ટમઙ્ગલઃ ।
ભવિષ્યતિ અચિરાત્ સાધો કલિનાઽપિ નિરાકૃતઃ ॥ 4॥
ન વસ્તવ્યં ત્વયા એવ ઇહ મયા ત્યક્તે મહીતલે ।
જનઃ અધર્મરુચિઃ ભદ્રઃ ભવિષ્યતિ કલૌ યુગે ॥ 5॥
ત્વં તુ સર્વં પરિત્યજ્ય સ્નેહં સ્વજનબન્ધુષુ ।
મયિ આવેશ્ય મનઃ સમ્યક્ સમદૃક્ વિચરસ્વ ગામ્ ॥ 6॥
યત્ ઇદં મનસા વાચા ચક્ષુર્ભ્યાં શ્રવણાદિભિઃ ।
નશ્વરં ગૃહ્યમાણં ચ વિદ્ધિ માયામનોમયમ્ ॥ 7॥
પુંસઃ અયુક્તસ્ય નાનાર્થઃ ભ્રમઃ સઃ ગુણદોષભાક્ ।
કર્માકર્મવિકર્મ ઇતિ ગુણદોષધિયઃ ભિદા ॥ 8॥
તસ્માત્ યુક્તૈન્દ્રિયગ્રામઃ યુક્તચિત્તઃ ઇદં જગત્ ।
આત્મનિ ઈક્ષસ્વ વિતતં આત્માનં મયિ અધીશ્વરે ॥ 9॥
જ્ઞાનવિજ્ઞાનસંયુક્તઃ આત્મભૂતઃ શરીરિણામ્ ।
આત્માનુભવતુષ્ટાત્મા ન અન્તરાયૈઃ વિહન્યસે ॥ 10॥
દોષબુદ્ધ્યા ઉભયાતીતઃ નિષેધાત્ ન નિવર્તતે ।
ગુણબુદ્ધ્યા ચ વિહિતં ન કરોતિ યથા અર્ભકઃ ॥ 11॥
સર્વભૂતસુહૃત્ શાન્તઃ જ્ઞાનવિજ્ઞાનનિશ્ચયઃ ।
પશ્યન્ મદાત્મકં વિશ્વં ન વિપદ્યેત વૈ પુનઃ ॥ 12॥
શ્રી શુકઃ ઉવાચ ।
ઇતિ આદિષ્ટઃ ભગવતા મહાભાગવતઃ નૃપ ।
ઉદ્ધવઃ પ્રણિપત્ય આહ તત્ત્વજિજ્ઞાસુઃ અચ્યુતમ્ ॥ 13॥
ઉદ્ધવઃ ઉવાચ ।
યોગેશ યોગવિન્ન્યાસ યોગાત્મ યોગસમ્ભવ ।
નિઃશ્રેયસાય મે પ્રોક્તઃ ત્યાગઃ સન્ન્યાસલક્ષણઃ ॥ 14॥
ત્યાગઃ અયં દુષ્કરઃ ભૂમન્ કામાનાં વિષયાત્મભિઃ ।
સુતરાં ત્વયિ સર્વાત્મન્ ન અભક્તૈઃ ઇતિ મે મતિઃ ॥ 15॥
સઃ અહં મમ અહં ઇતિ મૂઢમતિઃ વિગાઢઃ
ત્વત્ માયયા વિરચિત આત્મનિ સાનુબન્ધે ।
તત્ તુ અઞ્જસા નિગદિતં ભવતા યથા અહમ્
સંસાધયામિ ભગવન્ અનુશાધિ ભૃત્યમ્ ॥ 16॥
સત્યસ્ય તે સ્વદૃશઃ આત્મનઃ આત્મનઃ અન્યમ્
વક્તારં ઈશ વિબુધેષુ અપિ ન અનુચક્ષે ।
સર્વે વિમોહિતધિયઃ તવ માયયા ઇમે
બ્રહ્માદયઃ તનુભૃતઃ બહિઃ અર્થભાવઃ ॥ 17॥
તસ્માત્ ભવન્તં અનવદ્યં અનન્તપારમ્
સર્વજ્ઞં ઈશ્વરં અકુણ્ઠવિકુણ્ઠધિષ્ણિ અયમ્ ।
નિર્વિણ્ણધીઃ અહં ઉ હ વૃજનાભિતપ્તઃ
નારાયણં નરસખં શરણં પ્રપદ્યે ॥ 18॥
શ્રી ભગવાન્ ઉવાચ ।
પ્રાયેણ મનુજા લોકે લોકતત્ત્વવિચક્ષણાઃ ।
સમુદ્ધરન્તિ હિ આત્માનં આત્મના એવ અશુભાશયાત્ ॥ 19॥
આત્મનઃ ગુરુઃ આત્મા એવ પુરુષસ્ય વિશેષતઃ ।
યત્ પ્રત્યક્ષ અનુમાનાભ્યાં શ્રેયઃ અસૌ અનુવિન્દતે ॥ 20॥
પુરુષત્વે ચ માં ધીરાઃ સાઙ્ખ્યયોગવિશારદાઃ ।
આવિસ્તરાં પ્રપશ્યન્તિ સર્વશક્તિ ઉપબૃંહિતમ્ ॥ 21॥
એકદ્વિત્રિચતુષ્પાદઃ બહુપાદઃ તથા અપદઃ ।
બહ્વ્યઃ સન્તિ પુરઃ સૃષ્ટાઃ તાસાં મે પૌરુષી પ્રિયા ॥ 22॥
અત્ર માં માર્ગયન્ત્યદ્ધાઃ યુક્તાઃ હેતુભિઃ ઈશ્વરમ્ ।
ગૃહ્યમાણૈઃ ગુણૈઃ લિઙ્ગૈઃ અગ્રાહ્યં અનુમાનતઃ ॥ 23॥
અત્ર અપિ ઉદાહરન્તિ ઇમં ઇતિહાસં પુરાતનમ્ ।
અવધૂતસ્ય સંવાદં યદોઃ અમિતતેજસઃ ॥ 24॥
(અથ અવધૂતગીતમ્ ।)
અવધૂતં દ્વિજં કઞ્ચિત્ ચરન્તં અકુતોભયમ્ ।
કવિં નિરીક્ષ્ય તરુણં યદુઃ પપ્રચ્છ ધર્મવિત્ ॥ 25॥
યદુઃ ઉવાચ ।
કુતઃ બુદ્ધિઃ ઇયં બ્રહ્મન્ અકર્તુઃ સુવિશારદા ।
યાં આસાદ્ય ભવાન્ લોકં વિદ્વાન્ ચરતિ બાલવત્ ॥ 26॥
પ્રાયઃ ધર્માર્થકામેષુ વિવિત્સાયાં ચ માનવાઃ ।
હેતુના એવ સમીહન્તે આયુષઃ યશસઃ શ્રિયઃ ॥ 27॥
ત્વં તુ કલ્પઃ કવિઃ દક્ષઃ સુભગઃ અમૃતભાષણઃ ।
ન કર્તા નેહસે કિઞ્ચિત્ જડૌન્મત્તપિશાચવત્ ॥ 28॥
જનેષુ દહ્યમાનેષુ કામલોભદવાગ્નિના ।
ન તપ્યસે અગ્નિના મુક્તઃ ગઙ્ગામ્ભસ્થઃ ઇવ દ્વિપઃ ॥ 29॥
ત્વં હિ નઃ પૃચ્છતાં બ્રહ્મન્ આત્મનિ આનન્દકારણમ્ ।
બ્રૂહિ સ્પર્શવિહીનસ્ય ભવતઃ કેવલ આત્મનઃ ॥ 30॥
શ્રી ભગવાન્ ઉવાચ ।
યદુના એવં મહાભાગઃ બ્રહ્મણ્યેન સુમેધસા ।
પૃષ્ટઃ સભાજિતઃ પ્રાહ પ્રશ્રય અવનતં દ્વિજઃ ॥ 31॥
બ્રાહ્મણઃ ઉવાચ ।
સન્તિ મે ગુરવઃ રાજન્ બહવઃ બુદ્ધ્યા ઉપાશ્રિતાઃ ।
યતઃ બુદ્ધિં ઉપાદાય મુક્તઃ અટામિ ઇહ તાન્ શ્રુણુ ॥ 32॥
પૃથિવી વાયુઃ આકાશં આપઃ અગ્નિઃ ચન્દ્રમા રવિઃ ।
કપોતઃ અજગરઃ સિન્ધુઃ પતઙ્ગઃ મધુકૃદ્ ગજઃ ॥ 33॥
મધુહા હરિણઃ મીનઃ પિઙ્ગલા કુરરઃ અર્ભકઃ ।
કુમારી શરકૃત્ સર્પઃ ઊર્ણનાભિઃ સુપેશકૃત્ ॥ 34॥
એતે મે ગુરવઃ રાજન્ ચતુર્વિંશતિઃ આશ્રિતાઃ ।
શિક્ષા વૃત્તિભિઃ એતેષાં અન્વશિક્ષં ઇહ આત્મનઃ ॥ 35॥
યતઃ યત્ અનુશિક્ષામિ યથા વા નાહુષાત્મજ ।
તત્ તથા પુરુષવ્યાઘ્ર નિબોધ કથયામિ તે ॥ 36॥
ભૂતૈઃ આક્રમાણઃ અપિ ધીરઃ દૈવવશાનુગૈઃ ।
તત્ વિદ્વાન્ ન ચલેત્ માર્ગાત્ અન્વશિક્ષં ક્ષિતેઃ વ્રતમ્ ॥ 37॥
શશ્વત્ પરાર્થસર્વેહઃ પરાર્થ એકાન્તસમ્ભવઃ ।
સાધુઃ શિક્ષેત ભૂભૃત્તઃ નગશિષ્યઃ પરાત્મતામ્ ॥
38॥
પ્રાણવૃત્ત્યા એવ સન્તુષ્યેત્ મુનિઃ ન એવ ઇન્દ્રિયપ્રિયૈઃ ।
જ્ઞાનં યથા ન નશ્યેત ન અવકીર્યેત વાઙ્મનઃ ॥ 39॥
વિષયેષુ આવિશન્ યોગી નાનાધર્મેષુ સર્વતઃ ।
ગુણદોષવ્યપેત આત્મા ન વિષજ્જેત વાયુવત્ ॥ 40॥
પાર્થિવેષુ ઇહ દેહેષુ પ્રવિષ્ટઃ તત્ ગુણાશ્રયઃ ।
ગુણૈઃ ન યુજ્યતે યોગી ગન્ધૈઃ વાયુઃ ઇવ આત્મદૃક્ ॥ 41॥
અન્તઃ હિતઃ ચ સ્થિરજઙ્ગમેષુ
બ્રહ્મ આત્મભાવેન સમન્વયેન ।
વ્યાપ્ત્ય અવચ્છેદં અસઙ્ગં આત્મનઃ
મુનિઃ નભઃ ત્વં વિતતસ્ય ભાવયેત્ ॥ 42॥
તેજઃ અબન્નમયૈઃ ભાવૈઃ મેઘ આદ્યૈઃ વાયુના ઈરિતૈઃ ।
ન સ્પૃશ્યતે નભઃ તદ્વત્ કાલસૃષ્ટૈઃ ગુણૈઃ પુમાન્ ॥
43॥
સ્વચ્છઃ પ્રકૃતિતઃ સ્નિગ્ધઃ માધુર્યઃ તીર્થભૂઃ નૃણામ્ ।
મુનિઃ પુનાતિ અપાં મિત્રં ઈક્ષ ઉપસ્પર્શકીર્તનૈઃ ॥ 44॥
તેજસ્વી તપસા દીપ્તઃ દુર્ધર્ષૌદરભાજનઃ ।
સર્વભક્ષઃ અપિ યુક્ત આત્મા ન આદત્તે મલં અગ્નિવત્ ॥ 45॥
ક્વચિત્ શન્નઃ ક્વચિત્ સ્પષ્ટઃ ઉપાસ્યઃ શ્રેયઃ ઇચ્છતામ્ ।
ભુઙ્ક્તે સર્વત્ર દાતૄણાં દહન્ પ્રાક્ ઉત્તર અશુભમ્ ॥
46॥
સ્વમાયયા સૃષ્ટં ઇદં સત્ અસત્ લક્ષણં વિભુઃ ।
પ્રવિષ્ટઃ ઈયતે તત્ તત્ સ્વરૂપઃ અગ્નિઃ ઇવ એધસિ ॥ 47॥
વિસર્ગાદ્યાઃ શ્મશાનાન્તાઃ ભાવાઃ દેહસ્ય ન આત્મનઃ ।
કલાનાં ઇવ ચન્દ્રસ્ય કાલેન અવ્યક્તવર્ત્મના ॥ 48॥
કાલેન હિ ઓઘવેગેન ભૂતાનાં પ્રભવ અપિ અયૌ ।
નિત્યૌ અપિ ન દૃશ્યેતે આત્મનઃ અગ્નેઃ યથા અર્ચિષામ્ ॥ 49॥
ગુણૈઃ ગુણાન્ ઉપાદત્તે યથાકાલં વિમુઞ્ચતિ ।
ન તેષુ યુજ્યતે યોગી ગોભિઃ ગાઃ ઇવ ગોપતિઃ ॥ 50॥
બુધ્યતે સ્વેન ભેદેન વ્યક્તિસ્થઃ ઇવ તત્ ગતઃ ।
લક્ષ્યતે સ્થૂલમતિભિઃ આત્મા ચ અવસ્થિતઃ અર્કવત્ ॥ 51॥
ન અતિસ્નેહઃ પ્રસઙ્ગઃ વા કર્તવ્યઃ ક્વ અપિ કેનચિત્ ।
કુર્વન્ વિન્દેત સન્તાપં કપોતઃ ઇવ દીનધીઃ ॥ 52॥
કપોતઃ કશ્ચન અરણ્યે કૃતનીડઃ વનસ્પતૌ ।
કપોત્યા ભાર્યયા સાર્ધં ઉવાસ કતિચિત્ સમાઃ ॥ 53॥
કપોતૌ સ્નેહગુણિતહૃદયૌ ગૃહધર્મિણૌ ।
દૃષ્ટિં દૃષ્ટ્યાઙ્ગં અઙ્ગેન બુદ્ધિં બુદ્ધ્યા બબન્ધતુઃ ॥
54॥
શય્યાસનાટનસ્થાનવાર્તાક્રીડાશનાદિકમ્ ।
મિથુનીભૂય વિસ્રબ્ધૌ ચેરતુઃ વનરાજિષુ ॥ 55॥
યં યં વાઞ્છતિ સા રાજન્ તર્પયન્તિ અનુકમ્પિતા ।
તં તં સમનયત્ કામં કૃચ્છ્રેણ અપિ અજિતૈન્દ્રિયઃ ॥ 56॥
કપોતી પ્રથમં ગર્ભં ગૃહ્ણતિ કાલઃ આગતે ।
અણ્ડાનિ સુષુવે નીડે સ્વપત્યુઃ સન્નિધૌ સતી ॥ 57॥
તેષૂ કાલે વ્યજાયન્ત રચિતાવયવા હરેઃ ।
શક્તિભિઃ દુર્વિભાવ્યાભિઃ કોમલાઙ્ગતનૂરુહાઃ ॥ 58॥
પ્રજાઃ પુપુષતુઃ પ્રીતૌ દમ્પતી પુત્રવત્સલૌ ।
શઋણ્વન્તૌ કૂજિતં તાસાં નિર્વૃતૌ કલભાષિતૈઃ ॥ 59॥
તાસાં પતત્રૈઃ સુસ્પર્શૈઃ કૂજિતૈઃ મુગ્ધચેષ્ટિતૈઃ ।
પ્રત્યુદ્ગમૈઃ અદીનાનાં પિતરૌ મુદં આપતુઃ ॥ 60॥
સ્નેહાનુબદ્ધહૃદયૌ અન્યોન્યં વિષ્ણુમાયયા ।
વિમોહિતૌ દીનધિયૌ શિશૂન્ પુપુષતુઃ પ્રજાઃ ॥ 61॥
એકદા જગ્મતુઃ તાસાં અન્નાર્થં તૌ કુટુમ્બિનૌ ।
પરિતઃ કાનને તસ્મિન્ અર્થિનૌ ચેરતુઃ ચિરમ્ ॥ 62॥
દૃષ્ટ્વા તાન્ લુબ્ધકઃ કશ્ચિત્ યદૃચ્છ અતઃ વનેચરઃ ।
જગૃહે જાલં આતત્ય ચરતઃ સ્વાલયાન્તિકે ॥ 63॥
કપોતઃ ચ કપોતી ચ પ્રજાપોષે સદા ઉત્સુકૌ ।
ગતૌ પોષણં આદાય સ્વનીડં ઉપજગ્મતુઃ ॥ 64॥
કપોતી સ્વાત્મજાન્ વીક્ષ્ય બાલકાન્ જાલસંવૃતાન્ ।
તાન્ અભ્યધાવત્ ક્રોશન્તી ક્રોશતઃ ભૃશદુઃખિતા ॥ 65॥
સા અસકૃત્ સ્નેહગુણિતા દીનચિત્તા અજમાયયા ।
સ્વયં ચ અબધ્યત શિચા બદ્ધાન્ પશ્યન્તિ અપસ્મૃતિઃ ॥ 66॥
કપોતઃ ચ આત્મજાન્ બદ્ધાન્ આત્મનઃ અપિ અધિકાન્ પ્રિયાન્ ।
ભાર્યાં ચ આત્મસમાં દીનઃ વિલલાપ અતિદુઃખિતઃ ॥ 67॥
અહો મે પશ્યત અપાયં અલ્પપુણ્યસ્ય દુર્મતેઃ ।
અતૃપ્તસ્ય અકૃતાર્થસ્ય ગૃહઃ ત્રૈવર્ગિકઃ હતઃ ॥ 68॥
અનુરૂપા અનુકૂલા ચ યસ્ય મે પતિદેવતા ।
શૂન્યે ગૃહે માં સન્ત્યજ્ય પુત્રૈઃ સ્વર્યાતિ સાધુભિઃ ॥ 69॥
સઃ અહં શૂન્યે ગૃહે દીનઃ મૃતદારઃ મૃતપ્રજઃ ।
જિજીવિષે કિમર્થં વા વિધુરઃ દુઃખજીવિતઃ ॥ 70॥
તાન્ તથા એવ આવૃતાન્ શિગ્ભિઃ મૃત્યુગ્રસ્તાન્ વિચેષ્ટતઃ ।
સ્વયં ચ કૃપણઃ શિક્ષુ પશ્યન્ અપિ અબુધઃ અપતત્ ॥ 71॥
તં લબ્ધ્વા લુબ્ધકઃ ક્રૂરઃ કપોતં ગૃહમેધિનમ્ ।
કપોતકાન્ કપોતીં ચ સિદ્ધાર્થઃ પ્રયયૌ ગૃહમ્ ॥ 72॥
એવં કુટુમ્બી અશાન્ત આત્મા દ્વન્દ્વ આરામઃ પતત્ ત્રિવત્ ।
પુષ્ણન્ કુટુમ્બં કૃપણઃ સાનુબન્ધઃ અવસીદતિ ॥ 73॥
યઃ પ્રાપ્ય માનુષં લોકં મુક્તિદ્વારં અપાવૃતમ્ ।
ગૃહેષુ ખગવત્ સક્તઃ તં આરૂઢચ્યુતં વિદુઃ ॥ 74॥
ઇતિ શ્રીમદ્ભાગવતે મહાપુરાણે પારમહંસ્યાં
સંહિતાયામેકાદશસ્કન્ધે શ્રીકૃષ્ણોદ્ધવસંવાદે
યદ્વધૂતેતિહાસે સપ્તમોઽધ્યાયઃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha saptamo'dhyāyaḥ |
śrī bhagavān uvāca |
yat āttha māṃ mahābhāga tat cikīrṣitaṃ eva me |
brahmā bhavaḥ lokapālāḥ svarvāsaṃ me abhikāṅkṣiṇaḥ || 1||
mayā niṣpāditaṃ hi atra devakāryaṃ aśeṣataḥ |
yadarthaṃ avatīrṇaḥ ahaṃ aṃśena brahmaṇārthitaḥ || 2||
kulaṃ vai śāpanirdagdhaṃ naṅkṣyati anyonyavigrahāt |
samudraḥ saptame ahnhyetāṃ purīṃ ca plāvayiṣyati || 3||
yaḥ hi eva ayaṃ mayā tyaktaḥ lokaḥ ayaṃ naṣṭamaṅgalaḥ |
bhaviṣyati acirāt sādho kalinā'pi nirākṛtaḥ || 4||
na vastavyaṃ tvayā eva iha mayā tyakte mahītale |
janaḥ adharmaruciḥ bhadraḥ bhaviṣyati kalau yuge || 5||
tvaṃ tu sarvaṃ parityajya snehaṃ svajanabandhuṣu |
mayi āveśya manaḥ samyak samadṛk vicarasva gām || 6||
yat idaṃ manasā vācā cakṣurbhyāṃ śravaṇādibhiḥ |
naśvaraṃ gṛhyamāṇaṃ ca viddhi māyāmanomayam || 7||
puṃsaḥ ayuktasya nānārthaḥ bhramaḥ saḥ guṇadoṣabhāk |
karmākarmavikarma iti guṇadoṣadhiyaḥ bhidā || 8||
tasmāt yuktaindriyagrāmaḥ yuktacittaḥ idaṃ jagat |
ātmani īkṣasva vitataṃ ātmānaṃ mayi adhīśvare || 9||
jñānavijñānasaṃyuktaḥ ātmabhūtaḥ śarīriṇām |
ātmānubhavatuṣṭātmā na antarāyaiḥ vihanyase || 10||
doṣabuddhyā ubhayātītaḥ niṣedhāt na nivartate |
guṇabuddhyā ca vihitaṃ na karoti yathā arbhakaḥ || 11||
sarvabhūtasuhṛt śāntaḥ jñānavijñānaniścayaḥ |
paśyan madātmakaṃ viśvaṃ na vipadyeta vai punaḥ || 12||
śrī śukaḥ uvāca |
iti ādiṣṭaḥ bhagavatā mahābhāgavataḥ nṛpa |
uddhavaḥ praṇipatya āha tattvajijñāsuḥ acyutam || 13||
uddhavaḥ uvāca |
yogeśa yogavinnyāsa yogātma yogasambhava |
niḥśreyasāya me proktaḥ tyāgaḥ sannyāsalakṣaṇaḥ || 14||
tyāgaḥ ayaṃ duṣkaraḥ bhūman kāmānāṃ viṣayātmabhiḥ |
sutarāṃ tvayi sarvātman na abhaktaiḥ iti me matiḥ || 15||
saḥ ahaṃ mama ahaṃ iti mūḍhamatiḥ vigāḍhaḥ
tvat māyayā viracita ātmani sānubandhe |
tat tu añjasā nigaditaṃ bhavatā yathā aham
saṃsādhayāmi bhagavan anuśādhi bhṛtyam || 16||
satyasya te svadṛśaḥ ātmanaḥ ātmanaḥ anyam
vaktāraṃ īśa vibudheṣu api na anucakṣe |
sarve vimohitadhiyaḥ tava māyayā ime
brahmādayaḥ tanubhṛtaḥ bahiḥ arthabhāvaḥ || 17||
tasmāt bhavantaṃ anavadyaṃ anantapāram
sarvajñaṃ īśvaraṃ akuṇṭhavikuṇṭhadhiṣṇi ayam |
nirviṇṇadhīḥ ahaṃ u ha vṛjanābhitaptaḥ
nārāyaṇaṃ narasakhaṃ śaraṇaṃ prapadye || 18||
śrī bhagavān uvāca |
prāyeṇa manujā loke lokatattvavicakṣaṇāḥ |
samuddharanti hi ātmānaṃ ātmanā eva aśubhāśayāt || 19||
ātmanaḥ guruḥ ātmā eva puruṣasya viśeṣataḥ |
yat pratyakṣa anumānābhyāṃ śreyaḥ asau anuvindate || 20||
puruṣatve ca māṃ dhīrāḥ sāṅkhyayogaviśāradāḥ |
āvistarāṃ prapaśyanti sarvaśakti upabṛṃhitam || 21||
ekadvitricatuṣpādaḥ bahupādaḥ tathā apadaḥ |
bahvyaḥ santi puraḥ sṛṣṭāḥ tāsāṃ me pauruṣī priyā || 22||
atra māṃ mārgayantyaddhāḥ yuktāḥ hetubhiḥ īśvaram |
gṛhyamāṇaiḥ guṇaiḥ liṅgaiḥ agrāhyaṃ anumānataḥ || 23||
atra api udāharanti imaṃ itihāsaṃ purātanam |
avadhūtasya saṃvādaṃ yadoḥ amitatejasaḥ || 24||
(atha avadhūtagītam |)
avadhūtaṃ dvijaṃ kañcit carantaṃ akutobhayam |
kaviṃ nirīkṣya taruṇaṃ yaduḥ papraccha dharmavit || 25||
yaduḥ uvāca |
kutaḥ buddhiḥ iyaṃ brahman akartuḥ suviśāradā |
yāṃ āsādya bhavān lokaṃ vidvān carati bālavat || 26||
prāyaḥ dharmārthakāmeṣu vivitsāyāṃ ca mānavāḥ |
hetunā eva samīhante āyuṣaḥ yaśasaḥ śriyaḥ || 27||
tvaṃ tu kalpaḥ kaviḥ dakṣaḥ subhagaḥ amṛtabhāṣaṇaḥ |
na kartā nehase kiñcit jaḍaunmattapiśācavat || 28||
janeṣu dahyamāneṣu kāmalobhadavāgninā |
na tapyase agninā muktaḥ gaṅgāmbhasthaḥ iva dvipaḥ || 29||
tvaṃ hi naḥ pṛcchatāṃ brahman ātmani ānandakāraṇam |
brūhi sparśavihīnasya bhavataḥ kevala ātmanaḥ || 30||
śrī bhagavān uvāca |
yadunā evaṃ mahābhāgaḥ brahmaṇyena sumedhasā |
pṛṣṭaḥ sabhājitaḥ prāha praśraya avanataṃ dvijaḥ || 31||
brāhmaṇaḥ uvāca |
santi me guravaḥ rājan bahavaḥ buddhyā upāśritāḥ |
yataḥ buddhiṃ upādāya muktaḥ aṭāmi iha tān śruṇu || 32||
pṛthivī vāyuḥ ākāśaṃ āpaḥ agniḥ candramā raviḥ |
kapotaḥ ajagaraḥ sindhuḥ pataṅgaḥ madhukṛd gajaḥ || 33||
madhuhā hariṇaḥ mīnaḥ piṅgalā kuraraḥ arbhakaḥ |
kumārī śarakṛt sarpaḥ ūrṇanābhiḥ supeśakṛt || 34||
ete me guravaḥ rājan caturviṃśatiḥ āśritāḥ |
śikṣā vṛttibhiḥ eteṣāṃ anvaśikṣaṃ iha ātmanaḥ || 35||
yataḥ yat anuśikṣāmi yathā vā nāhuṣātmaja |
tat tathā puruṣavyāghra nibodha kathayāmi te || 36||
bhūtaiḥ ākramāṇaḥ api dhīraḥ daivavaśānugaiḥ |
tat vidvān na calet mārgāt anvaśikṣaṃ kṣiteḥ vratam || 37||
śaśvat parārthasarvehaḥ parārtha ekāntasambhavaḥ |
sādhuḥ śikṣeta bhūbhṛttaḥ nagaśiṣyaḥ parātmatām ||
38||
prāṇavṛttyā eva santuṣyet muniḥ na eva indriyapriyaiḥ |
jñānaṃ yathā na naśyeta na avakīryeta vāṅmanaḥ || 39||
viṣayeṣu āviśan yogī nānādharmeṣu sarvataḥ |
guṇadoṣavyapeta ātmā na viṣajjeta vāyuvat || 40||
pārthiveṣu iha deheṣu praviṣṭaḥ tat guṇāśrayaḥ |
guṇaiḥ na yujyate yogī gandhaiḥ vāyuḥ iva ātmadṛk || 41||
antaḥ hitaḥ ca sthirajaṅgameṣu
brahma ātmabhāvena samanvayena |
vyāptya avacchedaṃ asaṅgaṃ ātmanaḥ
muniḥ nabhaḥ tvaṃ vitatasya bhāvayet || 42||
tejaḥ abannamayaiḥ bhāvaiḥ megha ādyaiḥ vāyunā īritaiḥ |
na spṛśyate nabhaḥ tadvat kālasṛṣṭaiḥ guṇaiḥ pumān ||
43||
svacchaḥ prakṛtitaḥ snigdhaḥ mādhuryaḥ tīrthabhūḥ nṛṇām |
muniḥ punāti apāṃ mitraṃ īkṣa upasparśakīrtanaiḥ || 44||
tejasvī tapasā dīptaḥ durdharṣaudarabhājanaḥ |
sarvabhakṣaḥ api yukta ātmā na ādatte malaṃ agnivat || 45||
kvacit śannaḥ kvacit spaṣṭaḥ upāsyaḥ śreyaḥ icchatām |
bhuṅkte sarvatra dātṝṇāṃ dahan prāk uttara aśubham ||
46||
svamāyayā sṛṣṭaṃ idaṃ sat asat lakṣaṇaṃ vibhuḥ |
praviṣṭaḥ īyate tat tat svarūpaḥ agniḥ iva edhasi || 47||
visargādyāḥ śmaśānāntāḥ bhāvāḥ dehasya na ātmanaḥ |
kalānāṃ iva candrasya kālena avyaktavartmanā || 48||
kālena hi oghavegena bhūtānāṃ prabhava api ayau |
nityau api na dṛśyete ātmanaḥ agneḥ yathā arciṣām || 49||
guṇaiḥ guṇān upādatte yathākālaṃ vimuñcati |
na teṣu yujyate yogī gobhiḥ gāḥ iva gopatiḥ || 50||
budhyate svena bhedena vyaktisthaḥ iva tat gataḥ |
lakṣyate sthūlamatibhiḥ ātmā ca avasthitaḥ arkavat || 51||
na atisnehaḥ prasaṅgaḥ vā kartavyaḥ kva api kenacit |
kurvan vindeta santāpaṃ kapotaḥ iva dīnadhīḥ || 52||
kapotaḥ kaścana araṇye kṛtanīḍaḥ vanaspatau |
kapotyā bhāryayā sārdhaṃ uvāsa katicit samāḥ || 53||
kapotau snehaguṇitahṛdayau gṛhadharmiṇau |
dṛṣṭiṃ dṛṣṭyāṅgaṃ aṅgena buddhiṃ buddhyā babandhatuḥ ||
54||
śayyāsanāṭanasthānavārtākrīḍāśanādikam |
mithunībhūya visrabdhau ceratuḥ vanarājiṣu || 55||
yaṃ yaṃ vāñchati sā rājan tarpayanti anukampitā |
taṃ taṃ samanayat kāmaṃ kṛcchreṇa api ajitaindriyaḥ || 56||
kapotī prathamaṃ garbhaṃ gṛhṇati kālaḥ āgate |
aṇḍāni suṣuve nīḍe svapatyuḥ sannidhau satī || 57||
teṣū kāle vyajāyanta racitāvayavā hareḥ |
śaktibhiḥ durvibhāvyābhiḥ komalāṅgatanūruhāḥ || 58||
prajāḥ pupuṣatuḥ prītau dampatī putravatsalau |
śaṛṇvantau kūjitaṃ tāsāṃ nirvṛtau kalabhāṣitaiḥ || 59||
tāsāṃ patatraiḥ susparśaiḥ kūjitaiḥ mugdhaceṣṭitaiḥ |
pratyudgamaiḥ adīnānāṃ pitarau mudaṃ āpatuḥ || 60||
snehānubaddhahṛdayau anyonyaṃ viṣṇumāyayā |
vimohitau dīnadhiyau śiśūn pupuṣatuḥ prajāḥ || 61||
ekadā jagmatuḥ tāsāṃ annārthaṃ tau kuṭumbinau |
paritaḥ kānane tasmin arthinau ceratuḥ ciram || 62||
dṛṣṭvā tān lubdhakaḥ kaścit yadṛccha ataḥ vanecaraḥ |
jagṛhe jālaṃ ātatya carataḥ svālayāntike || 63||
kapotaḥ ca kapotī ca prajāpoṣe sadā utsukau |
gatau poṣaṇaṃ ādāya svanīḍaṃ upajagmatuḥ || 64||
kapotī svātmajān vīkṣya bālakān jālasaṃvṛtān |
tān abhyadhāvat krośantī krośataḥ bhṛśaduḥkhitā || 65||
sā asakṛt snehaguṇitā dīnacittā ajamāyayā |
svayaṃ ca abadhyata śicā baddhān paśyanti apasmṛtiḥ || 66||
kapotaḥ ca ātmajān baddhān ātmanaḥ api adhikān priyān |
bhāryāṃ ca ātmasamāṃ dīnaḥ vilalāpa atiduḥkhitaḥ || 67||
aho me paśyata apāyaṃ alpapuṇyasya durmateḥ |
atṛptasya akṛtārthasya gṛhaḥ traivargikaḥ hataḥ || 68||
anurūpā anukūlā ca yasya me patidevatā |
śūnye gṛhe māṃ santyajya putraiḥ svaryāti sādhubhiḥ || 69||
saḥ ahaṃ śūnye gṛhe dīnaḥ mṛtadāraḥ mṛtaprajaḥ |
jijīviṣe kimarthaṃ vā vidhuraḥ duḥkhajīvitaḥ || 70||
tān tathā eva āvṛtān śigbhiḥ mṛtyugrastān viceṣṭataḥ |
svayaṃ ca kṛpaṇaḥ śikṣu paśyan api abudhaḥ apatat || 71||
taṃ labdhvā lubdhakaḥ krūraḥ kapotaṃ gṛhamedhinam |
kapotakān kapotīṃ ca siddhārthaḥ prayayau gṛham || 72||
evaṃ kuṭumbī aśānta ātmā dvandva ārāmaḥ patat trivat |
puṣṇan kuṭumbaṃ kṛpaṇaḥ sānubandhaḥ avasīdati || 73||
yaḥ prāpya mānuṣaṃ lokaṃ muktidvāraṃ apāvṛtam |
gṛheṣu khagavat saktaḥ taṃ ārūḍhacyutaṃ viduḥ || 74||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe śrīkṛṣṇoddhavasaṃvāde
yadvadhūtetihāse saptamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ सप्तमोऽध्यायः ।
श्री भगवान् उवाच ।
यत् आत्थ मां महाभाग तत् चिकीर्षितं एव मे ।
ब्रह्मा भवः लोकपालाः स्वर्वासं मे अभिकाङ्क्षिणः ॥ 1॥
मया निष्पादितं हि अत्र देवकार्यं अशेषतः ।
यदर्थं अवतीर्णः अहं अंशेन ब्रह्मणार्थितः ॥ 2॥
कुलं वै शापनिर्दग्धं नङ्क्ष्यति अन्योन्यविग्रहात् ।
समुद्रः सप्तमे अह्न्ह्येतां पुरीं च प्लावयिष्यति ॥ 3॥
यः हि एव अयं मया त्यक्तः लोकः अयं नष्टमङ्गलः ।
भविष्यति अचिरात् साधो कलिनाऽपि निराकृतः ॥ 4॥
न वस्तव्यं त्वया एव इह मया त्यक्ते महीतले ।
जनः अधर्मरुचिः भद्रः भविष्यति कलौ युगे ॥ 5॥
त्वं तु सर्वं परित्यज्य स्नेहं स्वजनबन्धुषु ।
मयि आवेश्य मनः सम्यक् समदृक् विचरस्व गाम् ॥ 6॥
यत् इदं मनसा वाचा चक्षुर्भ्यां श्रवणादिभिः ।
नश्वरं गृह्यमाणं च विद्धि मायामनोमयम् ॥ 7॥
पुंसः अयुक्तस्य नानार्थः भ्रमः सः गुणदोषभाक् ।
कर्माकर्मविकर्म इति गुणदोषधियः भिदा ॥ 8॥
तस्मात् युक्तैन्द्रियग्रामः युक्तचित्तः इदं जगत् ।
आत्मनि ईक्षस्व विततं आत्मानं मयि अधीश्वरे ॥ 9॥
ज्ञानविज्ञानसंयुक्तः आत्मभूतः शरीरिणाम् ।
आत्मानुभवतुष्टात्मा न अन्तरायैः विहन्यसे ॥ 10॥
दोषबुद्ध्या उभयातीतः निषेधात् न निवर्तते ।
गुणबुद्ध्या च विहितं न करोति यथा अर्भकः ॥ 11॥
सर्वभूतसुहृत् शान्तः ज्ञानविज्ञाननिश्चयः ।
पश्यन् मदात्मकं विश्वं न विपद्येत वै पुनः ॥ 12॥
श्री शुकः उवाच ।
इति आदिष्टः भगवता महाभागवतः नृप ।
उद्धवः प्रणिपत्य आह तत्त्वजिज्ञासुः अच्युतम् ॥ 13॥
उद्धवः उवाच ।
योगेश योगविन्न्यास योगात्म योगसम्भव ।
निःश्रेयसाय मे प्रोक्तः त्यागः सन्न्यासलक्षणः ॥ 14॥
त्यागः अयं दुष्करः भूमन् कामानां विषयात्मभिः ।
सुतरां त्वयि सर्वात्मन् न अभक्तैः इति मे मतिः ॥ 15॥
सः अहं मम अहं इति मूढमतिः विगाढः
त्वत् मायया विरचित आत्मनि सानुबन्धे ।
तत् तु अञ्जसा निगदितं भवता यथा अहम्
संसाधयामि भगवन् अनुशाधि भृत्यम् ॥ 16॥
सत्यस्य ते स्वदृशः आत्मनः आत्मनः अन्यम्
वक्तारं ईश विबुधेषु अपि न अनुचक्षे ।
सर्वे विमोहितधियः तव मायया इमे
ब्रह्मादयः तनुभृतः बहिः अर्थभावः ॥ 17॥
तस्मात् भवन्तं अनवद्यं अनन्तपारम्
सर्वज्ञं ईश्वरं अकुण्ठविकुण्ठधिष्णि अयम् ।
निर्विण्णधीः अहं उ ह वृजनाभितप्तः
नारायणं नरसखं शरणं प्रपद्ये ॥ 18॥
श्री भगवान् उवाच ।
प्रायेण मनुजा लोके लोकतत्त्वविचक्षणाः ।
समुद्धरन्ति हि आत्मानं आत्मना एव अशुभाशयात् ॥ 19॥
आत्मनः गुरुः आत्मा एव पुरुषस्य विशेषतः ।
यत् प्रत्यक्ष अनुमानाभ्यां श्रेयः असौ अनुविन्दते ॥ 20॥
पुरुषत्वे च मां धीराः साङ्ख्ययोगविशारदाः ।
आविस्तरां प्रपश्यन्ति सर्वशक्ति उपबृंहितम् ॥ 21॥
एकद्वित्रिचतुष्पादः बहुपादः तथा अपदः ।
बह्व्यः सन्ति पुरः सृष्टाः तासां मे पौरुषी प्रिया ॥ 22॥
अत्र मां मार्गयन्त्यद्धाः युक्ताः हेतुभिः ईश्वरम् ।
गृह्यमाणैः गुणैः लिङ्गैः अग्राह्यं अनुमानतः ॥ 23॥
अत्र अपि उदाहरन्ति इमं इतिहासं पुरातनम् ।
अवधूतस्य संवादं यदोः अमिततेजसः ॥ 24॥
(अथ अवधूतगीतम् ।)
अवधूतं द्विजं कञ्चित् चरन्तं अकुतोभयम् ।
कविं निरीक्ष्य तरुणं यदुः पप्रच्छ धर्मवित् ॥ 25॥
यदुः उवाच ।
कुतः बुद्धिः इयं ब्रह्मन् अकर्तुः सुविशारदा ।
यां आसाद्य भवान् लोकं विद्वान् चरति बालवत् ॥ 26॥
प्रायः धर्मार्थकामेषु विवित्सायां च मानवाः ।
हेतुना एव समीहन्ते आयुषः यशसः श्रियः ॥ 27॥
त्वं तु कल्पः कविः दक्षः सुभगः अमृतभाषणः ।
न कर्ता नेहसे किञ्चित् जडौन्मत्तपिशाचवत् ॥ 28॥
जनेषु दह्यमानेषु कामलोभदवाग्निना ।
न तप्यसे अग्निना मुक्तः गङ्गाम्भस्थः इव द्विपः ॥ 29॥
त्वं हि नः पृच्छतां ब्रह्मन् आत्मनि आनन्दकारणम् ।
ब्रूहि स्पर्शविहीनस्य भवतः केवल आत्मनः ॥ 30॥
श्री भगवान् उवाच ।
यदुना एवं महाभागः ब्रह्मण्येन सुमेधसा ।
पृष्टः सभाजितः प्राह प्रश्रय अवनतं द्विजः ॥ 31॥
ब्राह्मणः उवाच ।
सन्ति मे गुरवः राजन् बहवः बुद्ध्या उपाश्रिताः ।
यतः बुद्धिं उपादाय मुक्तः अटामि इह तान् श्रुणु ॥ 32॥
पृथिवी वायुः आकाशं आपः अग्निः चन्द्रमा रविः ।
कपोतः अजगरः सिन्धुः पतङ्गः मधुकृद् गजः ॥ 33॥
मधुहा हरिणः मीनः पिङ्गला कुररः अर्भकः ।
कुमारी शरकृत् सर्पः ऊर्णनाभिः सुपेशकृत् ॥ 34॥
एते मे गुरवः राजन् चतुर्विंशतिः आश्रिताः ।
शिक्षा वृत्तिभिः एतेषां अन्वशिक्षं इह आत्मनः ॥ 35॥
यतः यत् अनुशिक्षामि यथा वा नाहुषात्मज ।
तत् तथा पुरुषव्याघ्र निबोध कथयामि ते ॥ 36॥
भूतैः आक्रमाणः अपि धीरः दैववशानुगैः ।
तत् विद्वान् न चलेत् मार्गात् अन्वशिक्षं क्षितेः व्रतम् ॥ 37॥
शश्वत् परार्थसर्वेहः परार्थ एकान्तसम्भवः ।
साधुः शिक्षेत भूभृत्तः नगशिष्यः परात्मताम् ॥
38॥
प्राणवृत्त्या एव सन्तुष्येत् मुनिः न एव इन्द्रियप्रियैः ।
ज्ञानं यथा न नश्येत न अवकीर्येत वाङ्मनः ॥ 39॥
विषयेषु आविशन् योगी नानाधर्मेषु सर्वतः ।
गुणदोषव्यपेत आत्मा न विषज्जेत वायुवत् ॥ 40॥
पार्थिवेषु इह देहेषु प्रविष्टः तत् गुणाश्रयः ।
गुणैः न युज्यते योगी गन्धैः वायुः इव आत्मदृक् ॥ 41॥
अन्तः हितः च स्थिरजङ्गमेषु
ब्रह्म आत्मभावेन समन्वयेन ।
व्याप्त्य अवच्छेदं असङ्गं आत्मनः
मुनिः नभः त्वं विततस्य भावयेत् ॥ 42॥
तेजः अबन्नमयैः भावैः मेघ आद्यैः वायुना ईरितैः ।
न स्पृश्यते नभः तद्वत् कालसृष्टैः गुणैः पुमान् ॥
43॥
स्वच्छः प्रकृतितः स्निग्धः माधुर्यः तीर्थभूः नृणाम् ।
मुनिः पुनाति अपां मित्रं ईक्ष उपस्पर्शकीर्तनैः ॥ 44॥
तेजस्वी तपसा दीप्तः दुर्धर्षौदरभाजनः ।
सर्वभक्षः अपि युक्त आत्मा न आदत्ते मलं अग्निवत् ॥ 45॥
क्वचित् शन्नः क्वचित् स्पष्टः उपास्यः श्रेयः इच्छताम् ।
भुङ्क्ते सर्वत्र दातॄणां दहन् प्राक् उत्तर अशुभम् ॥
46॥
स्वमायया सृष्टं इदं सत् असत् लक्षणं विभुः ।
प्रविष्टः ईयते तत् तत् स्वरूपः अग्निः इव एधसि ॥ 47॥
विसर्गाद्याः श्मशानान्ताः भावाः देहस्य न आत्मनः ।
कलानां इव चन्द्रस्य कालेन अव्यक्तवर्त्मना ॥ 48॥
कालेन हि ओघवेगेन भूतानां प्रभव अपि अयौ ।
नित्यौ अपि न दृश्येते आत्मनः अग्नेः यथा अर्चिषाम् ॥ 49॥
गुणैः गुणान् उपादत्ते यथाकालं विमुञ्चति ।
न तेषु युज्यते योगी गोभिः गाः इव गोपतिः ॥ 50॥
बुध्यते स्वेन भेदेन व्यक्तिस्थः इव तत् गतः ।
लक्ष्यते स्थूलमतिभिः आत्मा च अवस्थितः अर्कवत् ॥ 51॥
न अतिस्नेहः प्रसङ्गः वा कर्तव्यः क्व अपि केनचित् ।
कुर्वन् विन्देत सन्तापं कपोतः इव दीनधीः ॥ 52॥
कपोतः कश्चन अरण्ये कृतनीडः वनस्पतौ ।
कपोत्या भार्यया सार्धं उवास कतिचित् समाः ॥ 53॥
कपोतौ स्नेहगुणितहृदयौ गृहधर्मिणौ ।
दृष्टिं दृष्ट्याङ्गं अङ्गेन बुद्धिं बुद्ध्या बबन्धतुः ॥
54॥
शय्यासनाटनस्थानवार्ताक्रीडाशनादिकम् ।
मिथुनीभूय विस्रब्धौ चेरतुः वनराजिषु ॥ 55॥
यं यं वाञ्छति सा राजन् तर्पयन्ति अनुकम्पिता ।
तं तं समनयत् कामं कृच्छ्रेण अपि अजितैन्द्रियः ॥ 56॥
कपोती प्रथमं गर्भं गृह्णति कालः आगते ।
अण्डानि सुषुवे नीडे स्वपत्युः सन्निधौ सती ॥ 57॥
तेषू काले व्यजायन्त रचितावयवा हरेः ।
शक्तिभिः दुर्विभाव्याभिः कोमलाङ्गतनूरुहाः ॥ 58॥
प्रजाः पुपुषतुः प्रीतौ दम्पती पुत्रवत्सलौ ।
शऋण्वन्तौ कूजितं तासां निर्वृतौ कलभाषितैः ॥ 59॥
तासां पतत्रैः सुस्पर्शैः कूजितैः मुग्धचेष्टितैः ।
प्रत्युद्गमैः अदीनानां पितरौ मुदं आपतुः ॥ 60॥
स्नेहानुबद्धहृदयौ अन्योन्यं विष्णुमायया ।
विमोहितौ दीनधियौ शिशून् पुपुषतुः प्रजाः ॥ 61॥
एकदा जग्मतुः तासां अन्नार्थं तौ कुटुम्बिनौ ।
परितः कानने तस्मिन् अर्थिनौ चेरतुः चिरम् ॥ 62॥
दृष्ट्वा तान् लुब्धकः कश्चित् यदृच्छ अतः वनेचरः ।
जगृहे जालं आतत्य चरतः स्वालयान्तिके ॥ 63॥
कपोतः च कपोती च प्रजापोषे सदा उत्सुकौ ।
गतौ पोषणं आदाय स्वनीडं उपजग्मतुः ॥ 64॥
कपोती स्वात्मजान् वीक्ष्य बालकान् जालसंवृतान् ।
तान् अभ्यधावत् क्रोशन्ती क्रोशतः भृशदुःखिता ॥ 65॥
सा असकृत् स्नेहगुणिता दीनचित्ता अजमायया ।
स्वयं च अबध्यत शिचा बद्धान् पश्यन्ति अपस्मृतिः ॥ 66॥
कपोतः च आत्मजान् बद्धान् आत्मनः अपि अधिकान् प्रियान् ।
भार्यां च आत्मसमां दीनः विललाप अतिदुःखितः ॥ 67॥
अहो मे पश्यत अपायं अल्पपुण्यस्य दुर्मतेः ।
अतृप्तस्य अकृतार्थस्य गृहः त्रैवर्गिकः हतः ॥ 68॥
अनुरूपा अनुकूला च यस्य मे पतिदेवता ।
शून्ये गृहे मां सन्त्यज्य पुत्रैः स्वर्याति साधुभिः ॥ 69॥
सः अहं शून्ये गृहे दीनः मृतदारः मृतप्रजः ।
जिजीविषे किमर्थं वा विधुरः दुःखजीवितः ॥ 70॥
तान् तथा एव आवृतान् शिग्भिः मृत्युग्रस्तान् विचेष्टतः ।
स्वयं च कृपणः शिक्षु पश्यन् अपि अबुधः अपतत् ॥ 71॥
तं लब्ध्वा लुब्धकः क्रूरः कपोतं गृहमेधिनम् ।
कपोतकान् कपोतीं च सिद्धार्थः प्रययौ गृहम् ॥ 72॥
एवं कुटुम्बी अशान्त आत्मा द्वन्द्व आरामः पतत् त्रिवत् ।
पुष्णन् कुटुम्बं कृपणः सानुबन्धः अवसीदति ॥ 73॥
यः प्राप्य मानुषं लोकं मुक्तिद्वारं अपावृतम् ।
गृहेषु खगवत् सक्तः तं आरूढच्युतं विदुः ॥ 74॥
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां
संहितायामेकादशस्कन्धे श्रीकृष्णोद्धवसंवादे
यद्वधूतेतिहासे सप्तमोऽध्यायः ॥
atha saptamo'dhyāyaḥ |
śrī bhagavān uvāca |
yat āttha māṃ mahābhāga tat cikīrṣitaṃ eva me |
brahmā bhavaḥ lokapālāḥ svarvāsaṃ me abhikāṅkṣiṇaḥ || 1||
mayā niṣpāditaṃ hi atra devakāryaṃ aśeṣataḥ |
yadarthaṃ avatīrṇaḥ ahaṃ aṃśena brahmaṇārthitaḥ || 2||
kulaṃ vai śāpanirdagdhaṃ naṅkṣyati anyonyavigrahāt |
samudraḥ saptame ahnhyetāṃ purīṃ ca plāvayiṣyati || 3||
yaḥ hi eva ayaṃ mayā tyaktaḥ lokaḥ ayaṃ naṣṭamaṅgalaḥ |
bhaviṣyati acirāt sādho kalinā'pi nirākṛtaḥ || 4||
na vastavyaṃ tvayā eva iha mayā tyakte mahītale |
janaḥ adharmaruciḥ bhadraḥ bhaviṣyati kalau yuge || 5||
tvaṃ tu sarvaṃ parityajya snehaṃ svajanabandhuṣu |
mayi āveśya manaḥ samyak samadṛk vicarasva gām || 6||
yat idaṃ manasā vācā cakṣurbhyāṃ śravaṇādibhiḥ |
naśvaraṃ gṛhyamāṇaṃ ca viddhi māyāmanomayam || 7||
puṃsaḥ ayuktasya nānārthaḥ bhramaḥ saḥ guṇadoṣabhāk |
karmākarmavikarma iti guṇadoṣadhiyaḥ bhidā || 8||
tasmāt yuktaindriyagrāmaḥ yuktacittaḥ idaṃ jagat |
ātmani īkṣasva vitataṃ ātmānaṃ mayi adhīśvare || 9||
jñānavijñānasaṃyuktaḥ ātmabhūtaḥ śarīriṇām |
ātmānubhavatuṣṭātmā na antarāyaiḥ vihanyase || 10||
doṣabuddhyā ubhayātītaḥ niṣedhāt na nivartate |
guṇabuddhyā ca vihitaṃ na karoti yathā arbhakaḥ || 11||
sarvabhūtasuhṛt śāntaḥ jñānavijñānaniścayaḥ |
paśyan madātmakaṃ viśvaṃ na vipadyeta vai punaḥ || 12||
śrī śukaḥ uvāca |
iti ādiṣṭaḥ bhagavatā mahābhāgavataḥ nṛpa |
uddhavaḥ praṇipatya āha tattvajijñāsuḥ acyutam || 13||
uddhavaḥ uvāca |
yogeśa yogavinnyāsa yogātma yogasambhava |
niḥśreyasāya me proktaḥ tyāgaḥ sannyāsalakṣaṇaḥ || 14||
tyāgaḥ ayaṃ duṣkaraḥ bhūman kāmānāṃ viṣayātmabhiḥ |
sutarāṃ tvayi sarvātman na abhaktaiḥ iti me matiḥ || 15||
saḥ ahaṃ mama ahaṃ iti mūḍhamatiḥ vigāḍhaḥ
tvat māyayā viracita ātmani sānubandhe |
tat tu añjasā nigaditaṃ bhavatā yathā aham
saṃsādhayāmi bhagavan anuśādhi bhṛtyam || 16||
satyasya te svadṛśaḥ ātmanaḥ ātmanaḥ anyam
vaktāraṃ īśa vibudheṣu api na anucakṣe |
sarve vimohitadhiyaḥ tava māyayā ime
brahmādayaḥ tanubhṛtaḥ bahiḥ arthabhāvaḥ || 17||
tasmāt bhavantaṃ anavadyaṃ anantapāram
sarvajñaṃ īśvaraṃ akuṇṭhavikuṇṭhadhiṣṇi ayam |
nirviṇṇadhīḥ ahaṃ u ha vṛjanābhitaptaḥ
nārāyaṇaṃ narasakhaṃ śaraṇaṃ prapadye || 18||
śrī bhagavān uvāca |
prāyeṇa manujā loke lokatattvavicakṣaṇāḥ |
samuddharanti hi ātmānaṃ ātmanā eva aśubhāśayāt || 19||
ātmanaḥ guruḥ ātmā eva puruṣasya viśeṣataḥ |
yat pratyakṣa anumānābhyāṃ śreyaḥ asau anuvindate || 20||
puruṣatve ca māṃ dhīrāḥ sāṅkhyayogaviśāradāḥ |
āvistarāṃ prapaśyanti sarvaśakti upabṛṃhitam || 21||
ekadvitricatuṣpādaḥ bahupādaḥ tathā apadaḥ |
bahvyaḥ santi puraḥ sṛṣṭāḥ tāsāṃ me pauruṣī priyā || 22||
atra māṃ mārgayantyaddhāḥ yuktāḥ hetubhiḥ īśvaram |
gṛhyamāṇaiḥ guṇaiḥ liṅgaiḥ agrāhyaṃ anumānataḥ || 23||
atra api udāharanti imaṃ itihāsaṃ purātanam |
avadhūtasya saṃvādaṃ yadoḥ amitatejasaḥ || 24||
(atha avadhūtagītam |)
avadhūtaṃ dvijaṃ kañcit carantaṃ akutobhayam |
kaviṃ nirīkṣya taruṇaṃ yaduḥ papraccha dharmavit || 25||
yaduḥ uvāca |
kutaḥ buddhiḥ iyaṃ brahman akartuḥ suviśāradā |
yāṃ āsādya bhavān lokaṃ vidvān carati bālavat || 26||
prāyaḥ dharmārthakāmeṣu vivitsāyāṃ ca mānavāḥ |
hetunā eva samīhante āyuṣaḥ yaśasaḥ śriyaḥ || 27||
tvaṃ tu kalpaḥ kaviḥ dakṣaḥ subhagaḥ amṛtabhāṣaṇaḥ |
na kartā nehase kiñcit jaḍaunmattapiśācavat || 28||
janeṣu dahyamāneṣu kāmalobhadavāgninā |
na tapyase agninā muktaḥ gaṅgāmbhasthaḥ iva dvipaḥ || 29||
tvaṃ hi naḥ pṛcchatāṃ brahman ātmani ānandakāraṇam |
brūhi sparśavihīnasya bhavataḥ kevala ātmanaḥ || 30||
śrī bhagavān uvāca |
yadunā evaṃ mahābhāgaḥ brahmaṇyena sumedhasā |
pṛṣṭaḥ sabhājitaḥ prāha praśraya avanataṃ dvijaḥ || 31||
brāhmaṇaḥ uvāca |
santi me guravaḥ rājan bahavaḥ buddhyā upāśritāḥ |
yataḥ buddhiṃ upādāya muktaḥ aṭāmi iha tān śruṇu || 32||
pṛthivī vāyuḥ ākāśaṃ āpaḥ agniḥ candramā raviḥ |
kapotaḥ ajagaraḥ sindhuḥ pataṅgaḥ madhukṛd gajaḥ || 33||
madhuhā hariṇaḥ mīnaḥ piṅgalā kuraraḥ arbhakaḥ |
kumārī śarakṛt sarpaḥ ūrṇanābhiḥ supeśakṛt || 34||
ete me guravaḥ rājan caturviṃśatiḥ āśritāḥ |
śikṣā vṛttibhiḥ eteṣāṃ anvaśikṣaṃ iha ātmanaḥ || 35||
yataḥ yat anuśikṣāmi yathā vā nāhuṣātmaja |
tat tathā puruṣavyāghra nibodha kathayāmi te || 36||
bhūtaiḥ ākramāṇaḥ api dhīraḥ daivavaśānugaiḥ |
tat vidvān na calet mārgāt anvaśikṣaṃ kṣiteḥ vratam || 37||
śaśvat parārthasarvehaḥ parārtha ekāntasambhavaḥ |
sādhuḥ śikṣeta bhūbhṛttaḥ nagaśiṣyaḥ parātmatām ||
38||
prāṇavṛttyā eva santuṣyet muniḥ na eva indriyapriyaiḥ |
jñānaṃ yathā na naśyeta na avakīryeta vāṅmanaḥ || 39||
viṣayeṣu āviśan yogī nānādharmeṣu sarvataḥ |
guṇadoṣavyapeta ātmā na viṣajjeta vāyuvat || 40||
pārthiveṣu iha deheṣu praviṣṭaḥ tat guṇāśrayaḥ |
guṇaiḥ na yujyate yogī gandhaiḥ vāyuḥ iva ātmadṛk || 41||
antaḥ hitaḥ ca sthirajaṅgameṣu
brahma ātmabhāvena samanvayena |
vyāptya avacchedaṃ asaṅgaṃ ātmanaḥ
muniḥ nabhaḥ tvaṃ vitatasya bhāvayet || 42||
tejaḥ abannamayaiḥ bhāvaiḥ megha ādyaiḥ vāyunā īritaiḥ |
na spṛśyate nabhaḥ tadvat kālasṛṣṭaiḥ guṇaiḥ pumān ||
43||
svacchaḥ prakṛtitaḥ snigdhaḥ mādhuryaḥ tīrthabhūḥ nṛṇām |
muniḥ punāti apāṃ mitraṃ īkṣa upasparśakīrtanaiḥ || 44||
tejasvī tapasā dīptaḥ durdharṣaudarabhājanaḥ |
sarvabhakṣaḥ api yukta ātmā na ādatte malaṃ agnivat || 45||
kvacit śannaḥ kvacit spaṣṭaḥ upāsyaḥ śreyaḥ icchatām |
bhuṅkte sarvatra dātṝṇāṃ dahan prāk uttara aśubham ||
46||
svamāyayā sṛṣṭaṃ idaṃ sat asat lakṣaṇaṃ vibhuḥ |
praviṣṭaḥ īyate tat tat svarūpaḥ agniḥ iva edhasi || 47||
visargādyāḥ śmaśānāntāḥ bhāvāḥ dehasya na ātmanaḥ |
kalānāṃ iva candrasya kālena avyaktavartmanā || 48||
kālena hi oghavegena bhūtānāṃ prabhava api ayau |
nityau api na dṛśyete ātmanaḥ agneḥ yathā arciṣām || 49||
guṇaiḥ guṇān upādatte yathākālaṃ vimuñcati |
na teṣu yujyate yogī gobhiḥ gāḥ iva gopatiḥ || 50||
budhyate svena bhedena vyaktisthaḥ iva tat gataḥ |
lakṣyate sthūlamatibhiḥ ātmā ca avasthitaḥ arkavat || 51||
na atisnehaḥ prasaṅgaḥ vā kartavyaḥ kva api kenacit |
kurvan vindeta santāpaṃ kapotaḥ iva dīnadhīḥ || 52||
kapotaḥ kaścana araṇye kṛtanīḍaḥ vanaspatau |
kapotyā bhāryayā sārdhaṃ uvāsa katicit samāḥ || 53||
kapotau snehaguṇitahṛdayau gṛhadharmiṇau |
dṛṣṭiṃ dṛṣṭyāṅgaṃ aṅgena buddhiṃ buddhyā babandhatuḥ ||
54||
śayyāsanāṭanasthānavārtākrīḍāśanādikam |
mithunībhūya visrabdhau ceratuḥ vanarājiṣu || 55||
yaṃ yaṃ vāñchati sā rājan tarpayanti anukampitā |
taṃ taṃ samanayat kāmaṃ kṛcchreṇa api ajitaindriyaḥ || 56||
kapotī prathamaṃ garbhaṃ gṛhṇati kālaḥ āgate |
aṇḍāni suṣuve nīḍe svapatyuḥ sannidhau satī || 57||
teṣū kāle vyajāyanta racitāvayavā hareḥ |
śaktibhiḥ durvibhāvyābhiḥ komalāṅgatanūruhāḥ || 58||
prajāḥ pupuṣatuḥ prītau dampatī putravatsalau |
śaṛṇvantau kūjitaṃ tāsāṃ nirvṛtau kalabhāṣitaiḥ || 59||
tāsāṃ patatraiḥ susparśaiḥ kūjitaiḥ mugdhaceṣṭitaiḥ |
pratyudgamaiḥ adīnānāṃ pitarau mudaṃ āpatuḥ || 60||
snehānubaddhahṛdayau anyonyaṃ viṣṇumāyayā |
vimohitau dīnadhiyau śiśūn pupuṣatuḥ prajāḥ || 61||
ekadā jagmatuḥ tāsāṃ annārthaṃ tau kuṭumbinau |
paritaḥ kānane tasmin arthinau ceratuḥ ciram || 62||
dṛṣṭvā tān lubdhakaḥ kaścit yadṛccha ataḥ vanecaraḥ |
jagṛhe jālaṃ ātatya carataḥ svālayāntike || 63||
kapotaḥ ca kapotī ca prajāpoṣe sadā utsukau |
gatau poṣaṇaṃ ādāya svanīḍaṃ upajagmatuḥ || 64||
kapotī svātmajān vīkṣya bālakān jālasaṃvṛtān |
tān abhyadhāvat krośantī krośataḥ bhṛśaduḥkhitā || 65||
sā asakṛt snehaguṇitā dīnacittā ajamāyayā |
svayaṃ ca abadhyata śicā baddhān paśyanti apasmṛtiḥ || 66||
kapotaḥ ca ātmajān baddhān ātmanaḥ api adhikān priyān |
bhāryāṃ ca ātmasamāṃ dīnaḥ vilalāpa atiduḥkhitaḥ || 67||
aho me paśyata apāyaṃ alpapuṇyasya durmateḥ |
atṛptasya akṛtārthasya gṛhaḥ traivargikaḥ hataḥ || 68||
anurūpā anukūlā ca yasya me patidevatā |
śūnye gṛhe māṃ santyajya putraiḥ svaryāti sādhubhiḥ || 69||
saḥ ahaṃ śūnye gṛhe dīnaḥ mṛtadāraḥ mṛtaprajaḥ |
jijīviṣe kimarthaṃ vā vidhuraḥ duḥkhajīvitaḥ || 70||
tān tathā eva āvṛtān śigbhiḥ mṛtyugrastān viceṣṭataḥ |
svayaṃ ca kṛpaṇaḥ śikṣu paśyan api abudhaḥ apatat || 71||
taṃ labdhvā lubdhakaḥ krūraḥ kapotaṃ gṛhamedhinam |
kapotakān kapotīṃ ca siddhārthaḥ prayayau gṛham || 72||
evaṃ kuṭumbī aśānta ātmā dvandva ārāmaḥ patat trivat |
puṣṇan kuṭumbaṃ kṛpaṇaḥ sānubandhaḥ avasīdati || 73||
yaḥ prāpya mānuṣaṃ lokaṃ muktidvāraṃ apāvṛtam |
gṛheṣu khagavat saktaḥ taṃ ārūḍhacyutaṃ viduḥ || 74||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe śrīkṛṣṇoddhavasaṃvāde
yadvadhūtetihāse saptamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Gujarati script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.