অথ সপ্তমোঽধ্যাযঃ ।
শ্রী ভগবান্ উবাচ ।
যত্ আত্থ মাং মহাভাগ তত্ চিকীর্ষিতং এব মে ।
ব্রহ্মা ভবঃ লোকপালাঃ স্বর্বাসং মে অভিকাঙ্ক্ষিণঃ ॥ 1॥
মযা নিষ্পাদিতং হি অত্র দেবকার্যং অশেষতঃ ।
যদর্থং অবতীর্ণঃ অহং অংশেন ব্রহ্মণার্থিতঃ ॥ 2॥
কুলং বৈ শাপনির্দগ্ধং নঙ্ক্ষ্যতি অন্যোন্যবিগ্রহাত্ ।
সমুদ্রঃ সপ্তমে অহ্ন্হ্যেতাং পুরীং চ প্লাবযিষ্যতি ॥ 3॥
যঃ হি এব অযং মযা ত্যক্তঃ লোকঃ অযং নষ্টমঙ্গলঃ ।
ভবিষ্যতি অচিরাত্ সাধো কলিনাঽপি নিরাকৃতঃ ॥ 4॥
ন বস্তব্যং ত্বযা এব ইহ মযা ত্যক্তে মহীতলে ।
জনঃ অধর্মরুচিঃ ভদ্রঃ ভবিষ্যতি কলৌ যুগে ॥ 5॥
ত্বং তু সর্বং পরিত্যজ্য স্নেহং স্বজনবন্ধুষু ।
মযি আবেশ্য মনঃ সম্যক্ সমদৃক্ বিচরস্ব গাম্ ॥ 6॥
যত্ ইদং মনসা বাচা চক্ষুর্ভ্যাং শ্রবণাদিভিঃ ।
নশ্বরং গৃহ্যমাণং চ বিদ্ধি মাযামনোমযম্ ॥ 7॥
পুংসঃ অযুক্তস্য নানার্থঃ ভ্রমঃ সঃ গুণদোষভাক্ ।
কর্মাকর্মবিকর্ম ইতি গুণদোষধিযঃ ভিদা ॥ 8॥
তস্মাত্ যুক্তৈন্দ্রিযগ্রামঃ যুক্তচিত্তঃ ইদং জগত্ ।
আত্মনি ঈক্ষস্ব বিততং আত্মানং মযি অধীশ্বরে ॥ 9॥
জ্ঞানবিজ্ঞানসংযুক্তঃ আত্মভূতঃ শরীরিণাম্ ।
আত্মানুভবতুষ্টাত্মা ন অন্তরাযৈঃ বিহন্যসে ॥ 10॥
দোষবুদ্ধ্যা উভযাতীতঃ নিষেধাত্ ন নিবর্ততে ।
গুণবুদ্ধ্যা চ বিহিতং ন করোতি যথা অর্ভকঃ ॥ 11॥
সর্বভূতসুহৃত্ শান্তঃ জ্ঞানবিজ্ঞাননিশ্চযঃ ।
পশ্যন্ মদাত্মকং বিশ্বং ন বিপদ্যেত বৈ পুনঃ ॥ 12॥
শ্রী শুকঃ উবাচ ।
ইতি আদিষ্টঃ ভগবতা মহাভাগবতঃ নৃপ ।
উদ্ধবঃ প্রণিপত্য আহ তত্ত্বজিজ্ঞাসুঃ অচ্যুতম্ ॥ 13॥
উদ্ধবঃ উবাচ ।
যোগেশ যোগবিন্ন্যাস যোগাত্ম যোগসম্ভব ।
নিঃশ্রেযসায মে প্রোক্তঃ ত্যাগঃ সন্ন্যাসলক্ষণঃ ॥ 14॥
ত্যাগঃ অযং দুষ্করঃ ভূমন্ কামানাং বিষযাত্মভিঃ ।
সুতরাং ত্বযি সর্বাত্মন্ ন অভক্তৈঃ ইতি মে মতিঃ ॥ 15॥
সঃ অহং মম অহং ইতি মূঢমতিঃ বিগাঢঃ
ত্বত্ মাযযা বিরচিত আত্মনি সানুবন্ধে ।
তত্ তু অঞ্জসা নিগদিতং ভবতা যথা অহম্
সংসাধযামি ভগবন্ অনুশাধি ভৃত্যম্ ॥ 16॥
সত্যস্য তে স্বদৃশঃ আত্মনঃ আত্মনঃ অন্যম্
বক্তারং ঈশ বিবুধেষু অপি ন অনুচক্ষে ।
সর্বে বিমোহিতধিযঃ তব মাযযা ইমে
ব্রহ্মাদযঃ তনুভৃতঃ বহিঃ অর্থভাবঃ ॥ 17॥
তস্মাত্ ভবন্তং অনবদ্যং অনন্তপারম্
সর্বজ্ঞং ঈশ্বরং অকুণ্ঠবিকুণ্ঠধিষ্ণি অযম্ ।
নির্বিণ্ণধীঃ অহং উ হ বৃজনাভিতপ্তঃ
নারাযণং নরসখং শরণং প্রপদ্যে ॥ 18॥
শ্রী ভগবান্ উবাচ ।
প্রাযেণ মনুজা লোকে লোকতত্ত্ববিচক্ষণাঃ ।
সমুদ্ধরন্তি হি আত্মানং আত্মনা এব অশুভাশযাত্ ॥ 19॥
আত্মনঃ গুরুঃ আত্মা এব পুরুষস্য বিশেষতঃ ।
যত্ প্রত্যক্ষ অনুমানাভ্যাং শ্রেযঃ অসৌ অনুবিন্দতে ॥ 20॥
পুরুষত্বে চ মাং ধীরাঃ সাঙ্খ্যযোগবিশারদাঃ ।
আবিস্তরাং প্রপশ্যন্তি সর্বশক্তি উপবৃংহিতম্ ॥ 21॥
একদ্বিত্রিচতুষ্পাদঃ বহুপাদঃ তথা অপদঃ ।
বহ্ব্যঃ সন্তি পুরঃ সৃষ্টাঃ তাসাং মে পৌরুষী প্রিযা ॥ 22॥
অত্র মাং মার্গযন্ত্যদ্ধাঃ যুক্তাঃ হেতুভিঃ ঈশ্বরম্ ।
গৃহ্যমাণৈঃ গুণৈঃ লিঙ্গৈঃ অগ্রাহ্যং অনুমানতঃ ॥ 23॥
অত্র অপি উদাহরন্তি ইমং ইতিহাসং পুরাতনম্ ।
অবধূতস্য সংবাদং যদোঃ অমিততেজসঃ ॥ 24॥
(অথ অবধূতগীতম্ ।)
অবধূতং দ্বিজং কঞ্চিত্ চরন্তং অকুতোভযম্ ।
কবিং নিরীক্ষ্য তরুণং যদুঃ পপ্রচ্ছ ধর্মবিত্ ॥ 25॥
যদুঃ উবাচ ।
কুতঃ বুদ্ধিঃ ইযং ব্রহ্মন্ অকর্তুঃ সুবিশারদা ।
যাং আসাদ্য ভবান্ লোকং বিদ্বান্ চরতি বালবত্ ॥ 26॥
প্রাযঃ ধর্মার্থকামেষু বিবিত্সাযাং চ মানবাঃ ।
হেতুনা এব সমীহন্তে আযুষঃ যশসঃ শ্রিযঃ ॥ 27॥
ত্বং তু কল্পঃ কবিঃ দক্ষঃ সুভগঃ অমৃতভাষণঃ ।
ন কর্তা নেহসে কিঞ্চিত্ জডৌন্মত্তপিশাচবত্ ॥ 28॥
জনেষু দহ্যমানেষু কামলোভদবাগ্নিনা ।
ন তপ্যসে অগ্নিনা মুক্তঃ গঙ্গাম্ভস্থঃ ইব দ্বিপঃ ॥ 29॥
ত্বং হি নঃ পৃচ্ছতাং ব্রহ্মন্ আত্মনি আনন্দকারণম্ ।
ব্রূহি স্পর্শবিহীনস্য ভবতঃ কেবল আত্মনঃ ॥ 30॥
শ্রী ভগবান্ উবাচ ।
যদুনা এবং মহাভাগঃ ব্রহ্মণ্যেন সুমেধসা ।
পৃষ্টঃ সভাজিতঃ প্রাহ প্রশ্রয অবনতং দ্বিজঃ ॥ 31॥
ব্রাহ্মণঃ উবাচ ।
সন্তি মে গুরবঃ রাজন্ বহবঃ বুদ্ধ্যা উপাশ্রিতাঃ ।
যতঃ বুদ্ধিং উপাদায মুক্তঃ অটামি ইহ তান্ শ্রুণু ॥ 32॥
পৃথিবী বাযুঃ আকাশং আপঃ অগ্নিঃ চন্দ্রমা রবিঃ ।
কপোতঃ অজগরঃ সিন্ধুঃ পতঙ্গঃ মধুকৃদ্ গজঃ ॥ 33॥
মধুহা হরিণঃ মীনঃ পিঙ্গলা কুররঃ অর্ভকঃ ।
কুমারী শরকৃত্ সর্পঃ ঊর্ণনাভিঃ সুপেশকৃত্ ॥ 34॥
এতে মে গুরবঃ রাজন্ চতুর্বিংশতিঃ আশ্রিতাঃ ।
শিক্ষা বৃত্তিভিঃ এতেষাং অন্বশিক্ষং ইহ আত্মনঃ ॥ 35॥
যতঃ যত্ অনুশিক্ষামি যথা বা নাহুষাত্মজ ।
তত্ তথা পুরুষব্যাঘ্র নিবোধ কথযামি তে ॥ 36॥
ভূতৈঃ আক্রমাণঃ অপি ধীরঃ দৈববশানুগৈঃ ।
তত্ বিদ্বান্ ন চলেত্ মার্গাত্ অন্বশিক্ষং ক্ষিতেঃ ব্রতম্ ॥ 37॥
শশ্বত্ পরার্থসর্বেহঃ পরার্থ একান্তসম্ভবঃ ।
সাধুঃ শিক্ষেত ভূভৃত্তঃ নগশিষ্যঃ পরাত্মতাম্ ॥
38॥
প্রাণবৃত্ত্যা এব সন্তুষ্যেত্ মুনিঃ ন এব ইন্দ্রিযপ্রিযৈঃ ।
জ্ঞানং যথা ন নশ্যেত ন অবকীর্যেত বাঙ্মনঃ ॥ 39॥
বিষযেষু আবিশন্ যোগী নানাধর্মেষু সর্বতঃ ।
গুণদোষব্যপেত আত্মা ন বিষজ্জেত বাযুবত্ ॥ 40॥
পার্থিবেষু ইহ দেহেষু প্রবিষ্টঃ তত্ গুণাশ্রযঃ ।
গুণৈঃ ন যুজ্যতে যোগী গন্ধৈঃ বাযুঃ ইব আত্মদৃক্ ॥ 41॥
অন্তঃ হিতঃ চ স্থিরজঙ্গমেষু
ব্রহ্ম আত্মভাবেন সমন্বযেন ।
ব্যাপ্ত্য অবচ্ছেদং অসঙ্গং আত্মনঃ
মুনিঃ নভঃ ত্বং বিততস্য ভাবযেত্ ॥ 42॥
তেজঃ অবন্নমযৈঃ ভাবৈঃ মেঘ আদ্যৈঃ বাযুনা ঈরিতৈঃ ।
ন স্পৃশ্যতে নভঃ তদ্বত্ কালসৃষ্টৈঃ গুণৈঃ পুমান্ ॥
43॥
স্বচ্ছঃ প্রকৃতিতঃ স্নিগ্ধঃ মাধুর্যঃ তীর্থভূঃ নৃণাম্ ।
মুনিঃ পুনাতি অপাং মিত্রং ঈক্ষ উপস্পর্শকীর্তনৈঃ ॥ 44॥
তেজস্বী তপসা দীপ্তঃ দুর্ধর্ষৌদরভাজনঃ ।
সর্বভক্ষঃ অপি যুক্ত আত্মা ন আদত্তে মলং অগ্নিবত্ ॥ 45॥
ক্বচিত্ শন্নঃ ক্বচিত্ স্পষ্টঃ উপাস্যঃ শ্রেযঃ ইচ্ছতাম্ ।
ভুঙ্ক্তে সর্বত্র দাতৄণাং দহন্ প্রাক্ উত্তর অশুভম্ ॥
46॥
স্বমাযযা সৃষ্টং ইদং সত্ অসত্ লক্ষণং বিভুঃ ।
প্রবিষ্টঃ ঈযতে তত্ তত্ স্বরূপঃ অগ্নিঃ ইব এধসি ॥ 47॥
বিসর্গাদ্যাঃ শ্মশানান্তাঃ ভাবাঃ দেহস্য ন আত্মনঃ ।
কলানাং ইব চন্দ্রস্য কালেন অব্যক্তবর্ত্মনা ॥ 48॥
কালেন হি ওঘবেগেন ভূতানাং প্রভব অপি অযৌ ।
নিত্যৌ অপি ন দৃশ্যেতে আত্মনঃ অগ্নেঃ যথা অর্চিষাম্ ॥ 49॥
গুণৈঃ গুণান্ উপাদত্তে যথাকালং বিমুঞ্চতি ।
ন তেষু যুজ্যতে যোগী গোভিঃ গাঃ ইব গোপতিঃ ॥ 50॥
বুধ্যতে স্বেন ভেদেন ব্যক্তিস্থঃ ইব তত্ গতঃ ।
লক্ষ্যতে স্থূলমতিভিঃ আত্মা চ অবস্থিতঃ অর্কবত্ ॥ 51॥
ন অতিস্নেহঃ প্রসঙ্গঃ বা কর্তব্যঃ ক্ব অপি কেনচিত্ ।
কুর্বন্ বিন্দেত সন্তাপং কপোতঃ ইব দীনধীঃ ॥ 52॥
কপোতঃ কশ্চন অরণ্যে কৃতনীডঃ বনস্পতৌ ।
কপোত্যা ভার্যযা সার্ধং উবাস কতিচিত্ সমাঃ ॥ 53॥
কপোতৌ স্নেহগুণিতহৃদযৌ গৃহধর্মিণৌ ।
দৃষ্টিং দৃষ্ট্যাঙ্গং অঙ্গেন বুদ্ধিং বুদ্ধ্যা ববন্ধতুঃ ॥
54॥
শয্যাসনাটনস্থানবার্তাক্রীডাশনাদিকম্ ।
মিথুনীভূয বিস্রব্ধৌ চেরতুঃ বনরাজিষু ॥ 55॥
যং যং বাঞ্ছতি সা রাজন্ তর্পযন্তি অনুকম্পিতা ।
তং তং সমনযত্ কামং কৃচ্ছ্রেণ অপি অজিতৈন্দ্রিযঃ ॥ 56॥
কপোতী প্রথমং গর্ভং গৃহ্ণতি কালঃ আগতে ।
অণ্ডানি সুষুবে নীডে স্বপত্যুঃ সন্নিধৌ সতী ॥ 57॥
তেষূ কালে ব্যজাযন্ত রচিতাবযবা হরেঃ ।
শক্তিভিঃ দুর্বিভাব্যাভিঃ কোমলাঙ্গতনূরুহাঃ ॥ 58॥
প্রজাঃ পুপুষতুঃ প্রীতৌ দম্পতী পুত্রবত্সলৌ ।
শঋণ্বন্তৌ কূজিতং তাসাং নির্বৃতৌ কলভাষিতৈঃ ॥ 59॥
তাসাং পতত্রৈঃ সুস্পর্শৈঃ কূজিতৈঃ মুগ্ধচেষ্টিতৈঃ ।
প্রত্যুদ্গমৈঃ অদীনানাং পিতরৌ মুদং আপতুঃ ॥ 60॥
স্নেহানুবদ্ধহৃদযৌ অন্যোন্যং বিষ্ণুমাযযা ।
বিমোহিতৌ দীনধিযৌ শিশূন্ পুপুষতুঃ প্রজাঃ ॥ 61॥
একদা জগ্মতুঃ তাসাং অন্নার্থং তৌ কুটুম্বিনৌ ।
পরিতঃ কাননে তস্মিন্ অর্থিনৌ চেরতুঃ চিরম্ ॥ 62॥
দৃষ্ট্বা তান্ লুব্ধকঃ কশ্চিত্ যদৃচ্ছ অতঃ বনেচরঃ ।
জগৃহে জালং আতত্য চরতঃ স্বালযান্তিকে ॥ 63॥
কপোতঃ চ কপোতী চ প্রজাপোষে সদা উত্সুকৌ ।
গতৌ পোষণং আদায স্বনীডং উপজগ্মতুঃ ॥ 64॥
কপোতী স্বাত্মজান্ বীক্ষ্য বালকান্ জালসংবৃতান্ ।
তান্ অভ্যধাবত্ ক্রোশন্তী ক্রোশতঃ ভৃশদুঃখিতা ॥ 65॥
সা অসকৃত্ স্নেহগুণিতা দীনচিত্তা অজমাযযা ।
স্বযং চ অবধ্যত শিচা বদ্ধান্ পশ্যন্তি অপস্মৃতিঃ ॥ 66॥
কপোতঃ চ আত্মজান্ বদ্ধান্ আত্মনঃ অপি অধিকান্ প্রিযান্ ।
ভার্যাং চ আত্মসমাং দীনঃ বিললাপ অতিদুঃখিতঃ ॥ 67॥
অহো মে পশ্যত অপাযং অল্পপুণ্যস্য দুর্মতেঃ ।
অতৃপ্তস্য অকৃতার্থস্য গৃহঃ ত্রৈবর্গিকঃ হতঃ ॥ 68॥
অনুরূপা অনুকূলা চ যস্য মে পতিদেবতা ।
শূন্যে গৃহে মাং সন্ত্যজ্য পুত্রৈঃ স্বর্যাতি সাধুভিঃ ॥ 69॥
সঃ অহং শূন্যে গৃহে দীনঃ মৃতদারঃ মৃতপ্রজঃ ।
জিজীবিষে কিমর্থং বা বিধুরঃ দুঃখজীবিতঃ ॥ 70॥
তান্ তথা এব আবৃতান্ শিগ্ভিঃ মৃত্যুগ্রস্তান্ বিচেষ্টতঃ ।
স্বযং চ কৃপণঃ শিক্ষু পশ্যন্ অপি অবুধঃ অপতত্ ॥ 71॥
তং লব্ধ্বা লুব্ধকঃ ক্রূরঃ কপোতং গৃহমেধিনম্ ।
কপোতকান্ কপোতীং চ সিদ্ধার্থঃ প্রযযৌ গৃহম্ ॥ 72॥
এবং কুটুম্বী অশান্ত আত্মা দ্বন্দ্ব আরামঃ পতত্ ত্রিবত্ ।
পুষ্ণন্ কুটুম্বং কৃপণঃ সানুবন্ধঃ অবসীদতি ॥ 73॥
যঃ প্রাপ্য মানুষং লোকং মুক্তিদ্বারং অপাবৃতম্ ।
গৃহেষু খগবত্ সক্তঃ তং আরূঢচ্যুতং বিদুঃ ॥ 74॥
ইতি শ্রীমদ্ভাগবতে মহাপুরাণে পারমহংস্যাং
সংহিতাযামেকাদশস্কন্ধে শ্রীকৃষ্ণোদ্ধবসংবাদে
যদ্বধূতেতিহাসে সপ্তমোঽধ্যাযঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
atha saptamo'dhyāyaḥ |
śrī bhagavān uvāca |
yat āttha māṃ mahābhāga tat cikīrṣitaṃ eva me |
brahmā bhavaḥ lokapālāḥ svarvāsaṃ me abhikāṅkṣiṇaḥ || 1||
mayā niṣpāditaṃ hi atra devakāryaṃ aśeṣataḥ |
yadarthaṃ avatīrṇaḥ ahaṃ aṃśena brahmaṇārthitaḥ || 2||
kulaṃ vai śāpanirdagdhaṃ naṅkṣyati anyonyavigrahāt |
samudraḥ saptame ahnhyetāṃ purīṃ ca plāvayiṣyati || 3||
yaḥ hi eva ayaṃ mayā tyaktaḥ lokaḥ ayaṃ naṣṭamaṅgalaḥ |
bhaviṣyati acirāt sādho kalinā'pi nirākṛtaḥ || 4||
na vastavyaṃ tvayā eva iha mayā tyakte mahītale |
janaḥ adharmaruciḥ bhadraḥ bhaviṣyati kalau yuge || 5||
tvaṃ tu sarvaṃ parityajya snehaṃ svajanabandhuṣu |
mayi āveśya manaḥ samyak samadṛk vicarasva gām || 6||
yat idaṃ manasā vācā cakṣurbhyāṃ śravaṇādibhiḥ |
naśvaraṃ gṛhyamāṇaṃ ca viddhi māyāmanomayam || 7||
puṃsaḥ ayuktasya nānārthaḥ bhramaḥ saḥ guṇadoṣabhāk |
karmākarmavikarma iti guṇadoṣadhiyaḥ bhidā || 8||
tasmāt yuktaindriyagrāmaḥ yuktacittaḥ idaṃ jagat |
ātmani īkṣasva vitataṃ ātmānaṃ mayi adhīśvare || 9||
jñānavijñānasaṃyuktaḥ ātmabhūtaḥ śarīriṇām |
ātmānubhavatuṣṭātmā na antarāyaiḥ vihanyase || 10||
doṣabuddhyā ubhayātītaḥ niṣedhāt na nivartate |
guṇabuddhyā ca vihitaṃ na karoti yathā arbhakaḥ || 11||
sarvabhūtasuhṛt śāntaḥ jñānavijñānaniścayaḥ |
paśyan madātmakaṃ viśvaṃ na vipadyeta vai punaḥ || 12||
śrī śukaḥ uvāca |
iti ādiṣṭaḥ bhagavatā mahābhāgavataḥ nṛpa |
uddhavaḥ praṇipatya āha tattvajijñāsuḥ acyutam || 13||
uddhavaḥ uvāca |
yogeśa yogavinnyāsa yogātma yogasambhava |
niḥśreyasāya me proktaḥ tyāgaḥ sannyāsalakṣaṇaḥ || 14||
tyāgaḥ ayaṃ duṣkaraḥ bhūman kāmānāṃ viṣayātmabhiḥ |
sutarāṃ tvayi sarvātman na abhaktaiḥ iti me matiḥ || 15||
saḥ ahaṃ mama ahaṃ iti mūḍhamatiḥ vigāḍhaḥ
tvat māyayā viracita ātmani sānubandhe |
tat tu añjasā nigaditaṃ bhavatā yathā aham
saṃsādhayāmi bhagavan anuśādhi bhṛtyam || 16||
satyasya te svadṛśaḥ ātmanaḥ ātmanaḥ anyam
vaktāraṃ īśa vibudheṣu api na anucakṣe |
sarve vimohitadhiyaḥ tava māyayā ime
brahmādayaḥ tanubhṛtaḥ bahiḥ arthabhāvaḥ || 17||
tasmāt bhavantaṃ anavadyaṃ anantapāram
sarvajñaṃ īśvaraṃ akuṇṭhavikuṇṭhadhiṣṇi ayam |
nirviṇṇadhīḥ ahaṃ u ha vṛjanābhitaptaḥ
nārāyaṇaṃ narasakhaṃ śaraṇaṃ prapadye || 18||
śrī bhagavān uvāca |
prāyeṇa manujā loke lokatattvavicakṣaṇāḥ |
samuddharanti hi ātmānaṃ ātmanā eva aśubhāśayāt || 19||
ātmanaḥ guruḥ ātmā eva puruṣasya viśeṣataḥ |
yat pratyakṣa anumānābhyāṃ śreyaḥ asau anuvindate || 20||
puruṣatve ca māṃ dhīrāḥ sāṅkhyayogaviśāradāḥ |
āvistarāṃ prapaśyanti sarvaśakti upabṛṃhitam || 21||
ekadvitricatuṣpādaḥ bahupādaḥ tathā apadaḥ |
bahvyaḥ santi puraḥ sṛṣṭāḥ tāsāṃ me pauruṣī priyā || 22||
atra māṃ mārgayantyaddhāḥ yuktāḥ hetubhiḥ īśvaram |
gṛhyamāṇaiḥ guṇaiḥ liṅgaiḥ agrāhyaṃ anumānataḥ || 23||
atra api udāharanti imaṃ itihāsaṃ purātanam |
avadhūtasya saṃvādaṃ yadoḥ amitatejasaḥ || 24||
(atha avadhūtagītam |)
avadhūtaṃ dvijaṃ kañcit carantaṃ akutobhayam |
kaviṃ nirīkṣya taruṇaṃ yaduḥ papraccha dharmavit || 25||
yaduḥ uvāca |
kutaḥ buddhiḥ iyaṃ brahman akartuḥ suviśāradā |
yāṃ āsādya bhavān lokaṃ vidvān carati bālavat || 26||
prāyaḥ dharmārthakāmeṣu vivitsāyāṃ ca mānavāḥ |
hetunā eva samīhante āyuṣaḥ yaśasaḥ śriyaḥ || 27||
tvaṃ tu kalpaḥ kaviḥ dakṣaḥ subhagaḥ amṛtabhāṣaṇaḥ |
na kartā nehase kiñcit jaḍaunmattapiśācavat || 28||
janeṣu dahyamāneṣu kāmalobhadavāgninā |
na tapyase agninā muktaḥ gaṅgāmbhasthaḥ iva dvipaḥ || 29||
tvaṃ hi naḥ pṛcchatāṃ brahman ātmani ānandakāraṇam |
brūhi sparśavihīnasya bhavataḥ kevala ātmanaḥ || 30||
śrī bhagavān uvāca |
yadunā evaṃ mahābhāgaḥ brahmaṇyena sumedhasā |
pṛṣṭaḥ sabhājitaḥ prāha praśraya avanataṃ dvijaḥ || 31||
brāhmaṇaḥ uvāca |
santi me guravaḥ rājan bahavaḥ buddhyā upāśritāḥ |
yataḥ buddhiṃ upādāya muktaḥ aṭāmi iha tān śruṇu || 32||
pṛthivī vāyuḥ ākāśaṃ āpaḥ agniḥ candramā raviḥ |
kapotaḥ ajagaraḥ sindhuḥ pataṅgaḥ madhukṛd gajaḥ || 33||
madhuhā hariṇaḥ mīnaḥ piṅgalā kuraraḥ arbhakaḥ |
kumārī śarakṛt sarpaḥ ūrṇanābhiḥ supeśakṛt || 34||
ete me guravaḥ rājan caturviṃśatiḥ āśritāḥ |
śikṣā vṛttibhiḥ eteṣāṃ anvaśikṣaṃ iha ātmanaḥ || 35||
yataḥ yat anuśikṣāmi yathā vā nāhuṣātmaja |
tat tathā puruṣavyāghra nibodha kathayāmi te || 36||
bhūtaiḥ ākramāṇaḥ api dhīraḥ daivavaśānugaiḥ |
tat vidvān na calet mārgāt anvaśikṣaṃ kṣiteḥ vratam || 37||
śaśvat parārthasarvehaḥ parārtha ekāntasambhavaḥ |
sādhuḥ śikṣeta bhūbhṛttaḥ nagaśiṣyaḥ parātmatām ||
38||
prāṇavṛttyā eva santuṣyet muniḥ na eva indriyapriyaiḥ |
jñānaṃ yathā na naśyeta na avakīryeta vāṅmanaḥ || 39||
viṣayeṣu āviśan yogī nānādharmeṣu sarvataḥ |
guṇadoṣavyapeta ātmā na viṣajjeta vāyuvat || 40||
pārthiveṣu iha deheṣu praviṣṭaḥ tat guṇāśrayaḥ |
guṇaiḥ na yujyate yogī gandhaiḥ vāyuḥ iva ātmadṛk || 41||
antaḥ hitaḥ ca sthirajaṅgameṣu
brahma ātmabhāvena samanvayena |
vyāptya avacchedaṃ asaṅgaṃ ātmanaḥ
muniḥ nabhaḥ tvaṃ vitatasya bhāvayet || 42||
tejaḥ abannamayaiḥ bhāvaiḥ megha ādyaiḥ vāyunā īritaiḥ |
na spṛśyate nabhaḥ tadvat kālasṛṣṭaiḥ guṇaiḥ pumān ||
43||
svacchaḥ prakṛtitaḥ snigdhaḥ mādhuryaḥ tīrthabhūḥ nṛṇām |
muniḥ punāti apāṃ mitraṃ īkṣa upasparśakīrtanaiḥ || 44||
tejasvī tapasā dīptaḥ durdharṣaudarabhājanaḥ |
sarvabhakṣaḥ api yukta ātmā na ādatte malaṃ agnivat || 45||
kvacit śannaḥ kvacit spaṣṭaḥ upāsyaḥ śreyaḥ icchatām |
bhuṅkte sarvatra dātṝṇāṃ dahan prāk uttara aśubham ||
46||
svamāyayā sṛṣṭaṃ idaṃ sat asat lakṣaṇaṃ vibhuḥ |
praviṣṭaḥ īyate tat tat svarūpaḥ agniḥ iva edhasi || 47||
visargādyāḥ śmaśānāntāḥ bhāvāḥ dehasya na ātmanaḥ |
kalānāṃ iva candrasya kālena avyaktavartmanā || 48||
kālena hi oghavegena bhūtānāṃ prabhava api ayau |
nityau api na dṛśyete ātmanaḥ agneḥ yathā arciṣām || 49||
guṇaiḥ guṇān upādatte yathākālaṃ vimuñcati |
na teṣu yujyate yogī gobhiḥ gāḥ iva gopatiḥ || 50||
budhyate svena bhedena vyaktisthaḥ iva tat gataḥ |
lakṣyate sthūlamatibhiḥ ātmā ca avasthitaḥ arkavat || 51||
na atisnehaḥ prasaṅgaḥ vā kartavyaḥ kva api kenacit |
kurvan vindeta santāpaṃ kapotaḥ iva dīnadhīḥ || 52||
kapotaḥ kaścana araṇye kṛtanīḍaḥ vanaspatau |
kapotyā bhāryayā sārdhaṃ uvāsa katicit samāḥ || 53||
kapotau snehaguṇitahṛdayau gṛhadharmiṇau |
dṛṣṭiṃ dṛṣṭyāṅgaṃ aṅgena buddhiṃ buddhyā babandhatuḥ ||
54||
śayyāsanāṭanasthānavārtākrīḍāśanādikam |
mithunībhūya visrabdhau ceratuḥ vanarājiṣu || 55||
yaṃ yaṃ vāñchati sā rājan tarpayanti anukampitā |
taṃ taṃ samanayat kāmaṃ kṛcchreṇa api ajitaindriyaḥ || 56||
kapotī prathamaṃ garbhaṃ gṛhṇati kālaḥ āgate |
aṇḍāni suṣuve nīḍe svapatyuḥ sannidhau satī || 57||
teṣū kāle vyajāyanta racitāvayavā hareḥ |
śaktibhiḥ durvibhāvyābhiḥ komalāṅgatanūruhāḥ || 58||
prajāḥ pupuṣatuḥ prītau dampatī putravatsalau |
śaṛṇvantau kūjitaṃ tāsāṃ nirvṛtau kalabhāṣitaiḥ || 59||
tāsāṃ patatraiḥ susparśaiḥ kūjitaiḥ mugdhaceṣṭitaiḥ |
pratyudgamaiḥ adīnānāṃ pitarau mudaṃ āpatuḥ || 60||
snehānubaddhahṛdayau anyonyaṃ viṣṇumāyayā |
vimohitau dīnadhiyau śiśūn pupuṣatuḥ prajāḥ || 61||
ekadā jagmatuḥ tāsāṃ annārthaṃ tau kuṭumbinau |
paritaḥ kānane tasmin arthinau ceratuḥ ciram || 62||
dṛṣṭvā tān lubdhakaḥ kaścit yadṛccha ataḥ vanecaraḥ |
jagṛhe jālaṃ ātatya carataḥ svālayāntike || 63||
kapotaḥ ca kapotī ca prajāpoṣe sadā utsukau |
gatau poṣaṇaṃ ādāya svanīḍaṃ upajagmatuḥ || 64||
kapotī svātmajān vīkṣya bālakān jālasaṃvṛtān |
tān abhyadhāvat krośantī krośataḥ bhṛśaduḥkhitā || 65||
sā asakṛt snehaguṇitā dīnacittā ajamāyayā |
svayaṃ ca abadhyata śicā baddhān paśyanti apasmṛtiḥ || 66||
kapotaḥ ca ātmajān baddhān ātmanaḥ api adhikān priyān |
bhāryāṃ ca ātmasamāṃ dīnaḥ vilalāpa atiduḥkhitaḥ || 67||
aho me paśyata apāyaṃ alpapuṇyasya durmateḥ |
atṛptasya akṛtārthasya gṛhaḥ traivargikaḥ hataḥ || 68||
anurūpā anukūlā ca yasya me patidevatā |
śūnye gṛhe māṃ santyajya putraiḥ svaryāti sādhubhiḥ || 69||
saḥ ahaṃ śūnye gṛhe dīnaḥ mṛtadāraḥ mṛtaprajaḥ |
jijīviṣe kimarthaṃ vā vidhuraḥ duḥkhajīvitaḥ || 70||
tān tathā eva āvṛtān śigbhiḥ mṛtyugrastān viceṣṭataḥ |
svayaṃ ca kṛpaṇaḥ śikṣu paśyan api abudhaḥ apatat || 71||
taṃ labdhvā lubdhakaḥ krūraḥ kapotaṃ gṛhamedhinam |
kapotakān kapotīṃ ca siddhārthaḥ prayayau gṛham || 72||
evaṃ kuṭumbī aśānta ātmā dvandva ārāmaḥ patat trivat |
puṣṇan kuṭumbaṃ kṛpaṇaḥ sānubandhaḥ avasīdati || 73||
yaḥ prāpya mānuṣaṃ lokaṃ muktidvāraṃ apāvṛtam |
gṛheṣu khagavat saktaḥ taṃ ārūḍhacyutaṃ viduḥ || 74||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe śrīkṛṣṇoddhavasaṃvāde
yadvadhūtetihāse saptamo'dhyāyaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
अथ सप्तमोऽध्यायः ।
श्री भगवान् उवाच ।
यत् आत्थ मां महाभाग तत् चिकीर्षितं एव मे ।
ब्रह्मा भवः लोकपालाः स्वर्वासं मे अभिकाङ्क्षिणः ॥ 1॥
मया निष्पादितं हि अत्र देवकार्यं अशेषतः ।
यदर्थं अवतीर्णः अहं अंशेन ब्रह्मणार्थितः ॥ 2॥
कुलं वै शापनिर्दग्धं नङ्क्ष्यति अन्योन्यविग्रहात् ।
समुद्रः सप्तमे अह्न्ह्येतां पुरीं च प्लावयिष्यति ॥ 3॥
यः हि एव अयं मया त्यक्तः लोकः अयं नष्टमङ्गलः ।
भविष्यति अचिरात् साधो कलिनाऽपि निराकृतः ॥ 4॥
न वस्तव्यं त्वया एव इह मया त्यक्ते महीतले ।
जनः अधर्मरुचिः भद्रः भविष्यति कलौ युगे ॥ 5॥
त्वं तु सर्वं परित्यज्य स्नेहं स्वजनबन्धुषु ।
मयि आवेश्य मनः सम्यक् समदृक् विचरस्व गाम् ॥ 6॥
यत् इदं मनसा वाचा चक्षुर्भ्यां श्रवणादिभिः ।
नश्वरं गृह्यमाणं च विद्धि मायामनोमयम् ॥ 7॥
पुंसः अयुक्तस्य नानार्थः भ्रमः सः गुणदोषभाक् ।
कर्माकर्मविकर्म इति गुणदोषधियः भिदा ॥ 8॥
तस्मात् युक्तैन्द्रियग्रामः युक्तचित्तः इदं जगत् ।
आत्मनि ईक्षस्व विततं आत्मानं मयि अधीश्वरे ॥ 9॥
ज्ञानविज्ञानसंयुक्तः आत्मभूतः शरीरिणाम् ।
आत्मानुभवतुष्टात्मा न अन्तरायैः विहन्यसे ॥ 10॥
दोषबुद्ध्या उभयातीतः निषेधात् न निवर्तते ।
गुणबुद्ध्या च विहितं न करोति यथा अर्भकः ॥ 11॥
सर्वभूतसुहृत् शान्तः ज्ञानविज्ञाननिश्चयः ।
पश्यन् मदात्मकं विश्वं न विपद्येत वै पुनः ॥ 12॥
श्री शुकः उवाच ।
इति आदिष्टः भगवता महाभागवतः नृप ।
उद्धवः प्रणिपत्य आह तत्त्वजिज्ञासुः अच्युतम् ॥ 13॥
उद्धवः उवाच ।
योगेश योगविन्न्यास योगात्म योगसम्भव ।
निःश्रेयसाय मे प्रोक्तः त्यागः सन्न्यासलक्षणः ॥ 14॥
त्यागः अयं दुष्करः भूमन् कामानां विषयात्मभिः ।
सुतरां त्वयि सर्वात्मन् न अभक्तैः इति मे मतिः ॥ 15॥
सः अहं मम अहं इति मूढमतिः विगाढः
त्वत् मायया विरचित आत्मनि सानुबन्धे ।
तत् तु अञ्जसा निगदितं भवता यथा अहम्
संसाधयामि भगवन् अनुशाधि भृत्यम् ॥ 16॥
सत्यस्य ते स्वदृशः आत्मनः आत्मनः अन्यम्
वक्तारं ईश विबुधेषु अपि न अनुचक्षे ।
सर्वे विमोहितधियः तव मायया इमे
ब्रह्मादयः तनुभृतः बहिः अर्थभावः ॥ 17॥
तस्मात् भवन्तं अनवद्यं अनन्तपारम्
सर्वज्ञं ईश्वरं अकुण्ठविकुण्ठधिष्णि अयम् ।
निर्विण्णधीः अहं उ ह वृजनाभितप्तः
नारायणं नरसखं शरणं प्रपद्ये ॥ 18॥
श्री भगवान् उवाच ।
प्रायेण मनुजा लोके लोकतत्त्वविचक्षणाः ।
समुद्धरन्ति हि आत्मानं आत्मना एव अशुभाशयात् ॥ 19॥
आत्मनः गुरुः आत्मा एव पुरुषस्य विशेषतः ।
यत् प्रत्यक्ष अनुमानाभ्यां श्रेयः असौ अनुविन्दते ॥ 20॥
पुरुषत्वे च मां धीराः साङ्ख्ययोगविशारदाः ।
आविस्तरां प्रपश्यन्ति सर्वशक्ति उपबृंहितम् ॥ 21॥
एकद्वित्रिचतुष्पादः बहुपादः तथा अपदः ।
बह्व्यः सन्ति पुरः सृष्टाः तासां मे पौरुषी प्रिया ॥ 22॥
अत्र मां मार्गयन्त्यद्धाः युक्ताः हेतुभिः ईश्वरम् ।
गृह्यमाणैः गुणैः लिङ्गैः अग्राह्यं अनुमानतः ॥ 23॥
अत्र अपि उदाहरन्ति इमं इतिहासं पुरातनम् ।
अवधूतस्य संवादं यदोः अमिततेजसः ॥ 24॥
(अथ अवधूतगीतम् ।)
अवधूतं द्विजं कञ्चित् चरन्तं अकुतोभयम् ।
कविं निरीक्ष्य तरुणं यदुः पप्रच्छ धर्मवित् ॥ 25॥
यदुः उवाच ।
कुतः बुद्धिः इयं ब्रह्मन् अकर्तुः सुविशारदा ।
यां आसाद्य भवान् लोकं विद्वान् चरति बालवत् ॥ 26॥
प्रायः धर्मार्थकामेषु विवित्सायां च मानवाः ।
हेतुना एव समीहन्ते आयुषः यशसः श्रियः ॥ 27॥
त्वं तु कल्पः कविः दक्षः सुभगः अमृतभाषणः ।
न कर्ता नेहसे किञ्चित् जडौन्मत्तपिशाचवत् ॥ 28॥
जनेषु दह्यमानेषु कामलोभदवाग्निना ।
न तप्यसे अग्निना मुक्तः गङ्गाम्भस्थः इव द्विपः ॥ 29॥
त्वं हि नः पृच्छतां ब्रह्मन् आत्मनि आनन्दकारणम् ।
ब्रूहि स्पर्शविहीनस्य भवतः केवल आत्मनः ॥ 30॥
श्री भगवान् उवाच ।
यदुना एवं महाभागः ब्रह्मण्येन सुमेधसा ।
पृष्टः सभाजितः प्राह प्रश्रय अवनतं द्विजः ॥ 31॥
ब्राह्मणः उवाच ।
सन्ति मे गुरवः राजन् बहवः बुद्ध्या उपाश्रिताः ।
यतः बुद्धिं उपादाय मुक्तः अटामि इह तान् श्रुणु ॥ 32॥
पृथिवी वायुः आकाशं आपः अग्निः चन्द्रमा रविः ।
कपोतः अजगरः सिन्धुः पतङ्गः मधुकृद् गजः ॥ 33॥
मधुहा हरिणः मीनः पिङ्गला कुररः अर्भकः ।
कुमारी शरकृत् सर्पः ऊर्णनाभिः सुपेशकृत् ॥ 34॥
एते मे गुरवः राजन् चतुर्विंशतिः आश्रिताः ।
शिक्षा वृत्तिभिः एतेषां अन्वशिक्षं इह आत्मनः ॥ 35॥
यतः यत् अनुशिक्षामि यथा वा नाहुषात्मज ।
तत् तथा पुरुषव्याघ्र निबोध कथयामि ते ॥ 36॥
भूतैः आक्रमाणः अपि धीरः दैववशानुगैः ।
तत् विद्वान् न चलेत् मार्गात् अन्वशिक्षं क्षितेः व्रतम् ॥ 37॥
शश्वत् परार्थसर्वेहः परार्थ एकान्तसम्भवः ।
साधुः शिक्षेत भूभृत्तः नगशिष्यः परात्मताम् ॥
38॥
प्राणवृत्त्या एव सन्तुष्येत् मुनिः न एव इन्द्रियप्रियैः ।
ज्ञानं यथा न नश्येत न अवकीर्येत वाङ्मनः ॥ 39॥
विषयेषु आविशन् योगी नानाधर्मेषु सर्वतः ।
गुणदोषव्यपेत आत्मा न विषज्जेत वायुवत् ॥ 40॥
पार्थिवेषु इह देहेषु प्रविष्टः तत् गुणाश्रयः ।
गुणैः न युज्यते योगी गन्धैः वायुः इव आत्मदृक् ॥ 41॥
अन्तः हितः च स्थिरजङ्गमेषु
ब्रह्म आत्मभावेन समन्वयेन ।
व्याप्त्य अवच्छेदं असङ्गं आत्मनः
मुनिः नभः त्वं विततस्य भावयेत् ॥ 42॥
तेजः अबन्नमयैः भावैः मेघ आद्यैः वायुना ईरितैः ।
न स्पृश्यते नभः तद्वत् कालसृष्टैः गुणैः पुमान् ॥
43॥
स्वच्छः प्रकृतितः स्निग्धः माधुर्यः तीर्थभूः नृणाम् ।
मुनिः पुनाति अपां मित्रं ईक्ष उपस्पर्शकीर्तनैः ॥ 44॥
तेजस्वी तपसा दीप्तः दुर्धर्षौदरभाजनः ।
सर्वभक्षः अपि युक्त आत्मा न आदत्ते मलं अग्निवत् ॥ 45॥
क्वचित् शन्नः क्वचित् स्पष्टः उपास्यः श्रेयः इच्छताम् ।
भुङ्क्ते सर्वत्र दातॄणां दहन् प्राक् उत्तर अशुभम् ॥
46॥
स्वमायया सृष्टं इदं सत् असत् लक्षणं विभुः ।
प्रविष्टः ईयते तत् तत् स्वरूपः अग्निः इव एधसि ॥ 47॥
विसर्गाद्याः श्मशानान्ताः भावाः देहस्य न आत्मनः ।
कलानां इव चन्द्रस्य कालेन अव्यक्तवर्त्मना ॥ 48॥
कालेन हि ओघवेगेन भूतानां प्रभव अपि अयौ ।
नित्यौ अपि न दृश्येते आत्मनः अग्नेः यथा अर्चिषाम् ॥ 49॥
गुणैः गुणान् उपादत्ते यथाकालं विमुञ्चति ।
न तेषु युज्यते योगी गोभिः गाः इव गोपतिः ॥ 50॥
बुध्यते स्वेन भेदेन व्यक्तिस्थः इव तत् गतः ।
लक्ष्यते स्थूलमतिभिः आत्मा च अवस्थितः अर्कवत् ॥ 51॥
न अतिस्नेहः प्रसङ्गः वा कर्तव्यः क्व अपि केनचित् ।
कुर्वन् विन्देत सन्तापं कपोतः इव दीनधीः ॥ 52॥
कपोतः कश्चन अरण्ये कृतनीडः वनस्पतौ ।
कपोत्या भार्यया सार्धं उवास कतिचित् समाः ॥ 53॥
कपोतौ स्नेहगुणितहृदयौ गृहधर्मिणौ ।
दृष्टिं दृष्ट्याङ्गं अङ्गेन बुद्धिं बुद्ध्या बबन्धतुः ॥
54॥
शय्यासनाटनस्थानवार्ताक्रीडाशनादिकम् ।
मिथुनीभूय विस्रब्धौ चेरतुः वनराजिषु ॥ 55॥
यं यं वाञ्छति सा राजन् तर्पयन्ति अनुकम्पिता ।
तं तं समनयत् कामं कृच्छ्रेण अपि अजितैन्द्रियः ॥ 56॥
कपोती प्रथमं गर्भं गृह्णति कालः आगते ।
अण्डानि सुषुवे नीडे स्वपत्युः सन्निधौ सती ॥ 57॥
तेषू काले व्यजायन्त रचितावयवा हरेः ।
शक्तिभिः दुर्विभाव्याभिः कोमलाङ्गतनूरुहाः ॥ 58॥
प्रजाः पुपुषतुः प्रीतौ दम्पती पुत्रवत्सलौ ।
शऋण्वन्तौ कूजितं तासां निर्वृतौ कलभाषितैः ॥ 59॥
तासां पतत्रैः सुस्पर्शैः कूजितैः मुग्धचेष्टितैः ।
प्रत्युद्गमैः अदीनानां पितरौ मुदं आपतुः ॥ 60॥
स्नेहानुबद्धहृदयौ अन्योन्यं विष्णुमायया ।
विमोहितौ दीनधियौ शिशून् पुपुषतुः प्रजाः ॥ 61॥
एकदा जग्मतुः तासां अन्नार्थं तौ कुटुम्बिनौ ।
परितः कानने तस्मिन् अर्थिनौ चेरतुः चिरम् ॥ 62॥
दृष्ट्वा तान् लुब्धकः कश्चित् यदृच्छ अतः वनेचरः ।
जगृहे जालं आतत्य चरतः स्वालयान्तिके ॥ 63॥
कपोतः च कपोती च प्रजापोषे सदा उत्सुकौ ।
गतौ पोषणं आदाय स्वनीडं उपजग्मतुः ॥ 64॥
कपोती स्वात्मजान् वीक्ष्य बालकान् जालसंवृतान् ।
तान् अभ्यधावत् क्रोशन्ती क्रोशतः भृशदुःखिता ॥ 65॥
सा असकृत् स्नेहगुणिता दीनचित्ता अजमायया ।
स्वयं च अबध्यत शिचा बद्धान् पश्यन्ति अपस्मृतिः ॥ 66॥
कपोतः च आत्मजान् बद्धान् आत्मनः अपि अधिकान् प्रियान् ।
भार्यां च आत्मसमां दीनः विललाप अतिदुःखितः ॥ 67॥
अहो मे पश्यत अपायं अल्पपुण्यस्य दुर्मतेः ।
अतृप्तस्य अकृतार्थस्य गृहः त्रैवर्गिकः हतः ॥ 68॥
अनुरूपा अनुकूला च यस्य मे पतिदेवता ।
शून्ये गृहे मां सन्त्यज्य पुत्रैः स्वर्याति साधुभिः ॥ 69॥
सः अहं शून्ये गृहे दीनः मृतदारः मृतप्रजः ।
जिजीविषे किमर्थं वा विधुरः दुःखजीवितः ॥ 70॥
तान् तथा एव आवृतान् शिग्भिः मृत्युग्रस्तान् विचेष्टतः ।
स्वयं च कृपणः शिक्षु पश्यन् अपि अबुधः अपतत् ॥ 71॥
तं लब्ध्वा लुब्धकः क्रूरः कपोतं गृहमेधिनम् ।
कपोतकान् कपोतीं च सिद्धार्थः प्रययौ गृहम् ॥ 72॥
एवं कुटुम्बी अशान्त आत्मा द्वन्द्व आरामः पतत् त्रिवत् ।
पुष्णन् कुटुम्बं कृपणः सानुबन्धः अवसीदति ॥ 73॥
यः प्राप्य मानुषं लोकं मुक्तिद्वारं अपावृतम् ।
गृहेषु खगवत् सक्तः तं आरूढच्युतं विदुः ॥ 74॥
इति श्रीमद्भागवते महापुराणे पारमहंस्यां
संहितायामेकादशस्कन्धे श्रीकृष्णोद्धवसंवादे
यद्वधूतेतिहासे सप्तमोऽध्यायः ॥
atha saptamo'dhyāyaḥ |
śrī bhagavān uvāca |
yat āttha māṃ mahābhāga tat cikīrṣitaṃ eva me |
brahmā bhavaḥ lokapālāḥ svarvāsaṃ me abhikāṅkṣiṇaḥ || 1||
mayā niṣpāditaṃ hi atra devakāryaṃ aśeṣataḥ |
yadarthaṃ avatīrṇaḥ ahaṃ aṃśena brahmaṇārthitaḥ || 2||
kulaṃ vai śāpanirdagdhaṃ naṅkṣyati anyonyavigrahāt |
samudraḥ saptame ahnhyetāṃ purīṃ ca plāvayiṣyati || 3||
yaḥ hi eva ayaṃ mayā tyaktaḥ lokaḥ ayaṃ naṣṭamaṅgalaḥ |
bhaviṣyati acirāt sādho kalinā'pi nirākṛtaḥ || 4||
na vastavyaṃ tvayā eva iha mayā tyakte mahītale |
janaḥ adharmaruciḥ bhadraḥ bhaviṣyati kalau yuge || 5||
tvaṃ tu sarvaṃ parityajya snehaṃ svajanabandhuṣu |
mayi āveśya manaḥ samyak samadṛk vicarasva gām || 6||
yat idaṃ manasā vācā cakṣurbhyāṃ śravaṇādibhiḥ |
naśvaraṃ gṛhyamāṇaṃ ca viddhi māyāmanomayam || 7||
puṃsaḥ ayuktasya nānārthaḥ bhramaḥ saḥ guṇadoṣabhāk |
karmākarmavikarma iti guṇadoṣadhiyaḥ bhidā || 8||
tasmāt yuktaindriyagrāmaḥ yuktacittaḥ idaṃ jagat |
ātmani īkṣasva vitataṃ ātmānaṃ mayi adhīśvare || 9||
jñānavijñānasaṃyuktaḥ ātmabhūtaḥ śarīriṇām |
ātmānubhavatuṣṭātmā na antarāyaiḥ vihanyase || 10||
doṣabuddhyā ubhayātītaḥ niṣedhāt na nivartate |
guṇabuddhyā ca vihitaṃ na karoti yathā arbhakaḥ || 11||
sarvabhūtasuhṛt śāntaḥ jñānavijñānaniścayaḥ |
paśyan madātmakaṃ viśvaṃ na vipadyeta vai punaḥ || 12||
śrī śukaḥ uvāca |
iti ādiṣṭaḥ bhagavatā mahābhāgavataḥ nṛpa |
uddhavaḥ praṇipatya āha tattvajijñāsuḥ acyutam || 13||
uddhavaḥ uvāca |
yogeśa yogavinnyāsa yogātma yogasambhava |
niḥśreyasāya me proktaḥ tyāgaḥ sannyāsalakṣaṇaḥ || 14||
tyāgaḥ ayaṃ duṣkaraḥ bhūman kāmānāṃ viṣayātmabhiḥ |
sutarāṃ tvayi sarvātman na abhaktaiḥ iti me matiḥ || 15||
saḥ ahaṃ mama ahaṃ iti mūḍhamatiḥ vigāḍhaḥ
tvat māyayā viracita ātmani sānubandhe |
tat tu añjasā nigaditaṃ bhavatā yathā aham
saṃsādhayāmi bhagavan anuśādhi bhṛtyam || 16||
satyasya te svadṛśaḥ ātmanaḥ ātmanaḥ anyam
vaktāraṃ īśa vibudheṣu api na anucakṣe |
sarve vimohitadhiyaḥ tava māyayā ime
brahmādayaḥ tanubhṛtaḥ bahiḥ arthabhāvaḥ || 17||
tasmāt bhavantaṃ anavadyaṃ anantapāram
sarvajñaṃ īśvaraṃ akuṇṭhavikuṇṭhadhiṣṇi ayam |
nirviṇṇadhīḥ ahaṃ u ha vṛjanābhitaptaḥ
nārāyaṇaṃ narasakhaṃ śaraṇaṃ prapadye || 18||
śrī bhagavān uvāca |
prāyeṇa manujā loke lokatattvavicakṣaṇāḥ |
samuddharanti hi ātmānaṃ ātmanā eva aśubhāśayāt || 19||
ātmanaḥ guruḥ ātmā eva puruṣasya viśeṣataḥ |
yat pratyakṣa anumānābhyāṃ śreyaḥ asau anuvindate || 20||
puruṣatve ca māṃ dhīrāḥ sāṅkhyayogaviśāradāḥ |
āvistarāṃ prapaśyanti sarvaśakti upabṛṃhitam || 21||
ekadvitricatuṣpādaḥ bahupādaḥ tathā apadaḥ |
bahvyaḥ santi puraḥ sṛṣṭāḥ tāsāṃ me pauruṣī priyā || 22||
atra māṃ mārgayantyaddhāḥ yuktāḥ hetubhiḥ īśvaram |
gṛhyamāṇaiḥ guṇaiḥ liṅgaiḥ agrāhyaṃ anumānataḥ || 23||
atra api udāharanti imaṃ itihāsaṃ purātanam |
avadhūtasya saṃvādaṃ yadoḥ amitatejasaḥ || 24||
(atha avadhūtagītam |)
avadhūtaṃ dvijaṃ kañcit carantaṃ akutobhayam |
kaviṃ nirīkṣya taruṇaṃ yaduḥ papraccha dharmavit || 25||
yaduḥ uvāca |
kutaḥ buddhiḥ iyaṃ brahman akartuḥ suviśāradā |
yāṃ āsādya bhavān lokaṃ vidvān carati bālavat || 26||
prāyaḥ dharmārthakāmeṣu vivitsāyāṃ ca mānavāḥ |
hetunā eva samīhante āyuṣaḥ yaśasaḥ śriyaḥ || 27||
tvaṃ tu kalpaḥ kaviḥ dakṣaḥ subhagaḥ amṛtabhāṣaṇaḥ |
na kartā nehase kiñcit jaḍaunmattapiśācavat || 28||
janeṣu dahyamāneṣu kāmalobhadavāgninā |
na tapyase agninā muktaḥ gaṅgāmbhasthaḥ iva dvipaḥ || 29||
tvaṃ hi naḥ pṛcchatāṃ brahman ātmani ānandakāraṇam |
brūhi sparśavihīnasya bhavataḥ kevala ātmanaḥ || 30||
śrī bhagavān uvāca |
yadunā evaṃ mahābhāgaḥ brahmaṇyena sumedhasā |
pṛṣṭaḥ sabhājitaḥ prāha praśraya avanataṃ dvijaḥ || 31||
brāhmaṇaḥ uvāca |
santi me guravaḥ rājan bahavaḥ buddhyā upāśritāḥ |
yataḥ buddhiṃ upādāya muktaḥ aṭāmi iha tān śruṇu || 32||
pṛthivī vāyuḥ ākāśaṃ āpaḥ agniḥ candramā raviḥ |
kapotaḥ ajagaraḥ sindhuḥ pataṅgaḥ madhukṛd gajaḥ || 33||
madhuhā hariṇaḥ mīnaḥ piṅgalā kuraraḥ arbhakaḥ |
kumārī śarakṛt sarpaḥ ūrṇanābhiḥ supeśakṛt || 34||
ete me guravaḥ rājan caturviṃśatiḥ āśritāḥ |
śikṣā vṛttibhiḥ eteṣāṃ anvaśikṣaṃ iha ātmanaḥ || 35||
yataḥ yat anuśikṣāmi yathā vā nāhuṣātmaja |
tat tathā puruṣavyāghra nibodha kathayāmi te || 36||
bhūtaiḥ ākramāṇaḥ api dhīraḥ daivavaśānugaiḥ |
tat vidvān na calet mārgāt anvaśikṣaṃ kṣiteḥ vratam || 37||
śaśvat parārthasarvehaḥ parārtha ekāntasambhavaḥ |
sādhuḥ śikṣeta bhūbhṛttaḥ nagaśiṣyaḥ parātmatām ||
38||
prāṇavṛttyā eva santuṣyet muniḥ na eva indriyapriyaiḥ |
jñānaṃ yathā na naśyeta na avakīryeta vāṅmanaḥ || 39||
viṣayeṣu āviśan yogī nānādharmeṣu sarvataḥ |
guṇadoṣavyapeta ātmā na viṣajjeta vāyuvat || 40||
pārthiveṣu iha deheṣu praviṣṭaḥ tat guṇāśrayaḥ |
guṇaiḥ na yujyate yogī gandhaiḥ vāyuḥ iva ātmadṛk || 41||
antaḥ hitaḥ ca sthirajaṅgameṣu
brahma ātmabhāvena samanvayena |
vyāptya avacchedaṃ asaṅgaṃ ātmanaḥ
muniḥ nabhaḥ tvaṃ vitatasya bhāvayet || 42||
tejaḥ abannamayaiḥ bhāvaiḥ megha ādyaiḥ vāyunā īritaiḥ |
na spṛśyate nabhaḥ tadvat kālasṛṣṭaiḥ guṇaiḥ pumān ||
43||
svacchaḥ prakṛtitaḥ snigdhaḥ mādhuryaḥ tīrthabhūḥ nṛṇām |
muniḥ punāti apāṃ mitraṃ īkṣa upasparśakīrtanaiḥ || 44||
tejasvī tapasā dīptaḥ durdharṣaudarabhājanaḥ |
sarvabhakṣaḥ api yukta ātmā na ādatte malaṃ agnivat || 45||
kvacit śannaḥ kvacit spaṣṭaḥ upāsyaḥ śreyaḥ icchatām |
bhuṅkte sarvatra dātṝṇāṃ dahan prāk uttara aśubham ||
46||
svamāyayā sṛṣṭaṃ idaṃ sat asat lakṣaṇaṃ vibhuḥ |
praviṣṭaḥ īyate tat tat svarūpaḥ agniḥ iva edhasi || 47||
visargādyāḥ śmaśānāntāḥ bhāvāḥ dehasya na ātmanaḥ |
kalānāṃ iva candrasya kālena avyaktavartmanā || 48||
kālena hi oghavegena bhūtānāṃ prabhava api ayau |
nityau api na dṛśyete ātmanaḥ agneḥ yathā arciṣām || 49||
guṇaiḥ guṇān upādatte yathākālaṃ vimuñcati |
na teṣu yujyate yogī gobhiḥ gāḥ iva gopatiḥ || 50||
budhyate svena bhedena vyaktisthaḥ iva tat gataḥ |
lakṣyate sthūlamatibhiḥ ātmā ca avasthitaḥ arkavat || 51||
na atisnehaḥ prasaṅgaḥ vā kartavyaḥ kva api kenacit |
kurvan vindeta santāpaṃ kapotaḥ iva dīnadhīḥ || 52||
kapotaḥ kaścana araṇye kṛtanīḍaḥ vanaspatau |
kapotyā bhāryayā sārdhaṃ uvāsa katicit samāḥ || 53||
kapotau snehaguṇitahṛdayau gṛhadharmiṇau |
dṛṣṭiṃ dṛṣṭyāṅgaṃ aṅgena buddhiṃ buddhyā babandhatuḥ ||
54||
śayyāsanāṭanasthānavārtākrīḍāśanādikam |
mithunībhūya visrabdhau ceratuḥ vanarājiṣu || 55||
yaṃ yaṃ vāñchati sā rājan tarpayanti anukampitā |
taṃ taṃ samanayat kāmaṃ kṛcchreṇa api ajitaindriyaḥ || 56||
kapotī prathamaṃ garbhaṃ gṛhṇati kālaḥ āgate |
aṇḍāni suṣuve nīḍe svapatyuḥ sannidhau satī || 57||
teṣū kāle vyajāyanta racitāvayavā hareḥ |
śaktibhiḥ durvibhāvyābhiḥ komalāṅgatanūruhāḥ || 58||
prajāḥ pupuṣatuḥ prītau dampatī putravatsalau |
śaṛṇvantau kūjitaṃ tāsāṃ nirvṛtau kalabhāṣitaiḥ || 59||
tāsāṃ patatraiḥ susparśaiḥ kūjitaiḥ mugdhaceṣṭitaiḥ |
pratyudgamaiḥ adīnānāṃ pitarau mudaṃ āpatuḥ || 60||
snehānubaddhahṛdayau anyonyaṃ viṣṇumāyayā |
vimohitau dīnadhiyau śiśūn pupuṣatuḥ prajāḥ || 61||
ekadā jagmatuḥ tāsāṃ annārthaṃ tau kuṭumbinau |
paritaḥ kānane tasmin arthinau ceratuḥ ciram || 62||
dṛṣṭvā tān lubdhakaḥ kaścit yadṛccha ataḥ vanecaraḥ |
jagṛhe jālaṃ ātatya carataḥ svālayāntike || 63||
kapotaḥ ca kapotī ca prajāpoṣe sadā utsukau |
gatau poṣaṇaṃ ādāya svanīḍaṃ upajagmatuḥ || 64||
kapotī svātmajān vīkṣya bālakān jālasaṃvṛtān |
tān abhyadhāvat krośantī krośataḥ bhṛśaduḥkhitā || 65||
sā asakṛt snehaguṇitā dīnacittā ajamāyayā |
svayaṃ ca abadhyata śicā baddhān paśyanti apasmṛtiḥ || 66||
kapotaḥ ca ātmajān baddhān ātmanaḥ api adhikān priyān |
bhāryāṃ ca ātmasamāṃ dīnaḥ vilalāpa atiduḥkhitaḥ || 67||
aho me paśyata apāyaṃ alpapuṇyasya durmateḥ |
atṛptasya akṛtārthasya gṛhaḥ traivargikaḥ hataḥ || 68||
anurūpā anukūlā ca yasya me patidevatā |
śūnye gṛhe māṃ santyajya putraiḥ svaryāti sādhubhiḥ || 69||
saḥ ahaṃ śūnye gṛhe dīnaḥ mṛtadāraḥ mṛtaprajaḥ |
jijīviṣe kimarthaṃ vā vidhuraḥ duḥkhajīvitaḥ || 70||
tān tathā eva āvṛtān śigbhiḥ mṛtyugrastān viceṣṭataḥ |
svayaṃ ca kṛpaṇaḥ śikṣu paśyan api abudhaḥ apatat || 71||
taṃ labdhvā lubdhakaḥ krūraḥ kapotaṃ gṛhamedhinam |
kapotakān kapotīṃ ca siddhārthaḥ prayayau gṛham || 72||
evaṃ kuṭumbī aśānta ātmā dvandva ārāmaḥ patat trivat |
puṣṇan kuṭumbaṃ kṛpaṇaḥ sānubandhaḥ avasīdati || 73||
yaḥ prāpya mānuṣaṃ lokaṃ muktidvāraṃ apāvṛtam |
gṛheṣu khagavat saktaḥ taṃ ārūḍhacyutaṃ viduḥ || 74||
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṃsyāṃ
saṃhitāyāmekādaśaskandhe śrīkṛṣṇoddhavasaṃvāde
yadvadhūtetihāse saptamo'dhyāyaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.