𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌅𑌥 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍𑌹𑌰𑍀𑌨𑍍𑌦𑌕𑍍𑌷𑌿𑌣𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌨𑍍𑌮𑍇𑌘𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌂 𑌸𑍁𑌷𑍇𑌣𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌯𑍂𑌥𑌪𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌤𑌾𑌰𑌾𑌯𑌾𑌃 𑌪𑌿𑌤𑌰𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌶𑍍𑌵𑌶𑍁𑌰𑌂 𑌭𑍀𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌅𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌾𑌞𑍍𑌜𑌲𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌮𑌭𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌚 ॥ 2 ॥
𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌮𑌰𑍍𑌚𑌿𑌷𑍍𑌮𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌾𑌕𑌪𑌿𑌮𑍍 ।
𑌵𑍃𑌤𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌵𑌰𑍈 𑌶𑍍𑌶𑍂𑌰𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑌦𑍃𑌶𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌬𑍁𑌦𑍍𑌧𑌿𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌸𑌮𑍍𑌪𑌨𑍍𑌨𑌂 𑌵𑍈𑌨𑌤𑍇𑌯𑌸𑌮𑌦𑍍𑌯𑍁𑌤𑌿𑌮𑍍 ।
𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌮𑌾𑌰𑍀𑌚𑌾𑌨𑌰𑍍𑌚𑌿𑌰𑍍𑌮𑌾𑌲𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌨𑍍 ॥ 4 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑌤𑌾𑌨𑍍𑌤𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌚𑍀𑌮𑌾𑌦𑌿𑌶𑌦𑍍𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌦𑍍𑌵𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌕𑌪𑍀𑌨𑌾𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌸𑌤𑍍𑌤𑌮𑌾𑌃 ॥ 5 ॥
𑌸𑍁𑌷𑍇𑌣𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾 𑌯𑍂𑌯𑌂 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌪𑌰𑌿𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌤𑌃 ।
𑌸𑍁𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌸𑌹𑌬𑌾𑌹𑍍𑌲𑍀𑌕𑌾𑌨𑍍 𑌶𑍍𑌚𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑌥𑍈𑌵 𑌚 ॥ 6 ॥
𑌸𑍍𑌫𑍀𑌤𑌾𑌞𑍍𑌜𑌨𑌪𑌦𑌾𑌨𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯𑌾𑌨𑍍𑌵𑌿𑌪𑍁𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 ।
𑌪𑍁𑌨𑍍𑌨𑌾𑌗𑌗𑌹𑌨𑌂 𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌂 𑌵𑌕𑍁𑌲𑍋𑌦𑍍𑌦𑌾𑌲𑌕𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌤𑌥𑌾 𑌕𑍇𑌤𑌕𑌷𑌣𑍍𑌡𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌹𑌰𑌿𑌯𑍂𑌥𑌪𑌾𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑌕𑍍𑌸𑍍𑌰𑍋𑌤𑍋𑌗𑌮𑌾𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌨𑌦𑍍𑌯𑌶𑍍𑌶𑍀𑌤𑌜𑌲𑌾𑌶𑍍𑌶𑌿𑌵𑌾𑌃 ॥ 8 ॥
𑌤𑌾𑌪𑌸𑌾𑌨𑌾𑌮𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌨𑌿 𑌕𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌰𑌾 𑌗𑌿𑌰𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑌲𑍀𑌂 𑌮𑌰𑍁𑌪𑍍𑌰𑌾𑌯𑌾𑌮𑌤𑍍𑌯𑍁𑌚𑍍𑌚𑌶𑌿𑌰𑌸𑌶𑍍𑌶𑌿𑌲𑌾𑌃 ॥ 9 ॥
𑌗𑌿𑌰𑌿𑌜𑌾𑌲𑌾𑌵𑍃𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑌾𑌂 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌥 ॥ 10 ॥
𑌤𑌿𑌮𑌿𑌨𑌕𑍍𑌰𑌾𑌯𑍁𑌤𑌜𑌲𑌮𑌕𑍍𑌷𑍋𑌭𑍍𑌯𑌮𑌥 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌕𑍇𑌤𑌕𑌷𑌣𑍍𑌡𑍇𑌷𑍁 𑌤𑌮𑌾𑌲𑌗𑌹𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚 ॥ 11 ॥
𑌕𑌪𑌯𑍋 𑌵𑌿𑌹𑌰𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌨𑌾𑌰𑌿𑌕𑍇𑌲𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑍀𑌤𑌾𑌂 𑌚 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 ॥ 12 ॥
𑌵𑍇𑌲𑌾𑌤𑌲𑌨𑌿𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑍇𑌷𑍁 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌨𑍇𑌷𑍁 𑌚 ।
𑌮𑍁𑌰𑌚𑍀𑌪𑌤𑍍𑌤𑌨𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌚𑍈𑌵 𑌜𑌟𑍀𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌅𑌵𑌨𑍍𑌤𑍀𑌮𑌙𑍍𑌗𑌲𑍋𑌪𑌾𑌂 𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌚𑌾𑌲𑌕𑍍𑌷𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌨𑌮𑍍 ।
𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌚 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌪𑌤𑍍𑌤𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 14 ॥
𑌸𑌿𑌨𑍍𑌧𑍁𑌸𑌾𑌗𑌰𑌯𑍋𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌮𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍𑌹𑍇𑌮𑌗𑌿𑌰𑌿𑌰𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌶𑌤𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌃 ॥ 15 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌥𑍇𑌷𑍁 𑌰𑌮𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌃 𑌪𑌕𑍍𑌷𑌗𑌮𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌾𑌃 ।
𑌤𑌿𑌮𑌿𑌮𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌗𑌜𑌾𑌂𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌨𑍀𑌡𑌾𑌨𑍍𑌯𑌾𑌰𑍋𑌪𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍇 ॥ 16 ॥
𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌨𑍀𑌡𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌿𑌂𑌹𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌗𑌿𑌰𑌿𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌗𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌯𑍇 ।
𑌦𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌸𑍍𑌤𑍃𑌪𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌾𑌤𑌙𑍍𑌗𑌾𑌸𑍍𑌤𑍋𑌯𑌦𑌸𑍍𑌵𑌨𑌨𑌿𑌸𑍍𑌵𑌨𑌾𑌃 ॥ 17 ॥
𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑍇𑌽𑌸𑍍𑌮𑌿𑌂𑌸𑍍𑌤𑍋𑌯𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌤𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌂 𑌦𑌿𑌵𑌸𑍍𑌪𑌰𑍍𑌶𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌂 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌪𑌾𑌦𑌪𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌾𑌶𑍁 𑌵𑌿𑌚𑍇𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌪𑌿𑌭𑌿𑌃 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌕𑍋𑌟𑌿𑌂 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑍇 𑌤𑍁 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑍀𑌂 𑌶𑌤𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌦𑍁𑌰𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌾𑌂 𑌪𑌾𑌰𑌿𑌯𑌾𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌗𑌤𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌥 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌾𑌃 ।
𑌕𑍋𑌟𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑌿𑌂𑌶𑌦𑍍𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌤𑌪𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 20 ॥
𑌵𑌸𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌗𑍍𑌨𑌿𑌨𑌿𑌕𑌾𑌶𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌘𑍋𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌕𑌾𑌮𑌰𑍂𑌪𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌪𑌾𑌵𑌕𑌾𑌰𑍍𑌚𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑍀𑌕𑌾𑌶𑌾𑌸𑍍𑌸𑌮𑌵𑍇𑌤𑌾𑌸𑍍𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌶𑌃 ॥ 21 ॥
𑌨𑌾𑌤𑍍𑌯𑌾𑌸𑌾𑌦𑌯𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌰𑍍𑌭𑍀𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍈𑌃 ।
𑌨𑌾𑌦𑍇𑌯𑌂 𑌚 𑌫𑌲𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌦𑍇𑌶𑌾𑌤𑍍𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑍈𑌃 ॥ 22 ॥
𑌦𑍁𑌰𑌾𑌸𑌦𑌾 𑌹𑌿 𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰𑌾 𑌸𑍍𑌸𑌤𑍍𑌤𑍍𑌵𑌵𑌨𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌾𑌃 ।
𑌫𑌲𑌮𑍂𑌲𑌾𑌨𑌿 𑌤𑍇 𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌰𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍇 𑌭𑍀𑌮𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑌾𑌃 ॥ 23 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑌤𑍍𑌨𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌚 𑌜𑌾𑌨𑌕𑍀 ।
𑌨 𑌹𑌿 𑌤𑍇𑌭𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌯𑌂 𑌕𑌿𑌞𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌕𑌪𑌿𑌤𑍍𑌵𑌮𑌨𑍁𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑍈𑌢𑍂𑌰𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌭𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌨𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑌃 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌦𑍍𑌰𑍁𑌮𑌲𑌤𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌵𑌜𑍍𑌰𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌗𑌿𑌰𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌸𑌮𑍁𑌦𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌶𑌤𑌂 𑌸𑌮𑌮𑍍 ।
𑌗𑍁𑌹𑌾𑌸𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌿𑌚𑍇𑌤𑌵𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌮𑌾𑌃 ॥ 26 ॥
𑌚𑌤𑍁𑌰𑍍𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌸𑌮𑍁𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌰𑌂 𑌨𑌿𑌰𑍍𑌮𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 27 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑌞𑍍𑌚𑌜𑌨𑌂 𑌹𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌹𑌯𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵𑌂 𑌚 𑌦𑌾𑌨𑌵𑌮𑍍 ।
𑌆𑌜𑌹𑌾𑌰 𑌤𑌤𑌶𑍍𑌚𑌕𑍍𑌰𑌂 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌂 𑌚 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑍋𑌤𑍍𑌤𑌮𑌃 ॥ 28 ॥
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌷𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌸𑍁 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌸𑍁 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣 𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 29 ॥
𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚𑌤𑍁𑌷𑍍𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿𑌰𑍍𑌵𑌰𑌾𑌹𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌸𑍁𑌵𑌰𑍍𑌣𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑌸𑍍𑌸𑍁𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾 𑌨𑌗𑌾𑌧𑍇 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌲𑌯𑍇 ॥ 30 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌗𑍍𑌜𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌷𑌂 𑌨𑌾𑌮 𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌮𑌯𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌮𑍍 ।
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌵𑌸𑌤𑌿 𑌦𑍁𑌷𑍍𑌟𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌨𑌰𑌕𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌦𑌾𑌨𑌵𑌃 ॥ 31 ॥
𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌸𑌾𑌨𑍁𑌷𑍁 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌿𑌶𑌾𑌲𑌾𑌸𑍁 𑌗𑍁𑌹𑌾𑌸𑍁 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌤𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 32 ॥
𑌤𑌮𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌨𑍍𑌤𑌰𑌨𑌿𑌰𑍍𑌦𑌰𑌃 ।
𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤 𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌸𑍗𑌵𑌰𑍍𑌣𑍋 𑌧𑌾𑌰𑌾𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑌾𑌯𑍁𑌤𑌃 ॥ 33 ॥
𑌤𑌂 𑌗𑌜𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌵𑌰𑌾𑌹𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌿𑌂𑌹 𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌗𑌰𑍍𑌜𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌸𑌤𑌤𑌂 𑌤𑍇𑌨 𑌶𑌬𑍍𑌦𑍇𑌨 𑌦𑌰𑍍𑌪𑌿𑌤𑌾𑌃 ॥ 34 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌮𑌿𑌨𑍍𑌹𑌰𑌿𑌹𑌯𑍍𑌶𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌃 𑌪𑌾𑌕𑌶𑌾𑌸𑌨𑌃 ।
𑌅𑌭𑌿𑌷𑌿𑌕𑍍𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌰𑍈 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌮𑍇𑌘𑌵𑌾𑌨𑍍𑌨𑌾𑌮 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ॥ 35 ॥
𑌤𑌮𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌮𑍍𑌯 𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌮𑌹𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌪𑌰𑌿𑌪𑌾𑌲𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌷𑌷𑍍𑌟𑌿 𑌰𑍍𑌗𑌿𑌰𑌿𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌥 ॥ 36 ॥
𑌤𑌰𑍁𑌣𑌾𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌵𑌰𑍍𑌣𑌾𑌨𑌿 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌮𑌾𑌨𑌾𑌨𑌿 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌮𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑍈 𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌸𑍁𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌿𑌤𑍈𑌃 ॥ 37 ॥
𑌤𑍇𑌷𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌸𑍍𑌥𑌿𑌤𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌰𑍁𑌤𑍍𑌤𑌰𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌃 ।
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌨 𑌪𑍍𑌰𑌸𑌨𑍍𑌨𑍇𑌨 𑌶𑍈𑌲𑍋 𑌦𑌤𑍍𑌤𑌵𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌰𑌾 ॥ 38 ॥
𑌤𑍇𑌨𑍈𑌵 𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑌶𑍍𑌶𑍈𑌲𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌏𑌵 𑌤𑍍𑌵𑌦𑌾𑌶𑍍𑌰𑌯𑌾𑌃 ।
𑌮𑌤𑍍𑌪𑍍𑌰𑌸𑌾𑌦𑌾𑌦𑍍𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑌿𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌚 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌾𑌃 ॥ 39 ॥
𑌤𑍍𑌵𑌯𑌿 𑌯𑍇 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌦𑍇𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌾𑌃 ।
𑌤𑍇 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌰𑌕𑍍𑌤𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌯𑌾 𑌕𑌾𑌞𑍍𑌚𑌨𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌃 ॥ 40 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑍇 𑌦𑍇𑌵𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌮𑌰𑍂𑌤𑍋 𑌵𑌸𑌵𑌶𑍍𑌚 𑌦𑌿𑌵𑍗𑌕𑌸𑌃 ।
𑌆𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌸𑌨𑍍𑌧𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑍁𑌤𑍍𑌤𑌮𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 41 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌤𑍍𑌯𑌮𑍁𑌪𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌨𑍍𑌤𑌿 𑌤𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑍋𑌽𑌭𑌿𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 ।
𑌅𑌦𑍃𑌶𑍍𑌯𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌵𑌭𑍂𑌤𑌾𑌨𑌾𑌮𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 42 ॥
𑌯𑍋𑌜𑌨𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌦𑌶 𑌤𑌾𑌨𑌿 𑌦𑌿𑌵𑌾𑌕𑌰𑌃 ।
𑌮𑍁𑌹𑍂𑌰𑍍𑌤𑌾𑌰𑍍𑌧𑍇𑌨 𑌤𑌂 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑌭𑌿𑌯𑌾𑌤𑌿 𑌶𑌿𑌲𑍋𑌚𑍍𑌚𑌯𑌮𑍍 ॥ 43 ॥
𑌶𑍃𑌙𑍍𑌗𑍇 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌦𑍍𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌭𑌵𑌨𑌂 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌾𑌸𑌾𑌦𑌗𑌣𑌸𑌮𑍍𑌬𑌾𑌧𑌂 𑌵𑌿𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 44 ॥
𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌂 𑌤𑌰𑍁𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑍈𑌰𑍍𑌨𑌾𑌨𑌾𑌪𑌕𑍍𑌷𑌿𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑍈𑌃 ।
𑌨𑌿𑌕𑍇𑌤𑌂 𑌪𑌾𑌶𑌹𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 45 ॥
𑌅𑌨𑍍𑌤𑌰𑌾 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌮𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌚 𑌤𑌾𑌲𑍋 𑌦𑌶𑌶𑌿𑌰𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌨𑍍 ।
𑌜𑌾𑌤𑌰𑍂𑌪𑌮𑌯𑍍𑌶𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍𑌭𑍍𑌰𑌾𑌜𑌤𑍇 𑌚𑌿𑌤𑍍𑌰𑌵𑍇𑌦𑌿𑌕𑌃 ॥ 46 ॥
𑌤𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌗𑍇𑌷𑍁 𑌸𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁 𑌚 𑌸𑌰𑌿𑌤𑍍𑌸𑍁 𑌚 ।
𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍍𑌯𑌾 𑌮𑌾𑌰𑍍𑌗𑌿𑌤𑌵𑍍𑌯𑌸𑍍𑌤𑌤 𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 ॥ 47 ॥
𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌤𑌿𑌷𑍍𑌠𑌤𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌸𑍍𑌵𑍇𑌨 𑌭𑌾𑌵𑌿𑌤𑌃 ।
𑌮𑍇𑌰𑍁𑌸𑌾𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑍋 𑌵𑍈 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌣𑌾 𑌸𑌮𑌃 ॥ 48 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑌵𑍍𑌯𑍋 𑌮𑍇𑌰𑍁𑌸𑌾𑌵𑌰𑍍𑌣𑌿𑌰𑍍𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌃 𑌸𑍂𑌰𑍍𑌯𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌭𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌣𑌮𑍍𑌯 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌭𑍂𑌮𑍗 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌿𑌂 𑌮𑍈𑌥𑌿𑌲𑍀𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿 ॥ 49 ॥
𑌏𑌤𑌾𑌵 𑌜𑍍𑌜𑍀𑌵𑌲𑍋𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑍋 𑌰𑌜𑌨𑍀𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑍇 ।
𑌕𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌤𑌿𑌮𑌿𑌰𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑌸𑍍𑌤𑌂 𑌗𑌚𑍍𑌛𑌤𑌿 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 50 ॥
𑌏𑌤𑌾𑌵𑌦𑍍𑌵𑌾𑌨𑌰𑍈𑌶𑍍𑌶𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌗𑌨𑍍𑌤𑍁𑌂 𑌵𑌾𑌨𑌰𑌪𑍁𑌙𑍍𑌗𑌵𑌾𑌃 ।
𑌅𑌭𑌾𑌸𑍍𑌕𑌰𑌮𑌮𑌰𑍍𑌯𑌾𑌦𑌂 𑌨 𑌜𑌾𑌨𑍀𑌮𑌸𑍍𑌤𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌮𑍍 ॥ 51 ॥
𑌅𑌧𑌿𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍀𑌂 𑌨𑌿𑌲𑌯𑌂 𑌰𑌾𑌵𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌚 ।
𑌅𑌸𑍍𑌤 𑌪𑌰𑍍𑌵𑌤𑌮𑌾𑌸𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌣𑍇 𑌮𑌾𑌸𑍇 𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤 ॥ 52 ॥
𑌊𑌰𑍍𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌮𑌾𑌸𑌾𑌨𑍍𑌨 𑌵𑌸𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌸𑌨𑍍 𑌵𑌧𑍍𑌯𑍋 𑌭𑌵𑍇𑌨𑍍𑌮𑌮 ।
𑌸𑌹𑍈𑌵 𑌶𑍂𑌰𑍋 𑌯𑍁𑌷𑍍𑌮𑌾𑌭𑌿𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌶𑍁𑌰𑍋 𑌮𑍇 𑌗𑌮𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ॥ 53 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍋𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌮𑍇𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌰𑍍𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑌕𑌾𑌰𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍇𑌷 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌾𑌹𑍁𑌶𑍍𑌶𑍍𑌵𑌶𑍁𑌰𑍋 𑌮𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 54 ॥
𑌭𑌵𑌨𑍍𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌵𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌂 𑌸𑌰𑍍𑌵 𑌕𑌰𑍍𑌮𑌸𑍁 ।
𑌪𑍍𑌰𑌮𑌾𑌣𑌮𑍇𑌨𑌂 𑌸𑌂𑌸𑍍𑌥𑌾𑌪𑍍𑌯 𑌪𑌶𑍍𑌯𑌧𑍍𑌵𑌂 𑌪𑌶𑍍𑌚𑌿𑌮𑌾𑌂 𑌦𑌿𑌶𑌮𑍍 ॥ 55 ॥
𑌦𑍃𑌷𑍍𑌟𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍁 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾𑌮𑌮𑌿𑌤𑌤𑍇𑌜𑌸𑌃 ।
𑌕𑍃𑌤𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑌾 𑌭𑌵𑌿𑌷𑍍𑌯𑌾𑌮𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌕𑌰𑍍𑌮𑌣𑌾 ॥ 56 ॥
𑌅𑌤𑍋𑌽𑌨𑍍𑌯𑌦𑌪𑌿 𑌯𑌤𑍍𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌂 𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌹𑌿𑌤𑌂 𑌭𑌵𑍇𑌤𑍍 ।
𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑌧𑌾𑌰𑍍𑌯 𑌭𑌵𑌦𑍍𑌭𑌿𑌶𑍍𑌚 𑌦𑍇𑌶𑌕𑌾𑌲𑌾𑌰𑍍𑌥𑌸𑌂𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 57 ॥
𑌤𑌤𑌃 𑌸𑍁𑌷𑍇𑌣𑌪𑍍𑌰𑌮𑍁𑌖𑌾𑌃 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌙𑍍𑌗𑌾𑌮𑌾𑌃 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌗𑍍𑌰𑍀𑌵 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌨𑌿𑌪𑍁𑌣𑌂 𑌨𑌿𑌶𑌮𑍍𑌯 ।
𑌆𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑍍𑌰 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇 𑌪𑍍𑌲𑌵𑌗𑌾𑌧𑌿𑌪𑌂 𑌤𑍇 𑌜𑌗𑍍𑌮𑍁𑌰𑍍𑌦𑌿𑌶𑌂 𑌤𑌾𑌂 𑌵𑌰𑍁𑌣𑌾𑌭𑌿𑌗𑍁𑌪𑍍𑌤𑌾𑌮𑍍 ॥ 58 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌕𑌿𑌷𑍍𑌕𑌿𑌨𑍍𑌧𑌾𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌚𑌤𑍍𑌵𑌾𑌰𑌿𑌂𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
atha prasthāpya sugrīvastānharīndakṣiṇāṃ diśam |
abravīnmeghasaṅkāśaṃ suṣeṇaṃ nāma yūthapam || 1 ||
tārāyāḥ pitaraṃ rājā śvaśuraṃ bhīmavikramam |
abravītprāñjalirvākyamabhigamya praṇamya ca || 2 ||
marīciputraṃ mārīcamarciṣmantaṃ mahākapim |
vṛtaṃ kapivarai śśūrairmahendrasadṛśadyutim || 3 ||
buddhivikramasampannaṃ vainateyasamadyutim |
marīciputrānmārīcānarcirmālānmahābalān || 4 ||
ṛṣiputrāṃścatāntsarvānpratīcīmādiśaddiśam |
dvābhyāṃ śatasahasrābhyāṃ kapīnāṃ kapisattamāḥ || 5 ||
suṣeṇapramukhā yūyaṃ vaidehīṃ parimārgataḥ |
surāṣṭrānsahabāhlīkān ścandracitrāṃstathaiva ca || 6 ||
sphītāñjanapadānramyānvipulāni purāṇi ca |
punnāgagahanaṃ kukṣiṃ vakuloddālakākulam || 7 ||
tathā ketakaṣaṇḍāṃśca mārgadhvaṃ hariyūthapāḥ |
pratyaksrotogamāścaiva nadyaśśītajalāśśivāḥ || 8 ||
tāpasānāmaraṇyāni kāntārā girayaśca ye |
tatrasthalīṃ maruprāyāmatyuccaśirasaśśilāḥ || 9 ||
girijālāvṛtāṃ durgāṃ mārgitvā paścimāṃ diśam |
tataḥ paścimamāsādya samudraṃ draṣṭumarhatha || 10 ||
timinakrāyutajalamakṣobhyamatha vānarāḥ |
tataḥ ketakaṣaṇḍeṣu tamālagahaneṣu ca || 11 ||
kapayo vihariṣyanti nārikelavaneṣu ca |
tatra sītāṃ ca mārgadhvaṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca || 12 ||
velātalaniviṣṭeṣu parvateṣu vaneṣu ca |
muracīpattanaṃ caiva ramyaṃ caiva jaṭīpuram || 13 ||
avantīmaṅgalopāṃ ca tathā cālakṣitaṃ vanam |
rāṣṭrāṇi ca viśālāni pattanāni tatastataḥ || 14 ||
sindhusāgarayoścaiva saṅgame tatra parvataḥ |
mahānhemagirirnāma śataśṛṅgo mahādrumaḥ || 15 ||
tasya prastheṣu ramyeṣu siṃhāḥ pakṣagamāḥ sthitāḥ |
timimatsyagajāṃścaiva nīḍānyāropayanti te || 16 ||
tāni nīḍāni siṃhānāṃ giriśṛṅgagatāśca ye |
dṛptāstṛptāśca mātaṅgāstoyadasvananisvanāḥ || 17 ||
vicaranti viśāle'smiṃstoyapūrṇe samantataḥ |
tasya śṛṅgaṃ divasparśaṃ kāñcanaṃ citrapādapam || 18 ||
sarvamāśu vicetavyaṃ kapibhiḥ kāmarūpibhiḥ |
koṭiṃ tatra samudre tu kāñcanīṃ śatayojanām || 19 ||
durdarśāṃ pāriyātrasya gatāṃ drakṣyatha vānarāḥ |
koṭyastatra caturviṃśadgandharvāṇāṃ tapasvinām || 20 ||
vasantyagninikāśānāṃ ghorāṇāṃ kāmarūpiṇām |
pāvakārciḥ pratīkāśāssamavetāssahasraśaḥ || 21 ||
nātyāsādayitavyāste vānarairbhīmavikramaiḥ |
nādeyaṃ ca phalaṃ tasmāddeśātkiñcit plavaṅgamaiḥ || 22 ||
durāsadā hi te vīrā ssattvavanto mahābalāḥ |
phalamūlāni te tatra rakṣante bhīmavikramāḥ || 23 ||
tatra yatnaśca kartavyo mārgitavyā ca jānakī |
na hi tebhyo bhayaṃ kiñcitkapitvamanuvartatām || 24 ||
tatra vaiḍhūryavarṇābho vajrasaṃsthānasaṃsthitaḥ |
nānādrumalatākīrṇo vajro nāma mahāgiriḥ || 25 ||
śrīmānsamuditastatra yojanānāṃ śataṃ samam |
guhāstatra vicetavyā prayatnena plavaṅgamāḥ || 26 ||
caturbhāge samudrasya cakravānnāma parvataḥ |
tatra cakraṃ sahasrāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā || 27 ||
tatra pañcajanaṃ hatvā hayagrīvaṃ ca dānavam |
ājahāra tataścakraṃ śaṅkhaṃ ca puruṣottamaḥ || 28 ||
tasya sānuṣu citreṣu viśālāsu guhāsu ca |
rāvaṇa ssaha vaidehyā mārgitavyastata stataḥ || 29 ||
yojanānāṃ catuṣṣaṣṭirvarāho nāma parvataḥ |
suvarṇaśṛṅgassuśrīmā nagādhe varuṇālaye || 30 ||
tatra prāgjyotiṣaṃ nāma jātarūpamayaṃ puram |
yasminvasati duṣṭātmā narako nāma dānavaḥ || 31 ||
tatra sānuṣu citreṣu viśālāsu guhāsu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 32 ||
tamatikramya śailendraṃ kāñcanāntaranirdaraḥ |
parvata ssarvasauvarṇo dhārāprasravaṇāyutaḥ || 33 ||
taṃ gajāśca varāhāśca siṃha vyāghrāśca sarvataḥ |
abhigarjanti satataṃ tena śabdena darpitāḥ || 34 ||
yasminharihayśīmānmahendraḥ pākaśāsanaḥ |
abhiṣiktaḥ surai rājā meghavānnāma parvataḥ || 35 ||
tamatikramya śailendraṃ mahendraparipālitam |
ṣaṣṭi rgirisahasrāṇi kāñcanāni gamiṣyatha || 36 ||
taruṇādityavarṇāni bhrājamānāni sarvataḥ |
jātarūpamayairvṛkṣai śobhitāni supuṣpitaiḥ || 37 ||
teṣāṃ madhye sthito rājā meruruttaraparvataḥ |
ādityena prasannena śailo dattavaraḥ purā || 38 ||
tenaiva muktaśśailendrassarva eva tvadāśrayāḥ |
matprasādādbhaviṣyanti divā rātraṃ ca kāñcanāḥ || 39 ||
tvayi ye cāpi vatsyanti devagandharvadānavāḥ |
te bhaviṣyanti raktāśca prabhayā kāñcanaprabhāḥ || 40 ||
viśve devāśca marūto vasavaśca divaukasaḥ |
āgamya paścimāṃ sandhyāṃ merumuttamaparvatam || 41 ||
ādityamupatiṣṭhanti taiśca sūryo'bhipūjitaḥ |
adṛśyassarvabhūtānāmastaṃ gacchatiparvatam || 42 ||
yojanānāṃ sahasrāṇi daśa tāni divākaraḥ |
muhūrtārdhena taṃ śīghramabhiyāti śiloccayam || 43 ||
śṛṅge tasya mahaddivyaṃ bhavanaṃ sūryasannibham |
prāsādagaṇasambādhaṃ vihitaṃ viśvakarmaṇā || 44 ||
śobhitaṃ tarubhiścitrairnānāpakṣisamākulaiḥ |
niketaṃ pāśahastasya varuṇasya mahātmanaḥ || 45 ||
antarā merumastaṃ ca tālo daśaśirā mahān |
jātarūpamayśīmānbhrājate citravedikaḥ || 46 ||
teṣu sarveṣu durgeṣu sarassu ca saritsu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastata stataḥ || 47 ||
yatra tiṣṭhati dharmajñastapasā svena bhāvitaḥ |
merusāvarṇirityeva khyāto vai brahmaṇā samaḥ || 48 ||
praṣṭavyo merusāvarṇirmaharṣiḥ sūryasannibhaḥ |
praṇamya śirasā bhūmau pravṛttiṃ maithilīṃ prati || 49 ||
etāva jjīvalokasya bhāskaro rajanīkṣye |
kṛtvā vitimiraṃ sarvamastaṃ gacchati parvatam || 50 ||
etāvadvānaraiśśakyaṃ gantuṃ vānarapuṅgavāḥ |
abhāskaramamaryādaṃ na jānīmastataḥ param || 51 ||
adhigamya tu vaidehīṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca |
asta parvatamāsādya pūrṇe māse nivartata || 52 ||
ūrdhvaṃ māsānna vastavyaṃ vasan vadhyo bhavenmama |
sahaiva śūro yuṣmābhiśśvaśuro me gamiṣyati || 53 ||
śrotavyaṃ sarvametasya bhavadbhirdiṣṭakāribhiḥ |
gurureṣa mahābāhuśśvaśuro me mahābalaḥ || 54 ||
bhavantaścāpi vikrāntāḥ pramāṇaṃ sarva karmasu |
pramāṇamenaṃ saṃsthāpya paśyadhvaṃ paścimāṃ diśam || 55 ||
dṛṣṭāyāṃ tu narendrasya patnyāmamitatejasaḥ |
kṛtakṛtyā bhaviṣyāmaḥ kṛtasya pratikarmaṇā || 56 ||
ato'nyadapi yatkāryaṃ kāryasyāsya hitaṃ bhavet |
sampradhārya bhavadbhiśca deśakālārthasaṃhitam || 57 ||
tataḥ suṣeṇapramukhāḥ plavaṅgāmāḥ ssugrīva vākyaṃ nipuṇaṃ niśamya |
āmantyra sarve plavagādhipaṃ te jagmurdiśaṃ tāṃ varuṇābhiguptām || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे किष्किन्धाकाण्डम् ।
अथ द्विचत्वारिंशस्सर्गः ।
अथ प्रस्थाप्य सुग्रीवस्तान्हरीन्दक्षिणां दिशम् ।
अब्रवीन्मेघसङ्काशं सुषेणं नाम यूथपम् ॥ 1 ॥
तारायाः पितरं राजा श्वशुरं भीमविक्रमम् ।
अब्रवीत्प्राञ्जलिर्वाक्यमभिगम्य प्रणम्य च ॥ 2 ॥
मरीचिपुत्रं मारीचमर्चिष्मन्तं महाकपिम् ।
वृतं कपिवरै श्शूरैर्महेन्द्रसदृशद्युतिम् ॥ 3 ॥
बुद्धिविक्रमसम्पन्नं वैनतेयसमद्युतिम् ।
मरीचिपुत्रान्मारीचानर्चिर्मालान्महाबलान् ॥ 4 ॥
ऋषिपुत्रांश्चतान्त्सर्वान्प्रतीचीमादिशद्दिशम् ।
द्वाभ्यां शतसहस्राभ्यां कपीनां कपिसत्तमाः ॥ 5 ॥
सुषेणप्रमुखा यूयं वैदेहीं परिमार्गतः ।
सुराष्ट्रान्सहबाह्लीकान् श्चन्द्रचित्रांस्तथैव च ॥ 6 ॥
स्फीताञ्जनपदान्रम्यान्विपुलानि पुराणि च ।
पुन्नागगहनं कुक्षिं वकुलोद्दालकाकुलम् ॥ 7 ॥
तथा केतकषण्डांश्च मार्गध्वं हरियूथपाः ।
प्रत्यक्स्रोतोगमाश्चैव नद्यश्शीतजलाश्शिवाः ॥ 8 ॥
तापसानामरण्यानि कान्तारा गिरयश्च ये ।
तत्रस्थलीं मरुप्रायामत्युच्चशिरसश्शिलाः ॥ 9 ॥
गिरिजालावृतां दुर्गां मार्गित्वा पश्चिमां दिशम् ।
ततः पश्चिममासाद्य समुद्रं द्रष्टुमर्हथ ॥ 10 ॥
तिमिनक्रायुतजलमक्षोभ्यमथ वानराः ।
ततः केतकषण्डेषु तमालगहनेषु च ॥ 11 ॥
कपयो विहरिष्यन्ति नारिकेलवनेषु च ।
तत्र सीतां च मार्गध्वं निलयं रावणस्य च ॥ 12 ॥
वेलातलनिविष्टेषु पर्वतेषु वनेषु च ।
मुरचीपत्तनं चैव रम्यं चैव जटीपुरम् ॥ 13 ॥
अवन्तीमङ्गलोपां च तथा चालक्षितं वनम् ।
राष्ट्राणि च विशालानि पत्तनानि ततस्ततः ॥ 14 ॥
सिन्धुसागरयोश्चैव सङ्गमे तत्र पर्वतः ।
महान्हेमगिरिर्नाम शतशृङ्गो महाद्रुमः ॥ 15 ॥
तस्य प्रस्थेषु रम्येषु सिंहाः पक्षगमाः स्थिताः ।
तिमिमत्स्यगजांश्चैव नीडान्यारोपयन्ति ते ॥ 16 ॥
तानि नीडानि सिंहानां गिरिशृङ्गगताश्च ये ।
दृप्तास्तृप्ताश्च मातङ्गास्तोयदस्वननिस्वनाः ॥ 17 ॥
विचरन्ति विशालेऽस्मिंस्तोयपूर्णे समन्ततः ।
तस्य शृङ्गं दिवस्पर्शं काञ्चनं चित्रपादपम् ॥ 18 ॥
सर्वमाशु विचेतव्यं कपिभिः कामरूपिभिः ।
कोटिं तत्र समुद्रे तु काञ्चनीं शतयोजनाम् ॥ 19 ॥
दुर्दर्शां पारियात्रस्य गतां द्रक्ष्यथ वानराः ।
कोट्यस्तत्र चतुर्विंशद्गन्धर्वाणां तपस्विनाम् ॥ 20 ॥
वसन्त्यग्निनिकाशानां घोराणां कामरूपिणाम् ।
पावकार्चिः प्रतीकाशास्समवेतास्सहस्रशः ॥ 21 ॥
नात्यासादयितव्यास्ते वानरैर्भीमविक्रमैः ।
नादेयं च फलं तस्माद्देशात्किञ्चित् प्लवङ्गमैः ॥ 22 ॥
दुरासदा हि ते वीरा स्सत्त्ववन्तो महाबलाः ।
फलमूलानि ते तत्र रक्षन्ते भीमविक्रमाः ॥ 23 ॥
तत्र यत्नश्च कर्तव्यो मार्गितव्या च जानकी ।
न हि तेभ्यो भयं किञ्चित्कपित्वमनुवर्तताम् ॥ 24 ॥
तत्र वैढूर्यवर्णाभो वज्रसंस्थानसंस्थितः ।
नानाद्रुमलताकीर्णो वज्रो नाम महागिरिः ॥ 25 ॥
श्रीमान्समुदितस्तत्र योजनानां शतं समम् ।
गुहास्तत्र विचेतव्या प्रयत्नेन प्लवङ्गमाः ॥ 26 ॥
चतुर्भागे समुद्रस्य चक्रवान्नाम पर्वतः ।
तत्र चक्रं सहस्रारं निर्मितं विश्वकर्मणा ॥ 27 ॥
तत्र पञ्चजनं हत्वा हयग्रीवं च दानवम् ।
आजहार ततश्चक्रं शङ्खं च पुरुषोत्तमः ॥ 28 ॥
तस्य सानुषु चित्रेषु विशालासु गुहासु च ।
रावण स्सह वैदेह्या मार्गितव्यस्तत स्ततः ॥ 29 ॥
योजनानां चतुष्षष्टिर्वराहो नाम पर्वतः ।
सुवर्णशृङ्गस्सुश्रीमा नगाधे वरुणालये ॥ 30 ॥
तत्र प्राग्ज्योतिषं नाम जातरूपमयं पुरम् ।
यस्मिन्वसति दुष्टात्मा नरको नाम दानवः ॥ 31 ॥
तत्र सानुषु चित्रेषु विशालासु गुहासु च ।
रावणस्सह वैदेह्या मार्गितव्यस्ततस्ततः ॥ 32 ॥
तमतिक्रम्य शैलेन्द्रं काञ्चनान्तरनिर्दरः ।
पर्वत स्सर्वसौवर्णो धाराप्रस्रवणायुतः ॥ 33 ॥
तं गजाश्च वराहाश्च सिंह व्याघ्राश्च सर्वतः ।
अभिगर्जन्ति सततं तेन शब्देन दर्पिताः ॥ 34 ॥
यस्मिन्हरिहय्शीमान्महेन्द्रः पाकशासनः ।
अभिषिक्तः सुरै राजा मेघवान्नाम पर्वतः ॥ 35 ॥
तमतिक्रम्य शैलेन्द्रं महेन्द्रपरिपालितम् ।
षष्टि र्गिरिसहस्राणि काञ्चनानि गमिष्यथ ॥ 36 ॥
तरुणादित्यवर्णानि भ्राजमानानि सर्वतः ।
जातरूपमयैर्वृक्षै शोभितानि सुपुष्पितैः ॥ 37 ॥
तेषां मध्ये स्थितो राजा मेरुरुत्तरपर्वतः ।
आदित्येन प्रसन्नेन शैलो दत्तवरः पुरा ॥ 38 ॥
तेनैव मुक्तश्शैलेन्द्रस्सर्व एव त्वदाश्रयाः ।
मत्प्रसादाद्भविष्यन्ति दिवा रात्रं च काञ्चनाः ॥ 39 ॥
त्वयि ये चापि वत्स्यन्ति देवगन्धर्वदानवाः ।
ते भविष्यन्ति रक्ताश्च प्रभया काञ्चनप्रभाः ॥ 40 ॥
विश्वे देवाश्च मरूतो वसवश्च दिवौकसः ।
आगम्य पश्चिमां सन्ध्यां मेरुमुत्तमपर्वतम् ॥ 41 ॥
आदित्यमुपतिष्ठन्ति तैश्च सूर्योऽभिपूजितः ।
अदृश्यस्सर्वभूतानामस्तं गच्छतिपर्वतम् ॥ 42 ॥
योजनानां सहस्राणि दश तानि दिवाकरः ।
मुहूर्तार्धेन तं शीघ्रमभियाति शिलोच्चयम् ॥ 43 ॥
शृङ्गे तस्य महद्दिव्यं भवनं सूर्यसन्निभम् ।
प्रासादगणसम्बाधं विहितं विश्वकर्मणा ॥ 44 ॥
शोभितं तरुभिश्चित्रैर्नानापक्षिसमाकुलैः ।
निकेतं पाशहस्तस्य वरुणस्य महात्मनः ॥ 45 ॥
अन्तरा मेरुमस्तं च तालो दशशिरा महान् ।
जातरूपमय्शीमान्भ्राजते चित्रवेदिकः ॥ 46 ॥
तेषु सर्वेषु दुर्गेषु सरस्सु च सरित्सु च ।
रावणस्सह वैदेह्या मार्गितव्यस्तत स्ततः ॥ 47 ॥
यत्र तिष्ठति धर्मज्ञस्तपसा स्वेन भावितः ।
मेरुसावर्णिरित्येव ख्यातो वै ब्रह्मणा समः ॥ 48 ॥
प्रष्टव्यो मेरुसावर्णिर्महर्षिः सूर्यसन्निभः ।
प्रणम्य शिरसा भूमौ प्रवृत्तिं मैथिलीं प्रति ॥ 49 ॥
एताव ज्जीवलोकस्य भास्करो रजनीक्ष्ये ।
कृत्वा वितिमिरं सर्वमस्तं गच्छति पर्वतम् ॥ 50 ॥
एतावद्वानरैश्शक्यं गन्तुं वानरपुङ्गवाः ।
अभास्करममर्यादं न जानीमस्ततः परम् ॥ 51 ॥
अधिगम्य तु वैदेहीं निलयं रावणस्य च ।
अस्त पर्वतमासाद्य पूर्णे मासे निवर्तत ॥ 52 ॥
ऊर्ध्वं मासान्न वस्तव्यं वसन् वध्यो भवेन्मम ।
सहैव शूरो युष्माभिश्श्वशुरो मे गमिष्यति ॥ 53 ॥
श्रोतव्यं सर्वमेतस्य भवद्भिर्दिष्टकारिभिः ।
गुरुरेष महाबाहुश्श्वशुरो मे महाबलः ॥ 54 ॥
भवन्तश्चापि विक्रान्ताः प्रमाणं सर्व कर्मसु ।
प्रमाणमेनं संस्थाप्य पश्यध्वं पश्चिमां दिशम् ॥ 55 ॥
दृष्टायां तु नरेन्द्रस्य पत्न्याममिततेजसः ।
कृतकृत्या भविष्यामः कृतस्य प्रतिकर्मणा ॥ 56 ॥
अतोऽन्यदपि यत्कार्यं कार्यस्यास्य हितं भवेत् ।
सम्प्रधार्य भवद्भिश्च देशकालार्थसंहितम् ॥ 57 ॥
ततः सुषेणप्रमुखाः प्लवङ्गामाः स्सुग्रीव वाक्यं निपुणं निशम्य ।
आमन्त्य्र सर्वे प्लवगाधिपं ते जग्मुर्दिशं तां वरुणाभिगुप्ताम् ॥ 58 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये किष्किन्धाकाण्डे द्विचत्वारिंशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe kiṣkindhākāṇḍam |
atha dvicatvāriṃśassargaḥ |
atha prasthāpya sugrīvastānharīndakṣiṇāṃ diśam |
abravīnmeghasaṅkāśaṃ suṣeṇaṃ nāma yūthapam || 1 ||
tārāyāḥ pitaraṃ rājā śvaśuraṃ bhīmavikramam |
abravītprāñjalirvākyamabhigamya praṇamya ca || 2 ||
marīciputraṃ mārīcamarciṣmantaṃ mahākapim |
vṛtaṃ kapivarai śśūrairmahendrasadṛśadyutim || 3 ||
buddhivikramasampannaṃ vainateyasamadyutim |
marīciputrānmārīcānarcirmālānmahābalān || 4 ||
ṛṣiputrāṃścatāntsarvānpratīcīmādiśaddiśam |
dvābhyāṃ śatasahasrābhyāṃ kapīnāṃ kapisattamāḥ || 5 ||
suṣeṇapramukhā yūyaṃ vaidehīṃ parimārgataḥ |
surāṣṭrānsahabāhlīkān ścandracitrāṃstathaiva ca || 6 ||
sphītāñjanapadānramyānvipulāni purāṇi ca |
punnāgagahanaṃ kukṣiṃ vakuloddālakākulam || 7 ||
tathā ketakaṣaṇḍāṃśca mārgadhvaṃ hariyūthapāḥ |
pratyaksrotogamāścaiva nadyaśśītajalāśśivāḥ || 8 ||
tāpasānāmaraṇyāni kāntārā girayaśca ye |
tatrasthalīṃ maruprāyāmatyuccaśirasaśśilāḥ || 9 ||
girijālāvṛtāṃ durgāṃ mārgitvā paścimāṃ diśam |
tataḥ paścimamāsādya samudraṃ draṣṭumarhatha || 10 ||
timinakrāyutajalamakṣobhyamatha vānarāḥ |
tataḥ ketakaṣaṇḍeṣu tamālagahaneṣu ca || 11 ||
kapayo vihariṣyanti nārikelavaneṣu ca |
tatra sītāṃ ca mārgadhvaṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca || 12 ||
velātalaniviṣṭeṣu parvateṣu vaneṣu ca |
muracīpattanaṃ caiva ramyaṃ caiva jaṭīpuram || 13 ||
avantīmaṅgalopāṃ ca tathā cālakṣitaṃ vanam |
rāṣṭrāṇi ca viśālāni pattanāni tatastataḥ || 14 ||
sindhusāgarayoścaiva saṅgame tatra parvataḥ |
mahānhemagirirnāma śataśṛṅgo mahādrumaḥ || 15 ||
tasya prastheṣu ramyeṣu siṃhāḥ pakṣagamāḥ sthitāḥ |
timimatsyagajāṃścaiva nīḍānyāropayanti te || 16 ||
tāni nīḍāni siṃhānāṃ giriśṛṅgagatāśca ye |
dṛptāstṛptāśca mātaṅgāstoyadasvananisvanāḥ || 17 ||
vicaranti viśāle'smiṃstoyapūrṇe samantataḥ |
tasya śṛṅgaṃ divasparśaṃ kāñcanaṃ citrapādapam || 18 ||
sarvamāśu vicetavyaṃ kapibhiḥ kāmarūpibhiḥ |
koṭiṃ tatra samudre tu kāñcanīṃ śatayojanām || 19 ||
durdarśāṃ pāriyātrasya gatāṃ drakṣyatha vānarāḥ |
koṭyastatra caturviṃśadgandharvāṇāṃ tapasvinām || 20 ||
vasantyagninikāśānāṃ ghorāṇāṃ kāmarūpiṇām |
pāvakārciḥ pratīkāśāssamavetāssahasraśaḥ || 21 ||
nātyāsādayitavyāste vānarairbhīmavikramaiḥ |
nādeyaṃ ca phalaṃ tasmāddeśātkiñcit plavaṅgamaiḥ || 22 ||
durāsadā hi te vīrā ssattvavanto mahābalāḥ |
phalamūlāni te tatra rakṣante bhīmavikramāḥ || 23 ||
tatra yatnaśca kartavyo mārgitavyā ca jānakī |
na hi tebhyo bhayaṃ kiñcitkapitvamanuvartatām || 24 ||
tatra vaiḍhūryavarṇābho vajrasaṃsthānasaṃsthitaḥ |
nānādrumalatākīrṇo vajro nāma mahāgiriḥ || 25 ||
śrīmānsamuditastatra yojanānāṃ śataṃ samam |
guhāstatra vicetavyā prayatnena plavaṅgamāḥ || 26 ||
caturbhāge samudrasya cakravānnāma parvataḥ |
tatra cakraṃ sahasrāraṃ nirmitaṃ viśvakarmaṇā || 27 ||
tatra pañcajanaṃ hatvā hayagrīvaṃ ca dānavam |
ājahāra tataścakraṃ śaṅkhaṃ ca puruṣottamaḥ || 28 ||
tasya sānuṣu citreṣu viśālāsu guhāsu ca |
rāvaṇa ssaha vaidehyā mārgitavyastata stataḥ || 29 ||
yojanānāṃ catuṣṣaṣṭirvarāho nāma parvataḥ |
suvarṇaśṛṅgassuśrīmā nagādhe varuṇālaye || 30 ||
tatra prāgjyotiṣaṃ nāma jātarūpamayaṃ puram |
yasminvasati duṣṭātmā narako nāma dānavaḥ || 31 ||
tatra sānuṣu citreṣu viśālāsu guhāsu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastatastataḥ || 32 ||
tamatikramya śailendraṃ kāñcanāntaranirdaraḥ |
parvata ssarvasauvarṇo dhārāprasravaṇāyutaḥ || 33 ||
taṃ gajāśca varāhāśca siṃha vyāghrāśca sarvataḥ |
abhigarjanti satataṃ tena śabdena darpitāḥ || 34 ||
yasminharihayśīmānmahendraḥ pākaśāsanaḥ |
abhiṣiktaḥ surai rājā meghavānnāma parvataḥ || 35 ||
tamatikramya śailendraṃ mahendraparipālitam |
ṣaṣṭi rgirisahasrāṇi kāñcanāni gamiṣyatha || 36 ||
taruṇādityavarṇāni bhrājamānāni sarvataḥ |
jātarūpamayairvṛkṣai śobhitāni supuṣpitaiḥ || 37 ||
teṣāṃ madhye sthito rājā meruruttaraparvataḥ |
ādityena prasannena śailo dattavaraḥ purā || 38 ||
tenaiva muktaśśailendrassarva eva tvadāśrayāḥ |
matprasādādbhaviṣyanti divā rātraṃ ca kāñcanāḥ || 39 ||
tvayi ye cāpi vatsyanti devagandharvadānavāḥ |
te bhaviṣyanti raktāśca prabhayā kāñcanaprabhāḥ || 40 ||
viśve devāśca marūto vasavaśca divaukasaḥ |
āgamya paścimāṃ sandhyāṃ merumuttamaparvatam || 41 ||
ādityamupatiṣṭhanti taiśca sūryo'bhipūjitaḥ |
adṛśyassarvabhūtānāmastaṃ gacchatiparvatam || 42 ||
yojanānāṃ sahasrāṇi daśa tāni divākaraḥ |
muhūrtārdhena taṃ śīghramabhiyāti śiloccayam || 43 ||
śṛṅge tasya mahaddivyaṃ bhavanaṃ sūryasannibham |
prāsādagaṇasambādhaṃ vihitaṃ viśvakarmaṇā || 44 ||
śobhitaṃ tarubhiścitrairnānāpakṣisamākulaiḥ |
niketaṃ pāśahastasya varuṇasya mahātmanaḥ || 45 ||
antarā merumastaṃ ca tālo daśaśirā mahān |
jātarūpamayśīmānbhrājate citravedikaḥ || 46 ||
teṣu sarveṣu durgeṣu sarassu ca saritsu ca |
rāvaṇassaha vaidehyā mārgitavyastata stataḥ || 47 ||
yatra tiṣṭhati dharmajñastapasā svena bhāvitaḥ |
merusāvarṇirityeva khyāto vai brahmaṇā samaḥ || 48 ||
praṣṭavyo merusāvarṇirmaharṣiḥ sūryasannibhaḥ |
praṇamya śirasā bhūmau pravṛttiṃ maithilīṃ prati || 49 ||
etāva jjīvalokasya bhāskaro rajanīkṣye |
kṛtvā vitimiraṃ sarvamastaṃ gacchati parvatam || 50 ||
etāvadvānaraiśśakyaṃ gantuṃ vānarapuṅgavāḥ |
abhāskaramamaryādaṃ na jānīmastataḥ param || 51 ||
adhigamya tu vaidehīṃ nilayaṃ rāvaṇasya ca |
asta parvatamāsādya pūrṇe māse nivartata || 52 ||
ūrdhvaṃ māsānna vastavyaṃ vasan vadhyo bhavenmama |
sahaiva śūro yuṣmābhiśśvaśuro me gamiṣyati || 53 ||
śrotavyaṃ sarvametasya bhavadbhirdiṣṭakāribhiḥ |
gurureṣa mahābāhuśśvaśuro me mahābalaḥ || 54 ||
bhavantaścāpi vikrāntāḥ pramāṇaṃ sarva karmasu |
pramāṇamenaṃ saṃsthāpya paśyadhvaṃ paścimāṃ diśam || 55 ||
dṛṣṭāyāṃ tu narendrasya patnyāmamitatejasaḥ |
kṛtakṛtyā bhaviṣyāmaḥ kṛtasya pratikarmaṇā || 56 ||
ato'nyadapi yatkāryaṃ kāryasyāsya hitaṃ bhavet |
sampradhārya bhavadbhiśca deśakālārthasaṃhitam || 57 ||
tataḥ suṣeṇapramukhāḥ plavaṅgāmāḥ ssugrīva vākyaṃ nipuṇaṃ niśamya |
āmantyra sarve plavagādhipaṃ te jagmurdiśaṃ tāṃ varuṇābhiguptām || 58 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye kiṣkindhākāṇḍe dvicatvāriṃśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.