𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌤𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌭𑌾𑌤𑍇 𑌜𑌨𑌕𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞 𑌶𑍍𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 1 ॥
𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌾 𑌮𑌮 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌯𑌵𑍀𑌯𑌾𑌨𑌤𑌿𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ।
𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜 𑌇𑌤𑌿 𑌖𑍍𑌯𑌾𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍀𑌮𑌧𑍍𑌯𑌵𑌸𑌚𑍍𑌛𑍁𑌭𑌾𑌮𑍍 ॥ 2 ॥
𑌵𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌫𑌲𑌕𑌪𑌰𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤𑌾𑌂 𑌪𑌿𑌬𑌨𑍍𑌨𑌿𑌕𑍍𑌷𑍁𑌮𑌤𑍀𑌂 𑌨𑌦𑍀𑌮𑍍 ।
𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌪𑍁𑌣𑍍𑌯𑌸𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑌾𑌂 𑌵𑌿𑌮𑌾𑌨𑌮𑌿𑌵 𑌪𑍁𑌷𑍍𑌪𑌕𑌮𑍍 ॥ 3 ॥
𑌤𑌮𑌹𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌮𑌿𑌚𑍍𑌛𑌾𑌮𑌿 𑌯𑌜𑍍𑌞𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌸 𑌮𑍇 𑌮𑌤𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑍀𑌤𑌿𑌂 𑌸𑍋𑌽𑌪𑌿 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌇𑌮𑌾𑌂 𑌭𑍋𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌮𑌯𑌾 𑌸𑌹 ॥ 4 ॥
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍇 𑌤𑍁 𑌵𑌚𑌨𑍇 𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌸𑍍𑌯 𑌸𑌨𑍍𑌨𑌿𑌧𑍗 ।
𑌆𑌗𑌤𑌾𑌃 𑌕𑍇𑌚𑌿𑌦𑌵𑍍𑌯𑌗𑍍𑌰𑌾 𑌜𑌨𑌕𑌸𑍍𑌤𑌾𑌨𑍍 𑌸𑌮𑌾𑌦𑌿𑌶𑌤𑍍 ॥ 5 ॥
𑌶𑌾𑌸𑌨𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌯𑍁𑌶𑍍𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌵𑌾𑌜𑌿𑌭𑌿𑌃 ।
𑌸𑌮𑌾𑌨𑍇𑌤𑍁𑌂 𑌨𑌰𑌵𑍍𑌯𑌾𑌘𑍍𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌷𑍍𑌣𑍁𑌮𑌿𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌯𑌾 𑌯𑌥𑌾 ॥ 6 ॥
𑌸𑌾𑌙𑍍𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌤𑍇 𑌸𑌮𑌾𑌗𑌤𑍍𑌯 𑌦𑌦𑍃𑌶𑍁𑌶𑍍𑌚 𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜𑌮𑍍 ।
𑌨𑍍𑌯𑌵𑍇𑌦𑌯𑌨𑍍𑌯𑌥𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌜𑌨𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌚 𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 7 ॥
𑌤𑌦𑍍𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌦𑍂𑌤𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑍈𑌃 ।
𑌅𑌜𑍍𑌞𑌾𑌯𑌾𑌽𑌥 𑌨𑌰𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌆𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌕𑍁𑌶𑌧𑍍𑌵𑌜𑌃 ॥ 8 ॥
𑌸 𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾𑌨𑌂 𑌜𑌨𑌕𑌂 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌵𑌤𑍍𑌸𑌲𑌮𑍍 ।
𑌸𑍋𑌽𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯 𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌚𑌾𑌪𑌿 𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌮𑍍 ॥ 9 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌰𑍍𑌹𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌂 𑌦𑌿𑌵𑍍𑌯𑌮𑌾𑌸𑌨𑌂 𑌚𑌾𑌽𑌧𑍍𑌯𑌰𑍋𑌹𑌤 ।
𑌉𑌪𑌵𑌿𑌷𑍍𑌟𑌾𑌵𑍁𑌭𑍗 𑌤𑍗 𑌤𑍁 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑌾𑌵𑌤𑌿𑌤𑍇𑌜𑌸𑍗 ॥ 10 ॥
𑌪𑍍𑌰𑍇𑌷𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸𑌤𑍁𑌰𑍍𑌵𑍀𑌰𑍗 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌸𑍁𑌦𑌾𑌮𑌨𑌮𑍍 ।
𑌗𑌚𑍍𑌛 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌪𑌤𑍇 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌮𑍈𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌮𑌮𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌮𑍍 ॥ 11 ॥
𑌆𑌤𑍍𑌮𑌜𑍈𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌦𑍁𑌰𑍍𑌧𑌰𑍍𑌷𑌮𑌾𑌨𑌯𑌸𑍍𑌵 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌣𑌮𑍍 ।
𑌔𑌪𑌕𑌾𑌰𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌸 𑌗𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌤𑍁 𑌰𑌘𑍂𑌣𑌾𑌂 𑌕𑍁𑌲𑌵𑌰𑍍𑌧𑌨𑌮𑍍 ॥ 12 ॥
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌶𑌿𑌰𑌸𑌾 𑌚𑍈𑌨𑌮𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑍍𑌯𑍇𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌅𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌧𑌿𑌪𑌤𑍇 𑌵𑍀𑌰 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑍋 𑌮𑌿𑌥𑌿𑌲𑌾𑌧𑌿𑌪𑌃 ॥ 13 ॥
𑌸 𑌤𑍍𑌵𑌾𑌂 𑌦𑍍𑌰𑌷𑍍𑌟𑍁𑌂 𑌵𑍍𑌯𑌵𑌸𑌿𑌤𑌸𑍍𑌸𑍋𑌪𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌪𑍁𑌰𑍋𑌹𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌵𑌚 𑌶𑍍𑌶𑍃𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ॥ 14 ॥
𑌸𑌬𑌨𑍍𑌧𑍁𑌰𑌗𑌮𑌤𑍍𑌤𑌤𑍍𑌰 𑌜𑌨𑌕𑍋 𑌯𑌤𑍍𑌰 𑌵𑌰𑍍𑌤𑌤𑍇 ।
𑌸 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌸𑌹𑌿𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍋𑌪𑌾𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌃 𑌸𑌬𑌾𑌨𑍍𑌧𑌵𑌃 ॥ 15 ॥
𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌵𑌿𑌦𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌮𑌿𑌦𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ।
𑌵𑌿𑌦𑌿𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌰𑌾𑌜 𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌦𑍈𑌵𑌤𑌮𑍍 ॥ 16 ॥
𑌵𑌕𑍍𑌤𑌾 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍇𑌷𑍁 𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯𑍇𑌷𑍁 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍃𑌷𑌿𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌾𑌭𑍍𑌯𑌨𑍁𑌜𑍍𑌞𑌾𑌤𑌸𑍍𑌸𑌹 𑌸𑌰𑍍𑌵𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌭𑌿𑌃 ॥ 17 ॥
𑌏𑌷 𑌵𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌮𑍇 𑌯𑌥𑌾𑌕𑍍𑌰𑌮𑌮𑍍 ।
𑌏𑌵𑌮𑍁𑌕𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍇 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌮𑌧𑍍𑌯𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 18 ॥
𑌤𑍂𑌷𑍍𑌣𑍀𑌮𑍍𑌭𑍂𑌤𑍇 𑌦𑌶𑌰𑌥𑍇 𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌭𑌗𑌵𑌾𑌨𑍃𑌷𑌿𑌃 ।
𑌉𑌵𑌾𑌚 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑍈𑌦𑍇𑌹𑌂 𑌸𑌪𑍁𑌰𑍋𑌧𑌸𑌮𑍍 ॥ 19 ॥
𑌅𑌵𑍍𑌯𑌕𑍍𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌵𑍋 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌾 𑌶𑌾𑌶𑍍𑌵𑌤𑍋 𑌨𑌿𑌤𑍍𑌯 𑌅𑌵𑍍𑌯𑌯𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌮𑌰𑍀𑌚𑌿 𑌸𑍍𑌸𑌞𑍍𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌮𑌰𑍀𑌚𑍇𑌃 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌃 𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 20 ॥
𑌵𑌿𑌵𑌸𑍍𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑌾𑌶𑍍𑌯𑌪𑌾𑌜𑍍𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌮𑌨𑍁𑌰𑍍𑌵𑍈𑌵𑌸𑍍𑌵𑌤 𑌸𑍍𑌸𑍍𑌮𑍃𑌤𑌃 ।
𑌮𑌨𑍁𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌃 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌨𑍋𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 21 ॥
𑌤𑌮𑌿𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌮𑌯𑍋𑌧𑍍𑌯𑌾𑌯𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨𑌂 𑌵𑌿𑌦𑍍𑌧𑌿 𑌪𑍂𑌰𑍍𑌵𑌕𑌮𑍍 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌤𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌃 ॥ 22 ॥
𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍇𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌵𑌿𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑌿𑌰𑍁𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ।
𑌵𑌿𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌬𑌾𑌣𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 23 ॥
𑌬𑌾𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌅𑌨𑌰𑌣𑍍𑌯𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌾𑌪𑌵𑌾𑌨𑍍 ।
𑌅𑌨𑌰𑌣𑍍𑌯𑌾𑌤𑍍𑌪𑍃𑌥𑍁𑌰𑍍𑌜𑌜𑍍𑌞𑍇 𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑍁𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍃𑌥𑍋𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ॥ 24 ॥
𑌤𑍍𑌰𑌿𑌶𑌙𑍍𑌕𑍋𑌰𑌭𑌵𑌤𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑍁𑌨𑍍𑌦𑍁𑌮𑌾𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌯𑌶𑌾𑌃 ।
𑌯𑍁𑌵𑌨𑌾𑌶𑍍𑌵𑌸𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑍀𑌨𑍍𑌮𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌤𑌾 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌮𑌾𑌨𑍍𑌧𑌾𑌤𑍁𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸𑍁𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌸𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌰𑍁𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌤 ।
𑌸𑍁𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌰𑌪𑌿 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍗 𑌦𑍍𑌵𑍗 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑌿𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌸𑍇𑌨𑌜𑌿𑌤𑍍 ॥ 26 ॥
𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌧𑍍𑌰𑍁𑌵𑌸𑌨𑍍𑌧𑍇𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌭𑌰𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌨𑌾𑌮𑌤𑌃 ।
𑌭𑌰𑌤𑌾𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌅𑌸𑌿𑌤𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌜𑌾𑌤𑌵𑌾𑌨𑍍 ॥ 27 ॥
𑌯𑌸𑍍𑌯𑍈𑌤𑍇 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌰𑌾𑌜𑌾𑌨 𑌉𑌦𑌪𑌦𑍍𑌯𑌨𑍍𑌤 𑌶𑌤𑍍𑌰𑌵𑌃 ।
𑌹𑍈𑌹𑌯𑌾𑌸𑍍𑌤𑌾𑌲𑌜𑌙𑍍𑌘𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍂𑌰𑌾𑌶𑍍𑌚 𑌶𑌶𑌿𑌬𑌿𑌨𑍍𑌦𑌵𑌃 ॥ 28 ॥
𑌤𑌾𑌂𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌸 𑌪𑍍𑌰𑌤𑌿𑌯𑍁𑌧𑍍𑌯𑌨𑍍 𑌵𑍈 𑌯𑍁𑌦𑍍𑌧𑍇 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌵𑌾𑌸𑌿𑌤𑌃 ।
𑌹𑌿𑌮𑌵𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌭𑍃𑌗𑍁𑌪𑍍𑌰𑌸𑍍𑌰𑌵𑌣𑍇𑌽𑌵𑌸𑌤𑍍 ॥ 29 ॥
𑌅𑌸𑌿𑌤𑍋𑌽𑌲𑍍𑌪𑌬𑌲𑍋 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌮𑌨𑍍𑌤𑍍𑌰𑌿𑌭𑌿𑌸𑍍𑌸𑌹𑌿𑌤𑌸𑍍𑌤𑌦𑌾 ।
𑌦𑍍𑌵𑍇 𑌚𑌾𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌯𑍇 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌿𑌣𑍍𑌯𑍗 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌤𑍁𑌰𑌿𑌤𑌿 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑌮𑍍 ॥ 30 ॥
𑌏𑌕𑌾 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌵𑌿𑌨𑌾𑌶𑌾𑌯 𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑍈 𑌸𑌗𑌰𑌂 𑌦𑌦𑍗 ।
𑌤𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍈𑌲𑌵𑌰𑌂 𑌰𑌮𑍍𑌯𑌂 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌭𑌿𑌰𑌤𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 31 ॥
𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌶𑍍𑌚𑍍𑌯𑌵𑌨𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌹𑌿𑌮𑌵𑌨𑍍𑌤𑌮𑍁𑌪𑌾𑌶𑍍𑌰𑌿𑌤𑌃 ।
𑌤𑌤𑍍𑌰𑍈𑌕𑌾 𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑌾 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌵𑌰𑍍𑌚𑌸𑌮𑍍 ॥ 32 ॥
𑌵𑌵𑌨𑍍𑌦𑍇 𑌪𑌦𑍍𑌮𑌪𑌤𑍍𑌰𑌾𑌕𑍍𑌷𑍀 𑌕𑌾𑌙𑍍𑌕𑍍𑌷𑌨𑍍𑌤𑍀 𑌸𑍁𑌤𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌤𑌮𑍃𑌷𑌿𑌂 𑌸𑌾𑌽𑌭𑍍𑌯𑍁𑌪𑌾𑌗𑌮𑍍𑌯 𑌕𑌾𑌲𑌿𑌨𑍍𑌦𑍀 𑌚𑌾𑌭𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑌯𑌤𑍍 ॥ 33 ॥
𑌸 𑌤𑌾𑌮𑌭𑍍𑌯𑌵𑌦𑌦𑍍𑌵𑌿𑌪𑍍𑌰𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍇𑌪𑍍𑌸𑍁𑌂 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌜𑌨𑍍𑌮𑌨𑌿 ।
𑌤𑌵 𑌕𑍁𑌕𑍍𑌷𑍗 𑌮𑌹𑌾𑌭𑌾𑌗𑍇 𑌸𑍁𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌸𑍁𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 34 ॥
𑌮𑌹𑌾𑌵𑍀𑌰𑍍𑌯𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌅𑌚𑌿𑌰𑌾𑌤𑍍𑌸𑌞𑍍𑌜𑌨𑌿𑌷𑍍𑌯𑌤𑌿 ।
𑌗𑌰𑍇𑌣 𑌸𑌹𑌿𑌤 𑌶𑍍𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌾𑌨𑍍 𑌮𑌾 𑌶𑍁𑌚𑌃 𑌕𑌮𑌲𑍇𑌕𑍍𑌷𑌣𑍇 ॥ 35 ॥
𑌚𑍍𑌯𑌵𑌨𑌂 𑌤𑍁 𑌨𑌮𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍀 𑌪𑌤𑌿𑌵𑍍𑌰𑌤𑌾 ।
𑌪𑌤𑌿𑌶𑍋𑌕𑌾𑌤𑍁𑌰𑌾 𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌦𑍇𑌵𑍀 𑌵𑍍𑌯𑌜𑌾𑌯𑌤 ॥ 36 ॥
𑌸𑌪𑌤𑍍𑌨𑍍𑌯𑌾 𑌤𑍁 𑌗𑌰𑌸𑍍𑌤𑌸𑍍𑌯𑍈 𑌦𑌤𑍍𑌤𑍋 𑌗𑌰𑍍𑌭𑌜𑌿𑌘𑌾𑌂𑌸𑌯𑌾 ।
𑌸𑌹 𑌤𑍇𑌨 𑌗𑌰𑍇𑌣𑍈𑌵 𑌜𑌾𑌤𑌃 𑌸 𑌸𑌗𑌰𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ॥ 37 ॥
𑌸𑌗𑌰𑌸𑍍𑌯𑌾𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌅𑌸𑌮𑌞𑍍𑌜𑌾𑌤𑍍𑌤𑌥𑌾𑌂𑌽𑌶𑍁𑌮𑌾𑌨𑍍 ।
𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑍋𑌂𑌽𑌶𑍁𑌮𑌤𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌦𑌿𑌲𑍀𑌪𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌃 ॥ 38 ॥
𑌭𑌗𑍀𑌰𑌥𑌾𑌤𑍍𑌕𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌶𑍍𑌚 𑌕𑌕𑍁𑌤𑍍𑌸𑍍𑌥𑌸𑍍𑌯 𑌰𑌘𑍁𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ।
𑌰𑌘𑍋𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇𑌜𑌸𑍍𑌵𑍀 𑌪𑍍𑌰𑌵𑍃𑌦𑍍𑌧𑌃 𑌪𑍁𑌰𑍁𑌷𑌾𑌦𑌕𑌃 ॥ 39 ॥
𑌕𑌲𑍍𑌮𑌾𑌷𑌪𑌾𑌦𑍋 𑌹𑍍𑌯𑌭𑌵𑌤𑍍𑌤𑌸𑍍𑌮𑌾𑌜𑍍𑌜𑌾𑌤𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌶𑌙𑍍𑌖𑌣𑌃 ।
𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌃 𑌶𑌙𑍍𑌘𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌅𑌗𑍍𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌤𑍍 ॥ 40 ॥
𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌗𑍍𑌨𑌿𑌵𑌰𑍍𑌣𑌸𑍍𑌯 𑌶𑍀𑌘𑍍𑌰𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌰𑍁 𑌸𑍍𑌸𑍁𑌤𑌃 ।
𑌮𑌰𑍋𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍁𑌕𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑍀𑌦𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀𑌷𑌃 𑌪𑍍𑌰𑌶𑍁𑌶𑍍𑌰𑍃𑌕𑌾𑌤𑍍 ॥ 41 ॥
𑌅𑌮𑍍𑌬𑌰𑍀𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋𑌽𑌭𑍂𑌨𑍍𑌨𑌹𑍁𑌷𑌃 𑌪𑍃𑌥𑌿𑌵𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌨𑌹𑍁𑌷𑌸𑍍𑌯 𑌯𑌯𑌾𑌤𑌿𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌨𑌾𑌭𑌾𑌗𑌸𑍍𑌤𑍁 𑌯𑌯𑌾𑌤𑌿𑌜𑌃 ॥ 42 ॥
𑌨𑌾𑌭𑌾𑌗𑌸𑍍𑌯 𑌬𑌭𑍂𑌵𑌾𑌜𑌃 𑌅𑌜𑌾𑌦𑍍𑌦𑌶𑌰𑌥𑍋𑌽𑌭𑌵𑌤𑍍 ।
𑌅𑌸𑍍𑌮𑌾𑌦𑍍𑌦𑌶𑌰𑌥𑌾𑌜𑍍𑌜𑌾𑌤𑍗 𑌭𑍍𑌰𑌾𑌤𑌰𑍗 𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑍗 ॥ 43 ॥
𑌆𑌦𑌿𑌵𑌂𑌶𑌵𑌿𑌶𑍁𑌦𑍍𑌧𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌞𑌾𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌧𑌰𑍍𑌮𑌿𑌣𑌾𑌮𑍍 ।
𑌇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌵𑌾𑌕𑍁𑌕𑍁𑌲𑌜𑌾𑌤𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌵𑍀𑌰𑌾𑌣𑌾𑌂 𑌸𑌤𑍍𑌯𑌵𑌾𑌦𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 44 ॥
𑌰𑌾𑌮𑌲𑌕𑍍𑌷𑍍𑌮𑌣𑌯𑍋𑌰𑌰𑍍𑌥𑍇 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌸𑍁𑌤𑍇 𑌵𑌰𑌯𑍇 𑌨𑍃𑌪 ।
𑌸𑌦𑍃𑌶𑌾𑌭𑍍𑌯𑌾𑌂 𑌨𑍃𑌪𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌸𑌦𑍃𑌶𑍇 𑌦𑌾𑌤𑍁𑌮𑌰𑍍𑌹𑌸𑌿 ॥ 45 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌸𑌪𑍍𑌤𑌤𑌿𑌤𑌮𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajña śśatānandaṃ purohitam || 1 ||
bhrātā mama mahātejā yavīyānatidhārmikaḥ |
kuśadhvaja iti khyātaḥ purīmadhyavasacchubhām || 2 ||
vāryāphalakaparyantāṃ pibannikṣumatīṃ nadīm |
sāṅkāśyāṃ puṇyasaṅkāśāṃ vimānamiva puṣpakam || 3 ||
tamahaṃ draṣṭumicchāmi yajñagoptā sa me mataḥ |
prītiṃ so'pi mahātejā imāṃ bhoktā mayā saha || 4 ||
evamukte tu vacane śatānandasya sannidhau |
āgatāḥ kecidavyagrā janakastān samādiśat || 5 ||
śāsanāttu narendrasya prayayuśśīghravājibhiḥ |
samānetuṃ naravyāghraṃ viṣṇumindrājñayā yathā || 6 ||
sāṅkāśyāṃ te samāgatya dadṛśuśca kuśadhvajam |
nyavedayanyathāvṛttaṃ janakasya ca cintitam || 7 ||
tadvṛttaṃ nṛpati śśṛtvā dūtaśreṣṭhairmahābalaiḥ |
ajñāyā'tha narendrasya ājagāma kuśadhvajaḥ || 8 ||
sa dadarśa mahātmānaṃ janakaṃ dharmavatsalam |
so'bhivādya śatānandaṃ rājānaṃ cāpi dhārmikam || 9 ||
rājārhaṃ paramaṃ divyamāsanaṃ cā'dhyarohata |
upaviṣṭāvubhau tau tu bhrātarāvatitejasau || 10 ||
preṣayāmāsaturvīrau mantriśreṣṭhaṃ sudāmanam |
gaccha mantripate śīghramaikṣvākumamitaprabham || 11 ||
ātmajaissaha durdharṣamānayasva samantriṇam |
aupakāryāṃ sa gatvā tu raghūṇāṃ kulavardhanam || 12 ||
dadarśa śirasā cainamabhivādyedamabravīt |
ayodhyādhipate vīra vaideho mithilādhipaḥ || 13 ||
sa tvāṃ draṣṭuṃ vyavasitassopādhyāyapurohitam |
mantriśreṣṭhavaca śśṛtvā rājā sarṣigaṇastadā || 14 ||
sabandhuragamattatra janako yatra vartate |
sa rājā mantrisahita ssopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ || 15 ||
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho vaidehamidamabravīt |
viditaṃ te mahārāja ikṣvākukuladaivatam || 16 ||
vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitrābhyanujñātassaha sarvairmaharṣibhiḥ || 17 ||
eṣa vakṣyati dharmātmā vasiṣṭho me yathākramam |
evamuktvā naraśreṣṭhe rājñāṃ madhye mahātmanām || 18 ||
tūṣṇīmbhūte daśarathe vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajño vaidehaṃ sapurodhasam || 19 ||
avyaktaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīci ssañjajñe marīceḥ kāśyapaḥ sutaḥ || 20 ||
vivasvān kāśyapājjajñe manurvaivasvata ssmṛtaḥ |
manuḥ prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manossutaḥ || 21 ||
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam |
ikṣvākostu sutaśśrīmān kukṣirityeva viśrutaḥ || 22 ||
kukṣerathātmajaḥ śrīmān vikukṣirudapadyata |
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān || 23 ||
bāṇasya tu mahātejā anaraṇyaḥ pratāpavān |
anaraṇyātpṛthurjajñe triśaṅkustu pṛthossutaḥ || 24 ||
triśaṅkorabhavatputro dundumāro mahāyaśāḥ |
yuvanāśvasutastvāsīnmāndhātā pṛthivīpatiḥ || 25 ||
māndhātustu suta śśrīmān susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 26 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato nāma nāmataḥ |
bharatāttu mahātejā asito nāma jātavān || 27 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 28 ||
tāṃstu sa pratiyudhyan vai yuddhe rājā pravāsitaḥ |
himavantamupāgamya bhṛguprasravaṇe'vasat || 29 ||
asito'lpabalo rājā mantribhissahitastadā |
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutam || 30 ||
ekā garbhavināśāya sapatnyai sagaraṃ dadau |
tata śśailavaraṃ ramyaṃ babhūvābhirato muniḥ || 31 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tatraikā tu mahābhāgā bhārgavaṃ devavarcasam || 32 ||
vavande padmapatrākṣī kāṅkṣantī sutamātmanaḥ |
tamṛṣiṃ sā'bhyupāgamya kālindī cābhyavādayat || 33 ||
sa tāmabhyavadadvipraḥ putrepsuṃ putrajanmani |
tava kukṣau mahābhāge suputrassumahābalaḥ || 34 ||
mahāvīryo mahātejā acirātsañjaniṣyati |
gareṇa sahita śśrīmān mā śucaḥ kamalekṣaṇe || 35 ||
cyavanaṃ tu namaskṛtya rājaputrī pativratā |
patiśokāturā tasmātputraṃ devī vyajāyata || 36 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
saha tena gareṇaiva jātaḥ sa sagaro'bhavat || 37 ||
sagarasyāsamañjastu asamañjāttathāṃ'śumān |
dilīpoṃ'śumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 38 ||
bhagīrathātkakutsthaśca kakutsthasya raghussutaḥ |
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ || 39 ||
kalmāṣapādo hyabhavattasmājjātastu śaṅkhaṇaḥ |
sudarśanaḥ śaṅghaṇasya agnivarṇa ssudarśanāt || 40 ||
śīghragastvagnivarṇasya śīghragasya maru ssutaḥ |
maroḥ praśuśrukastvāsīdambarīṣaḥ praśuśrṛkāt || 41 ||
ambarīṣasya putro'bhūnnahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ |
nahuṣasya yayātistu nābhāgastu yayātijaḥ || 42 ||
nābhāgasya babhūvājaḥ ajāddaśaratho'bhavat |
asmāddaśarathājjātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 43 ||
ādivaṃśaviśuddhānāṃ rājñāṃ paramadharmiṇām |
ikṣvākukulajātānāṃ vīrāṇāṃ satyavādinām || 44 ||
rāmalakṣmaṇayorarthe tvatsute varaye nṛpa |
sadṛśābhyāṃ nṛpaśreṣṭha sadṛśe dātumarhasi || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्ततितमस्सर्गः ।
ततः प्रभाते जनकः कृतकर्मा महर्षिभिः ।
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञ श्शतानन्दं पुरोहितम् ॥ 1 ॥
भ्राता मम महातेजा यवीयानतिधार्मिकः ।
कुशध्वज इति ख्यातः पुरीमध्यवसच्छुभाम् ॥ 2 ॥
वार्याफलकपर्यन्तां पिबन्निक्षुमतीं नदीम् ।
साङ्काश्यां पुण्यसङ्काशां विमानमिव पुष्पकम् ॥ 3 ॥
तमहं द्रष्टुमिच्छामि यज्ञगोप्ता स मे मतः ।
प्रीतिं सोऽपि महातेजा इमां भोक्ता मया सह ॥ 4 ॥
एवमुक्ते तु वचने शतानन्दस्य सन्निधौ ।
आगताः केचिदव्यग्रा जनकस्तान् समादिशत् ॥ 5 ॥
शासनात्तु नरेन्द्रस्य प्रययुश्शीघ्रवाजिभिः ।
समानेतुं नरव्याघ्रं विष्णुमिन्द्राज्ञया यथा ॥ 6 ॥
साङ्काश्यां ते समागत्य ददृशुश्च कुशध्वजम् ।
न्यवेदयन्यथावृत्तं जनकस्य च चिन्तितम् ॥ 7 ॥
तद्वृत्तं नृपति श्शृत्वा दूतश्रेष्ठैर्महाबलैः ।
अज्ञायाऽथ नरेन्द्रस्य आजगाम कुशध्वजः ॥ 8 ॥
स ददर्श महात्मानं जनकं धर्मवत्सलम् ।
सोऽभिवाद्य शतानन्दं राजानं चापि धार्मिकम् ॥ 9 ॥
राजार्हं परमं दिव्यमासनं चाऽध्यरोहत ।
उपविष्टावुभौ तौ तु भ्रातरावतितेजसौ ॥ 10 ॥
प्रेषयामासतुर्वीरौ मन्त्रिश्रेष्ठं सुदामनम् ।
गच्छ मन्त्रिपते शीघ्रमैक्ष्वाकुममितप्रभम् ॥ 11 ॥
आत्मजैस्सह दुर्धर्षमानयस्व समन्त्रिणम् ।
औपकार्यां स गत्वा तु रघूणां कुलवर्धनम् ॥ 12 ॥
ददर्श शिरसा चैनमभिवाद्येदमब्रवीत् ।
अयोध्याधिपते वीर वैदेहो मिथिलाधिपः ॥ 13 ॥
स त्वां द्रष्टुं व्यवसितस्सोपाध्यायपुरोहितम् ।
मन्त्रिश्रेष्ठवच श्शृत्वा राजा सर्षिगणस्तदा ॥ 14 ॥
सबन्धुरगमत्तत्र जनको यत्र वर्तते ।
स राजा मन्त्रिसहित स्सोपाध्यायः सबान्धवः ॥ 15 ॥
वाक्यं वाक्यविदां श्रेष्ठो वैदेहमिदमब्रवीत् ।
विदितं ते महाराज इक्ष्वाकुकुलदैवतम् ॥ 16 ॥
वक्ता सर्वेषु कृत्येषु वसिष्ठो भगवानृषिः ।
विश्वामित्राभ्यनुज्ञातस्सह सर्वैर्महर्षिभिः ॥ 17 ॥
एष वक्ष्यति धर्मात्मा वसिष्ठो मे यथाक्रमम् ।
एवमुक्त्वा नरश्रेष्ठे राज्ञां मध्ये महात्मनाम् ॥ 18 ॥
तूष्णीम्भूते दशरथे वसिष्ठो भगवानृषिः ।
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञो वैदेहं सपुरोधसम् ॥ 19 ॥
अव्यक्तप्रभवो ब्रह्मा शाश्वतो नित्य अव्ययः ।
तस्मान्मरीचि स्सञ्जज्ञे मरीचेः काश्यपः सुतः ॥ 20 ॥
विवस्वान् काश्यपाज्जज्ञे मनुर्वैवस्वत स्स्मृतः ।
मनुः प्रजापतिः पूर्वमिक्ष्वाकुस्तु मनोस्सुतः ॥ 21 ॥
तमिक्ष्वाकुमयोध्यायां राजानं विद्धि पूर्वकम् ।
इक्ष्वाकोस्तु सुतश्श्रीमान् कुक्षिरित्येव विश्रुतः ॥ 22 ॥
कुक्षेरथात्मजः श्रीमान् विकुक्षिरुदपद्यत ।
विकुक्षेस्तु महातेजा बाणः पुत्रः प्रतापवान् ॥ 23 ॥
बाणस्य तु महातेजा अनरण्यः प्रतापवान् ।
अनरण्यात्पृथुर्जज्ञे त्रिशङ्कुस्तु पृथोस्सुतः ॥ 24 ॥
त्रिशङ्कोरभवत्पुत्रो दुन्दुमारो महायशाः ।
युवनाश्वसुतस्त्वासीन्मान्धाता पृथिवीपतिः ॥ 25 ॥
मान्धातुस्तु सुत श्श्रीमान् सुसन्धिरुदपद्यत ।
सुसन्धेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसन्धिः प्रसेनजित् ॥ 26 ॥
यशस्वी ध्रुवसन्धेस्तु भरतो नाम नामतः ।
भरतात्तु महातेजा असितो नाम जातवान् ॥ 27 ॥
यस्यैते प्रतिराजान उदपद्यन्त शत्रवः ।
हैहयास्तालजङ्घाश्च शूराश्च शशिबिन्दवः ॥ 28 ॥
तांस्तु स प्रतियुध्यन् वै युद्धे राजा प्रवासितः ।
हिमवन्तमुपागम्य भृगुप्रस्रवणेऽवसत् ॥ 29 ॥
असितोऽल्पबलो राजा मन्त्रिभिस्सहितस्तदा ।
द्वे चास्य भार्ये गर्भिण्यौ बभूवतुरिति श्रुतम् ॥ 30 ॥
एका गर्भविनाशाय सपत्न्यै सगरं ददौ ।
तत श्शैलवरं रम्यं बभूवाभिरतो मुनिः ॥ 31 ॥
भार्गवश्च्यवनो नाम हिमवन्तमुपाश्रितः ।
तत्रैका तु महाभागा भार्गवं देववर्चसम् ॥ 32 ॥
ववन्दे पद्मपत्राक्षी काङ्क्षन्ती सुतमात्मनः ।
तमृषिं साऽभ्युपागम्य कालिन्दी चाभ्यवादयत् ॥ 33 ॥
स तामभ्यवदद्विप्रः पुत्रेप्सुं पुत्रजन्मनि ।
तव कुक्षौ महाभागे सुपुत्रस्सुमहाबलः ॥ 34 ॥
महावीर्यो महातेजा अचिरात्सञ्जनिष्यति ।
गरेण सहित श्श्रीमान् मा शुचः कमलेक्षणे ॥ 35 ॥
च्यवनं तु नमस्कृत्य राजपुत्री पतिव्रता ।
पतिशोकातुरा तस्मात्पुत्रं देवी व्यजायत ॥ 36 ॥
सपत्न्या तु गरस्तस्यै दत्तो गर्भजिघांसया ।
सह तेन गरेणैव जातः स सगरोऽभवत् ॥ 37 ॥
सगरस्यासमञ्जस्तु असमञ्जात्तथांऽशुमान् ।
दिलीपोंऽशुमतः पुत्रो दिलीपस्य भगीरथः ॥ 38 ॥
भगीरथात्ककुत्स्थश्च ककुत्स्थस्य रघुस्सुतः ।
रघोस्तु पुत्रस्तेजस्वी प्रवृद्धः पुरुषादकः ॥ 39 ॥
कल्माषपादो ह्यभवत्तस्माज्जातस्तु शङ्खणः ।
सुदर्शनः शङ्घणस्य अग्निवर्ण स्सुदर्शनात् ॥ 40 ॥
शीघ्रगस्त्वग्निवर्णस्य शीघ्रगस्य मरु स्सुतः ।
मरोः प्रशुश्रुकस्त्वासीदम्बरीषः प्रशुश्रृकात् ॥ 41 ॥
अम्बरीषस्य पुत्रोऽभून्नहुषः पृथिवीपतिः ।
नहुषस्य ययातिस्तु नाभागस्तु ययातिजः ॥ 42 ॥
नाभागस्य बभूवाजः अजाद्दशरथोऽभवत् ।
अस्माद्दशरथाज्जातौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥ 43 ॥
आदिवंशविशुद्धानां राज्ञां परमधर्मिणाम् ।
इक्ष्वाकुकुलजातानां वीराणां सत्यवादिनाम् ॥ 44 ॥
रामलक्ष्मणयोरर्थे त्वत्सुते वरये नृप ।
सदृशाभ्यां नृपश्रेष्ठ सदृशे दातुमर्हसि ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajña śśatānandaṃ purohitam || 1 ||
bhrātā mama mahātejā yavīyānatidhārmikaḥ |
kuśadhvaja iti khyātaḥ purīmadhyavasacchubhām || 2 ||
vāryāphalakaparyantāṃ pibannikṣumatīṃ nadīm |
sāṅkāśyāṃ puṇyasaṅkāśāṃ vimānamiva puṣpakam || 3 ||
tamahaṃ draṣṭumicchāmi yajñagoptā sa me mataḥ |
prītiṃ so'pi mahātejā imāṃ bhoktā mayā saha || 4 ||
evamukte tu vacane śatānandasya sannidhau |
āgatāḥ kecidavyagrā janakastān samādiśat || 5 ||
śāsanāttu narendrasya prayayuśśīghravājibhiḥ |
samānetuṃ naravyāghraṃ viṣṇumindrājñayā yathā || 6 ||
sāṅkāśyāṃ te samāgatya dadṛśuśca kuśadhvajam |
nyavedayanyathāvṛttaṃ janakasya ca cintitam || 7 ||
tadvṛttaṃ nṛpati śśṛtvā dūtaśreṣṭhairmahābalaiḥ |
ajñāyā'tha narendrasya ājagāma kuśadhvajaḥ || 8 ||
sa dadarśa mahātmānaṃ janakaṃ dharmavatsalam |
so'bhivādya śatānandaṃ rājānaṃ cāpi dhārmikam || 9 ||
rājārhaṃ paramaṃ divyamāsanaṃ cā'dhyarohata |
upaviṣṭāvubhau tau tu bhrātarāvatitejasau || 10 ||
preṣayāmāsaturvīrau mantriśreṣṭhaṃ sudāmanam |
gaccha mantripate śīghramaikṣvākumamitaprabham || 11 ||
ātmajaissaha durdharṣamānayasva samantriṇam |
aupakāryāṃ sa gatvā tu raghūṇāṃ kulavardhanam || 12 ||
dadarśa śirasā cainamabhivādyedamabravīt |
ayodhyādhipate vīra vaideho mithilādhipaḥ || 13 ||
sa tvāṃ draṣṭuṃ vyavasitassopādhyāyapurohitam |
mantriśreṣṭhavaca śśṛtvā rājā sarṣigaṇastadā || 14 ||
sabandhuragamattatra janako yatra vartate |
sa rājā mantrisahita ssopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ || 15 ||
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho vaidehamidamabravīt |
viditaṃ te mahārāja ikṣvākukuladaivatam || 16 ||
vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitrābhyanujñātassaha sarvairmaharṣibhiḥ || 17 ||
eṣa vakṣyati dharmātmā vasiṣṭho me yathākramam |
evamuktvā naraśreṣṭhe rājñāṃ madhye mahātmanām || 18 ||
tūṣṇīmbhūte daśarathe vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajño vaidehaṃ sapurodhasam || 19 ||
avyaktaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīci ssañjajñe marīceḥ kāśyapaḥ sutaḥ || 20 ||
vivasvān kāśyapājjajñe manurvaivasvata ssmṛtaḥ |
manuḥ prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manossutaḥ || 21 ||
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam |
ikṣvākostu sutaśśrīmān kukṣirityeva viśrutaḥ || 22 ||
kukṣerathātmajaḥ śrīmān vikukṣirudapadyata |
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān || 23 ||
bāṇasya tu mahātejā anaraṇyaḥ pratāpavān |
anaraṇyātpṛthurjajñe triśaṅkustu pṛthossutaḥ || 24 ||
triśaṅkorabhavatputro dundumāro mahāyaśāḥ |
yuvanāśvasutastvāsīnmāndhātā pṛthivīpatiḥ || 25 ||
māndhātustu suta śśrīmān susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 26 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato nāma nāmataḥ |
bharatāttu mahātejā asito nāma jātavān || 27 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 28 ||
tāṃstu sa pratiyudhyan vai yuddhe rājā pravāsitaḥ |
himavantamupāgamya bhṛguprasravaṇe'vasat || 29 ||
asito'lpabalo rājā mantribhissahitastadā |
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutam || 30 ||
ekā garbhavināśāya sapatnyai sagaraṃ dadau |
tata śśailavaraṃ ramyaṃ babhūvābhirato muniḥ || 31 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tatraikā tu mahābhāgā bhārgavaṃ devavarcasam || 32 ||
vavande padmapatrākṣī kāṅkṣantī sutamātmanaḥ |
tamṛṣiṃ sā'bhyupāgamya kālindī cābhyavādayat || 33 ||
sa tāmabhyavadadvipraḥ putrepsuṃ putrajanmani |
tava kukṣau mahābhāge suputrassumahābalaḥ || 34 ||
mahāvīryo mahātejā acirātsañjaniṣyati |
gareṇa sahita śśrīmān mā śucaḥ kamalekṣaṇe || 35 ||
cyavanaṃ tu namaskṛtya rājaputrī pativratā |
patiśokāturā tasmātputraṃ devī vyajāyata || 36 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
saha tena gareṇaiva jātaḥ sa sagaro'bhavat || 37 ||
sagarasyāsamañjastu asamañjāttathāṃ'śumān |
dilīpoṃ'śumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 38 ||
bhagīrathātkakutsthaśca kakutsthasya raghussutaḥ |
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ || 39 ||
kalmāṣapādo hyabhavattasmājjātastu śaṅkhaṇaḥ |
sudarśanaḥ śaṅghaṇasya agnivarṇa ssudarśanāt || 40 ||
śīghragastvagnivarṇasya śīghragasya maru ssutaḥ |
maroḥ praśuśrukastvāsīdambarīṣaḥ praśuśrṛkāt || 41 ||
ambarīṣasya putro'bhūnnahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ |
nahuṣasya yayātistu nābhāgastu yayātijaḥ || 42 ||
nābhāgasya babhūvājaḥ ajāddaśaratho'bhavat |
asmāddaśarathājjātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 43 ||
ādivaṃśaviśuddhānāṃ rājñāṃ paramadharmiṇām |
ikṣvākukulajātānāṃ vīrāṇāṃ satyavādinām || 44 ||
rāmalakṣmaṇayorarthe tvatsute varaye nṛpa |
sadṛśābhyāṃ nṛpaśreṣṭha sadṛśe dātumarhasi || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.