শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে বালকাণ্ডম্ ।
অথ সপ্ততিতমস্সর্গঃ ।
ততঃ প্রভাতে জনকঃ কৃতকর্মা মহর্ষিভিঃ ।
উবাচ বাক্যং বাক্যজ্ঞ শ্শতানন্দং পুরোহিতম্ ॥ 1 ॥
ভ্রাতা মম মহাতেজা যবীযানতিধার্মিকঃ ।
কুশধ্বজ ইতি খ্যাতঃ পুরীমধ্যবসচ্ছুভাম্ ॥ 2 ॥
বার্যাফলকপর্যন্তাং পিবন্নিক্ষুমতীং নদীম্ ।
সাঙ্কাশ্যাং পুণ্যসঙ্কাশাং বিমানমিব পুষ্পকম্ ॥ 3 ॥
তমহং দ্রষ্টুমিচ্ছামি যজ্ঞগোপ্তা স মে মতঃ ।
প্রীতিং সোঽপি মহাতেজা ইমাং ভোক্তা মযা সহ ॥ 4 ॥
এবমুক্তে তু বচনে শতানন্দস্য সন্নিধৌ ।
আগতাঃ কেচিদব্যগ্রা জনকস্তান্ সমাদিশত্ ॥ 5 ॥
শাসনাত্তু নরেন্দ্রস্য প্রযযুশ্শীঘ্রবাজিভিঃ ।
সমানেতুং নরব্যাঘ্রং বিষ্ণুমিন্দ্রাজ্ঞযা যথা ॥ 6 ॥
সাঙ্কাশ্যাং তে সমাগত্য দদৃশুশ্চ কুশধ্বজম্ ।
ন্যবেদযন্যথাবৃত্তং জনকস্য চ চিন্তিতম্ ॥ 7 ॥
তদ্বৃত্তং নৃপতি শ্শৃত্বা দূতশ্রেষ্ঠৈর্মহাবলৈঃ ।
অজ্ঞাযাঽথ নরেন্দ্রস্য আজগাম কুশধ্বজঃ ॥ 8 ॥
স দদর্শ মহাত্মানং জনকং ধর্মবত্সলম্ ।
সোঽভিবাদ্য শতানন্দং রাজানং চাপি ধার্মিকম্ ॥ 9 ॥
রাজার্হং পরমং দিব্যমাসনং চাঽধ্যরোহত ।
উপবিষ্টাবুভৌ তৌ তু ভ্রাতরাবতিতেজসৌ ॥ 10 ॥
প্রেষযামাসতুর্বীরৌ মন্ত্রিশ্রেষ্ঠং সুদামনম্ ।
গচ্ছ মন্ত্রিপতে শীঘ্রমৈক্ষ্বাকুমমিতপ্রভম্ ॥ 11 ॥
আত্মজৈস্সহ দুর্ধর্ষমানযস্ব সমন্ত্রিণম্ ।
ঔপকার্যাং স গত্বা তু রঘূণাং কুলবর্ধনম্ ॥ 12 ॥
দদর্শ শিরসা চৈনমভিবাদ্যেদমব্রবীত্ ।
অযোধ্যাধিপতে বীর বৈদেহো মিথিলাধিপঃ ॥ 13 ॥
স ত্বাং দ্রষ্টুং ব্যবসিতস্সোপাধ্যাযপুরোহিতম্ ।
মন্ত্রিশ্রেষ্ঠবচ শ্শৃত্বা রাজা সর্ষিগণস্তদা ॥ 14 ॥
সবন্ধুরগমত্তত্র জনকো যত্র বর্ততে ।
স রাজা মন্ত্রিসহিত স্সোপাধ্যাযঃ সবান্ধবঃ ॥ 15 ॥
বাক্যং বাক্যবিদাং শ্রেষ্ঠো বৈদেহমিদমব্রবীত্ ।
বিদিতং তে মহারাজ ইক্ষ্বাকুকুলদৈবতম্ ॥ 16 ॥
বক্তা সর্বেষু কৃত্যেষু বসিষ্ঠো ভগবানৃষিঃ ।
বিশ্বামিত্রাভ্যনুজ্ঞাতস্সহ সর্বৈর্মহর্ষিভিঃ ॥ 17 ॥
এষ বক্ষ্যতি ধর্মাত্মা বসিষ্ঠো মে যথাক্রমম্ ।
এবমুক্ত্বা নরশ্রেষ্ঠে রাজ্ঞাং মধ্যে মহাত্মনাম্ ॥ 18 ॥
তূষ্ণীম্ভূতে দশরথে বসিষ্ঠো ভগবানৃষিঃ ।
উবাচ বাক্যং বাক্যজ্ঞো বৈদেহং সপুরোধসম্ ॥ 19 ॥
অব্যক্তপ্রভবো ব্রহ্মা শাশ্বতো নিত্য অব্যযঃ ।
তস্মান্মরীচি স্সঞ্জজ্ঞে মরীচেঃ কাশ্যপঃ সুতঃ ॥ 20 ॥
বিবস্বান্ কাশ্যপাজ্জজ্ঞে মনুর্বৈবস্বত স্স্মৃতঃ ।
মনুঃ প্রজাপতিঃ পূর্বমিক্ষ্বাকুস্তু মনোস্সুতঃ ॥ 21 ॥
তমিক্ষ্বাকুমযোধ্যাযাং রাজানং বিদ্ধি পূর্বকম্ ।
ইক্ষ্বাকোস্তু সুতশ্শ্রীমান্ কুক্ষিরিত্যেব বিশ্রুতঃ ॥ 22 ॥
কুক্ষেরথাত্মজঃ শ্রীমান্ বিকুক্ষিরুদপদ্যত ।
বিকুক্ষেস্তু মহাতেজা বাণঃ পুত্রঃ প্রতাপবান্ ॥ 23 ॥
বাণস্য তু মহাতেজা অনরণ্যঃ প্রতাপবান্ ।
অনরণ্যাত্পৃথুর্জজ্ঞে ত্রিশঙ্কুস্তু পৃথোস্সুতঃ ॥ 24 ॥
ত্রিশঙ্কোরভবত্পুত্রো দুন্দুমারো মহাযশাঃ ।
যুবনাশ্বসুতস্ত্বাসীন্মান্ধাতা পৃথিবীপতিঃ ॥ 25 ॥
মান্ধাতুস্তু সুত শ্শ্রীমান্ সুসন্ধিরুদপদ্যত ।
সুসন্ধেরপি পুত্রৌ দ্বৌ ধ্রুবসন্ধিঃ প্রসেনজিত্ ॥ 26 ॥
যশস্বী ধ্রুবসন্ধেস্তু ভরতো নাম নামতঃ ।
ভরতাত্তু মহাতেজা অসিতো নাম জাতবান্ ॥ 27 ॥
যস্যৈতে প্রতিরাজান উদপদ্যন্ত শত্রবঃ ।
হৈহযাস্তালজঙ্ঘাশ্চ শূরাশ্চ শশিবিন্দবঃ ॥ 28 ॥
তাংস্তু স প্রতিযুধ্যন্ বৈ যুদ্ধে রাজা প্রবাসিতঃ ।
হিমবন্তমুপাগম্য ভৃগুপ্রস্রবণেঽবসত্ ॥ 29 ॥
অসিতোঽল্পবলো রাজা মন্ত্রিভিস্সহিতস্তদা ।
দ্বে চাস্য ভার্যে গর্ভিণ্যৌ বভূবতুরিতি শ্রুতম্ ॥ 30 ॥
একা গর্ভবিনাশায সপত্ন্যৈ সগরং দদৌ ।
তত শ্শৈলবরং রম্যং বভূবাভিরতো মুনিঃ ॥ 31 ॥
ভার্গবশ্চ্যবনো নাম হিমবন্তমুপাশ্রিতঃ ।
তত্রৈকা তু মহাভাগা ভার্গবং দেববর্চসম্ ॥ 32 ॥
ববন্দে পদ্মপত্রাক্ষী কাঙ্ক্ষন্তী সুতমাত্মনঃ ।
তমৃষিং সাঽভ্যুপাগম্য কালিন্দী চাভ্যবাদযত্ ॥ 33 ॥
স তামভ্যবদদ্বিপ্রঃ পুত্রেপ্সুং পুত্রজন্মনি ।
তব কুক্ষৌ মহাভাগে সুপুত্রস্সুমহাবলঃ ॥ 34 ॥
মহাবীর্যো মহাতেজা অচিরাত্সঞ্জনিষ্যতি ।
গরেণ সহিত শ্শ্রীমান্ মা শুচঃ কমলেক্ষণে ॥ 35 ॥
চ্যবনং তু নমস্কৃত্য রাজপুত্রী পতিব্রতা ।
পতিশোকাতুরা তস্মাত্পুত্রং দেবী ব্যজাযত ॥ 36 ॥
সপত্ন্যা তু গরস্তস্যৈ দত্তো গর্ভজিঘাংসযা ।
সহ তেন গরেণৈব জাতঃ স সগরোঽভবত্ ॥ 37 ॥
সগরস্যাসমঞ্জস্তু অসমঞ্জাত্তথাংঽশুমান্ ।
দিলীপোংঽশুমতঃ পুত্রো দিলীপস্য ভগীরথঃ ॥ 38 ॥
ভগীরথাত্ককুত্স্থশ্চ ককুত্স্থস্য রঘুস্সুতঃ ।
রঘোস্তু পুত্রস্তেজস্বী প্রবৃদ্ধঃ পুরুষাদকঃ ॥ 39 ॥
কল্মাষপাদো হ্যভবত্তস্মাজ্জাতস্তু শঙ্খণঃ ।
সুদর্শনঃ শঙ্ঘণস্য অগ্নিবর্ণ স্সুদর্শনাত্ ॥ 40 ॥
শীঘ্রগস্ত্বগ্নিবর্ণস্য শীঘ্রগস্য মরু স্সুতঃ ।
মরোঃ প্রশুশ্রুকস্ত্বাসীদম্বরীষঃ প্রশুশ্রৃকাত্ ॥ 41 ॥
অম্বরীষস্য পুত্রোঽভূন্নহুষঃ পৃথিবীপতিঃ ।
নহুষস্য যযাতিস্তু নাভাগস্তু যযাতিজঃ ॥ 42 ॥
নাভাগস্য বভূবাজঃ অজাদ্দশরথোঽভবত্ ।
অস্মাদ্দশরথাজ্জাতৌ ভ্রাতরৌ রামলক্ষ্মণৌ ॥ 43 ॥
আদিবংশবিশুদ্ধানাং রাজ্ঞাং পরমধর্মিণাম্ ।
ইক্ষ্বাকুকুলজাতানাং বীরাণাং সত্যবাদিনাম্ ॥ 44 ॥
রামলক্ষ্মণযোরর্থে ত্বত্সুতে বরযে নৃপ ।
সদৃশাভ্যাং নৃপশ্রেষ্ঠ সদৃশে দাতুমর্হসি ॥ 45 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে বালকাণ্ডে সপ্ততিতমস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajña śśatānandaṃ purohitam || 1 ||
bhrātā mama mahātejā yavīyānatidhārmikaḥ |
kuśadhvaja iti khyātaḥ purīmadhyavasacchubhām || 2 ||
vāryāphalakaparyantāṃ pibannikṣumatīṃ nadīm |
sāṅkāśyāṃ puṇyasaṅkāśāṃ vimānamiva puṣpakam || 3 ||
tamahaṃ draṣṭumicchāmi yajñagoptā sa me mataḥ |
prītiṃ so'pi mahātejā imāṃ bhoktā mayā saha || 4 ||
evamukte tu vacane śatānandasya sannidhau |
āgatāḥ kecidavyagrā janakastān samādiśat || 5 ||
śāsanāttu narendrasya prayayuśśīghravājibhiḥ |
samānetuṃ naravyāghraṃ viṣṇumindrājñayā yathā || 6 ||
sāṅkāśyāṃ te samāgatya dadṛśuśca kuśadhvajam |
nyavedayanyathāvṛttaṃ janakasya ca cintitam || 7 ||
tadvṛttaṃ nṛpati śśṛtvā dūtaśreṣṭhairmahābalaiḥ |
ajñāyā'tha narendrasya ājagāma kuśadhvajaḥ || 8 ||
sa dadarśa mahātmānaṃ janakaṃ dharmavatsalam |
so'bhivādya śatānandaṃ rājānaṃ cāpi dhārmikam || 9 ||
rājārhaṃ paramaṃ divyamāsanaṃ cā'dhyarohata |
upaviṣṭāvubhau tau tu bhrātarāvatitejasau || 10 ||
preṣayāmāsaturvīrau mantriśreṣṭhaṃ sudāmanam |
gaccha mantripate śīghramaikṣvākumamitaprabham || 11 ||
ātmajaissaha durdharṣamānayasva samantriṇam |
aupakāryāṃ sa gatvā tu raghūṇāṃ kulavardhanam || 12 ||
dadarśa śirasā cainamabhivādyedamabravīt |
ayodhyādhipate vīra vaideho mithilādhipaḥ || 13 ||
sa tvāṃ draṣṭuṃ vyavasitassopādhyāyapurohitam |
mantriśreṣṭhavaca śśṛtvā rājā sarṣigaṇastadā || 14 ||
sabandhuragamattatra janako yatra vartate |
sa rājā mantrisahita ssopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ || 15 ||
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho vaidehamidamabravīt |
viditaṃ te mahārāja ikṣvākukuladaivatam || 16 ||
vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitrābhyanujñātassaha sarvairmaharṣibhiḥ || 17 ||
eṣa vakṣyati dharmātmā vasiṣṭho me yathākramam |
evamuktvā naraśreṣṭhe rājñāṃ madhye mahātmanām || 18 ||
tūṣṇīmbhūte daśarathe vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajño vaidehaṃ sapurodhasam || 19 ||
avyaktaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīci ssañjajñe marīceḥ kāśyapaḥ sutaḥ || 20 ||
vivasvān kāśyapājjajñe manurvaivasvata ssmṛtaḥ |
manuḥ prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manossutaḥ || 21 ||
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam |
ikṣvākostu sutaśśrīmān kukṣirityeva viśrutaḥ || 22 ||
kukṣerathātmajaḥ śrīmān vikukṣirudapadyata |
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān || 23 ||
bāṇasya tu mahātejā anaraṇyaḥ pratāpavān |
anaraṇyātpṛthurjajñe triśaṅkustu pṛthossutaḥ || 24 ||
triśaṅkorabhavatputro dundumāro mahāyaśāḥ |
yuvanāśvasutastvāsīnmāndhātā pṛthivīpatiḥ || 25 ||
māndhātustu suta śśrīmān susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 26 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato nāma nāmataḥ |
bharatāttu mahātejā asito nāma jātavān || 27 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 28 ||
tāṃstu sa pratiyudhyan vai yuddhe rājā pravāsitaḥ |
himavantamupāgamya bhṛguprasravaṇe'vasat || 29 ||
asito'lpabalo rājā mantribhissahitastadā |
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutam || 30 ||
ekā garbhavināśāya sapatnyai sagaraṃ dadau |
tata śśailavaraṃ ramyaṃ babhūvābhirato muniḥ || 31 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tatraikā tu mahābhāgā bhārgavaṃ devavarcasam || 32 ||
vavande padmapatrākṣī kāṅkṣantī sutamātmanaḥ |
tamṛṣiṃ sā'bhyupāgamya kālindī cābhyavādayat || 33 ||
sa tāmabhyavadadvipraḥ putrepsuṃ putrajanmani |
tava kukṣau mahābhāge suputrassumahābalaḥ || 34 ||
mahāvīryo mahātejā acirātsañjaniṣyati |
gareṇa sahita śśrīmān mā śucaḥ kamalekṣaṇe || 35 ||
cyavanaṃ tu namaskṛtya rājaputrī pativratā |
patiśokāturā tasmātputraṃ devī vyajāyata || 36 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
saha tena gareṇaiva jātaḥ sa sagaro'bhavat || 37 ||
sagarasyāsamañjastu asamañjāttathāṃ'śumān |
dilīpoṃ'śumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 38 ||
bhagīrathātkakutsthaśca kakutsthasya raghussutaḥ |
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ || 39 ||
kalmāṣapādo hyabhavattasmājjātastu śaṅkhaṇaḥ |
sudarśanaḥ śaṅghaṇasya agnivarṇa ssudarśanāt || 40 ||
śīghragastvagnivarṇasya śīghragasya maru ssutaḥ |
maroḥ praśuśrukastvāsīdambarīṣaḥ praśuśrṛkāt || 41 ||
ambarīṣasya putro'bhūnnahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ |
nahuṣasya yayātistu nābhāgastu yayātijaḥ || 42 ||
nābhāgasya babhūvājaḥ ajāddaśaratho'bhavat |
asmāddaśarathājjātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 43 ||
ādivaṃśaviśuddhānāṃ rājñāṃ paramadharmiṇām |
ikṣvākukulajātānāṃ vīrāṇāṃ satyavādinām || 44 ||
rāmalakṣmaṇayorarthe tvatsute varaye nṛpa |
sadṛśābhyāṃ nṛpaśreṣṭha sadṛśe dātumarhasi || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ सप्ततितमस्सर्गः ।
ततः प्रभाते जनकः कृतकर्मा महर्षिभिः ।
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञ श्शतानन्दं पुरोहितम् ॥ 1 ॥
भ्राता मम महातेजा यवीयानतिधार्मिकः ।
कुशध्वज इति ख्यातः पुरीमध्यवसच्छुभाम् ॥ 2 ॥
वार्याफलकपर्यन्तां पिबन्निक्षुमतीं नदीम् ।
साङ्काश्यां पुण्यसङ्काशां विमानमिव पुष्पकम् ॥ 3 ॥
तमहं द्रष्टुमिच्छामि यज्ञगोप्ता स मे मतः ।
प्रीतिं सोऽपि महातेजा इमां भोक्ता मया सह ॥ 4 ॥
एवमुक्ते तु वचने शतानन्दस्य सन्निधौ ।
आगताः केचिदव्यग्रा जनकस्तान् समादिशत् ॥ 5 ॥
शासनात्तु नरेन्द्रस्य प्रययुश्शीघ्रवाजिभिः ।
समानेतुं नरव्याघ्रं विष्णुमिन्द्राज्ञया यथा ॥ 6 ॥
साङ्काश्यां ते समागत्य ददृशुश्च कुशध्वजम् ।
न्यवेदयन्यथावृत्तं जनकस्य च चिन्तितम् ॥ 7 ॥
तद्वृत्तं नृपति श्शृत्वा दूतश्रेष्ठैर्महाबलैः ।
अज्ञायाऽथ नरेन्द्रस्य आजगाम कुशध्वजः ॥ 8 ॥
स ददर्श महात्मानं जनकं धर्मवत्सलम् ।
सोऽभिवाद्य शतानन्दं राजानं चापि धार्मिकम् ॥ 9 ॥
राजार्हं परमं दिव्यमासनं चाऽध्यरोहत ।
उपविष्टावुभौ तौ तु भ्रातरावतितेजसौ ॥ 10 ॥
प्रेषयामासतुर्वीरौ मन्त्रिश्रेष्ठं सुदामनम् ।
गच्छ मन्त्रिपते शीघ्रमैक्ष्वाकुममितप्रभम् ॥ 11 ॥
आत्मजैस्सह दुर्धर्षमानयस्व समन्त्रिणम् ।
औपकार्यां स गत्वा तु रघूणां कुलवर्धनम् ॥ 12 ॥
ददर्श शिरसा चैनमभिवाद्येदमब्रवीत् ।
अयोध्याधिपते वीर वैदेहो मिथिलाधिपः ॥ 13 ॥
स त्वां द्रष्टुं व्यवसितस्सोपाध्यायपुरोहितम् ।
मन्त्रिश्रेष्ठवच श्शृत्वा राजा सर्षिगणस्तदा ॥ 14 ॥
सबन्धुरगमत्तत्र जनको यत्र वर्तते ।
स राजा मन्त्रिसहित स्सोपाध्यायः सबान्धवः ॥ 15 ॥
वाक्यं वाक्यविदां श्रेष्ठो वैदेहमिदमब्रवीत् ।
विदितं ते महाराज इक्ष्वाकुकुलदैवतम् ॥ 16 ॥
वक्ता सर्वेषु कृत्येषु वसिष्ठो भगवानृषिः ।
विश्वामित्राभ्यनुज्ञातस्सह सर्वैर्महर्षिभिः ॥ 17 ॥
एष वक्ष्यति धर्मात्मा वसिष्ठो मे यथाक्रमम् ।
एवमुक्त्वा नरश्रेष्ठे राज्ञां मध्ये महात्मनाम् ॥ 18 ॥
तूष्णीम्भूते दशरथे वसिष्ठो भगवानृषिः ।
उवाच वाक्यं वाक्यज्ञो वैदेहं सपुरोधसम् ॥ 19 ॥
अव्यक्तप्रभवो ब्रह्मा शाश्वतो नित्य अव्ययः ।
तस्मान्मरीचि स्सञ्जज्ञे मरीचेः काश्यपः सुतः ॥ 20 ॥
विवस्वान् काश्यपाज्जज्ञे मनुर्वैवस्वत स्स्मृतः ।
मनुः प्रजापतिः पूर्वमिक्ष्वाकुस्तु मनोस्सुतः ॥ 21 ॥
तमिक्ष्वाकुमयोध्यायां राजानं विद्धि पूर्वकम् ।
इक्ष्वाकोस्तु सुतश्श्रीमान् कुक्षिरित्येव विश्रुतः ॥ 22 ॥
कुक्षेरथात्मजः श्रीमान् विकुक्षिरुदपद्यत ।
विकुक्षेस्तु महातेजा बाणः पुत्रः प्रतापवान् ॥ 23 ॥
बाणस्य तु महातेजा अनरण्यः प्रतापवान् ।
अनरण्यात्पृथुर्जज्ञे त्रिशङ्कुस्तु पृथोस्सुतः ॥ 24 ॥
त्रिशङ्कोरभवत्पुत्रो दुन्दुमारो महायशाः ।
युवनाश्वसुतस्त्वासीन्मान्धाता पृथिवीपतिः ॥ 25 ॥
मान्धातुस्तु सुत श्श्रीमान् सुसन्धिरुदपद्यत ।
सुसन्धेरपि पुत्रौ द्वौ ध्रुवसन्धिः प्रसेनजित् ॥ 26 ॥
यशस्वी ध्रुवसन्धेस्तु भरतो नाम नामतः ।
भरतात्तु महातेजा असितो नाम जातवान् ॥ 27 ॥
यस्यैते प्रतिराजान उदपद्यन्त शत्रवः ।
हैहयास्तालजङ्घाश्च शूराश्च शशिबिन्दवः ॥ 28 ॥
तांस्तु स प्रतियुध्यन् वै युद्धे राजा प्रवासितः ।
हिमवन्तमुपागम्य भृगुप्रस्रवणेऽवसत् ॥ 29 ॥
असितोऽल्पबलो राजा मन्त्रिभिस्सहितस्तदा ।
द्वे चास्य भार्ये गर्भिण्यौ बभूवतुरिति श्रुतम् ॥ 30 ॥
एका गर्भविनाशाय सपत्न्यै सगरं ददौ ।
तत श्शैलवरं रम्यं बभूवाभिरतो मुनिः ॥ 31 ॥
भार्गवश्च्यवनो नाम हिमवन्तमुपाश्रितः ।
तत्रैका तु महाभागा भार्गवं देववर्चसम् ॥ 32 ॥
ववन्दे पद्मपत्राक्षी काङ्क्षन्ती सुतमात्मनः ।
तमृषिं साऽभ्युपागम्य कालिन्दी चाभ्यवादयत् ॥ 33 ॥
स तामभ्यवदद्विप्रः पुत्रेप्सुं पुत्रजन्मनि ।
तव कुक्षौ महाभागे सुपुत्रस्सुमहाबलः ॥ 34 ॥
महावीर्यो महातेजा अचिरात्सञ्जनिष्यति ।
गरेण सहित श्श्रीमान् मा शुचः कमलेक्षणे ॥ 35 ॥
च्यवनं तु नमस्कृत्य राजपुत्री पतिव्रता ।
पतिशोकातुरा तस्मात्पुत्रं देवी व्यजायत ॥ 36 ॥
सपत्न्या तु गरस्तस्यै दत्तो गर्भजिघांसया ।
सह तेन गरेणैव जातः स सगरोऽभवत् ॥ 37 ॥
सगरस्यासमञ्जस्तु असमञ्जात्तथांऽशुमान् ।
दिलीपोंऽशुमतः पुत्रो दिलीपस्य भगीरथः ॥ 38 ॥
भगीरथात्ककुत्स्थश्च ककुत्स्थस्य रघुस्सुतः ।
रघोस्तु पुत्रस्तेजस्वी प्रवृद्धः पुरुषादकः ॥ 39 ॥
कल्माषपादो ह्यभवत्तस्माज्जातस्तु शङ्खणः ।
सुदर्शनः शङ्घणस्य अग्निवर्ण स्सुदर्शनात् ॥ 40 ॥
शीघ्रगस्त्वग्निवर्णस्य शीघ्रगस्य मरु स्सुतः ।
मरोः प्रशुश्रुकस्त्वासीदम्बरीषः प्रशुश्रृकात् ॥ 41 ॥
अम्बरीषस्य पुत्रोऽभून्नहुषः पृथिवीपतिः ।
नहुषस्य ययातिस्तु नाभागस्तु ययातिजः ॥ 42 ॥
नाभागस्य बभूवाजः अजाद्दशरथोऽभवत् ।
अस्माद्दशरथाज्जातौ भ्रातरौ रामलक्ष्मणौ ॥ 43 ॥
आदिवंशविशुद्धानां राज्ञां परमधर्मिणाम् ।
इक्ष्वाकुकुलजातानां वीराणां सत्यवादिनाम् ॥ 44 ॥
रामलक्ष्मणयोरर्थे त्वत्सुते वरये नृप ।
सदृशाभ्यां नृपश्रेष्ठ सदृशे दातुमर्हसि ॥ 45 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे सप्ततितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha saptatitamassargaḥ |
tataḥ prabhāte janakaḥ kṛtakarmā maharṣibhiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajña śśatānandaṃ purohitam || 1 ||
bhrātā mama mahātejā yavīyānatidhārmikaḥ |
kuśadhvaja iti khyātaḥ purīmadhyavasacchubhām || 2 ||
vāryāphalakaparyantāṃ pibannikṣumatīṃ nadīm |
sāṅkāśyāṃ puṇyasaṅkāśāṃ vimānamiva puṣpakam || 3 ||
tamahaṃ draṣṭumicchāmi yajñagoptā sa me mataḥ |
prītiṃ so'pi mahātejā imāṃ bhoktā mayā saha || 4 ||
evamukte tu vacane śatānandasya sannidhau |
āgatāḥ kecidavyagrā janakastān samādiśat || 5 ||
śāsanāttu narendrasya prayayuśśīghravājibhiḥ |
samānetuṃ naravyāghraṃ viṣṇumindrājñayā yathā || 6 ||
sāṅkāśyāṃ te samāgatya dadṛśuśca kuśadhvajam |
nyavedayanyathāvṛttaṃ janakasya ca cintitam || 7 ||
tadvṛttaṃ nṛpati śśṛtvā dūtaśreṣṭhairmahābalaiḥ |
ajñāyā'tha narendrasya ājagāma kuśadhvajaḥ || 8 ||
sa dadarśa mahātmānaṃ janakaṃ dharmavatsalam |
so'bhivādya śatānandaṃ rājānaṃ cāpi dhārmikam || 9 ||
rājārhaṃ paramaṃ divyamāsanaṃ cā'dhyarohata |
upaviṣṭāvubhau tau tu bhrātarāvatitejasau || 10 ||
preṣayāmāsaturvīrau mantriśreṣṭhaṃ sudāmanam |
gaccha mantripate śīghramaikṣvākumamitaprabham || 11 ||
ātmajaissaha durdharṣamānayasva samantriṇam |
aupakāryāṃ sa gatvā tu raghūṇāṃ kulavardhanam || 12 ||
dadarśa śirasā cainamabhivādyedamabravīt |
ayodhyādhipate vīra vaideho mithilādhipaḥ || 13 ||
sa tvāṃ draṣṭuṃ vyavasitassopādhyāyapurohitam |
mantriśreṣṭhavaca śśṛtvā rājā sarṣigaṇastadā || 14 ||
sabandhuragamattatra janako yatra vartate |
sa rājā mantrisahita ssopādhyāyaḥ sabāndhavaḥ || 15 ||
vākyaṃ vākyavidāṃ śreṣṭho vaidehamidamabravīt |
viditaṃ te mahārāja ikṣvākukuladaivatam || 16 ||
vaktā sarveṣu kṛtyeṣu vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
viśvāmitrābhyanujñātassaha sarvairmaharṣibhiḥ || 17 ||
eṣa vakṣyati dharmātmā vasiṣṭho me yathākramam |
evamuktvā naraśreṣṭhe rājñāṃ madhye mahātmanām || 18 ||
tūṣṇīmbhūte daśarathe vasiṣṭho bhagavānṛṣiḥ |
uvāca vākyaṃ vākyajño vaidehaṃ sapurodhasam || 19 ||
avyaktaprabhavo brahmā śāśvato nitya avyayaḥ |
tasmānmarīci ssañjajñe marīceḥ kāśyapaḥ sutaḥ || 20 ||
vivasvān kāśyapājjajñe manurvaivasvata ssmṛtaḥ |
manuḥ prajāpatiḥ pūrvamikṣvākustu manossutaḥ || 21 ||
tamikṣvākumayodhyāyāṃ rājānaṃ viddhi pūrvakam |
ikṣvākostu sutaśśrīmān kukṣirityeva viśrutaḥ || 22 ||
kukṣerathātmajaḥ śrīmān vikukṣirudapadyata |
vikukṣestu mahātejā bāṇaḥ putraḥ pratāpavān || 23 ||
bāṇasya tu mahātejā anaraṇyaḥ pratāpavān |
anaraṇyātpṛthurjajñe triśaṅkustu pṛthossutaḥ || 24 ||
triśaṅkorabhavatputro dundumāro mahāyaśāḥ |
yuvanāśvasutastvāsīnmāndhātā pṛthivīpatiḥ || 25 ||
māndhātustu suta śśrīmān susandhirudapadyata |
susandherapi putrau dvau dhruvasandhiḥ prasenajit || 26 ||
yaśasvī dhruvasandhestu bharato nāma nāmataḥ |
bharatāttu mahātejā asito nāma jātavān || 27 ||
yasyaite pratirājāna udapadyanta śatravaḥ |
haihayāstālajaṅghāśca śūrāśca śaśibindavaḥ || 28 ||
tāṃstu sa pratiyudhyan vai yuddhe rājā pravāsitaḥ |
himavantamupāgamya bhṛguprasravaṇe'vasat || 29 ||
asito'lpabalo rājā mantribhissahitastadā |
dve cāsya bhārye garbhiṇyau babhūvaturiti śrutam || 30 ||
ekā garbhavināśāya sapatnyai sagaraṃ dadau |
tata śśailavaraṃ ramyaṃ babhūvābhirato muniḥ || 31 ||
bhārgavaścyavano nāma himavantamupāśritaḥ |
tatraikā tu mahābhāgā bhārgavaṃ devavarcasam || 32 ||
vavande padmapatrākṣī kāṅkṣantī sutamātmanaḥ |
tamṛṣiṃ sā'bhyupāgamya kālindī cābhyavādayat || 33 ||
sa tāmabhyavadadvipraḥ putrepsuṃ putrajanmani |
tava kukṣau mahābhāge suputrassumahābalaḥ || 34 ||
mahāvīryo mahātejā acirātsañjaniṣyati |
gareṇa sahita śśrīmān mā śucaḥ kamalekṣaṇe || 35 ||
cyavanaṃ tu namaskṛtya rājaputrī pativratā |
patiśokāturā tasmātputraṃ devī vyajāyata || 36 ||
sapatnyā tu garastasyai datto garbhajighāṃsayā |
saha tena gareṇaiva jātaḥ sa sagaro'bhavat || 37 ||
sagarasyāsamañjastu asamañjāttathāṃ'śumān |
dilīpoṃ'śumataḥ putro dilīpasya bhagīrathaḥ || 38 ||
bhagīrathātkakutsthaśca kakutsthasya raghussutaḥ |
raghostu putrastejasvī pravṛddhaḥ puruṣādakaḥ || 39 ||
kalmāṣapādo hyabhavattasmājjātastu śaṅkhaṇaḥ |
sudarśanaḥ śaṅghaṇasya agnivarṇa ssudarśanāt || 40 ||
śīghragastvagnivarṇasya śīghragasya maru ssutaḥ |
maroḥ praśuśrukastvāsīdambarīṣaḥ praśuśrṛkāt || 41 ||
ambarīṣasya putro'bhūnnahuṣaḥ pṛthivīpatiḥ |
nahuṣasya yayātistu nābhāgastu yayātijaḥ || 42 ||
nābhāgasya babhūvājaḥ ajāddaśaratho'bhavat |
asmāddaśarathājjātau bhrātarau rāmalakṣmaṇau || 43 ||
ādivaṃśaviśuddhānāṃ rājñāṃ paramadharmiṇām |
ikṣvākukulajātānāṃ vīrāṇāṃ satyavādinām || 44 ||
rāmalakṣmaṇayorarthe tvatsute varaye nṛpa |
sadṛśābhyāṃ nṛpaśreṣṭha sadṛśe dātumarhasi || 45 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe saptatitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.