শ্রীমদ্বাল্মীকীয রামাযণে অরণ্যকাণ্ডম্ ।
অথ পঞ্চদশস্সর্গঃ ।
ততঃ পঞ্চবটীং গত্বা নানাব্যালমৃগাযুতাম্ ।
উবাচ ভ্রাতরং রামস্সৌমিত্রিং দীপ্ততেজসম্ ॥ 1 ॥
আগতাঃ স্ম যথোদ্দিষ্টমমুং দেশং মহর্ষিণা ।
অযং পঞ্চবটীদেশস্সৌম্য পুষ্পিতপাদপঃ ॥ 2 ॥
সর্বতশ্চার্যতাং দৃষ্টিঃ কাননে নিপুণোহ্যসি ।
আশ্রমঃ কতরস্মিন্নো দেশে ভবতি সম্মতঃ ॥ 3 ॥
রমতে যত্র বৈদেহী ত্বমহং চৈব লক্ষ্মণ ।
তাদৃশো দৃশ্যতাং দেশস্সন্নিকৃষ্টজলাশযঃ ॥ 4 ॥
বনরামণ্যকং যত্র স্থলরামণ্যকং তথা ।
সন্নিকৃষ্টং চ যত্র স্যাত্সমিত্পুষ্পকুশোদকম্ ॥ 5 ॥
এবমুক্তস্তু রামেণ লক্ষ্মণ সংযতাঞ্জলিঃ ।
সীতাসমক্ষং কাকুত্স্থমিদং বচনমব্রবীত্ ॥ 6 ॥
পরবানস্মি কাকুত্স্থ ত্বযি বর্ষশতং স্থিতে ।
স্বযং তু রুচিরে দেশে ক্রিযতামিতি মাং বদ ॥ 7 ॥
সুপ্রীতস্তেন বাক্যেন লক্ষ্মণস্য মহাত্মনঃ ।
বিমৃশন্রোচযামাস দেশং সর্বগুণান্বিতম্ ॥ 8 ॥
স তং রুচিরমাক্রম্য দেশমাশ্রমকর্মণি ।
হস্তৌ গৃহীত্বা হস্তেন রামস্সৌমিত্রিমব্রবীত্ ॥ 9 ॥
অযং দেশস্সমশ্রীমান্ পুষ্পিতৈস্তরুভির্বৃতঃ ।
ইহাঽশ্রমপদং সৌম্য যথাবত্কর্তুমর্হসি ॥ 10 ॥
ইযমাদিত্যসঙ্কাশৈঃ পদ্মৈস্সুরভিগন্ধিভিঃ ।
অদূরে দৃশ্যতে রম্যা পদ্মিনী পদ্মশোভিতা ॥ 11 ॥
যথাতখ্যাতমগস্ত্যেন মুনিনা ভাবিতাত্মনা ।
ইযং গোদাবরী রম্যা পুষ্পিতৈস্তরুভির্বৃতা ॥ 12 ॥
হংসকারণ্ডবাকীর্ণা চক্রবাকোপশোভিতা ।
নাতিদূরে ন চাসন্নে মৃগযূথপিপীডিতাঃ ॥ 13 ॥
মযূরনাদিতা রম্যাঃ প্রাংশবো বহুকন্দরাঃ ।
দৃশ্যন্তে গিরযঃ সৌম্য ফুল্লৈস্তরুভিরাবৃতাঃ ॥ 14 ॥
সৌবর্ণৈরাজতৈস্তাম্রৈর্দেশে দেশে চ ধাতুভিঃ ।
গবাক্ষিতা ইবাভান্তি গজাঃ পরমভক্তিভিঃ ॥ 15 ॥
সালৈস্তালৈস্তমালৈশ্চ খর্জূরপনসাম্রকৈঃ ।
নীবারৈস্তিমিশৈশ্চৈব পুন্নাগৈশ্চোপশোভিতাঃ ॥ 16 ॥
চূতৈরশোকৈস্তিলকৈশ্চম্পকৈঃ কেতকৈরপি ।
পুষ্পগুল্মলতোপেতৈস্তৈস্তৈস্তরুভিরাবৃতাঃ ॥ 17 ॥
চন্দনৈস্পন্দনৈর্নীপৈঃ পর্ণাসৈর্লিকুচৈরপি ।
ধবাশ্বকর্ণখদিরৈঃ শমীকিংশুকপাটলৈঃ ॥ 18 ॥
ইদং পুণ্যমিদং মেধ্যমিদং বহুমৃগদ্বিজম্ ।
ইহ বত্স্যাম সৌমিত্রে সার্ধমেতেন পক্ষিণা ॥ 19 ॥
এবমুক্তস্তু রামেণ লক্ষ্মণঃ পরবীরহা ।
অচিরেণাঽশ্রমং ভ্রাতুশ্চকার সুমহাবলঃ ॥ 20 ॥
পর্ণশালাং সুবিপুলাং তত্র সঙ্খাতমৃত্তিকাম্ ।
সুস্তম্ভাং মস্করৈর্দীর্ঘৈঃ কৃতবংশাং সুশোভনাম্ ॥ 21 ॥
শমীশাখাভিরাস্তীর্য দৃঢপাশাবপাশিতাম্ ।
কুশকাশশরৈঃ পর্ণৈস্সুপরিচ্ছাদিতাং তথা ॥ 22 ॥
সমীকৃততলাং রম্যাং চকার লঘুবিক্রমঃ ।
নিবাসং রাঘবস্যার্থে প্রেক্ষণীযমনুত্তমম্ ॥ 23 ॥
সহসা লক্ষ্মণঃ শ্রীমান্ নদীং গোদাবরীং তদা ।
স্নাত্বা পদ্মানি চাদায সফলঃ পুনরাগতঃ ॥ 24 ॥
ততঃ পুষ্পবলিং কৃত্বা শান্তিং চ স যথাবিধি ।
দর্শযামাস রামায তদাশ্রমপদং কৃতম্ ॥ 25 ॥
স তং দৃষ্ট্বা কৃতং সৌম্যমাশ্রমং সীতযা সহ ।
রাঘবঃ পর্ণশালাযাং হর্ষমাহারযত্পরম্ ॥ 26 ॥
সুসংহৃষ্টঃ পরিষ্বজ্য বাহুভ্যাং লক্ষ্মণং তদা ।
অতিস্নিগ্ধং চ গাঢং চ বচনং চেদমব্রবীত্ ॥ 27 ॥
প্রীতোঽস্মি তে মহত্কর্ম ত্বযা কৃতমিদং প্রভো ।
প্রদেযো যন্নিমিত্তং তে পরিষ্বঙ্গো মযা কৃতঃ ॥ 28 ॥
ভাবজ্ঞেন কৃতজ্ঞেন ধর্মজ্ঞেন চ লক্ষ্মণ ।
ত্বযা পুত্রেণ ধর্মাত্মা ন সংবৃত্তঃ পিতা মম ॥ 29 ॥
এবং লক্ষ্মণমুক্ত্বা তু রাঘবো লক্ষ্মিবর্ধনঃ ।
তস্মিন্ দেশে বহুফলে ন্যবসত্সুসুখং বশী ॥ 30 ॥
কঞ্চিত্কালং স ধর্মাত্মা সীতযা লক্ষ্মণেন চ ।
অন্বাস্যমানো ন্যবসত্স্বর্গলোকে যথামরঃ ॥ 31 ॥
ইত্যার্ষে শ্রীমদ্রামাযণে বাল্মীকীয আদিকাব্যে অরণ্যকাণ্ডে পঞ্চদশস্সর্গঃ ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
tataḥ pañcavaṭīṃ gatvā nānāvyālamṛgāyutām |
uvāca bhrātaraṃ rāmassaumitriṃ dīptatejasam || 1 ||
āgatāḥ sma yathoddiṣṭamamuṃ deśaṃ maharṣiṇā |
ayaṃ pañcavaṭīdeśassaumya puṣpitapādapaḥ || 2 ||
sarvataścāryatāṃ dṛṣṭiḥ kānane nipuṇohyasi |
āśramaḥ katarasminno deśe bhavati sammataḥ || 3 ||
ramate yatra vaidehī tvamahaṃ caiva lakṣmaṇa |
tādṛśo dṛśyatāṃ deśassannikṛṣṭajalāśayaḥ || 4 ||
vanarāmaṇyakaṃ yatra sthalarāmaṇyakaṃ tathā |
sannikṛṣṭaṃ ca yatra syātsamitpuṣpakuśodakam || 5 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa saṃyatāñjaliḥ |
sītāsamakṣaṃ kākutsthamidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
paravānasmi kākutstha tvayi varṣaśataṃ sthite |
svayaṃ tu rucire deśe kriyatāmiti māṃ vada || 7 ||
suprītastena vākyena lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
vimṛśanrocayāmāsa deśaṃ sarvaguṇānvitam || 8 ||
sa taṃ ruciramākramya deśamāśramakarmaṇi |
hastau gṛhītvā hastena rāmassaumitrimabravīt || 9 ||
ayaṃ deśassamaśrīmān puṣpitaistarubhirvṛtaḥ |
ihā'śramapadaṃ saumya yathāvatkartumarhasi || 10 ||
iyamādityasaṅkāśaiḥ padmaissurabhigandhibhiḥ |
adūre dṛśyate ramyā padminī padmaśobhitā || 11 ||
yathātakhyātamagastyena muninā bhāvitātmanā |
iyaṃ godāvarī ramyā puṣpitaistarubhirvṛtā || 12 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā cakravākopaśobhitā |
nātidūre na cāsanne mṛgayūthapipīḍitāḥ || 13 ||
mayūranāditā ramyāḥ prāṃśavo bahukandarāḥ |
dṛśyante girayaḥ saumya phullaistarubhirāvṛtāḥ || 14 ||
sauvarṇairājataistāmrairdeśe deśe ca dhātubhiḥ |
gavākṣitā ivābhānti gajāḥ paramabhaktibhiḥ || 15 ||
sālaistālaistamālaiśca kharjūrapanasāmrakaiḥ |
nīvāraistimiśaiścaiva punnāgaiścopaśobhitāḥ || 16 ||
cūtairaśokaistilakaiścampakaiḥ ketakairapi |
puṣpagulmalatopetaistaistaistarubhirāvṛtāḥ || 17 ||
candanaispandanairnīpaiḥ parṇāsairlikucairapi |
dhavāśvakarṇakhadiraiḥ śamīkiṃśukapāṭalaiḥ || 18 ||
idaṃ puṇyamidaṃ medhyamidaṃ bahumṛgadvijam |
iha vatsyāma saumitre sārdhametena pakṣiṇā || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
acireṇā'śramaṃ bhrātuścakāra sumahābalaḥ || 20 ||
parṇaśālāṃ suvipulāṃ tatra saṅkhātamṛttikām |
sustambhāṃ maskarairdīrghaiḥ kṛtavaṃśāṃ suśobhanām || 21 ||
śamīśākhābhirāstīrya dṛḍhapāśāvapāśitām |
kuśakāśaśaraiḥ parṇaissuparicchāditāṃ tathā || 22 ||
samīkṛtatalāṃ ramyāṃ cakāra laghuvikramaḥ |
nivāsaṃ rāghavasyārthe prekṣaṇīyamanuttamam || 23 ||
sahasā lakṣmaṇaḥ śrīmān nadīṃ godāvarīṃ tadā |
snātvā padmāni cādāya saphalaḥ punarāgataḥ || 24 ||
tataḥ puṣpabaliṃ kṛtvā śāntiṃ ca sa yathāvidhi |
darśayāmāsa rāmāya tadāśramapadaṃ kṛtam || 25 ||
sa taṃ dṛṣṭvā kṛtaṃ saumyamāśramaṃ sītayā saha |
rāghavaḥ parṇaśālāyāṃ harṣamāhārayatparam || 26 ||
susaṃhṛṣṭaḥ pariṣvajya bāhubhyāṃ lakṣmaṇaṃ tadā |
atisnigdhaṃ ca gāḍhaṃ ca vacanaṃ cedamabravīt || 27 ||
prīto'smi te mahatkarma tvayā kṛtamidaṃ prabho |
pradeyo yannimittaṃ te pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ || 28 ||
bhāvajñena kṛtajñena dharmajñena ca lakṣmaṇa |
tvayā putreṇa dharmātmā na saṃvṛttaḥ pitā mama || 29 ||
evaṃ lakṣmaṇamuktvā tu rāghavo lakṣmivardhanaḥ |
tasmin deśe bahuphale nyavasatsusukhaṃ vaśī || 30 ||
kañcitkālaṃ sa dharmātmā sītayā lakṣmaṇena ca |
anvāsyamāno nyavasatsvargaloke yathāmaraḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ पञ्चदशस्सर्गः ।
ततः पञ्चवटीं गत्वा नानाव्यालमृगायुताम् ।
उवाच भ्रातरं रामस्सौमित्रिं दीप्ततेजसम् ॥ 1 ॥
आगताः स्म यथोद्दिष्टममुं देशं महर्षिणा ।
अयं पञ्चवटीदेशस्सौम्य पुष्पितपादपः ॥ 2 ॥
सर्वतश्चार्यतां दृष्टिः कानने निपुणोह्यसि ।
आश्रमः कतरस्मिन्नो देशे भवति सम्मतः ॥ 3 ॥
रमते यत्र वैदेही त्वमहं चैव लक्ष्मण ।
तादृशो दृश्यतां देशस्सन्निकृष्टजलाशयः ॥ 4 ॥
वनरामण्यकं यत्र स्थलरामण्यकं तथा ।
सन्निकृष्टं च यत्र स्यात्समित्पुष्पकुशोदकम् ॥ 5 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मण संयताञ्जलिः ।
सीतासमक्षं काकुत्स्थमिदं वचनमब्रवीत् ॥ 6 ॥
परवानस्मि काकुत्स्थ त्वयि वर्षशतं स्थिते ।
स्वयं तु रुचिरे देशे क्रियतामिति मां वद ॥ 7 ॥
सुप्रीतस्तेन वाक्येन लक्ष्मणस्य महात्मनः ।
विमृशन्रोचयामास देशं सर्वगुणान्वितम् ॥ 8 ॥
स तं रुचिरमाक्रम्य देशमाश्रमकर्मणि ।
हस्तौ गृहीत्वा हस्तेन रामस्सौमित्रिमब्रवीत् ॥ 9 ॥
अयं देशस्समश्रीमान् पुष्पितैस्तरुभिर्वृतः ।
इहाऽश्रमपदं सौम्य यथावत्कर्तुमर्हसि ॥ 10 ॥
इयमादित्यसङ्काशैः पद्मैस्सुरभिगन्धिभिः ।
अदूरे दृश्यते रम्या पद्मिनी पद्मशोभिता ॥ 11 ॥
यथातख्यातमगस्त्येन मुनिना भावितात्मना ।
इयं गोदावरी रम्या पुष्पितैस्तरुभिर्वृता ॥ 12 ॥
हंसकारण्डवाकीर्णा चक्रवाकोपशोभिता ।
नातिदूरे न चासन्ने मृगयूथपिपीडिताः ॥ 13 ॥
मयूरनादिता रम्याः प्रांशवो बहुकन्दराः ।
दृश्यन्ते गिरयः सौम्य फुल्लैस्तरुभिरावृताः ॥ 14 ॥
सौवर्णैराजतैस्ताम्रैर्देशे देशे च धातुभिः ।
गवाक्षिता इवाभान्ति गजाः परमभक्तिभिः ॥ 15 ॥
सालैस्तालैस्तमालैश्च खर्जूरपनसाम्रकैः ।
नीवारैस्तिमिशैश्चैव पुन्नागैश्चोपशोभिताः ॥ 16 ॥
चूतैरशोकैस्तिलकैश्चम्पकैः केतकैरपि ।
पुष्पगुल्मलतोपेतैस्तैस्तैस्तरुभिरावृताः ॥ 17 ॥
चन्दनैस्पन्दनैर्नीपैः पर्णासैर्लिकुचैरपि ।
धवाश्वकर्णखदिरैः शमीकिंशुकपाटलैः ॥ 18 ॥
इदं पुण्यमिदं मेध्यमिदं बहुमृगद्विजम् ।
इह वत्स्याम सौमित्रे सार्धमेतेन पक्षिणा ॥ 19 ॥
एवमुक्तस्तु रामेण लक्ष्मणः परवीरहा ।
अचिरेणाऽश्रमं भ्रातुश्चकार सुमहाबलः ॥ 20 ॥
पर्णशालां सुविपुलां तत्र सङ्खातमृत्तिकाम् ।
सुस्तम्भां मस्करैर्दीर्घैः कृतवंशां सुशोभनाम् ॥ 21 ॥
शमीशाखाभिरास्तीर्य दृढपाशावपाशिताम् ।
कुशकाशशरैः पर्णैस्सुपरिच्छादितां तथा ॥ 22 ॥
समीकृततलां रम्यां चकार लघुविक्रमः ।
निवासं राघवस्यार्थे प्रेक्षणीयमनुत्तमम् ॥ 23 ॥
सहसा लक्ष्मणः श्रीमान् नदीं गोदावरीं तदा ।
स्नात्वा पद्मानि चादाय सफलः पुनरागतः ॥ 24 ॥
ततः पुष्पबलिं कृत्वा शान्तिं च स यथाविधि ।
दर्शयामास रामाय तदाश्रमपदं कृतम् ॥ 25 ॥
स तं दृष्ट्वा कृतं सौम्यमाश्रमं सीतया सह ।
राघवः पर्णशालायां हर्षमाहारयत्परम् ॥ 26 ॥
सुसंहृष्टः परिष्वज्य बाहुभ्यां लक्ष्मणं तदा ।
अतिस्निग्धं च गाढं च वचनं चेदमब्रवीत् ॥ 27 ॥
प्रीतोऽस्मि ते महत्कर्म त्वया कृतमिदं प्रभो ।
प्रदेयो यन्निमित्तं ते परिष्वङ्गो मया कृतः ॥ 28 ॥
भावज्ञेन कृतज्ञेन धर्मज्ञेन च लक्ष्मण ।
त्वया पुत्रेण धर्मात्मा न संवृत्तः पिता मम ॥ 29 ॥
एवं लक्ष्मणमुक्त्वा तु राघवो लक्ष्मिवर्धनः ।
तस्मिन् देशे बहुफले न्यवसत्सुसुखं वशी ॥ 30 ॥
कञ्चित्कालं स धर्मात्मा सीतया लक्ष्मणेन च ।
अन्वास्यमानो न्यवसत्स्वर्गलोके यथामरः ॥ 31 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे पञ्चदशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha pañcadaśassargaḥ |
tataḥ pañcavaṭīṃ gatvā nānāvyālamṛgāyutām |
uvāca bhrātaraṃ rāmassaumitriṃ dīptatejasam || 1 ||
āgatāḥ sma yathoddiṣṭamamuṃ deśaṃ maharṣiṇā |
ayaṃ pañcavaṭīdeśassaumya puṣpitapādapaḥ || 2 ||
sarvataścāryatāṃ dṛṣṭiḥ kānane nipuṇohyasi |
āśramaḥ katarasminno deśe bhavati sammataḥ || 3 ||
ramate yatra vaidehī tvamahaṃ caiva lakṣmaṇa |
tādṛśo dṛśyatāṃ deśassannikṛṣṭajalāśayaḥ || 4 ||
vanarāmaṇyakaṃ yatra sthalarāmaṇyakaṃ tathā |
sannikṛṣṭaṃ ca yatra syātsamitpuṣpakuśodakam || 5 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇa saṃyatāñjaliḥ |
sītāsamakṣaṃ kākutsthamidaṃ vacanamabravīt || 6 ||
paravānasmi kākutstha tvayi varṣaśataṃ sthite |
svayaṃ tu rucire deśe kriyatāmiti māṃ vada || 7 ||
suprītastena vākyena lakṣmaṇasya mahātmanaḥ |
vimṛśanrocayāmāsa deśaṃ sarvaguṇānvitam || 8 ||
sa taṃ ruciramākramya deśamāśramakarmaṇi |
hastau gṛhītvā hastena rāmassaumitrimabravīt || 9 ||
ayaṃ deśassamaśrīmān puṣpitaistarubhirvṛtaḥ |
ihā'śramapadaṃ saumya yathāvatkartumarhasi || 10 ||
iyamādityasaṅkāśaiḥ padmaissurabhigandhibhiḥ |
adūre dṛśyate ramyā padminī padmaśobhitā || 11 ||
yathātakhyātamagastyena muninā bhāvitātmanā |
iyaṃ godāvarī ramyā puṣpitaistarubhirvṛtā || 12 ||
haṃsakāraṇḍavākīrṇā cakravākopaśobhitā |
nātidūre na cāsanne mṛgayūthapipīḍitāḥ || 13 ||
mayūranāditā ramyāḥ prāṃśavo bahukandarāḥ |
dṛśyante girayaḥ saumya phullaistarubhirāvṛtāḥ || 14 ||
sauvarṇairājataistāmrairdeśe deśe ca dhātubhiḥ |
gavākṣitā ivābhānti gajāḥ paramabhaktibhiḥ || 15 ||
sālaistālaistamālaiśca kharjūrapanasāmrakaiḥ |
nīvāraistimiśaiścaiva punnāgaiścopaśobhitāḥ || 16 ||
cūtairaśokaistilakaiścampakaiḥ ketakairapi |
puṣpagulmalatopetaistaistaistarubhirāvṛtāḥ || 17 ||
candanaispandanairnīpaiḥ parṇāsairlikucairapi |
dhavāśvakarṇakhadiraiḥ śamīkiṃśukapāṭalaiḥ || 18 ||
idaṃ puṇyamidaṃ medhyamidaṃ bahumṛgadvijam |
iha vatsyāma saumitre sārdhametena pakṣiṇā || 19 ||
evamuktastu rāmeṇa lakṣmaṇaḥ paravīrahā |
acireṇā'śramaṃ bhrātuścakāra sumahābalaḥ || 20 ||
parṇaśālāṃ suvipulāṃ tatra saṅkhātamṛttikām |
sustambhāṃ maskarairdīrghaiḥ kṛtavaṃśāṃ suśobhanām || 21 ||
śamīśākhābhirāstīrya dṛḍhapāśāvapāśitām |
kuśakāśaśaraiḥ parṇaissuparicchāditāṃ tathā || 22 ||
samīkṛtatalāṃ ramyāṃ cakāra laghuvikramaḥ |
nivāsaṃ rāghavasyārthe prekṣaṇīyamanuttamam || 23 ||
sahasā lakṣmaṇaḥ śrīmān nadīṃ godāvarīṃ tadā |
snātvā padmāni cādāya saphalaḥ punarāgataḥ || 24 ||
tataḥ puṣpabaliṃ kṛtvā śāntiṃ ca sa yathāvidhi |
darśayāmāsa rāmāya tadāśramapadaṃ kṛtam || 25 ||
sa taṃ dṛṣṭvā kṛtaṃ saumyamāśramaṃ sītayā saha |
rāghavaḥ parṇaśālāyāṃ harṣamāhārayatparam || 26 ||
susaṃhṛṣṭaḥ pariṣvajya bāhubhyāṃ lakṣmaṇaṃ tadā |
atisnigdhaṃ ca gāḍhaṃ ca vacanaṃ cedamabravīt || 27 ||
prīto'smi te mahatkarma tvayā kṛtamidaṃ prabho |
pradeyo yannimittaṃ te pariṣvaṅgo mayā kṛtaḥ || 28 ||
bhāvajñena kṛtajñena dharmajñena ca lakṣmaṇa |
tvayā putreṇa dharmātmā na saṃvṛttaḥ pitā mama || 29 ||
evaṃ lakṣmaṇamuktvā tu rāghavo lakṣmivardhanaḥ |
tasmin deśe bahuphale nyavasatsusukhaṃ vaśī || 30 ||
kañcitkālaṃ sa dharmātmā sītayā lakṣmaṇena ca |
anvāsyamāno nyavasatsvargaloke yathāmaraḥ || 31 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe pañcadaśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Bengali script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.