తలపులోన గలుగు దా దైవమే ప్రొద్దు
తలచి చూడనతకు తత్వమగును
వూఱకుణ్డ నేర్వునుత్తమ యోగిరా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 1 ॥
తన విరక్తి యనెడి దాసి చేతను జిక్కి
మిగిలి వెడలవేక మిణుకుచున్న
నరుడి కేడముక్తి వరలెడి చెప్పడీ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 2 ॥
తనదు మనసుచేత దర్కిఞ్చి జ్యోతిష
మెన్త చేసే ననుచు నెఞ్చి చూచు,
తన యదృష్టమన్త దైవ మెఱుఙ్గడా?
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 3 ॥
టీక వ్రాసినట్లేనేకులు పెద్దలు
లోకమన్దు జెప్పి మఞ్చు
కాకులట్టి జనుల కానరీ మర్మము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 4 ॥
జ్ఞానమెన్న గురువు జ్ఞానహైన్యము బుద్ధి
రెణ్టినన్దు రిమ్మరేచునపుడు
రిమ్మ తెలిపెనేని రెణ్డొక రూపురా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 5 ॥
జాణలమని యన్ద్రు చపలాత్ములగువారు
తెలివిలేక తమ్ముతెలియలేరు
కష్టమైన యడవి గాసీలుచున్నారు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 6 ॥
జనన మరణములన స్వప్న సుషుప్తులు
జగములన్దు నెణ్డ జగములుణ్డు
నరుడు జగమునణ్ట నడుబాటు కాదొకో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 7 ॥
ఛాయననొసగుచెట్లు సాధువు బోధట్టు
లడగి దరినిజేరి పడయవచ్చు
నట్టునిట్టు దాటనది పోవునిది రామ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 8 ॥
నరుడెయైన లేక నారాయణుణ్డైన
తత్త్వబద్ధుడైన దరణి నరయ
మరణమున్నదనుచు మదిని నమ్మగవలె
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 9 ॥
ద్వారమ్బన్ధమునకు దలుపులు గడియలు
వలెనె నోటికొప్పుగల నియతులు
ధర్మమెరిగి పలుక ధన్యుణ్డౌ భువిలోన
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 10 ॥
బ్రహ్మఘటము మేను ప్రాణమ్బు తగగాలి
మిత్రచన్ద్ర శిఖులు నేత్రచయము
మఱియు బ్రహ్మమనగ మహిమీద లేదయా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 11 ॥
యోగిననుచు గొన్త యోగముగూర్చక
జగమునెల్లబట్ట చమ్పి తినుచు
ధనము కొఱకు వాడు తగవాడుచుణ్డిన
యోగికాడు వాడె యోగు వేమ! ॥ 12 ॥
అర్ధ యఙ్కణమున కాధారమైనట్టి
యొణ్టిమేడ గుఞ్జు నొనరనిల్పె
నిణ్టికొక మగణ్డె యిల్లాణ్డ్రునేద్గురు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 13 ॥
అన్నదానమునకు నధిక సమ్పదగల్గి
యమరలోక పూజ్యుడగును మీఱు
అన్నమగును బ్రహ్మమది కనలేరయా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 14 ॥
బొన్ది యెవరి సొమ్ము పోషిమ్పబలుమారు
ప్రాణ మెవరి సొమ్ము భక్తిసేయ,
ధనమదెవరిసొమ్ము ధర్మమె తన సొమ్ము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 15 ॥
పణ్డువలన బుట్టె బరగ ప్రపఞ్చము
పణ్డువలన బుట్టె పరము నిహము
పణ్డు మేలెఱిఙ్గె బ్రహ్లాదుడిలలోన
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 16 ॥
తపమువేల? యరయ ధాత్రిజనులకెల్ల
నొనర శివుని జూడ నుపమ గలదు
మనసు చదరనీక మహిలోన జూడరా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 17 ॥
తనగుణము తనకు నుణ్డగ
నెనయఙ్గా నోరుని గుణము నెఞ్చును మదిలో
దన గుణము తెలియ కన్యుని
బనిగొని దూషిఞ్చువాడు వ్యర్థుడు వేమ! ॥ 18 ॥
జాలినొన్దరాదు జవదాటి కనరాదు
అది మూలమైన ఆత్మమఱుగు
పోరిచేరి పొన్ది పూర్ణము నన్దురా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 19 ॥
జాతి, మతము విడిచి చని యోగికామేలు
జాతితో నెయున్న నీతివలదె
మతముబట్టి జాతి మానకుణ్ట కొఱన్త
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 20 ॥
నీవనినను నేననినను
భావమ్మున నెఱుకయొక్క పద్ధతియగునా
భావమ్బు దెలిసి మదిని
ర్భావముగా నిన్ను గనుట పరమగు వేమ! ॥ 21 ॥
నీల్ల మునుగనేల? నిధుల మెట్టగనేల
మొనసి వేల్పులకును మ్రొక్కనేల
కపట కల్మషములు కడుపులో నుణ్డగా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 22 ॥
పఞ్చ ముఖములన్దు బఞ్చాక్షరి జనిఞ్చె
పఞ్చ వర్ణములను ప్రబలె జగము
పఞ్చముఖుని మీరు ప్రస్తుతి చేయుణ్డీ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 23 ॥
నేయి వెన్న కాచి నీడనే యుఞ్చిన
బేరి గట్టిపడును పెరుగురీతి
పోరిపోరి మదిని పోనీక పట్టుము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 24 ॥
మణ్టికుణ్డవణ్టి మాయ శరీరమ్బు
చచ్చునెన్నడైన, చావదాత్మ
ఘటములెన్నియైన గగనమొక్కటేగదా,
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 25 ॥
మణ్ట లోహమన్దు మ్రాకుల శిలలన్దు
పటములన్దు గోడప్రతిమలన్దు
తన్నుదెలియు కొఱకుదగులదా పరమాత్మ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 26 ॥
నిమిషమైనను మది నిల్చి నిర్మలముగ
లిఙ్గ జీవావేశులను గాఞ్చి భఙ్గపడక
పూజ మదియన్దు జేరుట పూర్ణపదవి
పరము గోరిన నిదిచేయ బాగు వేమ! ॥ 27 ॥
ధూమాదుల నావృతమై
వ్యోమమ్బునకెగని కలియు నుపములు తనలో
శ్రీమిఞ్చు శివుని జేరును
గామాదుల గలియడతడు ఘనముగ వేమ! ॥ 28 ॥
పగలుడుగ నాసలుడుగును
వగపుడుగం గోర్కెలుడుగు వడి జన్మమ్బుల్
తగులుడుగు భోగముడిగిన
త్రిగుణమ్బును నడుగ ముక్తి తెరువగు వేమ! ॥ 29 ॥
పాల నీటి కలత పరమహంస మెఱుగును
నీరు పాలు నెట్లు నేర్చునెమలి
లజ్ఞుడైన హీనుడల శివు నెఱుగునా?
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 30 ॥
పుట్టు పుట్టలేదే పుడమిని జనులెల్ల
పుట్టి గిట్టలేదె పూర్వులెవరు
పుట్టి గిట్టుటెల్ల వట్టి భ్రాన్తులు సుమీ,
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 31 ॥
పరుల విత్తమన్దు భ్రాన్తి వాసినయట్టి
పురుషుడవనిలోన పుణ్యమూర్తి
పరుల విత్తమరయ పాపసఞ్చితమగు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 32 ॥
పరధనమ్బులకును ప్రాణములిచ్చును
సత్యమన్తలేక జారడగును
ద్విజులమఞ్చు నిన్త్రుతేజమిఞ్చుకలేదు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 33 ॥
నోరు పలకవచ్చు నుడి వ్రాయగరాదు
వ్రాతకన్న సాక్షి వలవదన్న
పరగలేని వ్రాత భఙ్గ పాటున్దెచ్చు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 34 ॥
నిజమాకల్ల రెణ్డు నీలకణ్ఠుడెఱుఙ్గు
నిజములాడకున్న నీతిదప్పు
నిజములాడునపుడు నీ రూపమనవచ్చు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 35 ॥
దశగలారినెల్ల దమ బన్ధువు లటణ్డ్రు
దశయలేమి నెన్త్రు తక్కువగను
దశయన గమ ధన దశమొక్కటే దశ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 36 ॥
తామసిఞ్చి చేయదగ దెట్టి కార్యమ్బు
వేగిరిమ్ప నదియు విషమగును
పచ్చికాయదెచ్చి పడవేయ ఫలమౌనే
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 37 ॥
తల్లిబిడ్డలకును తగవు పుట్టిఞ్చెడి
ధనము సుఖము గూర్చునని గడిన్త్రు
కాని యెల్లయెడల ఘన దుఃఖన్దమది
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 38 ॥
తల్లిదణ్డ్రులెన్నదగు తొలి గురువులు
పార్వతీభవు లిలబరమగురులు
కూలివాణ్డ్ర జగతి గురులన ద్రోహము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 39 ॥
తామసిఞ్చి చేయదగ దెట్టి కార్యమ్బు
వేగిరిమ్ప నదియు విషమగును
పచ్చికాయదెచ్చి పడవేయ ఫలమౌనే
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 40 ॥
పుట్టు పుట్టలేదే పుడమిని జనులెల్ల
పుట్టి గిట్టలేదె పూర్వులెవరు
పుట్టి గిట్టుటెల్ల వట్టి భ్రాన్తులు సుమీ,
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 41 ॥
పెట్టిపోయలేని వట్టి దేబెలు భూమి
బుట్టిరేమి వారు గిట్టరేమి
పుట్టలోని చెదలు పుట్టదా గిట్టదా!
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 42 ॥
లోకమన్దుబుట్టి లోకమన్దె పెరిగి
లోక విభవమోర్వలేక జనుడు
లోకమన్దు జనికి లోబడి చెడిపోవును
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 43 ॥
మది గలిగిన పూజ మదనారి మెచ్చును
మనసు నిల్సినన్త మహితుడగును
మనసులేని పూజ మట్టి సమానము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 44 ॥
తామును జనులేమను కొన
బూనుదురో దాని సరసి పొన్దిన జడనీ,
రాని పధమ్బున నడిచిన
దాననె ధర్మాత్ముడణ్డ్రు తన్నిట వేమ! ॥ 45 ॥
మదము వలన గలుగు మాటలు మఱిపల్కి
మ్రుచ్చు సద్దులనొగి మోసపుచ్చి
కాసురాబెనగెడు కష్ఠుణ్డు గురుడౌనే?
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 46 ॥
మనసే మాయా మృగమౌ
మననేమిటి పైకిగానీ మణిపోనీకా
మనసున మనసును జమ్పిన
మనన్దే ముక్తిగలదు మహిలో వేమ! ॥ 47 ॥
మన్త్రమొకటి చెప్పి మఱి దేవతార్చన
చేసి తమకుగరుణచెన్దినదని
వేదపఠన చేసి వెర్రులై పోదురు,
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 48 ॥
మఠములోనియోగి మాయలన్నియుగోసి
ఘటములోన నున్న ఘనునిదెలిసి
మాట మాటకుగురు మరువక తెలుపురా,
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 49 ॥
తిరిగి వచ్చువేల మరలిపోయెడి వేల
వెణ్ట దేరు ధనము వణ్టబోరు
తొనెటకు జనునొ ధనమెన్దు బోవునో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 50 ॥
ఆశయనెడు దాని గోసివేయగాలేక
మొహబుద్ది వలన మునుగువారు
కాశివాసులైన గనబోరు మోక్షము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 51 ॥
చిత్తమనేడి వేరే శిథిలమైనప్పుడే
ప్రకృతి యనెడి చెట్టు పడును పిదప
గోర్కులనెడి పెద్దకొమ్మలెణ్డును గదా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 52 ॥
భోగమ్బుల కాశిమ్పక
రాగద్వేషమ్బు రఙ్గుడదమలో
వేగమె మోక్ష పదమ్బును
రాగను నాతణ్డు యోగిరాయుడు వేమ! ॥ 53 ॥
చనువారెల్లను జనులం
జనిపోయిన వారి పుణ్య సత్కథలెల్లన్
వినవలె గనవలె మనవలె
నని మషులకు దెలుసగూడ దన్త్యము వేమ! ॥ 54 ॥
ఆశయనెడి త్రాల్ల నఖిల జనమ్బులు
కట్టుపడుచు ముక్తిగానరైరి
జ్ఞానఖడ్గమునను ఖణ్డిమ్ప రాదొకో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 55 ॥
అతిథి రాక చూచి యదలిఞ్చి పడవైచి
కఠిన చితులగుచు గానలేరు
కర్మమునకు మున్దు ధర్మము గానరో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 56 ॥
తను వలచిన దావలచును తను
వలవక యున్ననెనడు తావలవ డిలన్
తనదు పటాటోపమ్బులు తన
మాయలు పనికిరావు ధరలోన వేమ! ॥ 57 ॥
మాటలాడ వచ్చు మనసు నిల్వగలేదు
తెలుపవచ్చు దన్ను తెలియలేదు
సురియబట్టవచ్చు శూరుడు కాలేడు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 58 ॥
తనకేనాడు సుభిక్షము
తనకేనాడును భగమ్బు తనరవయునం
చును తన దశకై యెల్లెడ
మనసన్దున జివుకుచుణ్డు మహిలో వేమ! ॥ 59 ॥
ఎణ్డిన మా నొకటడవిని
మణ్డిన నన్దగ్ని పుట్టి యూడ్చును చెట్లన్
దణ్డిగల వంశమెల్లను
చణ్డాలుణ్డొకడు పుట్టి చదుపును వేమ! ॥ 60 ॥
నిజము తెలిసియున్న సుజినుడానిజమునె
పలుకవలయుగాని పరులకొరకు
చావకూడ దిఙ్క నోపదవ్యం పల్క
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 61 ॥
తామును జనులేమను కొన
బూనుదురో దాని సరసి పొన్దిన జడనీ,
రాని పధమ్బున నడిచిన
దాననె ధర్మాత్ముడణ్డ్రు తన్నిట వేమ! ॥ 62 ॥
వినియు వినకయుణ్డు కనియు గనక యుణ్డు
తలచి తలపకుణ్డు తాను యోగి
మనుజవరులచేత మణిపూజ గొనుచుణ్డు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 63 ॥
వెన్న చేతబట్టి వివరమ్బు తెలియక
ఘృతము కోరునట్టి యతని భణ్డి
తాను దైవమయ్యు దైవమ్బు దలచును
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 64 ॥
రూపువఙ్క పేరు రూఢిగా నిలుచును
పేరువఙ్క క్రియలు పెనగుచుణ్డు
నాశమౌను తుదకు నామరూప క్రియల్
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 65 ॥
లోభమోహములను ప్రాభవములు తప్పు
తలచిన పనులెల్ల తప్పి చనును
తానొకటి దలచిన దైవమొణ్డగుచుణ్డు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 66 ॥
శాన్తమే జనులను జయమునొన్దిఞ్చును
శాన్తముననె గురువు జాడ తెలియు
శాన్త భావ మహిమ జర్చిమ్పలేమయా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 67 ॥
వేషధారినెపుడు విశ్వసిమ్పగరాదు
వేషదోషములొక విధయె యగును
రట్టుకాదె మునుపు రావణు వేషమ్బు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 68 ॥
ఇఙ్గలమ్బు తోడ నిల సల్పుతోడను
పరుని యాలితోడ పతితుతోడ
సరసమాడుటెల్ల చావుకు మూలము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 69 ॥
ఐకమత్యమొక్క టావశ్యకం బెప్డు
దాని బలిమి నెన్తయైన గూడు
గడ్డి వెణ్ట బెట్టి కట్టరా యేనుఙ్గు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 70 ॥
తామసిఞ్చి చేయదగదెట్టి కార్యమ్బు
వేగిరిమ్ప నదియు విషమగును
పచ్చికాయదెచ్చి పడవేయ ఫలమౌనా?
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 71 ॥
తల్లీ బిడ్డలకు తగవు పుట్టిఞ్చెడి
ధనము సుఖము గూర్చునని గడిన్త్రు
కానీయెల్ల యెడల ఘన దుఃఖకరమది
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 72 ॥
దొఙ్గమాటలాడ దొరుకునె మోక్షము
చేతగాని పలుకు చేటుదెచ్చు
గురువుపద్దు కాదు గునహైన్య మదియగు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 73 ॥
నలుగురు కల చోటను దా
దల చూపుచు మెలగుచుణ్డి ధన్యాత గనగా
దలచెడి యాతడు నిచ్చలు
గల మాటలే పలుకుచుణ్డగా దగు వేమ! ॥ 74 ॥
నడుచునిచ్చు నతని బత్తెమిచ్చిన వాని
కడుపు చల్లజేసి ఘనత విడుచు
నడుప నేర నేర నతడు నాలి ముచ్చేగదా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 75 ॥
పదుగురాడుమాట పాడియై ధరజెల్లు
నొక్కడాడుమాట యెక్కదెన్దు
వూరకుణ్డు వాని కూరెల్ల నోపదు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 76 ॥
పతక మన్దు నొప్పు పలు రత్నముల పెమ్పు
బఙ్గరన్దు కూర్ప బరువు గనును
గాని యితర లోహమైన హీనము గాదె
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 77 ॥
జన్నములను మరియు జన్నియల ననేక
ముల నొనర్చియున్న ఫలముకాన
రాక యుణ్డు నీతి లేకున్న మాత్రాన
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 78 ॥
తప్పు పలుకు పలికి తాతోట చేసిన
కూడియున లక్ష్మీ క్రుఙ్గిపోవు
నోటికుణ్డ నీల్లు నొనరగా నిలుచునా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 79 ॥
భూమి నాది యనిన భూమి ఫక్కున నవ్వు
దాన హీనుఁ జూచి ధనము నవ్వు
కదన భీతుఁ జూచి కాలుఁడు నవ్వును
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 80 ॥
నీతి జ్యోతిలేక నిర్మలమ్బగు నేది
ఎట్లు కలగుబర మదెన్తయైన
ధనము గలిగియున్న దైవమ్బు గలుగదు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 81 ॥
పగయుడగు గోపముడిగిన
పగయుడుగన్ కోర్కెలుడుగు బరజన్మమ్పుం
దగులుడుగు భేదముడిగిన
త్రిగుణము లుడుగఙ్గ ముక్తి స్థిరమగు వేమ! ॥ 82 ॥
పప్పులేని కూడు పరులకోసహ్యమే
యుప్పులేని వాడె యధిక బలుడు
ముప్పులేని వాడు మొదటి సుజ్జానిరా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 83 ॥
నిక్కమైన మఞ్చి నీలమొక్కటి చాలు
తలుకు బెలుకు రాలు తట్టెడేల
చదువ పద్యమరయ జాలదా యొక్కటి
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 84 ॥
పరుల దత్తమొప్పి పాలనచేసిన
నిల స్వదత్తమునకు విను మడియగు
నవని పరుల దత్త మహపరిమ్పగ రాదు
విశ్వధాబిరామ వినుర వేమ! ॥ 85 ॥
నిజములాడు వాని నిన్దిఞ్చు జగమెల్ల
నిజము బల్కరాదు నీచులకడ
నిజ మహాత్ముగూడ నిజమాడవలయురా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 86 ॥
పదుగురాడుమాట పాడియై ధరజెల్లు
నొక్కడాడుమాట యెక్కదెన్దు
వూరకుణ్డు వాని కూరెల్ల నోపదు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 87 ॥
పరుల మేలు చూచి పలుగాకి వలె నెప్పు
వట్టి మాటలాడు వాడధముడు
అట్టి వాని బ్రతుకు టదియేల మణ్టికా
విశ్వధాబిరామ వినుర వేమ! ॥ 88 ॥
భయమన్తయు దేహమునకె
భయ ముడిగిన నిశ్చయమ్బు పరమాత్మునకే
లయమన్తయు జీవునకే
జయమాత్మకు ననుచు జగతిఁ జాటుర వేమ! ॥ 89 ॥
భూమి నాది యనిన భూమి ఫక్కున నవ్వు
దాన హీనుఁ జూచి ధనము నవ్వు
కదన భీతుఁ జూచి కాలుఁడు నవ్వును
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 90 ॥
మాటజెప్ప వినని మనుజుడు మూర్ఖుడు
మాట విన్న నరుడు మానుడగును
మాట వినగ జెప్ప మానుట కూడదు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 91 ॥
మనసు తెలిసి యొకని మాటకు బ్రతిచెప్ప
సన్తసిఞ్చు నతడు చాలమెచ్చు
మనసు దెలియకున్నడనియుచు ననునేదో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 92 ॥
ఆలిమాటలు విని అన్నదమ్ముల రోసి
వేరేపోవువాడు వెర్రివాడు
కుక్కతోక పట్టి గోదారీదినా?
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 93 ॥
జ్ఞానియైనవాని మానక పూజిఞ్చు
మనుజుడెప్పుడు పరమునను ముదమ్బు
సుఖమునన్దుచుణ్డుసూరులు మెచ్చగ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 94 ॥
హాని కలుగబోదు హరిమది నెఞ్చెడు
వాని కబ్దు పరము వసుధయన్దు
పూని నిష్ఠమీరి పొదలక యుణ్డుము
విశ్వరాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 95 ॥
అల్పుడెప్పుడు పలుకు నాడమ్బరముగాను
సజ్జనుణ్డు పలుకు చల్లగాను
కఞ్చు మోగినట్లు కనకమ్బు మోగునా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 96 ॥
న్యాయశాస్త్ర మరయ నన్యాయమున దిఞ్చు
ధర్మశాస్త్ర మొసగు రుగ్మతమ్బు
జ్యోతిషము జనముల నీతుల దప్పిఞ్చు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 97 ॥
దేవుడనగ వేరే దేశమున్దున్నాడె
దేహితోడ నెపుడు దేహమన్దె
వాహనములనెక్కి పడిదోలుచున్నాడు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 98 ॥
భూమిలోన బుట్టు భూసారమెల్లను
తనువులోన బుట్టు తత్త్వమెల్ల
శ్రమలోన బుట్టు సర్వమ్బు తానౌను
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 99 ॥
వ్రాతకణ్టె హెచ్చు పరమీదు దైవమ్బు
చేతకణ్టె హెచ్చు వ్రాత లేదు
వ్రాత కజుడు కర్త చేతకు దాకర్త
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 100 ॥
చిప్పలోనబడ్డ చినుకు ముత్యమ్బయ్యె
నీట బడ్డ చినుకు నీట గలిసె
బ్రాప్తి గలుగు చోట ఫలమేల తప్పురా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 101 ॥
ఇణ్టి ఇణ్టిలోననీశ్వరుడుణ్డగ
నణ్టి చూడలేక యడవులన్దు
నుణ్ట మేటఞ్చునున్దురా జోగులై
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 102 ॥
చిత్తశుద్ధి కలిగిచేసిన పుణ్యమ్బు
కొఞ్చెమైన నదియు కొదవగాదు
విత్తనమ్బు మర్రి వృక్షమ్బునకు నెన్తో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 103 ॥
అగ్నిబానా మేసి యమ్బుధి నిఙ్కిఞ్చు
రాముడవలి కేగ రాక, నిలిచి
చెట్లు గిరులు తెచ్చి సేతువు గట్టడా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 104 ॥
ఐదు వేల్లు బలిమి హస్తమ్బు పనిచేయు
నం దొకణ్డు విడ్డ పొన్దు చెడును
స్వీయుడొకడు విడిన జెడుకదా పనిబల్మి
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 105 ॥
ఆత్మబుద్ధి వలన నఖిలమ్బ తానయ్యె
జీవబుద్ధి వలన జీవుడయ్యె
మోహబుద్ధిలయము మున్దర గనుగొను
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 106 ॥
గుణములోగలవాని కులమెఞ్చగానేల
గుణము కలిగెనేని కోటిసేయు
గణములేక యున్న గుడ్డిగవ్వయులేదు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 107 ॥
తల్లితణ్డ్రులన్దు దయలేని పుత్రుణ్డు
పుట్టనేమి? వాడు గిట్టనేమి?
పుట్టలోని చెదలు పుట్టదా గిట్టదా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 108 ॥
కోపమున ఘనత కొఞ్చెమైపోవును
కోపమునను గుణము కొరతపడును
కోపమణచనేని కోరికలీడేరు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 109 ॥
ఎలుగు తోలు తెచ్చి ఏడాది యుతికినా
నలుపు నలుపేకాని తెలుపుకాదు
కొయ్యబొమ్మ తెచ్చి కొట్టితే గుణియోనె
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 110 ॥
అల్పబుద్ధివానికధికారమిచ్చిన
దొడ్డవారినెల్ల తొలగగొట్టు
చెప్పుదినెడు కుక్క చెరకు తీపెరుగునా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 111 ॥
పట్టుపట్టరాదు పట్టివిడువరాదు
పట్టెనేని బిగియ పట్టవలయు
పట్టువిడుటకన్నా పడిచచ్చుటేమేలు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 112 ॥
తుమ్మచెట్టు ముణ్డ్ల తోడనేపుట్టును
విత్తులొననుణ్డు వెడలునట్లు
మూర్ఖునకును బుద్ధి మున్దుగా బుట్టను
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 113 ॥
కపటి వేషమూని కడగణ్డ్లు పడనేల
విపిన భూమి తిరిగి విసుగనేల
యుపముతోనే ముక్తి ఉన్నది చూడరా
విశ్వదాభి రామ వినుర వేమ ॥ 114 ॥
అనువుగాని చోట అధికులమనరాదు
కొఞ్చెమున్దుటెల్ల కొదువకాదు
కొణ్డ యద్దమన్దు కొఞ్చమై ఉణ్డదా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 115 ॥
మనసులోనున్న మర్మమన్త ఎరిగి
స్థిరము చేసి ఆత్మ తేటపరిచి
ఘటము నిల్పవలయు, ఘనతలిఙ్కేటికి
విశ్వదాభి రామవినుర వేమ! ॥ 116 ॥
కదలనీయకుణ్డ గట్టిగా లిఙ్గమ్బు
కట్టివేయనేమి ఘనత కలుగు
భావమన్దు శివుని భావిఞ్చి కానరా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 117 ॥
మేక జఙ్కబెట్టిమెలగుచు మన్దలో
బ్రమని తిరుగు గొల్ల పగిదిగాను
దేవునెరుగక పరదవేతల దలచు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 118 ॥
తన కుల గోత్రము లాకృతి
తన సమ్పద కలిమి బలిమి తనకేలనయా?
తన వెణ్టరావు నిజమిది
తన సత్యమే తోడువచ్చు తనతో
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 119 ॥
కలిమిగల్గనేమి కరుణ లేకుణ్డిన
కలిమి తగునె దుష్టకర్ములకును
తేనెగూర్పనీగ తెరువున బోవదా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 120 ॥
ఎణ్డిన మానొకటడవిని
మణ్డిన నన్దగ్ని పుట్టి యూడ్చును చెట్లన్
దణ్డిగల వంశమెల్లను
చణ్డాలుణ్డొకడు పుట్టి చదువును వేమ! ॥ 121 ॥
కనులు పోవువాడు కాల్లు పోయినవాడు
ఉభయులరయుగూడి యుణ్డినట్లు
పేద పేద గూడి పెనగొని యుణ్డును
విశ్వదాభిరామా వినుర వేమ! ॥ 122 ॥
మాటలాడు గల్గు మర్మములెరిగిన
పిన్నపెద్దతనము లెన్నవలదు
పిన్నచేతి దివ్వె పెద్దగా వెలగదా?
విశ్వధాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 123 ॥
కొణ్డముచ్చు పెణ్డ్లికి కోతి పేరణ్టాలు
మొణ్డి వాని హితుడు బణ్డవాడు
దుణ్డగీడునకును కొణ్డెడు దలవాయి
విశ్వదాభిరామా వినుర వేమ! ॥ 124 ॥
ఝుషము నీరు వెడల జచ్చుటే సిద్ధము
నీటనుణ్డనేని నిక్కిపడును
అణ్డతొలుగు నెడల నన్దర పని అట్లే
విశ్వదాభి రామ వినుర వేమ! ॥ 125 ॥
తల్లియేడ్వ వినక తనయాలు వగచిన
జాలిపడెడు వాడు జడుడు సుమ్మి
తారతమ్య మెరుగనేరని పశువది
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 126 ॥
పరులమేలు చూసి పలుకాకి వలె
వట్టిమాటలాడు వాడు అధముడు
అట్టివాని బతుకుటది ఏల మణ్టికా?
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 127 ॥
గఙ్గి గోవుపాలు గరిటడైనను చాలు
కడవెడైనను నేమి ఖరముపాలు
భక్తికల్గుకూడు పట్టెడైనను చాలు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 128 ॥
చిక్కియున్నవేల సింహమ్బునైనను
బక్క కుక్కయైనా బాధసేయు
బలిమిలేని వేల పన్తములు చెల్లవు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 129 ॥
పనసతొనలకన్న పఞ్చదారలకన్న
జుణ్టితేనెకన్న జున్నుకన్న
చెఱుకు రసముకన్న చెలుల మాటలె తీపి
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 130 ॥
నిణ్డునదులు పారు నిలచి గమ్భీరమై
వెఱ్రివాగు పాఱు వేగబొర్లి
అల్పుడాడురీతి నధికుణ్డు నాడునా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 131 ॥
ఉప్పులేనికూర యొప్పదు రుచులకు
పప్పులేని తిణ్డి ఫలములేదు
అప్పులేనివాడె యధిక సమ్పన్నుడు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 132 ॥
పసుల వన్నె వేరు పాలెల్ల ఒక్కటి
పుష్పజాతి వేరు పూజ ఒకటి
దర్శనమ్బులారు దైవమ్బు ఒక్కటి
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 133 ॥
చమ్పదగిన శతృవు తనచేత
చిక్కెనేని కీడు చేయరాదు
పొసగ మేలు చేసి పొమ్మనుటే మేలు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 134 ॥
ఆపదగల వేల అరసి బన్ధువు జూడు
భయము వేల జూడు బణ్టుతనము
పేదవేల జూడు పెణ్డ్లాము గుణము
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 135 ॥
ఉప్పు కప్పురమ్బు ఒక్క పోలికనుణ్డు
చూడ చూడ రుచుల జాడ వేరు
పురుషులన్దు పుణ్య పురుషులు వేరయ
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 136 ॥
ఆత్మ శుద్ది లేని యాచారమదియేల
భాణ్డశుద్ది లేని పాక మేల
చిత్తశుద్దిలేని శివపూజలేలరా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 137 ॥
యినుము విరగనేని యినుమూరు ముమ్మారు
కాచియెతకవచ్చు గ్రమము గాను
మనసు విరిగెనేని మరి చేర్చరాదయా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 138 ॥
కుణ్డ కుమ్భమన్న కొణ్డ పర్వతమన్న
నుప్పు లవణమన్న నొకటి కాదె
భాష లిట్టె వేరు పరతత్వమొకటె
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 139 ॥
అనగ ననగ రాగ మతిశ యిల్లుచునుణ్డు
దినగ దినగ వేము తియ్యనుణ్డు
సాధనమున పనులు సమకూరు ధరలోన
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 140 ॥
చెప్పులోని రాయి చెవిలోని జోరీగ
కణ్టిలోని నలుసు కాలి ముల్లు
ఇణ్టిలోని పోరు నిన్తిన్త గాదయా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 141 ॥
తప్పు లెన్నువారు తణ్డోప తణ్డమ్బు
లుర్వి జనులకెల్ల నుణ్డు తప్పు
తప్పు లెన్నువారు తమ తప్పులెరుగరు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 142 ॥
మిరప గిఞ్జ చూడ మీద నల్లగనుణ్డు
కొరికి జూడలోన జురుకుమనును
సజ్జను లగు వారి సార మిట్లుణ్డు
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 143 ॥
మేడిపణ్డు చూడ మేలిమై యుణ్డును
పొట్టవిచ్చి చూడ పురుగులుణ్డు
పిరికివాని మదిని బిఙ్కమీలాగురా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 144 ॥
వేరు పురుగు చేరి వృక్షమ్బు జెరుచును
చీడపురుగు చేరి చెట్టు జెరచు
కుత్సితుణ్డు చేరి గుణవన్తు జెరచురా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 145 ॥
వేషభాష లెరిగి కాషయవస్త్రముల్
గట్టగానె ముక్తి గలుగబోదు
తలలు బోడులృన తలపులు బోడులా
విశ్వదాభిరామ వినుర వేమ! ॥ 146 ॥
Roman (IAST) Transliteration
talapulona galugu dā daivame pròddu
talaci cūḍanataku tatvamagunu
vūṟakuṇḍa nervunuttama yogirā
viśvadābhirāma vinura vema! || 1 ||
tana virakti yanèḍi dāsi cetanu jikki
migili vèḍalaveka miṇukucunna
naruḍi keḍamukti varalèḍi cèppaḍī
viśvadābhirāma vinura vema! || 2 ||
tanadu manasuceta darkiñci jyotiṣa
mènta cese nanucu nèñci cūcu,
tana yadṛṣṭamanta daiva mèṟuṅgaḍā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 3 ||
ṭīka vrāsinaṭlenekulu pèddalu
lokamandu jèppi mañcu
kākulaṭṭi janula kānarī marmamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 4 ||
jñānamènna guruvu jñānahainyamu buddhi
rèṇṭinandu rimmarecunapuḍu
rimma tèlipèneni rèṇḍòka rūpurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 5 ||
jāṇalamani yandru capalātmulaguvāru
tèlivileka tammutèliyaleru
kaṣṭamaina yaḍavi gāsīlucunnāru
viśvadābhirāma vinura vema! || 6 ||
janana maraṇamulana svapna suṣuptulu
jagamulandu nèṇḍa jagamuluṇḍu
naruḍu jagamunaṇṭa naḍubāṭu kādòko
viśvadābhirāma vinura vema! || 7 ||
chāyananòsagucèṭlu sādhuvu bodhaṭṭu
laḍagi darinijeri paḍayavaccu
naṭṭuniṭṭu dāṭanadi povunidi rāma
viśvadābhirāma vinura vema! || 8 ||
naruḍèyaina leka nārāyaṇuṇḍaina
tattvabaddhuḍaina daraṇi naraya
maraṇamunnadanucu madini nammagavalè
viśvadābhirāma vinura vema! || 9 ||
dvārambandhamunaku dalupulu gaḍiyalu
valènè noṭikòppugala niyatulu
dharmamèrigi paluka dhanyuṇḍau bhuvilona
viśvadābhirāma vinura vema! || 10 ||
brahmaghaṭamu menu prāṇambu tagagāli
mitracandra śikhulu netracayamu
maṟiyu brahmamanaga mahimīda ledayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 11 ||
yoginanucu gònta yogamugūrcaka
jagamunèllabaṭṭa campi tinucu
dhanamu kòṟaku vāḍu tagavāḍucuṇḍina
yogikāḍu vāḍè yogu vema! || 12 ||
ardha yaṅkaṇamuna kādhāramainaṭṭi
yòṇṭimeḍa guñju nònaranilpè
niṇṭikòka magaṇḍè yillāṇḍrunedguru
viśvadābhirāma vinura vema! || 13 ||
annadānamunaku nadhika sampadagalgi
yamaraloka pūjyuḍagunu mīṟu
annamagunu brahmamadi kanalerayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 14 ||
bòndi yèvari sòmmu poṣimpabalumāru
prāṇa mèvari sòmmu bhaktiseya,
dhanamadèvarisòmmu dharmamè tana sòmmu
viśvadābhirāma vinura vema! || 15 ||
paṇḍuvalana buṭṭè baraga prapañcamu
paṇḍuvalana buṭṭè paramu nihamu
paṇḍu melèṟiṅgè brahlāduḍilalona
viśvadābhirāma vinura vema! || 16 ||
tapamuvela? yaraya dhātrijanulakèlla
nònara śivuni jūḍa nupama galadu
manasu cadaranīka mahilona jūḍarā
viśvadābhirāma vinura vema! || 17 ||
tanaguṇamu tanaku nuṇḍaga
nènayaṅgā noruni guṇamu nèñcunu madilo
dana guṇamu tèliya kanyuni
banigòni dūṣiñcuvāḍu vyarthuḍu vema! || 18 ||
jālinòndarādu javadāṭi kanarādu
adi mūlamaina ātmamaṟugu
poriceri pòndi pūrṇamu nandurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 19 ||
jāti, matamu viḍici cani yogikāmelu
jātito nèyunna nītivaladè
matamubaṭṭi jāti mānakuṇṭa kòṟanta
viśvadābhirāma vinura vema! || 20 ||
nīvaninanu nenaninanu
bhāvammuna nèṟukayòkka paddhatiyagunā
bhāvambu dèlisi madini
rbhāvamugā ninnu ganuṭa paramagu vema! || 21 ||
nīlla munuganela? nidhula mèṭṭaganela
mònasi velpulakunu mròkkanela
kapaṭa kalmaṣamulu kaḍupulo nuṇḍagā
viśvadābhirāma vinura vema! || 22 ||
pañca mukhamulandu bañcākṣari janiñcè
pañca varṇamulanu prabalè jagamu
pañcamukhuni mīru prastuti ceyuṇḍī
viśvadābhirāma vinura vema! || 23 ||
neyi vènna kāci nīḍane yuñcina
beri gaṭṭipaḍunu pèrugurīti
poripori madini ponīka paṭṭumu
viśvadābhirāma vinura vema! || 24 ||
maṇṭikuṇḍavaṇṭi māya śarīrambu
caccunènnaḍaina, cāvadātma
ghaṭamulènniyaina gaganamòkkaṭegadā,
viśvadābhirāma vinura vema! || 25 ||
maṇṭa lohamandu mrākula śilalandu
paṭamulandu goḍapratimalandu
tannudèliyu kòṟakudaguladā paramātma
viśvadābhirāma vinura vema! || 26 ||
nimiṣamainanu madi nilci nirmalamuga
liṅga jīvāveśulanu gāñci bhaṅgapaḍaka
pūja madiyandu jeruṭa pūrṇapadavi
paramu gorina nidiceya bāgu vema! || 27 ||
dhūmādula nāvṛtamai
vyomambunakègani kaliyu nupamulu tanalo
śrīmiñcu śivuni jerunu
gāmādula galiyaḍataḍu ghanamuga vema! || 28 ||
pagaluḍuga nāsaluḍugunu
vagapuḍugaṃ gorkèluḍugu vaḍi janmambul
taguluḍugu bhogamuḍigina
triguṇambunu naḍuga mukti tèruvagu vema! || 29 ||
pāla nīṭi kalata paramahaṃsa mèṟugunu
nīru pālu nèṭlu nercunèmali
lajñuḍaina hīnuḍala śivu nèṟugunā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 30 ||
puṭṭu puṭṭalede puḍamini janulèlla
puṭṭi giṭṭaledè pūrvulèvaru
puṭṭi giṭṭuṭèlla vaṭṭi bhrāntulu sumī,
viśvadābhirāma vinura vema! || 31 ||
parula vittamandu bhrānti vāsinayaṭṭi
puruṣuḍavanilona puṇyamūrti
parula vittamaraya pāpasañcitamagu
viśvadābhirāma vinura vema! || 32 ||
paradhanambulakunu prāṇamuliccunu
satyamantaleka jāraḍagunu
dvijulamañcu nintrutejamiñcukaledu
viśvadābhirāma vinura vema! || 33 ||
noru palakavaccu nuḍi vrāyagarādu
vrātakanna sākṣi valavadanna
paragaleni vrāta bhaṅga pāṭundèccu
viśvadābhirāma vinura vema! || 34 ||
nijamākalla rèṇḍu nīlakaṇṭhuḍèṟuṅgu
nijamulāḍakunna nītidappu
nijamulāḍunapuḍu nī rūpamanavaccu
viśvadābhirāma vinura vema! || 35 ||
daśagalārinèlla dama bandhuvu laṭaṇḍru
daśayalemi nèntru takkuvaganu
daśayana gama dhana daśamòkkaṭe daśa
viśvadābhirāma vinura vema! || 36 ||
tāmasiñci ceyadaga dèṭṭi kāryambu
vegirimpa nadiyu viṣamagunu
paccikāyadècci paḍaveya phalamaune
viśvadābhirāma vinura vema! || 37 ||
tallibiḍḍalakunu tagavu puṭṭiñcèḍi
dhanamu sukhamu gūrcunani gaḍintru
kāni yèllayèḍala ghana duḥkhandamadi
viśvadābhirāma vinura vema! || 38 ||
tallidaṇḍrulènnadagu tòli guruvulu
pārvatībhavu lilabaramagurulu
kūlivāṇḍra jagati gurulana drohamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 39 ||
tāmasiñci ceyadaga dèṭṭi kāryambu
vegirimpa nadiyu viṣamagunu
paccikāyadècci paḍaveya phalamaune
viśvadābhirāma vinura vema! || 40 ||
puṭṭu puṭṭalede puḍamini janulèlla
puṭṭi giṭṭaledè pūrvulèvaru
puṭṭi giṭṭuṭèlla vaṭṭi bhrāntulu sumī,
viśvadābhirāma vinura vema! || 41 ||
pèṭṭipoyaleni vaṭṭi debèlu bhūmi
buṭṭiremi vāru giṭṭaremi
puṭṭaloni cèdalu puṭṭadā giṭṭadā!
viśvadābhirāma vinura vema! || 42 ||
lokamandubuṭṭi lokamandè pèrigi
loka vibhavamorvaleka januḍu
lokamandu janiki lobaḍi cèḍipovunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 43 ||
madi galigina pūja madanāri mèccunu
manasu nilsinanta mahituḍagunu
manasuleni pūja maṭṭi samānamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 44 ||
tāmunu janulemanu kòna
būnuduro dāni sarasi pòndina jaḍanī,
rāni padhambuna naḍicina
dānanè dharmātmuḍaṇḍru tanniṭa vema! || 45 ||
madamu valana galugu māṭalu maṟipalki
mruccu saddulanògi mosapucci
kāsurābènagèḍu kaṣṭhuṇḍu guruḍaune?
viśvadābhirāma vinura vema! || 46 ||
manase māyā mṛgamau
mananemiṭi paikigānī maṇiponīkā
manasuna manasunu jampina
manande muktigaladu mahilo vema! || 47 ||
mantramòkaṭi cèppi maṟi devatārcana
cesi tamakugaruṇacèndinadani
vedapaṭhana cesi vèrrulai poduru,
viśvadābhirāma vinura vema! || 48 ||
maṭhamuloniyogi māyalanniyugosi
ghaṭamulona nunna ghanunidèlisi
māṭa māṭakuguru maruvaka tèlupurā,
viśvadābhirāma vinura vema! || 49 ||
tirigi vaccuvela maralipoyèḍi vela
vèṇṭa deru dhanamu vaṇṭaboru
tònèṭaku janunò dhanamèndu bovuno
viśvadābhirāma vinura vema! || 50 ||
āśayanèḍu dāni gosiveyagāleka
mòhabuddi valana munuguvāru
kāśivāsulaina ganaboru mokṣamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 51 ||
cittamaneḍi vere śithilamainappuḍe
prakṛti yanèḍi cèṭṭu paḍunu pidapa
gorkulanèḍi pèddakòmmalèṇḍunu gadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 52 ||
bhogambula kāśimpaka
rāgadveṣambu raṅguḍadamalo
vegamè mokṣa padambunu
rāganu nātaṇḍu yogirāyuḍu vema! || 53 ||
canuvārèllanu janulaṃ
janipoyina vāri puṇya satkathalèllan
vinavalè ganavalè manavalè
nani maṣulaku dèlusagūḍa dantyamu vema! || 54 ||
āśayanèḍi trālla nakhila janambulu
kaṭṭupaḍucu muktigānarairi
jñānakhaḍgamunanu khaṇḍimpa rādòko
viśvadābhirāma vinura vema! || 55 ||
atithi rāka cūci yadaliñci paḍavaici
kaṭhina citulagucu gānaleru
karmamunaku mundu dharmamu gānaro
viśvadābhirāma vinura vema! || 56 ||
tanu valacina dāvalacunu tanu
valavaka yunnanènaḍu tāvalava ḍilan
tanadu paṭāṭopambulu tana
māyalu panikirāvu dharalona vema! || 57 ||
māṭalāḍa vaccu manasu nilvagaledu
tèlupavaccu dannu tèliyaledu
suriyabaṭṭavaccu śūruḍu kāleḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 58 ||
tanakenāḍu subhikṣamu
tanakenāḍunu bhagambu tanaravayunaṃ
cunu tana daśakai yèllèḍa
manasanduna jivukucuṇḍu mahilo vema! || 59 ||
èṇḍina mā nòkaṭaḍavini
maṇḍina nandagni puṭṭi yūḍcunu cèṭlan
daṇḍigala vaṃśamèllanu
caṇḍāluṇḍòkaḍu puṭṭi cadupunu vema! || 60 ||
nijamu tèlisiyunna sujinuḍānijamunè
palukavalayugāni parulakòraku
cāvakūḍa diṅka nopadavyaṃ palka
viśvadābhirāma vinura vema! || 61 ||
tāmunu janulemanu kòna
būnuduro dāni sarasi pòndina jaḍanī,
rāni padhambuna naḍicina
dānanè dharmātmuḍaṇḍru tanniṭa vema! || 62 ||
viniyu vinakayuṇḍu kaniyu ganaka yuṇḍu
talaci talapakuṇḍu tānu yogi
manujavarulaceta maṇipūja gònucuṇḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 63 ||
vènna cetabaṭṭi vivarambu tèliyaka
ghṛtamu korunaṭṭi yatani bhaṇḍi
tānu daivamayyu daivambu dalacunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 64 ||
rūpuvaṅka peru rūḍhigā nilucunu
peruvaṅka kriyalu pènagucuṇḍu
nāśamaunu tudaku nāmarūpa kriyal
viśvadābhirāma vinura vema! || 65 ||
lobhamohamulanu prābhavamulu tappu
talacina panulèlla tappi canunu
tānòkaṭi dalacina daivamòṇḍagucuṇḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 66 ||
śāntame janulanu jayamunòndiñcunu
śāntamunanè guruvu jāḍa tèliyu
śānta bhāva mahima jarcimpalemayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 67 ||
veṣadhārinèpuḍu viśvasimpagarādu
veṣadoṣamulòka vidhayè yagunu
raṭṭukādè munupu rāvaṇu veṣambu
viśvadābhirāma vinura vema! || 68 ||
iṅgalambu toḍa nila salputoḍanu
paruni yālitoḍa patitutoḍa
sarasamāḍuṭèlla cāvuku mūlamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 69 ||
aikamatyamòkka ṭāvaśyakaṃ bèpḍu
dāni balimi nèntayaina gūḍu
gaḍḍi vèṇṭa bèṭṭi kaṭṭarā yenuṅgu
viśvadābhirāma vinura vema! || 70 ||
tāmasiñci ceyadagadèṭṭi kāryambu
vegirimpa nadiyu viṣamagunu
paccikāyadècci paḍaveya phalamaunā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 71 ||
tallī biḍḍalaku tagavu puṭṭiñcèḍi
dhanamu sukhamu gūrcunani gaḍintru
kānīyèlla yèḍala ghana duḥkhakaramadi
viśvadābhirāma vinura vema! || 72 ||
dòṅgamāṭalāḍa dòrukunè mokṣamu
cetagāni paluku ceṭudèccu
guruvupaddu kādu gunahainya madiyagu
viśvadābhirāma vinura vema! || 73 ||
naluguru kala coṭanu dā
dala cūpucu mèlagucuṇḍi dhanyāta ganagā
dalacèḍi yātaḍu niccalu
gala māṭale palukucuṇḍagā dagu vema! || 74 ||
naḍucuniccu natani battèmiccina vāni
kaḍupu callajesi ghanata viḍucu
naḍupa nera nera nataḍu nāli muccegadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 75 ||
padugurāḍumāṭa pāḍiyai dharajèllu
nòkkaḍāḍumāṭa yèkkadèndu
vūrakuṇḍu vāni kūrèlla nopadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 76 ||
pataka mandu nòppu palu ratnamula pèmpu
baṅgarandu kūrpa baruvu ganunu
gāni yitara lohamaina hīnamu gādè
viśvadābhirāma vinura vema! || 77 ||
jannamulanu mariyu janniyala naneka
mula nònarciyunna phalamukāna
rāka yuṇḍu nīti lekunna mātrāna
viśvadābhirāma vinura vema! || 78 ||
tappu paluku paliki tātoṭa cesina
kūḍiyuna lakṣmī kruṅgipovu
noṭikuṇḍa nīllu nònaragā nilucunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 79 ||
bhūmi nādi yanina bhūmi phakkuna navvu
dāna hīnu~ jūci dhanamu navvu
kadana bhītu~ jūci kālu~ḍu navvunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 80 ||
nīti jyotileka nirmalambagu nedi
èṭlu kalagubara madèntayaina
dhanamu galigiyunna daivambu galugadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 81 ||
pagayuḍagu gopamuḍigina
pagayuḍugan korkèluḍugu barajanmampuṃ
daguluḍugu bhedamuḍigina
triguṇamu luḍugaṅga mukti sthiramagu vema! || 82 ||
pappuleni kūḍu parulakosahyame
yuppuleni vāḍè yadhika baluḍu
muppuleni vāḍu mòdaṭi sujjānirā
viśvadābhirāma vinura vema! || 83 ||
nikkamaina mañci nīlamòkkaṭi cālu
taluku bèluku rālu taṭṭèḍela
caduva padyamaraya jāladā yòkkaṭi
viśvadābhirāma vinura vema! || 84 ||
parula dattamòppi pālanacesina
nila svadattamunaku vinu maḍiyagu
navani parula datta mahaparimpaga rādu
viśvadhābirāma vinura vema! || 85 ||
nijamulāḍu vāni nindiñcu jagamèlla
nijamu balkarādu nīculakaḍa
nija mahātmugūḍa nijamāḍavalayurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 86 ||
padugurāḍumāṭa pāḍiyai dharajèllu
nòkkaḍāḍumāṭa yèkkadèndu
vūrakuṇḍu vāni kūrèlla nopadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 87 ||
parula melu cūci palugāki valè nèppu
vaṭṭi māṭalāḍu vāḍadhamuḍu
aṭṭi vāni bratuku ṭadiyela maṇṭikā
viśvadhābirāma vinura vema! || 88 ||
bhayamantayu dehamunakè
bhaya muḍigina niścayambu paramātmunake
layamantayu jīvunake
jayamātmaku nanucu jagati~ jāṭura vema! || 89 ||
bhūmi nādi yanina bhūmi phakkuna navvu
dāna hīnu~ jūci dhanamu navvu
kadana bhītu~ jūci kālu~ḍu navvunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 90 ||
māṭajèppa vinani manujuḍu mūrkhuḍu
māṭa vinna naruḍu mānuḍagunu
māṭa vinaga jèppa mānuṭa kūḍadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 91 ||
manasu tèlisi yòkani māṭaku braticèppa
santasiñcu nataḍu cālamèccu
manasu dèliyakunnaḍaniyucu nanunedo
viśvadābhirāma vinura vema! || 92 ||
ālimāṭalu vini annadammula rosi
verepovuvāḍu vèrrivāḍu
kukkatoka paṭṭi godārīdinā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 93 ||
jñāniyainavāni mānaka pūjiñcu
manujuḍèppuḍu paramunanu mudambu
sukhamunanducuṇḍusūrulu mèccaga
viśvadābhirāma vinura vema! || 94 ||
hāni kalugabodu harimadi nèñcèḍu
vāni kabdu paramu vasudhayandu
pūni niṣṭhamīri pòdalaka yuṇḍumu
viśvarābhirāma vinura vema! || 95 ||
alpuḍèppuḍu paluku nāḍambaramugānu
sajjanuṇḍu paluku callagānu
kañcu moginaṭlu kanakambu mogunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 96 ||
nyāyaśāstra maraya nanyāyamuna diñcu
dharmaśāstra mòsagu rugmatambu
jyotiṣamu janamula nītula dappiñcu
viśvadābhirāma vinura vema! || 97 ||
devuḍanaga vere deśamundunnāḍè
dehitoḍa nèpuḍu dehamandè
vāhanamulanèkki paḍidolucunnāḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 98 ||
bhūmilona buṭṭu bhūsāramèllanu
tanuvulona buṭṭu tattvamèlla
śramalona buṭṭu sarvambu tānaunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 99 ||
vrātakaṇṭè hèccu paramīdu daivambu
cetakaṇṭè hèccu vrāta ledu
vrāta kajuḍu karta cetaku dākarta
viśvadābhirāma vinura vema! || 100 ||
cippalonabaḍḍa cinuku mutyambayyè
nīṭa baḍḍa cinuku nīṭa galisè
brāpti galugu coṭa phalamela tappurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 101 ||
iṇṭi iṇṭilonanīśvaruḍuṇḍaga
naṇṭi cūḍaleka yaḍavulandu
nuṇṭa meṭañcunundurā jogulai
viśvadābhirāma vinura vema! || 102 ||
cittaśuddhi kaligicesina puṇyambu
kòñcèmaina nadiyu kòdavagādu
vittanambu marri vṛkṣambunaku nènto
viśvadābhirāma vinura vema! || 103 ||
agnibānā mesi yambudhi niṅkiñcu
rāmuḍavali kega rāka, nilici
cèṭlu girulu tècci setuvu gaṭṭaḍā
viśvadābhirāma vinura vema! || 104 ||
aidu vellu balimi hastambu paniceyu
naṃ dòkaṇḍu viḍḍa pòndu cèḍunu
svīyuḍòkaḍu viḍina jèḍukadā panibalmi
viśvadābhirāma vinura vema! || 105 ||
ātmabuddhi valana nakhilamba tānayyè
jīvabuddhi valana jīvuḍayyè
mohabuddhilayamu mundara ganugònu
viśvadābhirāma vinura vema! || 106 ||
guṇamulogalavāni kulamèñcagānela
guṇamu kaligèneni koṭiseyu
gaṇamuleka yunna guḍḍigavvayuledu
viśvadābhirāma vinura vema! || 107 ||
tallitaṇḍrulandu dayaleni putruṇḍu
puṭṭanemi? vāḍu giṭṭanemi?
puṭṭaloni cèdalu puṭṭadā giṭṭadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 108 ||
kopamuna ghanata kòñcèmaipovunu
kopamunanu guṇamu kòratapaḍunu
kopamaṇacaneni korikalīḍeru
viśvadābhirāma vinura vema! || 109 ||
èlugu tolu tècci eḍādi yutikinā
nalupu nalupekāni tèlupukādu
kòyyabòmma tècci kòṭṭite guṇiyonè
viśvadābhirāma vinura vema! || 110 ||
alpabuddhivānikadhikāramiccina
dòḍḍavārinèlla tòlagagòṭṭu
cèppudinèḍu kukka cèraku tīpèrugunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 111 ||
paṭṭupaṭṭarādu paṭṭiviḍuvarādu
paṭṭèneni bigiya paṭṭavalayu
paṭṭuviḍuṭakannā paḍicaccuṭemelu
viśvadābhirāma vinura vema! || 112 ||
tummacèṭṭu muṇḍla toḍanepuṭṭunu
vittulònanuṇḍu vèḍalunaṭlu
mūrkhunakunu buddhi mundugā buṭṭanu
viśvadābhirāma vinura vema! || 113 ||
kapaṭi veṣamūni kaḍagaṇḍlu paḍanela
vipina bhūmi tirigi visuganela
yupamutone mukti unnadi cūḍarā
viśvadābhi rāma vinura vema || 114 ||
anuvugāni coṭa adhikulamanarādu
kòñcèmunduṭèlla kòduvakādu
kòṇḍa yaddamandu kòñcamai uṇḍadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 115 ||
manasulonunna marmamanta èrigi
sthiramu cesi ātma teṭaparici
ghaṭamu nilpavalayu, ghanataliṅkeṭiki
viśvadābhi rāmavinura vema! || 116 ||
kadalanīyakuṇḍa gaṭṭigā liṅgambu
kaṭṭiveyanemi ghanata kalugu
bhāvamandu śivuni bhāviñci kānarā
viśvadābhirāma vinura vema! || 117 ||
meka jaṅkabèṭṭimèlagucu mandalo
bramani tirugu gòlla pagidigānu
devunèrugaka paradavetala dalacu
viśvadābhirāma vinura vema! || 118 ||
tana kula gotramu lākṛti
tana sampada kalimi balimi tanakelanayā?
tana vèṇṭarāvu nijamidi
tana satyame toḍuvaccu tanato
viśvadābhirāma vinura vema! || 119 ||
kalimigalganemi karuṇa lekuṇḍina
kalimi tagunè duṣṭakarmulakunu
tenègūrpanīga tèruvuna bovadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 120 ||
èṇḍina mānòkaṭaḍavini
maṇḍina nandagni puṭṭi yūḍcunu cèṭlan
daṇḍigala vaṃśamèllanu
caṇḍāluṇḍòkaḍu puṭṭi caduvunu vema! || 121 ||
kanulu povuvāḍu kāllu poyinavāḍu
ubhayularayugūḍi yuṇḍinaṭlu
peda peda gūḍi pènagòni yuṇḍunu
viśvadābhirāmā vinura vema! || 122 ||
māṭalāḍu galgu marmamulèrigina
pinnapèddatanamu lènnavaladu
pinnaceti divvè pèddagā vèlagadā?
viśvadhābhirāma vinura vema! || 123 ||
kòṇḍamuccu pèṇḍliki koti peraṇṭālu
mòṇḍi vāni hituḍu baṇḍavāḍu
duṇḍagīḍunakunu kòṇḍèḍu dalavāyi
viśvadābhirāmā vinura vema! || 124 ||
jhuṣamu nīru vèḍala jaccuṭe siddhamu
nīṭanuṇḍaneni nikkipaḍunu
aṇḍatòlugu nèḍala nandara pani aṭle
viśvadābhi rāma vinura vema! || 125 ||
talliyeḍva vinaka tanayālu vagacina
jālipaḍèḍu vāḍu jaḍuḍu summi
tāratamya mèruganerani paśuvadi
viśvadābhirāma vinura vema! || 126 ||
parulamelu cūsi palukāki valè
vaṭṭimāṭalāḍu vāḍu adhamuḍu
aṭṭivāni batukuṭadi ela maṇṭikā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 127 ||
gaṅgi govupālu gariṭaḍainanu cālu
kaḍavèḍainanu nemi kharamupālu
bhaktikalgukūḍu paṭṭèḍainanu cālu
viśvadābhirāma vinura vema! || 128 ||
cikkiyunnavela siṃhambunainanu
bakka kukkayainā bādhaseyu
balimileni vela pantamulu cèllavu
viśvadābhirāma vinura vema! || 129 ||
panasatònalakanna pañcadāralakanna
juṇṭitenèkanna junnukanna
cèṟuku rasamukanna cèlula māṭalè tīpi
viśvadābhirāma vinura vema! || 130 ||
niṇḍunadulu pāru nilaci gambhīramai
vèṟrivāgu pāṟu vegabòrli
alpuḍāḍurīti nadhikuṇḍu nāḍunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 131 ||
uppulenikūra yòppadu ruculaku
pappuleni tiṇḍi phalamuledu
appulenivāḍè yadhika sampannuḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 132 ||
pasula vannè veru pālèlla òkkaṭi
puṣpajāti veru pūja òkaṭi
darśanambulāru daivambu òkkaṭi
viśvadābhirāma vinura vema! || 133 ||
campadagina śatṛvu tanaceta
cikkèneni kīḍu ceyarādu
pòsaga melu cesi pòmmanuṭe melu
viśvadābhirāma vinura vema! || 134 ||
āpadagala vela arasi bandhuvu jūḍu
bhayamu vela jūḍu baṇṭutanamu
pedavela jūḍu pèṇḍlāmu guṇamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 135 ||
uppu kappurambu òkka polikanuṇḍu
cūḍa cūḍa rucula jāḍa veru
puruṣulandu puṇya puruṣulu veraya
viśvadābhirāma vinura vema! || 136 ||
ātma śuddi leni yācāramadiyela
bhāṇḍaśuddi leni pāka mela
cittaśuddileni śivapūjalelarā
viśvadābhirāma vinura vema! || 137 ||
yinumu viraganeni yinumūru mummāru
kāciyètakavaccu gramamu gānu
manasu virigèneni mari cercarādayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 138 ||
kuṇḍa kumbhamanna kòṇḍa parvatamanna
nuppu lavaṇamanna nòkaṭi kādè
bhāṣa liṭṭè veru paratatvamòkaṭè
viśvadābhirāma vinura vema! || 139 ||
anaga nanaga rāga matiśa yillucunuṇḍu
dinaga dinaga vemu tiyyanuṇḍu
sādhanamuna panulu samakūru dharalona
viśvadābhirāma vinura vema! || 140 ||
cèppuloni rāyi cèviloni jorīga
kaṇṭiloni nalusu kāli mullu
iṇṭiloni poru nintinta gādayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 141 ||
tappu lènnuvāru taṇḍopa taṇḍambu
lurvi janulakèlla nuṇḍu tappu
tappu lènnuvāru tama tappulèrugaru
viśvadābhirāma vinura vema! || 142 ||
mirapa giñja cūḍa mīda nallaganuṇḍu
kòriki jūḍalona jurukumanunu
sajjanu lagu vāri sāra miṭluṇḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 143 ||
meḍipaṇḍu cūḍa melimai yuṇḍunu
pòṭṭavicci cūḍa puruguluṇḍu
pirikivāni madini biṅkamīlāgurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 144 ||
veru purugu ceri vṛkṣambu jèrucunu
cīḍapurugu ceri cèṭṭu jèracu
kutsituṇḍu ceri guṇavantu jèracurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 145 ||
veṣabhāṣa lèrigi kāṣayavastramul
gaṭṭagānè mukti galugabodu
talalu boḍulṛna talapulu boḍulā
viśvadābhirāma vinura vema! || 146 ||
Sanskrit — Devanagari (original)
तलपुलोन गलुगु दा दैवमे प्रॊद्दु
तलचि चूडनतकु तत्वमगुनु
वूऱकुण्ड नेर्वुनुत्तम योगिरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 1 ॥
तन विरक्ति यनॆडि दासि चेतनु जिक्कि
मिगिलि वॆडलवेक मिणुकुचुन्न
नरुडि केडमुक्ति वरलॆडि चॆप्पडी
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 2 ॥
तनदु मनसुचेत दर्किञ्चि ज्योतिष
मॆन्त चेसे ननुचु नॆञ्चि चूचु,
तन यदृष्टमन्त दैव मॆऱुङ्गडा?
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 3 ॥
टीक व्रासिनट्लेनेकुलु पॆद्दलु
लोकमन्दु जॆप्पि मञ्चु
काकुलट्टि जनुल कानरी मर्ममु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 4 ॥
ज्ञानमॆन्न गुरुवु ज्ञानहैन्यमु बुद्धि
रॆण्टिनन्दु रिम्मरेचुनपुडु
रिम्म तॆलिपॆनेनि रॆण्डॊक रूपुरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 5 ॥
जाणलमनि यन्द्रु चपलात्मुलगुवारु
तॆलिविलेक तम्मुतॆलियलेरु
कष्टमैन यडवि गासीलुचुन्नारु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 6 ॥
जनन मरणमुलन स्वप्न सुषुप्तुलु
जगमुलन्दु नॆण्ड जगमुलुण्डु
नरुडु जगमुनण्ट नडुबाटु कादॊको
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 7 ॥
छायननॊसगुचॆट्लु साधुवु बोधट्टु
लडगि दरिनिजेरि पडयवच्चु
नट्टुनिट्टु दाटनदि पोवुनिदि राम
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 8 ॥
नरुडॆयैन लेक नारायणुण्डैन
तत्त्वबद्धुडैन दरणि नरय
मरणमुन्नदनुचु मदिनि नम्मगवलॆ
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 9 ॥
द्वारम्बन्धमुनकु दलुपुलु गडियलु
वलॆनॆ नोटिकॊप्पुगल नियतुलु
धर्ममॆरिगि पलुक धन्युण्डौ भुविलोन
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 10 ॥
ब्रह्मघटमु मेनु प्राणम्बु तगगालि
मित्रचन्द्र शिखुलु नेत्रचयमु
मऱियु ब्रह्ममनग महिमीद लेदया
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 11 ॥
योगिननुचु गॊन्त योगमुगूर्चक
जगमुनॆल्लबट्ट चम्पि तिनुचु
धनमु कॊऱकु वाडु तगवाडुचुण्डिन
योगिकाडु वाडॆ योगु वेम! ॥ 12 ॥
अर्ध यङ्कणमुन काधारमैनट्टि
यॊण्टिमेड गुञ्जु नॊनरनिल्पॆ
निण्टिकॊक मगण्डॆ यिल्लाण्ड्रुनेद्गुरु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 13 ॥
अन्नदानमुनकु नधिक सम्पदगल्गि
यमरलोक पूज्युडगुनु मीऱु
अन्नमगुनु ब्रह्ममदि कनलेरया
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 14 ॥
बॊन्दि यॆवरि सॊम्मु पोषिम्पबलुमारु
प्राण मॆवरि सॊम्मु भक्तिसेय,
धनमदॆवरिसॊम्मु धर्ममॆ तन सॊम्मु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 15 ॥
पण्डुवलन बुट्टॆ बरग प्रपञ्चमु
पण्डुवलन बुट्टॆ परमु निहमु
पण्डु मेलॆऱिङ्गॆ ब्रह्लादुडिललोन
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 16 ॥
तपमुवेल? यरय धात्रिजनुलकॆल्ल
नॊनर शिवुनि जूड नुपम गलदु
मनसु चदरनीक महिलोन जूडरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 17 ॥
तनगुणमु तनकु नुण्डग
नॆनयङ्गा नोरुनि गुणमु नॆञ्चुनु मदिलो
दन गुणमु तॆलिय कन्युनि
बनिगॊनि दूषिञ्चुवाडु व्यर्थुडु वेम! ॥ 18 ॥
जालिनॊन्दरादु जवदाटि कनरादु
अदि मूलमैन आत्ममऱुगु
पोरिचेरि पॊन्दि पूर्णमु नन्दुरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 19 ॥
जाति, मतमु विडिचि चनि योगिकामेलु
जातितो नॆयुन्न नीतिवलदॆ
मतमुबट्टि जाति मानकुण्ट कॊऱन्त
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 20 ॥
नीवनिननु नेननिननु
भावम्मुन नॆऱुकयॊक्क पद्धतियगुना
भावम्बु दॆलिसि मदिनि
र्भावमुगा निन्नु गनुट परमगु वेम! ॥ 21 ॥
नील्ल मुनुगनेल? निधुल मॆट्टगनेल
मॊनसि वेल्पुलकुनु म्रॊक्कनेल
कपट कल्मषमुलु कडुपुलो नुण्डगा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 22 ॥
पञ्च मुखमुलन्दु बञ्चाक्षरि जनिञ्चॆ
पञ्च वर्णमुलनु प्रबलॆ जगमु
पञ्चमुखुनि मीरु प्रस्तुति चेयुण्डी
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 23 ॥
नेयि वॆन्न काचि नीडने युञ्चिन
बेरि गट्टिपडुनु पॆरुगुरीति
पोरिपोरि मदिनि पोनीक पट्टुमु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 24 ॥
मण्टिकुण्डवण्टि माय शरीरम्बु
चच्चुनॆन्नडैन, चावदात्म
घटमुलॆन्नियैन गगनमॊक्कटेगदा,
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 25 ॥
मण्ट लोहमन्दु म्राकुल शिललन्दु
पटमुलन्दु गोडप्रतिमलन्दु
तन्नुदॆलियु कॊऱकुदगुलदा परमात्म
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 26 ॥
निमिषमैननु मदि निल्चि निर्मलमुग
लिङ्ग जीवावेशुलनु गाञ्चि भङ्गपडक
पूज मदियन्दु जेरुट पूर्णपदवि
परमु गोरिन निदिचेय बागु वेम! ॥ 27 ॥
धूमादुल नावृतमै
व्योमम्बुनकॆगनि कलियु नुपमुलु तनलो
श्रीमिञ्चु शिवुनि जेरुनु
गामादुल गलियडतडु घनमुग वेम! ॥ 28 ॥
पगलुडुग नासलुडुगुनु
वगपुडुगं गोर्कॆलुडुगु वडि जन्मम्बुल्
तगुलुडुगु भोगमुडिगिन
त्रिगुणम्बुनु नडुग मुक्ति तॆरुवगु वेम! ॥ 29 ॥
पाल नीटि कलत परमहंस मॆऱुगुनु
नीरु पालु नॆट्लु नेर्चुनॆमलि
लज्ञुडैन हीनुडल शिवु नॆऱुगुना?
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 30 ॥
पुट्टु पुट्टलेदे पुडमिनि जनुलॆल्ल
पुट्टि गिट्टलेदॆ पूर्वुलॆवरु
पुट्टि गिट्टुटॆल्ल वट्टि भ्रान्तुलु सुमी,
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 31 ॥
परुल वित्तमन्दु भ्रान्ति वासिनयट्टि
पुरुषुडवनिलोन पुण्यमूर्ति
परुल वित्तमरय पापसञ्चितमगु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 32 ॥
परधनम्बुलकुनु प्राणमुलिच्चुनु
सत्यमन्तलेक जारडगुनु
द्विजुलमञ्चु निन्त्रुतेजमिञ्चुकलेदु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 33 ॥
नोरु पलकवच्चु नुडि व्रायगरादु
व्रातकन्न साक्षि वलवदन्न
परगलेनि व्रात भङ्ग पाटुन्दॆच्चु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 34 ॥
निजमाकल्ल रॆण्डु नीलकण्ठुडॆऱुङ्गु
निजमुलाडकुन्न नीतिदप्पु
निजमुलाडुनपुडु नी रूपमनवच्चु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 35 ॥
दशगलारिनॆल्ल दम बन्धुवु लटण्ड्रु
दशयलेमि नॆन्त्रु तक्कुवगनु
दशयन गम धन दशमॊक्कटे दश
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 36 ॥
तामसिञ्चि चेयदग दॆट्टि कार्यम्बु
वेगिरिम्प नदियु विषमगुनु
पच्चिकायदॆच्चि पडवेय फलमौने
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 37 ॥
तल्लिबिड्डलकुनु तगवु पुट्टिञ्चॆडि
धनमु सुखमु गूर्चुननि गडिन्त्रु
कानि यॆल्लयॆडल घन दुःखन्दमदि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 38 ॥
तल्लिदण्ड्रुलॆन्नदगु तॊलि गुरुवुलु
पार्वतीभवु लिलबरमगुरुलु
कूलिवाण्ड्र जगति गुरुलन द्रोहमु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 39 ॥
तामसिञ्चि चेयदग दॆट्टि कार्यम्बु
वेगिरिम्प नदियु विषमगुनु
पच्चिकायदॆच्चि पडवेय फलमौने
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 40 ॥
पुट्टु पुट्टलेदे पुडमिनि जनुलॆल्ल
पुट्टि गिट्टलेदॆ पूर्वुलॆवरु
पुट्टि गिट्टुटॆल्ल वट्टि भ्रान्तुलु सुमी,
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 41 ॥
पॆट्टिपोयलेनि वट्टि देबॆलु भूमि
बुट्टिरेमि वारु गिट्टरेमि
पुट्टलोनि चॆदलु पुट्टदा गिट्टदा!
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 42 ॥
लोकमन्दुबुट्टि लोकमन्दॆ पॆरिगि
लोक विभवमोर्वलेक जनुडु
लोकमन्दु जनिकि लोबडि चॆडिपोवुनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 43 ॥
मदि गलिगिन पूज मदनारि मॆच्चुनु
मनसु निल्सिनन्त महितुडगुनु
मनसुलेनि पूज मट्टि समानमु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 44 ॥
तामुनु जनुलेमनु कॊन
बूनुदुरो दानि सरसि पॊन्दिन जडनी,
रानि पधम्बुन नडिचिन
दाननॆ धर्मात्मुडण्ड्रु तन्निट वेम! ॥ 45 ॥
मदमु वलन गलुगु माटलु मऱिपल्कि
म्रुच्चु सद्दुलनॊगि मोसपुच्चि
कासुराबॆनगॆडु कष्ठुण्डु गुरुडौने?
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 46 ॥
मनसे माया मृगमौ
मननेमिटि पैकिगानी मणिपोनीका
मनसुन मनसुनु जम्पिन
मनन्दे मुक्तिगलदु महिलो वेम! ॥ 47 ॥
मन्त्रमॊकटि चॆप्पि मऱि देवतार्चन
चेसि तमकुगरुणचॆन्दिनदनि
वेदपठन चेसि वॆर्रुलै पोदुरु,
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 48 ॥
मठमुलोनियोगि मायलन्नियुगोसि
घटमुलोन नुन्न घनुनिदॆलिसि
माट माटकुगुरु मरुवक तॆलुपुरा,
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 49 ॥
तिरिगि वच्चुवेल मरलिपोयॆडि वेल
वॆण्ट देरु धनमु वण्टबोरु
तॊनॆटकु जनुनॊ धनमॆन्दु बोवुनो
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 50 ॥
आशयनॆडु दानि गोसिवेयगालेक
मॊहबुद्दि वलन मुनुगुवारु
काशिवासुलैन गनबोरु मोक्षमु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 51 ॥
चित्तमनेडि वेरे शिथिलमैनप्पुडे
प्रकृति यनॆडि चॆट्टु पडुनु पिदप
गोर्कुलनॆडि पॆद्दकॊम्मलॆण्डुनु गदा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 52 ॥
भोगम्बुल काशिम्पक
रागद्वेषम्बु रङ्गुडदमलो
वेगमॆ मोक्ष पदम्बुनु
रागनु नातण्डु योगिरायुडु वेम! ॥ 53 ॥
चनुवारॆल्लनु जनुलं
जनिपोयिन वारि पुण्य सत्कथलॆल्लन्
विनवलॆ गनवलॆ मनवलॆ
ननि मषुलकु दॆलुसगूड दन्त्यमु वेम! ॥ 54 ॥
आशयनॆडि त्राल्ल नखिल जनम्बुलु
कट्टुपडुचु मुक्तिगानरैरि
ज्ञानखड्गमुननु खण्डिम्प रादॊको
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 55 ॥
अतिथि राक चूचि यदलिञ्चि पडवैचि
कठिन चितुलगुचु गानलेरु
कर्ममुनकु मुन्दु धर्ममु गानरो
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 56 ॥
तनु वलचिन दावलचुनु तनु
वलवक युन्ननॆनडु तावलव डिलन्
तनदु पटाटोपम्बुलु तन
मायलु पनिकिरावु धरलोन वेम! ॥ 57 ॥
माटलाड वच्चु मनसु निल्वगलेदु
तॆलुपवच्चु दन्नु तॆलियलेदु
सुरियबट्टवच्चु शूरुडु कालेडु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 58 ॥
तनकेनाडु सुभिक्षमु
तनकेनाडुनु भगम्बु तनरवयुनं
चुनु तन दशकै यॆल्लॆड
मनसन्दुन जिवुकुचुण्डु महिलो वेम! ॥ 59 ॥
ऎण्डिन मा नॊकटडविनि
मण्डिन नन्दग्नि पुट्टि यूड्चुनु चॆट्लन्
दण्डिगल वंशमॆल्लनु
चण्डालुण्डॊकडु पुट्टि चदुपुनु वेम! ॥ 60 ॥
निजमु तॆलिसियुन्न सुजिनुडानिजमुनॆ
पलुकवलयुगानि परुलकॊरकु
चावकूड दिङ्क नोपदव्यं पल्क
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 61 ॥
तामुनु जनुलेमनु कॊन
बूनुदुरो दानि सरसि पॊन्दिन जडनी,
रानि पधम्बुन नडिचिन
दाननॆ धर्मात्मुडण्ड्रु तन्निट वेम! ॥ 62 ॥
विनियु विनकयुण्डु कनियु गनक युण्डु
तलचि तलपकुण्डु तानु योगि
मनुजवरुलचेत मणिपूज गॊनुचुण्डु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 63 ॥
वॆन्न चेतबट्टि विवरम्बु तॆलियक
घृतमु कोरुनट्टि यतनि भण्डि
तानु दैवमय्यु दैवम्बु दलचुनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 64 ॥
रूपुवङ्क पेरु रूढिगा निलुचुनु
पेरुवङ्क क्रियलु पॆनगुचुण्डु
नाशमौनु तुदकु नामरूप क्रियल्
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 65 ॥
लोभमोहमुलनु प्राभवमुलु तप्पु
तलचिन पनुलॆल्ल तप्पि चनुनु
तानॊकटि दलचिन दैवमॊण्डगुचुण्डु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 66 ॥
शान्तमे जनुलनु जयमुनॊन्दिञ्चुनु
शान्तमुननॆ गुरुवु जाड तॆलियु
शान्त भाव महिम जर्चिम्पलेमया
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 67 ॥
वेषधारिनॆपुडु विश्वसिम्पगरादु
वेषदोषमुलॊक विधयॆ यगुनु
रट्टुकादॆ मुनुपु रावणु वेषम्बु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 68 ॥
इङ्गलम्बु तोड निल सल्पुतोडनु
परुनि यालितोड पतितुतोड
सरसमाडुटॆल्ल चावुकु मूलमु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 69 ॥
ऐकमत्यमॊक्क टावश्यकं बॆप्डु
दानि बलिमि नॆन्तयैन गूडु
गड्डि वॆण्ट बॆट्टि कट्टरा येनुङ्गु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 70 ॥
तामसिञ्चि चेयदगदॆट्टि कार्यम्बु
वेगिरिम्प नदियु विषमगुनु
पच्चिकायदॆच्चि पडवेय फलमौना?
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 71 ॥
तल्ली बिड्डलकु तगवु पुट्टिञ्चॆडि
धनमु सुखमु गूर्चुननि गडिन्त्रु
कानीयॆल्ल यॆडल घन दुःखकरमदि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 72 ॥
दॊङ्गमाटलाड दॊरुकुनॆ मोक्षमु
चेतगानि पलुकु चेटुदॆच्चु
गुरुवुपद्दु कादु गुनहैन्य मदियगु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 73 ॥
नलुगुरु कल चोटनु दा
दल चूपुचु मॆलगुचुण्डि धन्यात गनगा
दलचॆडि यातडु निच्चलु
गल माटले पलुकुचुण्डगा दगु वेम! ॥ 74 ॥
नडुचुनिच्चु नतनि बत्तॆमिच्चिन वानि
कडुपु चल्लजेसि घनत विडुचु
नडुप नेर नेर नतडु नालि मुच्चेगदा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 75 ॥
पदुगुराडुमाट पाडियै धरजॆल्लु
नॊक्कडाडुमाट यॆक्कदॆन्दु
वूरकुण्डु वानि कूरॆल्ल नोपदु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 76 ॥
पतक मन्दु नॊप्पु पलु रत्नमुल पॆम्पु
बङ्गरन्दु कूर्प बरुवु गनुनु
गानि यितर लोहमैन हीनमु गादॆ
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 77 ॥
जन्नमुलनु मरियु जन्नियल ननेक
मुल नॊनर्चियुन्न फलमुकान
राक युण्डु नीति लेकुन्न मात्रान
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 78 ॥
तप्पु पलुकु पलिकि तातोट चेसिन
कूडियुन लक्ष्मी क्रुङ्गिपोवु
नोटिकुण्ड नील्लु नॊनरगा निलुचुना
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 79 ॥
भूमि नादि यनिन भूमि फक्कुन नव्वु
दान हीनुँ जूचि धनमु नव्वु
कदन भीतुँ जूचि कालुँडु नव्वुनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 80 ॥
नीति ज्योतिलेक निर्मलम्बगु नेदि
ऎट्लु कलगुबर मदॆन्तयैन
धनमु गलिगियुन्न दैवम्बु गलुगदु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 81 ॥
पगयुडगु गोपमुडिगिन
पगयुडुगन् कोर्कॆलुडुगु बरजन्मम्पुं
दगुलुडुगु भेदमुडिगिन
त्रिगुणमु लुडुगङ्ग मुक्ति स्थिरमगु वेम! ॥ 82 ॥
पप्पुलेनि कूडु परुलकोसह्यमे
युप्पुलेनि वाडॆ यधिक बलुडु
मुप्पुलेनि वाडु मॊदटि सुज्जानिरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 83 ॥
निक्कमैन मञ्चि नीलमॊक्कटि चालु
तलुकु बॆलुकु रालु तट्टॆडेल
चदुव पद्यमरय जालदा यॊक्कटि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 84 ॥
परुल दत्तमॊप्पि पालनचेसिन
निल स्वदत्तमुनकु विनु मडियगु
नवनि परुल दत्त महपरिम्पग रादु
विश्वधाबिराम विनुर वेम! ॥ 85 ॥
निजमुलाडु वानि निन्दिञ्चु जगमॆल्ल
निजमु बल्करादु नीचुलकड
निज महात्मुगूड निजमाडवलयुरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 86 ॥
पदुगुराडुमाट पाडियै धरजॆल्लु
नॊक्कडाडुमाट यॆक्कदॆन्दु
वूरकुण्डु वानि कूरॆल्ल नोपदु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 87 ॥
परुल मेलु चूचि पलुगाकि वलॆ नॆप्पु
वट्टि माटलाडु वाडधमुडु
अट्टि वानि ब्रतुकु टदियेल मण्टिका
विश्वधाबिराम विनुर वेम! ॥ 88 ॥
भयमन्तयु देहमुनकॆ
भय मुडिगिन निश्चयम्बु परमात्मुनके
लयमन्तयु जीवुनके
जयमात्मकु ननुचु जगतिँ जाटुर वेम! ॥ 89 ॥
भूमि नादि यनिन भूमि फक्कुन नव्वु
दान हीनुँ जूचि धनमु नव्वु
कदन भीतुँ जूचि कालुँडु नव्वुनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 90 ॥
माटजॆप्प विननि मनुजुडु मूर्खुडु
माट विन्न नरुडु मानुडगुनु
माट विनग जॆप्प मानुट कूडदु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 91 ॥
मनसु तॆलिसि यॊकनि माटकु ब्रतिचॆप्प
सन्तसिञ्चु नतडु चालमॆच्चु
मनसु दॆलियकुन्नडनियुचु ननुनेदो
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 92 ॥
आलिमाटलु विनि अन्नदम्मुल रोसि
वेरेपोवुवाडु वॆर्रिवाडु
कुक्कतोक पट्टि गोदारीदिना?
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 93 ॥
ज्ञानियैनवानि मानक पूजिञ्चु
मनुजुडॆप्पुडु परमुननु मुदम्बु
सुखमुनन्दुचुण्डुसूरुलु मॆच्चग
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 94 ॥
हानि कलुगबोदु हरिमदि नॆञ्चॆडु
वानि कब्दु परमु वसुधयन्दु
पूनि निष्ठमीरि पॊदलक युण्डुमु
विश्वराभिराम विनुर वेम! ॥ 95 ॥
अल्पुडॆप्पुडु पलुकु नाडम्बरमुगानु
सज्जनुण्डु पलुकु चल्लगानु
कञ्चु मोगिनट्लु कनकम्बु मोगुना
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 96 ॥
न्यायशास्त्र मरय नन्यायमुन दिञ्चु
धर्मशास्त्र मॊसगु रुग्मतम्बु
ज्योतिषमु जनमुल नीतुल दप्पिञ्चु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 97 ॥
देवुडनग वेरे देशमुन्दुन्नाडॆ
देहितोड नॆपुडु देहमन्दॆ
वाहनमुलनॆक्कि पडिदोलुचुन्नाडु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 98 ॥
भूमिलोन बुट्टु भूसारमॆल्लनु
तनुवुलोन बुट्टु तत्त्वमॆल्ल
श्रमलोन बुट्टु सर्वम्बु तानौनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 99 ॥
व्रातकण्टॆ हॆच्चु परमीदु दैवम्बु
चेतकण्टॆ हॆच्चु व्रात लेदु
व्रात कजुडु कर्त चेतकु दाकर्त
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 100 ॥
चिप्पलोनबड्ड चिनुकु मुत्यम्बय्यॆ
नीट बड्ड चिनुकु नीट गलिसॆ
ब्राप्ति गलुगु चोट फलमेल तप्पुरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 101 ॥
इण्टि इण्टिलोननीश्वरुडुण्डग
नण्टि चूडलेक यडवुलन्दु
नुण्ट मेटञ्चुनुन्दुरा जोगुलै
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 102 ॥
चित्तशुद्धि कलिगिचेसिन पुण्यम्बु
कॊञ्चॆमैन नदियु कॊदवगादु
वित्तनम्बु मर्रि वृक्षम्बुनकु नॆन्तो
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 103 ॥
अग्निबाना मेसि यम्बुधि निङ्किञ्चु
रामुडवलि केग राक, निलिचि
चॆट्लु गिरुलु तॆच्चि सेतुवु गट्टडा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 104 ॥
ऐदु वेल्लु बलिमि हस्तम्बु पनिचेयु
नं दॊकण्डु विड्ड पॊन्दु चॆडुनु
स्वीयुडॊकडु विडिन जॆडुकदा पनिबल्मि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 105 ॥
आत्मबुद्धि वलन नखिलम्ब तानय्यॆ
जीवबुद्धि वलन जीवुडय्यॆ
मोहबुद्धिलयमु मुन्दर गनुगॊनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 106 ॥
गुणमुलोगलवानि कुलमॆञ्चगानेल
गुणमु कलिगॆनेनि कोटिसेयु
गणमुलेक युन्न गुड्डिगव्वयुलेदु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 107 ॥
तल्लितण्ड्रुलन्दु दयलेनि पुत्रुण्डु
पुट्टनेमि? वाडु गिट्टनेमि?
पुट्टलोनि चॆदलु पुट्टदा गिट्टदा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 108 ॥
कोपमुन घनत कॊञ्चॆमैपोवुनु
कोपमुननु गुणमु कॊरतपडुनु
कोपमणचनेनि कोरिकलीडेरु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 109 ॥
ऎलुगु तोलु तॆच्चि एडादि युतिकिना
नलुपु नलुपेकानि तॆलुपुकादु
कॊय्यबॊम्म तॆच्चि कॊट्टिते गुणियोनॆ
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 110 ॥
अल्पबुद्धिवानिकधिकारमिच्चिन
दॊड्डवारिनॆल्ल तॊलगगॊट्टु
चॆप्पुदिनॆडु कुक्क चॆरकु तीपॆरुगुना
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 111 ॥
पट्टुपट्टरादु पट्टिविडुवरादु
पट्टॆनेनि बिगिय पट्टवलयु
पट्टुविडुटकन्ना पडिचच्चुटेमेलु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 112 ॥
तुम्मचॆट्टु मुण्ड्ल तोडनेपुट्टुनु
वित्तुलॊननुण्डु वॆडलुनट्लु
मूर्खुनकुनु बुद्धि मुन्दुगा बुट्टनु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 113 ॥
कपटि वेषमूनि कडगण्ड्लु पडनेल
विपिन भूमि तिरिगि विसुगनेल
युपमुतोने मुक्ति उन्नदि चूडरा
विश्वदाभि राम विनुर वेम ॥ 114 ॥
अनुवुगानि चोट अधिकुलमनरादु
कॊञ्चॆमुन्दुटॆल्ल कॊदुवकादु
कॊण्ड यद्दमन्दु कॊञ्चमै उण्डदा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 115 ॥
मनसुलोनुन्न मर्ममन्त ऎरिगि
स्थिरमु चेसि आत्म तेटपरिचि
घटमु निल्पवलयु, घनतलिङ्केटिकि
विश्वदाभि रामविनुर वेम! ॥ 116 ॥
कदलनीयकुण्ड गट्टिगा लिङ्गम्बु
कट्टिवेयनेमि घनत कलुगु
भावमन्दु शिवुनि भाविञ्चि कानरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 117 ॥
मेक जङ्कबॆट्टिमॆलगुचु मन्दलो
ब्रमनि तिरुगु गॊल्ल पगिदिगानु
देवुनॆरुगक परदवेतल दलचु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 118 ॥
तन कुल गोत्रमु लाकृति
तन सम्पद कलिमि बलिमि तनकेलनया?
तन वॆण्टरावु निजमिदि
तन सत्यमे तोडुवच्चु तनतो
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 119 ॥
कलिमिगल्गनेमि करुण लेकुण्डिन
कलिमि तगुनॆ दुष्टकर्मुलकुनु
तेनॆगूर्पनीग तॆरुवुन बोवदा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 120 ॥
ऎण्डिन मानॊकटडविनि
मण्डिन नन्दग्नि पुट्टि यूड्चुनु चॆट्लन्
दण्डिगल वंशमॆल्लनु
चण्डालुण्डॊकडु पुट्टि चदुवुनु वेम! ॥ 121 ॥
कनुलु पोवुवाडु काल्लु पोयिनवाडु
उभयुलरयुगूडि युण्डिनट्लु
पेद पेद गूडि पॆनगॊनि युण्डुनु
विश्वदाभिरामा विनुर वेम! ॥ 122 ॥
माटलाडु गल्गु मर्ममुलॆरिगिन
पिन्नपॆद्दतनमु लॆन्नवलदु
पिन्नचेति दिव्वॆ पॆद्दगा वॆलगदा?
विश्वधाभिराम विनुर वेम! ॥ 123 ॥
कॊण्डमुच्चु पॆण्ड्लिकि कोति पेरण्टालु
मॊण्डि वानि हितुडु बण्डवाडु
दुण्डगीडुनकुनु कॊण्डॆडु दलवायि
विश्वदाभिरामा विनुर वेम! ॥ 124 ॥
झुषमु नीरु वॆडल जच्चुटे सिद्धमु
नीटनुण्डनेनि निक्किपडुनु
अण्डतॊलुगु नॆडल नन्दर पनि अट्ले
विश्वदाभि राम विनुर वेम! ॥ 125 ॥
तल्लियेड्व विनक तनयालु वगचिन
जालिपडॆडु वाडु जडुडु सुम्मि
तारतम्य मॆरुगनेरनि पशुवदि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 126 ॥
परुलमेलु चूसि पलुकाकि वलॆ
वट्टिमाटलाडु वाडु अधमुडु
अट्टिवानि बतुकुटदि एल मण्टिका?
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 127 ॥
गङ्गि गोवुपालु गरिटडैननु चालु
कडवॆडैननु नेमि खरमुपालु
भक्तिकल्गुकूडु पट्टॆडैननु चालु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 128 ॥
चिक्कियुन्नवेल सिंहम्बुनैननु
बक्क कुक्कयैना बाधसेयु
बलिमिलेनि वेल पन्तमुलु चॆल्लवु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 129 ॥
पनसतॊनलकन्न पञ्चदारलकन्न
जुण्टितेनॆकन्न जुन्नुकन्न
चॆऱुकु रसमुकन्न चॆलुल माटलॆ तीपि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 130 ॥
निण्डुनदुलु पारु निलचि गम्भीरमै
वॆऱ्रिवागु पाऱु वेगबॊर्लि
अल्पुडाडुरीति नधिकुण्डु नाडुना
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 131 ॥
उप्पुलेनिकूर यॊप्पदु रुचुलकु
पप्पुलेनि तिण्डि फलमुलेदु
अप्पुलेनिवाडॆ यधिक सम्पन्नुडु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 132 ॥
पसुल वन्नॆ वेरु पालॆल्ल ऒक्कटि
पुष्पजाति वेरु पूज ऒकटि
दर्शनम्बुलारु दैवम्बु ऒक्कटि
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 133 ॥
चम्पदगिन शतृवु तनचेत
चिक्कॆनेनि कीडु चेयरादु
पॊसग मेलु चेसि पॊम्मनुटे मेलु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 134 ॥
आपदगल वेल अरसि बन्धुवु जूडु
भयमु वेल जूडु बण्टुतनमु
पेदवेल जूडु पॆण्ड्लामु गुणमु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 135 ॥
उप्पु कप्पुरम्बु ऒक्क पोलिकनुण्डु
चूड चूड रुचुल जाड वेरु
पुरुषुलन्दु पुण्य पुरुषुलु वेरय
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 136 ॥
आत्म शुद्दि लेनि याचारमदियेल
भाण्डशुद्दि लेनि पाक मेल
चित्तशुद्दिलेनि शिवपूजलेलरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 137 ॥
यिनुमु विरगनेनि यिनुमूरु मुम्मारु
काचियॆतकवच्चु ग्रममु गानु
मनसु विरिगॆनेनि मरि चेर्चरादया
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 138 ॥
कुण्ड कुम्भमन्न कॊण्ड पर्वतमन्न
नुप्पु लवणमन्न नॊकटि कादॆ
भाष लिट्टॆ वेरु परतत्वमॊकटॆ
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 139 ॥
अनग ननग राग मतिश यिल्लुचुनुण्डु
दिनग दिनग वेमु तिय्यनुण्डु
साधनमुन पनुलु समकूरु धरलोन
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 140 ॥
चॆप्पुलोनि रायि चॆविलोनि जोरीग
कण्टिलोनि नलुसु कालि मुल्लु
इण्टिलोनि पोरु निन्तिन्त गादया
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 141 ॥
तप्पु लॆन्नुवारु तण्डोप तण्डम्बु
लुर्वि जनुलकॆल्ल नुण्डु तप्पु
तप्पु लॆन्नुवारु तम तप्पुलॆरुगरु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 142 ॥
मिरप गिञ्ज चूड मीद नल्लगनुण्डु
कॊरिकि जूडलोन जुरुकुमनुनु
सज्जनु लगु वारि सार मिट्लुण्डु
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 143 ॥
मेडिपण्डु चूड मेलिमै युण्डुनु
पॊट्टविच्चि चूड पुरुगुलुण्डु
पिरिकिवानि मदिनि बिङ्कमीलागुरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 144 ॥
वेरु पुरुगु चेरि वृक्षम्बु जॆरुचुनु
चीडपुरुगु चेरि चॆट्टु जॆरचु
कुत्सितुण्डु चेरि गुणवन्तु जॆरचुरा
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 145 ॥
वेषभाष लॆरिगि काषयवस्त्रमुल्
गट्टगानॆ मुक्ति गलुगबोदु
तललु बोडुलृन तलपुलु बोडुला
विश्वदाभिराम विनुर वेम! ॥ 146 ॥
talapulona galugu dā daivame pròddu
talaci cūḍanataku tatvamagunu
vūṟakuṇḍa nervunuttama yogirā
viśvadābhirāma vinura vema! || 1 ||
tana virakti yanèḍi dāsi cetanu jikki
migili vèḍalaveka miṇukucunna
naruḍi keḍamukti varalèḍi cèppaḍī
viśvadābhirāma vinura vema! || 2 ||
tanadu manasuceta darkiñci jyotiṣa
mènta cese nanucu nèñci cūcu,
tana yadṛṣṭamanta daiva mèṟuṅgaḍā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 3 ||
ṭīka vrāsinaṭlenekulu pèddalu
lokamandu jèppi mañcu
kākulaṭṭi janula kānarī marmamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 4 ||
jñānamènna guruvu jñānahainyamu buddhi
rèṇṭinandu rimmarecunapuḍu
rimma tèlipèneni rèṇḍòka rūpurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 5 ||
jāṇalamani yandru capalātmulaguvāru
tèlivileka tammutèliyaleru
kaṣṭamaina yaḍavi gāsīlucunnāru
viśvadābhirāma vinura vema! || 6 ||
janana maraṇamulana svapna suṣuptulu
jagamulandu nèṇḍa jagamuluṇḍu
naruḍu jagamunaṇṭa naḍubāṭu kādòko
viśvadābhirāma vinura vema! || 7 ||
chāyananòsagucèṭlu sādhuvu bodhaṭṭu
laḍagi darinijeri paḍayavaccu
naṭṭuniṭṭu dāṭanadi povunidi rāma
viśvadābhirāma vinura vema! || 8 ||
naruḍèyaina leka nārāyaṇuṇḍaina
tattvabaddhuḍaina daraṇi naraya
maraṇamunnadanucu madini nammagavalè
viśvadābhirāma vinura vema! || 9 ||
dvārambandhamunaku dalupulu gaḍiyalu
valènè noṭikòppugala niyatulu
dharmamèrigi paluka dhanyuṇḍau bhuvilona
viśvadābhirāma vinura vema! || 10 ||
brahmaghaṭamu menu prāṇambu tagagāli
mitracandra śikhulu netracayamu
maṟiyu brahmamanaga mahimīda ledayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 11 ||
yoginanucu gònta yogamugūrcaka
jagamunèllabaṭṭa campi tinucu
dhanamu kòṟaku vāḍu tagavāḍucuṇḍina
yogikāḍu vāḍè yogu vema! || 12 ||
ardha yaṅkaṇamuna kādhāramainaṭṭi
yòṇṭimeḍa guñju nònaranilpè
niṇṭikòka magaṇḍè yillāṇḍrunedguru
viśvadābhirāma vinura vema! || 13 ||
annadānamunaku nadhika sampadagalgi
yamaraloka pūjyuḍagunu mīṟu
annamagunu brahmamadi kanalerayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 14 ||
bòndi yèvari sòmmu poṣimpabalumāru
prāṇa mèvari sòmmu bhaktiseya,
dhanamadèvarisòmmu dharmamè tana sòmmu
viśvadābhirāma vinura vema! || 15 ||
paṇḍuvalana buṭṭè baraga prapañcamu
paṇḍuvalana buṭṭè paramu nihamu
paṇḍu melèṟiṅgè brahlāduḍilalona
viśvadābhirāma vinura vema! || 16 ||
tapamuvela? yaraya dhātrijanulakèlla
nònara śivuni jūḍa nupama galadu
manasu cadaranīka mahilona jūḍarā
viśvadābhirāma vinura vema! || 17 ||
tanaguṇamu tanaku nuṇḍaga
nènayaṅgā noruni guṇamu nèñcunu madilo
dana guṇamu tèliya kanyuni
banigòni dūṣiñcuvāḍu vyarthuḍu vema! || 18 ||
jālinòndarādu javadāṭi kanarādu
adi mūlamaina ātmamaṟugu
poriceri pòndi pūrṇamu nandurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 19 ||
jāti, matamu viḍici cani yogikāmelu
jātito nèyunna nītivaladè
matamubaṭṭi jāti mānakuṇṭa kòṟanta
viśvadābhirāma vinura vema! || 20 ||
nīvaninanu nenaninanu
bhāvammuna nèṟukayòkka paddhatiyagunā
bhāvambu dèlisi madini
rbhāvamugā ninnu ganuṭa paramagu vema! || 21 ||
nīlla munuganela? nidhula mèṭṭaganela
mònasi velpulakunu mròkkanela
kapaṭa kalmaṣamulu kaḍupulo nuṇḍagā
viśvadābhirāma vinura vema! || 22 ||
pañca mukhamulandu bañcākṣari janiñcè
pañca varṇamulanu prabalè jagamu
pañcamukhuni mīru prastuti ceyuṇḍī
viśvadābhirāma vinura vema! || 23 ||
neyi vènna kāci nīḍane yuñcina
beri gaṭṭipaḍunu pèrugurīti
poripori madini ponīka paṭṭumu
viśvadābhirāma vinura vema! || 24 ||
maṇṭikuṇḍavaṇṭi māya śarīrambu
caccunènnaḍaina, cāvadātma
ghaṭamulènniyaina gaganamòkkaṭegadā,
viśvadābhirāma vinura vema! || 25 ||
maṇṭa lohamandu mrākula śilalandu
paṭamulandu goḍapratimalandu
tannudèliyu kòṟakudaguladā paramātma
viśvadābhirāma vinura vema! || 26 ||
nimiṣamainanu madi nilci nirmalamuga
liṅga jīvāveśulanu gāñci bhaṅgapaḍaka
pūja madiyandu jeruṭa pūrṇapadavi
paramu gorina nidiceya bāgu vema! || 27 ||
dhūmādula nāvṛtamai
vyomambunakègani kaliyu nupamulu tanalo
śrīmiñcu śivuni jerunu
gāmādula galiyaḍataḍu ghanamuga vema! || 28 ||
pagaluḍuga nāsaluḍugunu
vagapuḍugaṃ gorkèluḍugu vaḍi janmambul
taguluḍugu bhogamuḍigina
triguṇambunu naḍuga mukti tèruvagu vema! || 29 ||
pāla nīṭi kalata paramahaṃsa mèṟugunu
nīru pālu nèṭlu nercunèmali
lajñuḍaina hīnuḍala śivu nèṟugunā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 30 ||
puṭṭu puṭṭalede puḍamini janulèlla
puṭṭi giṭṭaledè pūrvulèvaru
puṭṭi giṭṭuṭèlla vaṭṭi bhrāntulu sumī,
viśvadābhirāma vinura vema! || 31 ||
parula vittamandu bhrānti vāsinayaṭṭi
puruṣuḍavanilona puṇyamūrti
parula vittamaraya pāpasañcitamagu
viśvadābhirāma vinura vema! || 32 ||
paradhanambulakunu prāṇamuliccunu
satyamantaleka jāraḍagunu
dvijulamañcu nintrutejamiñcukaledu
viśvadābhirāma vinura vema! || 33 ||
noru palakavaccu nuḍi vrāyagarādu
vrātakanna sākṣi valavadanna
paragaleni vrāta bhaṅga pāṭundèccu
viśvadābhirāma vinura vema! || 34 ||
nijamākalla rèṇḍu nīlakaṇṭhuḍèṟuṅgu
nijamulāḍakunna nītidappu
nijamulāḍunapuḍu nī rūpamanavaccu
viśvadābhirāma vinura vema! || 35 ||
daśagalārinèlla dama bandhuvu laṭaṇḍru
daśayalemi nèntru takkuvaganu
daśayana gama dhana daśamòkkaṭe daśa
viśvadābhirāma vinura vema! || 36 ||
tāmasiñci ceyadaga dèṭṭi kāryambu
vegirimpa nadiyu viṣamagunu
paccikāyadècci paḍaveya phalamaune
viśvadābhirāma vinura vema! || 37 ||
tallibiḍḍalakunu tagavu puṭṭiñcèḍi
dhanamu sukhamu gūrcunani gaḍintru
kāni yèllayèḍala ghana duḥkhandamadi
viśvadābhirāma vinura vema! || 38 ||
tallidaṇḍrulènnadagu tòli guruvulu
pārvatībhavu lilabaramagurulu
kūlivāṇḍra jagati gurulana drohamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 39 ||
tāmasiñci ceyadaga dèṭṭi kāryambu
vegirimpa nadiyu viṣamagunu
paccikāyadècci paḍaveya phalamaune
viśvadābhirāma vinura vema! || 40 ||
puṭṭu puṭṭalede puḍamini janulèlla
puṭṭi giṭṭaledè pūrvulèvaru
puṭṭi giṭṭuṭèlla vaṭṭi bhrāntulu sumī,
viśvadābhirāma vinura vema! || 41 ||
pèṭṭipoyaleni vaṭṭi debèlu bhūmi
buṭṭiremi vāru giṭṭaremi
puṭṭaloni cèdalu puṭṭadā giṭṭadā!
viśvadābhirāma vinura vema! || 42 ||
lokamandubuṭṭi lokamandè pèrigi
loka vibhavamorvaleka januḍu
lokamandu janiki lobaḍi cèḍipovunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 43 ||
madi galigina pūja madanāri mèccunu
manasu nilsinanta mahituḍagunu
manasuleni pūja maṭṭi samānamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 44 ||
tāmunu janulemanu kòna
būnuduro dāni sarasi pòndina jaḍanī,
rāni padhambuna naḍicina
dānanè dharmātmuḍaṇḍru tanniṭa vema! || 45 ||
madamu valana galugu māṭalu maṟipalki
mruccu saddulanògi mosapucci
kāsurābènagèḍu kaṣṭhuṇḍu guruḍaune?
viśvadābhirāma vinura vema! || 46 ||
manase māyā mṛgamau
mananemiṭi paikigānī maṇiponīkā
manasuna manasunu jampina
manande muktigaladu mahilo vema! || 47 ||
mantramòkaṭi cèppi maṟi devatārcana
cesi tamakugaruṇacèndinadani
vedapaṭhana cesi vèrrulai poduru,
viśvadābhirāma vinura vema! || 48 ||
maṭhamuloniyogi māyalanniyugosi
ghaṭamulona nunna ghanunidèlisi
māṭa māṭakuguru maruvaka tèlupurā,
viśvadābhirāma vinura vema! || 49 ||
tirigi vaccuvela maralipoyèḍi vela
vèṇṭa deru dhanamu vaṇṭaboru
tònèṭaku janunò dhanamèndu bovuno
viśvadābhirāma vinura vema! || 50 ||
āśayanèḍu dāni gosiveyagāleka
mòhabuddi valana munuguvāru
kāśivāsulaina ganaboru mokṣamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 51 ||
cittamaneḍi vere śithilamainappuḍe
prakṛti yanèḍi cèṭṭu paḍunu pidapa
gorkulanèḍi pèddakòmmalèṇḍunu gadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 52 ||
bhogambula kāśimpaka
rāgadveṣambu raṅguḍadamalo
vegamè mokṣa padambunu
rāganu nātaṇḍu yogirāyuḍu vema! || 53 ||
canuvārèllanu janulaṃ
janipoyina vāri puṇya satkathalèllan
vinavalè ganavalè manavalè
nani maṣulaku dèlusagūḍa dantyamu vema! || 54 ||
āśayanèḍi trālla nakhila janambulu
kaṭṭupaḍucu muktigānarairi
jñānakhaḍgamunanu khaṇḍimpa rādòko
viśvadābhirāma vinura vema! || 55 ||
atithi rāka cūci yadaliñci paḍavaici
kaṭhina citulagucu gānaleru
karmamunaku mundu dharmamu gānaro
viśvadābhirāma vinura vema! || 56 ||
tanu valacina dāvalacunu tanu
valavaka yunnanènaḍu tāvalava ḍilan
tanadu paṭāṭopambulu tana
māyalu panikirāvu dharalona vema! || 57 ||
māṭalāḍa vaccu manasu nilvagaledu
tèlupavaccu dannu tèliyaledu
suriyabaṭṭavaccu śūruḍu kāleḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 58 ||
tanakenāḍu subhikṣamu
tanakenāḍunu bhagambu tanaravayunaṃ
cunu tana daśakai yèllèḍa
manasanduna jivukucuṇḍu mahilo vema! || 59 ||
èṇḍina mā nòkaṭaḍavini
maṇḍina nandagni puṭṭi yūḍcunu cèṭlan
daṇḍigala vaṃśamèllanu
caṇḍāluṇḍòkaḍu puṭṭi cadupunu vema! || 60 ||
nijamu tèlisiyunna sujinuḍānijamunè
palukavalayugāni parulakòraku
cāvakūḍa diṅka nopadavyaṃ palka
viśvadābhirāma vinura vema! || 61 ||
tāmunu janulemanu kòna
būnuduro dāni sarasi pòndina jaḍanī,
rāni padhambuna naḍicina
dānanè dharmātmuḍaṇḍru tanniṭa vema! || 62 ||
viniyu vinakayuṇḍu kaniyu ganaka yuṇḍu
talaci talapakuṇḍu tānu yogi
manujavarulaceta maṇipūja gònucuṇḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 63 ||
vènna cetabaṭṭi vivarambu tèliyaka
ghṛtamu korunaṭṭi yatani bhaṇḍi
tānu daivamayyu daivambu dalacunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 64 ||
rūpuvaṅka peru rūḍhigā nilucunu
peruvaṅka kriyalu pènagucuṇḍu
nāśamaunu tudaku nāmarūpa kriyal
viśvadābhirāma vinura vema! || 65 ||
lobhamohamulanu prābhavamulu tappu
talacina panulèlla tappi canunu
tānòkaṭi dalacina daivamòṇḍagucuṇḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 66 ||
śāntame janulanu jayamunòndiñcunu
śāntamunanè guruvu jāḍa tèliyu
śānta bhāva mahima jarcimpalemayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 67 ||
veṣadhārinèpuḍu viśvasimpagarādu
veṣadoṣamulòka vidhayè yagunu
raṭṭukādè munupu rāvaṇu veṣambu
viśvadābhirāma vinura vema! || 68 ||
iṅgalambu toḍa nila salputoḍanu
paruni yālitoḍa patitutoḍa
sarasamāḍuṭèlla cāvuku mūlamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 69 ||
aikamatyamòkka ṭāvaśyakaṃ bèpḍu
dāni balimi nèntayaina gūḍu
gaḍḍi vèṇṭa bèṭṭi kaṭṭarā yenuṅgu
viśvadābhirāma vinura vema! || 70 ||
tāmasiñci ceyadagadèṭṭi kāryambu
vegirimpa nadiyu viṣamagunu
paccikāyadècci paḍaveya phalamaunā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 71 ||
tallī biḍḍalaku tagavu puṭṭiñcèḍi
dhanamu sukhamu gūrcunani gaḍintru
kānīyèlla yèḍala ghana duḥkhakaramadi
viśvadābhirāma vinura vema! || 72 ||
dòṅgamāṭalāḍa dòrukunè mokṣamu
cetagāni paluku ceṭudèccu
guruvupaddu kādu gunahainya madiyagu
viśvadābhirāma vinura vema! || 73 ||
naluguru kala coṭanu dā
dala cūpucu mèlagucuṇḍi dhanyāta ganagā
dalacèḍi yātaḍu niccalu
gala māṭale palukucuṇḍagā dagu vema! || 74 ||
naḍucuniccu natani battèmiccina vāni
kaḍupu callajesi ghanata viḍucu
naḍupa nera nera nataḍu nāli muccegadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 75 ||
padugurāḍumāṭa pāḍiyai dharajèllu
nòkkaḍāḍumāṭa yèkkadèndu
vūrakuṇḍu vāni kūrèlla nopadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 76 ||
pataka mandu nòppu palu ratnamula pèmpu
baṅgarandu kūrpa baruvu ganunu
gāni yitara lohamaina hīnamu gādè
viśvadābhirāma vinura vema! || 77 ||
jannamulanu mariyu janniyala naneka
mula nònarciyunna phalamukāna
rāka yuṇḍu nīti lekunna mātrāna
viśvadābhirāma vinura vema! || 78 ||
tappu paluku paliki tātoṭa cesina
kūḍiyuna lakṣmī kruṅgipovu
noṭikuṇḍa nīllu nònaragā nilucunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 79 ||
bhūmi nādi yanina bhūmi phakkuna navvu
dāna hīnu~ jūci dhanamu navvu
kadana bhītu~ jūci kālu~ḍu navvunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 80 ||
nīti jyotileka nirmalambagu nedi
èṭlu kalagubara madèntayaina
dhanamu galigiyunna daivambu galugadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 81 ||
pagayuḍagu gopamuḍigina
pagayuḍugan korkèluḍugu barajanmampuṃ
daguluḍugu bhedamuḍigina
triguṇamu luḍugaṅga mukti sthiramagu vema! || 82 ||
pappuleni kūḍu parulakosahyame
yuppuleni vāḍè yadhika baluḍu
muppuleni vāḍu mòdaṭi sujjānirā
viśvadābhirāma vinura vema! || 83 ||
nikkamaina mañci nīlamòkkaṭi cālu
taluku bèluku rālu taṭṭèḍela
caduva padyamaraya jāladā yòkkaṭi
viśvadābhirāma vinura vema! || 84 ||
parula dattamòppi pālanacesina
nila svadattamunaku vinu maḍiyagu
navani parula datta mahaparimpaga rādu
viśvadhābirāma vinura vema! || 85 ||
nijamulāḍu vāni nindiñcu jagamèlla
nijamu balkarādu nīculakaḍa
nija mahātmugūḍa nijamāḍavalayurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 86 ||
padugurāḍumāṭa pāḍiyai dharajèllu
nòkkaḍāḍumāṭa yèkkadèndu
vūrakuṇḍu vāni kūrèlla nopadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 87 ||
parula melu cūci palugāki valè nèppu
vaṭṭi māṭalāḍu vāḍadhamuḍu
aṭṭi vāni bratuku ṭadiyela maṇṭikā
viśvadhābirāma vinura vema! || 88 ||
bhayamantayu dehamunakè
bhaya muḍigina niścayambu paramātmunake
layamantayu jīvunake
jayamātmaku nanucu jagati~ jāṭura vema! || 89 ||
bhūmi nādi yanina bhūmi phakkuna navvu
dāna hīnu~ jūci dhanamu navvu
kadana bhītu~ jūci kālu~ḍu navvunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 90 ||
māṭajèppa vinani manujuḍu mūrkhuḍu
māṭa vinna naruḍu mānuḍagunu
māṭa vinaga jèppa mānuṭa kūḍadu
viśvadābhirāma vinura vema! || 91 ||
manasu tèlisi yòkani māṭaku braticèppa
santasiñcu nataḍu cālamèccu
manasu dèliyakunnaḍaniyucu nanunedo
viśvadābhirāma vinura vema! || 92 ||
ālimāṭalu vini annadammula rosi
verepovuvāḍu vèrrivāḍu
kukkatoka paṭṭi godārīdinā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 93 ||
jñāniyainavāni mānaka pūjiñcu
manujuḍèppuḍu paramunanu mudambu
sukhamunanducuṇḍusūrulu mèccaga
viśvadābhirāma vinura vema! || 94 ||
hāni kalugabodu harimadi nèñcèḍu
vāni kabdu paramu vasudhayandu
pūni niṣṭhamīri pòdalaka yuṇḍumu
viśvarābhirāma vinura vema! || 95 ||
alpuḍèppuḍu paluku nāḍambaramugānu
sajjanuṇḍu paluku callagānu
kañcu moginaṭlu kanakambu mogunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 96 ||
nyāyaśāstra maraya nanyāyamuna diñcu
dharmaśāstra mòsagu rugmatambu
jyotiṣamu janamula nītula dappiñcu
viśvadābhirāma vinura vema! || 97 ||
devuḍanaga vere deśamundunnāḍè
dehitoḍa nèpuḍu dehamandè
vāhanamulanèkki paḍidolucunnāḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 98 ||
bhūmilona buṭṭu bhūsāramèllanu
tanuvulona buṭṭu tattvamèlla
śramalona buṭṭu sarvambu tānaunu
viśvadābhirāma vinura vema! || 99 ||
vrātakaṇṭè hèccu paramīdu daivambu
cetakaṇṭè hèccu vrāta ledu
vrāta kajuḍu karta cetaku dākarta
viśvadābhirāma vinura vema! || 100 ||
cippalonabaḍḍa cinuku mutyambayyè
nīṭa baḍḍa cinuku nīṭa galisè
brāpti galugu coṭa phalamela tappurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 101 ||
iṇṭi iṇṭilonanīśvaruḍuṇḍaga
naṇṭi cūḍaleka yaḍavulandu
nuṇṭa meṭañcunundurā jogulai
viśvadābhirāma vinura vema! || 102 ||
cittaśuddhi kaligicesina puṇyambu
kòñcèmaina nadiyu kòdavagādu
vittanambu marri vṛkṣambunaku nènto
viśvadābhirāma vinura vema! || 103 ||
agnibānā mesi yambudhi niṅkiñcu
rāmuḍavali kega rāka, nilici
cèṭlu girulu tècci setuvu gaṭṭaḍā
viśvadābhirāma vinura vema! || 104 ||
aidu vellu balimi hastambu paniceyu
naṃ dòkaṇḍu viḍḍa pòndu cèḍunu
svīyuḍòkaḍu viḍina jèḍukadā panibalmi
viśvadābhirāma vinura vema! || 105 ||
ātmabuddhi valana nakhilamba tānayyè
jīvabuddhi valana jīvuḍayyè
mohabuddhilayamu mundara ganugònu
viśvadābhirāma vinura vema! || 106 ||
guṇamulogalavāni kulamèñcagānela
guṇamu kaligèneni koṭiseyu
gaṇamuleka yunna guḍḍigavvayuledu
viśvadābhirāma vinura vema! || 107 ||
tallitaṇḍrulandu dayaleni putruṇḍu
puṭṭanemi? vāḍu giṭṭanemi?
puṭṭaloni cèdalu puṭṭadā giṭṭadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 108 ||
kopamuna ghanata kòñcèmaipovunu
kopamunanu guṇamu kòratapaḍunu
kopamaṇacaneni korikalīḍeru
viśvadābhirāma vinura vema! || 109 ||
èlugu tolu tècci eḍādi yutikinā
nalupu nalupekāni tèlupukādu
kòyyabòmma tècci kòṭṭite guṇiyonè
viśvadābhirāma vinura vema! || 110 ||
alpabuddhivānikadhikāramiccina
dòḍḍavārinèlla tòlagagòṭṭu
cèppudinèḍu kukka cèraku tīpèrugunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 111 ||
paṭṭupaṭṭarādu paṭṭiviḍuvarādu
paṭṭèneni bigiya paṭṭavalayu
paṭṭuviḍuṭakannā paḍicaccuṭemelu
viśvadābhirāma vinura vema! || 112 ||
tummacèṭṭu muṇḍla toḍanepuṭṭunu
vittulònanuṇḍu vèḍalunaṭlu
mūrkhunakunu buddhi mundugā buṭṭanu
viśvadābhirāma vinura vema! || 113 ||
kapaṭi veṣamūni kaḍagaṇḍlu paḍanela
vipina bhūmi tirigi visuganela
yupamutone mukti unnadi cūḍarā
viśvadābhi rāma vinura vema || 114 ||
anuvugāni coṭa adhikulamanarādu
kòñcèmunduṭèlla kòduvakādu
kòṇḍa yaddamandu kòñcamai uṇḍadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 115 ||
manasulonunna marmamanta èrigi
sthiramu cesi ātma teṭaparici
ghaṭamu nilpavalayu, ghanataliṅkeṭiki
viśvadābhi rāmavinura vema! || 116 ||
kadalanīyakuṇḍa gaṭṭigā liṅgambu
kaṭṭiveyanemi ghanata kalugu
bhāvamandu śivuni bhāviñci kānarā
viśvadābhirāma vinura vema! || 117 ||
meka jaṅkabèṭṭimèlagucu mandalo
bramani tirugu gòlla pagidigānu
devunèrugaka paradavetala dalacu
viśvadābhirāma vinura vema! || 118 ||
tana kula gotramu lākṛti
tana sampada kalimi balimi tanakelanayā?
tana vèṇṭarāvu nijamidi
tana satyame toḍuvaccu tanato
viśvadābhirāma vinura vema! || 119 ||
kalimigalganemi karuṇa lekuṇḍina
kalimi tagunè duṣṭakarmulakunu
tenègūrpanīga tèruvuna bovadā
viśvadābhirāma vinura vema! || 120 ||
èṇḍina mānòkaṭaḍavini
maṇḍina nandagni puṭṭi yūḍcunu cèṭlan
daṇḍigala vaṃśamèllanu
caṇḍāluṇḍòkaḍu puṭṭi caduvunu vema! || 121 ||
kanulu povuvāḍu kāllu poyinavāḍu
ubhayularayugūḍi yuṇḍinaṭlu
peda peda gūḍi pènagòni yuṇḍunu
viśvadābhirāmā vinura vema! || 122 ||
māṭalāḍu galgu marmamulèrigina
pinnapèddatanamu lènnavaladu
pinnaceti divvè pèddagā vèlagadā?
viśvadhābhirāma vinura vema! || 123 ||
kòṇḍamuccu pèṇḍliki koti peraṇṭālu
mòṇḍi vāni hituḍu baṇḍavāḍu
duṇḍagīḍunakunu kòṇḍèḍu dalavāyi
viśvadābhirāmā vinura vema! || 124 ||
jhuṣamu nīru vèḍala jaccuṭe siddhamu
nīṭanuṇḍaneni nikkipaḍunu
aṇḍatòlugu nèḍala nandara pani aṭle
viśvadābhi rāma vinura vema! || 125 ||
talliyeḍva vinaka tanayālu vagacina
jālipaḍèḍu vāḍu jaḍuḍu summi
tāratamya mèruganerani paśuvadi
viśvadābhirāma vinura vema! || 126 ||
parulamelu cūsi palukāki valè
vaṭṭimāṭalāḍu vāḍu adhamuḍu
aṭṭivāni batukuṭadi ela maṇṭikā?
viśvadābhirāma vinura vema! || 127 ||
gaṅgi govupālu gariṭaḍainanu cālu
kaḍavèḍainanu nemi kharamupālu
bhaktikalgukūḍu paṭṭèḍainanu cālu
viśvadābhirāma vinura vema! || 128 ||
cikkiyunnavela siṃhambunainanu
bakka kukkayainā bādhaseyu
balimileni vela pantamulu cèllavu
viśvadābhirāma vinura vema! || 129 ||
panasatònalakanna pañcadāralakanna
juṇṭitenèkanna junnukanna
cèṟuku rasamukanna cèlula māṭalè tīpi
viśvadābhirāma vinura vema! || 130 ||
niṇḍunadulu pāru nilaci gambhīramai
vèṟrivāgu pāṟu vegabòrli
alpuḍāḍurīti nadhikuṇḍu nāḍunā
viśvadābhirāma vinura vema! || 131 ||
uppulenikūra yòppadu ruculaku
pappuleni tiṇḍi phalamuledu
appulenivāḍè yadhika sampannuḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 132 ||
pasula vannè veru pālèlla òkkaṭi
puṣpajāti veru pūja òkaṭi
darśanambulāru daivambu òkkaṭi
viśvadābhirāma vinura vema! || 133 ||
campadagina śatṛvu tanaceta
cikkèneni kīḍu ceyarādu
pòsaga melu cesi pòmmanuṭe melu
viśvadābhirāma vinura vema! || 134 ||
āpadagala vela arasi bandhuvu jūḍu
bhayamu vela jūḍu baṇṭutanamu
pedavela jūḍu pèṇḍlāmu guṇamu
viśvadābhirāma vinura vema! || 135 ||
uppu kappurambu òkka polikanuṇḍu
cūḍa cūḍa rucula jāḍa veru
puruṣulandu puṇya puruṣulu veraya
viśvadābhirāma vinura vema! || 136 ||
ātma śuddi leni yācāramadiyela
bhāṇḍaśuddi leni pāka mela
cittaśuddileni śivapūjalelarā
viśvadābhirāma vinura vema! || 137 ||
yinumu viraganeni yinumūru mummāru
kāciyètakavaccu gramamu gānu
manasu virigèneni mari cercarādayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 138 ||
kuṇḍa kumbhamanna kòṇḍa parvatamanna
nuppu lavaṇamanna nòkaṭi kādè
bhāṣa liṭṭè veru paratatvamòkaṭè
viśvadābhirāma vinura vema! || 139 ||
anaga nanaga rāga matiśa yillucunuṇḍu
dinaga dinaga vemu tiyyanuṇḍu
sādhanamuna panulu samakūru dharalona
viśvadābhirāma vinura vema! || 140 ||
cèppuloni rāyi cèviloni jorīga
kaṇṭiloni nalusu kāli mullu
iṇṭiloni poru nintinta gādayā
viśvadābhirāma vinura vema! || 141 ||
tappu lènnuvāru taṇḍopa taṇḍambu
lurvi janulakèlla nuṇḍu tappu
tappu lènnuvāru tama tappulèrugaru
viśvadābhirāma vinura vema! || 142 ||
mirapa giñja cūḍa mīda nallaganuṇḍu
kòriki jūḍalona jurukumanunu
sajjanu lagu vāri sāra miṭluṇḍu
viśvadābhirāma vinura vema! || 143 ||
meḍipaṇḍu cūḍa melimai yuṇḍunu
pòṭṭavicci cūḍa puruguluṇḍu
pirikivāni madini biṅkamīlāgurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 144 ||
veru purugu ceri vṛkṣambu jèrucunu
cīḍapurugu ceri cèṭṭu jèracu
kutsituṇḍu ceri guṇavantu jèracurā
viśvadābhirāma vinura vema! || 145 ||
veṣabhāṣa lèrigi kāṣayavastramul
gaṭṭagānè mukti galugabodu
talalu boḍulṛna talapulu boḍulā
viśvadābhirāma vinura vema! || 146 ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Telugu script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.