ශ්රීමද්වාල්මීකීය රාමායණේ අරණ්යකාණ්ඩම් .
අථ ෂෂ්ටිතමස්සර්ගඃ .
භෘශමාව්රජමානස්ය තස්යාධෝ වාමලෝචනම් .
ප්රාස්ඵුරච්චාස්ඛලද්රාමෝ වේපථුශ්චාප්ය ජායත .. 1 ..
උපාලක්ෂ්ය නිමිත්තානි සෝ(අ)ශුභානි මුහුර්මුහුඃ .
අපි ක්ෂේමං නු සීතායා ඉති වෛ ව්යාජහාර ච .. 2 ..
ත්වරමාණෝ ජගාමාථ සීතාදර්ශනලාලසඃ .
ශූන්යමාවසථං දෘෂ්ට්වා බභූවෝද්විග්නමානසඃ .. 3 ..
උද්භ්රමන්නිව වේගේන වික්ෂිපන්රඝුනන්දනඃ .
තත්ර තත්රෝටජස්ථානමභිවීක්ෂය සමන්තතඃ .. 4 ..
දදර්ශ පර්ණශාලාං ච රහිතාං සීතයා තදා .
ශ්රියා විරහිතාං ධ්වස්තාං හේමන්තේ පද්මිනීමිව .. 5 ..
රුදන්තමිව වෘක්ෂෛශ්ච ම්ලානපුෂ්පමෘගද්විජම් .
ශ්රියා විහීනං විධ්වස්තං සන්ත්යක්තවනදේවතම් .. 6 ..
විප්රකීර්ණාජිනකුශං විප්රවිද්ධබ්රුසීකටම් .
දෘෂ්ට්වා ශූන්යං නිජස්ථානං විලලාප පුනඃ පුනඃ .. 7 ..
හෘතා මෘතා වා නෂ්ටා වා භක්ෂිතා වා භවිෂ්යති .
නිලීනාප්යථවා භීරුරථවා වනමාශ්රිතා .. 8 ..
ගතා විචේතුං පුෂ්පාණි ඵලාන්යපි ච වා පුනඃ .
අථවා පද්මිනීං යාතා ජලාර්ථං වා නදීං ගතා .. 9 ..
යත්නාන්මෘගයමාණස්තු නාසසාද වනේ ප්රියාම් .
ශෝකරක්තේක්ෂණශ්ශෝකාදුන්මත්ත ඉව ලක්ෂ්යතේ .. 10 ..
වෘක්ෂාද්වෘක්ෂං ප්රධාවන්සගිරේශ්චාද්රිං නදාන්නදීම් .
බභූව විලපන්රාමශ්ශෝකාර්ණවපරිප්ලුතඃ .. 11 ..
අපි කාචිත්ත්වයා දෘෂ්ටා සා කදම්බප්රියා ප්රියා .
කදම්බ යදි ජානීෂේ ශංස සීතාං ශුභානනාම් .. 12 ..
ස්නිග්ධපල්ලවසඞ්කාශා පීතකෞශේයවාසිනී .
ශංසස්ව යදි වා දෘෂ්ටා බිල්ව බිල්වෝපමස්තනී .. 13 ..
අථවා(අ)ර්ජුන ශංස ත්වං ප්රියාං තාමර්ජුනප්රියාම් .
ජනකස්ය සුතා භීරුර්යදි ජීවති වා න වා .. 14 ..
කකුභඃ කකුභෝරූං තාං ව්යක්තං ජානාති මෛථිලීම් .
යථා පල්ලවපුෂ්පාඪ්යෝ භාති හ්යේෂ වනස්පතිඃ .. 15 ..
භ්රමරෛරුපගීතශ්ච යථා ද්රුමවරෝ හ්යයම් .
ඒෂ ව්යක්තං විජානාති තිලකස්තිලකප්රියාම් .. 16 ..
අශෝක ශෝකාපනුද ශෝකෝපහතචේතසම් .
ත්වන්නාමානං කුරු ක්ෂිප්රං ප්රියාසන්දර්ශනේන මාම් .. 17 ..
යදි තාල ත්වයා දෘෂ්ටා පක්වතාලඵලස්තනී .
කථයස්ව වරාරෝහාං කාරුණ්යං යදි තේ මයි .. 18 ..
යදි දෘෂ්ටා ත්වයා සීතා ජම්බු ජම්බූඵලෝපමා .
ප්රියාං යදි විජානීෂේ නිඃශඞ්කං කථයස්ව මේ .. 19 ..
අහෝ ත්වං කර්ණිකාරාද්ය සුපුෂ්පෛශ්ශෝභසේ භෘශම් .
කර්ණිකාරප්රියා සාධ්වී ශංස දෘෂ්ටා ප්රියා යදි .. 20 ..
චූතනීපමහාසාලාන්පනසාන්කුරවාන්ධවාන් .
දාඩිමානනසාන්ගත්වා දෘෂ්ට්වා රාමෝ මහායශාඃ .. 21 ..
මල්ලිකා මාධවීශ්චෛව චම්පකාන්කේතකීස්තථා .
පෘච්ඡන්රාමෝ වනේ භාන්තඃ උන්මත්ත ඉව ලක්ෂ්යතේ .. 22 ..
අථවා මෘගශාබාක්ෂීං මෘග ජානාසි මෛථිලීම් .
මෘගවිප්රේක්ෂණී කාන්තා මෘගීභිස්සහිතා භවේත් .. 23 ..
ගජ සා ගජනාසෝරූර්යදි දෘෂ්ටා ත්වයා භවේත් .
තාං මන්යේ විදිතාං තුභ්යමාඛ්යාහි වරවාරණ .. 24 ..
ශාර්දූල යදි සා දෘෂ්ටා ප්රියා චන්ද්රනිභානනා .
මෛථිලී මම විස්රබ්ධං කථයස්ව න තේ භයම් .. 25 ..
කිං ධාවසි ප්රියේ දූරේ දෘෂ්ටාසි කමලේක්ෂණේ .
වෘක්ෂෛරාච්ඡාද්ය චාත්මානං කිං මාං න ප්රතිභාෂසේ .. 26 ..
තිෂ්ඨ තිෂ්ඨ වරාරෝහේ න තේ(අ)ස්ති කරුණා මයි .
නාත්යර්ථං හාස්යශීලාසි කිමර්ථං මාමුපේක්ෂසේ .. 27 ..
පීතකෞශේයකේනාසි සූචිතා වරවර්ණිනි .
ධාවන්ත්යපි මයා දෘෂ්ටා තිෂ්ඨ යද්යස්ති සෞහෘදම් .. 28 ..
නෛව සා නූනමථවා හිංසිතා චාරුහාසිනී .
කෘච්ඡ්රප්රාප්තං න මාං නූනං යථෝපේක්ෂිතුමර්හති .. 29 ..
ව්යක්තං සා භක්ෂිතා බාලා රාක්ෂසෛඃ පිශිතාශනෛඃ .
විභජ්යාඞ්කානි සර්වාණි මයා විරහිතා ප්රියා .. 30 ..
නූනං තච්ඡුභදන්තෝෂ්ඨං සුනාසං චාරුකුණ්ඩලම් .
පූර්ණචන්ද්රනිභං ග්රස්තං මුඛන්නිෂ්ප්රභතාං ගතම් .. 31 ..
සා හි චම්පකවර්ණාභා ග්රීවා ග්රෛවේයශෝභිතා .
කෝමලා විලපන්ත්යාස්තු කාන්තායා භක්ෂිතා ශුභා .. 32 ..
නූනං වික්ෂිප්යමාණෞ තෞ බාහූ පල්ලවකෝමලෞ .
භක්ෂිතෞ වේපමානාග්රෞ සහස්තාභරණාඞ්ගදෞ .. 33 ..
මයා විරහිතා බාලා රක්ෂසාං භක්ෂණාය වෛ .
සාර්ධේනේව පරිත්යක්තා භක්ෂිතා බහුබාන්ධවා .. 34 ..
හා ලක්ෂ්මණ මහාබාහෝ පශ්යසි ත්වං ප්රියාං ක්වචිත් .
හා ප්රියේ ක්ව ගතා භද්රේ හා සීතේති පුනඃ පුනඃ .. 35 ..
ඉත්යේවං විලපන්රාමඃ පරිධාවන්වනාද්වනම් .
ක්වචිදුද්භ්රමතේ වේගාත්ක්වචිද්විභ්රමතේ බලාත් .. 36 ..
ක්වචින්මත්ත ඉවාභාති කාන්තාන්වේෂණතත්පරඃ .
ස වනානි නදීශ්ශෛලාන් ගිරිප්රස්රවණානි ච .. 37 ..
කානනානි ච වේගේන භ්රමත්යපරිසංස්ථිතඃ .
තථා ස ගත්වා විපුලං මහද්වනං පරීත්ය සර්වං ත්වථ මෛථිලීං ප්රති .
අනිෂ්ඨිතාශස්සචකාර මාර්ගණේ පුනඃ ප්රියායාඃ පරමං පරිශ්රමම් .. 38 ..
ඉත්යාර්ෂේ ශ්රීමද්රාමායණේ වාල්මීකීය ආදිකාව්යේ අරණ්යකාණ්ඩේ ෂෂ්ටිතමස්සර්ගඃ ..
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे अरण्यकाण्डम् ।
अथ षष्टितमस्सर्गः ।
भृशमाव्रजमानस्य तस्याधो वामलोचनम् ।
प्रास्फुरच्चास्खलद्रामो वेपथुश्चाप्य जायत ॥ 1 ॥
उपालक्ष्य निमित्तानि सोऽशुभानि मुहुर्मुहुः ।
अपि क्षेमं नु सीताया इति वै व्याजहार च ॥ 2 ॥
त्वरमाणो जगामाथ सीतादर्शनलालसः ।
शून्यमावसथं दृष्ट्वा बभूवोद्विग्नमानसः ॥ 3 ॥
उद्भ्रमन्निव वेगेन विक्षिपन्रघुनन्दनः ।
तत्र तत्रोटजस्थानमभिवीक्षय समन्ततः ॥ 4 ॥
ददर्श पर्णशालां च रहितां सीतया तदा ।
श्रिया विरहितां ध्वस्तां हेमन्ते पद्मिनीमिव ॥ 5 ॥
रुदन्तमिव वृक्षैश्च म्लानपुष्पमृगद्विजम् ।
श्रिया विहीनं विध्वस्तं सन्त्यक्तवनदेवतम् ॥ 6 ॥
विप्रकीर्णाजिनकुशं विप्रविद्धब्रुसीकटम् ।
दृष्ट्वा शून्यं निजस्थानं विललाप पुनः पुनः ॥ 7 ॥
हृता मृता वा नष्टा वा भक्षिता वा भविष्यति ।
निलीनाप्यथवा भीरुरथवा वनमाश्रिता ॥ 8 ॥
गता विचेतुं पुष्पाणि फलान्यपि च वा पुनः ।
अथवा पद्मिनीं याता जलार्थं वा नदीं गता ॥ 9 ॥
यत्नान्मृगयमाणस्तु नाससाद वने प्रियाम् ।
शोकरक्तेक्षणश्शोकादुन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 10 ॥
वृक्षाद्वृक्षं प्रधावन्सगिरेश्चाद्रिं नदान्नदीम् ।
बभूव विलपन्रामश्शोकार्णवपरिप्लुतः ॥ 11 ॥
अपि काचित्त्वया दृष्टा सा कदम्बप्रिया प्रिया ।
कदम्ब यदि जानीषे शंस सीतां शुभाननाम् ॥ 12 ॥
स्निग्धपल्लवसङ्काशा पीतकौशेयवासिनी ।
शंसस्व यदि वा दृष्टा बिल्व बिल्वोपमस्तनी ॥ 13 ॥
अथवाऽर्जुन शंस त्वं प्रियां तामर्जुनप्रियाम् ।
जनकस्य सुता भीरुर्यदि जीवति वा न वा ॥ 14 ॥
ककुभः ककुभोरूं तां व्यक्तं जानाति मैथिलीम् ।
यथा पल्लवपुष्पाढ्यो भाति ह्येष वनस्पतिः ॥ 15 ॥
भ्रमरैरुपगीतश्च यथा द्रुमवरो ह्ययम् ।
एष व्यक्तं विजानाति तिलकस्तिलकप्रियाम् ॥ 16 ॥
अशोक शोकापनुद शोकोपहतचेतसम् ।
त्वन्नामानं कुरु क्षिप्रं प्रियासन्दर्शनेन माम् ॥ 17 ॥
यदि ताल त्वया दृष्टा पक्वतालफलस्तनी ।
कथयस्व वरारोहां कारुण्यं यदि ते मयि ॥ 18 ॥
यदि दृष्टा त्वया सीता जम्बु जम्बूफलोपमा ।
प्रियां यदि विजानीषे निःशङ्कं कथयस्व मे ॥ 19 ॥
अहो त्वं कर्णिकाराद्य सुपुष्पैश्शोभसे भृशम् ।
कर्णिकारप्रिया साध्वी शंस दृष्टा प्रिया यदि ॥ 20 ॥
चूतनीपमहासालान्पनसान्कुरवान्धवान् ।
दाडिमाननसान्गत्वा दृष्ट्वा रामो महायशाः ॥ 21 ॥
मल्लिका माधवीश्चैव चम्पकान्केतकीस्तथा ।
पृच्छन्रामो वने भान्तः उन्मत्त इव लक्ष्यते ॥ 22 ॥
अथवा मृगशाबाक्षीं मृग जानासि मैथिलीम् ।
मृगविप्रेक्षणी कान्ता मृगीभिस्सहिता भवेत् ॥ 23 ॥
गज सा गजनासोरूर्यदि दृष्टा त्वया भवेत् ।
तां मन्ये विदितां तुभ्यमाख्याहि वरवारण ॥ 24 ॥
शार्दूल यदि सा दृष्टा प्रिया चन्द्रनिभानना ।
मैथिली मम विस्रब्धं कथयस्व न ते भयम् ॥ 25 ॥
किं धावसि प्रिये दूरे दृष्टासि कमलेक्षणे ।
वृक्षैराच्छाद्य चात्मानं किं मां न प्रतिभाषसे ॥ 26 ॥
तिष्ठ तिष्ठ वरारोहे न तेऽस्ति करुणा मयि ।
नात्यर्थं हास्यशीलासि किमर्थं मामुपेक्षसे ॥ 27 ॥
पीतकौशेयकेनासि सूचिता वरवर्णिनि ।
धावन्त्यपि मया दृष्टा तिष्ठ यद्यस्ति सौहृदम् ॥ 28 ॥
नैव सा नूनमथवा हिंसिता चारुहासिनी ।
कृच्छ्रप्राप्तं न मां नूनं यथोपेक्षितुमर्हति ॥ 29 ॥
व्यक्तं सा भक्षिता बाला राक्षसैः पिशिताशनैः ।
विभज्याङ्कानि सर्वाणि मया विरहिता प्रिया ॥ 30 ॥
नूनं तच्छुभदन्तोष्ठं सुनासं चारुकुण्डलम् ।
पूर्णचन्द्रनिभं ग्रस्तं मुखन्निष्प्रभतां गतम् ॥ 31 ॥
सा हि चम्पकवर्णाभा ग्रीवा ग्रैवेयशोभिता ।
कोमला विलपन्त्यास्तु कान्ताया भक्षिता शुभा ॥ 32 ॥
नूनं विक्षिप्यमाणौ तौ बाहू पल्लवकोमलौ ।
भक्षितौ वेपमानाग्रौ सहस्ताभरणाङ्गदौ ॥ 33 ॥
मया विरहिता बाला रक्षसां भक्षणाय वै ।
सार्धेनेव परित्यक्ता भक्षिता बहुबान्धवा ॥ 34 ॥
हा लक्ष्मण महाबाहो पश्यसि त्वं प्रियां क्वचित् ।
हा प्रिये क्व गता भद्रे हा सीतेति पुनः पुनः ॥ 35 ॥
इत्येवं विलपन्रामः परिधावन्वनाद्वनम् ।
क्वचिदुद्भ्रमते वेगात्क्वचिद्विभ्रमते बलात् ॥ 36 ॥
क्वचिन्मत्त इवाभाति कान्तान्वेषणतत्परः ।
स वनानि नदीश्शैलान् गिरिप्रस्रवणानि च ॥ 37 ॥
काननानि च वेगेन भ्रमत्यपरिसंस्थितः ।
तथा स गत्वा विपुलं महद्वनं परीत्य सर्वं त्वथ मैथिलीं प्रति ।
अनिष्ठिताशस्सचकार मार्गणे पुनः प्रियायाः परमं परिश्रमम् ॥ 38 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये अरण्यकाण्डे षष्टितमस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe araṇyakāṇḍam |
atha ṣaṣṭitamassargaḥ |
bhṛśamāvrajamānasya tasyādho vāmalocanam |
prāsphuraccāskhaladrāmo vepathuścāpya jāyata || 1 ||
upālakṣya nimittāni so'śubhāni muhurmuhuḥ |
api kṣemaṃ nu sītāyā iti vai vyājahāra ca || 2 ||
tvaramāṇo jagāmātha sītādarśanalālasaḥ |
śūnyamāvasathaṃ dṛṣṭvā babhūvodvignamānasaḥ || 3 ||
udbhramanniva vegena vikṣipanraghunandanaḥ |
tatra tatroṭajasthānamabhivīkṣaya samantataḥ || 4 ||
dadarśa parṇaśālāṃ ca rahitāṃ sītayā tadā |
śriyā virahitāṃ dhvastāṃ hemante padminīmiva || 5 ||
rudantamiva vṛkṣaiśca mlānapuṣpamṛgadvijam |
śriyā vihīnaṃ vidhvastaṃ santyaktavanadevatam || 6 ||
viprakīrṇājinakuśaṃ vipraviddhabrusīkaṭam |
dṛṣṭvā śūnyaṃ nijasthānaṃ vilalāpa punaḥ punaḥ || 7 ||
hṛtā mṛtā vā naṣṭā vā bhakṣitā vā bhaviṣyati |
nilīnāpyathavā bhīrurathavā vanamāśritā || 8 ||
gatā vicetuṃ puṣpāṇi phalānyapi ca vā punaḥ |
athavā padminīṃ yātā jalārthaṃ vā nadīṃ gatā || 9 ||
yatnānmṛgayamāṇastu nāsasāda vane priyām |
śokaraktekṣaṇaśśokādunmatta iva lakṣyate || 10 ||
vṛkṣādvṛkṣaṃ pradhāvansagireścādriṃ nadānnadīm |
babhūva vilapanrāmaśśokārṇavapariplutaḥ || 11 ||
api kācittvayā dṛṣṭā sā kadambapriyā priyā |
kadamba yadi jānīṣe śaṃsa sītāṃ śubhānanām || 12 ||
snigdhapallavasaṅkāśā pītakauśeyavāsinī |
śaṃsasva yadi vā dṛṣṭā bilva bilvopamastanī || 13 ||
athavā'rjuna śaṃsa tvaṃ priyāṃ tāmarjunapriyām |
janakasya sutā bhīruryadi jīvati vā na vā || 14 ||
kakubhaḥ kakubhorūṃ tāṃ vyaktaṃ jānāti maithilīm |
yathā pallavapuṣpāḍhyo bhāti hyeṣa vanaspatiḥ || 15 ||
bhramarairupagītaśca yathā drumavaro hyayam |
eṣa vyaktaṃ vijānāti tilakastilakapriyām || 16 ||
aśoka śokāpanuda śokopahatacetasam |
tvannāmānaṃ kuru kṣipraṃ priyāsandarśanena mām || 17 ||
yadi tāla tvayā dṛṣṭā pakvatālaphalastanī |
kathayasva varārohāṃ kāruṇyaṃ yadi te mayi || 18 ||
yadi dṛṣṭā tvayā sītā jambu jambūphalopamā |
priyāṃ yadi vijānīṣe niḥśaṅkaṃ kathayasva me || 19 ||
aho tvaṃ karṇikārādya supuṣpaiśśobhase bhṛśam |
karṇikārapriyā sādhvī śaṃsa dṛṣṭā priyā yadi || 20 ||
cūtanīpamahāsālānpanasānkuravāndhavān |
dāḍimānanasāngatvā dṛṣṭvā rāmo mahāyaśāḥ || 21 ||
mallikā mādhavīścaiva campakānketakīstathā |
pṛcchanrāmo vane bhāntaḥ unmatta iva lakṣyate || 22 ||
athavā mṛgaśābākṣīṃ mṛga jānāsi maithilīm |
mṛgaviprekṣaṇī kāntā mṛgībhissahitā bhavet || 23 ||
gaja sā gajanāsorūryadi dṛṣṭā tvayā bhavet |
tāṃ manye viditāṃ tubhyamākhyāhi varavāraṇa || 24 ||
śārdūla yadi sā dṛṣṭā priyā candranibhānanā |
maithilī mama visrabdhaṃ kathayasva na te bhayam || 25 ||
kiṃ dhāvasi priye dūre dṛṣṭāsi kamalekṣaṇe |
vṛkṣairācchādya cātmānaṃ kiṃ māṃ na pratibhāṣase || 26 ||
tiṣṭha tiṣṭha varārohe na te'sti karuṇā mayi |
nātyarthaṃ hāsyaśīlāsi kimarthaṃ māmupekṣase || 27 ||
pītakauśeyakenāsi sūcitā varavarṇini |
dhāvantyapi mayā dṛṣṭā tiṣṭha yadyasti sauhṛdam || 28 ||
naiva sā nūnamathavā hiṃsitā cāruhāsinī |
kṛcchraprāptaṃ na māṃ nūnaṃ yathopekṣitumarhati || 29 ||
vyaktaṃ sā bhakṣitā bālā rākṣasaiḥ piśitāśanaiḥ |
vibhajyāṅkāni sarvāṇi mayā virahitā priyā || 30 ||
nūnaṃ tacchubhadantoṣṭhaṃ sunāsaṃ cārukuṇḍalam |
pūrṇacandranibhaṃ grastaṃ mukhanniṣprabhatāṃ gatam || 31 ||
sā hi campakavarṇābhā grīvā graiveyaśobhitā |
komalā vilapantyāstu kāntāyā bhakṣitā śubhā || 32 ||
nūnaṃ vikṣipyamāṇau tau bāhū pallavakomalau |
bhakṣitau vepamānāgrau sahastābharaṇāṅgadau || 33 ||
mayā virahitā bālā rakṣasāṃ bhakṣaṇāya vai |
sārdheneva parityaktā bhakṣitā bahubāndhavā || 34 ||
hā lakṣmaṇa mahābāho paśyasi tvaṃ priyāṃ kvacit |
hā priye kva gatā bhadre hā sīteti punaḥ punaḥ || 35 ||
ityevaṃ vilapanrāmaḥ paridhāvanvanādvanam |
kvacidudbhramate vegātkvacidvibhramate balāt || 36 ||
kvacinmatta ivābhāti kāntānveṣaṇatatparaḥ |
sa vanāni nadīśśailān giriprasravaṇāni ca || 37 ||
kānanāni ca vegena bhramatyaparisaṃsthitaḥ |
tathā sa gatvā vipulaṃ mahadvanaṃ parītya sarvaṃ tvatha maithilīṃ prati |
aniṣṭhitāśassacakāra mārgaṇe punaḥ priyāyāḥ paramaṃ pariśramam || 38 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye araṇyakāṇḍe ṣaṣṭitamassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Sinhala script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.