𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑌮𑍍 ।
𑌅𑌥 𑌏𑌕𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ।
𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌤𑌦𑍍𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌧𑍀𑌮𑌤𑌃 ।
𑌹𑍃𑌷𑍍𑌟𑌰𑍋𑌮𑌾 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌶𑍍𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑌪𑌾𑌃 ॥ 1 ॥
𑌗𑍗𑌤𑌮𑌸𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌤𑍋 𑌜𑍍𑌯𑍇𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌦𑍍𑌯𑍋𑌤𑌿𑌤𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ।
𑌰𑌾𑌮𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌦𑍇𑌵 𑌪𑌰𑌂 𑌵𑌿𑌸𑍍𑌮𑌯𑌮𑌾𑌗𑌤𑌃 ॥ 2 ॥
𑌸 𑌤𑍗 𑌨𑌿𑌷𑌣𑍍𑌣𑍗 𑌸𑌮𑍍𑌪𑍍𑌰𑍇𑌕𑍍𑌷𑍍𑌯 𑌸𑍁𑌖𑌾𑌸𑍀𑌨𑍗 𑌨𑍃𑌪𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜𑍗 ।
𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑌂 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌮𑌥𑌾𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 3 ॥
𑌅𑌪𑌿 𑌤𑍇 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑌾𑌰𑍍𑌦𑍂𑌲 𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌦𑌰𑍍𑌶𑌿𑌤𑌾 𑌰𑌾𑌜𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌾𑌯 𑌤𑌪𑍋 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌮𑍁𑌪𑌾𑌗𑌤𑌾 ॥ 4 ॥
𑌅𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌮𑍇 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌯𑌶𑌸𑍍𑌵𑌿𑌨𑍀 ।
𑌵𑌨𑍍𑌯𑍈𑌰𑍁𑌪𑌾𑌹𑌰𑌤𑍍𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌰𑍍𑌹𑍇 𑌸𑌰𑍍𑌵𑌦𑍇𑌹𑌿𑌨𑌾𑌮𑍍 ॥ 5 ॥
𑌅𑌪𑌿 𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯 𑌕𑌥𑌿𑌤𑌂 𑌯𑌥𑌾𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌾𑌤𑌨𑌮𑍍 ।
𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌤𑍁𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑍋 𑌦𑍈𑌵𑍇𑌨 𑌦𑍁𑌰𑌨𑍁𑌷𑍍𑌠𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 6 ॥
𑌅𑌪𑌿 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕 𑌭𑌦𑍍𑌰𑌂 𑌤𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌮𑌮 𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌾 ।
𑌮𑌮 𑌮𑌾𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌰𑌾𑌮𑌸𑌨𑍍𑌦𑌰𑍍𑌶𑌨𑌾𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 7 ॥
𑌅𑌪𑌿 𑌮𑍇 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌣𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌿𑌤𑌃 𑌕𑍁𑌶𑌿𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ।
𑌇𑌹𑌾𑌗𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌪𑍂𑌜𑌾𑌂 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ॥ 8 ॥
𑌅𑌪𑌿 𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑍇𑌨 𑌮𑌨𑌸𑌾 𑌗𑍁𑌰𑍁𑌰𑍍𑌮𑍇 𑌕𑍁𑌶𑌿𑌕𑌾𑌤𑍍𑌮𑌜 ।
𑌇𑌹𑌾𑌽𑌗𑌤𑍇𑌨 𑌰𑌾𑌮𑍇𑌣 𑌪𑍍𑌰𑌯𑌤𑍇𑌨𑌾𑌭𑌿𑌵𑌾𑌦𑌿𑌤𑌃 ॥ 9 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ।
𑌪𑍍𑌰𑌤𑍍𑌯𑍁𑌵𑌾𑌚 𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑌂 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌜𑍍𑌞𑍋 𑌵𑌾𑌕𑍍𑌯𑌕𑍋𑌵𑌿𑌦𑌮𑍍 ॥ 10 ॥
𑌨𑌾𑌤𑌿𑌕𑍍𑌰𑌾𑌨𑍍𑌤𑌂 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌯𑌤𑍍𑌕𑌰𑍍𑌤𑌵𑍍𑌯𑌂 𑌕𑍃𑌤𑌂 𑌮𑌯𑌾 ।
𑌸𑌙𑍍𑌗𑌤𑌾 𑌮𑍁𑌨𑌿𑌨𑌾 𑌪𑌤𑍍𑌨𑍀 𑌭𑌾𑌰𑍍𑌗𑌵𑍇𑌣𑍇𑌵 𑌰𑍇𑌣𑍁𑌕𑌾 ॥ 11 ॥
𑌤𑌚𑍍𑌛𑍍𑌰𑍁𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌚𑌨𑌂 𑌤𑌸𑍍𑌯 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌯 𑌭𑌾𑌷𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌶𑌤𑌾𑌨𑌨𑍍𑌦𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌰𑌾𑌮𑌂 𑌵𑌚𑌨𑌮𑌬𑍍𑌰𑌵𑍀𑌤𑍍 ॥ 12 ॥
𑌸𑍍𑌵𑌾𑌗𑌤𑌂 𑌤𑍇 𑌨𑌰𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠 𑌦𑌿𑌷𑍍𑌟𑍍𑌯𑌾 𑌪𑍍𑌰𑌾𑌪𑍍𑌤𑍋𑌽𑌸𑌿 𑌰𑌾𑌘𑌵 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑌂 𑌪𑍁𑌰𑌸𑍍𑌕𑍃𑌤𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌰𑍍𑌷𑌿𑌮𑌪𑌰𑌾𑌜𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 13 ॥
𑌅𑌚𑌿𑌨𑍍𑌤𑍍𑌯𑌕𑌰𑍍𑌮𑌾 𑌤𑌪𑌸𑌾 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍍𑌷𑌿𑌰𑌤𑍁𑌲𑌪𑍍𑌰𑌭𑌃 ।
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌵𑍇𑌤𑍍𑌸𑍍𑌯𑍇𑌨𑌂 𑌪𑌰𑌮𑌾𑌂 𑌗𑌤𑌿𑌮𑍍 ॥ 14 ॥
𑌨𑌾𑌸𑍍𑌤𑌿 𑌧𑌨𑍍𑌯𑌤𑌰𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌤𑍍𑌵𑌤𑍍𑌤𑍋𑌽𑌨𑍍𑌯𑍋 𑌭𑍁𑌵𑌿 𑌕𑌶𑍍𑌚𑌨 ।
𑌗𑍋𑌪𑍍𑌤𑌾 𑌕𑍁𑌶𑌿𑌕𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑌸𑍍𑌤𑍇 𑌯𑍇𑌨 𑌤𑌪𑍍𑌤𑌂 𑌮𑌹𑌤𑍍𑌤𑌪𑌃 ॥ 15 ॥
𑌶𑍍𑌰𑍂𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌚𑌾𑌭𑌿𑌧𑌾𑌸𑍍𑌯𑌾𑌮𑌿 𑌕𑍗𑌶𑌿𑌕𑌸𑍍𑌯 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌨𑌃 ।
𑌯𑌥𑌾 𑌬𑌲𑌂 𑌯𑌥𑌾 𑌵𑍃𑌤𑍍𑌤𑌂 𑌤𑌨𑍍𑌮𑍇 𑌨𑌿𑌗𑌦𑌤𑌃 𑌶𑍍𑌰𑍁𑌣𑍁 ॥ 16 ॥
𑌰𑌾𑌜𑌾𑌽𑌭𑍂𑌦𑍇𑌷 𑌧𑌰𑍍𑌮𑌾𑌤𑍍𑌮𑌾 𑌦𑍀𑌰𑍍𑌘𑌕𑌾𑌲𑌮𑌰𑌿𑌨𑍍𑌦𑌮𑌃 ।
𑌧𑌰𑍍𑌮𑌜𑍍𑌞𑌃 𑌕𑍃𑌤𑌵𑌿𑌦𑍍𑌯𑌶𑍍𑌚 𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌨𑌾𑌂 𑌚 𑌹𑌿𑌤𑍇 𑌰𑌤𑌃 ॥ 17 ॥
𑌪𑍍𑌰𑌜𑌾𑌪𑌤𑌿𑌸𑍁𑌤𑌶𑍍𑌚𑌾𑌸𑍀𑌤𑍍𑌕𑍁𑌶𑍋 𑌨𑌾𑌮 𑌮𑌹𑍀𑌪𑌤𑌿𑌃 ।
𑌕𑍁𑌶𑌸𑍍𑌯 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌬𑌲𑌵𑌾𑌨𑍍 𑌕𑍁𑌶𑌨𑌾𑌭𑌸𑍍𑌸𑍁𑌧𑌾𑌰𑍍𑌮𑌿𑌕𑌃 ॥ 18 ॥
𑌕𑍁𑌶𑌨𑌾𑌭𑌸𑍁𑌤𑌸𑍍𑌤𑍍𑌵𑌾𑌸𑍀𑌦𑍍𑌗𑌾𑌧𑌿𑌰𑌿𑌤𑍍𑌯𑍇𑌵 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌰𑍃𑌤𑌃 ।
𑌗𑌾𑌧𑍇𑌃 𑌪𑍁𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌮𑍁𑌨𑌿𑌃 ॥ 19 ॥
𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾𑌃 𑌪𑌾𑌲𑌯𑌾𑌮𑌾𑌸 𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌬𑌹𑍁𑌵𑌰𑍍𑌷𑌸𑌹𑌸𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌰𑌾𑌜𑌾 𑌰𑌾𑌜𑍍𑌯𑌮𑌕𑌾𑌰𑌯𑌤𑍍 ॥ 20 ॥
𑌕𑌦𑌾𑌚𑌿𑌤𑍍𑌤𑍁 𑌮𑌹𑌾𑌤𑍇𑌜𑌾 𑌯𑍋𑌜𑌯𑌿𑌤𑍍𑌵𑌾 𑌵𑌰𑍂𑌥𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ।
𑌅𑌕𑍍𑌷𑍗𑌹𑍀𑌣𑍀𑌪𑌰𑌿𑌵𑍃𑌤𑌃 𑌪𑌰𑌿𑌚𑌕𑍍𑌰𑌾𑌮 𑌮𑍇𑌦𑌿𑌨𑍀𑌮𑍍 ॥ 21 ॥
𑌨𑌗𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑌾𑌷𑍍𑌟𑍍𑌰𑌾𑌣𑌿 𑌸𑌰𑌿𑌤𑌶𑍍𑌚 𑌤𑌥𑌾 𑌗𑌿𑌰𑍀𑌨𑍍 ।
𑌆𑌶𑍍𑌰𑌮𑌾𑌨𑍍𑌕𑍍𑌰𑌮𑌶𑍋 𑌰𑌾𑌮 𑌵𑌿𑌚𑌰𑌨𑍍𑌨𑌾𑌜𑌗𑌾𑌮 𑌹 ॥ 22 ॥
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌨𑌾𑌨𑌾𑌵𑍃𑌕𑍍𑌷𑌸𑌮𑌾𑌕𑍁𑌲𑌮𑍍 ।
𑌨𑌾𑌨𑌾𑌮𑍃𑌗𑌗𑌣𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑌚𑌾𑌰𑌣𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 23 ॥
𑌦𑍇𑌵𑌦𑌾𑌨𑌵𑌗𑌨𑍍𑌧𑌰𑍍𑌵𑍈𑌃 𑌕𑌿𑌨𑍍𑌨𑌰𑍈𑌰𑍁𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌪𑍍𑌰𑌶𑌾𑌨𑍍𑌤𑌹𑌰𑌿𑌣𑌾𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌦𑍍𑌵𑌿𑌜𑌸𑌙𑍍𑌘𑌨𑌿𑌷𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 24 ॥
𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌸𑌙𑍍𑌕𑍀𑌰𑍍𑌣𑌂 𑌦𑍇𑌵𑌰𑍍𑌷𑌿𑌗𑌣𑌸𑍇𑌵𑌿𑌤𑌮𑍍 ।
𑌤𑌪𑌶𑍍𑌚𑌰𑌣𑌸𑌂𑌸𑌿𑌦𑍍𑌧𑍈𑌰𑌗𑍍𑌨𑌿𑌕𑌲𑍍𑌪𑍈𑌰𑍍𑌮𑌹𑌾𑌤𑍍𑌮𑌭𑌿𑌃 ॥ 25 ॥
𑌅𑌬𑍍𑌭𑌕𑍍𑌷𑍈𑌰𑍍𑌵𑌾𑌯𑍁𑌭𑌕𑍍𑌷𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌶𑍀𑌰𑍍𑌣𑌪𑌰𑍍𑌣𑌾𑌶𑌨𑍈𑌸𑍍𑌤𑌥𑌾 ।
𑌫𑌲𑌮𑍂𑌲𑌾𑌶𑌨𑍈𑌰𑍍𑌦𑌾𑌨𑍍𑌤𑍈𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑌰𑍋𑌷𑍈𑌰𑍍𑌜𑌿𑌤𑍇𑌨𑍍𑌦𑍍𑌰𑌿𑌯𑍈𑌃 ॥ 26 ॥
𑌋𑌷𑌿𑌭𑌿𑌰𑍍𑌵𑌾𑌲𑌖𑌿𑌲𑍍𑌯𑍈𑌶𑍍𑌚 𑌜𑌪𑌹𑍋𑌮𑌪𑌰𑌾𑌯𑌣𑍈𑌃 ।
𑌅𑌨𑍍𑌯𑍈𑌰𑍍𑌵𑍈𑌖𑌾𑌨𑌸𑍈𑌶𑍍𑌚𑍈𑌵 𑌸𑌮𑌨𑍍𑌤𑌾𑌦𑍁𑌪𑌶𑍋𑌭𑌿𑌤𑌮𑍍 ॥ 27 ॥
𑌵𑌸𑌿𑌷𑍍𑌠𑌸𑍍𑌯𑌾𑌶𑍍𑌰𑌮𑌪𑌦𑌂 𑌬𑍍𑌰𑌹𑍍𑌮𑌲𑍋𑌕𑌮𑌿𑌵𑌾𑌪𑌰𑌮𑍍 ।
𑌦𑌦𑌰𑍍𑌶 𑌜𑌯𑌤𑌾𑌂 𑌶𑍍𑌰𑍇𑌷𑍍𑌠𑍋 𑌵𑌿𑌶𑍍𑌵𑌾𑌮𑌿𑌤𑍍𑌰𑍋 𑌮𑌹𑌾𑌬𑌲𑌃 ॥ 28 ॥
𑌇𑌤𑍍𑌯𑌾𑌰𑍍𑌷𑍇 𑌶𑍍𑌰𑍀𑌮𑌦𑍍𑌰𑌾𑌮𑌾𑌯𑌣𑍇 𑌵𑌾𑌲𑍍𑌮𑍀𑌕𑍀𑌯 𑌆𑌦𑌿𑌕𑌾𑌵𑍍𑌯𑍇 𑌬𑌾𑌲𑌕𑌾𑌣𑍍𑌡𑍇 𑌏𑌕𑌪𑌞𑍍𑌚𑌾𑌶𑌸𑍍𑌸𑌰𑍍𑌗𑌃 ॥
Roman (IAST) Transliteration
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā viśvāmitrasya dhīmataḥ |
hṛṣṭaromā mahātejāśśatānando mahātapāḥ || 1 ||
gautamasya suto jyeṣṭhastapasā dyotitaprabhaḥ |
rāmasandarśanādeva paraṃ vismayamāgataḥ || 2 ||
sa tau niṣaṇṇau samprekṣya sukhāsīnau nṛpātmajau |
śatānando muniśreṣṭhaṃ viśvāmitramathāmabravīt || 3 ||
api te muniśārdūla mama mātā yaśasvinī |
darśitā rājaputrāya tapo dīrghamupāgatā || 4 ||
api rāme mahātejā mama mātā yaśasvinī |
vanyairupāharatpūjāṃ pūjārhe sarvadehinām || 5 ||
api rāmāya kathitaṃ yathāvṛttaṃ purātanam |
mama māturmahātejo daivena duranuṣṭhitam || 6 ||
api kauśika bhadraṃ te guruṇā mama saṅgatā |
mama mātā muniśreṣṭha rāmasandarśanāditaḥ || 7 ||
api me guruṇā rāmaḥ pūjitaḥ kuśikātmaja |
ihāgato mahātejāḥ pūjāṃ prāpto mahātmanaḥ || 8 ||
api śāntena manasā gururme kuśikātmaja |
ihā'gatena rāmeṇa prayatenābhivāditaḥ || 9 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya viśvāmitro mahāmuniḥ |
pratyuvāca śatānandaṃ vākyajño vākyakovidam || 10 ||
nātikrāntaṃ muniśreṣṭha yatkartavyaṃ kṛtaṃ mayā |
saṅgatā muninā patnī bhārgaveṇeva reṇukā || 11 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya viśvāmitrasya bhāṣitam |
śatānando mahātejā rāmaṃ vacanamabravīt || 12 ||
svāgataṃ te naraśreṣṭha diṣṭyā prāpto'si rāghava |
viśvāmitraṃ puraskṛtya maharṣimaparājitam || 13 ||
acintyakarmā tapasā brahmarṣiratulaprabhaḥ |
viśvāmitro mahātejā vetsyenaṃ paramāṃ gatim || 14 ||
nāsti dhanyataro rāma tvatto'nyo bhuvi kaścana |
goptā kuśikaputraste yena taptaṃ mahattapaḥ || 15 ||
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi kauśikasya mahātmanaḥ |
yathā balaṃ yathā vṛttaṃ tanme nigadataḥ śruṇu || 16 ||
rājā'bhūdeṣa dharmātmā dīrghakālamarindamaḥ |
dharmajñaḥ kṛtavidyaśca prajānāṃ ca hite rataḥ || 17 ||
prajāpatisutaścāsītkuśo nāma mahīpatiḥ |
kuśasya putro balavān kuśanābhassudhārmikaḥ || 18 ||
kuśanābhasutastvāsīdgādhirityeva viśrṛtaḥ |
gādheḥ putro mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ || 19 ||
viśvāmitro mahātejāḥ pālayāmāsa medinīm |
bahuvarṣasahasrāṇi rājā rājyamakārayat || 20 ||
kadācittu mahātejā yojayitvā varūthinīm |
akṣauhīṇīparivṛtaḥ paricakrāma medinīm || 21 ||
nagarāṇi sarāṣṭrāṇi saritaśca tathā girīn |
āśramānkramaśo rāma vicarannājagāma ha || 22 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ nānāvṛkṣasamākulam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ siddhacāraṇasevitam || 23 ||
devadānavagandharvaiḥ kinnarairupaśobhitam |
praśāntahariṇākīrṇaṃ dvijasaṅghaniṣevitam || 24 ||
brahmarṣigaṇasaṅkīrṇaṃ devarṣigaṇasevitam |
tapaścaraṇasaṃsiddhairagnikalpairmahātmabhiḥ || 25 ||
abbhakṣairvāyubhakṣaiśca śīrṇaparṇāśanaistathā |
phalamūlāśanairdāntairjitaroṣairjitendriyaiḥ || 26 ||
ṛṣibhirvālakhilyaiśca japahomaparāyaṇaiḥ |
anyairvaikhānasaiścaiva samantādupaśobhitam || 27 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ brahmalokamivāparam |
dadarśa jayatāṃ śreṣṭho viśvāmitro mahābalaḥ || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
Sanskrit — Devanagari (original)
श्रीमद्वाल्मीकीय रामायणे बालकाण्डम् ।
अथ एकपञ्चाशस्सर्गः ।
तस्य तद्वचनं श्रुत्वा विश्वामित्रस्य धीमतः ।
हृष्टरोमा महातेजाश्शतानन्दो महातपाः ॥ 1 ॥
गौतमस्य सुतो ज्येष्ठस्तपसा द्योतितप्रभः ।
रामसन्दर्शनादेव परं विस्मयमागतः ॥ 2 ॥
स तौ निषण्णौ सम्प्रेक्ष्य सुखासीनौ नृपात्मजौ ।
शतानन्दो मुनिश्रेष्ठं विश्वामित्रमथामब्रवीत् ॥ 3 ॥
अपि ते मुनिशार्दूल मम माता यशस्विनी ।
दर्शिता राजपुत्राय तपो दीर्घमुपागता ॥ 4 ॥
अपि रामे महातेजा मम माता यशस्विनी ।
वन्यैरुपाहरत्पूजां पूजार्हे सर्वदेहिनाम् ॥ 5 ॥
अपि रामाय कथितं यथावृत्तं पुरातनम् ।
मम मातुर्महातेजो दैवेन दुरनुष्ठितम् ॥ 6 ॥
अपि कौशिक भद्रं ते गुरुणा मम सङ्गता ।
मम माता मुनिश्रेष्ठ रामसन्दर्शनादितः ॥ 7 ॥
अपि मे गुरुणा रामः पूजितः कुशिकात्मज ।
इहागतो महातेजाः पूजां प्राप्तो महात्मनः ॥ 8 ॥
अपि शान्तेन मनसा गुरुर्मे कुशिकात्मज ।
इहाऽगतेन रामेण प्रयतेनाभिवादितः ॥ 9 ॥
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य विश्वामित्रो महामुनिः ।
प्रत्युवाच शतानन्दं वाक्यज्ञो वाक्यकोविदम् ॥ 10 ॥
नातिक्रान्तं मुनिश्रेष्ठ यत्कर्तव्यं कृतं मया ।
सङ्गता मुनिना पत्नी भार्गवेणेव रेणुका ॥ 11 ॥
तच्छ्रुत्वा वचनं तस्य विश्वामित्रस्य भाषितम् ।
शतानन्दो महातेजा रामं वचनमब्रवीत् ॥ 12 ॥
स्वागतं ते नरश्रेष्ठ दिष्ट्या प्राप्तोऽसि राघव ।
विश्वामित्रं पुरस्कृत्य महर्षिमपराजितम् ॥ 13 ॥
अचिन्त्यकर्मा तपसा ब्रह्मर्षिरतुलप्रभः ।
विश्वामित्रो महातेजा वेत्स्येनं परमां गतिम् ॥ 14 ॥
नास्ति धन्यतरो राम त्वत्तोऽन्यो भुवि कश्चन ।
गोप्ता कुशिकपुत्रस्ते येन तप्तं महत्तपः ॥ 15 ॥
श्रूयतां चाभिधास्यामि कौशिकस्य महात्मनः ।
यथा बलं यथा वृत्तं तन्मे निगदतः श्रुणु ॥ 16 ॥
राजाऽभूदेष धर्मात्मा दीर्घकालमरिन्दमः ।
धर्मज्ञः कृतविद्यश्च प्रजानां च हिते रतः ॥ 17 ॥
प्रजापतिसुतश्चासीत्कुशो नाम महीपतिः ।
कुशस्य पुत्रो बलवान् कुशनाभस्सुधार्मिकः ॥ 18 ॥
कुशनाभसुतस्त्वासीद्गाधिरित्येव विश्रृतः ।
गाधेः पुत्रो महातेजा विश्वामित्रो महामुनिः ॥ 19 ॥
विश्वामित्रो महातेजाः पालयामास मेदिनीम् ।
बहुवर्षसहस्राणि राजा राज्यमकारयत् ॥ 20 ॥
कदाचित्तु महातेजा योजयित्वा वरूथिनीम् ।
अक्षौहीणीपरिवृतः परिचक्राम मेदिनीम् ॥ 21 ॥
नगराणि सराष्ट्राणि सरितश्च तथा गिरीन् ।
आश्रमान्क्रमशो राम विचरन्नाजगाम ह ॥ 22 ॥
वसिष्ठस्याश्रमपदं नानावृक्षसमाकुलम् ।
नानामृगगणाकीर्णं सिद्धचारणसेवितम् ॥ 23 ॥
देवदानवगन्धर्वैः किन्नरैरुपशोभितम् ।
प्रशान्तहरिणाकीर्णं द्विजसङ्घनिषेवितम् ॥ 24 ॥
ब्रह्मर्षिगणसङ्कीर्णं देवर्षिगणसेवितम् ।
तपश्चरणसंसिद्धैरग्निकल्पैर्महात्मभिः ॥ 25 ॥
अब्भक्षैर्वायुभक्षैश्च शीर्णपर्णाशनैस्तथा ।
फलमूलाशनैर्दान्तैर्जितरोषैर्जितेन्द्रियैः ॥ 26 ॥
ऋषिभिर्वालखिल्यैश्च जपहोमपरायणैः ।
अन्यैर्वैखानसैश्चैव समन्तादुपशोभितम् ॥ 27 ॥
वसिष्ठस्याश्रमपदं ब्रह्मलोकमिवापरम् ।
ददर्श जयतां श्रेष्ठो विश्वामित्रो महाबलः ॥ 28 ॥
इत्यार्षे श्रीमद्रामायणे वाल्मीकीय आदिकाव्ये बालकाण्डे एकपञ्चाशस्सर्गः ॥
śrīmadvālmīkīya rāmāyaṇe bālakāṇḍam |
atha ekapañcāśassargaḥ |
tasya tadvacanaṃ śrutvā viśvāmitrasya dhīmataḥ |
hṛṣṭaromā mahātejāśśatānando mahātapāḥ || 1 ||
gautamasya suto jyeṣṭhastapasā dyotitaprabhaḥ |
rāmasandarśanādeva paraṃ vismayamāgataḥ || 2 ||
sa tau niṣaṇṇau samprekṣya sukhāsīnau nṛpātmajau |
śatānando muniśreṣṭhaṃ viśvāmitramathāmabravīt || 3 ||
api te muniśārdūla mama mātā yaśasvinī |
darśitā rājaputrāya tapo dīrghamupāgatā || 4 ||
api rāme mahātejā mama mātā yaśasvinī |
vanyairupāharatpūjāṃ pūjārhe sarvadehinām || 5 ||
api rāmāya kathitaṃ yathāvṛttaṃ purātanam |
mama māturmahātejo daivena duranuṣṭhitam || 6 ||
api kauśika bhadraṃ te guruṇā mama saṅgatā |
mama mātā muniśreṣṭha rāmasandarśanāditaḥ || 7 ||
api me guruṇā rāmaḥ pūjitaḥ kuśikātmaja |
ihāgato mahātejāḥ pūjāṃ prāpto mahātmanaḥ || 8 ||
api śāntena manasā gururme kuśikātmaja |
ihā'gatena rāmeṇa prayatenābhivāditaḥ || 9 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya viśvāmitro mahāmuniḥ |
pratyuvāca śatānandaṃ vākyajño vākyakovidam || 10 ||
nātikrāntaṃ muniśreṣṭha yatkartavyaṃ kṛtaṃ mayā |
saṅgatā muninā patnī bhārgaveṇeva reṇukā || 11 ||
tacchrutvā vacanaṃ tasya viśvāmitrasya bhāṣitam |
śatānando mahātejā rāmaṃ vacanamabravīt || 12 ||
svāgataṃ te naraśreṣṭha diṣṭyā prāpto'si rāghava |
viśvāmitraṃ puraskṛtya maharṣimaparājitam || 13 ||
acintyakarmā tapasā brahmarṣiratulaprabhaḥ |
viśvāmitro mahātejā vetsyenaṃ paramāṃ gatim || 14 ||
nāsti dhanyataro rāma tvatto'nyo bhuvi kaścana |
goptā kuśikaputraste yena taptaṃ mahattapaḥ || 15 ||
śrūyatāṃ cābhidhāsyāmi kauśikasya mahātmanaḥ |
yathā balaṃ yathā vṛttaṃ tanme nigadataḥ śruṇu || 16 ||
rājā'bhūdeṣa dharmātmā dīrghakālamarindamaḥ |
dharmajñaḥ kṛtavidyaśca prajānāṃ ca hite rataḥ || 17 ||
prajāpatisutaścāsītkuśo nāma mahīpatiḥ |
kuśasya putro balavān kuśanābhassudhārmikaḥ || 18 ||
kuśanābhasutastvāsīdgādhirityeva viśrṛtaḥ |
gādheḥ putro mahātejā viśvāmitro mahāmuniḥ || 19 ||
viśvāmitro mahātejāḥ pālayāmāsa medinīm |
bahuvarṣasahasrāṇi rājā rājyamakārayat || 20 ||
kadācittu mahātejā yojayitvā varūthinīm |
akṣauhīṇīparivṛtaḥ paricakrāma medinīm || 21 ||
nagarāṇi sarāṣṭrāṇi saritaśca tathā girīn |
āśramānkramaśo rāma vicarannājagāma ha || 22 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ nānāvṛkṣasamākulam |
nānāmṛgagaṇākīrṇaṃ siddhacāraṇasevitam || 23 ||
devadānavagandharvaiḥ kinnarairupaśobhitam |
praśāntahariṇākīrṇaṃ dvijasaṅghaniṣevitam || 24 ||
brahmarṣigaṇasaṅkīrṇaṃ devarṣigaṇasevitam |
tapaścaraṇasaṃsiddhairagnikalpairmahātmabhiḥ || 25 ||
abbhakṣairvāyubhakṣaiśca śīrṇaparṇāśanaistathā |
phalamūlāśanairdāntairjitaroṣairjitendriyaiḥ || 26 ||
ṛṣibhirvālakhilyaiśca japahomaparāyaṇaiḥ |
anyairvaikhānasaiścaiva samantādupaśobhitam || 27 ||
vasiṣṭhasyāśramapadaṃ brahmalokamivāparam |
dadarśa jayatāṃ śreṣṭho viśvāmitro mahābalaḥ || 28 ||
ityārṣe śrīmadrāmāyaṇe vālmīkīya ādikāvye bālakāṇḍe ekapañcāśassargaḥ ||
🕉️ This is the original Sanskrit rendered in Grantha script.
Pronunciation is identical to the Sanskrit Devanagari version.